1. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (turpmāk — inspekcija) ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

2. Inspekcijas darbības mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas uzraudzībā un kontrolē, lai nodrošinātu minēto jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi.

3. Inspekcija veic Dzelzceļa likumā noteiktās funkcijas.

4. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, inspekcija:

4.1. veic pārbaudes un sniedz atzinumus par to, kā dzelzceļa sistēmas dalībnieki ievēro Dzelzceļa likumā minētās nacionālās prasības un dzelzceļa drošību regulējošo tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības;

4.2. pārbauda komersanta spēju darboties attiecīgajā komercdarbības jomā, ievērojot drošības prasības;

4.3. pārbauda dzelzceļa infrastruktūras objektu un ritošā sastāva atbilstību tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības jomā un Dzelzceļa likumā minētajām nacionālajām prasībām;

4.4. izvērtē dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības ieceres, izdod tehniskos noteikumus, izdara atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi un par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

4.5. veic pārbaudes un sniedz atzinumus par bīstamo kravu apriti dzelzceļa pārvadājumu jomā;

4.6. apkopo dzelzceļa sistēmas dalībnieku sniegto informāciju par dzelzceļa satiksmes negadījumiem;

4.7. veic drošības pārvaldības sistēmas veiktspējas pārbaudes;

4.8. veic tirgus uzraudzību dzelzceļa nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu Nr. 765/2008/EK, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93;

4.9. izskaidro prasības attiecībā uz procedūrām un dokumentiem, kas nepieciešami, lai saņemtu vienoto drošības sertifikātu, drošības apliecību, par tehnisko apkopi atbildīgo struktūrvienību sertifikātu, atļauju ritekļu laišanai tirgū un atļauju nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas, un, ja nepieciešams, izdod dokumentu ar norādījumiem par pretendenta rīcību attiecīgajās procedūrās;

4.10. izvērtē dokumentus, ko pretendenti iesnieguši, lai saņemtu vienoto drošības sertifikātu, drošības apliecību, par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikātu, atļauju ritekļa vai ritekļa tipa laišanai tirgū un atļauju nodot ekspluatācijā stacionārās iekārtas;

4.11. veic neatkarīgu novērtējumu attiecībā uz riska pārvaldības procesa piemērošanu un tā īstenošanā gūto rezultātu piemērotību;

4.12. veic zināšanu un prasmju pārbaudi (eksamināciju) un pieņem lēmumus par dzelzceļa speciālistu atbilstību kvalifikācijas prasībām;

4.13. apkopo un analizē dzelzceļa satiksmes negadījumu datus;

4.14. nodrošina funkciju izpildei nepieciešamos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīkus;

4.15. publicē savā tīmekļvietnē (www.vdzti.gov.lv) statistikas datus par dzelzceļa sistēmas drošību;

4.16. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulas 2016/796/ES par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004, 38. panta 3. punktu sniedz informāciju Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, tostarp izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju rīkus;

4.17. sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, izsniedzot drošības apliecības attiecībā uz pārrobežu dzelzceļa infrastruktūru;

4.18. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar Eiropas Savienības institūcijām, starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām, to pārstāvjiem un ekspertiem un piedalās to darba grupās;

4.19. slēdz nepieciešamos sadarbības līgumus un organizē seminārus vai darba grupas;

4.20. iekasē maksu par sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar inspekcijas maksas pakalpojumu cenrādi;

4.21. atbilstoši kompetencei, konsultējoties ar dzelzceļa sistēmas dalībniekiem un ieinteresētajām personām (tostarp ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem, pārvadātājiem, manevru darbu veicējiem, ražotājiem, tehnisko apkopju veicējiem, lietotājiem un personāla pārstāvjiem), sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar dzelzceļa sistēmas drošību, savstarpēju izmantojamību un ekspluatāciju;

4.22. īstenojot Dzelzceļa likuma 33.⁴ panta pirmās daļas prasības:

4.22.1. izvērtē, vai tiesību aktu projektos dzelzceļa drošības un tehnisko prasību jomā ir paredzētas nacionālās prasības;

4.22.2. pirms tiesību aktu pieņemšanas iesniedz izskatīšanai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai un Eiropas Komisijai tiesību aktu projektus, kuros paredzētas nacionālās prasības (izņemot šo noteikumu 4.22.3. un 4.22.4. apakšpunktā minētos gadījumus). Iesniedzot tiesību aktu projektus, inspekcija pamato tiesību akta nepieciešamību, attiecīgajā gadījumā pievienojot pierādījumus, ka tiesību akts ir nepieciešams, lai varētu izpildīt pamatprasības, kuras nav aptvērusi attiecīgā savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija;

4.22.3. neiesniedz izskatīšanai Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai un Eiropas Komisijai tiesību aktu projektus, kuros paredzētas nacionālās prasības steidzama preventīva pasākuma gadījumā;

4.22.4. neiesniedz Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai un Eiropas Komisijai informāciju par nacionālajām prasībām un ierobežojumiem, kuriem ir stingri izteikts vietējs raksturs, ja šīs nacionālās prasības un ierobežojumi ir norādīti attiecīgi dzelzceļa infrastruktūras reģistrā vai tīkla pārskatā;

4.22.5. paziņo Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai un Eiropas Komisijai par pieņemtajiem tiesību aktiem, kuros paredzētas nacionālās prasības (tostarp prasības steidzama preventīva pasākuma gadījumā), un ievieto savā tīmekļvietnē informāciju par šādiem tiesību aktiem;

4.22.6. uzrauga, vai dzelzceļa sistēmas dalībnieki Dzelzceļa likumā noteikto prasību izpildē nepiemēro Latvijas tiesību aktus, kas saskaņā ar Dzelzceļa likumu nav uzskatāmi par nacionālajām prasībām.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 335 redakcijā)

5. Inspekcijas darbu organizē un vada inspekcijas direktors. Inspekcijas direktors vienlaikus ir inspekcijas galvenais inspektors.

6. Inspekcijas direktoru pēc kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā un atbrīvo no amata satiksmes ministrs.

7. Inspekcijas direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

8. Inspekcijas direktors veido inspekcijas iekšējo organizatorisko struktūru.

9. Kontroles un uzraudzības pilnvaras ir inspekcijas direktoram, direktora vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem, vecākajiem inspektoriem, vecākajiem ekspertiem un vecākajiem referentiem.

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 335 redakcijā)

10. Inspekcijas amatpersonām, pildot amata pienākumus, ir tiesības:

10.1. jebkurā laikā bez iepriekšēja brīdinājuma, īpašas atļaujas, bez maksas un citiem ierobežojumiem netraucēti apmeklēt un pārbaudīt dzelzceļa objektus (būvobjektus) un ritošo sastāvu neatkarīgi no to piederības un īpašuma veida;

10.2. pārtraukt vilcienu satiksmi, samazināt kustības ātrumu un aizliegt tehnisko līdzekļu un ritošā sastāva ekspluatāciju, ja pārkāpumi to ekspluatācijā apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, satiksmes drošību vai apkārtējo vidi;

10.3. izdot administratīvos aktus par dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu un citu ar dzelzceļa ekspluatāciju saistītu normatīvo aktu pārkāpumiem;

10.4. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izskatīt dzelzceļa ekspluatācijā izdarītos administratīvos pārkāpumus;

10.5. pieprasīt un bez maksas saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām informāciju par dzelzceļa objektiem, ritošo sastāvu, dzelzceļa ekspluatācijas un pārvadājumu organizācijas procesiem, kā arī par atsevišķu kategoriju dzelzceļa speciālistiem;

10.6. bez maksas braukt dzelzceļa ritošā sastāva vilces līdzekļu vadības kabīnē un visos pasažieru vilcienos.

11. Inspekcijas amatpersonām un darbiniekiem aizliegts:

11.1. amata un darba pienākumu pildīšanas laikā, kā arī pēc amata un darba attiecību izbeigšanas izpaust trešajām personām (izņemot tiesībaizsardzības iestādes, kuru kompetencē ir attiecīgās informācijas saņemšana) informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot amata un darba pienākumus;

11.2. izpaust trešajām personām (izņemot tiesībaizsardzības iestādes, kuru kompetencē ir attiecīgās informācijas saņemšana) ziņas par personām, kuras inspekcijai sniegušas informāciju par pārkāpumiem;

11.3. bez inspekcijas direktora pilnvarojuma izteikt inspekcijas oficiālo viedokli plašsaziņas līdzekļos.

12. Inspekcijas amatpersonām ir dienesta apliecības. Dienesta apliecības paraugu apstiprina satiksmes ministrs.

13. Dienesta apliecībā norāda vismaz šādu informāciju:

13.1. inspekcijas nosaukums;

13.2. dienesta apliecības numurs;

13.3. amatpersonas amats, vārds un uzvārds;

13.4. dienesta apliecības izdošanas datums un derīguma termiņš;

13.5. šo noteikumu 10.1. un 10.6. apakšpunktā minētās inspekcijas amatpersonas tiesības;

13.6. amatpersonas fotoattēls.

14. Inspekcijas direktors normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz Satiksmes ministrijai pārskatu par inspekcijas funkciju izpildi un valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

15. Satiksmes ministrijai ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no inspekcijas pārskatus par valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un informāciju par inspekcijas funkciju izpildi, kā arī par inspekcijas darbību.

16. Inspekcijas darbības tiesiskumu nodrošina inspekcijas direktors. Inspekcijas direktors ir atbildīgs par inspekcijas iekšējās kontroles un lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

17. Inspekcijas direktoram ir tiesības atcelt vai grozīt inspekcijas amatpersonu pieņemtos lēmumus un izdotos iekšējos normatīvos aktus.

18. Inspekcijas direktors pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto inspekcijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai inspekcijas amatpersonas vai darbinieka faktisko rīcību. Inspekcijas direktora lēmumu par privātpersonas apstrīdēto inspekcijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai inspekcijas amatpersonas vai darbinieka faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.

19. Inspekcijas direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumu par privātpersonas apstrīdēto inspekcijas direktora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.

20. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumus Nr.211 “Dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 198./199.nr.).

(MK 02.06.2020. noteikumu Nr. 335 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību.