(Pielikums grozīts ar MK 01.02.2005. noteikumiem Nr. 81; MK 09.01.2007. noteikumiem Nr. 48; MK 01.04.2008. noteikumiem Nr. 242; MK 21.10.2008. noteikumiem Nr. 865; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr. 118; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1003; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr. 588; MK 19.01.2016. noteikumiem Nr. 54; MK 08.11.2016. noteikumiem Nr. 723)

I. Prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam

1.grupa. Aprīkojums
(kodi no 101 līdz 110)

101. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN), izgatavotāja plāksnīte

101.1. Transportlīdzekļa identifikācijas numuriem jābūt tīriem, salasāmiem, bez mehāniskiem bojājumiem un jāatbilst izgatavotāja noteiktajām marķēšanas prasībām un transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem.

Pēc 1998. gada 1. janvāra Latvijā izgatavotiem transportlīdzekļiem, izņemot pašizgatavotās piekabes, kas izgatavotas līdz 2014. gada 20. februārim, jābūt marķētiem atbilstoši standarta LVS 88:1997 "Transportlīdzekļu marķēšana" prasībām.

101.2. Izgatavotāja plāksnītei jābūt rūpnieciski stiprinātai. Ierakstiem jābūt salasāmiem.

102. Valsts reģistrācijas numura zīme

102.1. Valsts reģistrācijas numura zīmes tipam un novietojumam jāatbilst valsts standarta LVS 20:2009 "Transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes" prasībām. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt atbilstoši piestiprinātai izgatavotāja paredzētajā vietā, horizontāli orientētai, un tās saturam jābūt lasāmam no kreisās uz labo pusi. Valsts reģistrācijas numura zīmes stiprinājuma elementi nedrīkst radīt vizuāli maldinošu iespaidu par tās saturu. Valsts reģistrācijas numura zīmi visā tās redzamības zonā nedrīkst aizsegt nekādi transportlīdzekļa elementi (piemēram, aizsargrežģi, sakabes ierīce).

Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt redzamai visā telpā, kuru norobežo četras plaknes: divas vertikālas plaknes, kas pieskaras numura zīmes sānu malām un ir vērstas 30° leņķī uz āru no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes; plakne, kas pieskaras numura zīmes augšējai malai un ir vērsta 15° leņķī uz augšu no horizontālās plaknes; horizontāla plakne, kas šķērso numura zīmes apakšējo malu (taču, ja numura zīmes augšējā mala atrodas augstāk par 1,20 m no ceļa virsmas, šī plakne ir vērsta 15° leņķī uz leju no horizontālās plaknes).

Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt novietotai perpendikulāri transportlīdzekļa simetrijas plaknei. Numura zīmei jābūt novietotai vertikāli (pieļaujama 5° pielaide). Ja transportlīdzekļa konstrukcija to nepieļauj, reģistrācijas numura zīme var būt novirzīta no vertikāles ne vairāk par 30°, ja tās virsma vērsta uz augšu un augšējā mala neatrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas, un ne vairāk par 15°, ja tās virsma vērsta uz leju un augšējā mala atrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas;

Ja pakaļējo valsts reģistrācijas numura zīmi uzstāda vietā, kuru izgatavotājs nav paredzējis, vai ir veikta transportlīdzekļa pārbūve, numura zīmi novieto atbilstoši šādām prasībām:

102.1.1. numura zīmes viduspunkts nedrīkst atrasties pa labi no transportlīdzekļa gareniskās simetrijas plaknes. Numura zīmes kreisā sānu mala nedrīkst atrasties pa kreisi no vertikālās plaknes, kas ir paralēla gareniskās simetrijas plaknei un pieskaras vistālāk izvirzītajam transportlīdzekļa sānu gabarīta punktam;

102.1.2. reģistrācijas numura zīmes apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 0,3 m no ceļa virsmas (motocikliem – 0,2 m vai zemāk par riteņa rādiusa attālumu no zemes, ja tas ir mazāks par 0,20 m), bet augšējā mala – augstāk par 1,2 m (motocikliem – 1,5 m) no ceļa virsmas. Ja pēdējais nosacījums transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nav izpildāms, valsts reģistrācijas numura zīmi novieto iespējami tuvāk minētajam augstumam. Reģistrācijas numura zīmes augstumu virs ceļa virsmas mēra nenoslogotam transportlīdzeklim.

102.2. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt tīrai, salasāmai, bez mehāniskiem vai citādiem bojājumiem, kas ietekmē tās salasāmību. Aizliegts krāsot valsts reģistrācijas numura zīmes atstarojošo virsmu, lietot valsts reģistrācijas numura zīmi imitējošus izstrādājumus un jebkādus valsts reģistrācijas numura zīmes pārklājumus, kā arī jebkādā veidā mainīt tās saturu vai salikt to no citu numura zīmju fragmentiem.

103. Atpakaļskata spoguļi (netiešās redzamības ierīces)

103.1. Lai nodrošinātu transportlīdzekļa vadītājam pietiekamu redzamību virzienā uz aizmuguri (1.1.a, 1.1.b, 1.1.c, 1.1.d, 1.1.e., 1.1.f, 1.1.g un 1.1.h att.), transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar atpakaļskata spoguļiem (netiešās redzamības ierīcēm), kuru dalījums klasēs norādīts 1.1.tabulā:

1.1.tabula

Atpakaļskata spoguļu klases un netiešās redzamības ierīces

103.1.1. M₁ un N₁ kategorijas transportlīdzeklis jāaprīko ar atpakaļskata spoguļiem, ievērojot šādus nosacījumus:

103.1.1.1. ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2010.gada 31.decembrim, tas jāaprīko ar III klases spoguli vadītāja pusē un I klases spoguli vai III klases spoguli pasažiera pusē. Ja pakaļējie stikli ir pārklāti ar gaismas caurlaidību pazeminošu materiālu vai aizkariem (žalūzijām), transportlīdzeklis jāaprīko ar III klases spoguļiem abās pusēs;

103.1.1.2. ja transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts pēc 2011.gada 1.janvāra, tas jāaprīko ar atpakaļskata spoguļiem atbilstoši 1.2.tabulas prasībām attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem;

103.1.2. M₂ un M₃ kategorijas transportlīdzeklis jāaprīko ar II klases spoguļiem abās transportlīdzekļa pusēs atbilstoši 1.2.tabulas prasībām attiecībā uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem;

103.1.3. N₂ un N₃ transportlīdzeklis jāaprīko ar atpakaļskata spoguļiem, ievērojot šādus nosacījumus:

103.1.3.1. ja transportlīdzeklis izgatavots (pirmo reizi reģistrēts) līdz 1999.gada 31.decembrim, tas jāaprīko ar II klases spoguļiem abās transportlīdzekļa pusēs;

103.1.3.2. ja transportlīdzeklis izgatavots (pirmo reizi reģistrēts) laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, tas jāaprīko ar II klases spoguļiem abās transportlīdzekļa pusēs un IV un V klases spoguļiem pasažiera pusē. Prasība attiecībā uz aprīkošanu ar IV un V klases spoguļiem neattiecas uz gadījumiem, ja V klases atpakaļskata spoguli nav iespējams uzstādīt atbilstošā augstumā. Ja šādu spoguļu uzstādīšana nav tehniski iespējama, drīkst uzstādīt citas netiešās redzamības ierīces ar nosacījumu, ka atpakaļskata redzamības lauks nav mazāks par 95 % IV klases spoguļa redzamības lauka un mazāks par 85 % V klases spoguļa redzamības lauka;

103.1.3.3. ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2008.gada 1.janvāra, tas jāaprīko atbilstoši 1.2.tabulas prasībām attiecībā uz N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem;

103.1.4. L kategorijas transportlīdzeklis jāaprīko ar vienu atpakaļskata spoguli labajā pusē un vienu atpakaļskata spoguli kreisajā pusē. Tiem jānodrošina pietiekama pārredzamība un jāatbilst šādām prasībām:

103.1.4.1. minimālais spoguļa atstarojošās virsmas laukums ir 69 cm². Apaļa spoguļa atstarojošās virsmas diametrs nedrīkst būt mazāks par 94 mm un lielāks par 150 mm. Ja spogulis nav apaļš, tā atstarojošajā virsmā var ievilkt aploci ar diametru 78 mm, un spoguļa atstarojošā virsma iekļaujas 120 mm x 200 mm lielā taisnstūrī;

103.1.4.2. L kategorijas transportlīdzeklim bez virsbūves spoguļus uzstāda tā, lai attālums no atstarojošo virsmu centriem horizontālā plaknē līdz vertikālajai simetrijas garenplaknei nebūtu mazāks par 280 mm (1.1.i att.).

1.2.tabula

Spoguļu klases

103.1.5. mācību transportlīdzeklis, kas paredzēts B kategorijas autovadītāju apliecības iegūšanai, jāaprīko ar dublējošo I klases atpakaļskata spoguli salonā un vienu papildu ārējo II vai III klases atpakaļskata spoguli katrā pusē;

103.1.6. mācību transportlīdzeklis, kas paredzēts BE, C1, C1E, C, CE, D1, D1E, D un DE kategorijas autovadītāju apliecības iegūšanai, jāaprīko ar vienu papildu ārējo II vai III klases atpakaļskata spoguli katrā pusē;

103.1.7. transportlīdzeklis, kas velk par to platāku piekabi un salona atpakaļskata spogulī redzamība ir ierobežota, papildus jāaprīko ar izvirzītiem II vai III klases atpakaļskata spoguļiem abās pusēs.

103.2. Atpakaļskata spoguļiem jābūt sertificētiem un marķētiem (1.2.att.) atbilstoši normatīvajiem aktiem par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu (turpmāk - transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumi). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, atpakaļskata spoguļi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kas tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.

103.3. Spogulim nedrīkst būt redzamību pasliktinošu bojājumu un pārklājumu. Spogulim jābūt pienācīgi nostiprinātam tā, lai kustības laikā patvaļīgi nemainītos tā stāvoklis.

103.4. Atpakaļskata sānu spoguļiem jābūt regulējamiem.

104. Skaņas signālierīce

104.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzēto skaņas signālierīci, un tai jādarbojas efektīvi. Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta.

104.2. Skaņas signālierīcei jābūt sertificētai un marķētai atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (1.3.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, skaņas signālierīce var būt sertificēta un marķēta atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.

104.3. Transportlīdzeklim uzstādītās skaņas signālierīces vai skaņas signālierīču sistēmas, kas sastāv no vairākiem blokiem, kuri katrs emitē skaņas signālu un tiek darbināti vienlaikus, aktivizējot ar vienu kopēju vadības ierīci, trokšņu līmenim ir jābūt vismaz 93 dB(A), bet tas nedrīkst pārsniegt 112 dB(A). Atļauts uzstādīt papildu skaņas ierīci ar atsevišķu vadības ierīci, bet tās trokšņu līmenim gan atsevišķi, gan kopā ar izgatavotāja paredzēto skaņas signālierīci vai signālierīču sistēmu jāatbilst šajā kodā norādītajām prasībām attiecībā uz trokšņu līmeni.

Aizliegts uzstādīt skaņas signālierīci vai sistēmu ar mainīgu toņu augstumu (prasība neattiecas uz operatīvajiem transportlīdzekļiem).

105. Kontrolmērinstrumentu panelis

Kontrolmērinstrumentu panelī vai citur atsevišķi izvietotajām indikācijas ierīcēm, ko uzstādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, jāveic šā pielikuma II daļas 105. kodā minētās funkcijas un jādarbojas kontrolmērinstrumentu paneļa un citur izvietoto indikācijas ierīču apgaismojumam.

106. Tahogrāfs

106.1. M₂, M₃, N₂ un N₃ kategorijas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar ekspluatācijai derīgu un sertificētu kontrolierīci (turpmāk – tahogrāfs) atbilstoši normatīvajos aktos par transportlīdzekļa aprīkošanu ar vadītāja darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīci noteiktajām prasībām.

106.2. Tahogrāfam jābūt pārbaudes plāksnītei (uzlīmei), kurā norādīta akreditētā vai pilnvarotā inspicēšanas institūcija (turpmāk – inspicēšanas institūcija) un tās adrese, transportlīdzekli raksturojošais koeficients “W”, riteņu aploces garums “I” un pēdējās metroloģiskās pārbaudes datums. Tahogrāfa pārbaude veicama uzreiz pēc tā uzstādīšanas un turpmāk ne retāk kā reizi divos gados.

106.3. Tahogrāfam un tā pievadam jābūt noplombētam inspicēšanas institūcijā.

106.4. Transportlīdzekļa dzenošo riteņu izmēram jāatbilst tahogrāfa plāksnītē norādītajam riteņu aploces garumam.

107. Ātruma ierobežošanas ierīce

107.1. M₂, M₃, N₂ un N₃ kategorijas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar ātruma ierobežotājierīci atbilstoši normatīvajos aktos par transportlīdzekļa aprīkošanu ar ātruma ierobežotājierīci noteiktajām prasībām.

107.2. (Svītrots ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.588)

107.3. Uz transportlīdzekļa viegli pieejamā vietā uzstāda pārbaudes plāksnīti (uzlīmi), kurā norāda ātruma ierobežotājierīces pārbaudi veikušā uzņēmuma nosaukumu un adresi, maksimālā ātruma iestatījumu (km/h) un datumu, kad šis ātrums iestatīts vai veikta tā pārbaude. Ja informācija uz plāksnītes (uzlīmes) ir nesalasāma, inspektoram ir tiesības pieprasīt uzrādīt sertifikātu par ātruma ierobežotājierīces pārbaudi. Ātruma ierobežotājierīci pārbauda ne retāk kā reizi divos gados.

107.4. Ātruma ierobežotājierīcei un tās pievadam jābūt noplombētam (ja ražotājs paredzējis šādu iespēju) akreditētā inspicēšanas institūcijā.

108. Riteņu paliktņi

108.1. N₂, N₃ un M₃ kategorijas transportlīdzekļiem jābūt vismaz vienam riteņu paliktnim, kura izmērs un konstrukcija atbilst transportlīdzekļa riteņu izmēram (1.3.tab.).

108.2. Riteņu paliktņi nedrīkst būt bojāti. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem vietā, ko šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

1.3.tabula

Paliktņu izmēri atkarībā no riteņa rādiusa

109. Papildaprīkojums

109.1. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem, kā arī motocikliem ar blakusvāģi jābūt avārijas apstāšanās zīmei no sarkanas krāsas gaismu atstarojoša materiāla – vienādmalu trīsstūrim ar šķautnes garumu 450–550 mm, platumu lielāku vai vienādu ar 50 mm un atstarojošās virsmas laukumu lielāku par 315 cm².

Avārijas apstāšanās zīmei jābūt sertificētai un marķētai atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (1.6.att.).

Avārijas apstāšanās zīmei jābūt bez bojājumiem, tās konstrukcijai jānodrošina iespēju zīmi stabili novietot uz brauktuves.

109.2. Autobusam, vieglajam un kravas automobilim, motociklam ar blakusvāģi jābūt nokomplektētam ar medicīnisko aptieciņu, bet autobusam ar 25 un vairāk sēdvietām – ar divām medicīniskajām aptieciņām.

109.3. Transportlīdzekli aprīko ar AB klases ugunsdzēsības aparātu. Ja transportlīdzekļa motoru darbina gāzes barošanas iekārta, transportlīdzekli aprīko ar uzpildītu un darba kārtībā esošu ABC klases ugunsdzēsības aparātu. Minimālais ugunsdzēsības aparātu skaits un ietilpība norādīta 1.4.tabulā.

1.4.tabula

Piezīmes.

1. Ūdens-putu ugunsdzēsības aparātu izmantošana ir pieļaujama tikai M₁ kategorijas transportlīdzekļos.

2. Uz ugunsdzēsības aparāta jābūt norādītam tā derīguma termiņam.

3. Ugunsdzēsības aparātu nostiprina vietā, ko šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs, bet, ja šādas vietas nav, to uzglabā viegli pieejamā vietā.

4. Ja M₂ vai M₃ kategorijas transportlīdzeklis ir aprīkots ar vienu ugunsdzēsības aparātu, to novieto vadītāja tiešā tuvumā. Ja M₂ vai M₃ kategorijas transportlīdzeklis aprīkots ar vairākiem ugunsdzēsības aparātiem, vienu novieto vadītāja tiešā tuvumā, bet pārējos - pasažieru salonā.

5. Transportlīdzekļus, kas pārvadā bīstamas kravas, aprīko ar ugunsdzēsības aparātiem atbilstoši 1206.1.kodā minētajām prasībām.

110. Atšķirības un pazīšanas zīmes

110.1. Aizliegts uzstādīt vienas valsts pazīšanas zīmes kopā ar citas valsts reģistrācijas numura zīmēm, izņemot gadījumus, ja transportlīdzeklis Latvijā ir reģistrēts uz laiku.

110.2. (Svītrots ar MK 09.01.2007. noteikumiem Nr.48.)

110.3. Mācību braukšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem ar dublējošo vadības sistēmu jābūt apzīmētiem ar no iekšpuses izgaismotu pazīšanas zīmi atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk – CSN) prasībām.

110.4. Sevišķi smagas un/vai lielgabarīta kravas pārvadājošiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums ir mazāks par CSN norādīto, aizmugurē kreisajā pusē jāpiestiprina (jāuzkrāso) pazīšanas zīme atbilstoši CSN prasībām.

Šādas pazīšanas zīmes ar maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumu var būt uzstādītas arī citiem transportlīdzekļiem, ja pazīšanas zīmē norādītais ātrums nav lielāks par 100 km/h.

110.5. Transportlīdzekļiem, kurus vada kurlmēmi vai nedzirdīgi vadītāji, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši CSN prasībām.

110.6. Uz transportlīdzekļiem citiem satiksmes dalībniekiem redzamā vietā drīkst atrasties tikai CSN norādītās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes. Jebkāda cita veida zīmes vai informācija, kurās izmantotas CSN noteiktās ceļa zīmju vai ceļa apzīmējumu formu vai krāsu kombinācijas, kas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus, ir aizliegtas.

110.7. N₃ kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot kravas automobiļus seglu vilcējus, un posmainajiem II un III klases autobusiem aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīmes atbilstoši CSN prasībām.

Pazīšanas zīmēm jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.70 prasībām (1.7.att.).

Pazīšanas zīmes nedrīkst būt bojātas (saplaisājušas, izbalējušas, salūzušas u.tml.).

110.8. Visiem O kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garums kopā ar sakabes ierīci pārsniedz 8 m, kā arī tiem, kuru pilna masa pārsniedz 10 t, aizmugurē jāpiestiprina pazīšanas zīmes atbilstoši CSN prasībām.

Pazīšanas zīmei jābūt sertificētai un marķētai atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (1.7.att.).

Pazīšanas zīmes nedrīkst būt bojātas (saplaisājušas, izbalējušas, salūzušas u.tml.).

2.grupa. Gaismas ierīces
(kodi no 201 līdz 214)

1. Šīs grupas prasības attiecībā uz gaismas ierīču sertificēšanu un marķējumu un signāllukturu krāsu neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas Latvijā reģistrēti uz laiku, un uz transportlīdzekļiem, kuriem piešķirti diplomātiskie valsts reģistrācijas numuri.

2. Ja vienā luktura korpusā ievietoti vienas funkcijas luktura vairāki (arī dažādi) gaismas avoti, kas ieslēdzami tikai vienlaikus, tas uzskatāms par vienu attiecīgās funkcijas lukturi.

201. Galvenie lukturi

201.1. Transportlīdzekļiem pieļaujami šādu veidu galvenie lukturi (lukturu pāra abi lukturi ir vienāda veida):

201.1.1. asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Eiropas tipa labās puses kustībai paredzēti lukturi, ja tie sertificēti un marķēti atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.1. un 2.2.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, tā lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka marķējumā norādīts luktura tips atbilstoši 2.1.tabulā norādītajiem apzīmējumiem;

201.1.2. asimetrisku baltu gaismu izstarojoši Eiropas tipa kreisās puses kustībai paredzēti lukturi, ja transportlīdzeklis paredzēts kreisās puses kustībai un Latvijā reģistrēts uz laiku. Šajā gadījumā lukturus drīkst izmantot tikai kopā ar speciālu uzlīmi, kas paredzēta luktura izstarotā gaismas kūļa korekcijai;

201.1.3. simetrisku baltu gaismu izstarojoši Eiropas tipa lukturi, ja tie uzstādīti motociklam;

201.1.4. simetrisku vai asimetrisku baltu gaismu izstarojoši ASV/Kanādas tipa labās puses kustībai paredzēti lukturi, kas sertificēti un marķēti atbilstoši izgatavotāja piemēroto standartu prasībām, ja:

201.1.4.1. transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim un šādus lukturus sākotnēji uzstādījis transportlīdzekļa izgatavotājs;

201.1.4.2. transportlīdzeklim veikta atbilstības novērtēšana individuāli un tā lukturi atbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot atbilstības novērtēšanu.

2.1.tabula

Transportlīdzekļos izmantojamo Eiropas tipa lukturu, atstarotāju un atstarojošo materiālu apzīmējumi

201.2. Nav pieļaujama jebkādu šķidrumu, pārklājumu un gaismas filtru izmantošana. Papildu elementu uzstādīšana atļauta, ja tie nekropļo luktura gaismas staru.

201.3. Lukturos atļauts uzstādīt tikai izgatavotāja paredzētos vienāda tipa un jaudas gaismas avotus. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.3. un 2.4. att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli. Aizliegts lietot lukturos tādus gaismas avotus, kādus tiem nav paredzējis izgatavotājs.

Aizliegts izmantot tuvās un tālās gaismas spuldžu ārējos apvalkus, kas pārveido balto gaismu citas krāsas gaismā.

Aizliegts lietot halogēnās spuldzes un lokizlādes spuldzes lukturos, kas nav paredzēti šādu spuldžu lietošanai.

201.4. Ja transportlīdzeklis aprīkots ar galveno lukturu gaismas kūļa noliekuma manuālās korekcijas ierīci, kas darbināma no transportlīdzekļa salona, tā nedrīkst darboties tikai vienā pusē.

Ja automobilis vai autobuss aprīkots ar lokizlādes lukturiem, jādarbojas galveno lukturu gaismas kūļa noliekuma automātiskās korekcijas ierīcei.

Ja motocikls, tricikls vai kvadricikls aprīkots ar lokizlādes lukturiem, jādarbojas galveno lukturu gaismas kūļa noliekuma korekcijas ierīcei, ja šādu ierīci paredzējis izgatavotājs.

Transportlīdzeklim, kuram atbilstības novērtēšana veikta individuāli, lokizlādes lukturu gaismas kūļa noliekuma automātiskās korekcijas ierīcei un šo lukturu tīrīšanas ierīcei jāatbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot atbilstības novērtēšanu.

201.5. Inteliģentās adaptīvās priekšējo gaismas ierīču sistēmas kļūmes vai bojājuma indikatoram mēraparātu panelī jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas. Pašdiagnostikas sistēma (OBD) nedrīkst uzrādīt kļūdu šīs sistēmas darbībā.

202. Tuvās gaismas lukturi

202.1. Tips, skaits un novietojums

202.1.1. Transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem:

202.1.1.1. Automobiļiem – ar diviem tuvās gaismas lukturiem kādā no šādām kombinācijām:

202.1.1.1.1. divi tuvās gaismas lukturi [C+C];

202.1.1.1.2. divi tuvās–tālās gaismas lukturi [CR+CR];

202.1.1.1.3. četri tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR+CR+CR], ja tuvās gaismas režīmā darbojas divi apakšējie vai divi augšējie un izpildās to uzstādīšanas nosacījumi.

202.1.1.2. Motocikliem – ar vienu vai diviem tuvās gaismas lukturiem kādā no šādām kombinācijām:

202.1.1.2.1. viens tuvās-tālās gaismas lukturis [CR];

202.1.1.2.2. viens tuvās gaismas lukturis [C];

202.1.1.2.3. viens tuvās gaismas lukturis un viens tuvās-tālās gaismas lukturis [C+CR];

202.1.1.2.4. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR].

202.1.2. Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

Lukturiem jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.5.attēlā norādīto izvietojumu. N₃G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļiem luktura gaismu izstarojošās virsmas augstākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt lielāks par 1500 mm. Ja to paredz izgatavotājs, šo attālumu var palielināt līdz 1700 mm.

Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp motocikla abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem jebkādā izvietojumā nedrīkst pārsniegt 200 mm. Luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm, augstākā punkta attālums – lielāks par 1200 mm.

202.2. Ieslēdzot tuvās gaismas lukturus vai tiem ieslēdzoties automātiski, iedarbojoties transportlīdzekļa motoram, jāieslēdzas visiem tuvās gaismas lukturiem, izņemot 202.1.1.1.3 kodā minēto gadījumu. Tuvās gaismas lukturiem jāieslēdzas kopā ar gabarītlukturiem, pakaļējās numura zīmes apgaismojumu un kontūrgaismas lukturiem (ja tādi uzstādīti). Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta.

202.3. Tuvās gaismas kūļa noliekumam attiecībā pret horizontu jāatbilst izgatavotāja prasībām. Ja šādi dati nav pieejami, jāatbilst 2.2.tabulā norādītajiem parametriem.

2.2.tabula

Tuvās gaismas kūļa noliekums pret horizontu atkarībā no lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attāluma līdz ceļa virsmai

Pareizi noregulētu Eiropas tipa tuvās gaismas lukturu gaismas kūļiem pārbaudes ekrānu jāizgaismo tā, lai tuvās gaismas kūļa norobežojošā (augšējā) lauztā līnija nebūtu augstāka par šādas līnijas attēlu uz pareizā attālumā novietota pārbaudes ekrāna (2.6.a att.) vai par tuvo gaismu norobežojošo līniju pareizi novietotā regloskopā (2.7.a att.).

Tuvās gaismas kūļa attēlam uz pārbaudes ekrāna vai regloskopā jābūt nepārprotami izšķiramam, tas nedrīkst būt izplūdis, bezveidīgs.

ASV/Kanādas tipa tuvās gaismas lukturu regulējumu nosaka tālās gaismas lukturu regulējums (2.6.b att.).

Veicot lukturu regulējuma pārbaudi transportlīdzeklim ar vadītāju un bez kravas, lukturu regulēšanas ierīcei jāatrodas neitrālajā (“0”) stāvoklī. Ar kravu slogotam transportlīdzeklim jāņem vērā slodzes ietekme uz gaismas kūļa noliekumu.

202.4. Lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.).

203. Tālās gaismas lukturi

Ja automobilis aprīkots ar četriem lukturiem, kuri izslēgtā stāvoklī ir daļēji vai pilnīgi nosegti (kustīgs aizvars u.tml.), drīkst uzstādīt divus papildu tālās gaismas lukturus, kurus izmanto vienīgi kā gaismas signalizāciju (ieslēgt–izslēgt) gaišā diennakts laikā, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību atbilstoši CSN 134.punktam.

203.1. Tips, skaits un novietojums

203.1.1. Transportlīdzekļiem jābūt uzstādītiem:

203.1.1.1. automobiļiem – diviem vai četriem tālās gaismas lukturiem kādā no šādām kombinācijām:

203.1.1.1.1. divi tālās gaismas lukturi [R+R];

203.1.1.1.2. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR];

203.1.1.1.3. divi tālās gaismas lukturi un divi tuvās-tālās gaismas lukturi [R+R+CR+CR];

203.1.1.1.4. četri tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR+CR+CR].

203.1.1.2. motocikliem – vienam vai diviem tālās gaismas lukturiem kādā no šādām kombinācijām:

203.1.1.2.1. viens tuvās-tālās gaismas lukturis [CR];

203.1.1.2.2. viens tālās gaismas lukturis [R];

203.1.1.2.3. viens tālās gaismas lukturis un otrs tuvās-tālās gaismas lukturis [R+CR];

203.1.1.2.4. divi tuvās-tālās gaismas lukturi [CR+CR].

203.1.1.3. Automobiļiem papildus 203.1.1.1. kodā noteiktajam lukturu skaitam drīkst uzstādīt vēl vienu pāri tālās gaismas lukturu.

203.1.2. Lukturiem jābūt uzstādītiem priekšā simetriski attiecībā pret automobiļa vai motocikla vidējo garenplakni tā, lai to izstarotais gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

Motocikla lukturi drīkst būt novietoti arī viens virs otra tā, lai to gaismu izstarojošo virsmu centri atrastos uz motocikla vidējās garenplaknes. Attālums starp jebkuru motocikla galveno lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm. Tālās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz brauktuves virsmai nedrīkst būt mazāks par 500 mm.

203.2. Tālās gaismas režīmā drīkst ieslēgties vienlaikus ne vairāk kā divi lukturu pāri jebkurā kombinācijā. Taču jebkurā gadījumā tālās gaismas režīmā vienlaikus ieslēgto galveno lukturu kopējais gaismas stiprums nedrīkst pārsniegt 300000 cd vai lukturu marķējumā norādīto gaismas stipruma kontrolskaitļu summa nedrīkst pārsniegt 100 vienības (kontrolskaitlis atrodams luktura marķējumā pa labi no Eiropas tipa apzīmējuma “E”; 2.1.att.). Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta.

Pārslēdzot galvenos lukturus no tālās gaismas uz tuvajām gaismām, jāizslēdzas visiem tālās gaismas lukturiem.

Tālās gaismas lukturi nedrīkst būt ieslēdzami atsevišķi un degt pastāvīgi, ja nav ieslēgti gabarītlukturi, valsts numura zīmes apgaismojums un kontūrgaismas (ja tādas ir). Šis nosacījums neattiecas uz tālās gaismas izmantošanu par gaismas signalizāciju (ieslēgt–izslēgt).

203.3. Eiropas tipa divlukturu apgaismes sistēmas gadījumā, ja luktura optiskais elements (reflektors) nav dalīts, tuvās gaismas regulējums nosaka arī tālās gaismas kūļa orientāciju telpā (2.6.a un 2.7.b att.), bet Eiropas tipa četrlukturu apgaismes sistēmas gadījumā tālās gaismas [R] jeb iekšējiem lukturiem jābūt noregulētiem ne augstāk kā ārējiem tālās gaismas lukturiem (2.8.att.).

ASV/Kanādas tipa lukturiem tālās gaismas kūļa centrs nedrīkst atrasties augstāk par luktura gaismu izstarojošās virsmas centru (2.6.b un 2.7.b att.).

Tālās gaismas kūļa attēlam uz pārbaudes ekrāna vai regloskopā jābūt nepārprotami izšķiramam, tas nedrīkst būt izplūdis, bezveidīgs.

204. Priekšējie miglas lukturi

204.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

204.1.1. Miglas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.9.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, miglas lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka lukturu marķējumā norādīts luktura tips.

204.1.2. Automobiļiem drīkst būt uzstādīti divi priekšējie miglas lukturi, bet motocikliem – viens vai divi priekšējie miglas lukturi. Uzstādītajiem miglas lukturiem jāizstaro vienādas krāsas gaisma – abiem balta vai abiem dzeltena.

204.1.3. Lukturus uzstāda priekšā simetriski pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni tā, lai to gaismas kūlis neapžilbinātu tā paša transportlīdzekļa vadītāju ne tieši, ne netieši, atstarojoties no atpakaļskata spoguļiem vai citām transportlīdzekļa gaismu atstarojošām virsmām, un lai tie neierobežotu vadītāja redzamības zonu.

Lukturus uzstāda, ievērojot 2.10.attēlā norādīto izvietojumu un ņemot vērā, ka gaismu izstarojošās virsmas augstākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst atrasties augstāk par tuvās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas augstāko punktu.

Motocikliem – viena miglas luktura gadījumā – tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar vidējo garenplakni, vai arī attālumam no tās līdz luktura gaismu izstarojošās virsmas tuvākajam punktam jābūt ne lielākam par 250 mm.

204.2. Ieslēdzot miglas lukturus, jādeg visiem uzstādītajiem priekšējiem miglas lukturiem. Miglas lukturiem jābūt ieslēdzamiem vienīgi tad, kad jau ieslēgti gabarītlukturi un pakaļējās numura zīmes apgaismojums.

204.3. Miglas luktura gaismas kūļa regulējumam jāatbilst 2.11.attēlā norādītajam. Tā augšējā horizontālā robeža nedrīkst būt augstāka par tādā pašā augstumā uzstādīta un pareizi noregulēta tuvās gaismas luktura gaismas kūļa horizontālo gaismu norobežojošo līniju. ASV/Kanādas tipa luktura gaismas kūļa augšējā horizontālā robeža nedrīkst būt augstāka par pareizi noregulēta tālās gaismas luktura gaismu izstarojošās virsmas horizontālo viduslīniju.

Miglas luktura gaismas kūļa attēlam uz pārbaudes ekrāna vai regloskopā jābūt nepārprotami izšķiramam, tas nedrīkst būt izplūdis, bezveidīgs.

204.4. Miglas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem pie nekustīgām automobiļa daļām tā, lai braukšanas laikā ceļa nelīdzenumi neizraisītu luktura vai tā sastāvdaļu svārstības attiecībā pret virsbūvi. Miglas luktura izkliedētājam jābūt tīram, bez plaisām, izlūzumiem u.tml. rakstura bojājumiem. Atstarojošai virsmai jābūt bez bojājumiem (korozija u.tml.). Nav pieļaujama jebkādu šķidrumu, pārklājumu un papildu elementu izmantošana.

204.5. Miglas lukturos atļauts uzstādīt tikai izgatavotāja paredzētos vienāda tipa un jaudas gaismas avotus:

B klases miglas lukturos – tikai kvēlspuldzes;

F3 klases miglas lukturos – kvēlspuldzes, lokizlādes gaismas avotus, gaismas diožu moduļus vai gaismas ģeneratorus.

Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem.

Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.

205. Gabarītlukturi, kontūrgaismas, stāvgaismas

205.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

205.1.1. Gabarītlukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.12.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, gabarītlukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.

205.1.2. Skaits un krāsa

205.1.2.1. Automobiļiem un to piekabēm, kuru platums ir lielāks par 1600 mm un kuras izgatavotas pēc 1995. gada 1. janvāra, jābūt diviem baltu gaismu izstarojošiem priekšējiem gabarītlukturiem [A]. Motocikliem (tricikliem, kvadricikliem) jābūt vienam vai diviem baltu gaismu izstarojošiem vai diviem dzeltenu gaismu izstarojošiem priekšējiem gabarītlukturiem [A]. Dzeltenu gaismu izstarojoši priekšējie gabarītlukturi pieļaujami transportlīdzeklim, kas izgatavots ASV/Kanādas tirgum un kam šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

205.1.2.1.1. transportlīdzeklis izgatavots līdz 1979.gada 31.decembrim (antīkie transportlīdzekļi);

205.1.2.1.2. transportlīdzeklis izgatavots laikā no 1980.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 1.janvārim un Latvijā reģistrēts līdz 2004.gada 1.jūlijam.

205.1.2.2. Automobiļiem un to piekabēm jābūt diviem (motocikliem – vienam vai diviem) sarkanu gaismu izstarojošiem pakaļējiem gabarītlukturiem [R].

205.1.2.3. M₃, N₂, N₃, O₃ un O₄ kategoriju transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti divi vai četri attiecīga tipa papildu pakaļējie gabarītlukturi.

205.1.2.4. Visiem transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6 m (piekabēm šis garums tiek noteikts kopā ar sakabes ierīci) un kas izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra (izņemot kravu pārvadāšanai neaprīkotus kravas automobiļus-šasijas), no abām pusēm jābūt aprīkotiem ar dzeltenas krāsas gaismu izstarojošiem sānu gabarītlukturiem (pakaļējais sānu gabarītlukturis drīkst izstarot sarkanu gaismu, ja tas ir kombinēts, sagrupēts vai savietots ar pakaļējo gabarītlukturi, pakaļējo kontūrgaismu, bremžu signāllukturi, pakaļējo miglas lukturi vai ja tas ir sagrupēts un tam ir kopēja gaismu izstarojoša virsma ar pakaļējo atstarotāju) [SM1], [SM2] (vai [R]).

205.1.2.5. Transportlīdzekļiem, kas ir platāki par 2,10 m un izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra, jābūt uzstādītiem (2.16.a att.):

205.1.2.5.1. diviem uz priekšu baltu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas [A] lukturiem. Uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem tiem jāatrodas ne zemāk par vējstikla augšējo malu, uz piekabēm – maksimāli augstu. N kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt divus papildu kontūrgaismas lukturus uz kabīnes, ja tie jau atrodas uz kravas tilpnes, un uz kravas tilpnes, ja tie jau atrodas uz kabīnes;

205.1.2.5.2. diviem uz aizmuguri sarkanu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas [R] lukturiem. Par tādiem uzskatāmi arī kravas automobiļu un to piekabju pakaļējie gabarītlukturi, ja transportlīdzeklis nav aprīkots ar furgona veida kravas tilpni (piemēram, kravas šasijas, seglu vilcēji, konteinervedēji, kokvedēji);

205.1.2.5.3. neatkarīgi no transportlīdzekļa izgatavošanas laika – ja papildus izgatavotāja kravas tilpnei uzstādīta speciālas kravas stiprināšanai paredzēta konstrukcija, kuras platums pārsniedz izgatavotāja kravas tilpnes platumu, jābūt uzstādītiem diviem baltu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas [A] lukturiem konstrukcijas priekšā platākajā vietā un diviem sarkanu gaismu izstarojošiem kontūrgaismas [R] lukturiem konstrukcijas aizmugurē platākajā vietā.

205.1.2.6. N₂, N₃, O₃ un O₄ kategorijas transportlīdzekļiem aizmugurē atļauts uzstādīt divus sarkanu gaismu izstarojošus papildu kontūrgaismas lukturus (2.16.b att). Tie drīkst izstarot baltu gaismu uz priekšu.

205.1.2.7. Automobiļiem un autobusiem, kuru garums nepārsniedz 6 m un platums - 2 m, drīkst uzstādīt divus baltu gaismu izstarojošus stāvgaismas lukturus automobiļa priekšpusē un divus sarkanu gaismu izstarojošus stāvgaismas lukturus aizmugurē vai pa vienam dzeltenu gaismu izstarojošam lukturim katrā automobiļa pusē, ja šāds lukturis savietots ar sānu virzienrādītāju vai sānu gabarītlukturi.

205.1.3. Novietojums

205.1.3.1. Transportlīdzekļu priekšējiem un pakaļējiem gabarītlukturiem, kā arī automobiļu un autobusu stāvgaismas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot attiecīgi 2.13. un 2.14.attēlos norādīto izvietojumu. Pakaļējiem gabarītlukturiem jābūt uzstādītiem tā, lai attālums līdz transportlīdzekļa pakaļējai šķērsplaknei nebūtu lielāks par 700 mm.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo priekšējo un pakaļējo gabarītlukturu, kā arī automobiļu un autobusu stāvgaismas lukturu uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Ja motociklam ir viens priekšējais un pakaļējais gabarītlukturis, tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar vidējo garenplakni. Ja motociklam ir divi priekšējie gabarītlukturi, attālums starp abu lukturu gaismu izstarojošo virsmu tuvākajiem punktiem nedrīkst pārsniegt 200 mm. Attālums no motocikla priekšējā gabarītluktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un no augstākā punkta – lielāks par 1200 mm. Attālums no pakaļējā gabarītluktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 250 mm un no augstākā punkta – lielāks par 1500 mm.

Speciālajiem kravas automobiļiem pakaļējos gabarītlukturus atļauts izvietot, neievērojot augstāk minētos nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs un ja tas saistīts ar speciālo funkciju veikšanu.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar papildu pakaļējiem gabarītlukturiem, drīkst neievērot papildu pakaļējo gabarītlukturu uzstādīšanas nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu un attālumu līdz tuvākajam sānu gabarītu punktam.

Ja izgatavotājs nav paredzējis stāvgaismas lukturu uzstādīšanu, to funkcijas izpilda gabarītgaismas lukturi, ja tos var ieslēgt katrā automobiļa vai autobusa pusē atsevišķi.

205.1.3.2. Sānu gabarītlukturiem [SM1], [SM2] (vai [R]) jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.15.attēlā norādīto izvietojumu. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Vienam no sānu gabarītlukturiem jābūt izvietotam transportlīdzekļa vidējā trešdaļā, turklāt pirmajam sānu gabarītlukturim (skaitot no transportlīdzekļa priekšas) jābūt izvietotam ne tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšējo gabarītu tālākā punkta (piekabēm šeit jāņem vērā sakabes iekārtas garums). Attālums starp diviem sānu gabarītlukturiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, šo attālumu var palielināt līdz 4 m.

205.1.3.3. Kontūrgaismas lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.16.a) attēlā norādīto izvietojumu, pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa sānu gabarītu tālākajam punktam (šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu, ja attālums nav lielāks par 400 mm) un pēc iespējas augstāk no ceļa virsmas.

Pakaļējo papildu kontūrgaismas lukturu (2.16.b att.) gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm, un tie ar speciāliem, elastīgiem stiprinājumiem drīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa gabarītiem ne vairāk kā 150 mm.

N₂ un N₃ kategorijas transportlīdzekļiem uz kabīnes jumta uzstādītie papildu kontūrgaismas lukturi jānovieto pēc iespējas tuvāk transportlīdzekļa kabīnes sānu gabarītu tālākajam punktam (šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu, ja attiecīgais attālums nav lielāks par 400 mm).

205.2. Ieslēdzot gabarītlukturus, jāieslēdzas visiem gabarītlukturiem, kontūrgaismām un pakaļējās numura zīmes apgaismojumam. Pieļaujams, ka priekšējie gabarītlukturi izslēdzas, ja ieslēdz tuvās vai tālās gaismas vai priekšējos miglas lukturus. Tādā gadījumā tiem automātiski jāieslēdzas, līdzko pārstāj funkcionēt tuvās vai tālās gaismas vai priekšējie miglas lukturi.

Ieslēdzot stāvgaismas, tām jādeg vienā pusē neatkarīgi no citām gaismām. Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta.

205.3. Gabarītlukturiem, kontūrgaismas lukturiem un stāvgaismas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt, bez plaisām, izlūzumiem un cita rakstura bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

205.4. Pakaļējā gabarītluktura gaismas stiprums nedrīkst būt vienāds ar bremžu signāllukturu gaismas stiprumu vai lielāks par to.

206. Valsts reģistrācijas numura zīmes apgaismojums

206.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

206.1.1. Numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.17.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.

206.1.2. Visiem transportlīdzekļiem jābūt vienam vai vairākiem baltu gaismu izstarojošiem pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem [L].

206.1.3. Numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt novietotiem tā, lai tie efektīvi apgaismotu transportlīdzekļa pakaļējo numura zīmi un neizstarotu baltu gaismu uz aizmuguri. Ja transportlīdzeklis aprīkots tikai ar vienu numura zīmes apgaismojuma lukturi, tam jābūt novietotam uz numura zīmes vertikālās simetrijas ass, izņemot gadījumus, ja transportlīdzekļa izgatavotājs paredzējis citādi.

206.2. Numura zīmes apgaismojumam jāieslēdzas vienlaikus ar visiem gabarītlukturiem un kontūrgaismām.

206.3. Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt tīram, bez plaisām, izlūzumiem u.c. bojājumiem.

207. Virzienrādītāji, avārijas signalizācija, pagriešanās gaismas

207.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

207.1.1. Virzienrādītājiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transport­līdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.18.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu).

207.1.2. Skaits un krāsa

207.1.2.1. Automobiļiem jābūt diviem priekšējiem virzienrādītājiem [1], [1a] vai [1b] un diviem pakaļējiem virzienrādītājiem [2a] vai [2b]. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra un Latvijā pirmo reizi reģistrēti pēc 2007.gada 1.janvāra, katrā automobiļa pusē jāuzstāda viens vai divi sānu virzienrādītāji [3], [4], [5] vai [6]. Pārējiem automobiļiem sānu virzienrādītāju uzstādīšana nav obligāta.

Piekabēm jābūt diviem pakaļējiem virzienrādītājiem [2a] vai [2b]. M₁, M₂ un N₁ kategorijas transportlīdzekļiem drīkst uzstādīt divus attiecīga tipa papildu pakaļējos virzienrādītājus.

M₃, N₂, N₃, O₃ un O₄ kategorijas transportlīdzekļiem drīkst uzstādīt divus vai četrus attiecīga tipa papildu pakaļējos virzienrādītājus.

Motocikliem, kuri izgatavoti pēc 1983.gada 1.janvāra, jābūt diviem priekšējiem virzienrādītājiem un diviem pakaļējiem virzienrādītājiem.

207.1.2.2. Visiem virzienrādītājiem jāizstaro dzeltenas krāsas gaisma.

Baltu gaismu izstarojoši priekšējie virzienrādītāji un sarkanu gaismu izstarojoši pakaļējie virzienrādītāji pieļaujami tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 1979.gada 31.decembrim un šādu lukturu uzstādīšanu paredzējis izgatavotājs.

Sarkanu gaismu izstarojoši pakaļējie virzienrādītāji pieļaujami arī transportlīdzeklim, kas izgatavots ASV/Kanādas tirgum un kam šādu lukturu uzstādīšanu paredz izgatavotājs, turklāt tikai tad, ja transportlīdzeklis izgatavots laikā no 1980.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 1.janvārim un Latvijā reģistrēts līdz 2004.gada 1.jūlijam.

207.1.3. Novietojums

207.1.3.1. Automobiļiem un to piekabēm virzienrādītājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.19.attēlā norādīto izvietojumu.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ priekšējo un pakaļējo virzienrādītāju [1], [1a], [1b], [2a] un [2b] maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Speciālajiem kravas automobiļiem atļauts pakaļējos virzienrādītājus izvietot, neievērojot šī koda nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs un ja tas saistīts ar speciālo funkciju veikšanu.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar papildu pakaļējiem virzienrādītājiem, tad drīkst neievērot uzstādīšanas nosacījumus attiecībā uz papildu pakaļējo virzienrādītāju uzstādīšanas augstumu un attālumu līdz tuvākajam sānu gabarītu punktam.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ sānu virzienrādītāju [3], [4], [5] un [6] maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2300 mm. Sānu virzienrādītāju gaismu izstarojošās virsmas attālums no automobiļa priekšgala nedrīkst pārsniegt 1800 mm. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ šo attālumu drīkst palielināt līdz 2500 mm.

207.1.3.2. Motociklu priekšējiem virzienrādītājiem jābūt vismaz 240 mm attālumā vienam no otra, turklāt tie nedrīkst atrasties tieši zem vai tieši virs galvenajiem lukturiem.

Pakaļējiem virzienrādītājiem jābūt vismaz 180 mm attālumā vienam no otra un ne tālāk kā 300 mm no tālākā pakaļējā gabarīta punkta.

Virzienrādītāja gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 350 mm un augstākā punkta lielāks par 1200 mm.

207.2. Ieslēdzot labās vai kreisās puses virzienrādītājus, vienlaikus sinhroni jāieslēdzas un jāmirgo visiem labās vai kreisās puses virzienrādītājiem. Virzienrādītāja lukturu darbības frekvencei jābūt 60-120 gaismas impulsi minūtē (1-2 Hz). Virzienrādītājiem jāsāk darboties tikai tad, ja tos ieslēdz ar virzienrādītāja vai avārijas signalizācijas slēdzi (vadības ierīci). Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta.

207.3. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 1986.gada 1.aprīļa, jābūt aprīkotiem ar gaismas avārijas signalizāciju. Konstrukcijā paredzētās avārijas signalizācijas režīmā vienlaikus sinhroni jāmirgo visiem virzienrādītāju lukturiem.

207.4. Automobiļi un autobusi priekšā drīkst būt aprīkoti ar diviem baltu gaismu izstarojošiem pagriešanās gaismu lukturiem, kas drīkst ieslēgties tad, ja ir ieslēgti tuvās vai tālās gaismas lukturi un virzienrādītājs vai stūre pagriezta uz attiecīgo pusi.

207.5. Virzienrādītājiem un pagriešanās gaismu lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

208. Bremzēšanas signāllukturi

208.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

208.1.1. Bremzēšanas signāllukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.20.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka lukturu marķējumā norādīts luktura tips.

208.1.2. Skaits un krāsa

208.1.2.1. Automobiļiem un to piekabēm jābūt diviem (motocikliem – vienam vai diviem) sarkanu krāsu izstarojošiem bremzēšanas signāllukturiem [S1] vai [S2]. Ja automobilis vai piekabe izgatavoti pirms 1971.gada 1.janvāra, pieļaujams viens bremzēšanas signāllukturis [S1] vai [S2]. Ja M₁ kategorijas transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, tam jābūt aprīkotam arī ar [S3] sarkanu gaismu izstarojošu bremžu signāllukturi.

208.1.2.2. M₁ kategorijas transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim, M₂, M₃, N un O kategorijas transportlīdzekļiem papildus drīkst uzstādīt vienu [S3] bremžu signāllukturi vai vienu pāri [S1] vai [S2] bremžu signāllukturu. Divi papildu pāri [S1] vai [S2] bremzēšanas signāllukturu pieļaujami tikai M₂, M₃, N₂, N₃, O₃ un O₄ kategorijas transportlīdzekļiem.

208.1.3. Novietojums

208.1.3.1. Automobiļu un to piekabju bremzēšanas signāllukturiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.21.attēlā norādīto izvietojumu.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ bremzēšanas signāllukturu maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 2100 mm.

Speciālajiem kravas automobiļiem atļauts bremzēšanas signāllukturus izvietot, neievērojot šī koda nosacījumus attiecībā uz uzstādīšanas augstumu, ja to paredzējis izgatavotājs un ja tas saistīts ar speciālo funkciju veikšanu.

Motocikla bremzēšanas signāllukturiem jābūt izvietotiem simetriski attiecībā pret tā vidējo garenplakni (viena luktura gadījumā luktura gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar garenass plakni). Lukturu gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļa virsmai nedrīkst būt mazāks par 250 mm un augstākā punkta – lielāks par 1500 mm.

208.1.3.2. [S3] kategorijas papildu bremzēšanas signāllukturim jābūt uzstādītam (2.21.att.) uz transportlīdzekļa vidējās garenplaknes augstāk par galvenajiem bremzēšanas signāllukturiem, bet ne zemāk kā 850 mm attālumā no ceļa virsmas. Ja konstrukcijas īpatnību dēļ [S3] kategorijas papildu bremzēšanas signāllukturi nav iespējams novietot simetriski, atļauts uzstādīt vienu šādu signāllukturi ne tālāk kā 150 mm uz vienu vai uz otru pusi no automobiļa vidējās garenplaknes, vai divus šādus lukturus – pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un simetriski attiecībā pret to. [S1] vai [S2] kategorijas papildu bremzēšanas signāllukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vidējo garenplakni, augstāk par galvenajiem bremzēšanas signāllukturiem.

M₂, M₃, N₂, N₃, O₃ un O₄ kategoriju transportlīdzekļiem [S1] vai [S2] kategorijas papildu bremzēšanas signāllukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vidējo garenplakni, ne zemāk par galvenajiem bremzēšanas signāllukturiem.

208.2. Aizliegts uzstādīt bremzēšanas signāllukturus, kas darbojas pārtrauktā režīmā. Nospiežot bremžu pedāli vai jebkuru darba bremžu sviru, uzreiz jāiedegas:

208.2.1. visiem pamata (izgatavotāja uzstādītajiem) bremzēšanas signāllukturiem;

208.2.2. [S3] bremzēšanas signāllukturim, ja M₁ kategorijas transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001. gada 1. janvāra;

208.2.3. bremzēšanas papildu signāllukturiem, kas nav obligāti uzstādāmi, ja tie tomēr uzstādīti.

208.3. Bremzēšanas signāllukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

208.4. Bremzēšanas signāllukturu gaismas stiprums nedrīkst būt mazāks par pakaļējo gabarītlukturu gaismas stiprumu vai vienāds ar to.

209. Pakaļējie miglas lukturi

209.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

209.1.1. Pakaļējiem miglas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.22.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka lukturu marķējumā norādīts luktura tips.

209.1.2. Līdz 2001.gada 1.janvārim izgatavotiem transportlīdzekļiem drīkst būt uzstādīti un transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra, jāuzstāda viens vai divi sarkanu gaismu izstarojoši pakaļējie miglas lukturi [F], ievērojot 2.23.attēlā norādīto izvietojumu. N₃G kategorijas (paaugstinātas pārgājības) transportlīdzekļiem luktura gaismu izstarojošās virsmas zemākā punkta attālums līdz ceļam nedrīkst būt lielāks par 1200 mm, motocikliem – par 900 mm. L kategorijas transportlīdzekļiem pakaļējo miglas lukturu uzstādīšana nav obligāta.

Ja automobilim uzstādīts viens pakaļējais miglas lukturis, tam jāatrodas kreisajā pusē vai vidū, ja divi – tiem jābūt izvietotiem simetriski pret vidējo garenplakni.

Pakaļējam miglas lukturim jāatrodas vismaz 100 mm attālumā no bremžu signālluktura.

209.2. Pakaļējiem miglas lukturiem jābūt ieslēdzamiem tad, kad ieslēgti galvenie lukturi vai priekšējie miglas lukturi. Tiem jābūt izslēdzamiem neatkarīgi no citiem lukturiem.

209.3. Pakaļējiem miglas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

209.4. Pakaļējā miglas luktura gaismas stiprums nedrīkst būt mazāks par pakaļējo gabarītlukturu gaismas stiprumu vai vienāds ar to.

210. Atstarotāji un atstarojošie materiāli

210.1. Tips, skaits, krāsa, izmēri un novietojums

210.1.1. Atstarotājiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.24.a un 2.24.c att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, atstarotāji var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka tā marķējumā norādīts atstarotāja tips.

Atstarojošajiem materiāliem, ieskaitot reklāmas nolūkā izmantojamos, jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.24.b att.). D klases atstarojošā materiāla kopējais laukums uz transportlīdzekļa nedrīkst pārsniegt 2 m². Reklāmas nolūkos aizliegts izmantot C klases atstarojošos materiālus.

Atstarojošais materiāls neaizstāj atstarotājus.

210.1.2. Skaits, krāsa un izmēri

210.1.2.1. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem jābūt diviem (motocikliem – vienam vai diviem) pakaļējiem atstarotājiem sarkanā krāsā [IA]. Tie nedrīkst būt trīsstūra formas.

Pieļaujams uzstādīt papildu atbilstoša tipa pakaļējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti.

210.1.2.2. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam izslēgtā stāvoklī galvenie lukturi ir pilnībā nosegti jābūt aprīkotiem ar diviem priekšējiem atstarotājiem [IA] baltā krāsā. Pārējiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem to uzstādīšana ir ieteicama.

Pieļaujams uzstādīt papildu priekšējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti.

210.1.2.3. Piekabēm jābūt diviem pakaļējiem trīsstūra formas atstarotājiem sarkanā krāsā [IIIA] un diviem priekšējiem citas formas atstarotājiem [IA] baltā krāsā.

Pieļaujams uzstādīt papildu priekšējos vai pakaļējos atstarotājus, ja tie nesamazina obligāti uzstādāmo atstarotāju efektivitāti. Ja pakaļējie atstarotāji ir apvienoti ar citām pakaļējām gaismas ierīcēm, papildu pakaļējiem atstarotājiem var nebūt trīsstūra forma.

210.1.2.4. Transportlīdzekļiem, kuru garums pārsniedz 6m un kas izgatavoti pēc 1995.gada 1.janvāra, un visām piekabēm, kas izgatavotas pēc 2001. gada 1. janvāra, jābūt pietiekamam skaitam sānu atstarotājiem [IA], [SM1] vai [SM2] dzeltenā krāsā. Pārējiem transportlīdzekļiem to uzstādīšana ir ieteicama. Pakaļējais sānu atstarotājs drīkst būt sarkanā krāsā, ja tas ir savietots ar pakaļējo gabarītlukturi, pakaļējo kontūrgaismu, bremžu signāllukturi, pakaļējo miglas lukturi vai sānu pakaļējo gabarītlukturi vai tiem ir kopēja gaismu izstarojoša virsma.

210.1.2.5. C klases atstarojošā materiāla pamanāmības zīmes, kas norāda uz transportlīdzekļa horizontālajiem un vertikālajiem izmēriem (garumu, platumu un augstumu) uzstāda, ievērojot šādus nosacījumus:

210.1.2.5.1. uzstāda pēc 2012. gada 10. jūlija pirmo reizi reģistrētiem N₂ kategorijas transportlīdzekļiem ar pilno masu lielāku par 7,5 t, bet N₃, O₃ un O₄ kategorijas transportlīdzekļiem (izņemot šasijas ar kabīni, nepabeigtus transportlīdzekļus un seglu vilcējus), ievērojot šādus nosacījumus:

210.1.2.5.1.1. ja transportlīdzekļi ir platāki par 2,10 m, aizmugurē jābūt pamanāmības zīmei (visu gabarītu pamanāmības zīme) – sarkanas vai dzeltenas krāsas nepārtrauktām līnijām, kas norāda uz transportlīdzekļa apveidu;

210.1.2.5.1.2. ja transportlīdzekļi ir garāki par 6 m (ar piekabi, ieskaitot jūgstieņa garumu), sānos jābūt pamanāmības zīmēm (daļēja gabarītu pamanāmības zīme) – dzeltenas vai baltas krāsas horizontālām nepārtrauktām līnijām, kas norāda transportlīdzekļa horizontālo izmēru (garumu), un iezīmētiem augšējiem stūriem, kas norāda vertikālo izmēru (augstumu);

210.1.2.5.2. visu gabarītu pamanāmības zīmes un daļēju gabarītu pamanāmības zīmes drīkst uzstādīt visiem transportlīdzekļiem, izņemot M₁, O₁ un L kategorijas transportlīdzekļus, ievērojot prasības attiecībā uz atstarojošā materiāla klasi, pamanāmības zīmju izmēriem, krāsu un uzstādīšanas nosacījumiem;

210.1.2.5.3. O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļa priekšā drīkst uzstādīt baltas krāsas pamanāmības zīmi (horizontālo gabarītu pamanāmības zīme), kas ar nepārtrauktu līniju norāda uz transportlīdzekļa platumu;

210.1.2.5.4. pamanāmības zīme atbilst šādiem nosacījumiem:

210.1.2.5.4.1. tās minimālais līnijas elementa garums ir tāds, lai uz tā būtu redzams atstarojošā materiāla tipa apstiprinājuma marķējums;

210.1.2.5.4.2. tās platums ir intervālā no 50 līdz 60 mm;

210.1.2.5.4.3. tās līniju uzskata par nepārtrauktu, ja attālums starp līnijas elementiem nepārsniedz pusi no īsākā blakus esošā elementa. Ja tas nav konstruktīvi iespējams, attālums starp elementiem drīkst būt lielāks, bet nedrīkst pārsniegt 1000 mm;

210.1.2.5.4.4. tās augšējo stūru elementu veido divas vismaz 250 mm garas līnijas, kuras viena pret otru novietotas 90° leņķī. Ja tas nav konstruktīvi iespējams, tām pēc iespējas vairāk jāatbilst transportlīdzekļa kontūrām.

210.1.3. Novietojums

210.1.3.1. Automobiļu un to piekabju priekšējiem un pakaļējiem atstarotājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ievērojot 2.25.attēlā norādīto izvietojumu.

Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo priekšējo un pakaļējo atstarotāju uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 1500 mm.

Priekšējo atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuru citas priekšējās gaismas ierīces redzamo virsmu.

Pakaļējo atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuras citas pakaļējās gaismas ierīces redzamo virsmu.

Pakaļējiem trijstūra formas atstarotājiem jābūt novietotiem ar virsotni uz augšu.

210.1.3.2. Motociklu pakaļējiem atstarotājiem jābūt uzstādītiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa vidējo garenplakni. Attālums no ceļa virsmas līdz atstarotāja atstarojošās virsmas zemākajam punktam nedrīkst būt mazāks par 250 mm un līdz augstākajam – lielāks par 900 mm.

210.1.3.3. Sānu atstarotājiem abās transportlīdzekļa pusēs jābūt uzstādītiem, ievērojot 2.26.attēlā norādīto izvietojumu. Transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ maksimāli pieļaujamo uzstādīšanas augstumu drīkst palielināt līdz 1500 mm.

Vienam no sānu atstarotājiem jāatrodas transportlīdzekļa vidējā trešdaļā. Turklāt pirmajam sānu atstarotājam (skaitot no transportlīdzekļa priekšas) jāatrodas ne tālāk par 3 m no transportlīdzekļa priekšējo gabarītu tālākā punkta (piekabēm jāņem vērā sakabes ierīces garums). Attālums starp diviem sānu atstarotājiem nedrīkst pārsniegt 3 m. Ja transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ tas nav iespējams, tad attālumu var palielināt līdz 4 m.

Sānu atstarotāju atstarojošai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuru citu sānos izvietotu gaismas ierīci.

210.1.3.4. Uzstādot pamanāmības zīmes, jāievēro šādi nosacījumi:

210.1.3.4.1. tām jāatrodas iespējami tuvu transportlīdzekļa ārējām kontūrām, pēc iespējas ievērojot transportlīdzekļa formu, uzbūvi, konstrukciju un ekspluatācijas īpatnības;

210.1.3.4.2. attālums no ceļa virsmas līdz horizontālo gabarītu pamanāmības zīmei vai gabarītu pamanāmības zīmju apakšējiem elementiem nedrīkst būt mazāks par 250 mm un lielāks par 1500 mm, konstrukcijas īpatnību dēļ šo attālumu drīkst palielināt līdz 2500 mm;

210.1.3.4.3. attālums no to augšējiem elementiem līdz transportlīdzekļa augšējām kontūrām nedrīkst būt lielāks par 400 mm;

210.1.3.4.4. garumā tām jāatrodas pēc iespējas tuvu transportlīdzekļa priekšgalam vai aizmugurei, bet ne tālāk par 600 mm (piekabes gadījumā, neskaitot jūgstieņa garumu);

210.1.3.4.5. aizmugurē uzstādītajām pamanāmības zīmēm jāatrodas vismaz 200 mm attālumā no obligātajiem bremžu signāllukturiem;

210.1.3.4.6. ja transportlīdzekļa aizmugurē ir uzstādītas atstarojošās pazīšanās zīmes, tās drīkst uzskatīt par pakaļējo pamanāmības zīmju daļu;

210.1.3.4.7. tās drīkst uzstādīt uz transportlīdzekļa sastāvdaļām, uz kurām iespējams izvietot vismaz 60 mm platu pamanāmības zīmi;

210.1.3.4.8. ja transportlīdzekļa forma, uzbūve, konstrukcija vai ekspluatācijas īpatnības neļauj uzstādīt obligātās gabarītu pamanāmības zīmes, to vietā drīkst uzstādīt horizontālo gabarītu pamanāmības zīmes;

210.1.3.4.9. pamanāmības zīmes, kuru uzstādīšana nav paredzēta šajos noteikumos, ir aizliegts uzstādīt.

210.2. Atstarotājiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tiem jābūt bez pārklājumiem, plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem. Tonējums nedrīkst būt izbalējis.

211. Atpakaļgaitas lukturi

211.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

211.1.1. Atpakaļgaitas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.27.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka lukturu marķējumā norādīts luktura tips.

211.1.2. Automobiļiem, kas izgatavoti pēc 1982.gada 1.janvāra, un O₃, O₄ kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 2001.gada 1.janvāra, jābūt aprīkotiem ar vienu vai diviem atpakaļgaitas lukturiem [AR], kas uz aizmuguri izstaro baltas krāsas gaismu.

N₂, N₃, M₂, M₃, O₂, O₃, un O₄ kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt papildu atpakaļgaitas lukturus, tai skaitā vienu vai divus priekšējos baltu gaismu izstarojošus miglas lukturus, kas veic atpakaļgaitas lukturu funkcijas un ir sertificēti un marķēti atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Kopējais atpakaļgaitas lukturu skaits nedrīkst būt lielāks par četriem.

211.1.3. Ja transportlīdzeklim ir divi atpakaļgaitas lukturi, tiem jābūt uzstādītiem aizmugurē simetriski attiecībā pret tā garenplakni un ievērojot 2.28.attēlā norādīto izvietojumu. Viena atpakaļgaitas luktura gadījumā jāievēro tā uzstādīšanas augstums.

211.1.4. Papildu uzstādītajiem atpakaļgaitas lukturiem jābūt noregulētiem tā, lai tie izstarotu gaismu uz aizmuguri ne tālāk kā 15 m attālumā no transportlīdzekļa.

211.2. Ieslēgšanās nosacījumi

211.2.1. Visiem atpakaļgaitas lukturiem jāieslēdzas līdz ar atpakaļgaitas pārnesuma ieslēgšanu, turklāt ierīcei, kas nodrošina motora darbību vai izslēdz to, atrodoties tādā stāvoklī, kurā iespējama motora darbība. Lukturi nedrīkst ieslēgties vai arī tiem ir jāizslēdzas, ja netiek izpildīts kaut viens no augstāk minētajiem nosacījumiem lukturu ieslēgšanai.

211.2.2. Ja atpakaļgaitas lukturu uzstādīšanu nav paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs un nav iespējams izpildīt 211.2.1 koda prasības, ieslēdzot atpakaļgaitas lukturus, automobiļa salonā jāieslēdzas gaismas vai skaņas brīdinājuma signālam, kas viegli ievērojams vadītājam.

211.2.3. Ja transportlīdzekļa aizmugurē uzstādīti atpakaļgaitas lukturu funkcijas pildoši priekšējie miglas lukturi, tiem jāieslēdzas un jāizslēdzas ar atsevišķa slēdža palīdzību, ievērojot 211.2.1 koda prasības.

211.3. Atpakaļgaitas lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem.

212. Dienas gaitas lukturi

212.1. Tips, skaits, krāsa un novietojums

212.1.1. Dienas gaitas lukturiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (2.29.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, lukturi var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli, ar nosacījumu, ka lukturu marķējumā norādīts luktura tips.

212.1.2. Automobiļiem un autobusiem atļauts uzstādīt divus dienas gaitas [RL] lukturus, bet motocikliem, tricikliem vai kvadricikliem – vienu vai divus dienas gaitas lukturus, kas izstaro baltu gaismu.

212.1.3. Lukturiem jābūt uzstādītiem simetriski pret automobiļa vai autobusa vidējo garenplakni, ievērojot 2.30. attēlā norādīto izvietojumu.

Motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kam ir viens dienas gaitas lukturis, ja tas novietots virs vai zem galvenajiem lukturiem, tā gaismu izstarojošās virsmas centram jāsakrīt ar transportlīdzekļa vidējo garenplakni, ja tas novietots blakus galvenajiem lukturiem vai apvienots ar tiem, attālumam no transportlīdzekļa vidējās garenplaknes līdz luktura gaismu izstarojošās virsmas tuvākajam punktam jābūt ne lielākam par 250 mm.

Motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kam ir divi dienas gaitas lukturi, tiem jābūt uzstādītiem simetriski transportlīdzekļa vidējai garenplaknei un attālumam starp lukturu gaismu izstarojošās virsmas tuvākajiem punktiem jābūt ne lielākam par 240 mm.

212.2. Automobiļu un autobusu dienas gaitas lukturi drīkst degt vieni paši, bet tiem jāizslēdzas, ieslēdzot galvenos lukturus, izņemot gadījumu, ja galvenie lukturi tiek izmantoti kā gaismas signalizācija (ieslēgt – izslēgt), lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību. Motociklu, triciklu un kvadriciklu dienas gaitas lukturiem jāieslēdzas vienlaicīgi ar pakaļējiem gabarītlukturiem.

212.3. (Svītrots ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.588)

212.4. Lukturiem jābūt nostiprinātiem pie nekustīgām automobiļa daļām tā, lai braukšanas laikā ceļa nelīdzenumi neizraisītu gaismas kūļa svārstības. Lukturu optiskajam elementam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam. Nav pieļaujama jebkādu šķidrumu, pārklājumu, gaismas filtru vai papildu elementu izmantošana. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem.

212.5. Dienas gaitas lukturos atļauts uzstādīt tikai izgatavotāja paredzētos vienāda tipa un jaudas gaismas avotus. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.

213. Papildu gaismas ierīces

213.1. Tips un skaits

213.1.1. M, N, O kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt grozāmos lukturus (darba lukturus), kas izmantojami tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai tumšajā diennakts laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos.

213.1.2. Operatīvajam vai Valsts robežsardzes transportlīdzeklim atļauts uzstādīt vienu prožektortipa lukturi un grozāmos lukturus ("darba lukturus"), kas izmantojami darba procesa nodrošināšanai tumšajā diennakts laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos.

213.1.3. N₂ un N₃ kategoriju kravas automobiļiem simetriski garenasij uz kabīnes jumta drīkst uzstādīt trīs blakus novietotus dzeltenu (oranžu) gaismu izstarojošus signāllukturus, attālums starp kuriem ir 150 līdz 300 mm, vai no iekšpuses apgaismot dzeltenu vienādmalu trijstūri ar malas garumu 250 mm.

213.1.4. Kravas automobiļa kabīni drīkst aprīkot ar izgaismotu paneli, kas novietots augstāk par vējstiklu.

213.1.5. Autobusus, kas veic pasažieru komercpārvadājumus, drīkst aprīkot ar izgaismotām maršruta zīmēm (zīmju vietām).

213.1.6. Transportlīdzekli aizliegts aprīkot ar lukturiem, signāllukturiem un citām gaismas ierīcēm (piemēram, zem transportlīdzekļa vai apkārt valsts reģistrācijas numura zīmei, utt.), kuru uzstādīšana nav paredzēta šajos noteikumos.

213.1.7. Mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni atļauts uzstādīt transportlīdzeklim, kuram to izmantošanu pieļauj CSN.

213.2. Papildu gaismas ierīcēm, izņemot 213.1.1, 213.1.3. un 213.1.7. kodā minētās, jābūt ieslēdzamām ar atsevišķu slēdzi vienīgi tad, kad ieslēgti gabarītlukturi un numura zīmes apgaismojums.

213.3. Papildu lukturiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Lukturu optiskam elementam jābūt tīram, sausam, bezkrāsainam. Izkliedētājam jābūt bez plaisām, izlūzumiem u.tml. bojājumiem.

213.4. Papildu gaismas ierīcēs atļauts uzstādīt tikai vienāda tipa un tikai izgatavotāja paredzētā tipa un jaudas gaismas avotus. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000. gada 31. decembrim, gaismas avoti var būt sertificēti un marķēti atbilstoši prasībām, kas noteiktas tehniskajos normatīvos, kuri tika piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.

214. Lukturu pārklājumi

214.1. Transportlīdzekļa lukturu gaismu izstarojošās, atstarojošās un izkliedējošās virsmas nedrīkst pārklāt ar jebkāda veida pārklājumiem (piemēram, plēvēm, lakām vai citiem materiāliem).

Ja obligāti uzstādāmais lukturis atrodas aiz transportlīdzekļa stiklojuma, šis stiklojums tiek uzskatīts par luktura gaismu izstarojošo virsmu.

214.2. Pakaļējo signālluktura vai to bloka dekoratīvās uzlikas vai jebkādi citi materiāli, kas ierobežo gaismu izstarojošās virsmas laukumu, nedrīkst to samazināt vairāk nekā par 20%, pie kam gaismu izstarojošās virsmas samazinājums pieļaujams tikai pa signālluktura vai to bloka gaismu izstarojošās virsmas perimetru.

3.grupa. Stūres iekārta
(kodi no 301 līdz 311)

301. Stūres rats (motocikla stūre)

301.1. Stūres izmēram, konstrukcijai un stiprinājumam jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām.

M₁ un N₁ kategorijas transportlīdzekļiem atļauts uzstādīt mazāka izmēra rūpnieciski izgatavotu stūres ratu, ja tā stūres iekārta aprīkota ar pastiprinātāju.

Ja L kategoriju transportlīdzekļiem ir uzstādīta citas markas vai modeļa stūre, veiktajām izmaiņām jābūt fiksētām transportlīdzekļu reģistrā, pašizgatavotu stūri uzstādīt aizliegts.

301.2. Stūres rats nedrīkst būt saliekts. Stūres rata materiāls nedrīkst būt saplaisājis vai atdalījies no stūres karkasa. Motocikla stūrei nedrīkst būt plaisas, lūzumi, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi un remontmetinājumi.

301.3. Stūres ratam jābūt nekustīgi savienotam ar vārpstu.

301.4. Stūres apvalks nedrīkst traucēt stūres rata satveramību. Tam jābūt nekustīgi nostiprinātam.

301.5. (Svītrots ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.588)

302. Stūres rata brīvkustība

Stūres rata brīvkustība nedrīkst būt lielāka par izgatavotāja noteikto. Ja šādi dati nav pieejami, iedomāta punkta pārvietojums pa stūres rata aploci starp galējiem brīvkustības stāvokļiem nedrīkst pārsniegt 1/5 (vienu piekto daļu) no stūres rata diametra, ja automobilim ir uzstādīts gliemežpārvada tipa stūres mehānisms, un 1/30 (vienu trīsdesmito daļu) no stūres rata diametra, ja uzstādīts zobstieņa tipa stūres mehānisms.

303. Stūres statnis

303.1. Stūres statnim jābūt nekustīgi nostiprinātam. Nav pieļaujama stūres statņa (stūres rata centra) palielināta brīvkustība aksiālā vai radiālā virzienā. Tas nedrīkst būt deformēts un ievērojami korodējis.

303.2. Stūres statņa regulēšanas un fiksācijas ierīce nedrīkst būt bojāta.

304. Pretaizbraukšanas ierīce

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar pretaizbraukšanas ierīci, tai jādarbojas izgatavotāja paredzētajā veidā.

Stūre nedrīkst saslēgties, motoram darbojoties, izņemot gadījumu, ja šādu konstrukciju paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

305. Stūres mehānisms

305.1. Stūres ratam abos virzienos jāgriežas viegli, vienmērīgi, bez ieķīlēšanās. Stūres pagrieziena leņķim no vidējā stāvokļa līdz atdurei jābūt vienādam abos virzienos. Pārbaudot transportlīdzekli kustībā, stūres ratam jāatgriežas stāvoklī, kas nodrošina transportlīdzekļa taisnvirziena kustību.

305.2. Stūres mehānismam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos. Stūres mehānisma korpusam nedrīkst būt mehāniski bojājumi, kas var ietekmēt tā darbību (piemēram, plaisas, caurumi, izlūzumi, liekts korpuss). Aizliegts izmantot metinātus stūres mehānisma korpusus, ja šādu remonta tehnoloģiju neparedz izgatavotājs. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība mehānisma kustīgajos elementos.

305.3. Transportlīdzekļa daļas, pie kurām stiprinās stūres mehānisms, nedrīkst būt salauztas, saliektas, ieplaisājušas vai ievērojami korodējušas.

305.4. Putekļu aizsargiem jābūt nostiprinātiem un bez bojājumiem.

305.5. Stūres mehānismam jābūt hermētiskam.

305.6. Izgatavotāja paredzētajam piekabes stūres mehānismam jādarbojas un jānodrošina atbilstošās funkcijas. Nav pieļaujam palielināta brīvkustība mehānisma kustīgajos elementos.

306. Stūres piedziņa (no stūres rata līdz stūres mehānismam)

306.1. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

306.2. Stūres piedziņas elementiem nav pieļaujama palielināta brīvkustība. Tiem nedrīkst būt bojājumi, deformācijas, korozija.

306.3. (Svītrots ar MK 01.04.2008. noteikumiem Nr.242).

307. Stūres stiepņi, sviras

307.1. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

307.2. Stūres stiepņiem un svirām nedrīkst būt bojājumi, deformācijas vai brīvkustības (piemēram, regulēšanas mezglā). Remontmetinājumi un lodējumi ir aizliegti, izņemot gadījumus, ja tos paredz transportlīdzekļa izgatavotājs.

307.3. Stūres stiepņi pie jebkāda stūres rata pagrieziena leņķa nedrīkst pieskarties citām transportlīdzekļa daļām.

307.4. (Svītrots ar MK 01.04.2008. noteikumiem Nr.242).

308. Stūres šarnīri

308.1. Stiprinājuma elementiem jābūt attiecīgi nospriegotiem un nodrošinātiem pret atskrūvēšanos.

308.2. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība šarnīros un šarnīru remontmetinājumi. Neizjaucamiem stūres šarnīriem nav pieļaujami nekāda veida remontdarbi. Aizliegts uzstādīt stūres šarnīrus, kas nav pasargāti no apkārtējās vides tiešas iedarbības, izņemot gadījumus, ja tādus paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

308.3. Putekļu aizsargiem jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātiem.

309. Stūrējamo riteņu pagrieziena ierobežotājs

309.1. Transportlīdzeklim jābūt tā konstrukcijā paredzētajiem stūrējamo riteņu pagrieziena ierobežotājiem. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem.

309.2. Ierobežotājiem jābūt iestatītiem tā, lai galējos stāvokļos ne riteņi, ne riepas nepieskartos nekustīgām transportlīdzekļa daļām.

310. Stūres piedziņa ar pastiprinātāju

310.1. Transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajam stūres pastiprinātājam jādarbojas un jānodrošina nepieciešamā efektivitāte.

310.2. Visām pastiprinātāja daļām jābūt bez bojājumiem un pienācīgi nostiprinātām. Pastiprinātāja sastāvdaļām jābūt hermētiskām. Pastiprinātāja darba šķidruma līmenis nedrīkst būt zemāks par minimālo.

310.3. Pastiprinātāja sistēmas cauruļvadi un šļūtenes nedrīkst pieskarties transportlīdzekļa kustīgajām daļām.

310.4. Elektroniskā stūres pastiprinātāja (EPS) sistēmas kļūmes vai bojājuma indikatoram mēraparātu panelī jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas. Pašdiagnostikas sistēma (OBD) nedrīkst uzrādīt EPS sistēmas kļūdu.

311. Triecienu slāpētājs

311.1. Triecienu slāpētājam jābūt atbilstoši nostiprinātam.

311.2. Nav pieļaujami triecienu slāpētāja bojājumi, eļļas noplūdes.

4.grupa. Bremžu iekārta
(kodi no 401 līdz 428)

Veicot bremžu iekārtas tehnisko kontroli atkārtotajā pārbaudē, ja pamatpārbaudē ticis konstatēts trūkums vai bojājums, kura novēršanai bijusi nepieciešama kādas sastāvdaļas labošana vai nomaiņa, jāpārbauda visas bremžu iekārtas darbība kopumā. Mācību braukšanai paredzētajiem transportlīdzekļiem ar dublējošo vadības sistēmu jāveic arī dublējošās bremžu iekārtas vadības kontrole.

Darba bremzes

401. Konstrukcija, efektivitāte

401.1. Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar darba bremžu iekārtu, izņemot:

401.1.1. O₁ kategorijas piekabes;

401.1.2. līdz 2000. gada 1. janvārim Latvijā pirmo reizi reģistrētas O₂ kategorijas piekabes;

401.1.3. līdz 1980. gada 1. janvārim izgatavotās piekabes-cauruļvedējus, kurām darba bremžu iekārtu nav paredzējis izgatavotājs;

401.1.4. piekabēm, kuru maksimālais kustības ātrums nav lielāks par 30 km/h (40 km/h - piekabēm, kas paredzētas laivu pārvadāšanai).

401.2. Transportlīdzekļa darba bremzēm jādarbojas uz visiem riteņiem, kas aprīkoti ar bremžu mehānismiem.

401.3. Ja transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3,5 t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir mazāka nekā 0,66, bremzēšanas efektivitāte tiek kontrolēta, transportlīdzeklim esot slogotam ar kravu tā, ka faktiskās masas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,66.

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar pneimatisko bremžu iekārtu, bremzēšanas efektivitāte var tikt kontrolēta, izmantojot spiedienu mērīšanu bremžu iekārtas vadības maģistrālē un bremžu kontūros un iegūto rezultātu ekstrapolāciju.

Darba bremzēm jānodrošina pietiekama bremzēšanas efektivitāte (z).

, kur

z – bremzēšanas efektivitāte;

ΣF – visu u bremzēšanas spēku summa, kN;

G – ja transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 3,5 t – pašsvars, kN (pašmasa [t] x 9,8 [m/s²]);

– ja transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3,5 t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,66 – faktiskais svars, kN (faktiskā masa [t] x 9,8 [m/s²]);

– ja transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3,5 t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir mazāka nekā 0,66 – faktiskais svars, kN (pašmasa [t] x 9,8 [m/s²]) ar nosacījumu, ka transportlīdzeklis ir slogots ar kravu tā, ka faktiskās masas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,66.

Veicot bremzēšanas efektivitātes pārbaudi, tā nedrīkst būt mazāka par:

401.3.1. M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti:

401.3.1.1. līdz 2010.gada 27.jūlijam – 0,5 (0,48 transportlīdzekļiem bez ABS);

401.3.1.2. pēc 2010.gada 27.jūlija – 0,58;

401.3.2. M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti:

401.3.2.1. līdz 2010.gada 27.jūlijam – 0,5 (0,48 transportlīdzekļiem bez ABS);

401.3.2.2. pēc 2010.gada 27.jūlija – 0,5;

401.3.3. N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti:

401.3.3.1. līdz 2010.gada 27.jūlijam m – 0,45;

401.3.3.2. pēc 2010.gada 27.jūlija – 0,5;

401.3.4. N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti:

401.3.4.1. līdz 2010.gada 27.jūlijam un izgatavoti līdz 1988.gada 31.decembrim – 0,43;

401.3.4.2. līdz 2010.gada 27.jūlijam un izgatavoti pēc 1988.gada 31.decembra – 0,45;

401.3.4.3. pēc 2010.gada 27.jūlija – 0,5;

401.3.5. O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti:

401.3.5.1. līdz 2010.gada 27.jūlijam un izgatavoti līdz 1988.gada 31.decembrim – 0,4;

401.3.5.2. līdz 2010.gada 27.jūlijam un izgatavoti pēc 1988.gada 31.decembra – 0,43;

401.3.5.3. pēc 2010.gada 27.jūlija:

401.3.5.3.1. puspiekabēm – 0,45;

401.3.5.3.2. piekabēm – 0,5.

401.4. L kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti:

401.4.1. līdz 2010.gada 27.jūlijam – jānodrošina vidējais palēninājums
j < 5m/s², bremzējot ar visām darba bremzēm vienlaikus no sākuma ātruma 50 km/h;

401.4.2. pēc 2010.gada 27.jūlija:

401.4.2.1. bremzējot ar abām bremzēm:

401.4.2.1.1. L3e kategorijas transportlīdzekļiem – 0,5;

401.4.2.1.2. L4e kategorijas transportlīdzekļiem – 0,46;

401.4.2.1.3. L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļiem – 0,44;

401.4.2.2. pakaļējam ritenim visu L kategoriju transportlīdzekļiem – 0,25.

401.5. (Svītrots ar MK 01.04.2008. noteikumiem Nr.242).

402. Darbības vienmērība

Darbības nevienmērīgums starp vienas ass riteņiem nedrīkst pārsniegt 30%.

, kur

Δ – darbības nevienmērīgums starp vienas ass riteņiem, %

Fmax – bremzēšanas spēka lielākā vērtība, kN

Fmin – bremzēšanas spēka mazākā vērtība, kN

Veicot bremžu iekārtas efektivitātes pārbaudi ceļa apstākļos, transportlīdzeklis nedrīkst būtiski novirzīties no taisnvirziena kustības.

403. Darbības pakāpeniskums

Bremžu spēkam uz vienas ass riteņiem jāpieaug vienmērīgi, pakāpeniski un proporcionāli bremžu pedālim pieliktajam spēkam, ja bremžu pievads ir hidraulisks, vai bremžu pedāļa gājienam, ja bremžu pievads ir pneimatisks. Bremžu spēku nevienmērība to pakāpeniskā pieauguma diapazonā nedrīkst pārsniegt 30%.

404. Hermētiskums

Bremžu pievadā nedrīkst būt bremžu šķidruma noplūde vai dzirdama gaisa noplūde. Hermētiskuma pārbaudes laikā motors nedrīkst darboties.

405. Pedālis (svira)

405.1. Pirmo reizi pilnībā nospiežot bremžu pedāli, jāpaliek pietiekamai gājiena rezervei. Pēc pedāļa atslogošanas tam brīvi jāatgriežas izejas stāvoklī.

405.2. Bremžu pedāļa kājas atbalsta virsmai jābūt pārklātai ar rievotu palielinātas berzes materiālu vai kā citādi nodrošinātai pret slīdēšanu. Motocikla sviras dekoratīvajam apvalkam (ja tāds ir) jābūt nekustīgi nostiprinātam pie sviras. Bremžu pedālim (svirai) jābūt bez plaisām un bojājumiem. Motocikla bremžu sviras galam jābūt sfēriskam vai cilindriskam, ar noapaļojuma rādiusu, kas nav mazāks par 7 mm.

405.3. Nav pieļaujama bremžu pedāļa sānkustība un remontmetinājumi.

Stāvbremze

406. Konstrukcija, efektivitāte

Visiem M, N un O kategoriju transportlīdzekļiem, tricikliem un kvadricikliem, kas aprīkoti ar darba bremžu iekārtu, jābūt aprīkotiem ar stāvbremzi.

Stāvbremzei jānodrošina pietiekama bremzēšanas efektivitāte (z). Veicot bremzēšanas efektivitātes pārbaudi uz stenda, tā nedrīkst būt mazāka par 0,16 atsevišķam transportlīdzeklim vai 0,12 – transportlīdzeklim kopā ar piekabi.

, kur

z – bremzēšanas efektivitāte,

ΣF – visu riteņu bremzēšanas spēku summa, kN

G – ja transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 3,5t – pašsvars, kN (masa [t] x 9,8 [m/s²]);

– ja transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3,5t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,66 – faktiskais svars, kN (faktiskā masa [t] x 9,8 [m/s²]);

– ja transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 3,5t un pašmasas attiecība pret pilnu masu ir mazāka nekā 0,66 – faktiskais svars, kN (pašmasa [t] x 9,8 [m/s²]) ar nosacījumu, ka transportlīdzeklis ir slogots ar kravu tā, ka faktiskās masas attiecība pret pilnu masu ir lielāka nekā 0,66.

407. Darbības vienmērība

Stāvbremzei jāiedarbojas uz ass abu pušu riteņiem.

408. Svira, sprūdierīce, spriegošanas spole

408.1. Novelkot stāvbremzes sviru līdz galam, jāpaliek stāvbremzes konstrukcijā paredzētajai gājiena rezervei. Piekabes mehāniskās stāvbremzes troses spriegošanas spolei nobremzētā stāvoklī jānodrošina troses papildus uztīšanās iespēju.

408.2. Sprūdierīcei jāfiksē svira jebkurā stāvoklī.

408.3. Svira (vai cita stāvbremzes iedarbināšanas ierīce) nedrīkst būt deformēta, pārmetināta, ar palielinātu brīvkustību savienojumu vietās.

409. Papildbremžu sistēmas

409.1.Piekabju avārijas bremzei jāiedarbojas automātiski, piekabei atvienojoties no velkošā transportlīdzekļa. Šāda iekārta drīkst nebūt, ja piekabes pilnā masa nepārsniedz 1,5 tonnas un tā aprīkota ar papildu savienojumu (ķēdi, trosi u.tml.), kura atvienošanās gadījumā neļauj galvenajai sakabes ierīcei skart zemi un nodrošina paliekošu piekabes vadāmību.

409.2. Lēninātājam (kalnu bremzei) jānodrošina ilgstoša bremzēšana ar nemainīgu efektivitāti. Lēninātāja darbībai jābūt pakāpeniskai. Tā stiprinājumam un savienojumiem jābūt drošiem.

410. Inerces bremze410.1. Ar inerces bremzi atļauts aprīkot O₁ un O₂ kategoriju transportlīdzekļus.

410.2. Inerces bremzei vienādi jāiedarbojas uz abu pušu riteņiem, un tiem jābremzējas vienādi.

410.3. Bremžu iekārtas bīdāmajai daļai jāpārvietojas viegli un bez jūtamas brīvkustības vadvirsmās. Mehānismam jābūt aizsargātam pret netīrumiem ar putekļsargu.

410.4. Bremžu ieslēgšanas mehānismā jābūt tādai pārvietošanās rezervei, kas nodrošina brīvu riteņu rotāciju, kad velkošais transportlīdzeklis nebremzē.

411. Mehāniskā bremzes pārvada troses, stiepņi

Troses nedrīkst būt samezglojušās, tām brīvi jāpārvietojas nebojātās vadotnēs (apvalkos) un jābūt nospriegotām. Troses un stiepņi nedrīkst būt sarūsējuši, nodiluši. Savienojumu vietām jābūt aprīkotām ar drošības ierīcēm pret atvienošanos.

412. Loku izvēršanas vārpsta, regulēšanas mehānisms

Vārpstām un svirām nedrīkst būt liekumi, remontmetinājumi un nedrošs vai neatbilstošs stiprinājums. Nav pieļaujama brīvkustība vārpstas gultņojumā. Regulēšanas mehānismam jābūt darba kārtībā. Atļauts izmantot citas markas, modeļa regulēšanas mehānismu, ja tas nodrošina atbilstošu bremžu iekārtas darbību.

413. Kompresors, balonu uzpildīšanas laiks

413.1. Kompresoram pietiekami īsā laikā jānodrošina tāds gaisa spiediens bremžu iekārtā, kāds nepieciešams noteikto bremzēšanas īpašību sasniegšanai un kuru norāda izgatavotājs.

413.2. Nedrīkst būt eļļas noplūde no kompresora.

414. Avārijas spiediena indikators, manometrs

414.1. Gaisa spiedienam bremžu iekārtā pazeminoties līdz minimāli pieļaujamajai robežai, jāiedarbojas optiskam vai akustiskam signālam. Turklāt gaisa spiedienam sistēmā jābūt pietiekamam, lai bremzes varētu piemērot vismaz divas reizes pēc brīdinājuma signāla ieslēgšanās vai mēraparāta kritiskā rādījuma.

414.2. Bremzes nedarbinot, bremžu kameru manometram jārāda "0". Pilnībā nospiežot darba bremžu pedāli, spiedienam jāsamazinās un abu manometru uzrādītajiem spiedieniem jābūt vienādiem.

415. Saspiestā gaisa balons

Balonam uz transportlīdzekļa jābūt nostiprinātam nekustīgi. Tas nedrīkst būt mehāniski bojāts, korodējis, ar remontmetinājumiem. Noplūde no balona nav pieļaujama. Atūdeņošanas vārstiem jābūt darba kārtībā.

416. Bremzēšanas spēku pastiprinātājs, bremžu galvenais cilindrs

416.1. Bremzēšanas spēka pastiprinātājam un bremžu galvenajam cilindram jādarbojas un jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Savienojumiem jābūt hermētiskiem.

416.2. Galvenā bremžu cilindra bremžu šķidruma tvertnei jābūt hermētiski noslēgtai. Bremžu šķidruma līmenis tvertnē nedrīkst būt zemāks par minimālo. Par to jābrīdina paredzētajai bremžu šķidruma avārijas līmeņa signalizācijai (ja tāda ir).

417. Bremžu pārvada vārsti, gaisa spiediena regulators

417.1. Bremžu pārvada vārsti nedrīkst būt bojāti. Tiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un hermētiskiem.

417.2. Gaisa spiediena regulators nedrīkst būt bojāts, tam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Savienojumiem jābūt hermētiskiem.

418. Bremžu pārvada cauruļvadi

418.1. Nav pieļaujama neatbilstošu, nehermētisku, deformētu, asā leņķī saliektu, sarūsējušu, lodētu vai citādi remontētu bremžu pārvada cauruļvadu ekspluatācija.

418.2. Bremžu pārvada cauruļvadiem jābūt nostiprinātiem izgatavotāja paredzētajās vietās, tie nedrīkst saskarties ar izplūdes sistēmas sastāvdaļām un berzties pret citām transportlīdzekļa sastāvdaļām.

419. Bremžu šļūtenes

419.1. Nav pieļaujama transportlīdzeklim neparedzētu, nehermētisku, mehāniski bojātu, ar atslāņojušos kordu, porainu un ieplaisājušu bremžu šļūteņu ekspluatācija.

419.2. Bremžu šļūtenēm jābūt atbilstoši nostiprinātām. Tās nedrīkst būt savērpušās, saliekušās asā leņķī, pārklātas ar jebkādām vielām (krāsas, pretkorozijas pārklājumi u. tml.) vai materiāliem. Tās nedrīkst būt nostieptas pie jebkāda vadāmo riteņu pagrieziena leņķa vai balstiekārtas noslogojuma un berzties pret citām transportlīdzekļa sastāvdaļām.

420. Riteņu hidrauliskie darba cilindri, pneimokameras

420.1. Vienas ass bremžu darba cilindru, pneimokameru bīdstieņu un sviru pārvietojumam jābūt aptuveni vienādam.

420.2. Darba cilindriem un pneimokamerām jābūt nekustīgi nostiprinātiem un hermētiskiem, bez korozijas un mehāniskiem bojājumiem.

420.3. Putekļu aizsargiem jābūt blīvi nostiprinātiem un bez bojājumiem.

421. Bremžu trumuļi, bremžu diski

421.1. Bremžu diskiem un trumuļiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Darba virsmām jābūt ar vienmērīgu nodilumu. Darba virsmas funkcionējošā daļa nedrīkst būt mazāka par divām trešdaļām no darba virsmas platuma. Bremžu trumuļiem un diskiem nedrīkst būt plaisas, izlūzumi, būtiski korozijas bojājumi, kas ietekmē bremzēšanas īpašības. Nav pieļaujams bremžu disku un trumuļu nodilums, kas pārsniedz bremžu izgatavotāja norādīto minimālo pieļaujamo bremžu diska biezumu un bremžu trumuļa maksimālo pieļaujamo diametru.

Bremžu trumuļi un diski nedrīkst būt eļļaini.

Bremžu trumuļiem un bremžu diskiem asij abās pusēs jābūt vienāda izmēra un veida (piemēram, ventilējami vai neventilējami bremžu diski).

Aizliegts izmantot pašizgatavotus bremžu diskus.

421.2. Aizsargplāksnei jābūt atbilstoši nostiprinātai. Tā nedrīkst būt deformēta un tādējādi radīt citu sastāvdaļu (piemēram, vadu, cauruļvadu, šļūtenes) bojājumu draudus. Trumuļu bremžu sistēmā jābūt izgatavotāja paredzētajām aizsargplāksnēm.

422. Bremžu loki un kluči

Bremžu kluču un loku uzliku nodilums nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto. Par to jābrīdina attiecīgajai indikācijas iekārtai (ja tāda ir).

Aizliegts izmantot atjaunotus diska bremžu klučus. Atļauts izmantot atjaunotus trumuļa bremžu lokus, ja šādu remontu paredz transportlīdzekļa izgatavotājs.

423. Riteņu bremžu mehānisms

Riteņu bremžu mehānismam jānodrošina efektīva bremžu iekārtas darbība un kluču (loku) ātra atvirzīšana no darba virsmām. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar vienādiem riteņu bremžu mehānismiem abās ass pusēs.

424. Bremžu pārvada savienojums "vilcējs-piekabe"

424.1. Savienotājgalviņas blīvējošajām virsmām jānodrošina pārvada hermētiskums, bet savienotājgalviņas saslēdzošajām daļām – drošs savienojums. Savienotājgalviņām jābūt aprīkotām ar putekļsargiem.

424.2. Vilcēja un piekabes savienotājgalviņu konstrukcijai jāizslēdz nepareiza maģistrāļu savienošanas iespēja.

425. Manometra pieslēgšanas kontrolizvadi

Kontrolizvadu vītņotajai daļai jābūt darba kārtībā, tīrai un noslēgtai ar aizsargvāciņu. Kontrolizvadiem jābūt hermētiskiem.

426. Bremzēšanas spēku regulators

Regulatoram jābūt pareizi nostiprinātam un iestatītam. Darbības laikā tas nedrīkst iesprūst vai deformēties.

Uz transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajā vietā jābūt piestiprinātai plāksnītei ar bremzēšanas spēku regulatora parametriem.

427. Energoakumulatori

427.1. Energoakumulatoriem jābūt stingri nostiprinātiem. Atsperes saspiedējskrūvei jānodrošina atsperes saspiešana.

427.2. Bīdstieņi nedrīkst būt saliekti, ar palielinātu brīvkustību savienojumu vietās.

427.3. Izlaižot gaisu no energoakumulatoriem, jāsāk darboties avārijas spiediena brīdinājuma signālierīcei.

428. Pretbloķēšanas sistēma (ABS), elektroniskā bremžu sistēma (EBS), elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC)

428.1. Impulsu devējmehānismiem jābūt tīriem, bez mehāniskiem bojājumiem. Elektriskajiem savienojumiem jābūt darba kārtībā. Vadi nedrīkst būt bojāti.

428.2. Visu sistēmu kļūmes vai bojājuma indikatoriem mēraparātu panelī jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas. Pašdiagnostikas sistēma (OBD) nedrīkst uzrādīt ABS, EBS vai ESC sistēmas kļūdu.

5.grupa. Riepas, riteņi,
(kodi no 501 līdz 507)

Riepas

501. Izmērs un konstrukcija

501.1. Riepām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (5.1. un 5.2.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, riepas var būt sertificētas un marķētas atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu), ar nosacījumu, ka riepas marķējumā, izmantojot 5.1., 5.2. un 5.3.tabulā norādītos apzīmējumus, ietverta šāda informācija:

501.1.1. riepas platums;

501.1.2. riepas augstuma un platuma attiecība;

501.1.3. riepas konstrukcijas veids;

501.1.4. riepas nominālais loka diametrs;

501.1.5. riepas slodzes indekss;

501.1.6. riepas ātruma kategorija;

501.1.7. ziemas riepām - piemērojuma kategorijas apzīmējums (M+S, M&S, M.S., .

Riepu marķējuma piemēri norādīti 5.3., 5.4. un 5.5.attēlā. Riepu marķējumā lietotie apzīmējumi norādīti 5.1., 5.2. un 5.3.tabulā.

5.1. tabula

Riepu marķējumos lietotie apzīmējumi automobiļiem un to piekabēm ar pilnu masu, ne lielāku par 3,5 t

Nr. p.k.	Apzīmējums	Apzīmējuma atšifrējums
1.	185	Riepas platums
2.	70	Augstuma un platuma attiecība
3.	D	Diagonālkorda riepa (apzīmējums var arī nebūt)
	R vai RADIAL	Radiālkorda riepa
	B vai BIAS BELTED	Diagonāli apjozta riepa
	F	Nulles spiediena riepa (run-flat)
4.	14	Nominālais loka diametrs
5.	89	Slodzes indekss
6.	T	Ātruma kategorija
7.	TUBELESS	Bezkameras riepa
8.	REINFORCED	Pastiprināta riepa
	EXTRA LOAD
9.	M+S, M. s., M&S	Ziemas riepa
10.		Ziemas riepa – īpaši konstruēta izmantošanai sniega vai ledus apstākļos
11.	253 vai 2503	Izgatavota 1993. gada 25. nedēļā vai 2003. gada 25. nedēļā

5.2.tabula

Kravas automobiļu un autobusu riepu marķējumos lietotie apzīmējumi

5.3.tabula

Motociklu riepu marķējumos lietotie apzīmējumi

501.2. Riepu izmēram un konstrukcijai jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Riepas nedrīkst būt izvirzītas ārpus transportlīdzekļa gabarītiem, ja to neparedz transportlīdzekļa izgatavotājs. Riepu maksimāli pieļaujamais ātrums un slodze nedrīkst būt mazāki par transportlīdzekļa tehniskajā raksturojumā noteiktajiem parametriem.

501.3. Riepu radzes.

Šī koda prasības neattiecas uz transportlīdzekļu riepām, kas aprīkotas ar plastmasas radzēm.

501.3.1. Atļauts lietot tikai rūpnieciski izgatavotas un speciāli transportlīdzekļu riepām paredzētas radzes ar vienu galviņu, kura nedrīkst būt cauruļtipa.

Radžoto riepu tehniskajiem parametriem jāatbilst 5.4. tabulā norādītajiem, bet radžu daudzums riepā drīkst pārsniegt 5.4. tabulā norādīto, ja to apliecina riepas tipa apstiprinājuma dokumentācija.

501.3.2. Atļauts radžot tikai ziemas apstākļiem piemērotas riepas.

5.4.tabula

Radžu skaits un tehniskie parametri

502. Uzstādīšanas noteikumi

502.1. Aizliegts:

502.1.1. transportlīdzekli aprīkot ar:

502.1.1.1. riepām, kas nav paredzētas izmantošanai ceļu satiksmē (piemēram, sacensībām vai īpašiem nolūkiem paredzētas riepas);

502.1.1.2. radžotām riepām, kuru radžu skaits atšķiras par vairāk nekā 20 %, salīdzinot riepu ar vislielāko radžu skaitu un riepu ar vismazāko radžu skaitu. Turklāt radžojums nedrīkst būt fragmentārs, tas ir, riepas aploces posms bez radzēm nedrīkst būt garāks nekā riepas un brauktuves kontaktlaukuma garums;

502.1.2. transportlīdzekli aprīkot vienlaikus ar:

502.1.2.1. diagonālkorda un radiālkorda riepām;

502.1.2.2. radžotām riepām un riepām bez radzēm, tas ir, riepām, kurās nav nevienas radzes;

502.1.3. transportlīdzekļa vienas ass riteņus aprīkot vienlaikus ar:

502.1.3.1. dažādu izmēru (platuma vai platuma/augstuma attiecības) riepām;

502.1.3.2. dažādu lietojumu riepām (riepas, kas paredzētas izmantošanai ziemas apstākļos, un riepas, kas tam nav paredzētas);

502.1.4. automobiļa un autobusa, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, vienas ass riteņus un automobiļa un autobusa, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, priekšējās stūrējamās ass (asu) riteņus aprīkot vienlaikus ar riepām, kurām atšķiras:

502.1.4.1. izgatavotājs vai preču zīme (nosaukums);

502.1.4.2. protektora zīmējums, izņemot dubultriteņu riepas;

502.1.5. aprīkot autobusa priekšējās stūrējamās ass (asu) riteņus ar atjaunotām riepām;

502.1.6. aprīkot mehānisko transportlīdzekļu stūrējamās vai dzenošās ass riteņus ar riepām, kas marķētas ar apzīmējumu "FRT";

502.1.7. uzstādīt riepas pretēji paredzētajam un norādītajam rotācijas virzienam vai pretēji paredzētajai orientācijai attiecībā pret transportlīdzekli ("inside" – riepas mala, kas vērsta uz transportlīdzekļa iekšpusi; "outside" – riepas mala, kas vērsta uz transportlīdzekļa ārpusi).

502.2. Atbilstoši CSN prasībām laikposmā no l. decembra līdz l. martam automobiļu (autobusu), kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, riteņiem jābūt aprīkotiem ar riepām, kas paredzētas izmantošanai ziemas apstākļos, bet laikposmā no l. maija līdz l. oktobrim aizliegts braukt ar transportlīdzekļiem, kuriem ir riepas ar radzēm.

503. Protektora dziļums

503.1. Minimālais pieļaujamais riepas protektora dziļums mērīšanas zonā (5.6.att.):

503.1.1. vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem ar pilnu masu ne lielāku par 3,5 t un to piekabēm (M_l, N_l, O₁, O₂ kategoriju transportlīdzekļiem) – 1,6 mm;

503.1.2. autobusiem (M₂, M₃ kategoriju transportlīdzekļiem) – 2,0 mm;

503.1.3. kravas automobiļiem ar pilnu masu, lielāku par 3,5 t, un to piekabēm (N₂, N₃, O₃, O₄ kategorijas transportlīdzekļiem) – 1,6 mm;

503.1.4. motocikliem – 0,8 mm.

503.2. Minimālais pieļaujamais riepas protektora dziļums mērīšanas zonā (5.6. att.) laikposmā, kad CSN paredz obligātu ziemas riepu lietošanu, ir:

503.2.1. ziemas riepām, kas uzstādītas automobiļiem un autobusiem, kā arī piekabēm (puspiekabēm) ar pilnu masu līdz 3,5 t – 4 mm;

503.2.2. jebkurām riepām, kas uzstādītas autobusiem ar pilnu masu, lielāku par 3,5 t – 3,0 mm;

503.2.3. jebkurām riepām, kas uzstādītas automobiļiem ar pilnu masu, lielāku par 3,5 t – 2 mm;

503.2.4. jebkurām riepām, kas uzstādītas piekabēm (puspiekabēm) ar pilnu masu, lielāku par 3,5 t – 1,6 mm.

504. Bojājumi

Riepām nedrīkst būt korda slāni atsedzoši bojājumi (iegriezumi, plīsumi u.tml.), atslāņojies karkass, vecuma dēļ radušās plaisas, atdalījies protektors vai sānu aizsargslānis. Aizliegts lietot riepas ar mehāniski palielinātu protektora zīmējuma augstumu (padziļinot rievas starp protektora izciļņiem vai tml.), izņemot gadījumus, ja riepas marķējumā ir apzīmējums "Ω" vai "Regroovable". Aizliegts mehāniski vai kā citādi izmainīt protektora zīmējumu (piemēram, izgriezt protektora blokus).

Riteņi

505. Izmērs un konstrukcija

505.1. Riteņu riepu un disku kombinācijai jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar visiem tā konstrukcijā paredzētajiem riteņiem (atskaitot rezerves riteni). Riteņu diskiem jābūt vienāda diametra, izņemot gadījumus, ja izgatavotājs ir noteicis citādi.

505.2. Aizliegts uzstādīt riteņu diskus, kas nav rūpnieciski ražoti vai kuru konstrukcija ir izmainīta. Motociklam (triciklam, kvadriciklam) aizliegts uzstādīt automobiļa riteņus, ja to nav paredzējis izgatavotājs.

505.3. Riteņi nedrīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa kontūrām, ja to neparedz transportlīdzekļa izgatavotājs. Riteņi pie jebkādas transportlīdzekļa noslodzes un to pagrieziena leņķa nedrīkst saskarties ar virsbūves daļām.

506. Stiprinājums

506.1. Visiem uzgriežņiem un skrūvēm jābūt atbilstošas konstrukcijas un nospriegotām.

506.2. Aizliegts uzstādīt citu marku, modeļu diskus, kuru stiprinājums atšķiras no izgatavotāja paredzētā.

507. Bojājumi

Transportlīdzekļa riteņu diskiem nedrīkst būt plaisas, izlūzumi, deformācijas, remontmetinājumi. Riteņa diskam jābūt visiem spieķiem, tiem jābūt nospriegotiem.

6.grupa. Rāmis un virsbūve
(kodi no 601 līdz 636)

Rāmis, nesošie elementi

601. Mehāniskie bojājumi, korozija

Transportlīdzekļa rāmim vai nesošiem elementiem nedrīkst būt lūzumi, izlūzumi, plaisas, deformācijas un korozijas bojājumi, kas var ietekmēt konstrukcijas izturību un satiksmes drošību.

602. Vītņsavienojumi, kniedētie un metinātie savienojumi

Savienojumi nedrīkst būt vaļīgi, ar plaisām un lūzumiem.

603. Konstrukcija un remonts

603.1. Veicot M, N, O kategorijas transportlīdzekļu rāmja vai nesošo elementu remontu (metināšanu, kniedēšanu), nav pieļaujami apkārtējo detaļu vai mezglu bojājumi. Veiktajiem remontdarbiem jānodrošina rāmja vai nesošā elementa pietiekama stiprība. Nav pieļaujams veikt rāmja vai nesošo elementu remontu, uzlīmējot vai pieskrūvējot remonta materiālus, tādējādi noslēpjot bojāto vietu, kā arī veikt remontu kniedējot, ja to neparedz transportlīdzekļa izgatavotājs.

603.2. Aizliegts veikt izmaiņas motocikla (tricikla, kvadricikla) rāmja un nesošo daļu konstrukcijā, kā arī remontēt vai atjaunot vieglmetāla rāmja nesošās daļas. Veiktajiem remontdarbiem jānodrošina motocikla rāmja vai nesošo elementu pietiekama stiprība.

Drošības konstrukcijas

604. Pakaļējās un priekšējās drošības konstrukcijas

Pakaļējām aizsargierīcēm noteiktās prasības nav attiecināmas uz seglu vilcējiem, speciālajām piekabēm, kas paredzētas īpaši garu, nedalāmu kravu pārvadāšanai, un transportlīdzekļiem, kam pakaļējās aizsargierīces uzstādīšana ir nesavienojama ar to izmantošanu.

604.1. M, N, O₃ un O₄ kategorijas transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra, jābūt aprīkotiem ar pakaļējām drošības konstrukcijām, izņemot gadījumus, ja nenoslogota M vai N₁ kategorijas transportlīdzekļa pakaļējās daļas augstums no zemes nav lielāks par 550 mm visā tās platumā, kas nav mazāks par pakaļējās ass platumu (ja ir vairāk nekā viena pakaļējā ass, ņem vērā platāko) vairāk kā par 100 mm katrā pusē. Šis nosacījums jāievēro vismaz 450 mm attālumā no transportlīdzekļa pakaļējo gabarītu plaknes.

Transportlīdzekļiem ar kravas liftiem pakaļējā drošības konstrukcija drīkst būt dalīta, lai nodrošinātu kravas lifta darbību. Drošības konstrukcijas daļām jābūt vienādā augstumā no ceļa virsmas, to ārējām virsmām jāatrodas vienā plaknē, un tās dalījumu vietas nedrīkst būt platākas, kā tas nepieciešams kravas lifta pacelšanas mehānisma darbības nodrošināšanai.

Pakaļējās aizsargierīces uzstādīšanas pamatprasības norādītas 6.1. un 6.2.attēlā.

Pakaļējās aizsargierīces šķērša gali nedrīkst būt izlocīti uz aizmuguri. Tās ārējās šķautnes nedrīkst būt asas. Šis nosacījums uzskatāms par izpildītu, ja šķērša ārējās šķautnes ir noapaļotas un liekuma rādiuss nav mazāks par 2,5 mm.

Minētās prasības attiecas arī uz transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2001.gada 1.janvārim, ja tie aprīkoti ar pakaļējām drošības konstrukcijām, tomēr šajā gadījumā visos izmēros pieļaujama 10 % pielaide.

604.2. Ja pakaļējās aizsargierīces stāvoklis ir maināms, jānodrošina tās fiksācijas iespēja vajadzīgajā stāvoklī.

604.3. N₂ kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7500 kg un kuriem klīrenss ir lielāks par 400 mm, kā arī visiem N₃ kategorijas transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 2004.gada 1.janvāra, jābūt izgatavotāja paredzētai priekšējai drošības konstrukcijai. Šī prasība neattiecas uz N₂G un N₃G kategorijas transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kam priekšējās drošības konstrukcijas uzstādīšana nav savietojama ar to ekspluatācijas īpatnībām.

604.4. Pakaļējām un priekšējām drošības konstrukcijām jābūt atbilstoši nostiprinātām pie nesošajām konstrukcijām. Tām nedrīkst būt stiprību ietekmējoši bojājumi vai deformācijas, kuru dēļ mainās drošības konstrukcijas vai tās elementu novietojums.

605. Sānu drošības konstrukcijas

605.1. N₂, N₃, O₃ un O₄ kategoriju transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1.janvāra, izņemot seglu vilcējus, speciālas piekabes, kas paredzētas sevišķi garu, nedalāmu kravu pārvadāšanai, un transportlīdzekļus, kam sānu drošības konstrukcijas uzstādīšana ir nesavienojama ar to izmantošanu, jābūt aprīkotiem ar sānu drošības konstrukcijām. Sānu drošības konstrukcijas uzstādīšanas un konstrukcijas pamatprasības parādītas 6.1. un 6.2.attēlos.

Šīs prasības attiecas arī uz transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2001.gada 1.janvārim, ja tie aprīkoti ar sānu drošības konstrukcijām, tomēr šajā gadījumā visos izmēros pieļaujama 10 % pielaide.

Ja transportlīdzekļa sāni ir tā konstruēti (aprīkoti), ka to komponenšu kopuma forma un īpašības atbilst 605.1 koda prasībām, tos var uzskatīt par sānu aizsargierīces ekvivalentu.

605.1.1. Drošības konstrukcijām jābūt izgatavotām no metāla vai cita piemērota materiāla (izņemot 605.1.6 kodā minētos elementus). Drošības konstrukcijas ārējai virsmai jābūt gludai, plakanai vai rievotai garenvirzienā un pēc iespējas nepārtrauktai. Tomēr blakus esošās daļas drīkst pārklāties. Starp blakus esošajām daļām drīkst būt sprauga, kas nav lielāka par 25mm. Tālāk aizmugurē esošā daļa nedrīkst būt izvirzīta uz āru vairāk nekā priekšējā, bet zemāk esošā daļa nedrīkst būt izvirzīta uz āru vairāk nekā augstākā.

605.1.2. Noapaļotas skrūvju vai kniežu galviņas, kā arī citas detaļas drīkst būt izvirzītas uz āru ne vairāk kā par 10 mm, ja tās ir gludas vai līdzīgi noapaļotas. Visām ārējām šķautnēm jābūt noapaļotām. Noapaļojuma rādiuss nedrīkst būt mazāks par 2,5mm.

605.1.3. Sānu drošības konstrukcija drīkst sastāvēt no vienlaidu plakanas virsmas vai no viena vai vairākiem atsevišķiem horizontāliem elementiem, vai no virsmas un elementu kombinācijas.

605.1.4. Maksimālais attālums, kas dots 6.1.attēlā, no sānu drošības konstrukcijas augšdaļas līdz virsbūves elementam (maks. 350 mm) attiecas uz gadījumu, ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka virsbūve (kravas tilpne).

Ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka riteņu ārējā plakne, sānu drošības konstrukcijas augšējai malai jāatrodas 950 mm augstumā virs zemes vai virsbūves (kravas tilpnes) pamatnes līmenī, ja tā atrodas zemāk.

Ja transportlīdzekļa gabarītus nosaka virsbūve (kravas tilpne) un tā atrodas augstāk nekā 1300 mm virs zemes, sānu drošības konstrukcijas augšējai malai jāatrodas vismaz 950 mm virs zemes.

605.1.5. Transportlīdzekļiem, kas konstruktīvi paredzēti nevis pielāgoti konteineru pārvadāšanai vai kam ir maināmas kravas tilpnes, sānu drošības konstrukcijas augšējās malas augstumu nosaka, ņemot vērā 605.1.4 koda prasības un pieņemot, ka konteiners vai maināmā kravas tilpne ir transportlīdzekļa daļa.

605.1.6. Tādas transportlīdzeklim pastāvīgi piestiprinātas komponentes kā akumulatoru baterijas nodalījums, saspiestā gaisa baloni, degvielas tvertnes, atstarotāji, rezerves riteņi, instrumentu kastes u.tml. drīkst tikt uzskatīti par sānu drošības ierīces sastāvdaļām ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteiktie izmēri.attiecībā uz spraugu pieļaujamo izmēru skat. 605.1.1 koda prasības.

605.1.7.Atsevišķiem transportlīdzekļiem jāievēro tikai šādi nosacījumi:

605.1.7.1. Piekabēm ar maināmu garumu jāievēro visas 605.1 koda prasības, kad to garums ir minimāls. Kad garums ir maksimāls, sānu drošības konstrukcijas apakšējā mala nedrīkst atrasties augstāk nekā 550 mm virs zemes, turklāt jāievēro 605.1.4 un 605.1.5 koda prasības, kā arī nosacījumi attiecībā uz sānu drošības konstrukcijas priekšējās vai pakaļējās daļas uzbūvi un novietojumu.

605.1.7.2. Autocisternām, kas paredzētas šķidrumu pārvadāšanai pastāvīgi piestiprinātā slēgtā cisternā un kas aprīkotas ar cauruļvadiem iekraušanas un izkraušanas vajadzībām, jāaprīko, ciktāl tas ir iespējams, ar sānu drošības ierīcēm atbilstoši 605.1 koda prasībām. Atkāpes no prasībām pieļaujamas vienīgi autocisternas iekārtu darbības nodrošināšanai nepieciešamos gadījumos.

605.1.7.3. Transportlīdzekļa ar izbīdāmiem balstiem, kas paredzēti papildu stabilitātes nodrošināšanai, veicot iekraušanu, izkraušanu vai citu operāciju, sānu drošības konstrukcijās drīkst būt papildu spraugas izbīdāmo balstu darbības nodrošināšanai.

605.1.7.4. Transportlīdzekļiem ar stiprinājumiem Ro-Ro pārvadājumu veikšanai pieļaujamas spraugas sānu drošības konstrukcijā, kas paredzētas stiprinājuma trošu (ķēžu) ievietošanai un nospriegošanai.

605.2. Sānu aizsargierīcēm nedrīkst piestiprināt bremžu, gaisa vai hidrauliskos cauruļvadus.

605.3. Drošības konstrukcijām jābūt atbilstoši nostiprinātām. Tām nedrīkst būt stiprību ietekmējoši bojājumi vai deformācijas, kā rezultātā mainās drošības konstrukcijas vai tās elementu novietojums.

Priekšējais tilts

606. Tilta sija, motocikla priekšējā riteņa dakša

606.1. Transportlīdzekļa tilta sijai vai motocikla dakšai jābūt bez plaisām, lūzumiem, deformācijām, ievērojamiem korozijas bojājumiem, kā arī bojājumiem, kas ietekmē tilta sijas funkcionalitāti, stiprību vai riteņu ģeometriju. Aizliegts remontēt (atjaunot) tilta sijas vai motocikla dakšas metinot, lodējot, kniedējot, presējot, deformējot vai kā citādi ietekmējot šo detaļu stiprību, izņemot gadījumus, ja tādu remonta tehnoloģiju paredzējis izgatavotājs.

Nav pieļaujama pašizgatavotas priekšējās dakšas uzstādīšana motociklam (triciklam).

606.2. Nav pieļaujama brīvkustība tilta sijas vai dakšas nekustīgajos savienojumos (stiprinājumā) un palielināta brīvkustība – kustīgajos savienojumos (sailentblokos, dakšas gultņojumā u.tml.).

606.3. Gājiena gumijas ierobežotājiem jābūt bez bojājumiem un nostiprinātiem atbilstošā vietā.

607. Sviras, stiepņi, balsti, stabilizatori

607.1. Svirām, stiepņiem, balstiem un stabilizatoriem jābūt bez plaisām, lūzumiem, deformācijām, ievērojamiem korozijas bojājumiem, kā arī bojājumiem, kas ietekmē detaļas funkcionalitāti, stiprību vai riteņu ģeometriju. Aizliegts remontēt (atjaunot) sviras, stiepņus, balstus un stabilizatorus metinot, lodējot, kniedējot, presējot, deformējot vai kā citādi ietekmējot šo detaļu stiprību, izņemot gadījumus, ja tādu remonta tehnoloģiju paredzējis izgatavotājs.

607.2. Stiprinājumos pie rāmja, tilta sijas vai virsbūves un balstiekārtas detaļu savstarpējos savienojumos nav pieļaujams izmantot šarnīrus, kas nav pasargāti no apkārtējās vides tiešas iedarbības, izņemot gadījumus, ja tādus paredzējis izgatavotājs. Nav atļauts aizstāt izgatavotāja paredzētus elastīgos stiprinājumus ar neelastīgiem. Stiprinājumos nav pieļaujama palielināta brīvkustība.

607.3. Vienas ass pretējās pusēs jābūt uzstādītiem vienādas konstrukcijas izgatavotāja paredzētiem balstu šarnīriem. Balstos nav pieļaujama palielināta radiālā brīvkustība. Palielināta aksiālā brīvkustība pieļaujama, ja tādu paredzējis izgatavotājs. Stiprinājumiem jābūt nodrošinātiem pret atskrūvēšanos. Putekļu aizsargiem jābūt bez bojājumiem un atbilstoši nostiprinātiem.

608. Atsperojums, amortizatori

608.1. Nav pieļaujama transportlīdzekļa aprīkošana ar atsperojumu vai amortizatoriem, kas nav paredzēti konkrētajam transportlīdzeklim un kuru uzstādīšanai mainītas stiprinājuma vietas vai balstiekārtas konstrukcija. Uz transportlīdzekļa vienas ass nav pieļaujams uzstādīt atšķirīgas konstrukcijas un izmēru atsperojumu vai amortizatorus. Lokšņu atsperojuma lokšņu skaitam abās ass pusēs jābūt vienādam.

608.2. Transportlīdzekļa atsperojumam jābūt bez plaisām, lūzumiem, ievērojamiem korozijas bojājumiem, remontmetinājumiem. Tas nolietojuma dēļ nedrīkst būt ievērojami zaudējis funkcionālās īpašības.

608.3. Lokšņu atsperu skavām jābūt nostiprinātām nekustīgi. Loksnes nedrīkst pārvietoties viena attiecībā pret otru.

608.4. Amortizatoram jābūt atbilstoši nostiprinātam, darba kārtībā un bez bojājumiem, aprīkotam ar paredzēto aizsargapvalku. Ja amortizators nav piestiprināts visās tā stiprinājuma vietās, uzskata, ka amortizatora nav.

608.5. Pneimatiskā atsperojuma gaisa spilveniem jābūt hermētiskiem, bez bojājumiem.

608.6. Stiprinājumos pie rāmja, tilta sijas vai virsbūves nav pieļaujamas palielinātas brīvkustības un stiprinājumus ietekmējoši bojājumi.

608.7. Aizliegts izmantot transportlīdzekļa klīrensu palielinošus elementus, kas ietekmē satiksmes drošību un transportlīdzekļa stabilitāti.

609. Riteņu rumbas gultņi

Nav pieļaujama palielināta brīvkustība gultņos.

Pakaļējais tilts

610. Tilta sija, motocikla vienpleca svārstsvira

Skat. 606 koda prasības.

Uz motocikla vienpleca svārstsviru attiecināmas priekšējās dakšas tehniskajam stāvoklim izvirzītās prasības.

611. Sviras, stiepņi, balsti, stabilizatori

Skat. 607 koda prasības.

612. Atsperojums, amortizatori

Skat. 608 koda prasības.

613. Riteņu rumbas gultņi

Skat. 609 koda prasības.

Motors, transmisija

614. Motors

Motoram jābūt atbilstoši nostiprinātam. Stiprinājuma elementiem nav pieļaujami bojājumi vai remontmetinājumi. Visiem aizsargapvalkiem (sadales siksnas, sadales ķēdes, u.tml.) jābūt atbilstoši nostiprinātiem, bez būtiskiem bojājumiem.

Starterim jādarbojas un jānodrošina motora iedarbināšana.

615. Sajūgs

615.1. Sajūgam jānodrošina laidena gaitas uzsākšana un viegla pārnesumu pārslēgšana.

615.2. Sajūga pedāļa kājas atbalsta virsmai jābūt pārklātai ar rievotu palielinātas berzes materiālu vai kā citādi nodrošinātai pret slīdēšanu. Motocikla sviras dekoratīvajam apvalkam (ja tāds ir) jābūt nekustīgi nostiprinātam pie sviras. Motocikla sajūga sviras galam jābūt sfēriskam, ar noapaļojuma rādiusu, kas nav mazāks par 7 mm.

615.3. Nav pieļaujama sajūga pedāļa ievērojama sānkustība un remontmetinājumi. Motocikla sajūga svirai jābūt bez bojājumiem, plaisām, lūzumiem.

615.4. Sajūga hidrauliskajam (pneimatiskajam) pievadam jābūt hermētiskam.

615.5. Sajūgam un spararata aizsargapvalkam jābūt atbilstoši nostiprinātam.

616. Pārnesumu kārba, sadales kārba, diferenciālis

Pārnesumu kārbai, sadales kārbai un diferenciālim, kā arī to vadības ierīcēm un izpildmehānismiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un jāveic paredzētās funkcijas, viegli jāieslēdzas un jāizslēdzas. Šajos transmisijas elementos aizliegts veikt konstrukcijas izmaiņas, kas var ietekmēt bremžu spēku mērījumus vai bojāt diagnostikas iekārtas. Jādarbojas ierīcei, kas neļauj nejauši ieslēgt atpakaļgaitas pārnesumu. Stiprinājuma elementi nedrīkst būt bojāti.

617. Kardānpārvads, ķēde, ķēdes apvalks

617.1. Nav pieļaujama palielināta brīvkustība kardānpārvada šarnīros, starpbalstā vai rievsavienojumā.

617.2. Kardānpārvada elementiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tiem nedrīkst būt lūzumi, plaisas, deformācijas, remontmetinājums (izņemot gadījumus, ja to pieļauj izgatavotājs).

Pilnpiedziņas transportlīdzekļu priekšējā vai pakaļējā tilta piedziņu atļauts atslēgt ar nosacījumu, ja piedziņas atslēgšanas rezultātā demontēto transmisijas agregātu un detaļu dēļ netiek traucēta citu agregātu darbība vai nerodas citi būtiski trūkumi vai bojājumi (eļļas noplūde, nenostiprināti transmisijas elementi un. tml.).

617.3. Putekļu aizsargiem jābūt bez bojājumiem.

617.4. Nav pieļaujams ievērojams ķēdes, zobratu zobu izdilums un zobratu zobu izlūzumi. Ķēdei jābūt nospriegotai.

617.5. Motociklam jābūt aprīkotam ar ķēdes apvalku, ja to paredzējis izgatavotājs. Tam jābūt bez bojājumiem.

618. Eļļas un dzesēšanas šķidruma noplūde

Motora eļļošanas un dzeses sistēmām jābūt hermētiskām. Nav pieļaujama palielināta eļļas noplūde no transmisijas komponentēm.

Vilkšanas ierīces

619. Sakabes ierīce

619.1. Transportlīdzekļa sakabes ierīcei jābūt sertificētai un marķētai atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (6.3. un 6.4.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, sakabes ierīce var būt sertificēta un marķēta atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu). Līdzās sastāvdaļas marķējumam jābūt norādītai tās klasei un ierīci raksturojošiem lielumiem (atkarībā no ierīces - D, D_c, S, U, V).

619.2. Aizliegts uzstādīt sakabes ierīci piekabes (puspiekabes) aizmugurē, izmantot pašizgatavotas sakabes ierīces, mainīt sakabes ierīces konstrukciju un uzstādīt sakabes ierīci transportlīdzeklim, kuru izgatavotājs nav paredzējis piekabes vilkšanai.

619.3. Vītņu savienojumiem jābūt atbilstoši nospriegotiem. Kniedētajiem savienojumiem jābūt bez bojājumiem.

619.4. Sakabes ierīces stiprinājuma vietām pie rāmja vai virsbūves nedrīkst būt stiprinājuma drošību ietekmējoši korozijas bojājumi. Rāmja šķērssijai, pie kuras stiprinās sakabes ierīce, nedrīkst būt remontmetinājumi.

Attālumam starp sakabes lodgalvas vertikālo simetrijas asi, lodgalvu un tuvāko transportlīdzekļa sastāvdaļu jābūt ne mazākam par 65 mm. Sakabes lodgalva nedrīkst traucēt valsts reģistrācijas numura vai gaismas ierīču redzamību.

619.5. Transportlīdzekļu sakabes ierīcēs nedrīkst būt palielināta sakabes ierīču nodiluma izraisīta brīvkustība.

619.5.1. Minimālais pieļaujamais 50 sakabes lodgalvas diametrs ir 49 mm.

619.5.2. "Žokļveida" sakabes ierīču 40 pirksta minimālais pieļaujamais diametrs ir 36,5mm, 50 – 47mm un 57 – 55 mm.

619.5.3. Atbalsta-sakabes ierīces minimālais augstums (6.6.att.) no tās stiprinājuma plaknes līdz puspiekabes atbalsta plaknei, mērot pa puspiekabes sakabes tapas asi, ir atkarīgs no konkrētās ierīces klases kā norādīts 6.1.tabulā:

6.1.tabula

619.5.4. Piekabes sakabes ierīces 40 cilpas ar buksi maksimālais ieliktņa iekšējais diametrs visā tā augstumā ir 41,5mm, 50 – 52mm, 57,5 – 59,5mm. Pieļaujamā brīvkustība velkošā transportlīdzekļa "āķveida" sakabes ierīcē ar piekabes toroidālo (bez bukses) cilpu ir ne mazāka par 3 un ne lielāka par 7mm.

619.5.5. Puspiekabes sakabes tapas minimālie izmēri doti 6.2.tabulā.

619.6. Sakabes ierīcei un jūgstienim nedrīkst būt lūzumi, plaisas, deformācijas, ievērojami korozijas bojājumi un remontmetinājumi, izņemot gadījumus, ja jūgstieņa izgatavotājs remontmetinājumus paredzējis. Pieļaujama O1 un O2 kategorijas piekabes jūgstieņa pastiprināšana (izmantojot papildu elementus un nemainot oriģinālo konstrukciju) un remontmetinājumi, ievērojot 603.koda prasības.

619.7. Fiksēšanas ierīcēm jābūt darba kārtībā.

619.8. Drošības trose (ķēde) nedrīkst būt mehāniski bojāta, un tās stiprinājums nedrīkst traucēt inerces bremzes darbību.

6.2.tabula

620. Vilkšanas āķi un cilpas

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vilkšanas āķiem (cilpām), tām jābūt atbilstoši nostiprinātām un bez bojājumiem.

Virsbūve

621. Virsbūve, kabīne

621.1. Nav atļauts mainīt transportlīdzekļa virsbūves, kabīnes konstrukciju, izņemot gadījumus, ja pārbūve saskaņota līdz 2002.gada 18.martam.

621.2. Virsbūvei, kabīnei un citu virsbūves elementu stiprinājuma vietām pie tās nedrīkst būt stiprību ietekmējoši mehāniski vai korozijas bojājumi un deformācijas. Deformācijas, mehāniski bojājumi, korozijas bojājumi vai konstruktīvi pārveidojumi, kas neietekmē virsbūves vai kabīnes stiprību, nedrīkst veidot asas malas vai bīstamus izvirzījumus, kas varētu apdraudēt citus satiksmes dalībniekus. Virsbūvei pie rāmja jābūt nostiprinātai transportlīdzekļa izgatavotāja paredzētajās vietās un paredzētajā veidā. Stiprinājuma vietās nav pieļaujama palielināta brīvkustība. Aizliegts izmantot elementus (piemēram, paaugstinošas starplikas), kas ietekmē transportlīdzekļa vadāmību, bremzēšanas īpašības vai stabilitāti.

621.3. Transportlīdzekļa virsbūves krāsojums vai aprīkojums nedrīkst līdzināties operatīvo transportlīdzekļu krāsojumam vai aprīkojumam konfigurācijas un krāsu salikuma ziņā, maldinot pārējos ceļu satiksmes dalībniekus.

621.4. (Svītrots ar MK 01.02.2005. noteikumiem Nr.81.)

622. Bīstamie elementi

622.1. Transportlīdzeklim nedrīkst būt izvirzīti ārējie elementi, kas nav konstruktīvi izveidoti (piemēram, noapaļoti, nosegti ar noapaļotu aizsargkonstrukciju, nolokāmi, saņemot triecienu) tā, lai neradītu apdraudējumu gājēju, velosipēdistu vai motocikla vadītāju veselībai vai dzīvībai sadursmes gadījumā.

Izvirzīto ārējo elementu noapaļojuma rādiusam jābūt vismaz 2,5 mm, ja tie izvirzīti uz āru vairāk nekā par 5 mm. Ja ārējie elementi izvirzīti uz āru ne vairāk kā par 5 mm, bet ne mazāk kā par 1,5 mm, tie nedrīkst būt asi.

Transportlīdzeklim nedrīkst būt atklātas metāla lokšņu šķautnes, piemēram, notekas malas un atbīdāmo durvju sliedes, ja tās nav aizsegtas vai atlocītas atpakaļ no 160° līdz 180° leņķī, izņemot motora pārsega aizmugures malu un bagāžnieka priekšējo malu.

622.2. Transportlīdzekļa salonā nedrīkst būt transportlīdzekļa vadīšanu apgrūtinoši vai vadītāju un pasažierus straujas bremzēšanas vai sadursmes gadījumā apdraudoši elementi. Transportlīdzekļa iekšējam aprīkojumam jābūt pienācīgi nostiprinātam. Aizliegts automobilī uzstādīt drošības lokus vai karkasu, ja automobilis nav paredzēts sporta sacensībām un tam nav izsniegta sporta automašīnas tehniskā pase.

622.3. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi drīkst būt aprīkoti ar sertificētu un marķētu frontālās aizsardzības sistēmu (aizsargrežģi, papildu buferi vai tml.). Par frontālās aizsardzības sistēmu netiek uzskatīta konstrukcija, kas paredzēta tikai transportlīdzekļa lukturu aizsardzībai un kuras masa nepārsniedz 0,5 kg.

Kokvedēji un paaugstinātas pārgājības automobiļi, kas pirmo reizi reģistrēti līdz 2015. gada 31. decembrim, drīkst būt aprīkoti ar nesertificētu un nemarķētu priekšējo vai pakaļējo aizsargrežģi (aizsargstieni) līdz 2017. gada 31. decembrim. Aizsargrežģi nedrīkst ierobežot lukturu vai signāllukturu izstarotās gaismas staru vai aizsegt valsts reģistrācijas numura zīmi.

Ja mehāniskajam transportlīdzeklim ir uzstādīti sānu aizsargstieņi, tie nedrīkst izvirzīties ārpus tā gabarītiem, izņemot motociklu sānu aizsargstieņus.

623. Dubļusargi

623.1. Pēc 1993. gada 1. janvāra izgatavotiem N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, un visiem N3, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļiem, izņemot paaugstinātas pārgājības automobiļus (N2G, N3G kategorija) un kravas automobiļus-šasijas, jābūt aprīkotiem ar dubļusargiem, ievērojot šādus nosacījumus:

623.1.1. dubļusargam jābūt vismaz riteņa (sapāroto riteņu) platumā;

623.1.2. dubļusargu stingrajai daļai jāsniedzas vismaz līdz horizontālai plaknei, kas atrodas 100 mm virs asu plaknes, ja izgatavotājs nav noteicis citādi;

623.1.3. attālums starp dubļusarga elastīgās daļas apakšējo malu un ceļa virsmu nedrīkst pārsniegt 300 mm;

623.1.4. attālums starp dubļusarga elastīgo daļu un riepas ārējo malu horizontālā plaknē nedrīkst pārsniegt 300 mm;

623.1.5. ja attālums starp blakus esošo asu riteņu riepām asu plaknē ir 300 mm vai mazāks, dubļusargam jābūt vienlaidu un jāaptver blakus esošās asis. Ja minētais attālums ir lielāks par 300 mm, katram ritenim nepieciešams atsevišķs dubļusargs ar elastīgo daļu.

623.2. N1, N2 kategorijas transportlīdzekļiem ar pilnu masa līdz 7,5 tonnām un M, O1, O2 un L kategorijas transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar dubļusargiem, ja tos paredzējis izgatavotājs.

623.3. Dubļusargiem jābūt droši nostiprinātiem, bez to izturību ietekmējošiem bojājumiem. Tiem nedrīkst būt bojājumi vai izvirzījumi, kas var apdraudēt citus satiksmes dalībniekus.

624. Buferi, aerodinamikas elementi

624.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētajiem buferiem. Ja automobilis aprīkots ar izgatavotāja neuzstādītiem buferiem, to pamatā nedrīkst būt metāla velmējumi, profili, vai līdzīgi izstrādājumi, kas nevar kalpot par triecienu slāpējošu elementu, notiekot sadursmei nelielā ātrumā.

Buferiem jābūt droši nostiprinātiem, bez asām malām vai izvirzījumiem, kas varētu apdraudēt citus satiksmes dalībniekus. Tie nedrīkst ietekmēt apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču darbības efektivitāti.

624.2. Aerodinamikas elementiem jābūt droši nostiprinātiem, bez to izturību ietekmējošiem bojājumiem. Tie nedrīkst ietekmēt apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču darbības efektivitāti un ierobežot transportlīdzekļa vadītāja redzamības zonu. Uz aerodinamikas elementiem attiecināmas arī 622.1 koda prasības.

625. Pakāpieni

625.1. Pakāpieni, izņemot pakaļējo, nedrīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa gabarītiem. Tiem nedrīkst būt asas malas vai izvirzījumi, kas varētu apdraudēt citus satiksmes dalībniekus. Pakāpieniem jābūt pārklātiem ar speciāliem materiāliem vai izgatavotiem ar reljefu virsmu, kas izslēdz kājas paslīdēšanas iespēju. Uz autobusu pakāpieniem papildus attiecas 902.5 koda prasības.

625.2. Pakāpieniem nedrīkst būt to funkcionalitāti apdraudoši korozijas bojājumi, un deformācijas.

626. Durvis, pārsegi, rokturi, aizslēgi, fiksatori

Transportlīdzekļa vadītāja, pasažieru un rezerves durvīm, kā arī motora pārsegam jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzētajiem atvēršanas mehānismiem, rokturiem un fiksatoriem. Durvīm un pārsegiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem, viegli jāatveras un jāaizveras.

Deformācijas, mehāniski bojājumi, korozijas bojājumi vai konstruktīvi pārveidojumi, kas neietekmē durvju vai pārsegu stiprību, nedrīkst veidot asas malas vai bīstamus izvirzījumus, kas varētu apdraudēt citus satiksmes dalībniekus.

Jādarbojas vadītāja durvju (nodalījuma) stiklu pacelšanas un nolaišanas mehānismam.

627. Stikli, saules sargi

627.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tā konstrukcijā paredzētajiem stikliem. Tiem jābūt sertificētiem un marķētiem atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (6.7. un 6.8.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, stikli var būt sertificēti un marķēti atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, veicot transportlīdzekļa izgatavošanu (sertificēšanu).

Aizliegts lietot transportlīdzekļu stiklus, kas izgatavoti no nepiemērotiem materiāliem.

Stiklu tipa apzīmējumi norādīti 6.3.tabulā.

6.3.tabula

Transportlīdzekļu stiklu tipa apzīmējumi

627.2. Transportlīdzekļu vējstikliem vadītāja pusē, laukumā, kuru var notīrīt stikla tīrītājs un kuru ierobežo vējstikla vertikālā viduslīnija (statne, ja tas ir dalīts) un priekšējā pārsega redzamā daļa, nedrīkst būt nekādi redzamību ietekmējoši un stikla izturību ietekmējoši bojājumi. Pārējā vējstikla daļā, kā arī sānu un pakaļējiem stikliem pieļaujami nelieli bojājumi (punkti, ieskrāpējumi, iesitumi) un plaisas, kas būtiski neietekmē redzamību un stikla izturību.

627.3. Priekšējo stiklu (vējstiklu) aizliegts pārklāt ar jebkāda veida pārklājumiem. Priekšējā stikla (vējstikla) un pārējo vadītāja redzamības zonā esošo automobiļa stiklu (vadītāja durvju un vadītājam blakus sēdošo pasažieru durvju stiklu, kā arī stiklojuma starp vējstiklu un šīm durvīm) gaismas caurlaidība nedrīkst būt mazāka par 70 %.

Vieglā automobiļa vējstikla augšmalu drīkst aplīmēt ar caurspīdīgu plēvi, kas nepārprotami ļauj izšķirt luksofora gaismas signālus, tiktāl, cik vējstiklu var aizsegt izgatavotāja uzstādītie salona saulessargi, kad tie pievirzīti maksimāli tuvu vējstiklam.

M3 kategorijas transportlīdzekļu (ieskaitot transportlīdzekļus, kas reģistrēti kā "autobuss, speciālais dzīvojamais") vadītāja redzamības zonā esošo tonēto sānu stiklu (vadītāja durvju (nodalījuma) un vadītājam blakus sēdošo pasažieru durvju vai pasažieru iekāpšanas durvju stiklu, kā arī stiklojuma starp vējstiklu un šīm durvīm) gaismas caurlaidība nedrīkst būt mazāka par 50 %, ja transportlīdzekļa konstrukcija nodrošina, ka vadītājs, sēžot pie stūres, var redzēt atpakaļskata spoguļus caur vējstiklu. Ja vadītājs, sēžot pie stūres, var redzēt atpakaļskata spoguli (spoguļus) vienā vai abās pusēs caur dalīta sānu stikla daļu, tās stikla daļas gaismas caurlaidība, caur kuru redzams atpakaļskata spogulis (spoguļi), nedrīkst būt mazāka par 70 %.

M3 kategorijas transportlīdzekļiem atļauts aplīmēt vējstikla apakšējo daļu ar caurspīdīgu plēvi, ievērojot šādus nosacījumus:

627.3.1. transportlīdzeklis aprīkots ar VI klases spoguli;

627.3.2. gaismas caurlaidība aplīmētajā joslā nav mazāka par 70 %;

627.3.3. plēves augšējās malas augstums no brauktuves nevienā vietā nav augstāks kā transportlīdzekļa vadītāja darba zonā esošā instrumentu paneļa augšējā horizontālā daļa, bet maksimāli pieļaujamais plēves augstums no brauktuves nevienā gadījumā nedrīkst pārsniegt 1800 mm.

Vadītāja tiešās redzamības zonā (priekšējie sānu stikli un vējstikls) nedrīkst atrasties priekšmeti (piemēram, aizkari, žalūzijas), kas būtiski ierobežo redzamību.

627.4. Transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar izgatavotāja paredzētajiem saules sargiem.

628. Stiklu tīrītāji, apskalotāji

628.1. Stiklu tīrītājiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un jādarbojas visos paredzētajos režīmos. Izslēgtā stāvoklī priekšējiem stiklu tīrītājiem jāatgriežas stāvoklī, kas neietekmē redzamību. Vadības ierīce nedrīkst būt bojāta. Ja transportlīdzeklim ir viens vējstikla tīrītājs, tam jābūt novietotam tā, lai vējstikls tiktu tīrīts simetriski vai lielākā vējstikla daļa tiktu notīrīta vadītāja pusē.

Pakaļējā stikla tīrītājs drīkst nedarboties, ja transportlīdzeklis aprīkots ar atpakaļskata spoguļiem abās transportlīdzekļa pusēs.

628.2. Stiklu tīrītāju slotiņas (gumijas) nedrīkst būt bojātas. Tām jānodrošina efektīva stikla tīrīšana.

628.3. Stiklu apskalotājiem jādarbojas. Pakaļējā stikla apskalotājs drīkst nedarboties, ja transportlīdzeklis aprīkots ar atpakaļskata spoguļiem abās transportlīdzekļa pusēs.

629. Sēdekļi, drošības jostas, drošības sistēmas

629.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar visiem tā konstrukcijā paredzētajiem sēdekļiem. Ja vieglajam plašlietojuma automobilim izgatavotājs paredzējis trīs sēdekļu rindas, pēdējā vai vidējā sēdekļu rinda vai kāds no šo rindu sēdekļiem drīkst būt demontēts (nelikvidējot sēdvietu stiprinājuma vietas), ja vestspējas sadalījums bez demontētā sēdekļa (demontētajiem sēdekļiem) atbilst vieglajam plašlietojuma automobilim.

Sēdekļiem jābūt rūpnieciski izgatavotiem, aprīkotiem ar izgatavotāja paredzētajiem regulēšanas un fiksācijas mehānismiem un atbilstoši nostiprinātiem. Sēdekļa un atzveltnes pārvietošanas un fiksācijas ierīcēm jābūt darba kārtībā.

Ja transportlīdzeklis izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jābūt sertificētām atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu.

Transportlīdzeklim, kam veikta pārbūve, sēdekļiem un to stiprinājuma vietām jāatbilst prasībām, kādas tika piemērotas, veicot pārbūves tehniskā projekta saskaņošanu.

629.2. Transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar drošības jostām atbilstoši 6.4.tabulā minētajām prasībām (prasības nav attiecināmas uz sēdvietām, kas vērstas uz sāniem). Tabulā norādītās prasības attiecas arī uz agrāk izgatavotiem transportlīdzekļiem, ja drošības jostas paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs.

6.4.tabula

Apzīmējumi:

2(.) Divpunktu drošības jostas.

3(.) Trīspunktu drošības jostas.

- Drošības jostas nav obligātas.

* Prasības attiecināmas uz vadītāja sēdvietu.

** Uz transportlīdzekli, kam pārbūve par autobusu reģistrēta līdz 2003.gada 31.maijam, attiecināmas tādas pašas prasības kā uz B klases autobusu ar pilnu masu līdz 3,5 t, kas izgatavots laikposmā no 1993.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 31.decembrim.

629.3. Transportlīdzekļu drošības jostām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem (6.9. un 6.10.att.). Ja transportlīdzeklis izgatavots līdz 2000.gada 31.decembrim, drošības jostas var būt sertificētas un marķētas atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, kas piemēroti, izgatavojot (sertificējot) transportlīdzekli.

Drošības jostām jābūt atbilstoši nostiprinātām, bez bojājumiem, plīsumiem un izdilumiem. Fiksējošajai iekārtai, spriegotājam, slodzes ierobežotājam un inerces mehānismam (ja tāds ir) jābūt darba kārtībā.

Drošības sistēmu (SRS) indikatoram jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas. Pašdiagnostikas sistēma (OBD) nedrīkst uzrādīt SRS sistēmas kļūdu.

629.4. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzētajiem un darba kārtībā esošiem drošības gaisa spilveniem.

630. Stāvbalsti, kāju atbalsti, rokturi

630.1. Puspiekabei jābūt aprīkotai ar stāvbalstiem un augstuma regulēšanas ierīci. Stāvbalstam un augstuma regulēšanas ierīcei jābūt darba kārtībā, bez lūzumiem, plaisām vai deformācijām.

630.2. Motociklam bez blakusvāģa jābūt centrālajam vai sānu stāvbalstam.

Stāvbalstu atbrīvojot vai uzsākot kustību uz priekšu, tam ar atsperes palīdzību jāatgriežas sākuma stāvoklī. Jādarbojas sistēmai, kas neļauj uzsākt kustību, kamēr stāvbalsts neatrodas braukšanai paredzētā stāvoklī, ja šādu sistēmu paredzējis izgatavotājs.

Stāvbalstam jābūt atbilstoši nostiprinātam un bez funkcionalitāti un izturību ietekmējošiem bojājumiem.

630.3. Motocikla abās pusēs jābūt kāju atbalstiem atbilstoši reģistrācijas apliecībā norādītajam sēdvietu skaitam. Kāju atbalstiem un to stiprinājumiem jābūt bez funkcionalitāti vai izturību ietekmējošiem bojājumiem, pārklātiem ar gumijotu materiālu vai izveidotiem ar reljefu virsmu. No vieglmetāla sakausējumiem izgatavotiem kāju atbalstiem jābūt bez remontmetinājumiem. Aizliegts izmainīt vadītāja kāju balstu izvietojumu, nemainot vadības ierīču (bremžu pedāļa, pārnesuma pārslēgšanas sviras u. tml.) izvietojumu.

630.4. Motociklam jābūt aprīkotam ar pasažiera rokturiem, ja to ir paredzējis izgatavotājs.

631. Apsilde, ventilācija

631.1. Apsildes (ventilācijas) iekārtai jādarbojas visos paredzētajos režīmos.

631.2. Aizliegts uzstādīt pašizgatavotas autonomās apsildes ierīces. Autobusa pasažieru salonā drīkst uzstādīt sildierīci, kas savā darbībā neizmanto karstu ūdeni, ja to aptver materiāls, kas izgatavots, lai izturētu šādas ierīces radīto temperatūru, neizdala kaitīgus tvaikus un novietots tā, ka pasažieris nevarētu nonākt kontaktā ar kādu no karstajām virsmām.

632. Motocikla blakusvāģis

632.1. Blakusvāģim jābūt atbilstoši piestiprinātam motocikla labajā pusē. Stiprinājuma savienojumiem jābūt nodrošinātiem pret atvienošanos.

632.2. Blakusvāģim nedrīkst būt konstrukcijas stiprību ietekmējoši mehāniskie un korozijas bojājumi, un deformācijas.

633. Rezerves riteņa stiprinājums

Rezerves ritenim jābūt droši nostiprinātam vietā, kuru šim nolūkam paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs, vai nodrošinātam pret iespējamu pārvietošanos, kas var apdraudēt satiksmes dalībniekus vai pasažierus.

Kravas nodalījums

634. Stiprinājums, bojājumi

634.1. Kravas nodalījuma elementiem (grīdai, karkasam, tentam, statnēm u.tml.) jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tiem nedrīkst būt stiprību ietekmējoši mehāniski un korozijas bojājumi. Borti (statnes, karkass u.tml.) nedrīkst būt izliekušies uz ārpusi vai citādi ievērojami deformēti. Kokvedīju statnes nedrīkst būt piemetinātas pie pamatrāmja vai virsrāmja.

634.2. Kravas nodalījuma slēgierīcēm un to fiksācijas elementiem jābūt droši nostiprinātiem, bez bojājumiem un darba kārtībā. Furgonu pakaļējām durvīm jābūt aprīkotām ar ierīcēm to noturēšanai atvērtā stāvoklī.

635. Tehnoloģiskās ierīces

635.1. Tehnoloģiskajai ierīcei jābūt atbilstoši un droši nostiprinātai un bez ceļu satiksmes drošību apdraudošiem bojājumiem. Ja tiek izmantots papildrāmis, tam jābūt atbilstoši nostiprinātam. Papildrāmim un tā stiprinājumiem nedrīkst būt lūzumi, izlūzumi, plaisas, deformācijas un korozijas bojājumi, kas var ietekmēt konstrukcijas izturību un satiksmes drošību.

635.2. Tehnoloģiskās ierīces hidrauliskajiem vai pneimatiskajiem mezgliem jābūt hermētiskiem.

636. Bagāžas novietne

636.1. Bagāžas ārējai novietnei jābūt droši nostiprinātai uz transportlīdzekļa.

636.2. Bagāžas ārējā novietne nedrīkst aizsegt numura zīmi, apgaismes un gaismas signalizācijas ierīces, kā arī ierobežot vadītāja redzamību. Ja automobilis ir aprīkots ar jumta bagāžnieku, bagāžnieka daļas nedrīkst projicēties ārpus automobiļa gabarītiem horizontālajā plaknē.

7. Barošanas sistēma, elektroiekārta
(kodi no 701 līdz 706)

Barošanas sistēma

701. Veids, konstrukcija

Saskaņā normatīvo aktu prasībām par transportlīdzekļu pārbūvi, transportlīdzeklim atļauts benzīnmotora vietā uzstādīt dīzeļmotoru (un otrādi), kā arī uzstādīt iekārtu motora darbināšanai ar sašķidrinātu naftas gāzi (turpmāk – SNG) vai saspiestu dabasgāzi (turpmāk – SDG). Minētajām izmaiņām jābūt fiksētām transportlīdzekļu reģistrā.

701.1. Visām pēc 2002.gada 18.marta uzstādītajām gāzes barošanas iekārtas sastāvdaļām jābūt sertificētām un marķētām atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem. SNG barošanas sistēmas sastāvdaļu apstiprinājuma marķējums norādīts 7.1.attēlā, bet SDG barošanas sistēmas sastāvdaļu apstiprinājuma marķējums – 7.2.attēlā. Apstiprinājuma marķējumam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam. Gāzes barošanas iekārtu sertificētās un marķētās sastāvdaļas aizliegts nomainīt ar nesertificētām. Ja motoram uzstādīta gāzes barošanas iekārta, motoram jādarbojas ar gāzi, lai būtu iespējama motora atgāzu kontrole. Gāzes barošanas iekārtu uzskata par demontētu, ja transportlīdzeklim nav nevienas gāzes barošanas iekārtas komponentes.

701.2. Ja transportlīdzekļa motora darbināšanai uzstādīta gāzes iekārta, tad, ja to pieļauj tehniskais dienests, kas piešķīris transportlīdzeklim tipa apstiprinājumu, gāzes barošanas iekārtai drīkst pievienot:

701.2.1. SNG gadījumā – M₁ (ar pilnu masu lielāku par 3500 kg), M₂, M₃, N₂, un N₃ kategoriju transportlīdzekļu salona apsildes ierīci;

701.2.2. SDG gadījumā – mehānisko transportlīdzekļu salona vai kravas nodalījuma apsildes ierīci.

701.3. Neviena gāzes barošanas sistēmas sastāvdaļa, izņemot uzpildes ierīci un uz autobusa jumta novietotus gāzes balonus, vai tās aizsargelements nedrīkst būt izvirzīts ārpus transportlīdzekļa gabarītiem.

701.4. Neviena gāzes barošanas sistēmas sastāvdaļa nedrīkst atrasties tuvāk nekā 100mm no siltuma avota, ja tā nav atbilstoši pasargāta pret siltuma ietekmi.

701.5. M₂ un M₃ kategorijas transport­līdzekļus, kam uzstādīta iekārta motora darbināšanai ar SNG, apzīmē ar 7.3.b attēlā norādītajiem simboliem, bet transportlīdzekļus, kam uzstādīta iekārta motora darbināšanai ar SDG, apzīmē ar 7.3.a attēlā norādītajiem simboliem. Apzīmējumam jābūt izturīgam pret ārējās vides iedarbību un jāatrodas transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē un transportlīdzekļa labajā pusē, ārpusē uz durvīm.

702. Degvielas tvertne, gāzes balons

702.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar izgatavotāja paredzēto degvielas tvertni.

702.2. Ja gāzes barošanas iekārta uzstādīta pēc 2002.gada 18.marta, uz gāzes balona jābūt skaidri, salasāmi un neizdzēšami norādītam:

702.2.1. SNG – sērijas numuram, tilpumam (litros), marķējumam “LPG”, pārbaudes spiedienam (bāros), uzrakstam “maksimālais piepildījums 80%” (maximum degree of filling 80%) un tekstam “Sūknis iekšpusē” (“Pump inside”) ar sūkni identificējošu marķējumu, ja tas atrodas gāzes balona iekšpusē;

702.2.2. SDG – sērijas numuram, tilpumam (litros), apzīmējumiem “Tikai SDG” (“CNG ONLY”) ar vismaz 25mm augstiem burtiem un “Nelietot pēc XX/XXXX” – mēnesis/gads – (“DO NOT USE AFTER XX/XXXX”) ar vismaz 25 mm augstiem burtiem, ekspluatācijas spiedienam / pārbaudes spiedienam (Mpa) un masai (kilogramos).

702.3. Uz gāzes balona jābūt plāksnītei (uzlīmei), kur norādīta inspicēšanas institūcija, tās adrese, un pēdējās pārbaudes datums.

702.4. Uz transportlīdzekļa nostiprināts gāzes balons nedrīkst atrasties zemāk nekā 200 mm virs ceļa, ja tam nav atbilstoša aizsargelementa no priekšpuses un sāniem.

702.5. Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa ārpusē tiešā riteņu mesto akmeņu zonā, tam jābūt aizsargātam ar metālisku vairogu pret iespējamajiem riteņu mesto akmeņu triecieniem. Uzstādot gāzes balonu uz jumta, tam jāatrodas speciālā, jumtam pastāvīgi piestiprinātā nodalījumā.

702.6. Degvielas tvertne (gāzes balons) nedrīkst būt bojāta, deformēta, korodējusi. Gāzes balonam nedrīkst būt remontmetinājumi. Degvielas tvertnei (gāzes balonam) jābūt atbilstoši nostiprinātai. Stiprinājuma elementi nedrīkst būt deformēti, korodējuši, vaļīgi. Nav pieļaujama degvielas noplūde.

Gāzes balons nedrīkst saskarties ar citām metāliskām transportlīdzekļa daļām, izņemot tā stiprinājuma elementus.

703. Cauruļvadi, šļūtenes, citas komponentes

703.1. Aizliegts barošanas iekārtās izmantot šļūtenes un cauruļvadus, kas nav paredzēti šim nolūkam. Cauruļvadiem un šļūtenēm jābūt bez bojājumiem, atbilstoši nostiprinātiem un nodrošinātiem pret bojāšanos berzes, vibrācijas un spriegumu ietekmē. Nav pieļaujama degvielas noplūde no cauruļvadiem, šļūtenēm, citām barošanas sistēmas sastāvdaļām un to savienojumiem.

703.2. Gāzes iekārtas cauruļvadi un citi komponenti nedrīkst atrasties tuvāk par 100 mm no izplūdes sistēmas cauruļvadiem un citiem siltuma avotiem. Transportlīdzekļos, kas aprīkoti ar gāzes barošanas sistēmu, sākot ar 2004.gada 1.maiju, SNG cauruļvadiem jābūt bezšuvju – vara (ar gumijas vai plastmasas aizsargapvalku) vai nerūsējošā tērauda, vai tērauda ar pretkorozijas pārklājumu. Gāzes cauruļvada ārējais diametrs nedrīkst būt lielāks par 12 mm.

Atļauts izmantot jebkura materiāla cauruļvadus vai šļūtenes, ja to marķējumā norādīts, ka tās paredzētas izmantošanai SNG barošanas sistēmās.

703.3. Gāzes iekārtas cauruļvadiem un šļūtenēm stiprinājumu un starpsienu šķērsojumu vietās jābūt aprīkotiem ar aizsargmateriālu. Cauruļvadi un šļūtenes nedrīkst atrasties domkrata atbalsta vietās.

SDG iekārtas cauruļvadu stiprinājuma vietās nedrīkst saskarties metāliskas daļas, un SDG cauruļvadiem, kas atrodas pasažieru salonā vai slēgtā (arī bagāžas) nodalījumā, jābūt gāznecaurlaidīgā apvalkā.

703.4. Degvielas padeves sistēmas ierīcēm un agregātiem (sūknim, karburatoram, degvielas iesmidzināšanas sistēmai, filtriem, reduktoram, vārstiem u.tml.) jābūt atbilstoši nostiprinātiem.

703.5. Ja gāzes balons atrodas pasažieru salonā vai slēgtā (bagāžas) nodalījumā, gāzes uzpildes ierīcei jāatrodas transportlīdzekļa ārpusē un jābūt nodrošinātai pret griešanos, kā arī pret netīrumu un ūdens iedarbību. SDG uzpildes ierīce drīkst atrasties motora telpā.

703.6. Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa iekšpusē, visas tam piestiprinātās ierīces jāaptver gāznecaurlaidīgam apvalkam, kam jābūt savienotam ar atmosfēru.

Vietā, kur ventilācijas kanāls iziet no transportlīdzekļa virsbūves, tam jābūt vērstam uz leju, bet ne uz siltuma avotu, un izvada vieta nedrīkst atrasties riteņa arkā. Izvada atveres diametrs nedrīkst būt mazāks par 24mm.

Ja gāzes balons atrodas transportlīdzekļa ārpusē, gāznecaurlaidīgais apvalks drīkst nebūt, ja balonu aprīkojums ir adekvāti aizsargāts pret netīrumiem un ūdeni.

Gāznecaurlaidīgais apvalks nedrīkst būt bojāts, deformēts.

703.7. Nav pieļaujami iekārtas sastāvdaļu lodēti un cauruļvadu vai šļūteņu materiālu bojājoši savienojumi. SNG iekārtās nav pieļaujami arī metināti savienojumi.

Cauruļvadiem un to savienotājelementiem jābūt savietojamiem korozijas ziņā. Nerūsējošā tērauda cauruļvadus drīkst savienot tikai ar nerūsējoša tērauda savienotājelementiem.

Visām savienojumu vietām jābūt viegli pieejamām.

703.8. Akseleratora vadības ierīcei pēc tās atbrīvošanas brīvi jāatgriežas sākotnējā pozīcijā.

Elektroiekārta

704. Instalācija

704.1. Visiem vadiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem un ar nebojātu izolāciju, ciktāl par to iespējams pārliecināties, nedemontējot transportlīdzekļa detaļas. “Masas” vadam izolācija drīkst nebūt.

Salonā esošā papildaprīkojuma vadi nedrīkst apgrūtināt transportlīdzekļa vadības ierīču darbināšanu.

704.2. Nedrīkst būt noņemti vadus nosedzošie iekšējās apdares elementi.

704.3. Nav pieļaujama pašizgatavotu, pielāgotu un remontētu drošinātāju izmantošana. Drošinātājiem jāatbilst paredzētajam strāvas stiprumam konkrētajā elektriskajā ķēdē.

704.4. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar radiotraucējumu slāpēšanas ierīci, ja to paredzējis izgatavotājs. Tai jānodrošina aizdedzes sistēmas radīto radiotraucējumu slāpēšana.

705. Sakabes ierīces kontaktligzda (kontaktdakša)

Vilcēja sakabes ierīcei jābūt aprīkotai ar speciālu kontaktligzdu, bet piekabes sakabes ierīcei – ar atbilstošu kontaktdakšu, kas paredzēta piekabes gaismas ierīču darbināšanai. Kontaktligzdai (kontaktdakšai) un tās stiprinājumam jābūt bez bojājumiem un jānodrošina piekabes gaismas ierīču darbība noteiktajā režīmā, kā arī jāfiksējas savienotā stāvoklī. Nav pieļaujams šī savienojuma patvaļīga atvienošanās.

706. Akumulatoru baterija

Akumulatoru baterijai jābūt atbilstoši nostiprinātai izgatavotāja paredzētajā vietā. Akumulatoru baterijas spailes nedrīkst būt bojātas, to savienojumam ar jaudas vadiem jābūt nekustīgam, bez starpelementiem.

Autobusa akumulatoru baterijas nodalījumam jābūt nošķirtam no pasažieru salona vai vadītāja nodalījuma, un tā ventilācijai jābūt savienotai ar atmosfēru.

8.grupa. Atgāzu izplūdes sistēma
(kods 801 līdz 806)

801. Konstrukcija

801.1. Atgāzu izplūdes sistēmas konstrukcijai jānodrošina pieļaujamā trokšņu līmeņa ievērošana, kas noteikts kodā 806. Atgāzu izplūdes sistēmas konstrukcijai jānodrošina normāla atgāzu kontroles veikšana – tās sastāvdaļas nedrīkst būt demontētas, bojātas, pārveidotas, kā arī nedrīkst padarīt neiespējamu vai apgrūtināt zondes ievietošanu izpūtējā.

Motociklam aizliegts uzstādīt pašizgatavotus vai pārbūvētus trokšņu slāpētājus un izpūtēju caurules.

M₁ kategorijas transportlīdzekļiem atgāzu izplūdes sistēma nedrīkst būt izvadīta transportlīdzekļa sānos (izņemot gadījumu, ja to paredzējis automobiļa izgatavotājs).

801.2. Kartera ventilācijai jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām.

801.3. Transportlīdzeklim ar dīzeļmotoru atgāzu izplūdes sistēmai jābūt aprīkotai ar izgatavotāja paredzētu, atbilstoši nostiprinātu un darba kārtībā esošu kaitīgo izmešu samazināšanas aprīkojumu (cieto daļiņu filtru, selektīvās katalītiskās reducēšanas sistēmu (piemēram, Ad-blue)). Pašdiagnostikas sistēma (OBD) nedrīkst uzrādīt kļūdu atgāzu izplūdes sistēmas darbībā. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā izdarīta atzīme par papildu cieto daļiņu filtra uzstādīšanu, transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar atbilstoši nostiprinātu un darba kārtībā esošu papildu cieto daļiņu filtru.

802. Stiprinājums, bojājumi

802.1. Atgāzu izplūdes sistēmas elementiem jābūt atbilstoši nostiprinātiem. Tie nedrīkst saskarties ar bremžu vai degvielas padeves iekārtu cauruļvadiem, kā arī elektroiekārtas vadiem.

802.2. Nav pieļaujami atgāzu noplūdi izraisoši un atgāzu izplūdes sistēmas stiprību ietekmējoši bojājumi.

803. Dūmošana

Nav pieļaujama ievērojama dūmošana, kas radusies motora izdiluma vai motora sistēmu neatbilstošas darbības dēļ, ja motors iesildīts līdz darba temperatūrai.

804. Dīzeļmotoru atgāzu absorbcijas koeficients

804.1. Dīzeļmotora atgāzu absorbcijas koeficienta k vērtība nedrīkst pārsniegt izgatavotāja noteikto koeficienta k vērtību, izņemot gadījumus, ja:

804.1.1. transportlīdzeklim nav nosakāma izgatavotāja noteiktā koeficienta k vērtība un tas pirmo reizi reģistrēts pēc 2016. gada 31. decembra, koeficienta k vērtība nedrīkst pārsniegt 0,7;

804.1.2. transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 31. decembrim, koeficienta k vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5;

804.1.3. transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts līdz 2008. gada 30. jūnijam, koeficienta k vērtība nedrīkst pārsniegt:

804.1.3.1.  3,0 – motoriem ar turbopūti;

804.1.3.2.  2,5 – motoriem bez turbopūtes.

Ja izgatavotāja noteiktā atgāzu absorbcijas koeficienta k robežvērtība konkrētajam transportlīdzeklim tomēr ir lielāka par šajā punktā minētajām robežvērtībām, konkrētajā gadījumā koeficienta k vērtība nedrīkst pārsniegt izgatavotāja noteikto koeficienta k vērtību;

804.1.4. ja transportlīdzekļa atgāzu izplūdes sistēma aprīkota ar papildu cieto daļiņu filtru, dīzeļmotora atgāzu absorbcijas koeficienta k vērtība nedrīkst pārsniegt 0,7;

804.1.5. transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti pirms 1980. gada 1. janvāra, dīzeļmotoru atgāzu kontroli neveic.

805. Dzirksteļaizdedzes motoru atgāzu raksturojums

Ja transportlīdzeklis aprīkots ar gāzes barošanas iekārtu, atgāzu kontrole jāveic, motoram darbojoties ar gāzi.

805.1. CO saturs dzirksteļaizdedzes motoru atgāzēs nedrīkst pārsniegt 8.1. tabulā norādītās robežvērtības.

8.1.tabula

Pieļaujamās CO robežvērtības

805.2. Veicot CO kontroli transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 2001. gada 1. janvāra, λ vērtībai pie paaugstinātiem brīvgaitas kloķvārpstas apgriezieniem (2000–3000 min^–1) jābūt robežās ±0,03 no vērtības, kuru noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

805.3. Transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti līdz 2000. gada 31. decembrim, brīvgaitas režīmā CH koncentrācija dzirksteļaizdedzes motoru atgāzēs nedrīkst pārsniegt 1200 ppm, ja cilindru skaits nav lielāks par 4, un 3000 ppm, ja cilindru skaits ir lielāks par 4. Transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, brīvgaitas režīmā CH koncentrācija dzirksteļaizdedzes motoru atgāzēs nedrīkst pārsniegt 100 ppm vai izgatavotāja noteikto maksimālo CH vērtību, ja tā lielāka par 100 ppm.

806. Trokšņa līmenis

Trokšņa līmenis, transportlīdzeklim nekustīgi stāvot uz vietas, nedrīkst pārsniegt izgatavotāja noteikto trokšņu līmeni. Ja tas nav zināms, tad minētais trokšņu līmenis L kategorijas transportlīdzekļiem nedrīkst pārsniegt 95 dB(A), bet M un N kategorijas transportlīdzekļiem – 85 dB(A).

Papildus minētajam, transportlīdzekļu trokšņu līmenis gaitā nedrīkst pārsniegt 8.2. tabulā norādītās robežvērtības:

8.2.tabula

9. grupa. Autobusu aprīkojums (kodi no 901 līdz 908)

M₂ un M₃ kategorijas autobusus, kuru kopējais pasažieru vietu skaits nepārsniedz 22, iedala šādās klasēs:

- A klase - autobuss, kura konstrukcija paredzēta sēdošu un stāvošu pasažieru pārvadāšanai;

- B klase - autobuss, kurā ir tikai sēdvietas un kura konstrukcija nav paredzēta stāvošu pasažieru pārvadāšanai.

M₂ un M₃ kategorijas autobusus, kuru kopējais pasažieru skaits pārsniedz 22, iedala šādās klasēs:

- I klase - autobuss, kura konstrukcija paredzēta sēdošu un stāvošu pasažieru pārvadāšanai, kā arī biežai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai;

- II klase - autobuss, kura konstrukcija paredzēta galvenokārt sēdošu pasažieru pārvadāšanai, tomēr iespējama stāvošu pasažieru pārvadāšana galvenajā ejā vai stāvēšanai paredzētā laukumā, kas nepārsniedz diviem dubultsēdekļiem paredzēto platību;

- III klase - autobuss, kura konstrukcija paredzēta tikai sēdošu pasažieru pārvadāšanai.

901. Vadītāja nodalījums

901.1. Ja vadītāja sēdvieta atrodas no pasažieru salona konstruktīvi nodalītā telpā, nav atļauts ievietot tajā papildu sēdvietas un izmainīt šis telpas konstrukciju, apgrūtinot pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu. Vadītājam jābūt pasargātam no priekšmetiem, kas varētu izkrist no bagāžas plauktiem straujas bremzēšanas gadījumā.

901.2. Aiz vadītāja muguras jāatrodas atbilstošam aizsegam (tonētam stiklam, žalūzijām, aizkaram u.tml.), ja tādu paredzējis izgatavotājs, lai vadītāju neapžilbinātu un nemaldinātu salona apgaismojums. Aizsegs nedrīkst būt bojāts un ierobežot redzamību (durvis, spoguļi).

901.3. I, II un III klases autobusiem, kas izgatavoti pēc 2001.gada 1,janvāra, jābūt aprīkotiem ar avārijas slēdzi, bet A un B klases autobusi drīkst būt aprīkoti ar avārijas slēdzi. Avārijas slēdzim jāatrodas vadītāja sasniedzamības robežās, tam sēžot savā sēdvietā, jābūt skaidri apzīmētam un nodrošinātam pret nejaušu iedarbināšanu. Tā tuvumā jābūt skaidrām norādēm par tā izmantošanu. Avārijas slēdzim jānodrošina šādu funkciju vienlaicīga izpilde: motora darbības apturēšana, akumulatora baterijai tuvākā masas slēdža atslēgšana, avārijas signalizācijas ieslēgšana, turklāt avārijas slēdža iedarbināšana nedrīkst pārtraukt elektriskās ķēdes, kas nodrošina tahogrāfa, iekšējā avārijas apgaismojuma, papildu sildītāju dzesēšanas ierīces un centrālā elektriskā durvju slēdža darbību.

902. Ieejas (izejas)

902.1. Autobusu durvju skaitam un izvietojumam jāatbilst izgatavotāja prasībām. Autobusu durvju pieejas nedrīkst būt aizsprostotas. Autobusu durvis nedrīkst būt likvidētas (piemēram, aizmetinātas), izņemot gadījumus, ja šāda pārbūve veikta līdz 1999.gada 1.aprīlim un saskaņota ar CSDD.

902.2. Drošības rokturu skaitam, stiprinājumam un izvietojumam (izņemot drošības rokturus pie bērnu ratiņu iecelšanai pielāgotām pakaļējām durvīm) jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Tie nedrīkst būt bojāti, deformēti.

902.3. Durvīm, rokturiem, pakāpieniem nedrīkst būt bīstami asas malas vai citi pasažieru drošību apdraudoši bojājumi. Paredzētie gumijas aizsargelementi nedrīkst būt bojāti.

902.4. Ieejas (izejas) apgaismojumam jādarbojas un jāatbilst transportlīdzekļa izgatavotāja prasībām. Tas drīkst izslēgties, tikai tad, kad durvis pilnīgi aizvērušās.

902.5. Autobusiem, kas pirmo reizi reģistrēti pēc 2004.gada 31.maija, pasažieriem paredzēto pie pasažieru durvīm, avārijas durvīm un transportlīdzekļa iekšpusē esošo pakāpienu maksimālais un minimālais augstums un minimālais dziļums norādīts 9.1.attēlā un 9.1.tabulā. Jebkāda pāreja no padziļinātas galvenās ejas uz sēdvietu zonu nav uzskatāma par pakāpienu. Tomēr attālums pa vertikāli starp galvenās ejas virsmu un sēdvietu zonas grīdu nedrīkst pārsniegt 35 cm.

9.1.tabula

Ja autobusa durvis aprīkotas ar automātiski izbīdāmiem (iebīdāmiem) pakāpieniem (kāpšļiem), tiem jāizbīdās (jāiebīdās) vienlaikus ar durvju atvēršanos (aizvēršanos). Ja durvis ir aizvērtas, tie nedrīkst būt izvirzīti vairāk par 10 cm ārpus blakus esošās virsbūves daļu kontūrām.

Ja autobusa ieeja vai izeja aprīkota ar speciālu ierīci invalīdu atvieglotai iekļūšanai vai izkļūšanai no autobusa, tai jābūt darba kārtībā un tā nedrīkst traucēt pārējo pasažieru pārvietošanos.

903. Grīda

903.1. Grīdas pārklājuma materiālam jānovērš pasažieru kāju paslīdēšana. Tas nedrīkst pārvietoties attiecībā pret grīdu, būt bojāts, daļēji vai pilnīgi atdalījies no grīdas.

903.2. Vākiem un pārsegiem grīdā jābūt atbilstoši nostiprinātiem tā, lai tos varētu izkustināt vai atvērt tikai ar speciālu instrumentu palīdzību. Vāki, pārsegi un to stiprinājuma elementi nedrīkst traucēt drošu pasažieru pārvietošanos pa salonu.

904. Sēdvietas, stāvvietas

904.1. Autobusam jābūt aprīkotam ar visām konstrukcijā paredzētajām sēdvietām. Ja transportlīdzeklis ir pārbūvēts par autobusu, sēdvietu skaitam un sēdekļu stiprinājumiem jāatbilst pārbūves projektā norādītajam. Sēdvietu skaita izmaiņām jābūt fiksētam transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentos.

Minimālajam attālumam starp vienā virzienā orientētiem sēdekļiem, mērītam starp sēdekļa atzveltnes priekšpusi un tam priekšā esošā sēdekļa atzveltnes aizmuguri pa horizontāli jebkurā augstumā virs grīdas starp sēdekļa spilvena augstāko punktu un punktu 62 cm augstumā virs grīdas, jābūt vismaz zemāk tabulā norādītajam.

9.2.tabula

Sēdvietām, kas atrodas tiešā durvju tuvumā, jābūt aprīkotām ar atbilstoši nostiprinātu aizsargbarjeru vai drošības jostām.

904.2. Stāvvietu vertikālajiem un horizontālajiem rokturiem, kā arī posmainā autobusa savienojuma sekcijas deformējamai sastāvdaļai jābūt atbilstoši nostiprinātiem. To bojājumi, deformācijas un neatbilstošs remonts nedrīkst apdraudēt pasažierus.

904.3. Autobusa iekšpusē priekšējo durvju tuvumā, izmantojot labi saskatāmas piktogrammas vai burtus, kuru augstums ir vismaz 15 mm, un ciparus, kuru augstums ir vismaz 25 mm, norāda vienu no šādām informācijas grupām:

904.3.1. maksimāli pieļaujamais sēdvietu skaits (neskaitot vadītāja sēdvietu, bet ieskaitot apkalpes sēdvietas) un pieļaujamais stāvvietu skaits (ja attiecināms), kā arī ratiņkrēslu skaits (ja tādi ir paredzēti);

904.3.2. maksimāli pieļaujamais sēdvietu skaits (neskaitot vadītāja sēdvietu, bet ieskaitot apkalpes sēdvietas) un pieļaujamais pasažieru kopskaits (pasažieru sēdvietas kopā ar stāvvietām, neskaitot apkalpes sēdvietas), kā arī ratiņkrēslu skaits (ja tādi ir paredzēti).

905. Avārijas izejas

905.1. Autobusā atkarībā no paredzētā pasažieru skaita vienā neatdalītā pasažieru telpā jābūt tādam minimālajam avārijas izeju skaitam, lai kopējais izeju skaits (ieskaitot pasažieru durvis) atbilstu 9.3.tabulā minētajam.

9.3.tabula

Visas avārijas lūkas uzskatāmas par vienu avārijas izeju.

Avārijas durvju pieejas nedrīkst būt aizsprostotas. Avārijas izejas nodrošina ar atvēršanas ierīcēm (piemēram, logus - ar avārijas āmurīšiem, durvis un lūkas - ar speciālu avārijas atvēršanas ierīci). Diviem blakus esošiem avārijas izejas logiem drīkst būt viens āmurītis.

905.2. Avārijas izejai transportlīdzekļa iekšpusē un ārpusē jābūt apzīmētai ar uzrakstu “Avārijas izeja”. Izejas avārijas vadības ierīcei transportlīdzekļa iekšpusē un ārpusē jābūt apzīmētai ar atbilstošu simbolu vai skaidri saprotamu uzrakstu. Uz visām izeju avārijas vadības ierīcēm vai līdzās tām jābūt skaidrām norādēm par to darbināšanas veidu.

Visai tekstuālai informācijai jābūt valsts valodā.

Ja avārijas izejas apzīmēšanai izmanto uzlīmi uz avārijas izejas stikla, tā drīkst būt neperforēta, bet nedrīkst aizņemt laukumu, kas lielāks par 600 cm².

905.3. Avārijas izejas logi nedrīkst būt izgatavoti no laminēta stikla vai plastmasas materiāliem, pārklāti ar līmplēvēm vai uzlīmējamām reklāmām, izņemot perforētas līmplēves pārklājumu.

906. Salona apgaismojums

Salona apgaismojumam jāapgaismo visas pasažieru sekcijas un savienojuma sekciju posmainajos autobusos, pakāpienus, durvju pieejas, izeju un avārijas izeju un to vadības ierīču apzīmējumus un lietošanas instrukcijas, kā arī visas vietas, kur ir sastopami šķēršļi kustībai. Tam jābūt ieslēdzamam (izslēdzamam) no vadītāja vietas neatkarīgi no ārējām apgaismes ierīcēm.

907. Iekšējā sakaru sistēma, durvju aizvēršanas kontrolierīces

907.1. I un II klases autobusos jābūt darba kārtībā esošai iekšējo sakaru sistēmai, kuru pasažieri izmanto, lai informētu vadītāju par vēlēšanos izkāpt, ja tādu paredzējis izgatavotājs. Slēdžiem jāatrodas vietās, kas viegli pieejamas visiem pasažieriem. Ja autobuss aprīkots ar slēdžiem, kas ļauj pasažieriem atvērt durvis no ārpuses, arī tiem jābūt darba kārtībā.

907.2. Autobusam jābūt aprīkotam ar signālierīci, kas informē vadītāju par to, ka pasažieru iekāpšanai (izkāpšanai) paredzētās durvis ir atvērtas (nepilnīgi aizvērtas).

908. Prasības autobusiem, kuru atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 100 km/h.

908.1. Par autobusu, kura atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 100 km/h, jābūt izdarītai attiecīgai atzīmei transportlīdzekļu reģistrā un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā. Atzīmi drīkst piešķirt tikai B klases, II klases vai III klases autobusam, kas pirmo reizi reģistrēts:

908.1.1. no 2001. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31.decembrim, ja tiek uzrādīts iepriekš izsniegts autobusa izgatavotāja (oficiālā pārstāvja) vai atzītas laboratorijas:

908.1.1.1. apliecinājums par bremžu iekārtas atbilstību Direktīvas 71/320/EEK vai ANO EEK Noteikumu Nr. 13 (ietverot 06. sērijas grozījumus) prasībām vai norādīto tiesību aktu jaunākiem grozījumiem;

908.1.1.2. apliecinājums par sēdekļu atbilstību Direktīvas 74/408/EEK vai ANO EEK Noteikumu Nr. 17, vai ANO EEK Noteikumu Nr. 80 prasībām vai norādīto tiesību aktu jaunākiem grozījumiem;

908.1.1.3. apliecinājums par drošības jostu stiprinājumu vietu atbilstību Direktīvas 76/115/EEK vai ANO EEK Noteikumu Nr. 14 prasībām vai norādīto tiesību aktu jaunākiem grozījumiem;

908.1.1.4. ziņojums par riepu pārduršanas testa rezultātiem;

908.1.2. pēc 2008. gada 1. janvāra.

908.2. Autobusam jābūt aprīkotam ar:

908.2.1. tahogrāfu ar mērījumu skalas diapazonu vismaz līdz 125 km/h;

908.2.2 ātruma ierobežotāju, kura ātruma iestatījums ir 100 km/h;

908.2.3. riepas pārduršanas testa ziņojumā norādītajām riepām uz stūrējamās ass, ja autobuss reģistrēts laikposmā no 2001. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim;

908.2.4. sēdekļiem, kas aprīkoti ar pagalvjiem;

908.2.5. sēdekļiem, kuri ejas pusē aprīkoti ar roku balstiem;

908.2.6. drošības jostām visās sēdvietās, arī ratiņkrēslu vietās;

908.2.7. atdalošo starpsienu, kas aizsargā vadītāja vietu no aizmugures;

908.2.8. bagāžas plauktiem vai nodalījumiem, kas konstruktīvi izveidoti tā, lai, bremzējot vai mainot virzienu, bagāža nevarētu no tiem izkrist.

10.grupa. Vieglie taksometri
(kodi no 1001 līdz 1004)

1001. Konstrukcija

1002. Pazīšanas zīmes

1002.1. Vieglajam taksometram saskaņā ar pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem reglamentējošā normatīvā akta prasībām jābūt aprīkotam ar:

1002.1.1. taksometra numura zīmēm;

1002.1.2. speciālu, uz jumta nostiprinātu un izgaismotu taksometra pazīšanas zīmi;

1002.1.3. salonā aiz vējstikla piestiprinātu gaismas kontrolsignālu;

1002.1.4. informāciju uz tā abām priekšējām durvīm (pārvadātāja nosaukums, emblēma, republikas pilsētas vai rajona nosaukums, kur izsniegta licence (individuālā darba veicējiem arī patenta numurs)).

1002.2. Pazīšanas zīmei uz jumta un gaismas kontrolsignālam salonā jābūt atbilstoši nostiprinātiem.

1002.3. Pazīšanas zīmes apgaismojumam un gaismas kontrolsignālam jāieslēdzas vienlaikus.

1003. Informācija

Redzamā vietā uz vieglā taksometra salona priekšējā paneļa jābūt nostiprinātai vizītkartei ar taksometra vadītāja fotogrāfiju, vārdu, uzvārdu, transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, pārvadātāja nosaukumu, adresi un tālruņa numuru.

1004. Skaitītājs

Vieglajam taksometram jābūt aprīkotam ar Latvijā sertificētu ierīci, kas parāda pakalpojuma maksu un nodrošina ienākumu uzskaiti (turpmāk – skaitītājs).

Skaitītājam jābūt ar derīgu verifikācijas uzlīmi, ko izsniegusi atbilstības novērtēšanas institūcija, kura akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā saskaņā ar standartu LVS EN ISO/IEC 17020:2013 "Atbilstības novērtēšana. Prasības dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju (ISO/IEC 17020:2012)" un par kuru sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" ir publicējusi paziņojumu Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja mājaslapā internetā. Datus par skaitītāja verifikāciju minētā institūcija ievada transportlīdzekļu reģistrā. Ievadītajiem datiem jāļauj identificēt skaitītāju un tā verifikācijas derīguma termiņu.

11.grupa. Operatīvie transportlīdzekļi
(kodi no 1101 līdz 1105)

1101. Reģistrācijas apliecība

Par operatīvā transportlīdzekļa statusu transportlīdzekļu reģistrā un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā jābūt izdarītai attiecīgai atzīmei. Šāda atzīme nedrīkst būt transportlīdzeklim, kam noņemts operatīvā transportlīdzekļa statuss.

1102. Krāsojums, uzraksti, simboli

Operatīvo transportlīdzekļu krāsojumam, uzrakstiem un simboliem jāatbilst valsts standarta LVS 63:2009/A1:2013 “Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums, aprīkojums” prasībām.

1103. Bākugunis

1103.1. Operatīvo transportlīdzekļu mirgojošām bākugunīm jāatbilst valsts standarta LVS 63:2009/A1:2013 “Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums, aprīkojums” prasībām.

Mirgojošas sarkanās bākugunis atļauts uzstādīt vienīgi Iekšlietu ministrijas Valsts policijas un Militārās policijas operatīvajiem transportlīdzekļiem.

1103.2. Bākugunīm jābūt atbilstoši nostiprinātām un bez bojājumiem.

1104. Speciālie skaņas signāli

Operatīvo transportlīdzekļu speciālajiem skaņas signāliem jāatbilst valsts standarta LVS 63:2009/A1:2013 “Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums, aprīkojums” prasībām.

1105. Kontroles ierīces

1105.1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar speciālu ierīci, kas fiksē laiku, kad transportlīdzeklis tiek izmantots ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī braukšanas ātrumu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par operatīvajiem transportlīdzekļiem.

1105.2. Speciālajām ierīcēm jābūt pārbaudītām un noplombētām kompetentā institūcijā.

12.grupa. Transportlīdzekļi bīstamu kravu pārvadājumiem
(kodi no 1201 līdz 1210)

Lai saņemtu bīstamu kravu pārvadājumiem paredzēta transportlīdzekļa sertifikātu (turpmāk – ADR sertifikāts), transportlīdzekli uzrāda tehniskās apskates stacijā. Transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst šā pielikuma I nodaļas 1.–8.grupā noteiktajām vispārējām prasībām un 12.grupā noteiktajām specifiskajām prasībām bīstamu kravu pārvadājumiem paredzētam transportlīdzeklim. ADR sertifikātu neizsniedz, ja kādā no 12.grupas kodiem tiek atzīmēts novērtējums "1".

Sertifikācija jāveic EX/II, EX/III, FL, OX, AT un MEMU tipa transportlīdzekļiem (turpmāk – ADR transportlīdzekļi), kas paredzēti attiecīgu bīstamo vielu pārvadāšanai.

EX/II un EX/III transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar kompresijas aizdedzes motoriem.

(12.1.tabula svītrota ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1003)

1201. Izgatavotāja apliecinājums

1201.1. Lai saņemtu ADR sertifikātu, jāuzrāda transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja Latvijā izsniegts apliecinājums, ka konkrētais transportlīdzeklis un tā aprīkojums izgatavots atbilstoši Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) (turpmāk - ADR nolīgums) noteiktajām prasībām attiecībā uz konkrēto ADR transportlīdzekļa tipu. Apliecinājumā jābūt visai nepieciešamajai informācijai, lai varētu aizpildīt ADR sertifikātu. ADR transportlīdzeklim var būt piešķirts tipa apstiprinājums atbilstoši transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumiem.

1201.2. Attiecībā uz bīstamo vielu pārvadāšanai šķidrā vai izkausētā stāvoklī paredzētajiem cisterntransportlīdzekļiem ar piestiprinātām cisternām, kuru tilpums ir lielāks par 3 m³ un kuru pārbaudes spiediens ir zemāks par 4 bāriem, apliecinājumam jāsatur informācija par ADR B pielikuma 9.7.5.2. punktā noteikto prasību izpildi, ja šāds transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts pēc 2003. gada 30. jūnija vai ja pēc dotā datuma veikta piestiprinātās cisternas maiņa.

Minētās prasības, kas noteiktas transportlīdzekļa šķērsstabilitātei, tiek uzskatītas par izpildītām, ja tiek iesniegts attiecīgs transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikāts vai transportlīdzekļa izgatavotāja apliecinājums, vai tehniskā dienesta izsniegts testa protokols, vai transportlīdzekļa izgatavotāja izsniegts šķērsstabilitātes aprēķins.

Attiecībā uz EX/III transportlīdzekli apliecinājumam jāsatur informācija par kravas nodalījuma (virsbūves) atbilstību ADR 9.3. sadaļas prasībām.

Attiecībā uz MEMU transportlīdzekli apliecinājumam jāsatur informācija par atbilstību ADR 9.8. sadaļas prasībām.

1201.3. Ja transportlīdzekļa izgatavotājs vairs neeksistē, iesniedz tā tiesību un saistību pārņēmēja komersanta izsniegtu apliecinājumu.

1201.4. Ja nav 1201.3.kodā minētā transportlīdzekļa izgatavotāja tiesību un saistību pārņēmēja komersanta, iesniedz ADR dalībvalsts, kurā uzsākta transportlīdzekļa ekspluatācija, kompetentās institūcijas izsniegtus dokumentus par transportlīdzekļa sākotnējo atbilstību ADR nolīguma prasībām.

1201.5. Ja 1201.4.kodā paredzētā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga, iesniedz tādas testēšanas institūcijas atzinumu, kas tiesīga veikt testēšanu par atbilstību ADR nolikuma prasībām (tipa apstiprināšanai vai individuālai apstiprināšanai).

1201.6. Transportlīdzekļa izgatavotāja apliecinājums nav nepieciešams gadījumos, ja saskaņā ar ADR nolīguma nosacījumiem, kas piemēroti transportlīdzekļa izgatavošanas laikā, un spēkā esošās ADR nolīguma redakcijas pārejas nosacījumiem jāpārbauda tikai tādu specifisku nosacījumu ievērošana, par kuru izpildi iespējams pārliecināties tehniskās apskates stacijās vai akreditētās inspicēšanas institūcijās.

1202. Bīstamās iekārtas atbilstības un pārbaudes apliecinājums

1202.1. ADR transportlīdzekļa bīstamajai iekārtai (cisternai, nomontējamai cisternai, tvertņu baterijai u. c.) jābūt derīgam kompetentas inspicēšanas institūcijas izsniegtam apliecinājumam par transportlīdzekļa bīstamās iekārtas pārbaudi un atbilstību attiecīgu bīstamu vielu pārvadājumiem.

ADR transportlīdzekļa bīstamās iekārtas atbilstības pārbaudes jāveic ar ADR nolīgumā paredzēto periodiskumu.

Lai saņemtu ADR sertifikātu FL, AT, OX un MEMU tipa ADR transportlīdzekļiem, bīstamās vielas pārvadājošā transportlīdzekļa piestiprinātajai vai nomontējamai cisternai jābūt reģistrētai bīstamo iekārtu reģistrā normatīvajos aktos par bīstamo iekārtu reģistrāciju noteiktajā kārtībā.

1202.2. Bīstamajām iekārtām jābūt marķētām saskaņā ar ADR nolīguma A pielikuma 6.8.–6.12. sadaļas prasībām, kas attiecināmas konkrētajā gadījumā.

1202.3. Ja ADR transportlīdzekļa bīstamā iekārta tikusi bojāta ceļu satiksmes negadījumā, jāveic papildu pārbaude par tās attiecīgās iekārtas un tās aprīkojuma atbilstību attiecīgās klases bīstamu vielu pārvadāšanai.

1203. Bremžu iekārta

Lai saņemtu ADR sertifikātu, jāiesniedz transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā pārstāvja apliecinājums par lēninātāja atbilstību bīstamu kravu pārvadāšanai paredzētam transportlīdzeklim un par transportlīdzekļa bremžu pretbloķēšanas sistēmas (ABS) kategoriju. Šo apliecinājumu transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Latvijā var iekļaut 1201.1.kodā minētajā apliecinājumā.

Visiem ADR transportlīdzekļiem, izņemot EX/II tipa transportlīdzekļus, jābūt aprīkotiem ar darbojošos bremžu pretbloķēšanas sistēmu (ABS), bet mehāniskajiem ADR transportlīdzekļiem, izņemot EX/II tipa transportlīdzekļus, jābūt aprīkotiem ar lēninātāju.

Bremžu pretbloķēšanas sistēmas (ABS), elektroniskās bremžu sistēmas (EBS) un elektroniskās stabilitātes kontroles (ESC) sistēmu kļūmes vai bojājumu indikatoriem jāizslēdzas pēc transportlīdzekļa motora iedarbināšanas vai kustības uzsākšanas.

1204. Iekšdedzes autonomais sildītājs

1204.1. Iekšdedzes autonomā sildītāja un tā izplūdes sistēmai jābūt konstruētai, novietotai, aizsargātai un norobežotai tā, lai izslēgtu iespēju kravai uzkarst vai aizdegties. Šī prasība tiek uzskatīta par izpildītu, ja sildītāja degvielas tvertne un izplūdes sistēma izpilda līdzīgas transportlīdzekļu degvielas tvertnēm un izplūdes sistēmām izvirzītās ADR B pielikuma 9.2.4.3. un 9.2.4.5.apakšpunktu prasības.

Iekšdedzes autonomo sildītāju nedrīkst darbināt gāzveida degviela. Tam jābūt ieslēdzamam manuāli, un programmējamas ierīces ir aizliegtas.

Ne iekšdedzes autonomais sildītājs, ne tā degvielas tvertne, barošanas avoti, degšanai vai apsildei paredzētā gaisa ieplūdes atveres un izplūdes gāzu izvads nedrīkst atrasties EX/II, EX/III un MEMU tipa un bīstamības zīmju modeļiem Nr.3, 4.1., 4.3., 5.1. vai 5.2. atbilstošu bīstamo kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu kravas nodalījumos. Tur esošā krava nedrīkst bloķēt apsildes gaisa izvadu.

1204.2. Iekšdedzes autonomajam sildītājam jāpārstāj darboties vismaz šādos veidos:

– ar nodomu izslēdzot to no vadītāja kabīnes;

– izslēdzot transportlīdzekļa motoru (šādā gadījumā vadītājs drīkst to iedarbināt atkārtoti) (attiecas tikai uz FL transportlīdzekļiem);

– sākot darboties bīstamo kravu pārvadājošā transportlīdzekļa barošanas sistēmas sūknim (attiecas tikai uz FL transportlīdzekļiem).ADR transportlīdzekļu iekšdedzes sildītāju slēdži drīkst atrasties ārpus kravas nodalījuma.

1205. Elektroiekārta

1205.1. Transportlīdzekļa, kas paredzēts 1.klases vielu pārvadāšanai, elektroiekārtas spriegums nedrīkst pārsniegt 24 V, ja transportlīdzeklis paredzēts 1.klases bīstamo vielu pārvadāšanai. Šāda transportlīdzekļa elektroiekārtai jābūt putekļdrošai vai ugunsdrošai “J” savietojamības grupas gadījumā.

EX/III, FL un MEMU tipa ADR transportlīdzekļos nav atļauts izmantot spuldzes ar vitņotu cokolu.

FL tipa ADR transportlīdzekļu metāla un ar šķiedrām armētas plastmasas cisternām, kā arī FL baterijtransportlīdzekļu elementiem jābūt savienotiem ar šasiju ar vismaz vienu efektīvu elektrisko savienojumu.

1205.2. Vadi

Vadiem jābūt droši nostiprinātiem un novietotiem tā, lai tie netiktu pakļauti mehāniskai un termiskai iedarbībai. Tiem jābūt adekvāti izolētiem. EX/II, EX/III un MEMU transportlīdzekļu elektroiekārtai kravas nodalījumā jābūt putekļudrošai. EX/III, FL un MEMU tipa ADR transportlīdzekļu elektroiekārtas vadiem transportlīdzekļa daļā aiz vadītāja kabīnes, izņemot ABS sensoru vadus, jābūt nodrošinātiem pret nelabvēlīgo ietekmi, kas rodas transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas laikā. Šādas aizsardzības piemēri parādīti 12.1. attēlā.

1205.3. Akumulatoru baterija

EX/III, FL un MEMU tipa ADR transportlīdzekļu akumulatoru baterijas spailēm jābūt elektriski izolētām vai nosegtām izolējošā akumulatoru baterijas kastē. Ja akumulatoru baterijas nav novietotas zem motora pārsega, tām jāatrodas vēdināmā kastē.

1205.4. Masas slēdzis

EX/III, FL un MEMU tipa ADR transportlīdzekļu elektrisko ķēžu atslēgšanas (masas) slēdzim jāatrodas iespējami tuvu akumulatoru baterijai. Slēdža atslēgšanas un ieslēgšanas funkciju veicinošai vadības ierīcei jāatrodas vadītāja kabīnē. Tai jābūt sasniedzamai no vadītāja vietas un skaidri apzīmētai. Vadības ierīcei jābūt pasargātai no netīšas iedarbināšanas ar aizsargvāciņu, dubultslēdzi vai citādā piemērotā veidā. Atļauts uzstādīt papildu vadības ierīces ar nosacījumu, ka tās ir skaidri apzīmētas un nodrošinātas pret nejaušu iedarbināšanu. Slēdža kontaktiem jābūt nodrošinātiem pret īssavienojumu.

1206. Ugunsdrošība

1206.1. Ugunsdzēšanas aprīkojums

Transportlīdzekli, kas pārvadā bīstamās kravas, jāaprīko ar ugunsdzēšanas aprīkojumu saskaņā ar ADR nolīguma B pielikuma 8.1.4. sadaļas prasībām.

EX/III transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 2013. gada 1. jūliju, jābūt aprīkotiem ar motora nodalījuma automātisku ugunsdzēšanas sistēmu.

1206.2. Degvielas tvertnes

Jebkādas noplūdes gadījumā degvielai jānonāk uz zemes, nesaskaroties ar karstām transportlīdzekļa daļām vai kravu. Ja tvertne satur benzīnu, iepildīšanas atverei jābūt aprīkotai ar efektīvu liesmu slāpētāju vai aizvērtā stāvoklī tai jābūt hermētiski noslēgtai. Šī prasība neattiecas uz AT tipa ADR transportlīdzekļiem.

1206.3. Motors

EX/II, EX/III un MEMU tipa transportlīdzekļa motoram jābūt novietotam kravas nodalījuma priekšā. Motors drīkst atrasties arī zem kravas nodalījuma, ja tā izdalītais siltums neapdraud kravu un nepalielina kravas nodalījuma iekšējās virsmas temperatūru augstāk par 80°C.

1206.4. Izplūdes sistēma

EX/II, EX/III, FL un MEMU tipu ADR transportlīdzekļu atgāzu izplūdes sistēmai un atgāzu izplūdes caurulēm jābūt virzītām un aizsargātām tā, lai kravai nerastos sasilšanas vai aizdegšanās draudi. Zem dīzeļdegvielas tvertnes esošajām izplūdes sistēmas daļām jāatrodas vismaz 100 mm attālumā no tās vai jābūt aizsargātām ar termovairogu.

EX/II, EX/III un MEMU tipa transportlīdzekļa izplūdes sistēmām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai izdalītais siltums neapdraud kravu un nepalielina kravas nodalījuma iekšējās virsmas temperatūru augstāk par 80°C.

1206.5. Lēninātājs

Ja transportlīdzekļa lēninātājs atrodas aiz vadītāja kabīnes pakaļējās sienas un ievērojami sasilst, starp to un degvielas tvertni vai kravas nodalījumu nekustīgi jānovieto termovairogs, kas novērstu jebkādu degvielas tvertnes vai kravas nodalījuma sasilšanu. Vairogam arī jāaizsargā lēninātāja bremžu iekārta pret jebkādu noplūdi no kravas nodalījuma. Dubultčaulas tipa vairogs uzskatāms par piemērotu aizsardzību. Šī prasība neattiecas uz EX/II tipa ADR transportlīdzekļiem.

1207. Ātruma ierobežošanas ierīce

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka nekā 12 t un kas izgatavoti pēc 1988. gada 1. janvāra, jābūt aprīkotiem ar ātruma ierobežošanas ierīci atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr.89 jeb ES Direktīvu 92/6/EEK un 92/24/EEK prasībām. Ierobežotāja iestatījumam jābūt tādam, lai transportlīdzekļa faktiskais ātrums nepārsniegtu 90 km/h. Ierīces pārbaude veicama uzreiz pēc tā uzstādīšanas un pēc tam ne retāk kā reizi divos gados.

1208. Šasija un virsbūve

1208.1. EX/II transportlīdzekļu kravas nodalījumam jābūt segtam vai slēgtam, lai pasargātu kravu no nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem un klimatiskiem apstākļiem. Pārsega materiālam jābūt plīsumizturīgam, mitruma necaurlaidīgam un no grūti aizdedzināma materiāla, kā arī jābūt nostiprināmam ar vismaz 20 cm pārlaidumu pāri kravas nodalījuma malām un fiksējamam ar slēgierīci. Slēgtam EX/II transportlīdzekļa kravas nodalījumam nedrīkst būt logi, un visām atverēm jābūt aprīkotām ar cieši noslēdzamām durvīm vai pārsegiem.

EX/III un MEMU transportlīdzekļu kravas nodalījumam jābūt slēgtam. Kravas nodalījuma grīdai un priekšējai sienai jābūt vienlaidu. Visām durvīm jābūt aizslēdzamām un konstruētām tā, lai tās nosegtu eņģes. EX/III transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti, sākot ar 2013. gada 1. jūliju, jābūt aprīkotiem ar metāla vairogiem, kas nodrošina kravas nodalījuma aizsardzību pret riepu degšanu.

1208.2. FL, OX un AT transportlīdzekļa aizmugurē cisternas pilnā platumā jābūt ierīkotam pietiekoši izturīgam buferim, kas aizsargā pret triecieniem no aizmugures. Attālums starp cisternas aizmugures sienu un bufera aizmuguri nedrīkst būt mazāks par 100 mm (šo attālumu mēra no cisternas vai ar pārvadājamo vielu saskarē esošās uz āru izvirzītās ierīces tālākā aizmugures punkta). Transportlīdzekļiem ar paceļamu cisternu, kuras izkraušanas atvere atrodas aizmugurējā daļā un kura paredzēta pulverveida vai granulētu vielu pārvadāšanai, buferis nav nepieciešams, ja cisternas aizmugurē izvirzītās ierīces ir apgādātas ar aizsargierīci, kura aizsargā cisternu tādā pašā veidā kā buferis. Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, ko izmanto bīstamo vielu pārvadājumiem cisternkonteineros, daudzsekciju gāzes konteineros un nomontējamās cisternās.

1209. Informācijas un brīdinošās zīmes

Transporta vienībām, kas pārvadā bīstamās kravas, jābūt atbilstoši marķētām saskaņā ar attiecīgām ADR prasībām.

Transportlīdzekļa priekšā un aizmugurē jāparedz vieta pazīšanas zīmju uzstādīšanai perpendikulāri transportlīdzekļa garenplaknei. Pazīšanas zīmēm jāiekļaujas transportlīdzekļa gabarītizmēros, tās nedrīkst aizsegt valsts reģistrācijas numura zīmes vai ārējās apgaismošanas ierīces.

ADR transporta vienībām priekšpusē, aizmugurē un noteiktos gadījumos arī sānos jābūt aprīkotām ar labi saskatāmam pazīšanas zīmēm – taisnstūra formas vertikāli novietotām, atstarojošām oranžām plāksnēm. Pazīšanas zīmes platums ir 400 mm, augstums – ne mazāks par 300 mmm, apmales platums – ne lielāks par 15 mm (12.2.att.). Ja transportlīdzekļa konstrukcija liedz uzstādīt paredzētā izmēra pazīšanas zīmi, tās izmēri drīkst būt samazināti attiecīgi līdz 300 mm, vismaz 120 mm un ne vairāk kā 10 mm. Pazīšanas zīmēm jāatrodas uz ADR transportlīdzekļa arī tad, ja kravas tilpne nav attīrīta un degazēta.

ADR transporta vienībām sānos, aizmugurē un atsevišķos gadījumos arī piekabes (puspiekabes) priekšā jābūt aprīkotām ar transporta bīstamības zīmēm. Transporta bīstamības zīmei ir romba forma (12.3.att.). Malas garums ir 250 mm, malai paralēlā līnija – 12,5 mm attālumā no malas un simbola krāsā.

1210. Papildu aprīkojums

Transportlīdzeklī, kas pārvadā bīstamās kravas, jābūt aprīkojumam un individuālās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar ADR nolīguma B pielikuma 8.1.5. sadaļas prasībām.

13. Grupa. ETMK transportlīdzekļi (kodi no 1301 līdz 1305)

1. Lai saņemtu ETMK transportlīdzekļu tehniskās apskates sertifikātu (turpmāk – RS sertifikāts), transportlīdzekli uzrāda tehniskās apskates stacijā, izņemot jaunus, iepriekš ārzemēs nereģistrētus transportlīdzekļus sešu mēnešu laikā pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas Latvijā. Transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst šā pielikuma I daļas 1.–8. grupā noteiktajām vispārējām prasībām un 13. grupā noteiktajām specifiskajām prasībām ETMK transportlīdzekļiem. RS sertifikātu neizsniedz, ja kādā no 13. grupas kodiem tiek atzīmēts novērtējums "1".

2. Lai saņemtu RS sertifikātu:

2.1. "Euro III drošajiem" kravas automobiļiem nepieciešams iepriekš izsniegts "Euro III drošo" kravas automobiļu ekoloģijas sertifikāts un "Euro III drošo" kravas automobiļu drošības sertifikāts, kas apliecina, ka transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši šādām prasībām:

2.1.1. motora gāzveida un cieto daļiņu izmeši – atbilstoši "Euro III" līmenim, t. i., ANO EEK Noteikumiem Nr. 49 (ietverot 03. sērijas grozījumus; 5.2.1. apakšpunkta 1. un 2. tabulas A rinda) vai Direktīvai 88/77/EEK, ietverot ar Direktīvu 1999/96/EK (I pielikuma 6.2.1. apakšpunkta 1. un 2. tabulas A rinda) izdarītos grozījumus;

2.1.2. ārējo trokšņu līmenis – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 51 (ietverot 02. sērijas grozījumus) vai EK Direktīvai 70/157/EEK, ietverot ar Direktīvu 1999/101/EK izdarītos grozījumus;

2.1.3. motora jauda – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 85 vai Direktīvai 80/1269/EEK, ietverot ar Direktīvu 1999/99/EK izdarītos grozījumus;

2.1.4. dīzeļmotoru atgāzu dūmainība – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 24 vai EK Direktīvai 72/306/EEK;

2.1.5. riepas – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 54 vai EK Direktīvai 92/23/EEK, atjaunotās riepas – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 109;

2.1.6. pakaļējās drošības konstrukcijas (izņemot kravas seglu vilcējus) – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 58 (ietverot 01. sērijas grozījumus) vai Direktīvai 70/221/EEK, ietverot ar Direktīvu 97/19/EK vai 2000/8/EK izdarītos grozījumus;

2.1.7. sānu drošības konstrukcijas (izņemot kravas seglu vilcējus) – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 73 vai Direktīvai 89/297/EEK;

2.1.8. atpakaļskata spoguļi – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 46 (ietverot 01. sērijas grozījumus) vai EK Direktīvai 71/127/EEK, ietverot ar Direktīvu 88/321/EEK vai 2003/97/EEK izdarītos grozījumus;

2.1.9. gaismas un gaismas signalizācijas ierīces – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 48 (ietverot 01. sērijas grozījumus) vai Direktīvai 76/756/EEK, ietverot ar Direktīvu 97/28/EK izdarītos grozījumus;

2.1.10. avārijas zīme (trijstūris) – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 27 (ietverot 03. sērijas grozījumus);

2.1.11. tahogrāfs – atbilstoši Regulai (EEK) Nr. 3821/85, ietverot ar Regulu (EK) Nr. 1056/97 vai Regulu (EK) Nr. 2135/98 izdarītos grozījumus;

2.1.12. ātruma ierobežotājierīce – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 89 vai Direktīvai 94/24/EEK, ietverot ar Direktīvu 2004/11/EK izdarītos grozījumus;

2.1.13. atstarojošās pazīšanas zīmes – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 70 (ietverot 001. vai 01. sērijas grozījumus);

2.1.14. bremžu iekārta ar riteņu pretbloķēšanas sistēmu – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 13 (ietverot 09. sērijas grozījumus) vai Direktīvai 71/320/EEK, ietverot ar Direktīvu 98/12/EK izdarītos grozījumus;

2.1.15. stūres iekārta – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 79 (ietverot 01. sērijas grozījumus) vai Direktīvai 70/311/EEK, ietverot ar Direktīvu 92/62/EEK vai Direktīvu 1999/7/EK izdarītos grozījumus;

2.2. "Euro IV/4 drošajiem" kravas automobiļiem nepieciešams iepriekš izsniegts "Euro IV/4 drošo" kravas automobiļu ekoloģijas sertifikāts un "Euro IV/4 drošo" kravas automobiļu drošības sertifikāts, kas apliecina, ka transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši šādām prasībām:

2.2.1. motora gāzveida un cieto daļiņu izmeši – atbilstoši "Euro IV/4" līmenim, t. i., ANO EEK Noteikumiem Nr. 49 (ietverot 03. sērijas grozījumus; 5.2.1. apakšpunkta 1. un 2. tabulas B1 rinda) vai Direktīvai 88/77/EEK, ietverot ar Direktīvu 1999/96/EK (I pielikuma 6.2.1. apakšpunkta 1. un 2. tabulas B1 rinda) un ar Direktīvu 2001/27/EK izdarītos grozījumus vai arī atbilstoši Direktīvas 2005/55/EK (I pielikuma 6.2.1. apakšpunkta 1. un 2. tabulas B1 rinda) prasībām, ietverot ar Direktīvu 2005/78/EK vai ar jaunākām EK Direktīvām izdarītos grozījumus, vai ANO EEK Noteikumiem Nr. 83 (ietverot 05. sērijas grozījumus, 5.3.1.4. apakšpunkta tabulas B rinda), vai Direktīvai 70/220/EEK, ietverot ar Direktīvu 98/69/EK (5.3.1.4. apakšpunkta tabulas B rinda) un ar Direktīvu 2002/80/EK izdarītos grozījumus;

2.2.2. ārējo trokšņu līmenis – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 51 (ietverot 02. sērijas grozījumus) vai Direktīvai 70/157/EEK, ietverot ar Direktīvu 1999/101/EK izdarītos grozījumus;

2.2.3. motora jauda – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 85 vai EK Direktīvai 80/1269/EEK, ietverot ar Direktīvu 1999/99/EK izdarītos grozījumus;

2.2.4. dīzeļmotoru atgāzu dūmainība – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 24 vai EK Direktīvai 72/306/EEK;

2.2.5. riepas – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 54 vai EK Direktīvai 92/23/EEK, ietverot ar Direktīvu 2005/11/EK izdarītos grozījumus, atjaunotās riepas – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 109;

2.2.6. pakaļējās drošības konstrukcijas (izņemot kravas seglu vilcējus) – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 58 (ietverot 01. sērijas grozījumus) vai Direktīvai 70/221/EEK, ietverot ar Direktīvu 97/19/EK vai Direktīvu 2000/8/EK izdarītos grozījumus;

2.2.7. sānu drošības konstrukcijas (izņemot kravas seglu vilcējus) – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 73 vai EK Direktīvai 89/297/EEK;

2.2.8. atpakaļskata spoguļi – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 46 (ietverot 01. sērijas grozījumus) vai Direktīvai 71/127/EEK, ietverot ar Direktīvu 88/321/EEK vai Direktīvu 2003/97/EEK izdarītos grozījumus;

2.2.9. gaismas un gaismas signalizācijas ierīces – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 48 (ietverot 01. sērijas grozījumus) vai Direktīvai 76/756/EEK, ietverot ar Direktīvu 91/663/EK izdarītos grozījumus;

2.2.10. avārijas zīme (trijstūris) – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 27 (ietverot 03. sērijas grozījumus);

2.2.11. tahogrāfs – atbilstoši Regulai (EEK) Nr.  3821/85, ietverot ar Regulu (EK) Nr.  1056/97 vai Regulu (EK) Nr.  2135/98 izdarītos grozījumus, vai atbilstoši Regulai (EK) Nr.  1360/2002, vai Regulai (EK) Nr.  432/2004;

2.2.12. ātruma ierobežotājierīce – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 89 vai Direktīvai 92/24/EEK, ietverot ar Direktīvu 2004/11/EK izdarītos grozījumus;

2.2.13. atstarojošās pazīšanas zīmes – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 70 (ietverot 01. sērijas grozījumus);

2.2.14. bremžu iekārta ar riteņu pretbloķēšanas sistēmu – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 13 (ietverot 09. sērijas grozījumus) vai Direktīvai 71/320/EEK, ietverot ar Direktīvu 98/12/EK izdarītos grozījumus;

2.2.15. stūres iekārta – atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 79 (ietverot 01. sērijas grozījumus) vai Direktīvai 70/311/EEK, ietverot ar Direktīvu 1999/7/EK izdarītos grozījumus;

2.3. "Euro V/5 drošajiem" kravas automobiļiem nepieciešams iepriekš izsniegts "Euro V/5 drošo" kravas automobiļu ekoloģijas un drošības sertifikāts, kas apliecina, ka transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši šādām prasībām:

2.3.1. motora gāzveida un cieto daļiņu izmeši – atbilstoši "Euro V/5" līmenim, t. i., atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 49 (5.2.1. apakšpunkta 1. un 2. tabulas B2 rinda, ietverot 04. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 88/77/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 1999/96/EK (I pielikuma 6.2.1. apakšpunkta 1. un 2. tabulas B2 rinda) un ar Direktīvu 2001/27/EK izdarītos grozījumus, vai atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 83 (ietverot 06. sērijas grozījumus) prasībām, vai atbilstoši Regulas (EK) Nr. 715/2007 prasībām, ietverot ar Regulu (EK) Nr. 692/2008 vai atbilstoši jaunākām grozošām Regulām izdarītos grozījumus, vai arī atbilstoši Direktīvas 2005/55/EK (I pielikuma 6.2.1. apakšpunkta 1. un 2. tabulas B2 rinda) prasībām, ietverot ar Direktīvu 2005/78/EK vai Direktīvu 2006/51/EK, vai Direktīvu 2008/74/EK, vai ar jaunākām EK Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.3.2. ārējo trokšņu līmenis – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 51 (ietverot 02. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 70/157/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 1999/101/EK vai jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.3.3. motora jauda – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 85 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 80/1269/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 1999/99/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.3.4. dīzeļmotoru atgāzu dūmainība – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 24 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 72/306/EEK vai ar jaunākām Direktīvām izdarīto grozījumu prasībām;

2.3.5. riepas – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 54 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 92/23/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 2005/11/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus; atjaunotās riepas – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 109 prasībām (ietverot grozījumus);

2.3.6. pakaļējās drošības konstrukcijas (izņemot kravas seglu vilcējus) – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 58 (ietverot 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 70/221/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 2000/8/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.3.7. sānu drošības konstrukcijas (izņemot kravas seglu vilcējus) – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 73 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 89/297/EEK vai ar jaunākām Direktīvām izdarīto grozījumu prasībām;

2.3.8. atpakaļskata spoguļi – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 46 (ietverot 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 71/127/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 88/321/EEK vai Direktīvu 2003/97/EK, vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.3.9. gaismas un gaismas signalizācijas ierīces – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 48 (ietverot 02. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 76/756/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 97/28/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.3.10. avārijas zīme (trijstūris) – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 27 (ietverot 03. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām;

2.3.11. tahogrāfs – atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 3821/85 vai Regulas (EK) Nr. 1360/2002, vai arī Regulas (EK) Nr. 432/2004 prasībām;

2.3.12. ātruma ierobežotājierīce – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 89 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 92/24/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 2004/11/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.3.13. atstarojošās pazīšanas zīmes – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 70 (ietverot 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām;

2.3.14. bremžu iekārta ar riteņu pretbloķēšanas sistēmu – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 13 (ietverot 09. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 71/320/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 98/12/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.3.15. stūres iekārta – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 79 (ietverot 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 70/311/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 1999/7/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.4. "EEV drošajiem" kravas automobiļiem nepieciešams iepriekš izsniegts "EEV drošo" kravas automobiļu ekoloģijas un drošības sertifikāts, kas apliecina, ka transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši šādām prasībām:

2.4.1. motora gāzveida un cieto daļiņu izmeši – atbilstoši "EEV" līmenim, tas ir, atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 49 (5.2.1. apakšpunkta 1. un 2. tabulas C rinda, ietverot 04. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 88/77/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 1999/96/EK (I pielikuma 6.2.1. apakšpunkta 1. un 2. tabulas C rinda) un ar Direktīvu 2001/27/EK izdarītos grozījumus, vai arī atbilstoši Direktīvas 2005/55/EK (I pielikuma 6.2.1. apakšpunkta 1. un 2. tabulas C rinda) prasībām, ietverot ar Direktīvu 2005/78/EK vai Direktīvu 2006/51/EK, vai Direktīvu 2008/74/EK, vai ar jaunākām EK Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.4.2. ārējo trokšņu līmenis – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 51 (ietverot 02. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 70/157/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 1999/101/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.4.3. motora jauda – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 85 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 80/1269/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 1999/99/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.4.4. dīzeļmotoru atgāzu dūmainība – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 24 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 72/306/EEK vai ar jaunākām Direktīvām izdarīto grozījumu prasībām;

2.4.5. riepas – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 54 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 92/23/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 2005/11/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus; atjaunotās riepas – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 109 prasībām (ietverot grozījumus);

2.4.6. pakaļējās drošības konstrukcijas (izņemot kravas seglu vilcējus) – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 58 (ietverot 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 70/221/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 2000/8/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.4.7. sānu drošības konstrukcijas (izņemot kravas seglu vilcējus) – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 73 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 89/297/EEK prasībām vai ar jaunākām EK Direktīvām izdarīto grozījumu prasībām;

2.4.8. atpakaļskata spoguļi – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 46 (ietverot 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 71/127/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 88/321/EEK vai Direktīvu 2003/97/EK, vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.4.9. gaismas un gaismas signalizācijas ierīces – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 48 (ietverot 02. sērijas un jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 76/756/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 97/28/EK vai ar jaunākām EK Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.4.10. avārijas zīme (trijstūris) – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 27 (ietverot 03. sērijas un jaunākus grozījumus) prasībām;

2.4.11. tahogrāfs – atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 3821/85 vai Regulas (EK) Nr. 1360/2002, vai arī Regulas (EK) Nr. 432/2004 prasībām vai ar jaunākām regulām izdarīto grozījumu prasībām;

2.4.12. ātruma ierobežotājierīce – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 89 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 92/24/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 2004/11/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.4.13. atstarojošās pazīšanas zīmes – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 70 (ietverot 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām;

2.4.14. bremžu iekārta ar riteņu pretbloķēšanas sistēmu – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 13 (ietverot 09. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 71/320/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 98/12/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.4.15. stūres iekārta – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 79 (ietverot 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 70/311/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 1999/7/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.5. "Euro VI/6 drošajiem" kravas automobiļiem nepieciešams iepriekš izsniegts "Euro VI/6 drošo" kravas automobiļu ekoloģijas un drošības sertifikāts, kas apliecina, ka transportlīdzeklis izgatavots atbilstoši šādām prasībām:

2.5.1. motora tipa apstiprinājums attiecībā uz emisijām – atbilstoši "Euro VI/6" līmenim, t. i., atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 49 (ietverot 06. sērijas un jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Regulas (EK) Nr. 595/2009 prasībām, vai atbilstoši Regulas (ES) Nr. 582/2011 un Regulas (ES) Nr. 64/2012 vai ar jaunākām Regulām izdarīto grozījumu prasībām;

2.5.2. ārējo trokšņu līmenis – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 51 (ietverot 02. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 70/157/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 1999/101/EK vai jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.5.3. motora jauda – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 85 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 80/1269/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 1999/99/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.5.4. riepas – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 54 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 92/23/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 2005/11/EK vai ar jaunākām EK Direktīvām izdarītos grozījumus; atjaunotās riepas – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 109 prasībām (ietverot grozījumus);

2.5.5. pakaļējās drošības konstrukcijas (izņemot kravas seglu vilcējus) – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 58 (ietverot 02. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 70/221/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 2006/20/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.5.6. sānu drošības konstrukcijas (izņemot kravas seglu vilcējus) – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 73 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 89/297/EEK vai ar jaunākām Direktīvām izdarīto grozījumu prasībām;

2.5.7. netiešās redzamības ierīces – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 46 (ietverot 02. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 2003/97/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarīto grozījumu prasībām;

2.5.8. gaismas un gaismas signalizācijas ierīces – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 48 (ietverot 03. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 76/756/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 2007/35/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.5.9. avārijas zīme (trijstūris) – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 27 (ietverot 03. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām;

2.5.10. digitālais tahogrāfs – atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 3821/85 prasībām vai atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1266/2009 prasībām vai ar jaunākām Regulām izdarīto grozījumu prasībām;

2.5.11. ātruma ierobežotājierīce – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 89 prasībām (ietverot grozījumus) vai atbilstoši Direktīvas 92/24/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 2004/11/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.5.12. atstarojošās pazīšanas zīmes – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 70 (ietverot 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām;

2.5.13. bremžu iekārta ar riteņu pretbloķēšanas sistēmu – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 13 (ietverot 10. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 71/320/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 2002/78/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.5.14. stūres iekārta – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 79 (ietverot 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 70/311/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 1999/7/EK vai ar jaunākām Direktīvām izdarītos grozījumus;

2.6. "Euro III drošo", "Euro IV/4 drošo", "Euro V/5 drošo", "EEV drošo" un "Euro VI/6 drošo" kravas automobiļu piekabēm (puspiekabēm) nepieciešams iepriekš izsniegts "Euro III drošo", "Euro IV/4 drošo", "Euro V/5 drošo", "EEV drošo" un "Euro VI/6 drošo" kravas automobiļu piekabju (puspiekabju) drošības sertifikāts, kas apliecina, ka piekabe (puspiekabe) izgatavota atbilstoši šādām prasībām:

2.6.1. riepas – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 54 (ietverot grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 92/23/EEK prasībām, vai atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 30 (ietverot 02. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām; atjaunotās riepas – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 109 prasībām (ietverot grozījumus);

2.6.2. pakaļējās drošības konstrukcijas – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 58 (ietverot 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 70/221/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 81/333/EEK¹, ar Direktīvu 97/19/EK vai ar Direktīvu 2000/8/EK izdarītos grozījumus;

2.6.3. sānu drošības konstrukcijas (ja attiecināms) – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 73 (ietverot grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 89/297/EEK prasībām;

2.6.4. avārijas gaismas signalizācija – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 48 (ietverot 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 76/756/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 91/663/EEK¹ vai ar Direktīvu 97/28/EK izdarītos grozījumus;

2.6.5. atstarojošās pazīšanas zīmes (ja attiecināms) – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 70 (ietverot 00.¹ vai 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām;

2.6.6. bremžu iekārta ar riteņu pretbloķēšanas sistēmu – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 13. (ietverot 06.¹ vai 07., vai 08.¹, vai 09. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 71/320/EEK prasībām, ietverot ar Direktīvu 91/422/EEK¹ vai ar Direktīvu 98/12/EK izdarītos grozījumus;

2.6.7. mehāniskās sakabes (ja attiecināms), ietverot rezerves sakabes ierīci – atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 55 (ietverot 01. sērijas vai jaunākus grozījumus) prasībām vai atbilstoši Direktīvas 94/20/EK prasībām.

Piezīme. (¹) Piemēro tikai ETMK transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2001. gada 31. decembrim.

3. "Euro III drošo", "Euro IV/4 drošo", "Euro V/5 drošo", "EEV drošo" un "Euro VI/6 drošo" transportlīdzekļu un to piekabju sertifikātus izsniedz CSDD pilnvarots transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā oficiālais pārstāvis Latvijā.

4. Ja transportlīdzekļa izgatavotājam Latvijā nav oficiālā pārstāvja, CSDD pilnvarots transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors izsniedz atbilstošo sertifikātu:

4.1. mehāniskajam transportlīdzeklim, pamatojoties uz tā izgatavotāja vai izgatavotāja oficiālā pārstāvja atbilstības apliecinājumu;

4.2. piekabei (puspiekabei), ja tā pirmo reizi reģistrēta līdz 2000. gada 31. decembrim, pamatojoties uz tās izgatavotāja vai izgatavotāja oficiālā pārstāvja atbilstības apliecinājumu;

4.3. piekabei (puspiekabei), ja tā pirmo reizi reģistrēta, sākot ar 2001. gada 1. janvāri.

1301. Transportlīdzekļa identifikācija

ETMK kravas automobilim jābūt atbilstoši izgatavotai (izgatavotām) un piestiprinātai (piestiprinātām) izgatavotāja plāksnītei (plāksnītēm), kas satur vismaz šādu informāciju:

– transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN),

– motora numuru,

– motora tipu,

– motora tipa apstiprinājuma marķējumus atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 49, Nr. 83 un Nr. 24 prasībām vai atbilstoši Direktīvas 88/77/EEK vai Direktīvas 2005/55/EK, vai Direktīvas 72/306/EEK prasībām, vai Regulas (EK) Nr.  595/2009 prasībām, vai atbilstoši Direktīvas 70/220/EEK, vai Regulas (EK) Nr.  715/2007 prasībām;

– dīzeļmotora dūmgāzu koriģētā absorbcijas koeficienta vērtību k [m^–1], izņemot "Euro VI drošos/6" transportlīdzekļus.

1302. Atgāzu dūmainība

Tehniskās apskates ietvaros izmērītā ETMK transportlīdzekļa dīzeļmotora dūmgāzu absorbcijas koeficienta k (m^–1) vērtība nedrīkst pārsniegt izgatavotāja noteikto dīzeļmotora dūmgāzu koriģētā absorbcijas koeficienta vērtību, izņemot "Euro VI drošo" transportlīdzekli, kura dīzeļmotora dūmgāzu absorbcijas koeficienta k (m^–1) vērtība nedrīkst pārsniegt 0,5.

1303. Riepu protektora dziļums

Visu ETMK transportlīdzekļu riepu minimālajam protektora dziļumam jābūt ne mazākam kā 2,0 mm. Laikposmā, kad CSN paredz obligātu ziemas riepu lietošanu, piekabēm (puspiekabēm) ar pilnu masu līdz 3,5 t minimālais pieļaujamais ziemas apstākļos izmantojamo riepu protektora dziļums mērīšanas zonā nedrīkst būt mazāks par 4 mm.

1305. Sertifikāti

Lai saņemtu RS sertifikātu, jāuzrāda transportlīdzekļa izgatavotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja Latvijā izsniegts "Euro III drošo", "Euro IV drošo", "Euro V drošo", "EEV drošo" vai "Euro VI drošo" transportlīdzekļu prasībām atbilstoša kravas automobiļa ekoloģijas un drošības sertifikāta oriģināls vai piekabes (puspiekabes) drošības sertifikāta oriģināls.

II. Prasību izpildes novērtēšanas kritēriji

1. Atļautu transportlīdzekļa pārbūvi, kas nav noformēta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu pārbūvi noteiktā kārtībā, attiecīgajā kodā novērtē ar 2. vērtējumu. Aizliegtu transportlīdzekļa pārbūvi attiecīgajā kodā novērtē ar 3. vērtējumu.

2. Ja gaismas ierīces gaismas avots ir gaismas diožu bloks, gaismas ierīci uzskata par nedegošu, ja nedeg divas trešdaļas vai vairāk diožu. Ja gaismas diožu blokā nedeg līdz divām trešdaļām diožu, šādu bojājumu novērtē ar 1. vērtējumu attiecīgajā kodā.