Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 423

Rīgā 2015. gada 28. jūlijā (prot. Nr. 36 48. §)
Prasības ar jonizējošo starojumu apstrādātai pārtikai un tās papildu marķējumam
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4. panta otro daļu un 13. panta trešās daļas 3. punktu

1. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma prasības ar jonizējošo starojumu apstrādātai pārtikai un prasības tās papildu marķējumam.

2. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. pārtiku, kas pakļauta jonizējošajam starojumam, ko rada mērīšanas vai pārbaudes ierīces, ja absorbētā doza nav lielāka par:

2.1.1. 0,01 Gy (greju), lietojot pārbaudes ierīces, kurās izmanto neitronus ar maksimālo enerģiju 14 MeV;

2.1.2. 0,5 Gy, lietojot pārbaudes ierīces, kas ģenerē rentgenstarojumu ar maksimālo enerģiju 10 MeV, vai mērīšanas vai pārbaudes ierīces, kas ģenerē cita veida jonizējošo starojumu ar maksimālo enerģiju 5 MeV;

2.2. pārtiku, kas paredzēta pacientiem, kuriem nepieciešams sterils uzturs, un kas ārsta uzraudzībā ir sagatavota, izmantojot jonizējošo starojumu.

3. Atļauts ievest, ražot un izplatīt tikai tādu ar jonizējošo starojumu apstrādātu pārtiku, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

4. Pārtikas apstrādi ar jonizējošo starojumu veic juridiskā vai fiziskā persona, kurai Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs ir izsniedzis speciālu atļauju (licenci) veikt pārtikas apstrādi ar jonizējošā starojuma avotiem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām radiācijas drošības un kodoldrošības jomā (turpmāk – operators). Pārtiku var apstrādāt, izmantojot tikai šādus jonizējošā starojuma avotus:

4.1. radionuklīdu 60Co vai 137Cs gamma starojumu;

4.2. iekārtas, kas ģenerē rentgenstarojumu, kura enerģija nepārsniedz 5 MeV;

4.3. iekārtas, kas ģenerē elektronus, kuru enerģija nepārsniedz 10 MeV.

5. Pārtikas apstrāde ar jonizējošo starojumu ir atļauta tikai šādos gadījumos:

5.1. ir pamatota tehnoloģiska nepieciešamība;

5.2. apstrāde neapdraud sabiedrības veselību;

5.3. apstrāde dod labumu patērētājam;

5.4. apstrāde netiek izmantota par aizstājēju labas ražošanas prakses, labas lauksaimniecības prakses vai labas higiēnas prakses ievērošanai pārtikas apritē.

6. Pārtikas apstrādi ar jonizējošo starojumu var izmantot tikai šādiem mērķiem:

6.1. samazināt saslimstību ar pārtikas izraisītām slimībām, iznīcinot patogēnus mikroorganismus;

6.2. samazināt pārtikas bojāšanos, kavējot vai apturot pūšanas procesu un iznīcinot mikroorganismus, kas veicina bojāšanos;

6.3. samazināt pārtikas zudumus, kas rodas, attiecīgajai pārtikai priekšlaikus nogatavojoties, asnojot vai dīgstot;

6.4. attīrīt pārtiku no organismiem, kas ir kaitīgi augiem vai augu produktiem.

7. Operators nosaka vidējo jonizējošā starojuma absorbēto dozu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu.

8. Pārtika, ko atļauts apstrādāt ar jonizējošo starojumu, un maksimāli pieļaujamās vidējās jonizējošā starojuma absorbētās dozas noteiktas šo noteikumu 2. pielikumā. Apstrādājot pārtiku ar jonizējošo starojumu vairākas reizes, nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamās kopējās vidējās absorbētās dozas.

9. Ar jonizējošo starojumu aizliegts apstrādāt pārtiku, ja tās sagatavošanā izmanto ķīmisko apstrādi, kurai ir tāds pats mērķis kā apstrādei ar jonizējošo starojumu. Ar jonizējošo starojumu aizliegts apstrādāt izplatīšanai nederīgu pārtiku.

10. Ar jonizējošo starojumu apstrādātu pārtiku marķē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un fasētu pārtikas preču marķēšanu. Marķējumā papildus ietver šādu informāciju:

10.1. norādi "apstarots" vai "apstrādāts ar jonizējošo starojumu". Norādi:

10.1.1. pievieno sastāvdaļas nosaukumam sastāvdaļu sarakstā, ja apstaroto pārtiku izmanto kā sastāvdaļu;

10.1.2. pievieno sastāvdaļu sarakstam, ja apstaroto pārtiku izmanto kā kompleksās sastāvdaļas elementu, arī ja kompleksās sastāvdaļas saturs gala produktā ir mazāks par 25 procentiem;

10.1.3. izvieto kopā ar apstarotās pārtikas vai tās sastāvdaļas nosaukumu tieši uz tvertnes, kurā ir nefasēta apstarotā pārtika, vai uz tvertnei pievienotas etiķetes;

10.2. operatora nosaukumu un adresi vai reģistrācijas numuru, ja apstaroto pārtiku ir paredzēts izmantot pārstrādei, apstrādei vai pārtikas ražošanai.

11. Informāciju par pārtikas apstarošanu ar jonizējošo starojumu norāda pavaddokumentos.

12. Operators dokumentē informāciju par katra šo noteikumu 4. punktā minētā starojuma avota izmantošanu. Katrai apstarotās pārtikas partijai norāda:

12.1. pārtikas īpašības un daudzumu;

12.2. pārtikas partijas numuru;

12.3. ziņas par personu, kas pasūtījusi pārtikas apstrādi ar jonizējošo starojumu, un ziņas par personu, kas saņems šo pārtiku pēc apstrādes. Fiziskai personai norāda vārdu, uzvārdu un adresi, juridiskai personai – nosaukumu un juridisko adresi;

12.4. apstrādes datumu;

12.5. ziņas par iepakojuma materiālu, kas lietots pārtikas apstrādes laikā;

12.6. ziņas par pārtikas apstrādes procesa dozimetrisko kontroli un tās rezultātiem – minimālo un maksimālo absorbēto dozu, kā arī ziņas par jonizējošā starojuma avotu;

12.7. ziņas par šo noteikumu 1. pielikuma 3. punktā minētajiem absorbētās dozas mērījumiem.

13. Šo noteikumu 12. punktā minēto informāciju uzglabā piecus gadus.

14. Pārtiku, kas paredzēta apstrādei ar jonizējošo starojumu, iepako piemērotā materiālā.

15. Ar jonizējošo starojumu apstrādātu pārtiku aizliegts importēt no trešajām valstīm (valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), izņemot gadījumus, ja apstrādi veicis atzīts operators. Atzīto operatoru saraksts ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16. Šo noteikumu ievērošanas kontroli un uzraudzību atbilstoši kompetencei veic Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs.

17. Pārtikas un veterinārais dienests reizi gadā nosūta Eiropas Komisijai informāciju par pārbaudēm, kas veiktas tirdzniecībā esošai ar jonizējošo starojumu apstrādātai pārtikai, un konstatētajām neatbilstībām.

18. Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs nosūta Eiropas Komisijai ziņas par tiem operatoriem (nosaukums un adrese), kuriem izsniegtas speciālās atļaujas (licences) veikt pārtikas apstrādi ar jonizējošo starojumu, kā arī licenču kopijas un lēmumus, kas atceļ vai uz laiku aptur to darbību.

19. Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs nosūta Eiropas Komisijai ikgadējos kontroles rezultātus, norādot licencēto operatoru iekārtās apstrādātās pārtikas kategorijas un daudzumu un apstrādē izmantotās vidējās jonizējošā starojuma absorbētās dozas.

20. Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 30. novembrī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīvas 1999/2/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas ir apstrādātas ar jonizējošo radiāciju;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 22. februāra Direktīvas 1999/3/EK par Kopienas pārtikas produktu un sastāvdaļu, ko apstrādā ar jonizējošo starojumu, saraksta izveidi.

Ministru prezidenta vietā –
satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 28. jūlija
noteikumiem Nr. 423
Vidējās jonizējošā starojuma absorbētās dozas noteikšana

1. Lai nodrošinātu nekaitīgumu pārtikai, kas apstrādāta ar jonizējošā starojuma vidējo absorbēto dozu, kura nepārsniedz 10 kGy, pieņem, ka visa jonizējošā starojuma ķīmiskā iedarbība konkrētajā dozas diapazonā ir proporcionāla dozai. Vidējo absorbēto dozu visā preces tilpumā aprēķina, izmantojot šādu integrāli:

  – vidējā absorbētā doza;

M – apstrādātā parauga kopējā masa;

p – parauga blīvums punktā (x, y, z);

d – absorbētā doza punktā (x, y, z);

dV – dx dy dz, bezgalīgi mazs tilpuma elements, kuru reāli izsaka kā tilpuma daļas.

2. Viendabīgiem fasētiem vai viendabīgiem nefasētiem pārtikas produktiem vidējo absorbēto dozu nosaka tieši, izvietojot atbilstošu skaitu dozimetru vairākās vietās visā pārtikas produkta tilpumā. Pēc katra dozimetra rādītāja nolasīšanas aprēķina vidējo vērtību, kas ir vidējā absorbētā doza. Nolasot dozimetra rādītājus visā produktā, ir zināma maksimālā un minimālā absorbētā doza, mērījumus šajās divās pozīcijās izmanto, lai aprēķinātu vidējo absorbēto dozu. Dažos gadījumos, ja nav iespējams precīzi noteikt maksimālo um minimālo absorbēto dozu, nosaka vidējo vērtību no minimālajām dozām () un vidējo vērtību no maksimālajām dozām (). Šādā gadījumā vidējā absorbētā doza ir:

Attiecība nepārsniedz 3.

3. Pirms uzsākt noteikta veida pārtikas produkta apstrādi ar jonizējošo starojumu, operators nosaka minimālās un maksimālās dozas atrašanās pozīciju, veicot absorbētās dozas mērījumus visā produkta tilpumā. Mērījumus veic 3–5 reizes, ņemot vērā, ka dažādās pārtikas produkta vietās var būt atšķirīgi rādītāji.

4. Mērījumus atkārto, tiklīdz mainās pārtikas produktu partija, pārtikas produktu veids vai apstarošanas apstākļi.

5. Apstrādes laikā kārtējos absorbētas dozas mērījumus veic, lai nodrošinātu, ka maksimālās dozas normas nav pārsniegtas. Mērījumus veic, novietojot dozimetrus maksimālās vai minimālās dozas atrašanās pozīcijās vai kādā konkrētā pozīcijā. Absorbētajai dozai šajā pozīcijā jābūt kvantitatīvi samērojamai ar maksimālo un minimālo dozu un jāatrodas izdevīgā vietā produktā vai uz tā virsmas, kur dozas izmaiņas nav lielas.

6. Kārtējos absorbētās dozas mērījumus veic katrai pārtikas produktu partijai ar regulāriem intervāliem apstrādes laikā.

7. Ja tiek apstrādāti plūstoši, nefasēti produkti, nav iespējams noteikt minimālās un maksimālās dozas atrašanās pozīcijas. Šādos gadījumos dozimetrus izvieto izlases veidā, lai noteiktu dozu minimālās un maksimālās vērtības.

8. Dozas mērījumus veic, izmantojot apstarošanas apstākļiem, starojuma dozu diapazonam un drošības prasībām atbilstošas iekārtas, kas nodrošina nepieciešamo mērījumu rezultātu precizitāti, ticamību un drošas darbības ar tām. Operators izvēlas nepieciešamo dozimetrijas iekārtu skaitu, lai nodrošinātu pietiekamu informāciju par pārtikas produkta apstrādi ar jonizējošo starojumu.

9. Apstrādes laikā operators kontrolē un protokolē konkrētus iekārtas parametrus. Radionuklīdu iekārtām parametros iekļauj arī pārtikas produkta transportēšanas ātrumu vai jonizējošā starojuma zonā pavadīto laiku, kā arī norādi par pareizu jonizējošā starojuma avota pozīciju. Elektronu paātrinātāju parametros iekļauj pārtikas produkta transportēšanas ātrumu un iekārtas enerģijas līmeni, elektronu plūsmas un skenera platumu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 28. jūlija
noteikumiem Nr. 423
Pārtikas produkti, kurus atļauts apstrādāt ar jonizējošo starojumu, un maksimāli pieļaujamās jonizējošā starojuma absorbētās dozas
Pārtikas produkti Maksimāli pieļaujamā kopējā vidējā jonizējošā starojuma absorbētā doza (kGy)
Žāvēti aromātiskie augi un garšvielas (arī dārzeņu garšvielas) 10
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 423Pieņemts: 28.07.2015.Stājas spēkā: 30.11.2015.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 147, 30.07.2015. OP numurs: 2015/147.12
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
275599
30.11.2015
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva