Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005. gada protokols

Preambula

Šā protokola dalībvalstis,

būdamas puses 1988. gada 10. martā Romā pieņemtajai Konvencijai par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu,

atzīstot, ka terorisma akti apdraud starptautisko mieru un drošību,

ņemot vērā Starptautiskās jūrniecības organizācijas Asamblejas rezolūciju A.924(22), kurā lūgts pārskatīt esošos starptautiskos juridiskos un tehniskos pasākumus un apsvērt jaunus pasākumus, lai novērstu un apkarotu terorismu pret kuģiem un uzlabotu drošību uz kuģiem un krastā, un tādējādi mazināt draudus pasažieriem, apkalpei un ostas darbiniekiem, kas atrodas uz kuģa un ostas teritorijā, kā arī kuģošanas līdzekļiem un to kravai,

ņemot vērā Deklarāciju par pasākumiem starptautiskā terorisma likvidēšanai, kas pievienota Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1994. gada 9. decembra rezolūcijai 49/60, kurā inter alia Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis svinīgi apstiprina, ka tās nepārprotami nosoda jebkādas terorisma darbības, metodes un prakses, neatkarīgi no tā, kur un kas tās ir veicis, tostarp tās, kuras apdraud draudzīgās attiecības starp valstīm un tautām, kā arī valstu teritoriālo integritāti un drošību,

atzīmējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1996. gada 17. decembra rezolūciju 51/210 un tai pievienoto Deklarāciju, ar ko papildina 1994. gada Deklarāciju par pasākumiem starptautiskā terorisma likvidēšanai,

atgādinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas 1368 (2001) un 1373 (2001), kurās atspoguļota starptautiskā griba novērst visus terorisma veidus un izpausmes un kurās valstīm uzdoti uzdevumi un pienākumi, kā arī ņemot vērā ilgstošos terora aktu draudus,

atgādinot arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju 1540 (2004), kurā atzīta vajadzība valstīm steidzami veikt papildu efektīvus pasākumus, lai novērstu kodolieroču, ķīmisko vai bioloģisko ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu,

turklāt atgādinot 1963. gada 14. septembrī Tokijā pieņemto Konvenciju par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos, 1970. gada 16. decembrī Hāgā pieņemto Konvenciju par cīņu pret gaisa kuģu nelikumīgu sagrābšanu, 1971. gada 23. septembrī Monreālā pieņemto Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, 1973. gada 14. decembrī ANO Ģenerālās Asamblejas pieņemto Konvenciju par noziegumu novēršanu pret personām, kas bauda starptautisko aizsardzību, arī pret diplomātiskajiem aģentiem, un sodīšanu par šādiem noziegumiem, 1979. gada 17. decembrī ANO Ģenerālās Asamblejas pieņemto Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu, 1979. gada 26. oktobrī Vīnē pieņemto un 2005. gada 8. jūlijā grozīto Konvenciju par kodolvielu fizisko aizsardzību, 1988. gada 24. februārī Monreālā pieņemto Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kurš pievienots Konvencijai par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, 1988. gada 10. martā Romā pieņemto Protokolu par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu, 1991. gada 1. martā Monreālā pieņemto Konvenciju par plastikas sprāgstvielu marķēšanu, lai veicinātu to atklāšanu, 1997. gada 15. decembrī ANO Ģenerālās Asamblejas pieņemto Starptautisko konvenciju par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem, 1999. gada 9. decembrī ANO Ģenerālās Asamblejas pieņemto Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu un 2005. gada 13. aprīlī ANO Ģenerālās Asamblejas pieņemto Starptautisko konvenciju par kodolterorisma apkarošanu,

ņemot vērā 1982. gada 10. decembrī Montegobejā pieņemtās ANO Jūras tiesību konvencijas svarīgumu un starptautisko jūras tiesību paražu normu svarīgumu,

ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju 59/46, kurā atkārtoti apstiprināts, ka starptautiskajai sadarbībai, kā arī valstu darbībām cīņā pret terorismu jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem, starptautiskajiem tiesību aktiem un attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, un ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju 59/24, kurā valstis mudinātas kļūt par Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu un tās protokola pusēm, valstis aicinātas piedalīties Starptautiskās jūrniecības organizācijas Juridiskās komitejas veiktā šo aktu pārskatīšanā, lai nostiprinātu veidus, kā cīnīties pret šādām nelikumīgām darbībām, tostarp terora aktiem, un valstis mudina veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu šo aktu efektīvu īstenošanu, proti, jo īpaši, attiecīgā gadījumā pieņemot tiesību aktus, kuru mērķis ir nodrošināt attiecīgus pamata noteikumus reaģēšanai uz bruņotas laupīšanas un terora aktu incidentiem jūrā,

ņemot vērā arī svarīgumu, kas piemīt šīs konvencijas līgumslēdzēju valdību konferencē 2002. gadā pieņemtajiem grozījumiem 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksā (IPSP), lai izstrādātu atbilstošus starptautiskus tehniskos pamata noteikumus, kuros iekļauta sadarbība starp valdībām, valsts aģentūrām, valsts un vietējām pārvaldes iestādēm, kā arī starp kuģniecības un ostu saimniecības nozarēm, lai konstatētu draudus drošībai un veiktu preventīvus pasākumus pret starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību un kas ietekmē kuģus vai ostas iekārtas, kurus izmanto starptautiskajā tirdzniecībā,

turklāt ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju 58/187, kurā atkārtoti apstiprināts, ka valstīm jānodrošina, lai visi veiktie pasākumi terorisma apkarošanai atbilst šo valstu saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, jo īpaši starptautiskajām cilvēktiesībām, bēgļu un humanitārajām tiesībām,

uzskatot, ka ir jāpieņem noteikumi, kas papildina attiecīgās konvencijas noteikumus, lai mazinātu terora aktus pret starptautiskās kuģošanas drošību un uzlabotu kuģošanas efektivitāti,

vienojušās.

1. pants

Šajā protokolā lieto šādus apzīmējumus:

1. "konvencija" ir 1988. gada 10. martā Romā pieņemtā Konvencija par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu,

2. "organizācija" ir Starptautiskā jūrniecības organizācija (IMO) un

3. "ģenerālsekretārs" ir organizācijas ģenerālsekretārs.

2. pants

Konvencijas 1. pantu groza šādi.

1. pants

1. Šajā konvencijā:

a) "kuģis" ir jebkāda veida kuģošanas līdzeklis, kas nav pastāvīgi nostiprināts jūras dzīlēs, tostarp kuģis ar dinamisko cēlējspēku, zemūdens kuģis vai jebkurš cits kuģošanas līdzeklis,

b) "transportēt" nozīmē uzsākt, organizēt vai īstenot faktisko kontroli, tostarp lēmējiestādes kontroli, pār personu vai priekšmetu pārvadājumiem,

c) "būtisks kaitējums vai bojājums" ir:

i) smags miesas bojājums vai

ii) sabiedriskas vietas, valsts vai valdības iekārtas, infrastruktūras iekārtas vai sabiedriskā transporta sistēmas plaša iznīcināšana, kas rada būtisku mantisku kaitējumu, vai

iii) būtisks kaitējums videi, tostarp atmosfērai, augsnei, ūdenim, faunai vai florai,

d) "bioloģiskais, ķīmiskais un kodolierocis" ir:

i) "bioloģiskie ieroči":

1) mikrobioloģiskās vai citas bioloģiskās kaujas vielas vai toksīni, neatkarīgi no to izcelsmes vai ražošanas metodes, veida un daudzuma, kas nav paredzēti lietošanai profilaktiskiem, aizsargājošiem vai citiem nemilitāriem nolūkiem, vai

2) ieroči, iekārtas vai ieroču nogādes līdzekļi, kuros šādas kaujas vielas vai toksīnus izmanto naidīgiem nolūkiem vai bruņotos konfliktos,

ii) "ķīmiskie ieroči", kopā vai atsevišķi:

1) toksiskas ķīmiskas vielas un to prekursori, izņemot, ja tos izmanto:

A) rūpniecībā, lauksaimniecībā, pētniecībā, medicīnā, farmācijā vai citiem nemilitāriem nolūkiem, vai

B) aizsardzības nolūkā, proti, nolūkā, kas tieši saistīts ar aizsardzību pret toksiskām ķīmiskām vielām un ķīmiskiem ieročiem, vai

C) militāriem nolūkiem, kas nav saistīti ar ķīmisko ieroču izmantošanu un nav atkarīgi no ķīmisko vielu toksisko īpašību izmantošanas karadarbībā, vai

D) tiesībaizsardzībā, tostarp iekšzemes masu nekārtību novēršanā, ja to veids un daudzums atbilst šādam nolūkam,

2) munīcija un ierīces, kas īpaši paredzētas, lai izraisītu nāvi vai nodarītu citu kaitējumu, izmantojot ii) 1) apakšpunktā norādīto to toksisko ķīmisko vielu toksiskās īpašības, kas tiktu atbrīvotas šādas munīcijas un ierīču izmantošanas rezultātā,

3) jebkādas iekārtas, kas īpaši paredzētas izmantošanai savienojumā ar munīciju vai ierīcēm, kas norādītas ii) 2) apakšpunktā,

iii) kodolieroči un citas kodolsprādzienierīces,

e) "toksiska ķīmiska viela" ir jebkura ķīmiska viela, kuras ķīmiskā iedarbība uz dzīvības procesiem var izraisīt nāvi, pārejošu darbnespēju vai pastāvīgu kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai. Pie toksiskām ķīmiskām vielām pieskaitāmas visas šādas ķīmiskas vielas, neatkarīgi no to izcelsmes vai ražošanas metodes un neatkarīgi no tā, vai tās tiek radītas iekārtās, munīcijā vai citur,

f) "prekursors" ir jebkura ķīmiski reaģējoša viela, kas izmantota kādā no ražošanas posmiem, neatkarīgi no toksiskās ķīmiskās vielas veida. Pie prekursoriem pieskaitāmas arī binārās vai daudzkomponentu ķīmiskās sistēmas jebkuru galveno sastāvdaļu,

g) "organizācija" ir Starptautiskā jūrniecības organizācija (IMO),

h) "ģenerālsekretārs" ir Organizācijas ģenerālsekretārs.

2. Šajā Konvencijā:

a) terminiem "sabiedriska vieta", "valsts vai valdības iekārta", "infrastruktūra" un "sabiedriskā transporta sistēma" ir tāda pati nozīme kāda šiem terminiem piešķirta 1997. gada 15. decembrī Ņujorkā pieņemtajā Starptautiskajā konvencijā par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem, un

b) terminiem "izejmateriāls" un "īpašais skaldmateriāls" ir tāda pati nozīme, kā terminiem Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) statūtos, kas pieņemti Ņujorkā 1956. gada 26. oktobrī.

3. pants

Šo tekstu pievieno kā Konvencijas 2.bis pantu:

2.bis pants

1. Šī Konvencija neietekmē citas valstu un indivīdu tiesības, saistības un pienākumus, kas noteikti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķus un principus un starptautiskās cilvēktiesības, bēgļu un humanitārās tiesības.

2. Šī Konvencija neattiecas uz tām bruņoto spēku darbībām bruņotu konfliktu laikā, ko reglamentē starptautiskās humanitārās tiesības, tādā veidā, kādā šie termini tiek saprasti šajās tiesībās, kā arī uz valsts bruņoto spēku darbībām, kas veiktas pildot dienesta pienākumus tiktāl, ciktāl tās reglamentētas citās starptautisko tiesību normās.

3. Šī Konvencija neietekmē tiesības, saistības un pienākumus, kas noteikti attiecīgo līgumu pusēm saskaņā ar 1968. gada 1. jūlijā Vašingtonā, Londonā un Maskavā noslēgto Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, 1972. gada 10. aprīlī Vašingtonā, Londonā un Maskavā pieņemto Konvenciju par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu un 1993. gada 13. janvārī Parīzē pieņemto Konvenciju par ķīmisko ieroču izmantošanas, izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu.

4. pants

1. Konvencijas 3. panta 1. punkta pamatdaļu aizstāj ar šādu tekstu.

Jebkura persona ir izdarījusi nodarījumu šīs konvencijas nozīmē, ja šī persona nelikumīgi un ar nodomu:

2. Konvencijas 3. panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

f) sniedz informāciju, kuru šī persona uzskata par nepatiesu, tādējādi apdraudot kuģa drošu kuģošanu.

3. Konvencijā svītro 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

4. Konvencijas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

2. Jebkura persona izdara nodarījumu, ja šī persona apdraud - atbilstoši tiesību aktiem - ar nosacījumu vai bez nosacījuma, ka šo draudu mērķis ir piespiest fizisku vai juridisku personu veikt vai neveikt jebkādu darbību, lai izdarītu jebkuru no 1. punkta b), c) un e) apakšpunktā minētajiem nodarījumiem, ja tas iespējams apdraud attiecīgā kuģa drošu kuģošanu.

5. Šo tekstu pievieno kā Konvencijas 3.bis pantu.

3.bis pants

1. Jebkura persona ir izdarījusi nodarījumu šīs Konvencijas nozīmē, ja šī persona nelikumīgi un tīši:

a) ja šīs darbības mērķis būtības vai apstākļu ziņā ir iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valdību vai starptautisku organizāciju veikt vai neveikt jebkādu darbību:

i) pret kuģi vai uz tā izmanto vai izvada no tā jebkādas sprādzienbīstamas, radioaktīvas vielas vai bioloģiskos, ķīmiskos un kodolieročus tādā veidā, kas izraisa vai var izraisīt nāvi vai nodarīt būtisku kaitējumu vai bojājumu, vai

ii) izvada no kuģa naftu, sašķidrinātu dabasgāzi vai citas bīstamas vai kaitīgas vielas, kas nav minētas i) apakšpunktā, tādā daudzumā vai koncentrācijā, kura izraisa vai var izraisīt nāvi vai nodarīt būtisku kaitējumu vai bojājumu, vai

iii) izmanto kuģi tādā veidā, kas izraisa nāvi vai nodara būtisku kaitējumu vai bojājumu, vai

iv) draud, atbilstoši tiesību aktiem - ar nosacījumu vai bez tā, izdarīt nodarījumu, kas minēts i), ii) vai iii) apakšpunktā, vai

b) uz kuģa transportē:

i) jebkādus sprādzienbīstamus vai radioaktīvus materiālus, apzinoties, ka tie tiks izmantoti, lai, atbilstoši valsts tiesību aktiem - ar nosacījumu vai bez tā, izraisītu vai draudētu izraisīt nāvi vai nodarīt būtisku kaitējumu, lai iebiedētu iedzīvotājus vai piespiestu valdību vai starptautisku organizāciju veikt vai neveikt jebkādu darbību, vai

ii) jebkādus bioloģiskus, ķīmiskus vai kodolieročus, apzinoties, ka tie ir bioloģiskie, ķīmiskie vai kodolieroči, kas definēti 1. pantā, vai

iii) jebkādus izejmateriālus, īpašos skaldmateriālus, iekārtas vai materiālus, kas īpaši paredzēti vai sagatavoti, lai tos pārstrādātu, izmantotu vai no tiem ražotu īpašos skaldmateriālus, apzinoties, ka tos paredzēts izmantot, lai sarīkotu tādu kodolsprādzienu vai darbību kodolenerģijas jomā, kuri neatbilst drošības kontrolei saskaņā ar IAEA vispārējo aizsardzības pasākumu nolīgumu, vai

iv) jebkādas iekārtas, materiālus vai programmatūru, vai ar tiem saistītu tehnoloģiju, kas būtiski veicina bioloģisko, ķīmisko un kodolieroču izstrādi, ražošanu vai nogādi, ar nodomu, ka tos izmantos šādam nolūkam.

2. Šīs konvencijas nozīmē par nodarījumu neuzskata 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā iekļauto priekšmetu vai materiālu transportēšanu vai, ciktāl tas saistīts ar kodolieročiem vai citām kodolsprādzienierīcēm, kas minētas 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktā, ja šādus priekšmetus vai materiālus transportē no vai uz Līguma par kodolieroču neizplatīšanu dalībvalsts teritoriju vai ja transportēšanu kontrolē Līguma par kodolieroču neizplatīšanu dalībvalsts, ja:

a) priekšmeta vai materiāla nosūtīšana vai saņemšana, tostarp arī valsts iekšienē, nav pretrunā šīs dalībvalsts saistībām saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu un,

b) ja priekšmets vai materiāls ir paredzēts Līguma par kodolieroču neizplatīšanu dalībvalsts kodolieroča vai kodolsprādzienierīces nogādes sistēmai, šādu ieroču uzglabāšanai vai ja ierīce nav pretrunā minētās dalībvalsts saistībām saskaņā ar šo līgumu.

6. Šo tekstu pievieno kā Konvencijas 3.ter pantu.

3.ter pants

Jebkura persona ir izdarījusi nodarījumu šīs konvencijas nozīmē, ja šī persona nelikumīgi un tīši uz kuģa klāja transportē citu personu, apzinoties, ka šī persona ir izdarījusi darbību, kas ir nodarījums, kurš minēts 3., 3.bis vai 3.quater pantā, vai nodarījums, kas minēts kādā no pielikumā uzskaitītajiem līgumiem, un veic to nolūkā palīdzēt šai personai izvairīties no kriminālvajāšanas.

7. Šo tekstu pievieno kā Konvencijas 3.quater pantu.

3.quarter pants

Jebkura persona izdara nodarījumu šīs konvencijas nozīmē, ja šī persona:

a) nelikumīgi un tīši savaino vai nogalina jebkuru personu, lai izdarītu jebkuru no 3. panta 1. punktā, 3.bis pantā, vai 3.ter pantā minētajiem nodarījumiem, vai

b) mēģina izdarīt 3. panta 1. punktā, 3.bis panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā vai šā panta a) apakšpunktā minēto nodarījumu, vai

c) ir līdzdalībnieks nodarījumā, kas minēts 3. pantā, 3.bis pantā, 3.ter pantā vai šā panta a) vai b) apakšpunktā, vai

d) organizē vai vada citas personas, lai tiktu izdarīts nodarījums, kas minēts 3. pantā, 3.bis pantā, 3.ter pantā vai šā panta a) vai b) apakšpunktā, vai

e) sekmē to, ka personu grupa, kas darbojas ar vienotu mērķi, ar nodomu izdara vienu vai vairākus nodarījumus, kuri minēti 3. pantā, 3.bis pantā, 3.ter pantā vai šā panta a) vai b) apakšpunktā:

i) ar nolūku turpināt noziedzīgu darbību vai grupas noziedzīgā mērķa izpildi, ja šīs darbības veikšanai vai mērķa izpildei ir jāizdara nodarījums, kas minēts 3. pantā, 3.bis pantā vai 3.ter pantā, vai

ii) apzinoties grupas nodomu izdarīt nodarījumu, kas minēts 3. pantā, 3.bis pantā vai 3.ter pantā.

5. pants

1. Konvencijas 5. pantu aizstāj ar šādu tekstu.

Katra dalībvalsts atzīst 3., 3.bis, 3.ter un 3.quater pantā minētos nodarījumus par sodāmiem, paredzot attiecīgus sodus atbilstoši šo nodarījumu smagumam.

2. Šo tekstu pievieno kā Konvencijas 5.bis pantu:

5.bis pants

1. Katra dalībvalsts atbilstoši tās tiesību principiem veic vajadzīgos pasākumus, lai tās teritorijā esošu vai saskaņā ar tās tiesību aktiem izveidotu juridisku personu varētu saukt pie atbildības, ja persona, kas ir atbildīga par šīs juridiskās personas vadību un kontroli, pildot amata pienākumus, ir izdarījusi nodarījumu, kurš minēts šajā konvencijā. Šo personu var saukt pie kriminālatbildības, civiltiesiskās vai administratīvās atbildības.

2. Šī atbildība nav atkarīga no to indivīdu kriminālatbildības, kas izdarījuši šos nodarījumus.

3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka uz juridiskajām personām, kuras sauc pie atbildības saskaņā ar 1. pantu, attiecas spēkā esošas, proporcionālas un preventīvas kriminālsankcijas, civiltiesiskās vai administratīvās sankcijas. Šādas sankcijas var ietvert arī naudas sodus.

6. pants

1. Konvencijas 6. panta 1. punkta pamatdaļu aizstāj ar šādu tekstu.

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu savu jurisdikciju attiecībā uz nodarījumiem, kas minēti 3., 3.bis, 3.ter un 3.quater pantā, ja šo nodarījumu izdara:

2. Konvencijas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

3. Jebkura dalībvalsts, kas ieviesusi 2. punktā minēto jurisdikciju, ziņo par to ģenerālsekretāram. Ja šī dalībvalsts vēlāk šo jurisdikciju atceļ, tai par to jāziņo ģenerālsekretāram.

3. Konvencijas 6. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

4. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu savu jurisdikciju attiecībā uz nodarījumiem, kas minēti 3., 3.bis, 3.ter un 3.quater pantā, tajos gadījumos, kad iespējamais likumpārkāpējs atrodas tās teritorijā, un neizdod iespējamo likumpārkāpēju jebkurai no dalībvalstīm, kura ieviesusi savu jurisdikciju saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

7. pants

Šo tekstu pievieno kā Konvencijas pielikumu.

PIELIKUMS

1. Konvencija par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu, pieņemta Hāgā 1970. gada 16. decembrī.

2. Konvencija par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, pieņemta Monreālā 1971. gada 23. septembrī.

3. Konvencija par noziegumu novēršanu pret personām, kas bauda starptautisko aizsardzību, arī pret diplomātiskajiem aģentiem, un sodīšanu par šādiem noziegumiem, pieņēmusi ANO Ģenerālā Asambleja 1973. gada 14. decembrī.

4. Starptautiskā konvencijā pret ķīlnieku sagrābšanu, pieņēmusi ANO Ģenerālā Asambleja 1979. gada 17. decembrī.

5. Konvencija par kodolvielu fizisko aizsardzību, pieņemta Vīnē 1979. gada 26. oktobrī.

6. Protokols par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kurš pievienots Konvencijai par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, pieņemts Monreālā 1988. gada 24. februārī.

7. Protokols par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu, pieņemts Romā 1988. gada 10. martā.

8. Starptautiskā konvencija par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem, pieņēmusi ANO Ģenerālā Asambleja 1997. gada 15. decembrī.

9. Starptautiskā konvencija par cīņu pret terorisma finansēšanu, pieņēmusi ANO Ģenerālā Asambleja 1999. gada 9. decembrī.

8. pants

1. Konvencijas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

1. Dalībvalsts ("kuģa karoga valsts") kuģa kapteinis jebkuras citas dalībvalsts ("saņēmējvalsts") varas iestādēm var nodot jebkuru personu, ja kapteinis pamatoti uzskata, ka tā ir izdarījusi nodarījumu, kas minēts 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quater pantā.

2. Šo tekstu pievieno kā Konvencijas 8.bis pantu.

8.bis pants

1. Dalībvalstis sadarbojas visplašākajā iespējamā apjomā, lai saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem novērstu un apkarotu prettiesiskas darbības, uz kurām attiecas šī Konvencija, un cik drīz vien iespējams atbildētu uz pieprasījumiem saskaņā ar šo pantu.

2. Katrā pieprasījumā saskaņā ar šo pantu, ja iespējams, jānorāda aizdomās turētā kuģa nosaukums, kuģa SJO identifikācijas numurs, pieraksta osta, izcelsmes un galamērķa osta, kā arī jebkura cita būtiska informācija. Ja pieprasījumu izsaka mutiski, tad pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts, cik ātri vien iespējams, apstiprina pieprasījumu rakstiski. Pieprasījuma saņēmēja puse uzreiz apstiprina, ka saņēmusi rakstisku vai mutisku pieprasījumu.

3. Dalībvalstis ņem vērā apdraudējumu un grūtības, kas saistītas ar uzkāpšanu uz kuģa jūrā un pārmeklējot tā kravu, un apsver, vai citi atbilstoši pasākumi, par kuriem ir vienojušās iesaistītās valstis, ir drošāki un vai tos var veikt nākamajā piestāšanas ostā vai citur.

4. Dalībvalsts, kam ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar kuģi, kurš brauc zem tās karoga, ir izdarīts, tiek veikts vai tiks izdarīts nodarījums, kas minēts 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quater pantā, var lūgt palīdzību citai dalībvalstij šā nodarījuma novēršanā vai apkarošanā. Dalībvalstis, kam to lūdz, pieliek visus pūliņus, lai sniegtu šādu palīdzību, izmantojot tām pieejamos līdzekļus.

5. Ja dalībvalsts ("pieprasījuma iesniedzēja puse") tiesībaizsardzības iestādes darbinieks vai cita pilnvarota amatpersona konstatē, ka kuģis brauc zem citas dalībvalsts karoga vai varētu būt reģistrēts citas dalībvalsts valstī ("pirmā puse"), atrodas jūrā jebkuras valsts teritoriālajos ūdeņos, un pieprasījuma iesniedzējai pusei ir pamatotas aizdomas, ka kuģis vai kāda persona uz šā kuģa bija, ir vai būs iesaistīta nodarījumā, kas minēts 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quater pantā, un pieprasījuma iesniedzēja puse vēlas uzkāpt uz šā kuģa:

a) tā atbilstoši 1. un 2. punktam lūdz, lai pirmā puse apstiprina valstspiederības prasību un,

b) ja valstspiederība ir apstiprināta, pieprasījuma iesniedzēja puse lūdz pirmajai pusei (turpmāk tekstā kuģa karoga valsts) atļauju uzkāpt uz kuģa un veikt atbilstošus pasākumus, kas saistīti ar kuģi, tostarp kuģa apturēšanu, uzkāpšanu uz kuģiem un kuģa, kravas un personu pārmeklēšanu, kā arī uz kuģa esošo personu iztaujāšanu, lai noteiktu, vai ir izdarīts, tiek veikts vai tiks izdarīts nodarījums, kas minēts 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quater pantā, un

c) kuģa karoga valsts:

i) atļauj pieprasījuma iesniedzējai pusei uzkāpt uz kuģa un veikt atbilstošus pasākumus, kas minēti 5. punkta b) apakšpunktā, un uz ko attiecas visi nosacījumi, kurus tā var piemērot saskaņā ar 7. punktu, vai

ii) norīko, lai uz kuģa uzkāpj un kuģa pārmeklēšanu veic tās tiesībaizsardzības iestādes darbinieki vai citas amatpersonas, vai

iii) uz kuģa uzkāpj un kuģa pārmeklēšanu veic kopā ar pieprasījuma iesniedzēju pusi, ņemot vērā jebkādus nosacījumus, kurus tā var piemērot saskaņā ar 7. punktu, vai

iv) neļauj uzkāpt uz kuģa un veikt tā pārmeklēšanu.

Pieprasījuma iesniedzēja puse nedrīkst kāpt uz kuģa klāja un veikt pasākumus, kas minēti 5. punkta b) apakšpunktā, ja tā nav saņēmusi kuģa karoga valsts atļauju.

d) pēc ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas dalībvalsts ziņo ģenerālsekretāram, ka attiecībā uz kuģiem, kas brauc zem tās karoga, vai kas uzstādījuši tās reģistrācijas zīmi, pieprasījuma iesniedzējai pusei ir dota atļauja uzkāpt uz kuģa klāja un pārmeklēt kuģi, tā kravu un personas, kā arī iztaujāt uz kuģa esošās personas, lai atrastu un pārbaudītu to valstspiederības dokumentus un noteiktu, vai ir izdarīts, tiek veikts vai tiks izdarīts nodarījums, kas minēts 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quater pantā, ja četru stundu laikā pirmā puse nav apstiprinājusi, ka tā ir saņēmusi pieprasījumu apstiprināt valstspiederību,

e) pēc ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas dalībvalsts ziņo ģenerālsekretāram, ka attiecībā uz kuģiem, kas brauc zem tās karoga, vai kas uzstādījuši tās reģistrācijas zīmi, pieprasījuma iesniedzējai pusei ir atļauts uzkāpt uz kuģa klāja un pārmeklēt kuģi, tā kravu un personas, kā arī iztaujāt uz kuģa klāja esošās personas, lai noteiktu, vai ir izdarīts, tiek veikts vai tiks izdarīts nodarījums, kas minēts 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quater pantā.

Paziņojumus, kas izteikti saskaņā ar šo punktu, var atsaukt jebkurā laikā.

6. Ja pēc uzkāpšanas uz kuģa, kas veikta saskaņā ar šo pantu, ir pierādīta rīcība, kura aprakstīta 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quater pantā, kuģa karoga valsts var dot atļauju pieprasījuma iesniedzējai pusei aizturēt kuģi, kravu un uz kuģa klāja esošās personas līdz izvietošanas norādījumu saņemšanai no kuģa karoga valsts. Pieprasījuma iesniedzēja puse uzreiz sniedz informāciju kuģa karoga valstij par uzkāpšanas uz kuģa klāja, pārmeklēšanas un aizturēšanas, kas veikta saskaņā ar šo pantu, rezultātiem. Pieprasījuma iesniedzēja puse kuģa karoga valstij uzreiz sniedz arī informāciju par tādas pretlikumīgas rīcības pierādījumiem, kas nav minēta šajā Konvencijā.

7. Kuģa karoga valsts atbilstoši citiem šīs Konvencijas noteikumiem, sniedzot atļauju saskaņā ar 5. vai 6. pantu, var piemērot atsevišķus nosacījumus, tostarp iegūt papildu informāciju no pieprasījuma iesniedzējas puses, kā arī nosacījumus, kas saistīti ar atbildību par veicamajiem pasākumiem un šo pasākumu apmēru. Nedrīkst veikt papildu pasākumus, ja nav saņemta kuģa karoga valsts atļauja, izņemot, ja tie vajadzīgi, lai novērstu draudus cilvēku dzīvībai, vai ja šie pasākumi izriet no atbilstošiem divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

8. Saistībā ar uzkāpšanu uz kuģa, kas veikta saskaņā ar šo pantu, kuģa karoga valstij ir tiesības izmantot jurisdikciju pār aizturēto kuģi, kravu vai citiem priekšmetiem un personām, kuras atrodas uz kuģa, tostarp aizturēšanu, atsavināšanu, apcietināšanu un saukšanu pie atbildības. Taču kuģa karoga valsts atbilstoši tās konstitūcijai un tiesību aktiem var piekrist, ka jurisdikciju izmanto cita valsts, kurai ir jurisdikcija saskaņā ar 6. pantu.

9. Veicot atļautās darbības saskaņā ar šo pantu, jāizvairās no spēka pielietošanas, izņemot, ja tas vajadzīgs, lai garantētu uz kuģa klāja esošo amatpersonu un personu drošību, vai ja amatpersonām tiek liegts veikt atļautās darbības. Spēka izmantošana saskaņā ar šo pantu nedrīkst pārsniegt to minimālo pakāpi, kas vajadzīga un pieņemama attiecīgajos apstākļos.

10. Drošības pasākumi.

a) Ja dalībvalsts veic pasākumus pret kuģi atbilstoši šim pantam, tā:

i) pienācīgi ņem vērā vajadzību neapdraudēt cilvēku dzīvības drošību uz jūras,

ii) nodrošina, ka pret visām uz kuģiem esošām personām izturas respektējot cilvēka cieņu un atbilstoši piemērojamām starptautisko tiesību normām, tostarp starptautiskajām cilvēktiesībām,

iii) nodrošina, ka uzkāpšana uz kuģa un pārmeklēšana saskaņā ar šo pantu notiek atbilstoši piemērojamiem starptautisko tiesību aktiem,

iv) pienācīgi ņem vērā kuģa un tā kravas drošību un aizsardzību,

v) pienācīgi ņem vērā vajadzību ievērot kuģa karoga valsts saimnieciskās vai juridiskās intereses,

vi) atbilstoši tās rīcībā esošajiem līdzekļiem nodrošina, ka jebkurš pasākums, kas veikts saistībā ar kuģi vai tā kravu, attiecīgajos apstākļos ir videi nekaitīgs,

vii) nodrošina, ka uz kuģiem esošām personām, pret kurām var uzsākt tiesas procesus saistībā ar jebkādiem nodarījumiem, kas minēti 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quater pantā, sniedz 10. panta 2. punktā minēto aizsardzību neatkarīgi no atrašanās vietas,

viii) nodrošina, ka kuģa kapteinis ir informēts par tās nodomu uzkāpt uz kuģa klāja, un viņam ir vai tiks dota iespēja sazināties ar kuģa īpašnieku un kuģa karoga valsti, cik vien drīz iespējams, un

ix) veic saprātīgi vajadzīgos pasākumus, lai kuģis netiktu nepamatoti aizturēts vai aizkavēts.

b) Ja kuģa karoga valsts dotā atļauja uzkāpt uz kuģa klāja per se nepalielina tās atbildību, dalībvalstis uzņemas atbildību par bojājumiem, kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies to pasākumu dēļ, kuri veikti atbilstoši šim pantam, ja:

i) šo pasākumu pamatojums izrādās nepietiekams, ar nosacījumu, ka kuģis nav izdarījis nevienu darbību, kas pamatotu veiktos pasākumus, vai

ii) šie pasākumi ir prettiesiski vai pārsniedz to, kas, ņemot vērā pieejamo informāciju, pamatoti vajadzīgs, lai īstenotu šā panta noteikumus.

Dalībvalstis sniedz tiesisku aizsardzību saistībā ar šādiem bojājumiem, kaitējumu vai zaudējumiem.

c) Ja dalībvalsts veic pasākumus pret kuģi atbilstoši šai Konvencijai, tā pienācīgi pārskata vajadzību neiejaukties vai neietekmēt:

i) piekrastes valstu tiesības un pienākumus, un jurisdikciju atbilstoši starptautiskajām jūras tiesībām vai

ii) kuģa karoga valsts pilnvaras īstenot jurisdikciju un kontrolēt administratīvos, tehniskos un sociālos jautājumus, kas saistīti ar kuģi.

d) Jebkuru saskaņā ar šo pantu veiktu pasākumu veic tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas vai citas pilnvarotās amatpersonas no karakuģiem vai militārās aviācijas gaisa kuģiem, vai no citiem kuģiem vai gaisa kuģiem, kas ir skaidri marķēti, un ir nosakāms, ka tie ir valsts dienestā un ir pilnvaroti darboties, un šā panta noteikumi ir spēkā neatkarīgi no 2. un 2.bis panta.

e) Šajā pantā "tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas vai citas pilnvarotas amatpersonas" ir tiesībaizsardzības iestāžu vai citu valsts iestāžu darbinieki, kas ir uniformēti vai noteikti atpazīstami citādā veidā. Lai sasniegtu tiesībaizsardzības mērķi saskaņā ar šo Konvenciju, tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas vai citas pilnvarotās amatpersonas uzkāpjot uz kuģa klāja uzrāda tā kapteinim valdības izsniegtos identifikācijas dokumentus.

11. Šis pants neattiecas uz uzkāpšanu uz kuģa, kuru atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem veic jebkura dalībvalsts, ja kuģis atrodas tās teritoriālajos ūdeņos, kā arī neierobežo uzkāpšanu uz tā, ieskaitot uzkāpšanu uz kuģa, pamatojoties uz apmeklējuma tiesībām, kā arī lai sniegtu palīdzību personām, kuģim vai īpašumam, kas atrodas briesmās vai ir apdraudēts, vai lai veiktu tiesībaizsardzības vai citas darbības, pamatojoties uz kuģa karoga valsts pilnvarojumu.

12. Dalībvalstis tiek mudinātas izveidot standartizētas operatīvās procedūras kopīgām darbībām, ko veic atbilstoši šim pantam, un attiecīgā gadījumā konsultēties ar citām dalībvalstīm pusēm, lai saskaņotu šādas standartizētas operatīvās procedūras.

13. Lai sekmētu tiesībaizsardzības operācijas, ko veic saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis var noslēgt nolīgumus vai vienošanās.

14. Katra dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas vai citas pilnvarotās amatpersonas, kā arī citu dalībvalstu pušu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas vai citas pilnvarotās amatpersonas, kas darbojas viņu vārdā, ir pilnvarotas veikt darbībās atbilstoši šim pantam.

15. Pēc ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas katra dalībvalsts nosaka iestādi vai, ja vajadzīgs, iestādes, kas saņems un atbildēs uz palīdzības pieprasījumiem, apstiprinās valstspiederību, kā arī sniegs pilnvarojumu veikt attiecīgus pasākumus. Informāciju par šo noteikšanu, tostarp kontaktinformāciju, viena mēneša laikā kopš kļūšanas par dalībvalsti pusi nosūta ģenerālsekretāram, kas viena mēneša laikā pēc šīs noteikšanas šo informāciju nosūta visām pārējām dalībvalstīm pusēm. Katra dalībvalsts uzreiz informē ģenerālsekretāru, ja tiek noteikta cita iestāde vai mainās šīs iestādes kontakinformācija.

9. pants

10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

2. Jebkurai personai, ko aiztur vai kam piemēro jebkādus citus pasākumus vai pret ko uzsāk tiesas procesu atbilstoši šai konvencijai, nodrošina taisnīgu attieksmi, tostarp visas tiesības un garantijas atbilstoši tās valsts tiesību aktiem, kuras teritorijā šī persona atrodas, un starptautisko tiesību normām, tostarp starptautiskajām cilvēktiesībām.

10. pants

1. 11. panta 1., 2., 3. un 4. punktu aizvieto ar šādu tekstu.

1. Nodarījumus, kas minēti 3., 3.bis, 3.ter un 3.quater pantā, uzskata par iekļautiem visos starp dalībvalstīm pusēm noslēgtajos līgumos par izdošanu kā pārkāpumus, kuru dēļ var piemērot izdošanu. Dalībvalstis apņemas šādus nodarījumus iekļaut katrā starp tām noslēgtā līgumā par izdošanu kā pārkāpumus, kuru dēļ var piemērot izdošanu.

2. Ja dalībvalsts, kas veic izdošanu ar nosacījumu, ka ir noslēgts līgums par izdošanu, saņem pieprasījumu veikt izdošanu no citas dalībvalsts, ar kuru tai nav noslēgts līgums par izdošanu, pieprasījuma saņēmēja puse saistībā ar nodarījumiem, kas minēti 3., 3.bis, 3.ter un 3.quater pantā, var uzskatīt šo konvenciju par juridisku pamatu izdošanai. Izdošanai piemēro citus nosacījumus, kas paredzēti pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktos.

3. Dalībvalstis, kurās izdošana nav atkarīga no noslēgta līguma par izdošanu, savstarpēji atzīst nodarījumus, kas minēti 3., 3.bis, 3.ter un 3.quater pantā, par nodarījumiem, kuru dēļ var piemērot izdošanu, un izdošanai piemēro nosacījumus, kas paredzēti pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktos.

4. Izdošanas nolūkā starp dalībvalstīm pusēm vajadzības gadījumā nodarījumus, kas minēti 3., 3.bis, 3.ter un 3.quater pantā, var uzskatīt par izdarītiem ne tikai tajā vietā, kur tie izdarīti, bet arī vietā, kas atrodas tās dalībvalsts jurisdikcijā, kura lūdz veikt izdošanu.

2. Šo tekstu pievieno kā Konvencijas 11.bis pantu.

11.bis pants

Izdošanas vai savstarpējās juridiskās palīdzības nolūkā nevienu no nodarījumiem, kas minēts 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quater pantā, neuzskata par politisku noziegumu vai nodarījumu, kas saistīts ar politisku noziegumu, vai nodarījumu, kas izdarīts politisku motīvu dēļ. Tādējādi izdošanas vai savstarpējās juridiskās palīdzības pieprasījumu, kas pamatots ar šādu nodarījumu, nevar atteikt, pamatojot tikai ar to, ka tas ir politisks noziegumus vai nodarījums, kurš saistīts ar politisku noziegumu, vai nodarījums, kas izdarīts politisku motīvu dēļ.

3. Šo tekstu pievieno kā Konvencijas 11.ter pantu.

11.ter pants

Šo Konvenciju neinterpretē tādā nozīmē, lai izdošana vai savstarpējās juridiskās palīdzības sniegšana tiktu uzlikta par pienākumu, ja pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka izdošanas pieprasījums par nodarījumiem, kuri minēti 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quater pantā, vai par savstarpējo juridisko palīdzību saistībā ar šādu noziegumu iesniegts, lai personu apsūdzētu vai sodītu šīs personas rases, reliģiskās pārliecības, valstspiederības, etniskās izcelsmes, politisko uzskatu vai dzimuma dēļ, vai ja šā pieprasījuma apmierināšana var kaitēt šīs personas stāvoklim jebkura minētā iemesla dēļ.

11. pants

1. Konvencijas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

1. Dalībvalstis savstarpēji sniedz lielāko iespējamo palīdzību saistībā ar kriminālprocesiem, kas uzsākti saistībā ar nodarījumiem, kas minēti 3., 3.bis, 3.ter un 3.quater pantā, ieskaitot palīdzību šo valstu rīcībā esošo pierādījumu iegūšanai, kas vajadzīgi tiesas procesos.

2. Šo tekstu pievieno kā Konvencijas 12.bis pantu.

12.bis pants

1. Personu, kura aizturēta vai izcieš sodu vienas dalībvalsts teritorijā un kuras klātbūtne vajadzīga citā dalībvalstī, lai veiktu identificēšanu, sniegtu liecību vai citādā veidā sekmētu pierādījumu iegūšanu izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par nodarījumiem, kas minēti 3., 3.bis, 3.ter un 3.quater pantā, var pārvietot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) attiecīgā persona dod apzinātu piekrišanu un

b) abu valstu kompetentās iestādes ir vienojušās, ņemot vērā nosacījumus, ko šīs valstis uzskata par atbilstošiem.

2. Šajā pantā:

a) valstij, uz kuru persona tiek pārvietota, ir pilnvaras un pienākums turēt pārvietoto personu apcietinājumā, ja vien valsts, no kuras persona tika pārvietota, nelūdz vai neliek rīkoties citādi,

b) valstij, uz kuru persona tiek pārvietota, uzreiz jāpilda savs pienākums nogādāt personu atpakaļ apcietinājumā valstī, no kuras persona tika pārvietota, ievērojot iepriekš noslēgto vienošanos vai citu vienošanos, ko noslēgušas abu valstu kompetentās iestādes,

c) valsts, uz kuru persona tiek pārvietota, nedrīkst pieprasīt valstij, no kuras persona pārvietota, uzsākt izdošanas procedūru par šīs personas nogādāšanu atpakaļ,

d) pārvietotās personas izciešamo sodu, ko tā izcieš valstī, no kuras tā tika pārvietota, samazina par tik ilgu laiku, cik ilgi persona pavadījusi apcietinājumā valstī, uz kuru tā tika pārvietota.

3. Ja vien dalībvalsts, no kuras personu jāpārvieto saskaņā ar šo pantu, neiebilst, tad šo personu, neatkarīgi no tās valstspiederības, valsts teritorijā, uz kuru tā tiks pārvietota, neapsūdz vai neaiztur, vai neierobežo tās brīvību saistībā ar darbībām un notiesāšanām, kas notikušas pirms šīs personas aizbraukšanas no tās valsts teritorijas, no kuras tā tika pārvietota.

12. pants

Konvencijas 13. pantu aizstāj ar šādu tekstu.

1. Dalībvalstis sadarbojas, lai novērstu nodarījumus, kas minēti 3., 3.bis, 3.ter un 3.quater pantā, jo īpaši:

a) veicot praktiskus pasākumus, lai attiecīgo valstu teritorijās novērstu gatavošanos minēto nodarījumu izdarīšanai šo valstu teritorijās vai ārpus tām,

b) apmainoties ar informāciju atbilstoši saviem tiesību aktiem un saskaņojot administratīvos un citus pasākumus, ko atbilstoši veic, lai novērstu to nodarījumu izdarīšanu, kas minēti 3., 3.bis, 3.ter un 3.quater pantā.

2. Ja tāda nodarījuma izdarīšanas dēļ, kas minēts 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quater pantā, ir aizkavēta vai pārtraukta kuģa pārvietošanās, jebkura dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas kuģa, pasažieri vai apkalpe, veic visu iespējamo, lai novērstu kuģa, tā pasažieru, apkalpes vai kravas nepamatotu aizturēšanu vai aizkavēšanu.

13. pants

Konvencijas 14. pantu aizstāj ar šādu tekstu.

Jebkura dalībvalsts, kam ir pamats uzskatīt, ka tiks izdarīts nodarījums, kurš minēts 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quater pantā, saskaņā ar valsts tiesību aktiem, cik ātri vien iespējams, sniedz tās rīcībā esošo attiecīgo informāciju tām valstīm, kam pēc tās ieskatiem varētu būt jurisdikcija saskaņā ar 6. pantu.

14. pants

Konvencijas 15. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

3. Saskaņā ar 1. un 2. punktu sniegto informāciju ģenerālsekretārs nosūta visām dalībvalstīm pusēm, organizācijas locekļiem un citām iesaistītajām valstīm, kā arī attiecīgajām starptautiskajām starpvaldību organizācijām.

15. pants

Interpretācija un piemērošana

1. Konvenciju un šo protokolu attiecībās starp šā protokola pusēm uzskata un interpretē kā vienotu dokumentu.

2. Konvencijas 1.-16. pantu, kas grozīti ar šo protokolu, kopā ar šā protokola 17.-24. pantu un pievienoto pielikumu uzskata un sauc par 2005. gada Konvenciju par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu (2005. gada SUA konvencija).

16. pants

Šo tekstu pievieno kā Konvencijas 16.bis pantu.

2005. gada Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu nobeiguma noteikumi

2005. gada Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu nobeiguma noteikumi ir 1988. gada Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 2005. gada protokola 17.-24. pants. Atsauces uz dalībvalstīm pusēm, kas minētās šajā Konvencijā, uzskata par atsaucēm uz 2005. gada protokola dalībvalstīm pusēm.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šo protokolu var parakstīt organizācijas galvenajā mītnē no 2006. gada 14. februāra līdz 2007. gada 13. februārim, un pēc tam var pievienoties tam.

2. Valstis var izteikt savu piekrišanu, uzņemoties saistības saskaņā ar šo protokolu:

a) parakstot to bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai

b) ar parakstīšanu, kas jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina un kam seko tā ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana, vai

c) ar pievienošanos.

3. Ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās notiek, deponējot attiecīgo dokumentu ģenerālsekretāram.

4. Par šā protokola pusi var kļūt tikai valsts, kas parakstījusi konvenciju bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, vai ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi konvenciju vai pievienojusies tai.

18. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis protokols stājas spēkā dienā, kad ir pagājušas deviņdesmit dienas no datuma, kurā divpadsmit valstis to parakstījušas bez atrunām attiecībā uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai deponējušas ģenerālsekretāram ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu.

2. Valstij, kas deponē ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu attiecībā uz šo protokolu pēc tam, kad ir izpildīti 1. punkta nosacījumi par stāšanos spēkā, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās stājas spēkā dienā, kad ir pagājušas deviņdesmit dienas kopš šādas deponēšanas datuma.

19. pants

Denonsēšana

1. Jebkura protokola dalībvalsts var denonsēt šo protokolu jebkurā laikā pēc šā protokola stāšanās spēkā šajā valstī.

2. Denonsēšana notiek, deponējot denonsēšanas dokumentu ģenerālsekretāram.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada skaitot no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis denonsēšanas dokumentu, vai pēc ilgāka laika, kas var būt noteikts denonsēšanas dokumentā.

20. pants

Pārskatīšana un grozījumi

1. Organizācija var sasaukt konferenci, lai pārskatītu vai grozītu šo Protokolu.

2. Ģenerālsekretārs sasauc šā protokola dalībvalstu pušu konferenci, lai pārskatītu vai grozītu šo protokolu, ja to lūdz viena trešdaļa dalībvalstu pušu vai desmit protokola dalībvalstis, atkarībā no tā, kurš skaitlis lielāks.

3. Jebkurš ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, kas deponēts pēc datuma, kurā stājas spēkā šā protokola grozījumi, attiecas uz grozīto protokolu.

21. pants

Deklarācijas

1. Deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu, dalībvalsts, kas nav pievienojusies kādam no pielikumā uzskaitītajiem līgumiem, var paziņot, ka, piemērojot šo Protokolu šai dalībvalstij, šo līgumu neuzskata par iekļautu 3.ter pantā. Šī deklarācija vairs nav spēkā tiklīdz šis līgums stājas spēkā attiecībā uz šo dalībvalsti, kas par to ziņo ģenerālsekretāram.

2. Ja kāds no pielikumā uzskaitītajiem līgumiem kādai dalībvalstij vairs nav saistošs, tā saistībā ar šo līgumu var izteikt deklarāciju, kā norādīts šajā pantā.

3. Pēc ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas dalībvalsts var deklarēt, ka tā piemēros 3.ter panta noteikumus saskaņā ar tās krimināltiesību principiem attiecībā uz ģimenes atbrīvojumiem no atbildības.

22. pants

Pielikuma grozīšana

1. Pielikumu var grozīt, pievienojot attiecīgus līgumus, ja:

a) tajos var piedalīties visas valstis,

b) tie ir stājušies spēkā un

c) tos ir ratificējušas, pieņēmušas, apstiprinājušas vai tam pievienojušās vismaz divpadsmit šā protokola dalībvalstis.

2. Pēc šā protokola stāšanās spēkā jebkura dalībvalsts var piedāvāt veikt grozījumus pielikumā. Jebkuru piedāvājumu par grozījumiem rakstveidā nosūta ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs izsūta jebkuru grozījuma piedāvājumu visiem organizācijas locekļiem, ja tas atbilst 1. punkta prasībām, un gaida šā protokola dalībvalstu pušu piekrišanu, lai pieņemtu piedāvātos grozījumus.

3. Piedāvāto pielikuma grozījumu uzskata par pieņemtu pēc tam, kad divpadsmit šā protokola dalībvalstis ģenerālsekretāram nosūtījušas rakstiskus paziņojumus, ka tam piekrīt.

4. Pieņemtais pielikuma grozījums stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām skaitot no datuma, kurā ģenerālsekretāram deponēts šā grozījuma ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuuments, un tas attiecas uz tām šā protokola dalībvalstīm pusēm, kas deponējušas minēto dokumentu. Katrai šā protokola dalībvalstij, kas grozījumu ratificē, pieņem vai apstiprina pēc divpadsmitā dokumenta deponēšanas ģenerālsekretāram, šis grozījums stājas spēkā pēc trīsdesmit dienām skaitot no datuma, kurā šī dalībvalsts deponējusi savu ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

23. pants

Depozitārijs

1. Šo protokolu un jebkuru saskaņā ar 20. un 22. pantu pieņemtu grozījumu deponē ģenerālsekretāram.

2. Ģenerālsekretārs:

a) informē visas valstis, kas parakstījušas šo protokolu vai tam pievienojušās, par:

i) katru jaunu ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta parakstīšanu vai deponēšanu un attiecīgo datumu,

ii) šā protokola spēkā stāšanās datumu,

iii) par jebkura šā protokola denonsēšanas dokumenta deponēšanu, kā arī datumu, kad tas saņemts, un datumu, kad denonsēšana stājas spēkā,

iv) jebkuru paziņojumu, kas veikts pamatojoties uz jebkuru šā protokola pantu,

v) jebkuru priekšlikumu grozīt pielikumu, kas izteikts saskaņā ar 22. panta 2. punktu,

vi) jebkuru grozījumu, ko uzskata par pieņemtu saskaņā ar 22. panta 3. punktu,

vii) jebkuru grozījumu, kas ratificēts, pieņemts vai apstiprināts saskaņā ar 22. panta 4. punktu, kā arī par datumu, kurā šis grozījums stāsies spēkā, un

b) nosūta šā protokola apstiprinātas kopijas visām valstīm, kas parakstījušas šo Protokolu vai pievienojušās tam.

3. Uzreiz pēc šā protokolā stāšanās spēkā ģenerālsekretārs nosūta šā teksta apstiprinātu kopiju Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

24. pants

Valodas

Šis protokols izstrādāts vienā eksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu, un spāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Londonā, divi tūkstoši piektā gada četrpadsmitajā oktobrī.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo protokolu.

 

 

Protokola par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru platformu drošību 2005.gada Protokols

Šā protokola dalībvalstis,

būdamas puses Protokolam par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret stacionāru platformu uz kontinentālā šelfa drošību, kurš pieņemts Romā, 1988. gada 10. martā,

atzīstot, ka iemesli, kuru dēļ izstrādāja 2005. gada protokolu pie Konvencijas par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret jūras navigācijas drošību, attiecas arī uz stacionārām platformām, kuras atrodas kontinentālajā šelfā,

ņemot vērā šo protokolu noteikumus,

ir vienojušās par turpmāko.

1. PANTS

Šajā protokolā:

1. "1988. gada protokols" ir Protokols par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret stacionāru platformu uz kontinentālā šelfa drošību, kurš pieņemts Romā, 1988. gada 10. martā,

2. "Organizācija" ir Starptautiskā jūrniecības organizācija un

3. "Ģenerālsekretārs" ir Organizācijas ģenerālsekretārs.

2. PANTS

1988. gada protokola 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

1. Konvencijas par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret jūras navigācijas drošību, kura grozīta ar 2005. gada protokolu pie Konvencijas par tādu nelikumīgu darbību, kas vērstas pret jūras navigācijas drošību, novēršanu, 1. panta 1. punkta c), d), e), f), g), h) apakšpunkta un 2. punkta a) apakšpunkta, 2.bis, 5., 5.bis, un 7. panta, kā arī 10.-16. panta, ieskaitot 11.bis, 11.ter un 12.bis pantu, noteikumi mutatis mutandis attiecas arī uz nodarījumiem, kas minēti šā protokola 2., 2.bis un 2.ter pantā, ja šie nodarījumi izdarīti uz kontinentālajā šelfā esoša kuģa vai pret tajā esošām stacionārām platformām.

3. PANTS

1. 1988. gada protokola 2. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

d) ar jebkādiem līdzekļiem novieto vai sekmē to, ka uz stacionāras platformas tiek novietota ierīce vai viela, kas var iznīcināt šo stacionāro platformu vai apdraudēt tās drošību.

2. 1988. gada protokolā svītro 2. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

3. 1988. gada protokola 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

2. Jebkura persona izdara nodarījumu, ja šī persona rada draudus atbilstoši valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu vai bez nosacījuma, ka šo draudu mērķis ir piespiest fizisku vai juridisku personu veikt vai neveikt jebkādu darbību, lai izdarītu jebkuru no 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem nodarījumiem, ja tie apdraud stacionārās platformas drošību.

4. PANTS

1. Šo tekstu iekļauj kā 2.bis pantu.

2.bis pants

Jebkura persona izdara nodarījumu šā protokola nozīmē, ja šī persona nelikumīgi un tīši - ja šīs darbības nolūks, rakstura vai konteksta ziņā, ir iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valdību vai starptautisku organizāciju veikt vai neveikt jebkādu darbību:

a) izmanto pret stacionāru platformu vai izvada no tās jebkādas sprādzienbīstamas, radioaktīvas vielas vai bioloģiskos, ķīmiskos vai kodolieročus tādā veidā, kas izraisa vai var izraisīt nāvi vai smagus miesas bojājumus, vai kaitējumu, vai

b) izvada no stacionāras platformas naftu, sašķidrinātu dabasgāzi vai citas bīstamas vai kaitīgas vielas, kuras nav minētas a) apakšpunktā, tādā daudzumā vai koncentrācijā, kas izraisa vai var izraisīt nāvi vai smagus miesas bojājumus, vai kaitējumu, vai

c) draud - atbilstoši valsts tiesību aktiem, ar nosacījumu vai bez tā, - izdarīt kādu no a) vai b) apakšpunktā minētajiem nodarījumiem.

2. Šo tekstu iekļauj kā 2.ter pantu.

2.ter pants

Jebkura persona izdara nodarījumu šā protokola nozīmē, ja šī persona:

a) nelikumīgi un tīši savaino vai nogalina jebkuru personu, lai izdarītu jebkuru no 2. panta 1. punktā vai 2.bis pantā minētajiem nodarījumiem,vai

b) mēģina izdarīt nodarījumu, kas minēts 2. panta 1. punktā, 2.bis panta 1. vai 2. punktā vai šā panta a) apakšpunktā,vai

c) ir līdzdalībnieks nodarījumā, kas minēts 2. pantā, 2.bis pantā vai šā panta a) vai b) apakšpunktā,vai

d) organizē vai vada citas personas, lai tiktu izdarīts nodarījums, kas minēts 2. pantā, 2.bis pantā vai šā panta a) vai b) apakšpunktā, vai

e) sekmē to, ka personu grupa, kas darbojas ar vienotu nolūku, ar nodomu izdara vienu vai vairākus nodarījumus, kas minēti 2. pantā, 2.bis pantā vai šā panta a) vai b) apakšpunktā:

i) ar nolūku sekmēt šīs grupas noziedzīgu darbību vai grupas noziedzīgus nolūkus, ja šīs darbība vai nolūks saistīts ar 2. vai 2.bis pantā minētā nodarījuma izdarīšanu, vai

ii) apzinoties grupas nodomu izdarīt 2. vai 2.bis pantā minēto nodarījumu.

5. PANTS

1. 1988. gada protokola 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu savu jurisdikciju attiecībā uz nodarījumiem, kas minēti 2., 2.bis un 2.ter pantā, ja šo nodarījumu izdara:

a) pret stacionāru platformu vai uz tās tajā laikā, kad tā atrodas šīs valsts kontinentālajā šelfā, vai

b) šīs valsts piederīgais.

2. 1988. gada protokola 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

3. Jebkura dalībvalsts, kas ieviesusi 2. punktā minēto jurisdikciju, ziņo par to Ģenerālsekretāram. Ja šī dalībvalsts vēlāk atceļ šo jurisdikciju, šī dalībvalsts par to paziņo Ģenerālsekretāram.

3. 1988. gada protokola 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

4. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai ieviestu savu jurisdikciju attiecībā uz nodarījumiem, kas minēti 2., 2.bis un 2.ter pantā, tajos gadījumos, kad iespējamais likumpārkāpējs atrodas tās teritorijā, un šī dalībvalsts neizdod šo iespējamo likumpārkāpēju jebkurai no dalībvalstīm, kura ieviesusi savu jurisdikciju saskaņā ar 1. un 2. punktu.

6. PANTS

Interpretācija un piemērošana

1. 1988. gada protokolu un šo protokolu attiecībās starp šā protokola dalībvalstīm uzskata un interpretē kā vienotu dokumentu.

2. 1988. gada protokola 1.-4. pantu, kas grozīti ar šo protokolu, kopā šā protokola 8.-13. pantu uzskata un sauc par 2005. gada Protokolu par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāru platformu drošību (2005. gada SUA stacionāro platformu protokols).

7. PANTS

Šo tekstu pievieno kā protokola 4.bis pantu.

Nobeiguma noteikumi 2005. gada Protokolam par tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāro platformu drošību, novēršanu

Nobeiguma noteikumi 2005. gada Protokolam par tādu nelikumīgu darbību, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāro platformu drošību, novēršanu ir 8.-13. pants 2005. gada protokolā, kas izstrādāts pie 1988. gada Protokola par tādu nelikumīgu darbību, kas vērstas pret kontinentālajā šelfā esošu stacionāro platformu drošību, novēršanu. Atsauces uz dalībvalstīm, kas minētās šajā protokolā, jāuzskata par atsaucēm uz 2005. gada protokola dalībvalstīm.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

8. PANTS

Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šo protokolu var parakstīt Organizācijas galvenajā mītnē no 2006. gada 14. februāra līdz 2007. gada 13. februārim, un pēc šā datuma tam joprojām var pievienoties.

2. Valstis var izteikt savu piekrišanu uzņemties saistības saskaņā ar šo protokolu:

a) parakstot protokola ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu bez atrunām vai

b) ar parakstīšanu, kas jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina un kam seko ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana, vai

c) ar pievienošanos.

3. Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās notiek, deponējot attiecīgo dokumentu pie Ģenerālsekretāra.

4. Par šā protokola dalībvalsti var kļūt tikai valsts, kas ir vai nu parakstījusi 1988. gada protokolu bez atrunām par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, vai ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi vai pievienojusies 1988. gada protokolam.

9. PANTS

Stāšanās spēkā

1. Šis protokols stājas spēkā dienā, kad pagājušas deviņdesmit dienas kopš datuma, kurā trīs valstis to parakstījušas bez atrunām par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai deponējušas Ģenerālsekretāram ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu. Taču šis protokols nestājas spēkā pirms nav stājies spēkā 2005. gada protokols pie Konvencijas par nelikumīgu darbību, kas vērstas pret jūras navigācijas drošību, novēršanu.

2. Valstij, kas deponē ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu attiecībā uz šo protokolu pēc tam, kad ir izpildīti 1. punkta nosacījumi par stāšanos spēkā, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās stājas spēkā dienā, kad ir pagājušas deviņdesmit dienas kopš šādas deponēšanas datuma.

10. PANTS

Denonsēšana

1. Jebkura protokola dalībvalsts var denonsēt šo protokolu jebkurā laikā pēc datuma, kurā tas stājas spēkā šajā valstī.

2. Denonsēšana notiek, deponējot denonsēšanas dokumentu Ģenerālsekretāram.

3. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis denonsēšanas dokumentu, vai pēc ilgāka laika, kas var būt precizēts denonsēšanas dokumentā.

11. PANTS

Pārskatīšana un grozījumi

1. Organizācija var sasaukt konferenci, lai pārskatītu vai grozītu šo protokolu.

2. Ģenerālsekretārs sasauc šā protokola dalībvalstu konferenci, lai pārskatītu vai grozītu šo protokolu, ja to lūdz viena trešdaļa dalībvalstu vai piecas protokola dalībvalstis, neatkarīgi no tā, kurš skaitlis ir lielāks.

3. Uz grozīto protokolu attiecas jebkurš ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, kas deponēts pēc datuma, kurā stājas spēkā šā protokola grozījumi.

12. PANTS

Depozitārs

1. Šo protokolu un jebkuru saskaņā ar 11. pantu pieņemtu grozījumu deponē Ģenerālsekretāram.

2. Ģenerālsekretārs:

a) informē visas valstis, kas parakstījušas šo protokolu vai pievienojušās tam, par:

i) katru jauna ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta parakstīšanu vai deponēšanu un tās datumu,

ii) šā protokola spēkā stāšanās datumu,

iii) jebkura šā protokola denonsēšanas dokumenta deponēšanu, kā arī datumu, kad tas saņemts, un datumu, kad denonsēšana stājas spēkā,

iv) jebkuru paziņojumu, kas vajadzīgs atbilstoši kādam šā protokola pantam, un

b) nosūta šā protokola apstiprinātas kopijas visām valstīm, kas parakstījušas šo protokolu vai pievienojušās tam.

3. Tiklīdz šis protokols stājas spēkā, Ģenerālsekretārs nosūta šā teksta apstiprinātu kopiju Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram reģistrēšanai un publicēšanai atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantam.

13. PANTS

Valodas

Šis protokols sastādīts vienā eksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Londonā, divi tūkstoši piektā gada četrpadsmitajā oktobrī.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo protokolu.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 14.10.2005.
Stājas spēkā:
 28.07.2010.
Pieņemšanas vieta: 
Londona
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 171, 28.10.2009.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
1614
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)