1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta tiespsihiatriskā ekspertīze.

2. Tiespsihiatrisko ekspertīzi saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu krimināllietā vai pēc tiesas lēmuma administratīvajā lietā vai civillietā, izskatot puses lūgumu (turpmāk - ekspertīzes pieprasītājs), veic tiespsihiatrijas eksperts, kurš saskaņā ar speciālajām zināšanām psihiatrijā sniedz eksperta atzinumu par krimināllietā, administratīvajā lietā vai civillietā noskaidrojamiem apstākļiem.

3. Tiespsihiatrijas eksperts ir ārsts, kurš ieguvis sertifikātu psihiatra specialitātē un tiespsihiatrijas eksperta apakšspecialitātē un kuram uzdots likumā noteiktajā kārtībā veikt ekspertīzi (turpmāk - eksperts).

(MK 14.02.2006. noteikumu Nr.137 redakcijā)

4. Ekspertīzes objekts ir fiziska persona (turpmāk - ekspertējamā persona), ekspertējamās personas medicīniskā dokumentācija, krimināllietas, administratīvās lietas vai civillietas materiāli, kā arī, ja nepieciešams, citi objekti, kuru izpēte var sniegt atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti lēmumā par ekspertīzes noteikšanu.

5. Ir trīs ekspertīzes veidi - pirmreizēja, papildu vai atkārtota ekspertīze. Veicamo ekspertīzes veidu nosaka saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, Administratīvā procesa likumu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu vai Civilprocesa likumu.

6. Atkarībā no ekspertam vai ekspertiem uzdotajiem jautājumiem ir:

6.1. ekspertīze, ko veic eksperts;

6.2. kompleksā ekspertīze, ko veic ekspertu komisija ar citu specialitāšu ekspertu līdzdalību (turpmāk - komisija).

7. Ja ekspertīzes veikšanai nepieciešamas zināšanas citās medicīnas, zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarēs, eksperts iesaka ekspertīzes pieprasītājam lemt par kompleksās ekspertīzes veikšanu.

8. Komisijas sastāvu nosaka ekspertīzes pieprasītājs vai tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā veic ekspertīzi. Visiem komisijas sastāvā iekļautajiem ekspertiem ir vienlīdzīgas tiesības un pienākumi.

9. Eksperts vai komisija veic ekspertīzi, ja ekspertīzes pieprasītājs ir nodrošinājis ekspertējamās personas klātbūtni (izņemot šo noteikumu 14.3.apakšpunktā minēto gadījumu) un nodevis eksperta vai komisijas rīcībā nepieciešamo medicīnisko dokumentāciju un krimināllietas, administratīvās lietas vai civillietas materiālus. Ja ekspertam vai komisijai ekspertīzes veikšanai ir nepieciešama papildu medicīniskā dokumentācija, to nodrošina ekspertīzes pieprasītājs.

10. Eksperts vai komisija informē ekspertīzes pieprasītāju par ekspertīzes datumu, laiku un vietu. Ekspertīzes pieprasītājs nodrošina ekspertam vai komisijai iespēju vismaz piecas darbdienas pirms paredzētās ekspertīzes veikšanas iepazīties ar krimināllietas, administratīvās lietas vai civillietas materiāliem.

11. Veicot ekspertīzi un sniedzot atzinumu, eksperts ir neatkarīgs.

12. Eksperta tiesības, pienākumi, atbildība, noraidīšanas iemesli un tiesības atteikties veikt ekspertīzi noteiktas Krimināllikumā, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Administratīvā procesa likumā un Civilprocesa likumā.

13. Ārstniecības iestāde, kurā veic ekspertīzi, atbilst veselības aprūpes jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

14. Ekspertīzi var veikt:

14.1. ekspertējamās personas klātbūtnē ambulatorās izmeklēšanas apstākļos:

14.1.1. ārstniecības iestādē;

14.1.2. procesa virzītāja kabinetā;

14.1.3. tiesā;

14.1.4. atsevišķos gadījumos - ekspertējamās personas atrašanās vietā, ja ekspertējamās personas transportēšana uz ekspertīzes veikšanas iestādi ir apgrūtināta viņas veselības stāvokļa vai drošības pasākumu dēļ;

14.2. ekspertējamās personas klātbūtnē stacionārās izmeklēšanas apstākļos;

14.3. bez ekspertējamās personas klātbūtnes, izmantojot medicīnisko dokumentāciju un krimināllietas, administratīvās lietas vai civillietas materiālus:

14.3.1. ja ir izsludināta personas meklēšana;

14.3.2. ja ir zināms, ka ekspertējamā persona atrodas ārpus Latvijas Republikas;

14.3.3. ja persona ir mirusi.

15. Ja ekspertīzi veic brīvības atņemšanas vietā, ekspertīzes pieprasītājs saskaņo ekspertīzes izdarīšanas vietu un laiku ar ieslodzījuma vietas vadītāju un informē par to ekspertu.

16. Ekspertējamām personām, kurām pirmstiesas vai tiesas izmeklēšanas laikā ir piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, un personām, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, stacionāro ekspertīzi veic specializētajā psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) ar apsardzi. Personām, kurām nav noteikts drošības līdzeklis - apcietinājums, veic ambulatoro ekspertīzi, ja ekspertīzes pieprasītājs nav norādījis citu ekspertīzes veikšanas veidu. Stacionāro ekspertīzi vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā (nodaļā) veic, ja ambulatorajā ekspertīzē nav iespējams atbildēt uz ekspertam vai komisijai uzdotajiem jautājumiem.

17. Atzinumu par ambulatorās izmeklēšanas apstākļos veiktu ekspertīzi sniedz 20 dienu laikā pēc pēdējo lietas materiālu saņemšanas eksperta iestādē.

18. Stacionārās izmeklēšanas apstākļos ekspertīzi veic 30 dienu laikā pēc pēdējo lietas materiālu saņemšanas eksperta iestādē.

19. Sevišķi sarežģītos gadījumos ekspertu iestādes vadītājs, eksperts vai komisija pēc rakstiskas saskaņošanas ar ekspertīzes pieprasītāju ekspertīzes veikšanas termiņu var pagarināt par 20 dienām.

20. Atzinumu par stacionārās izmeklēšanas apstākļos veiktu ekspertīzi eksperts vai komisija sniedz ekspertīzes pieprasītājam ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc ekspertīzes veikšanas.

21. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā pēc ekspertīzes pieprasītāja aicinājuma eksperts vai komisija eksperta atzinumu sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādē vai ekspertējamās personas atrašanās vietā.

22. Eksperts pēc tiesas pieprasījuma nolasa eksperta atzinuma pamatojumu vai nobeigumu un atbild uz jautājumiem.

23. Ekspertam ir tiesības atteikties no atzinumu nolasīšanas ekspertējamās personas klātbūtnē, ja ekspertējamā persona atzīta par psihiski slimu un atzinuma satura atklāšana varētu būtiski apdraudēt ekspertējamās personas veselību vai dzīvību.

24. Eksperta atzinums ietver pamatotu klīnisko psihiatrisko diagnozi un pamatotus ekspertīzes secinājumus, kā arī atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

25. Atzinumu sniedz saskaņā ar medicīnas zinātnes atziņām un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Administratīvā procesa likumā vai Civilprocesa likumā noteiktajām normām.

26. Eksperta secinājumi atbilst atzinuma aprakstošajai daļai un faktiskajiem lietas apstākļiem. Secinājumi ir pamatoti un atspoguļo ekspertējamās personas psihisko stāvokli un tā novērtējumu.

27. Ja eksperts ekspertīzes pieprasītāja klātbūtnē vai tiesas procesa laikā pamatotu iemeslu dēļ nevar atbildēt uz jautājumiem, atzinumā norāda citu veidu ekspertīžu izdarīšanas iespējas.

28. Atzinumam ir šādas daļas:

28.1. ievads, kurā norāda ekspertīzes veicēju, vietu un laiku, ekspertīzes juridisko pamatojumu, ekspertējamās personas datus, ekspertam uzdotos jautājumus, ekspertīzē izmantotos materiālus;

28.2. ziņas par ekspertējamās personas dzīvi un slimībām saskaņā ar ekspertējamās personas vai viņas tuvinieku stāstījumu;

28.3. pēc eksperta norīkojuma izdarīto papildizmeklējumu apraksts un konsultantu secinājumi;

28.4. ekspertējamās personas vispārējā, somatiskā, neiroloģiskā un psihiskā stāvokļa apraksts;

28.5. atzinuma pamatojums, kurā ietver šo noteikumu 28.2.apakšpunktā minēto datu, ekspertējamās personas somatiskā, neiroloģiskā un psihiskā stāvokļa analīzi un diagnostisko atzinumu;

28.6. nobeigums, kurā sniedz atbildes uz ekspertam uzdotajiem jautājumiem.

29. Atzinumu paraksta eksperts vai visi komisijas locekļi.

30. Ārstniecības iestādes, kuras veic ekspertīzi, šo noteikumu izpildi finansiāli nodrošina no Veselības ministrijas budžeta līdzekļiem.