Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 7., 12.nr.; 2008, 1., 6., 13.nr.; 2009, 2., 11., 13., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205.nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206.nr.; 2011, 68., 80., 85., 169.nr.; 2012, 24., 50., 56., 109., 157., 186., 199., 203.nr.; 2013, 61., 92., 187., 194., 232.nr.; 2014, 6., 51., 119., 189., 204., 214., 220., 257.nr.; 2015, 29., 68., 118., 190., 208., 230., 245., 248.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar XII nodaļu šādā redakcijā:

"XII nodaļa
Automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem

63.pants. Informācijas par finanšu kontiem automātiskās apmaiņas būtība

(1) Automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem ir šajā nodaļā paredzētās informācijas par ziņošanai pakļautiem finanšu kontiem regulāra nodošana iesaistītās valsts vai teritorijas kompetentajai iestādei bez atsevišķa pieprasījuma šajā nodaļā paredzētajā kārtībā.

(2) Finanšu iestāde šajā nodaļā paredzētajā kārtībā noskaidro ziņošanai pakļautus finanšu kontus un sniedz šā likuma 100.panta pirmajā daļā paredzēto informāciju (turpmāk šajā nodaļā - ziņojums) Valsts ieņēmumu dienestam.

(3) Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem šajā nodaļā paredzētajā kārtībā.

64.pants. Iesaistītā valsts

Ministru kabinets nosaka automātiskajā informācijas apmaiņā par finanšu kontiem iesaistīto valstu un teritoriju (turpmāk šajā nodaļā - iesaistītā valsts) sarakstu. Tajā iekļauj:

1) jebkuru citu Eiropas Savienības dalībvalsti;

2) jebkuru citu valsti vai teritoriju, ar kuru Latvijas Republika vai Eiropas Savienība ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru paredzēta šā likuma 100.panta pirmajā daļā minētās informācijas automātiskā apmaiņa.

65.pants. Turētājiestāde

Šīs nodaļas izpratnē turētājiestāde ir jebkurš juridisks veidojums, kas tur finanšu aktīvus klientu uzdevumā, ja šāda darbība veido tā saimnieciskās darbības būtisku daļu. Uzskata, ka finanšu aktīvu turēšana klientu uzdevumā ir juridiska veidojuma saimnieciskās darbības būtiska daļa, ja juridiska veidojuma ieņēmumi saistībā ar finanšu aktīvu turēšanu un saistītiem finanšu pakalpojumiem ir vismaz 20 procenti no juridiska veidojuma ieņēmumiem īsākajā no šādiem laikposmiem:

1) triju gadu laikposmā, kas beidzas 31.decembrī (vai arī tāda pārskata perioda pēdējā dienā, kas nav kalendāra gads) pirms gada, kurā tiek noteikts, vai juridisks veidojums ir uzskatāms par turētājiestādi;

2) juridiska veidojuma pastāvēšanas laikposmā vai laikposmā, kurā juridiskam veidojumam ir licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.

66.pants. Noguldījumu iestāde

Šīs nodaļas izpratnē noguldījumu iestāde ir jebkurš juridisks veidojums, kas piesaista noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus, veicot kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes vai līdzīgu saimniecisko darbību.

67.pants. Finanšu aktīvs

Šīs nodaļas izpratnē finanšu aktīvs ir vērtspapīri (tostarp kapitāla daļas vai akcijas kapitālsabiedrībā, līgumsabiedrībā vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā, vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsabiedrībā, preču līgumi, mijmaiņas līgumi (tostarp procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi), apdrošināšanas līgumi vai annuitātes līgumi vai jebkāda līdzdalība (tostarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, apdrošināšanas līgumos vai annuitātes līgumos, izņemot ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību nekustamajā īpašumā.

68.pants. Ieguldījumu iestāde

(1) Šīs nodaļas izpratnē ieguldījumu iestāde ir jebkurš juridisks veidojums:

1) kura saimnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar vienas vai vairāku šādu darbību vai darījumu veikšanu klienta vārdā vai uzdevumā:

a) tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (piemēram, čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem), ārvalstu valūtu, valūtas kursa, procentu likmju un indeksu instrumentiem, pārvedamiem vērtspapīriem vai regulētā tirgū tirgotiem preču nākotnes līgumiem,

b) ieguldītāja individuālo vai ieguldītāju kopīgo finanšu aktīvu pārvaldīšana uz ieguldītāju pilnvarojuma pamata,

c) citāda finanšu aktīvu vai naudas ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldīšana klienta vārdā vai uzdevumā;

2) kura ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja šo juridisko veidojumu pārvalda cits juridisks veidojums, kas ir noguldījumu iestāde, turētājiestāde, specializētā apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu iestāde, kura minēta šā panta pirmās daļas 1.punktā.

(2) Šā panta pirmās daļas piemērošanai uzskata, ka juridiska veidojuma saimnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar vienas vai vairāku šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto darbību veikšanu vai ka juridiska veidojuma ieņēmumi galvenokārt ir saistīti ar finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajām vajadzībām, ja juridiska veidojuma ieņēmumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, veido vismaz 50 procentus no juridiska veidojuma ieņēmumiem īsākajā no šādiem laikposmiem:

1) triju gadu laikposmā, kas beidzas 31.decembrī pirms gada, kurā ir veikta šā likuma 65.panta 1.punktā minētā noteikšana;

2) juridiska veidojuma pastāvēšanas laikposmā.

(3) Par ieguldījumu iestādi netiek uzskatīts juridisks veidojums, kas ir tāds aktīvs nefinanšu juridisks veidojums, kurš atbilst šā likuma 86.panta pirmās daļas 4., 5., 6. vai 7.punktā norādītajiem kritērijiem.

69.pants. Specializētā apdrošināšanas sabiedrība

Šīs nodaļas izpratnē specializētā apdrošināšanas sabiedrība ir apdrošināšanas sabiedrība (vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība), kura noslēdz apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līgumu vai kurai ir maksājuma saistības saskaņā ar šādiem līgumiem.

70.pants. Finanšu iestāde

Šīs nodaļas izpratnē finanšu iestāde ir turētājiestāde, noguldījumu iestāde, ieguldījumu iestāde vai specializētā apdrošināšanas sabiedrība.

71.pants. Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus

(1) Šajā nodaļā noteiktie pienākumi attiecībā uz informācijas par kontu iegūšanu un apstrādi, kā arī par ziņojuma sniegšanu attiecas uz:

1) jebkuru finanšu iestādi, kas ir rezidents Latvijas Republikā, izņemot šīs finanšu iestādes filiāles, kas atrodas ārpus Latvijas Republikas;

2) jebkuras finanšu iestādes, kas nav rezidents Latvijas Republikā, filiāli, ja šī filiāle atrodas Latvijas Republikā.

(2) Šajā nodaļā noteiktie pienākumi attiecībā uz informācijas par kontu iegūšanu un apstrādi, kā arī par ziņojuma sniegšanu neattiecas uz šā likuma 81.pantā minētajām finanšu institūcijām un juridiskiem veidojumiem.

72.pants. Valdības iestāde

Šīs nodaļas izpratnē valdības iestāde ir:

1) Latvijas Republikas vai citas valsts publisko tiesību subjekts, ieskaitot valsts teritoriālu veidojumu (piemēram, dažādu līmeņu pašvaldības, federālie veidojumi, pagasts, pilsēta, novads, štats, province, apgabals) vai Latvijas Republikas vai citas valsts administratīvi teritoriālā veidojuma izveidotā (nodibinātā) aģentūra vai institūcija;

2) Latvijas Republikas vai citas valsts cieši saistīta persona un kontrolēta institūcija.

73.pants. Latvijas Republikas vai citas valsts cieši saistīta persona

(1) Šīs nodaļas izpratnē Latvijas Republikas vai citas valsts cieši saistīta persona ir jebkura persona, iestāde, organizācija, aģentūra, birojs, fonds, pārstāvniecība vai cita institūcija, kas veido Latvijas Republikas vai citas valsts valdības iestādi, ievērojot nosacījumu, ka ieņēmumi, ko attiecīgās personas gūst, īstenojot publisko varu, ir ieskaitāmi šīs iestādes kontā vai citos Latvijas Republikas vai citas valsts kontos un neviena privātpersona negūst labumu no šiem ienākumiem. Par cieši saistītu personu neuzskata tādu fizisko personu, kura ir valsts vadītājs, valsts ierēdnis vai valsts pārvaldes pārstāvis, ja tā rīkojas savās privātajās vai personīgajās interesēs.

(2) Netiek uzskatīts, ka privātpersona gūst labumu no valdības iestādes ienākuma, ja šāda privātpersona ietilpst valdības atbalsta programmā paredzētajā mērķauditorijā un atbalsta programma tiek īstenota sabiedrības vispārējās labklājības veicināšanas nolūkā vai ir saistīta ar kādas valsts pārvaldes funkcijas izpildi. Neskatoties uz minēto, ir uzskatāms, ka privātpersona gūst labumu no valdības iestādes ienākuma, ja šis ienākums rodas, izmantojot valdības iestādi komercdarbības veikšanai, piemēram, kredītiestādes darbības veikšanai, kad privātpersonām tiek sniegti finanšu pakalpojumi.

74.pants. Latvijas Republikas vai citas valsts kontrolēta institūcija

Šīs nodaļas izpratnē Latvijas Republikas vai citas valsts kontrolēta institūcija ir institūcija, kas pēc savas formas ir atdalīta no Latvijas Republikas vai citas valsts vai kas citādi veido atsevišķu juridisko personu, ievērojot nosacījumu, ka:

1) institūcija pilnībā pieder vienai vai vairākām valdības iestādēm (vai to ir izveidojusi valdības iestāde), kas pilnībā kontrolē šo institūciju vai nu tieši, vai ar vienas vai vairāku kontrolētu institūciju starpniecību;

2) institūcijas neto ieņēmumi ir ieskaitāmi tās kontā vai vienas vai vairāku valdības iestāžu kontos un ka neviena privātpersona nedrīkst gūt labumu no šiem ieņēmumiem;

3) pēc likvidācijas organizācijas aktīvi ir nododami vienas vai vairāku valdības iestāžu rīcībā.

75.pants. Starptautiska organizācija

(1) Šīs nodaļas izpratnē par starptautisku organizāciju uzskata organizāciju, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) tās sastāvā ir valstis vai to valdības;

2) tai ir spēkā nolīgums par galvenās mītnes atrašanos Latvijas Republikā;

3) no tās ienākumiem privātpersonas negūst labumu.

(2) Par starptautisku organizāciju šīs nodaļas izpratnē uzskatāma arī starptautiskas organizācijas institūcija vai starptautiskai organizācijai pilnībā piederoša aģentūra.

76.pants. Plašas līdzdalības pensiju fonds

Šīs nodaļas izpratnē plašas līdzdalības pensiju fonds ir fonds, kas nodibināts, lai nodrošinātu pensiju kapitāla izmaksas pensijas vecuma sasniegšanas, invaliditātes vai nāves gadījumā vai jebkādu to kombināciju labuma guvējiem, kuri ir vai bija darba ņēmēji (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem vai veikto darbu, ievērojot noteikumu, ka:

1) fondam nav neviena tāda izmaksu saņēmēja, kuram ir tiesības uz vairāk nekā 5 procentiem no fonda aktīviem;

2) fonds ir pakļauts valsts normatīvo aktu regulējumam un sniedz informāciju nodokļu administrēšanas iestādēm;

3) fonds atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

a) fondam sava pensiju plāna statusa dēļ parasti nepiemēro nodokli no ieguldījumu ienākuma vai arī tam piemēro nodokļa atlikto maksājumu vai samazinātu nodokļu likmi,

b) vismaz 50 procentus no tā kopējām iemaksām (izņemot aktīvu pārvedumus no citiem šajā pantā vai šā likuma 77. vai 78.pantā minētajiem plāniem vai no šā likuma 96.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pensiju kontiem) fonds saņem no iemaksas veicošajiem darba devējiem,

c) līdzekļu izmaksa vai izņemšana no fonda ir pieļaujama tikai gadījumos, kas radušies saistībā ar došanos pensijā, invaliditāti vai nāvi (izņemot pārceltās izmaksas uz citiem šajā pantā vai šā likuma 77. vai 78.pantā minētajiem pensiju kontiem vai no šā likuma 96.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pensiju kontiem), vai arī tad, ja tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izmaksu vai izņemšanu, kas veikta pirms attiecīgo gadījumu iestāšanās,

d) darba ņēmēju iemaksas (izņemot konkrētas atļautas papildu iemaksas) fondā ir ierobežotas ar darba ņēmēja darba ienākumiem vai Ministru kabineta noteikto kontu pienācīgu pārbaudes procedūru piemērošanas rezultātā to kopsummas aprēķins gadā nedrīkst pārsniegt summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 50 000.

77.pants. Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds

Šīs nodaļas izpratnē ierobežotas līdzdalības pensiju fonds ir fonds, kas nodibināts, lai nodrošinātu pensiju kapitāla izmaksas pensijas vecuma sasniegšanas, invaliditātes vai nāves gadījumā labuma guvējiem, kuri ir vai bija darba ņēmēji (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem vai veikto darbu, ievērojot noteikumu, ka:

1) fondam ir mazāk nekā 50 dalībnieku;

2) fondu finansē viens vai vairāki darba devēji, kas nav ieguldījumu iestāde vai pasīvs nefinanšu juridisks veidojums;

3) darba ņēmēja un darba devēja iemaksas fondā (izņemot aktīvu pārvedumus no šā likuma 96.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pensiju kontiem) ir ierobežotas ar darba ņēmēja darba ienākumiem (tajā skaitā atalgojumu);

4) dalībnieki, kas nav tās iesaistītās valsts nodokļu rezidenti, kurā fonds ir nodibināts, nav tiesīgi turēt vairāk par 20 procentiem fonda aktīvu;

5) fonds ir pakļauts valsts normatīvo aktu regulējumam un sniedz informāciju nodokļu administrēšanas iestādēm.

78.pants. Valdības iestādes, starptautiskas organizācijas vai centrālās bankas fondēto pensiju fonds

Šīs nodaļas izpratnē valdības iestādes, starptautiskas organizācijas vai centrālās bankas fondēto pensiju fonds ir fonds, ko nodibinājusi valdības iestāde, starptautiska organizācija vai centrālā banka, lai nodrošinātu pensiju kapitāla izmaksas pensijas vecuma sasniegšanas, invaliditātes vai nāves gadījumā labuma guvējiem, kuri ir vai bija darba ņēmēji (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas) vai kuri nav vai nebija darba ņēmēji, ja pabalsti, ko sniedz šādiem labuma guvējiem vai dalībniekiem, ir atlīdzinājums par individuālajiem pakalpojumiem, kuri sniegti valdības iestādei, starptautiskai organizācijai vai centrālajai bankai.

79.pants. Kvalificēts kredītkaršu izdevējs

(1) Šīs nodaļas izpratnē kvalificēts kredītkaršu izdevējs ir finanšu iestāde, kas atbilst visām šādām prasībām:

1) finanšu iestāde atbilst finanšu iestādes statusam vienīgi tādēļ, ka šī iestāde tikai saistībā ar tās izsniegtajām kredītkartēm pieņem no klienta noguldījumus apmērā, kas pārsniedz kredītkartes debeta atlikumu (parādsaistību) summu un pārmaksa uzreiz netiek atmaksāta klientam;

2) finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras, lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz summu, kura pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 50 000, vai lai nodrošinātu, ka jebkura klienta pārmaksa, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāta 60 dienu laikā.

(2) Abos šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos piemēro Ministru kabineta noteiktās kontu pienācīgas pārbaudes procedūras, kas attiecas uz kontu beigu atlikuma vai vērtības noteikšanu. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz konta beigu atlikumiem apstrīdēto maksājumu apmērā, bet tā ietver konta beigu atlikumus, kas radušies preču atpakaļatdošanas dēļ.

80.pants. Atbrīvots kolektīvo ieguldījumu instruments

(1) Šīs nodaļas izpratnē atbrīvots kolektīvo ieguldījumu instruments ir ieguldījumu veidojums, kas tiek regulēts kā kolektīvo ieguldījumu instruments, ievērojot noteikumu, ka visas kolektīvo ieguldījumu instrumenta daļas tur tādas fiziskās personas vai organizācijas vai tās tiek turētas ar tādu fizisko personu vai organizāciju starpniecību, kas nav personas, par kurām jāsniedz ziņojums, izņemot pasīvu nefinanšu organizāciju, kuras viens vai vairāki patiesie labuma guvēji ir atzīti par personām, par kurām jāsniedz ziņojums.

(2) Ieguldījumu iestāde, kas tiek regulēta kā kolektīvo ieguldījumu instruments, par atbrīvotu kolektīvo ieguldījumu instrumentu saskaņā ar šo pantu tiek uzskatīta arī tad, ja tā izsniedz materializētas formas uzrādītāja akcijas, ievērojot nosacījumu, ka:

1) kolektīvo ieguldījumu instruments pēc 2015.gada 31.decembra nav izsniedzis vai neizsniedz materializētas formas uzrādītāja akcijas;

2) atpirkuma gadījumā kolektīvo ieguldījumu instruments visas šīs akcijas noraksta;

3) kolektīvo ieguldījumu instruments veic pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz jebkādu informāciju, kas tiek pieprasīta saistībā ar šādām akcijām, ja šādas akcijas tiek sniegtas dzēšanai vai cita veida atpirkšanai;

4) kolektīvo ieguldījumu instruments īsteno atbilstošu politiku un procedūras, lai nodrošinātu, ka šādas akcijas pēc iespējas drīz un - jebkurā gadījumā - pirms 2018.gada 1.janvāra tiek dzēstas vai izņemtas no apgrozības.

81.pants. Izņēmuma finanšu institūcijas

Šajā nodaļā minētie noteikumi attiecībā uz informācijas par kontiem iegūšanu, apstrādi un apmaiņu neattiecas uz šādām finanšu institūcijām un juridiskiem veidojumiem:

1) valdības iestāde, starptautiska organizācija vai centrālā banka, izņemot informāciju par maksājumu, kas rodas tādu saistību rezultātā, kuras izriet no specializētajai apdrošināšanas sabiedrībai, turētājiestādei vai noguldījumu iestādei raksturīgas komercdarbības;

2) plašas līdzdalības pensiju fonds, ierobežotas līdzdalības pensiju fonds, kvalificēts kredītkaršu izdevējs, valdības iestādes, starptautiskas organizācijas vai centrālās bankas fondēto pensiju fonds;

3) privātais pensiju fonds attiecībā uz individuālajiem pensiju kontiem, kas tiek uzraudzīti atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem";

4) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs, kas darbojas atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam;

5) atbrīvots ieguldījumu konsultants un ieguldījumu pārvaldnieks saistībā ar atbrīvoto kolektīvo ieguldījumu instrumentu;

6) trasts, ciktāl trasta pilnvarotā persona ir finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus attiecībā uz visiem trasta kontiem, kuri atzīti par kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums;

7) licencēts ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, ciktāl ziņojumu par attiecīgo kontu sniedz cita finanšu iestāde attiecībā uz tās turējumā esošajiem ziņošanai pakļautiem kontiem, kuros tiek turēti:

a) atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam nodibināta ieguldījumu fonda daļas un līdzekļi,

b) atbilstoši Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumam nodibināta pārvaldītā alternatīvo ieguldījumu fonda daļas un līdzekļi,

c) tādas personas naudas līdzekļi un finanšu aktīvi, kura saņem ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus.

82.pants. Iesaistītās valsts persona

(1) Šīs nodaļas izpratnē iesaistītās valsts persona ir:

1) fiziskā persona vai juridisks veidojums, kas ir jebkuras iesaistītās valsts rezidents saskaņā ar tās nodokļu tiesību aktiem;

2) tādas mirušas personas mantojums (mantojuma masa), kura ir bijusi iesaistītās valsts rezidents saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem nodokļu jomā.

(2) Šīs nodaļas piemērošanas nolūkos tādu juridisku veidojumu kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu piemērošanai nav rezidences vietas, uzskata par tās valsts rezidentu, kurā atrodas attiecīgā juridiskā veidojuma faktiskā vadība.

83.pants. Patiesais labuma guvējs

Šīs nodaļas izpratnē termins "patiesais labuma guvējs" tiek lietots Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē.

84.pants. Juridisks veidojums un saistīts juridisks veidojums

(1) Šīs nodaļas izpratnē juridisks veidojums ir juridiskā persona vai līdzīgs nodibinājums, tajā skaitā kapitālsabiedrība, personālsabiedrība, biedrība, nodibinājums, trasts vai fonds.

(2) Šīs nodaļas izpratnē saistīts juridisks veidojums ir juridisks veidojums, kas ir saistīts ar citu juridisku veidojumu vienā no šādiem veidiem:

1) viens juridisks veidojums kontrolē citu juridisku veidojumu;

2) abus juridiskos veidojumus kontrolē kopīgi viena un tā pati persona;

3) abi juridiskie veidojumi ir šā likuma 68.panta pirmās daļas 2.punktā minētās ieguldījumu iestādes, kas tiek pārvaldītas kopīgi, un šāda kopējā pārvaldes organizācija nodrošina Ministru kabineta noteiktās kontu pienācīgas pārbaudes procedūras.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā kontrole nozīmē tiešas vai pastarpinātas īpašumtiesības uz vismaz 50 procentiem no juridiska veidojuma balsstiesīgajām akcijām (ieguldījuma daļām) vai pamatkapitāla (kopējā ieguldījuma).

85.pants. Nefinanšu juridisks veidojums

Šīs nodaļas izpratnē nefinanšu juridisks veidojums ir jebkurš juridisks veidojums, kas nav turētājiestāde, noguldījumu iestāde, ieguldījumu iestāde vai specializētā apdrošināšanas sabiedrība.

86.pants. Aktīvs nefinanšu juridisks veidojums

(1) Šīs nodaļas izpratnē aktīvs nefinanšu juridisks veidojums ir jebkurš nefinanšu juridisks veidojums (ar juridiskās personas statusu vai bez tā), kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) mazāk nekā 50 procenti no nefinanšu juridiska veidojuma ieņēmumiem iepriekšējā kalendāra gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir šā panta otrajā daļā minētie pasīvie ieņēmumi un mazāk nekā 50 procenti no nefinanšu juridiska veidojuma turētiem aktīviem iepriekšējā kalendāra gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir aktīvi, kuri tiek turēti šā panta otrajā daļā minēto pasīvo ieņēmumu veidošanai;

2) nefinanšu juridiska veidojuma akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū vai nefinanšu juridisks veidojums ir tāda juridiska veidojuma saistīts juridisks veidojums, kura akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū;

3) nefinanšu juridisks veidojums ir valdības iestāde, starptautiska organizācija, centrālā banka vai juridisks veidojums, kas pieder vienai no minētajām struktūrām;

4) nefinanšu juridiska veidojuma darbība ir saistīta ar viena vai vairāku tādu ar šo veidojumu saistītu uzņēmumu emitēto akciju turēšanu (pilnībā vai daļēji), kuri veic tirdzniecību vai citu komercdarbību, kas nav finanšu iestādes darbība, kā arī finansēšanas un citu pakalpojumu sniegšanu šādiem saistītiem uzņēmumiem. Juridisku veidojumu nevar uzskatīt par aktīvu nefinanšu juridisku veidojumu, ja tas darbojas (vai sevi kā tādu deklarē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privātā kapitāla ieguldījumu fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic ieguldījumu darījumus, izmantojot aizņēmumā ņemtus līdzekļus, vai ieguldījumu instruments, kura nolūks ir iegādāties vai finansēt uzņēmumus un tādējādi iegūt līdzdalību šādos uzņēmumos, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;

5) nefinanšu juridisks veidojums vēl neveic un arī iepriekš nav veicis saimniecisko darbību, bet tas veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt saimniecisko darbību, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība, ar nosacījumu, ka nefinanšu juridisks veidojums neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš tā sākotnējās izveides datuma ir pagājuši vismaz 24 mēneši;

6) nefinanšu juridisks veidojums nav bijis finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas juridiska veidojuma aktīvu likvidācijas vai reorganizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu saimniecisko darbību, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība;

7) nefinanšu juridisks veidojums galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar saistītiem juridiskiem veidojumiem, kas nav finanšu iestādes, vai šādu juridisku veidojumu uzdevumā un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus organizācijai, kura nav saistīts juridisks veidojums, ar nosacījumu, ka šādu saistītu juridisku veidojumu grupa galvenokārt ir iesaistīta saimnieciskā darbībā, kas nav finanšu iestādes saimnieciskā darbība;

8) nefinanšu juridisks veidojums atbilst visām šādām prasībām:

a) tas ir izveidots un darbojas vienīgi ar reliģiju, labdarību, zinātni, mākslu, kultūru, sportu vai ar izglītību saistītiem mērķiem vai arī ir izveidots un darbojas savā valstī vai citā rezidences valstī un ir profesionāla organizācija, biznesa savienība, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoņu savienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sabiedrības kopējās labklājības veicināšanai,

b) tas ir atbrīvots no ienākuma nodokļa savā iesaistītajā valstī vai citā nodokļu rezidences valstī,

c) tam nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tā ienākumiem vai aktīviem,

d) saskaņā ar nefinanšu juridiska veidojuma iesaistītās valsts vai citas rezidences valsts piemērojamiem tiesību aktiem vai nefinanšu juridiska veidojuma dibināšanas dokumentiem nefinanšu juridiska veidojuma ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu fiziskajai personai vai juridiskam veidojumam, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar nefinanšu juridiska veidojuma veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir nefinanšu juridiska veidojuma iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtībā,

e) saskaņā ar nefinanšu juridiska veidojuma reģistrācijas valsts (kas ir iesaistītā valsts) vai šā juridiskā veidojuma nodokļu rezidences valsts piemērojamiem tiesību aktiem vai nefinanšu juridiska veidojuma dibināšanas dokumentiem, šā nefinanšu juridiskā veidojuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā visi juridiska veidojuma aktīvi tiek nodoti valdības iestādei vai citam bezpeļņas juridiskam veidojumam.

(2) Šīs nodaļas izpratnē par nefinanšu juridiska veidojuma pasīvajiem ieņēmumiem uzskata to ieņēmumu daļu, kuru veido:

1) dividendes;

2) procentu maksājumi un tiem pielīdzināmie maksājumi;

3) īres, nomas maksas un autoratlīdzības maksājumi (izņemot īres, nomas maksas un autoratlīdzības maksājumus, kas gūti juridiska veidojuma pamata komercdarbības ietvaros);

4) ieņēmumi no annuitātes līgumiem;

5) ieņēmumi, kas tiek gūti tādu finanšu aktīvu atsavināšanas darījumu rezultātā, kuri ģenerē šīs daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētos ieņēmumus [izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera (dīlera) pamatdarbības rezultātā];

6) ieņēmumi, kas tiek gūti darījumos (ieskaitot nākotnes darījumus, darījumus ar opcijām un līdzīgus darījumus) ar finanšu aktīviem [izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera (dīlera) pamatdarbības rezultātā];

7) ieņēmumi no valūtas maiņas darījumiem [izņemot ieņēmumus, kas tiek gūti brokera (dīlera) pamatdarbības rezultātā];

8) mijmaiņas darījumu rezultāts [izņemot to, kas tiek gūts brokera (dīlera) pamatdarbības rezultātā];

9) summas, kas tiek gūtas no apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu;

10) citi ieņēmumi, kas pēc savas ekonomiskās būtības ir pielīdzināmi šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. vai 9.punktā minētajiem ieņēmumiem.

87.pants. Pasīvs nefinanšu juridisks veidojums

Šīs nodaļas izpratnē pasīvs nefinanšu juridisks veidojums ir:

1) nefinanšu juridisks veidojums (ar juridiskās personas statusu vai bez tā), kas neatbilst aktīvā nefinanšu juridiska veidojuma pazīmēm;

2) šā likuma 68.panta pirmās daļas 2.punktā minētā ieguldījumu iestāde, kas nav iesaistītās valsts finanšu iestāde.

88.pants. Persona, par kuru jāsniedz ziņojums

Šīs nodaļas izpratnē persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ir jebkura iesaistītās valsts persona, kura nav:

1) kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākos regulētajos finanšu instrumentu tirgos, vai ar to saistīta kapitālsabiedrība;

2) valdības institūcija;

3) starptautiska organizācija;

4) centrālā banka;

5) finanšu iestāde.

89.pants. Ziņošanai pakļauts konts

Šīs nodaļas izpratnē par ziņošanai pakļautu kontu atzīst finanšu kontu, kura turētājs ir viena no šādām personām:

1) viena vai vairākas personas, par kurām jāsniedz ziņojums;

2) pasīvs nefinanšu juridisks veidojums ar vienu vai vairākiem patiesajiem labuma guvējiem, kuri pēc šajā nodaļā paredzēto kontu pienācīgas pārbaudes procedūru izpildes ir atzīstami par personām, par kurām jāsniedz ziņojums.

90.pants. Finanšu konti un to iedalījums atkarībā no kontā esošajiem aktīviem

(1) Šīs nodaļas izpratnē finanšu konti ir finanšu iestādes uzturēti konti, kas ir:

1) noguldījumu konts, kas ir jebkurš komerckonts, norēķinu konts, maksājuma konts, krājkonts, termiņa konts, krājaizdevuma konts vai konts, kuru apliecina noguldījuma sertifikāts, krājaizdevuma sertifikāts, ieguldījuma sertifikāts, parāda sertifikāts vai cits līdzīgs instruments un kuru uztur finanšu iestāde, veicot parastu bankas (kredītiestādes) darbību vai līdzīgu saimniecisko darbību. Noguldījuma konts ietver arī summu, kuru apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar garantētu ieguldījumu līgumu vai līdzīgu līgumu tur, lai iemaksātu vai ieskaitītu par šo summu pienākošos procentus;

2) finanšu instrumentu konts, kas ir konts (kas nav apdrošināšanas līgums vai annuitātes līgums), kurā par labu klientam tiek turēts viens vai vairāki finanšu aktīvi;

3) attiecībā uz ieguldījumu iestādi - jebkādas līdzdalības daļas finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā, izņemot līdzdalības daļas tādas ieguldījumu iestādes kapitālā vai parādkapitālā, kas ir ieguldījumu iestāde tikai tādēļ, ka tā sniedz klientam ieguldījumu konsultācijas vai pārvaldīšanas pakalpojumus saistībā ar tādu klienta finanšu aktīvu ieguldīšanu, pārvaldīšanu vai administrēšanu, kuri klienta vārdā ir ieguldīti citā finanšu iestādē;

4) attiecībā uz tādu finanšu iestādi, kas nav minēta šīs daļas 3.punktā, - jebkādas līdzdalības daļas iestādes kapitālā vai parādkapitālā, ja līdzdalība nodibināta tā, lai izvairītos no informācijas sniegšanas atbilstoši šā likuma 100.panta pirmajā daļā noteiktajam;

5) ar finanšu iestādi noslēgtie apdrošināšanas līgumi ar līdzekļu uzkrāšanu un annuitātes līgumi, izņemot tādus ar fizisko personu noslēgtos tūlītējas izmaksas annuitātes līgumus, kuri nav tirgum piesaistītie līgumi, neparedz atlīdzības saņemšanas tiesību nodošanu citām personām un saskaņā ar kuriem iemaksas tiek veiktas no izslēgtā konta izmaksātajiem pensiju vai invaliditātes maksājumiem.

(2) Par finanšu kontu šīs nodaļas piemērošanai neuzskata kontu, kas atbilstoši šā likuma 96.pantam atzīts par izslēgto kontu.

91.pants. Līdzdalības daļa kapitālā

(1) Šā likuma 90.panta pirmās daļas 3. un 4.punkta izpratnē par līdzdalības daļu kapitālā atzīst arī līdzdalības daļu peļņā.

(2) Attiecībā uz tādu trastu, kas ir finanšu iestāde, uzskata, ka līdzdalības daļu kapitālā tur jebkura persona, kuru uzskata par dibinātāju vai labuma guvēju saistībā ar visu trastu vai tā daļu, vai cita fiziskā persona, kura īsteno galīgo faktisko trasta kontroli. Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, uzskata par labuma guvēju saistībā ar trastu, ja šādai personai ir tiesības tieši vai netieši (piemēram, ar nominālo finanšu aktīvu turētāja starpniecību) saņemt obligāto peļņas daļu vai šī persona tieši vai netieši var saņemt diskrecionāru (pēc ieskatiem vai norādījumiem) peļņas daļu no trasta.

92.pants. Annuitātes līgums

Šīs nodaļas izpratnē annuitātes līgums ir:

1) mūža pensijas apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru ir paredzēta apdrošināšanas atlīdzība tādā laikposmā, kuru kopumā vai daļēji nosaka, ņemot vērā vienas vai vairāku fizisko personu paredzamo dzīves ilgumu;

2) līgums, kuru uzskata par annuitātes līgumu saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem vai pastāvošo praksi, kurā līgums noslēgts, un saskaņā ar kuru apdrošināšanas atlīdzība tiek maksāta noteiktā vairāku gadu laikposmā.

93.pants. Apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu

Šīs nodaļas izpratnē apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu ir dzīvības apdrošināšanas līgums (izņemot pārapdrošināšanas līgumu), kuram ir naudas vērtība.

94.pants. Naudas vērtība

(1) Šīs nodaļas izpratnē naudas vērtība ir summa, ko apdrošinājuma ņēmējs ir tiesīgs saņemt līguma izbeigšanas gadījumā vai apdrošinātais - apdrošināšanas līguma termiņa beigās (uzkrātais kapitāls) (to nosaka, neatskaitot maksu par līguma izbeigšanu vai aizdevumu saistībā ar apdrošināšanas līgumu), vai summa, ko persona var aizņemties saskaņā vai saistībā ar līguma noteikumiem - atkarībā no tā, kura summa ir lielāka.

(2) Neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā minētā naudas vērtība neietver summu, kas jāmaksā saskaņā ar apdrošināšanas līgumu:

1) vienīgi pamatojoties uz tādas personas nāvi, attiecībā uz kuru ir spēkā dzīvības apdrošināšanas līgums;

2) kā apdrošināšanas atlīdzība personai savainojuma vai slimības gadījumā vai cita apdrošināšanas atlīdzība, ar kuru tiek kompensēti zaudējumi, kas rodas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

3) kā iepriekš samaksātas apdrošināšanas prēmijas atmaksa (neņemot vērā atskaitījumus no apdrošināšanas prēmijas, - neatkarīgi no tā, vai tie ir piemēroti vai nav) saskaņā ar apdrošināšanas līguma (izņemot apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līgumu) anulēšanu vai izbeigšanu vai apdrošinātā riska iespējamības samazināšanos apdrošināšanas līguma darbības laikā vai gadījumos, kad apdrošināšanas prēmijas tiek labotas ieraksta kļūdas vai citas līdzīgas kļūdas dēļ;

4) kā apdrošināšanas līguma darbības laikā izmaksājamas summas (bonusi), izņemot summas (bonusus) līguma termiņa beigu gadījumā, saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kura termiņa laikā apdrošināšanas atlīdzības izmaksas paredzētas saskaņā ar šīs daļas 2.punktu;

5) kā iepriekš iemaksātu apdrošināšanas prēmiju atmaksa attiecībā uz tādu apdrošināšanas līgumu, par kuru apdrošināšanas prēmijas jāmaksā periodiski, ja iepriekš iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apmērs nepārsniedz ikgadējā perioda nākamo maksājamo apdrošināšanas prēmiju.

95.pants. Konta turētājs

(1) Šīs nodaļas izpratnē konta turētājs ir:

1) attiecībā uz apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līgumu - persona, kurai ir tiesības saņemt uzkrātos līdzekļus vai mainīt līguma labuma guvēju. Ja neviens nevar saņemt uzkrātos līdzekļus vai mainīt līguma labuma guvēju, konta turētājs ir jebkura persona, kas līgumā norādīta kā īpašnieks, un jebkura persona, kura ir tiesīga saņemt maksājumu saskaņā ar līguma noteikumiem. Apdrošināšanas līguma ar līdzekļu uzkrāšanu vai annuitātes līguma termiņa beigās par konta turētāju tiek uzskatīta persona, kura ir tiesīga saņemt maksājumu saskaņā ar līguma noteikumiem;

2) attiecībā uz pārējiem kontiem - persona, ko finanšu iestāde, kurā atvērts konts, norādījusi vai identificējusi kā finanšu konta turētāju.

(2) Persona, kas nav finanšu iestāde, turot finanšu kontu citas personas labā (vārdā, uzdevumā) kā aģents, turētājs, nominālā konta turētājs, parakstītājs, ieguldījumu konsultants vai starpnieks, netiek uzskatīta par konta turētāju; par konta turētāju tiek uzskatīta persona, kuras labā (vārdā, uzdevumā) tiek turēts konts.

96.pants. Izslēgtais konts

(1) Šīs nodaļas izpratnē izslēgtais konts ir jebkurš no šādiem kontiem:

1) pensiju konts, kas atbilst visām šādām prasībām:

a) konts ir pakļauts regulējumam kā pensiju plāna dalībnieka personīgais konts vai ir daļa no reģistrētā vai regulētā pensiju plāna izmaksu nodrošināšanai (ieskaitot pensijas invaliditātes vai nāves gadījumā),

b) kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no konta turētāja ieņēmumiem vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atliktos nodokļu maksājumus vai samazinātu nodokļu likmi),

c) par kontu katru gadu sniedz informāciju nodokļu administrēšanas iestādēm tiesību aktos paredzētajā kārtībā,

d) līdzekļu izņemšanai ir paredzēti īpaši nosacījumi - pensijas vecuma sasniegšana, invaliditāte vai nāve - vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms attiecīgo nosacījumu iestāšanās,

e) ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms, piemērojot Ministru kabineta noteiktās pienācīgas pārbaudes procedūras, nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 50 000, vai maksimālā iemaksa kontā, piemērojot Ministru kabineta noteiktās pienācīgas pārbaudes procedūras, visa mūža garumā nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 1 000 000;

2) finanšu konts, kas atbilst šīs daļas 1.punkta "e" apakšpunkta prasībām, būs atbilstošs tām arī tad, ja uz šādu finanšu kontu varētu pārnest aktīvus vai naudas summas no viena vai vairākiem finanšu kontiem, kuri atbilst šīs daļas 1. vai 3.punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kuri atbilst šā likuma 76., 77. un 78.panta prasībām;

3) konts, kas atbilst visām šādām prasībām:

a) konts finanšu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos tiek regulēts kā ieguldījumu instruments, kura mērķis nav pensiju uzkrājumi, un to regulāri tirgo regulētajā finanšu instrumentu tirgū vai konts tiek regulēts kā uzkrājumu mehānisms, kura mērķis nav pensiju uzkrājumi,

b) kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no konta turētāja ieņēmumiem vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atliktos nodokļu maksājumus vai samazinātu nodokļu likmi),

c) līdzekļu izņemšanai ir paredzēti īpaši nosacījumi, kas saistīti ar ieguldījumu konta vai krājkonta mērķi (piemēram, izglītības vai medicīnas pabalstu sniegšanai), vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu kritēriju izpildes,

d) ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 50 000, piemērojot Ministru kabineta noteiktās pienācīgas pārbaudes procedūras;

4) finanšu konts, kas atbilst šīs daļas 3.punkta "d" apakšpunkta prasībām, būs atbilstošs tām arī tad, ja uz šādu finanšu kontu var pārnest aktīvus vai naudas summas no viena vai vairākiem finanšu kontiem, kuri atbilst šīs daļas 1. vai 3.punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kuri atbilst šā likuma 76., 77. un 78.panta prasībām;

5) dzīvības apdrošināšanas līgums, kas aptver laikposmu, kurš beidzas, pirms apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu, ievērojot noteikumu, ka līgums atbilst visām šādām prasībām:

a) periodiskās prēmijas, kas laika gaitā nesamazinās, ir maksājamas vismaz katru gadu, kamēr līgums ir spēkā, vai līdz apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu - atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks,

b) līgumam nav tādas vērtības, kuru jebkura persona var saņemt, neizbeidzot līgumu (uzkrāto līdzekļu izņemšana, aizdevums vai kā citādi),

c) summa (izņemot izmaksas nāves gadījumā), kas maksājama, anulējot vai izbeidzot līgumu, nedrīkst pārsniegt kopējās atbilstoši līgumam iemaksātās prēmijas, atskaitot piemērojamos riska un komisiju maksājumus līguma darbības laikā, un jebkādas citas summas, kas izmaksātas pirms līguma anulēšanas vai izbeigšanas,

d) apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas tiesības netiek nodotas citai personai peļņas gūšanas nolūkos;

6) konts, kurā tur vienīgi mirušās personas mantojumu, ja šā konta dokumentācijā ir atrodama mirušās personas testamenta kopija vai miršanas apliecība;

7) konts, kas tiek uzturēts saistībā ar tiesas lēmumu vai spriedumu;

8) konts, kas tiek uzturēts nekustamā vai kustamā īpašuma pārdošanas, maiņas, izīrēšanas vai iznomāšanas darījuma izpildei, ievērojot nosacījumu, ka konts atbilst visām šādām prasībām:

a) kontā tiek ieskaitīts vienīgi avansa maksājums, rokasnauda vai depozīts tādā apmērā, lai garantētu tādas saistības izpildi, kura ir tieši saistīta ar darījumu, vai līdzīgs maksājums, vai kontā tiek ieskaitīti tādi finanšu līdzekļi, kas saistīti ar īpašuma pārdošanu, maiņu, izīrēšanu vai iznomāšanu,

b) konts tiek uzturēts un izmantots vienīgi tādēļ, lai garantētu pircēja saistības samaksāt pirkuma cenu par īpašumu, pārdevēja iespējamās saistības vai īrnieka vai nomnieka saistības atlīdzināt īrētajam vai nomātajam īpašumam nodarītos zaudējumus saskaņā ar darījuma noteikumiem,

c) kontā esošie finanšu līdzekļi, ieskaitot no tiem gūtos ienākumus, ir izmaksājami vai citādi sadalāmi pircēja, pārdevēja, iznomātāja vai nomnieka interesēs (tostarp, lai izpildītu šādu personu saistības), īpašumu pārdodot, apmainot vai nododot, arī tad, ja darījums ir izbeigts,

d) konts nav finanšu nodrošinājuma konts vai līdzīgs konts, kas tiek uzturēts saistībā ar finanšu aktīva pārdošanu vai apmaiņu,

e) konts nav saistīts ar šā panta 11.punktā minēto kontu;

9) konts, kas tiek uzturēts saistībā ar finanšu iestādes, kura apkalpo ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu, pienākumu rezervēt maksājuma daļu vienīgi tādēļ, lai nodrošinātu ar nekustamo īpašumu saistīto nodokļu vai apdrošināšanas samaksu vēlāk;

10) konts, kas ir nodibināts saistībā ar finanšu iestādes pienākumu vienīgi nodrošināt nodokļu samaksu vēlāk;

11) noguldījumu konts, kas atbilst visām šādām prasībām:

a) kontā tiek ieskaitītas tikai tādas summas, kas paredzētas kredītkartes vai citas atjaunojamas kredītlīnijas debeta atlikuma (klientu parādsaistību) dzēšanai, un pārmaksa klientam netiek atmaksāta nekavējoties,

b) finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras, lai novērstu to, ka kontā tiek ieskaitīta pārmaksa, kas pārsniedz summu, kura pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 50 000, vai lai nodrošinātu, ka pārmaksa, kas pārsniedz iepriekš minēto summu, klientam tiek atmaksātas 60 dienu laikā, minēto summu aprēķinam piemērojot Ministru kabineta noteiktās kontu pienācīgas pārbaudes procedūras. Šim nolūkam pārmaksas summā netiek ieskaitītas apstrīdēto maksājumu summas, bet tiek ieskaitītas kompensācijas par preču atpakaļatdošanu;

12) pensiju plāna dalībnieka individuālais konts, kas tiek regulēts atbilstoši likumam "Par privātajiem pensiju fondiem";

13) valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konts, kas tiek regulēts saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu.

(2) Finanšu iestāde ir tiesīga par izslēgtu kontu atzīt iepriekšpastāvējušu fiziskās personas finanšu kontu (izņemot annuitātes līgumu), kas atbilst visām šādām pazīmēm:

1) tā ikgadējais konta beigu atlikums nepārsniedz summu, kas pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ir ekvivalenta euro un atbilst USD 1000;

2) konta turētājs saistībā ar šo kontu vai konta turētāja citu kontu attiecīgajā finanšu iestādē pēdējo triju gadu laikā nav veicis nevienu darījumu;

3) finanšu iestāde pēdējo sešu gadu laikā nav saņēmusi no konta turētāja jaunu, papildu vai precizētu informāciju saistībā ar šā konta vai konta turētāja cita konta uzturēšanu;

4) attiecīgā finanšu iestāde pēdējo sešu gadu laikā nav sazinājusies ar konta turētāju saistībā ar jebkuru kontu, ko tas tur šajā finanšu iestādē, ja par izslēgtu tiek atzīts konts, kas ir apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrājumu.

97.pants. Iepriekšpastāvējis konts

(1) Iepriekšpastāvējis konts ir fiziskās personas vai juridiska veidojuma konts, ko finanšu iestāde uztur kontu kategorijas noteikšanas datumā. Kontu kategorijas noteikšanas datums kontiem, kuru turētājs vai patiesais labuma guvējs ir citas Eiropas Savienības valsts nodokļu rezidents, ir 2015.gada 31.decembris. Ministru kabinets, nosakot iesaistīto valstu sarakstu, attiecībā uz katru iesaistīto valsti, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts un ar kuru notiek automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem, nosaka kontu kategorijas noteikšanas datumu.

(2) Iepriekšpastāvējis konts ir arī finanšu konts, kas atvērts pēc kontu kategorijas noteikšanas datuma, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) šāda konta turētājs jau līdz minētajam datumam tur attiecīgajā finanšu iestādē (vai ar to saistītā juridiskā veidojumā, kas darbojas Latvijas Republikā) citu finanšu kontu, kas ir atzīstams par iepriekšpastāvējušu kontu saskaņā ar šā panta pirmo daļu;

2) finanšu iestāde (vai attiecīgi ar to saistīts juridisks veidojums, kas darbojas Latvijas Republikā) visus šā konta turētāja kontus uzskata par vienotu finanšu kontu, piemērojot Ministru kabineta noteiktās kontu pienācīgas pārbaudes procedūras, kuras attiecas uz kontu beigu atlikuma vai vērtības noteikšanu un paļaušanos uz konta turētāja paša sniegto apliecinājumu vai dokumentārajiem pierādījumiem;

3) finanšu iestāde, piemērojot atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam finanšu iestādes apstiprinātās klientu identifikācijas un izpētes procedūras attiecībā uz šo kontu, ir tiesīga paļauties uz minēto procedūru piemērošanas rezultātiem, kas attiecas uz šā panta pirmajā daļā norādīto iepriekšpastāvējušo kontu;

4) lai atvērtu finanšu kontu pēc šajā pantā pirmajā daļā norādītā datuma, konta turētājam nav jāsniedz jauna, papildu vai precizēta informācija, izņemot tādu informāciju, kas iesniedzama šīs nodaļas regulējuma mērķu sasniegšanai.

(3) Ja finanšu iestāde izmanto šā likuma 99.panta ceturtajā daļā noteiktās tiesības, tā par kontu kategorijas noteikšanas datumu uzskata 2015.gada 31.decembri.

98.pants. Jauns konts

Par jaunu kontu atzīst finanšu iestādes uzturētu kontu, kas atvērts pēc kontu kategorijas noteikšanas datuma, izņemot gadījumus, kad finanšu iestāde to atzīst par iepriekšpastāvējušu kontu saskaņā ar šā likuma 97.panta otro daļu.

99.pants. Pienācīgas pārbaudes procedūras

(1) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā finanšu iestāde izpilda kontu pienācīgas pārbaudes procedūras.

(2) Finanšu iestāde noskaidro, vai jauns konts ir pakļauts ziņošanai šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz finanšu iestādes klienta paša sniegtajā apliecinājumā par nodokļu rezidenci ietverto informāciju, ja vien tā nenonāk pretrunā ar datiem, kurus finanšu iestāde iegūst par klientu saistībā ar konta atvēršanu un atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam finanšu iestādes apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā.

(3) Finanšu iestāde noskaidro, vai iepriekšpastāvējis konts ir pakļauts ziņošanai šajā nodaļā paredzētajā kārtībā saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām pienācīgas pārbaudes procedūrām, tostarp pamatojoties arī uz informāciju, kuru finanšu iestāde iegūst par klientu saistībā ar konta atvēršanu un atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam finanšu iestādes apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā. Finanšu iestāde, noskaidrojot, vai iepriekšpastāvējis konts ir pakļauts ziņošanai šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ir tiesīga arī pamatoties tikai uz klienta paša sniegtajā apliecinājumā par nodokļu rezidenci ietverto informāciju, ja vien tā nenonāk pretrunā ar datiem, ko finanšu iestāde iegūst par klientu saistībā ar konta atvēršanu un atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam finanšu iestādes apstiprināto klientu identifikācijas un izpētes procedūru piemērošanas gaitā.

(4) Finanšu iestāde ir tiesīga piemērot šajā nodaļā un Ministru kabineta noteikumos minētās kontu pienācīgas pārbaudes procedūras arī attiecībā uz tiem finanšu kontiem, kuru turētāji vai patiesā labuma guvēji pienācīgas pārbaudes veikšanas laikā nav uzskatāmi par personām, attiecībā uz kurām jāsniedz šā likuma 100.pantā minētā informācija.

(5) Finanšu iestāde ir tiesīga izmantot ārpakalpojumu sniedzējus šajā nodaļā noteikto pienākumu izpildei, uzņemoties atbildību par ārpakalpojumu sniedzēju darbībām vai bezdarbību.

(6) Finanšu konta turētājam un pasīva nefinanšu juridiska veidojuma patiesajam labuma guvējam ir pienākums finanšu iestādes noteiktajā termiņā iesniegt finanšu iestādei pareizu un patiesu paša apliecinājumu par nodokļu rezidences vietu vai jaunus dokumentārus pierādījumus.

100.pants. Finanšu iestādes pienākumi

(1) Šā likuma 71.pantā minētajai finanšu iestādei ir pienākums sniegt Valsts ieņēmumu dienestam par katru ziņošanai pakļauto kontu, ko finanšu iestāde noskaidro saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām kontu pienācīgas pārbaudes procedūrām, šādu informāciju:

1) ja konta turētājs ir fiziskā persona, - iesaistītās valsts personas (kas ir konta turētājs) vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, adrese, attiecīgās iesaistītās valsts nosaukums, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (ja tāds tiek piešķirts);

2) ja konta turētājs ir juridisks veidojums, - iesaistītās valsts personas (kas ir konta turētājs) nosaukums, adrese, attiecīgās iesaistītās valsts nosaukums, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (ja tāds tiek piešķirts);

3) ja konta turētājs ir juridisks veidojums un šim veidojumam ir viens vai vairāki patiesā labuma guvēji, kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas ir atzīti par personām, par kurām jāsniedz ziņojums, - konta turētāja nosaukums, adrese, ziņas par iesaistītās valsts un citas valsts nodokļu rezidenta statusu, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (ja tāds tiek piešķirts), katra patiesā labuma guvēja (kas ir iesaistītās valsts persona, par kuru jāsniedz ziņojums) vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, adrese, attiecīgās iesaistītās valsts nosaukums, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (ja tāds tiek piešķirts);

4) konta numurs (vai funkcionālais ekvivalents, ja konta numura nav);

5) finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs (ja tāds ir);

6) konta beigu atlikums vai vērtība (tostarp - attiecībā uz uzkrājošās apdrošināšanas līgumu vai annuitātes līgumu - vērtība naudā vai atpirkuma summa) attiecīgā kalendāra gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda beigās vai, ja konts attiecīgajā gadā vai ziņošanas periodā tika slēgts, informācija par konta slēgšanu;

7) par finanšu instrumentu kontu:

a) procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa, citu ienākumu, kuri gūti saistībā ar kontā turētajiem aktīviem, kopējā bruto summa, kas katrā gadījumā iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu (vai saistībā ar kontu) kalendāra gadā vai citā attiecīgajā ziņošanas periodā,

b) kopējie bruto ieņēmumi no finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas, kuri iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu kalendāra gadā vai citā attiecīgajā ziņošanas periodā, kurā finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, rīkojās kā turētājiestāde, ieguldījumu iestāde, nominālais finanšu aktīvu turētājs vai kā konta turētāja aģents;

8) par noguldījumu kontu - procentu kopējā bruto summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendāra gadā vai citā attiecīgajā ziņošanas periodā saistībā ar šajā noguldījumu kontā turētajiem finanšu aktīviem;

9) par jebkuru tādu ziņošanai pakļautu finanšu kontu, kas nav minēts šīs daļas 7. vai 8.punktā, - kopējā bruto summa, kura iemaksāta vai kreditēta konta turētājam saistībā ar kontu (tostarp kopējā summa par jebkādiem ar dzēšanu saistītiem maksājumiem konta turētājam) kalendāra gadā vai citā attiecīgajā ziņošanas periodā, attiecībā uz kuru finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir maksājuma saistībām pakļauta persona vai parādnieks.

(2) Atbilstoši šā panta pirmajai daļai paziņotajā informācijā norāda katras summas valūtu.

(3) Ja ziņošanai pakļauts konts ir iepriekšpastāvējis konts, neatkarīgi no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkta noteikumiem finanšu iestādei nav pienākuma ziņot konta turētāja, patiesā labuma guvēja nodokļu maksātāja identifikācijas numuru vai dzimšanas datumu, ja šāda nodokļu maksātāja identifikācijas numura vai dzimšanas datuma nav finanšu iestādes rīcībā. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums veikt nepieciešamās papildu darbības, lai iegūtu nodokļu maksātāja identifikācijas numuru vai dzimšanas datumu attiecībā uz iepriekšpastāvējušiem kontiem līdz tā otrā kalendāra gada beigām, kas seko gadam, kurā iepriekšpastāvējuši konti tika identificēti kā konti, par kuriem jāsniedz ziņojums.

(4) Neatkarīgi no šā panta pirmās daļas 1. un 3.punkta noteikumiem dzimšanas vietas dati nav jāziņo, izņemot gadījumus, kad:

1) finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir bijis pienākums iegūt un ziņot šos datus saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem;

2) tie pieejami elektroniski uzmeklējamos datos, ko uztur finanšu iestāde, kura sniedz ziņojumus.

(5) Kārtību, kādā finanšu iestādes šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju sniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodošanai citas valsts kompetentajai iestādei un Valsts ieņēmumu dienests šo informāciju nodod citu valstu kompetentajām iestādēm, nosaka Ministru kabinets.

(6) Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, pirms ziņojumu sniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam informē savus klientus, par ko jāsniedz ziņojums un ka viņu dati tiks apstrādāti un nosūtīti Valsts ieņēmumu dienestam šajā nodaļā noteiktajā kārtībā un paredzētajam mērķim.

101.pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi attiecībā uz informācijas apmaiņu par finanšu kontiem

(1) Valsts ieņēmumu dienests šā likuma 100.panta pirmajā daļā noteikto informāciju iesaistītās valsts kompetentajai iestādei sniedz vismaz reizi gadā ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc tā kalendāra gada beigām, uz kuru attiecas informācija.

(2) Sarakstu ar izņēmuma finanšu iestāžu un izslēgto finanšu kontu veidiem Valsts ieņēmumu dienests nosūta Eiropas Komisijai publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī."

2. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) Padomes 2014.gada 9.decembra direktīvas 2014/107/ES, ar ko groza direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā."

Likums stājas spēkā 2015.gada 31.decembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2015.gada 17.decembrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2015.gada 23.decembrī

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 17.12.2015.Stājas spēkā: 31.12.2015. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 251 (5569), 23.12.2015.OP numurs: 2015/251.9
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Citi saistītie dokumenti
278751
31.12.2015
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)