1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā personas saņem sociālās palīdzības pakalpojumu — iegūst lietošanā medicīniskās ierīces un medicīniskās preces, kā arī aprīkojumu vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti (turpmāk — tehniskie palīglīdzekļi).

(MK 04.12.2001. noteikumu Nr. 502 redakcijā)

2. Tiesības saņemt tehniskos palīglīdzekļus ir likuma "Par sociālo palīdzību" 5.panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām ir medicīniski atzīti ilgstoši vai nepārejoši organisma funkciju traucējumi vai anatomiski defekti (turpmāk — personas), ko apliecina ārstniecības personas — ārstējošā (ģimenes) ārsta, protēzista ortopēda, traumatologa ortopēda, rehabilitologa, oftalmologa, surdologa, otolaringologa, fizioterapeita vai ergoterapeita (turpmāk — speciālists) atzinums par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību.

3. Tehniskos palīglīdzekļus, izdarot šo noteikumu 20.punktā noteikto vienreizējo personas iemaksu, bez maksas saņem:

3.1. I, II un III grupas invalīdi;

3.2. bērni invalīdi līdz 16 gadu vecumam;

3.3. bērni līdz 18 gadu vecumam, kuriem tehniskais palīglīdzeklis nepieciešams, lai samazinātu vai novērstu funkcionālo mazspēju;

3.4. pensijas vecumu sasniegušas personas, kurām tehniskais palīglīdzeklis nepieciešams, lai samazinātu vai novērstu funkcionālo mazspēju;

3.5. personas ar anatomiskiem defektiem — protēzi vai ortopēdiskos apavus saskaņā ar šo noteikumu 4.1.apakšpunktu.

4. Personai ir tiesības bez maksas saņemt tikai vienu attiecīgās tehnisko palīglīdzekļu grupas tehnisko palīglīdzekli:

4.1. ortozes, protēzes un ortopēdiskos apavus, kas funkcionāli, mehāniski vai kosmētiski kompensē anatomisko defektu un atbilstoši medicīniskajām indikācijām ir izgatavoti vai pielāgoti konkrētai personai;

4.2. personiskās pārvietošanās palīglīdzekli, kas pilnīgi vai daļēji kompensē personas zaudēto kustības vai stabilitātes funkciju;

4.3. personiskās aprūpes palīglīdzekli, kas pilnīgi vai daļēji kompensē personas traucējumus veikt higiēnisko aprūpi;

4.4. tehniskos palīglīdzekļus personām ar redzes vai dzirdes zudumu, kas pilnīgi vai daļēji kompensē zaudēto funkciju.

5. Ja persona ir pārkāpusi šo noteikumu 4.punktā minētās prasības un viena veida tehnisko palīglīdzekli bez maksas ir saņēmusi vairākās institūcijās, persona atdod nepamatoti saņemto tehnisko palīglīdzekli vai atlīdzina tehniskā palīglīdzekļa vērtību.

6. I un II grupas invalīdiem ir tiesības atbilstoši vajadzībām pielāgot (nepārsniedzot 500 latu) personiskās pārvietošanās palīglīdzekli — personas īpašumā esošu vieglo automobili, lai tas atbilstu šo noteikumu 4.2.apakšpunktā norādītajai tehnisko palīglīdzekļu grupai.

7. Tehniskos palīglīdzekļus, kuri atbilst medicīnisko ierīču un medicīnisko preču statusam, reģistrē Labklājības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(MK 04.12.2001. noteikumu Nr. 502 redakcijā)

9. Personas ar tehniskajiem palīglīdzekļiem labklājības ministra noteiktajā kārtībā nodrošina bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tehnisko palīglīdzekļu centrs" (turpmāk — centrs). Centrs:

9.1. atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" organizē izsoles (konkursus) tehnisko palīglīdzekļu iegādei;

9.2. koordinē tehnisko palīglīdzekļu apriti un pārrauga valsts pasūtījuma līgumu izpildi;

9.3. veic personas funkcionālo novērtēšanu un izvērtē personas vajadzības pēc tehniskā palīglīdzekļa;

9.4. veido un sistemātiski atjauno šādas datu bāzes:

9.4.1. par personām, kuras saņēmušas lietošanā tehniskos palīglīdzekļus;

9.4.2. par personām, kurām nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi;

9.4.3. par institūcijām, kuras izpilda valsts pasūtījumu;

9.4.4. par tehnisko palīglīdzekļu cenām;

9.4.5. par tehniskajiem palīglīdzekļiem, kuri neatbilst šo noteikumu 7.punktā noteiktajām prasībām;

9.5. informē personas, reģionālās slimokases, pašvaldību sociālās palīdzības dienestus un citas ieinteresētās institūcijas par iespējām saņemt tehniskos palīglīdzekļus;

9.6. veido atpakaļsaņemto tehnisko palīglīdzekļu uzkrājumu un nodrošina to uzglabāšanu, kopšanu, remontu, regulēšanu un pielāgošanu, lai nodotu tos personām atkārtotā lietošanā;

9.7. slēdz līgumus ar pašvaldībām un citām institūcijām par pakalpojumu sniegšanu personām atbilstoši to dzīvesvietai.

(Grozīts ar MK 04.12.2001. noteikumiem Nr. 502)

10. Pašvaldību sociālās palīdzības dienesti apkopo un reizi ceturksnī iesniedz centrā informāciju par personām, kurām nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi.

11. Labklājības ministrija ne retāk kā reizi pusgadā iesniedz centrā informāciju par reģistrētajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem.

(MK 04.12.2001. noteikumu Nr. 502 redakcijā)

12. Persona var saņemt:

12.1. šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētos tehniskos palīglīdzekļus — institūcijā, kas izpilda valsts pasūtījumu tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai vai piegādei (turpmāk — piegādātājs);

12.2. šo noteikumu 4.2. un 4.3.apakšpunktā minētos tehniskos palīglīdzekļus — centrā;

12.3. šo noteikumu 4.4.apakšpunktā minētos tehniskos palīglīdzekļus — centrā vai pie piegādātāja, ar kuru centrs ir noslēdzis līgumu par pakalpojumu sniegšanu personām ar redzes vai dzirdes zudumu.

13. Personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir sociālās aprūpes institūcija vai ārstniecības iestāde vai kuras atrodas ieslodzījuma vietās, ar šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minēto tehnisko palīglīdzekli nodrošina attiecīgā institūcija.

14. Lai saņemtu tehnisko palīglīdzekli, persona centrā vai pie piegādātāja uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

14.1. speciālista izsniegtu dokumentu, kas apliecina funkcionālo traucējumu pakāpi (veidlapa Nr.027/u "Izraksts no ambulatorā/stacionārā slimnieka medicīniskās kartes"), un atzinumu par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību;

14.2. invalīda apliecības kopiju, ja personai ir noteikta invaliditāte;

14.3. pensijas apliecības kopiju, ja personai ir piešķirta vecuma pensija.

15. Lai izmantotu šo noteikumu 6.punktā minētās tiesības pielāgot vieglo automobili, persona papildus 14.punktā norādītajiem dokumentiem centrā uzrāda šādu dokumentu oriģinālus un iesniedz to kopijas:

15.1. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu izziņu par atbilstoši medicīniskajām indikācijām pielāgota vieglā automobiļa nepieciešamību;

15.2. transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, kas apliecina, ka automobilis ir attiecīgās personas īpašumā;

15.3. autovadītāja apliecību.

16. Centrs vai piegādātājs izskata personas iesniegtos dokumentus, izvērtē personas vajadzību pēc tehniskā palīglīdzekļa un piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu par konkrēta tehniskā palīglīdzekļa izgatavošanu, piešķiršanu vai pielāgošanu.

17. Persona tehnisko palīglīdzekli saņem, pamatojoties uz rakstisku līgumu, kas noslēgts ar centru vai piegādātāju un kurā tiek īpaši noteikti ar tehniskā palīglīdzekļa piegādi saistītie jautājumi:

17.1. tehniskā palīglīdzekļa veids (tehniskā palīglīdzekļa identifikācijas numurs un tehniskais raksturojums atbilstoši tehnisko palīglīdzekļu sarakstam);

17.2. izgatavošanas un piegādes termiņš;

17.3. pielāgošanas un lietošanas apmācības (treniņa) nosacījumi;

17.4. tehniskā palīglīdzekļa garantijas un remonta nosacījumi;

17.5. tehniskā palīglīdzekļa maiņas un atpakaļatdošanas nosacījumi.

18. Ja līguma termiņš ir beidzies vai tehniskā palīglīdzekļa lietošana vairs nav nepieciešama, persona tehnisko palīglīdzekli atdod līgumā noteiktajai institūcijai.

19. Piegādātājs iesniedz centrā:

19.1. šo noteikumu 17.punktā minētā līguma kopiju;

19.2. reizi mēnesī — informāciju par saņemtajām sūdzībām un pieņemtajiem lēmumiem.

20. Pirms tehniskā palīglīdzekļa saņemšanas persona izdara vienreizēju personas iemaksu centrā vai piegādātājam šādā apmērā:

20.1. persona līdz 18 gadu vecumam — 0,20 latu;

20.2. persona, kas vecāka par 18 gadiem, — 0,50 latu.

21. Centrs vai piegādātājs iekasēto naudu ieskaita savā pamatdarbības kontā, kurā tiek ieskaitīti līdzekļi valsts pasūtījuma izpildei, un izlieto tehnisko palīglīdzekļu pielāgošanai.

22. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 9.jūnija noteikumus Nr.219 "Kārtība, kādā personas par valsts budžeta līdzekļiem saņem tehniskos palīglīdzekļus" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 172./173.nr.).