1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

2. Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai ietver:

2.1. platības maksājumus:

2.1.1. vienoto platības maksājumu (Eiropas Savienības tiešais atbalsts par noteikumu 6.punktā minēto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī atbilstoši noteikumu 7.punktā minētajiem nosacījumiem);

2.1.2. laukaugu platības maksājumu;

2.1.3. lopbarības platības maksājumu;

2.2. papildu valsts tiešos maksājumus:

2.2.1. par liellopiem un aitu mātēm;

2.2.2. par piena kvotas tonnu;

2.2.3. par zālāja un linu sēklām;

2.2.4. par kartupeļu cieti.

3. Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai ietver atbalstu lauku attīstībai un pasākumiem, kuri tiek īstenoti atbilstoši Padomes 1999.gada 17.maija Regulai Nr. 1257/99 (EK) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), kā arī dažu regulu grozījumiem un to atcelšanu, kā arī valsts atbalstu saskaņā ar regulas 51.panta prasībām.

4. Ja atbalsta pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta maksājumu piešķiršanas nosacījumus, pretendējot uz noteikumu 2.2.apakšpunktā minētajiem maksājumiem, atbalsta pretendents nesaņem konkrēto maksājumu un uz vienu gadu tiek svītrots no konkrētā veida atbalsta maksājuma saņēmēju saraksta, kā arī atmaksā piešķirto atbalstu Lauku atbalsta dienestam, ja tāds ir izmaksāts pirms neatbilstības konstatēšanas.

5. Platības maksājumus ir tiesības saņemt lauksaimniekam, kurš atbilst šādiem nosacījumiem:

5.1. veic lauksaimniecisko darbību atbilstoši Padomes 2003.gada 29.septembra Regulas Nr. 1782/2003 (EK), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza dažas regulas, 2.panta “c” punktam;

5.2. ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai nomnieks;

5.3. iegulda materiālos līdzekļus lauksaimniecības zemes apsaimniekošanā vai lauksaimniecības produktu ražošanā.

6. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, izņemot atmatas un neizmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ir:

6.1. apsētā un apstādītā aramzeme, kurā tiek audzēti kultūraugi vai sēti zālāji;

6.2. melnā papuve (aramzeme, kas attiecīgajā ražas gadā nav apsēta un nav atstāta papuvē divus gadus pēc kārtas) vai aizņemtā papuve (aramzeme, kas ne ilgāk par vienu ražas gadu pēc kārtas ir apsēta zaļmēslojuma ražošanai);

6.3. pļavas un ganības;

6.4. ilggadīgie stādījumi.

7. Platības maksājumus ir tiesības saņemt par tām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

7.1. lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir kopta, un kultūraugi tajā tiek audzēti, ievērojot audzēšanas agrotehniku, kā arī lauksaimniecībā izmantojamā zemē nav sastopama invazīvā augu suga ‘Sosnovska latvānis’ (Heracleum sosnowskyi) un krūmi;

7.2. attiecīgajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībā esošās meliorācijas sistēmas tiek uzturētas, nodrošinot zemes mitruma režīmu regulēšanu;

7.3. augus vai augu atliekas un rugājus iestrādā augsnē, lai uzturētu lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglību;

7.4. pļavas un ganības tiek izmantotas lopbarības iegūšanai vai dzīvnieku ganīšanai. Tās tiek noganītas vai vismaz vienu reizi nopļautas, un zāle tiek novākta līdz attiecīgā gada 1.augustam, kultivētās pļavās un kultivētās ganībās — līdz 10.jūlijam;

7.5. tiek ievēroti ugunsdrošības noteikumi un objekta teritorijā netiek dedzināta kūla. Nosacījums jāņem vērā, piesakoties platību maksājumiem 2005.gadā un turpmākajos gados.

8. Platības maksājuma iesniegumu atbalsta pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz attiecīgā gada 21.maijam.

9. Ja faktiski apsētā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība attiecīgajā kalendāra gadā ir lielāka vai mazāka nekā sākotnēji platības maksājumu iesniegumā deklarētā, precizēto informāciju par sējplatībām Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz līdz attiecīgā gada 15.jūnijam.

10. Ja summa, ko atbilstoši vienam platības maksājumu atbalsta iesniegumam veido valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, nepārsniedz 50 eiro ekvivalentu latos, atbalstu nepiešķir. Eiro kursa attiecība pret latu tiek noteikta atbilstoši Komisijas 2003.gada 16.decembra Regulai Nr. 2199/2003 (EK), ar ko nosaka pārejas pasākumus Padomes Regulas Nr. 1259/99 (EK) piemērošanai 2004.gadā attiecībā uz vienotā platībmaksājuma shēmu Čehijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai.

11. Laukaugu platības maksājumu ir tiesības saņemt par Padomes 1999.gada 17.maija Regulas Nr. 1251/1999 (EK), ar kuru izveido atbalsta sistēmu noteiktu laukaugu audzētājiem 1.pielikumā minētajām laukaugu kultūru platībām, kurās laukaugu sējumi parastos augšanas apstākļos tiek uzturēti vismaz līdz to ziedēšanas sākumam, kā tas noteikts Komisijas 1999.gada 22.oktobra Regulas Nr. 2316/1999 (EK), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu Nr. 1251/1999 (EK), ar kuru izveido atbalsta sistēmu noteiktu laukaugu audzētājiem, 3.panta 1.daļas “c” punktā.

12. Lopbarības platības maksājumu ir tiesības saņemt par šādām lopbarības platībām:

12.1. kultivētām pļavām un kultivētām ganībām, kurās zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas un kurām raksturīgs vienmērīgs zelmeņa blīvums;

12.2. aramzemē iesētiem ilggadīgiem zālājiem;

12.3. graudaugiem, pākšaugiem un kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai.

13. Kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas ir lucerna, austrumu galega, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, bastarda āboliņš, timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, pļavas lapsaste, ganību airene, pļavas skarene, sarkanā auzene.

14. Valsts tiešos papildu maksājumus par liellopiem un aitu mātēm ir tiesīgs saņemt atbalsta pretendents, kurš tam piederošos dzīvniekus ir reģistrējis un regulāri sniedz informāciju normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu noteiktajā kārtībā, kā arī saskaņā ar Padomes 1999.gada 17.maija Regulas Nr. 1254/1999 (EK) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju 21.pantu.

15. Maksājumus var saņemt par:

15.1. 2004.gadā nokautiem vai eksportētiem liellopiem, kuri vecāki par astoņiem mēnešiem, kā tas noteikts Padomes 1999.gada 17.maija Regulas Nr. 1254/1999 (EK) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju 11.panta 1.daļas “a” punktā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

15.1.1. liellopi ir nokauti Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā kautuvē vai eksportēti uz citu valsti tieši no saimniecības vai ar uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības) starpniecību saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” datiem;

15.1.2. minimālais liellopa turēšanas laiks pretendenta ganāmpulkā pirms nokaušanas vai eksportēšanas nav mazāks par diviem mēnešiem, kā tas noteikts Komisijas 1999.gada 28.oktobra Regulas Nr. 2342/1999 (EK), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas Nr. 1254/1999 (EK) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju piemērošanai attiecībā uz piemaksu shēmām, 37.panta 1.punktā, saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” datiem;

15.1.3. Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē katru ceturksni līdz pirmā mēneša desmitajam datumam ir iesniegts iesniegums (1.pielikums), kurā norādīts nokauto vai eksportēto dzīvnieku identitātes numurs, kā tas noteikts Komisijas 1999.gada 28.oktobra Regulas Nr. 2342/1999 (EK), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas Nr. 1254/1999 (EK) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju piemērošanai attiecībā uz piemaksu shēmām, 35.panta 1.punktā;

15.2. gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas ir iegūta krustojumā ar gaļas šķirni, kā tas noteikts Padomes 1999.gada 17.maija Regulas Nr. 1254/1999 (EK) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju 3.panta “f” punktā, kā arī piena šķirņu govīm, kas apsēklotas ar gaļas šķirņu buļļiem, kā tas noteikts Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai VIII pielikuma 4.A sadaļas 3.punktā, pēc atnešanās un ja zīdītājgovs netiek slaukta, kā arī ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

15.2.1. līdz 2004.gada 1.oktobrim atbalsta pretendents ir deklarējis zīdītājgovi valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs”;

15.2.2. Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz otrā vai ceturtā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam atbalsta pretendents iesniedz iesniegumu (2.pielikums);

15.2.3. minimālais zīdītājgovs turēšanas laiks pretendenta ganāmpulkā ir vismaz sešus mēnešus pēc kārtas no iesnieguma iesniegšanas dienas, kā tas noteikts Padomes 1999.gada 17.maija Regulas Nr. 1254/1999 (EK) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju 6.panta 2.daļas “b” punkta atkāpē;

15.3. aitu māti, kā tas noteikts Padomes 2001.gada 19.decembra Regulas Nr. 2529/2001 (EK) par aitu gaļas un kazu gaļas tirgus kopējo organizāciju 4.panta 1.daļā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

15.3.1. ganāmpulkā ir ne mazāk par 10 aitu mātēm, kā tas noteikts Padomes 2001.gada 19.decembra Regulas Nr. 2529/2001 (EK) par aitu gaļas un kazu gaļas tirgus kopējo organizāciju 4.panta 2.daļas 3.punktā, kuras saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” datiem iesnieguma iesniegšanas laikā ir vecākas par gadu;

15.3.2. atbalsta pretendents līdz 15.jūlijam vai 10.oktobrim iesniedzis Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (3.pielikums) par aitu māšu skaitu 1.jūlijā.

(Grozīts ar MK 14.09.2004. noteikumiem Nr. 795)

16. Maksājuma aprēķināšanai, kā tas noteikts Padomes 1999.gada 17.maija Regulas Nr. 1254/1999 (EK) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju 6.panta 2.daļā, Lauku atbalsta dienests iegūst šādus datus no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs”:

16.1. govju skaits jauktā ganāmpulkā, norādot piena govju skaitu un zīdītājgovju skaitu un to identitātes numurus uz 1.aprīli, ja noteikumu 15.2.2.apakšpunktā minēto iesniegumu iesniedz līdz otrā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam, vai uz 1.oktobri, ja noteikumu 15.2.2.apakšpunktā minēto iesniegumu iesniedz līdz ceturtā ceturkšņa pirmā mēneša desmitajam datumam. Maksājuma aprēķināšanai par 2004.gadu — zīdītājgovju skaits, kas atnesušās no 2004.gada 1.janvāra;

16.2. piena kvotu, kas attiecīgā kalendāra gada 31.martā ir iegūta (piešķirta) atbalsta pretendenta saimniecībā, kā tas noteikts Padomes 1999.gada 17.maija Regulas Nr. 1255/1999 (EK) par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju 16.panta 3.daļā;

16.3. vidējo izslaukuma rādītāju pārraudzībā esošiem ganāmpulkiem attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja šāda informācija nav pieejama, maksājumam attaisnoto zīdītājgovju skaita aprēķināšanai izmanto vidējo izslaukumu valstī (4796 kg, pretendējot uz maksājumu 2004.gadā), kā tas noteikts Komisijas 1999.gada 28.oktobra Regulas Nr. 2342/1999 (EK), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas Nr. 1254/1999 (EK) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopēju organizāciju piemērošanai attiecībā uz piemaksu shēmām, 18.pantā.

17. Valsts tiešo papildu maksājumu par tonnu piena kvotas piešķir piensaimniecības piemaksas veidā par tonnu individuālā references apjoma (piena kvotas), kas attiecīgā kalendāra gada 31.martā ir iegūts (piešķirts) atbalsta pretendenta saimniecībā.

18. Tiesības pretendēt uz noteikumu 17.punktā minēto piemaksu ir, ja:

18.1. atbalsta pretendents izpilda prasības attiecībā uz piena kvotas piešķiršanu, kas noteiktas normatīvajos aktos par piena kvotām;

18.2. atbalsta pretendents līdz kārtējā gada 15.jūlijam vai 10.oktobrim ir iesniedzis Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu (4.pielikums) piemaksas saņemšanai.

(Grozīts ar MK 14.09.2004. noteikumiem Nr. 795)

19. Lauku atbalsta dienests iegūst datus no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” par atbalsta pretendenta atbilstību maksājuma saņemšanai.

20. Valsts tiešos papildu maksājumus ir tiesības saņemt par Padomes 1971.gada 26.oktobra Regulas Nr. 2358/71 (EEK) par sēklu tirgus kopēju organizāciju 1.pielikumā minētajām saražotajām un realizētajām kultūraugu sugu sēklām, ja:

20.1. sēklas ir sertificētas Valsts augu aizsardzības dienestā, kā tas noteikts Padomes 1981.gada 19.maija Regulas Nr. 1659/81 (EEK), kas groza Regulu Nr. 1674/72 (EEK), kura paredz vispārīgus noteikumus atbalsta par sēklām piešķiršanai un finansēšanai, 1.pantā, un realizētas;

20.2. Lauku atbalsta dienesta reģionālajā pārvaldē ir reģistrēta audzēšanas deklarācija, ja sēklaudzētājs saražotās sēklas realizē pats vai ir reģistrēts audzēšanas līgums, ja iesniegumu iesniedz uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība), kā tas noteikts Padomes 1972.gada 2.augusta Regulas Nr. 1674/72 (EEK), kas paredz vispārīgus noteikumus atbalsta par sēklām piešķiršanai un finansēšanai, 5.pantā;

20.3. Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ir iesniegta šāda informācija:

20.3.1. iegūtā raža (centneros) — katru gadu līdz 1.oktobrim;

20.3.2. iepriekšējā gadā saražotās sēklas faktiskā realizācijas cena (bez pievienotās vērtības nodokļa) — katru gadu līdz 1.augustam. Pretendējot uz atbalstu par 2004.ražas gadu, — līdz 2005.gada 1.augustam.

21. Lauku atbalsta dienests reģistrē noteikumu 20.2.apakšpunktā minēto audzēšanas deklarāciju vai audzēšanas līgumu, kā tas noteikts Padomes 1972.gada 2.augusta Regulas Nr. 1674/72 (EEK), kas paredz vispārīgus noteikumus atbalsta par sēklām piešķiršanai un finansēšanai, 5.pantā.

22. Atbalsta pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē šādus dokumentus:

22.1. iesniegumu — katru gadu līdz 15.jūnijam. Pretendējot uz atbalstu par 2004.ražas gadu, — līdz 2005.gada 15.jūnijam;

22.2. sēklu sertifikāta kopiju;

22.3. preču pavadzīmju–rēķinu kopijas (uzrāda oriģinālu) vai — fiziskās personas — Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas stingrās uzskaites kvītis par pašaudzētām un realizētām šķirnes sēklām.

23. Valsts tiešo papildu maksājumu ir tiesības saņemt kartupeļu ražotājam par kartupeļu cietes tonnu, ja:

23.1. ir noslēgts kartupeļu audzēšanas līgums starp kartupeļu ražotāju un cietes ražotāju par noteikta apjoma kartupeļu piegādi;

23.2. cietes ražotājam piegādāti kartupeļi, par kuriem noslēgts kartupeļu audzēšanas līgums, kā tas noteikts Padomes 2003.gada 29.septembra Regulas Nr. 1782/2003 (EK), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza dažas regulas, 94.pantā;

23.3. kartupeļu ražotājs ir reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā;

23.4. Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē katru gadu līdz 15.maijam ir iesniegts attiecīgs iesniegums.

24. Lauku atbalsta dienests izsniedz šajos noteikumos minētās iesniegumu veidlapas.

25. Atbalsta pretendentam, kurš Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegumu konkrētā atbalsta veida saņemšanai iesniedzis līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atkārtoti iesniegums nav jāiesniedz.

26. Iesniegumi, kuri Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs iesniegti līdz 2004.gada 20.maijam, tiks izskatīti saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.412 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai”.

27. Noteikumu 7.4.apakšpunktā minētās kultivētās pļavas un kultivētās ganības 2004.gadā tiek noganītas vai vismaz vienu reizi nopļautas, un zāle tiek novākta līdz 2004.gada 1.augustam.

28. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumus Nr.412 “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 69.nr.).