Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Eiropas Pagaidu līgums par sociālo drošību, izņemot shēmas, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokols

Valdības, Eiropas Padomes locekles, kas parakstījušas šo Līgumu,

Ņemot vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās loceklēm, ar mērķi (papildus citiem) sekmēt to sociālo progresu;

Ņemot vērā principu, ka jebkuras šī Līguma Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem ir jāsaņem vienlīdzīga attieksme saskaņā ar jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses likumiem un noteikumiem, attiecībā uz vecuma pensijām, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pabalstiem,- principu, ko Starptautiskā Darba Organizācija ir apstiprinājusi konvencijās;

Ņemot vērā arī principu, ka jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem ir jāsaņem

jebkuru citu divu vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu noslēgtajos līgumos noteiktās priekšrocības, attiecībā uz vecumu, invaliditāti un apgādnieka zaudējuma gadījumu;

Vēloties īstenot šos principus, ar Pagaidu Līgumu palīdzību, kamēr tiek noslēgta vispārēja konvencija, kas balstās uz divpusēju līgumu tīklu,

Ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

1. Šis Līgums attiecināms uz visiem sociālās drošības likumiem un noteikumiem, kas ir spēkā parakstīšanas dienā vai var stāties spēkā pēc tās jebkurā Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, un kas attiecas uz:

(a) slimības, maternitātes un pabalstiem nāves gadījumā, ieskaitot medicīniskos pabalstus, ciktāl tie nav pakļauti vajadzību novērtēšanai;

(b) nelaimes gadījumiem darbā;

(c) bezdarbu;

(d) ģimenes pabalstiem.

2. Šis Līgums attiecināms gan uz no iemaksām atkarīgām, gan uz no iemaksām neatkarīgām pabalstu, ieskaitot darba devēja pienākumu kompensēt par nelaimes gadījumiem darbā, shēmām. Tas nav attiecināms uz valsts sociālo palīdzību, speciālām shēmām ierēdņiem vai pabalstiem, kas tiek maksāti sakarā ar karā vai ārvalstu okupācijas rezultātā gūtiem ievainojumiem.

3. Šī Līguma izpratnē vārds "pabalsts" jāsaprot arī kā jebkurš pabalsta paaugstinājums vai tā piemaksa.

4. Terminiem Līgumslēdzējas Puses "pilsoņi" un "teritorija" būs tāda nozīme, kādu tiem noteiks Puse, Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā informācijai visām pārējām Līgumslēdzējām Pusēm.

2.pants

1. Saskaņā ar 9.panta noteikumiem, katras Līgumslēdzējas Puses pilsonim ir tiesības saņemt jebkuras otras Līgumslēdzējas Puses likumos un noteikumos noteiktās priekšrocības saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, it kā tie būtu otras Puses pilsoņi, šādos gadījumos:

(a) pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, nosakot, ka persona rezidē vienā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām;

(b) jebkurus pabalstus, izņemot pabalstus sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, nosakot, ka viņš ir rezidents otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā;

(c) slimības, maternitātes vai bezdarbnieku pabalstus, nosakot, ka persona ir kļuvusi par rezidentu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā pirms slimības pirmās medicīniskās apstiprināšanas, pirms pieņemtā grūtniecības sākšanās brīža vai bezdarba sākšanās;

(d) pabalstu, kas balstās uz no iemaksām neatkarīgas shēmas, izņemot pabalstu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, nosakot, ka persona ir bijusi rezidents sešus mēnešus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Jebkurā gadījumā, kur kādas Līgumslēdzējas Puses likumi un noteikumi nosaka tiesību ierobežojumu Puses pilsonim, kurš nav dzimis tās teritorijā, pret jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses pilsoni, kurš dzimis šādas Puses teritorijā, ir jāattiecas tā, it kā tas būtu pirmās Līgumslēdzējas Puses pilsonis, kas dzimis tās teritorijā.

3. Jebkurā gadījumā, kur, nosakot tiesības uz pabalstu, kādas Līgumslēdzējas Puses likumi un noteikumi nosaka jebkādas atšķirības, kas ir atkarīgas no bērna nacionalitātes, pret bērnu, kurš ir jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, ir jāattiecas tā, ja viņš būtu pirmās Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

3.pants

1. Jebkurš līgums, kas attiecas uz likumiem un noteikumiem, kas minēti 1.pantā, kas ir vai var tikt noslēgti starp jebkurām divām vai vairāk Līgumslēdzējām Pusēm, saskaņā ar 9.panta noteikumiem, attiecināms uz jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses pilsoni tā, it kā tas būtu kādas no iepriekšējo Līgumslēdzēju Pušu pilsoņiem ciktāl to paredz attiecībā uz šiem likumiem un noteikumiem:

a) lai noteiktu saskaņā ar kuriem likumiem un noteikumiem personai ir jābūt apdrošinātai;

b) lai saglabātu iegūtās un iegūstamās tiesības un īpaši, lai summētu apdrošināšanas periodus un līdzvērtīgus periodus, tiesību noteikšanai saņemt pabalstu un aprēķinātu piešķiramā pabalsta apmēru;

c) lai maksātu pabalstu personām, kas rezidē jebkurā no šāda līguma Pušu teritorijām;

d) lai papildinātu un administrētu tāda līguma, kāds norādīts šajā punktā, noteikumus.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi nav attiecināmi uz jebkādiem iepriekš minētā līguma noteikumiem, kas attiecas uz pabalstiem, ko nodrošina no iemaksām neatkarīga shēma, ja vien attiecīgais pilsonis ir rezidējis sešus mēnešus Līgumslēdzējas Puses teritorijā, saskaņā ar kuras likumiem un noteikumiem viņš pieprasa pabalstu.

4.pants

Saskaņā ar jebkuru būtisku divpusēju un daudzpusēju līgumu noteikumiem, pabalsti, kas šī Līguma neesamības dēļ nav piešķirti, vai ir pārtraukti, ir jāpiešķir vai jāatjauno no šī Līguma spēkā stāšanās dienas visām Līgumslēdzējām Pusēm, kas saistītas ar konkrēto pieprasījumu, ja pieprasījums ir iesniegts 1 gada laikā pēc datuma vai tāda ilgāka perioda laikā, kādu noteikusi Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar kuras likumiem un noteikumiem pabalsts tiek prasīts. Ja pieprasījums šādā periodā netiek iesniegts, pabalsts ir jāpiešķir vai jāatjauno no pieprasījuma dienas vai tāda agrāka datuma, kādu noteikusi šī pēdējā Līgumslēdzēja Puse.

5.pants

Šī Līguma noteikumi neierobežo nacionālo likumu vai noteikumu, starptautisko konvenciju, vai divpusēju vai daudzpusēju līgumu normas, kas ir labvēlīgākas pabalsta prasītājam.

6.pants

Šis Līgums neietekmē tās nacionālo likumu vai noteikumu normas, kas attiecas uz apdrošināto personu un citu ieinteresētu personu kategoriju dalību sociālās drošības (sistēmas) vadīšanā.

7.pants

1. Šī Līguma 1.Pielikums nosaka sociālās drošības shēmas attiecībā uz katru Līgumslēdzēju Pusi, uz kurām attiecināms 1.pants, un kuras ir spēkā jebkurā tās teritorijas daļā šī Līguma parakstīšanas dienā.

2. Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāpaziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par katru jaunu tāda veida likumu vai noteikumu, kas nav iekļauts 1.Pielikumā attiecībā uz šo Pusi. Šādi paziņojumi katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāveic 3 mēnešu laikā no jaunā likuma vai noteikumu publikācijas dienas, vai, ja šāds likums vai noteikumi ir publicēti pirms šī Līguma ratifikācijas dienas attiecīgajā Līgumslēdzējā Pusē, tad - ratifikācijas dienā.

8.pants

1. Šī Līguma 2.Pielikums nosaka attiecībā uz katru Līgumslēdzēju Pusi, tās noslēgtos līgumus, uz kuriem attiecināms 3.pants, un kas ir spēkā šī Līguma parakstīšanas dienā.

2. Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāpaziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par katru jaunu līgumu, ko tā noslēgusi un uz kuru attiecināms 3.pants. Šāds paziņojums ir jāveic katrai Līgumslēdzējai Pusei 3 mēnešu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja šāds jauns līgums ir stājies spēkā pirms šī Līguma ratifikācijas dienas, tad - ratifikācijas dienā.

9.pants

1. Šī Līguma 3.Pielikums nosaka parakstīšanas dienā izdarītās atrunas.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse var paziņojuma izdarīšanas laikā saskaņā ar 7. vai 8.pantu, izdarīt atrunu attiecībā uz šī Līguma piemērošanu likumiem, noteikumiem vai līgumiem, kuri minēti šādā paziņojumā. Paziņojumam par katru šādu atrunu ir jāpievieno attiecīga nota; tas stāsies spēkā līdz ar jaunā likuma, noteikumu vai līguma stāšanos spēkā.

3. Katra Līgumslēdzēja Puse var vai nu pilnībā vai daļēji atcelt tās atrunu ar notas starpniecību, kas adresēta Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram. Šāda nota stājas spēkā mēneša, kas seko mēnesim, kurā nota saņemta, pirmajā datumā un šis Līgums tiek attiecīgi piemērots.

10.pants

Šī Līguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

11.pants

1. Vienošanās starp Līgumslēdzēju Pušu kompetentām pārvaldes iestādēm, kur nepieciešams, nosaka šī Līguma piemērošanas kārtību.

2. Attiecīgo Līgumslēdzēju Pušu kompetentās pārvaldes iestādes cenšas sarunu ceļā atrisināt katru strīdu, kas saistīts ar šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu.

3. Ja kāds šāds strīds netiek atrisināts sarunu ceļā 3 mēnešu laikā strīdus jautājumu iesniedz izskatīšanai šķīrējtiesā, par kuras sastāvu un procedūru vienojas attiecīgās Līgumslēdzējas Puses, vai, ja šāda vienošanās netiek panākta, tad pēc attiecīgās Līgumslēdzējas Puses lūguma arbitru nozīmē Starptautiskās Tiesas Prezidents. Ja Prezidents ir kādas strīdā iesaistītās Puses pilsonis, šo uzdevumu uztic Tiesas Viceprezidentam vai nākamajam tiesnesim pēc ieņemamā amata principa, kurš nav pilsonis nevienā no strīdā iesaistītām Pusēm.

4. Šķīrējtiesas vai arbitra spriedumu taisa saskaņā ar šī Līguma principiem un garu; tas ir galīgs un saistošs.

12.pants

Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm denonsē šo Līgumu,

a) personas tiesības, kas iegūtas saskaņā ar tā noteikumiem, tiek saglabātas un, īpaši, ja persona ir, saskaņā ar tā noteikumiem, ieguvusi tiesības saņemt jebkādu pabalstu saskaņā ar vienas no Līgumslēdzēju Pušu likumiem un noteikumiem, kamēr persona ir rezidents otras teritorijā, persona turpina baudīt šīs tiesības;

b) saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kas var tikt noteikti ar attiecīgo Līgumslēdzēju Pušu noslēgtiem papildu līgumiem, jebkuru tiesību noregulēšanai, to iegūšanas laikā, šī Līguma noteikumi turpina attiekties uz apdrošināšanas un līdzvērtīgiem periodiem, kas uzkrāti pirms datuma, kad stājas spēkā denonsācija.

13.pants

1. Šis Līgums ir atklāts parakstīšanai Eiropas Padomes loceklēm. Tas ir jāratificē. Ratifikācijas dokumentus deponē Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

2. Šis Līgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko otrā ratifikācijas dokumenta deponēšanas datumam.

3. Kas attiecas uz katru parakstītāju, kas veic ratifikāciju vēlāk, Līgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko tās ratifikācijas dokumenta deponēšanas datumam.

14.pants

1. Eiropas Padomes Ministru Komiteja var uzaicināt Valsti, kas nav Eiropas Padomes locekle, pievienoties šim Līgumam.

2. Pievienošanās notiek ar pievienošanās dokumenta deponēšanu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, tā stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko deponēšanas datumam.

3. Ikvienam pievienošanās dokumentam, kas deponēts saskaņā ar šo pantu, ir jāpievieno paziņojums, kas ietvertu informāciju, kāda iekļaujama šī Līguma 1. un 2.Pielikumā, ja attiecīgās Valsts valdība būtu parakstītāja pievienošanās dienā.

4. Jebkura informācija, kas iesniegta šī Līguma nolūkā saskaņā ar šī punkta 3.apakšpunktu, ir jāuzskata par pielikuma daļu, kurā tā būtu iekļauta, ja attiecīgās Valsts valdība būtu parakstītāja.

15.pants

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo:

a) Padomes loceklēm un Starptautiskā Darba Biroja Ģenerāldirektoram:

i) par šī Līguma spēkā stāšanās datumu un par katru locekli, kas to ratificē,

ii) par katra pievienošanās dokumenta denonsēšanu saskaņā ar 14.pantu un par paziņojumiem, kas pievienoti,

iii) par katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 16.pantu un tā spēkā stāšanās datumu;

b) Līgumslēdzējas Puses un Starptautiskā Darba Biroja Ģenerāldirektors:

i) par katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 7. un 8. pantu,

ii) par katru atrunu, izdarītu saskaņā ar 9.panta 2.apakšpunktu,

iii) par katru atsauktu atrunu saskaņā ar 9.panta 3.apakšpunktu.

16.pants

Šis Līgums paliek spēkā 2 gadus no tā spēkā stāšanās datuma saskaņā ar 13.panta 2.apakšpunktu. No tā laika tas paliek spēkā gadu no gada tām Līgumslēdzējām Pusēm, kas nav denonsējušas to ar paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram vismaz 6 mēnešus pirms vai nu no sākotnējā divu gadu perioda, vai no katra turpmākā gada beigām. Šāds paziņojums stājas spēkā tā perioda beigās, uz kuru tas attiecas.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu

Noslēgts Parīzē, 1953.gada 11.dedcembrī, angļu un franču valodās, abi teksti vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas paliek Eiropas Padomes arhīvos, un no kuriem Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas katrai Pusei, kura Līgumu parakstījusi, un Starptautiskā Darba Biroja Ģenerāldirektoram.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 11.12.1953.
Stājas spēkā:
 01.09.2001.
Parakstīts:
 13.04.2000.
Pievienošanās:
 13.08.2001.
Pieņemšanas vieta: 
Parīze
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Ir
Deklarācija: Ir
Depozitārijs:
 Eiropas Padome
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 50, 28.03.2001.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Deklarācija
  • Atruna
  • Citi saistītie dokumenti
686
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)