Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumus Nr. 423 "Prasības ar jonizējošo starojumu apstrādātai pārtikai un tās papildu marķējumam".
Ministru kabineta noteikumi Nr.323

Rīgā 2004.gada 20.aprīlī (prot. Nr.23 13.§)
Obligātās nekaitīguma prasības ar jonizējošo starojumu apstrādātai pārtikai un papildu prasības tās marķējumam
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu

1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības ar jonizējošo starojumu apstrādātai pārtikai un papildu prasības tās marķējumam. Noteikumi attiecas uz pārtikas un tās sastāvdaļu ražošanu, izplatīšanu un importu.

2. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. pārtiku, kas pakļauta jonizējošajam starojumam, ko rada mērīšanas vai pārbaudes ierīces, ja absorbētā doza nav lielāka par:

2.1.1. 0,01 Gy (grejs), lietojot pārbaudes ierīces, kurās izmanto neitronus ar maksimālo enerģiju 14 MeV;

2.1.2. 0,5 Gy, lietojot pārbaudes ierīces, kas izstaro rentgenstarojumu ar maksimālo enerģiju 10 MeV, vai mērīšanas vai pārbaudes ierīces, kas izstaro cita veida jonizējošo starojumu ar maksimālo enerģiju 5 MeV;

2.2. pārtiku, kas paredzēta pacientiem, kuriem nepieciešams sterils uzturs, un kas ārsta uzraudzībā ir sagatavota, izmantojot jonizējošo starojumu.

3. Atļauts ievest, ražot un izplatīt tikai tādu ar jonizējošo starojumu apstrādātu pārtiku, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

4. Pārtikas apstrādi ar jonizējošo starojumu veic juridiskā vai fiziskā persona (turpmāk – operators), kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Radiācijas drošības centrs ir izsniedzis speciālu atļauju (licenci) vai atļauju veikt pārtikas apstrādi ar jonizējošā starojuma avotiem. Pārtiku var apstrādāt, izmantojot tikai šādus jonizējošā starojuma avotus:

4.1. radionuklīdu 60Co vai 137Cs gamma starojumu;

4.2. iekārtas, kas ģenerē rentgenstarus, kuru enerģija nepārsniedz 5 MeV;

4.3. iekārtas, kas ģenerē elektronus, kuru enerģija nepārsniedz 10 MeV.

5. Pārtikas apstrāde ar jonizējošo starojumu ir atļauta tikai šādos gadījumos:

5.1. ir pamatota tehnoloģiska nepieciešamība;

5.2. apstrāde neapdraud sabiedrības veselību;

5.3. apstrāde dod labumu patērētājam;

5.4. apstrāde netiek izmantota par aizstājēju labas ražošanas prakses, labas lauksaimniecības prakses vai labas higiēnas prakses ievērošanai pārtikas apritē.

6. Pārtikas apstrādi ar jonizējošo starojumu var izmantot tikai šādiem mērķiem:

6.1. samazināt saslimstību ar pārtikas izraisītām slimībām, iznīcinot patogēnus mikroorganismus;

6.2. samazināt pārtikas bojāšanos, kavējot vai apturot pūšanas procesu un iznīcinot mikroorganismus, kas veicina bojāšanos;

6.3. samazināt pārtikas zudumus, kas rodas, attiecīgajai pārtikai priekšlaikus nogatavojoties, asnojot vai dīgstot;

6.4. attīrīt pārtiku no organismiem, kas ir kaitīgi augiem vai augu produktiem.

7. Operators nodrošina, lai pārtikas apstrāde ar jonizējošo starojumu atbilstu Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un Pasaules veselības organizācijas (FAO/WHO) Codex Alimentarius Komisijas ieteiktā starptautiskā prakses koda par pārtikas apstarošanas procesu (FAO/WHO/CAC/RCP 19-1979, Rev.1-2003) prasībām.

8. Operators nosaka kopējo vidējo absorbēto dozu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

9. Pārtika, kuru atļauts apstrādāt ar jonizējošo starojumu, un maksimāli pieļaujamās kopējās vidējās absorbētās dozas noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā. Apstarojot pārtiku ar jonizējošo starojumu vairākas reizes, nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamās kopējās vidējās absorbētās dozas.

10. Aizliegts ar jonizējošo starojumu apstrādāt pārtiku, ja tās sagatavošanā tiek izmantota ķīmiska apstrāde, kurai ir tāds pats mērķis kā apstrādei ar jonizējošo starojumu. Aizliegts ar jonizējošo starojumu apstrādāt izplatīšanai nederīgu pārtiku.

11. Ar jonizējošo starojumu apstrādātu pārtiku marķē normatīvajos aktos par pārtikas preču marķēšanu noteiktajā kārtībā, norādot šādu papildu informāciju:

11.1. norādi "apstarots" vai "apstrādāts ar jonizējošo starojumu" pievieno sastāvdaļas nosaukumam sastāvdaļu sarakstā, ja apstaroto pārtiku izmanto kā sastāvdaļu;

11.2. norādi "apstarots" vai "apstrādāts ar jonizējošo starojumu" pievieno sastāvdaļu sarakstam, ja apstaroto pārtiku izmanto kā kompleksās sastāvdaļas elementu, arī ja kompleksās sastāvdaļas saturs gala produktā ir mazāks par 25 %;

11.3. norādi "apstarots" vai "apstrādāts ar jonizējošo starojumu" sniedz kopā ar apstarotās pārtikas vai tās sastāvdaļas nosaukumu tieši uz tvertnes, kurā ir nefasēta apstarotā pārtika, vai uz tvertnei pievienotas etiķetes;

11.4. operatora nosaukumu un adresi vai reģistrācijas numuru, ja apstaroto pārtiku ir paredzēts izmantot pārstrādei, apstrādei vai pārtikas ražošanai.

12. Informāciju par pārtikas apstarošanu ar jonizējošo starojumu norāda pavaddokumentos.

13. Operators dokumentē informāciju par katra šo noteikumu 4.punktā minētā starojuma avota izmantošanu. Katrai apstarotās pārtikas partijai norāda:

13.1. pārtikas nosaukumu un daudzumu;

13.2. pārtikas partijas numuru;

13.3. ziņas par personu, kas pasūtījusi pārtikas apstrādi ar jonizējošo starojumu, un ziņas par personu, kas saņems šo pārtiku pēc apstrādes. Fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu un adresi, juridiskajai personai – nosaukumu un juridisko adresi;

13.4. apstrādes datumu;

13.5. ziņas par iepakojuma materiālu, kas lietots pārtikas apstrādes laikā;

13.6. ziņas par pārtikas apstrādes procesa dozimetrisko kontroli un tās rezultātiem – minimālo un maksimālo absorbēto dozu, kā arī ziņas par jonizējošā starojuma avotu;

13.7. ziņas par šo noteikumu 1.pielikuma 3.punktā minētajiem absorbētās dozas mērījumiem.

14. Šo noteikumu 13.punktā minēto informāciju uzglabā piecus gadus.

15. Pārtiku, kas paredzēta apstrādei ar jonizējošo starojumu, iepako piemērotā materiālā.

16. Aizliegts ar jonizējošo starojumu apstrādātu pārtiku importēt no trešajām valstīm (valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), izņemot gadījumus, ja apstrādi veicis šo noteikumu 3.pielikumā minētais operators.

17. Šo noteikumu ievērošanas kontroli un uzraudzību atbilstoši kompetencei veic Pārtikas un veterinārais dienests un Radiācijas drošības centrs.

18. Pārtikas un veterinārais dienests nosūta Eiropas Komisijai ikgadējos kontroles rezultātus.

19. Radiācijas drošības centrs nosūta Eiropas Komisijai ziņas par tiem operatoriem (nosaukums un adrese), kuriem izsniegtas speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas veikt pārtikas apstrādi ar jonizējošo starojumu, kā arī licenču vai atļauju kopijas un lēmumus, kas atceļ vai uz laiku aptur to darbību.

20. Radiācijas drošības centrs nosūta Eiropas Komisijai ikgadējos kontroles rezultātus, norādot apstrādātās pārtikas kategorijas un daudzumus un apstrādē izmantotās kopējās vidējās absorbētās dozas.

21. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 22.februāra Direktīvas 1999/2/EK par dalībvalstu likumdošanas tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 22.februāra Direktīvas 1999/3/EK par Kopienas pārtikas produktu un sastāvdaļu, ko apstrādā ar jonizējošo starojumu, saraksta izveidi.

Ministru prezidents I.Emsis

Veselības ministrs R.Muciņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.323
Kopējās vidējās absorbētās dozas noteikšana
Veselības ministrs R.Muciņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.323
Pārtikas produkti, kurus atļauts apstrādāt ar jonizējošo starojumu, un maksimāli pieļaujamās absorbētās dozas

 Pārtikas produkti

 Maksimāli pieļaujamā kopējā vidējā absorbētā doza (kGy)

 Žāvēti aromātiskie augi un garšvielas (arī dārzeņu garšvielas)

 10

Veselības ministrs R.Muciņš
3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.323
Eiropas Savienībā atzītie trešo valstu operatori

1. Reģistrācijas numurs: EU-AIF 01-2002 HEPRO Cape (Pty) Ltd 6 Ferrule Avenue Montague Gardens Milnerton 7441 Western Cape Republic of South Africa Phone: (27-21) 551 24 40 Fax: (27-21) 551 17 66

2. Reģistrācijas numurs: EU-AIF 02-2002 Gammaster South Africa (Pty) Ltd PO Box 3219 5 Waterpas Street Isando Extension 3 Kempton Park 1620 Johannesburg Republic of South Africa Phone: (27-11) 974 88 51 Fax: (27-11) 974 89 86

3. Reģistrācijas numurs: EU-AIF 03-2002 Gamwave (Pty) Ltd PO Box 26406 Isipingo Beach Durban 4115 Kwazalu-Natal Republic of South Africa Phone: (27-31) 902 88 90 Fax: (27-31) 912 17 04

4. Reģistrācijas numurs: EU-AIF 04-2002 Agroster Besugarzo Rezvenytarsasag Budapest X Jaszberenyl ut 5 H-1106 Phone: (36-1) 262 19 22 Fax: (36-1) 262 19 22

Veselības ministrs R.Muciņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 323Pieņemts: 20.04.2004.Stājas spēkā: 01.05.2004.Zaudē spēku: 30.11.2015.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 68, 30.04.2004.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
87855
01.05.2004
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva