Zaudējis spēku - Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra noteikumus Nr. 1112 "Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība".

Ministru kabineta noteikumi Nr.166

Rīgā 2004.gada 25.martā (prot. Nr.16 18.§)

Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku barības aprites likuma 10.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā marķējama dzīvnieku barība.

2. Dzīvnieku barības, tās sastāvdaļu, barības maisījumu, premiksu, barības piedevu, diētiskās un ārstnieciskās barības marķējumā norāda:

2.1. garantēto derīguma termiņu vai glabāšanas termiņu "Derīgs līdz (mēnesis, gads)". Barībai, kas ātri bojājas, norāda "Izlietot līdz (datums, mēnesis, gads)";

2.2. partijas numuru;

2.3. ražotāja atzīšanas vai reģistrācijas numuru;

2.4. neto svaru sausiem produktiem un tilpumu vai svaru šķidriem produktiem;

2.5. juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un adresi, kura ir atbildīga par marķējumā sniegto informāciju;

2.6. ražotāja nosaukumu un adresi, ja ražotājs nav atbildīgs par marķējumu.

(Grozīts ar MK 12.10.2004. noteikumiem Nr.856)

3. Marķējumā ietverto informāciju, kas atbilst šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām, drīkst papildināt ar citu informāciju, ja tā:

3.1. nesatur ziņas par to, ka barība pasargā no slimības, novērš slimību vai ārstē to;

3.2. ir skaidri nodalīta no obligātās informācijas.

4. Ja informāciju par derīguma termiņu, neto svaru, partijas numuru un ražotāja atzīšanas vai reģistrācijas numuru norāda citā, nevis marķējumam paredzētā vietā, marķējumā ir norāde par attiecīgās informācijas atrašanās vietu.

5. Marķējumā sniedzamo informāciju norāda pavaddokumentā, ja:

5.1. dzīvnieku barību tirgo no autocisternām vai līdzīgiem transportlīdzekļiem;

5.2. barība ir nelielos daudzumos un paredzēta gala patērētājam.

II. Barības sastāvdaļu marķēšana

6. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām barības sastāvdaļu marķējumā norāda:

6.1. uzrakstu "Barības sastāvdaļa";

6.2. barības sastāvdaļas nosaukumu, ko veido atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam vai šo noteikumu 7.punktam;

6.3. obligāti norādāmo vielu atbilstoši dzīvnieku barības sastāvdaļu sarakstam (1.pielikums);

6.4. ja nepieciešams, barības ražošanas tehnoloģiju (2.pielikums) un barības sastāvdaļās obligāti norādāmo barības vielu daudzuma pieļaujamās novirzes (3.pielikums).

(Grozīts ar MK 12.10.2004. noteikumiem Nr.856)

7. Barības sastāvdaļām, kuras nav minētas šo noteikumu 1.pielikumā, nosaukumu veido, norādot produkta vai blakusprodukta izcelsmi (piemēram, dzīvnieku, augu), kā arī vienu vai vairākus šādus rādītājus:

7.1. izmantoto daļu (piemēram, sēklas, bumbuļi);

7.2. pārstrādes procesu (piemēram, ekstrakcija, tvaicēšana);

7.3. gatavību vai kvalitāti (piemēram, zems glikozinolāta daudzums, taukiem bagāts, zems cukura daudzums).

8. Ievedot pirmo reizi Eiropas Savienības teritorijā barības sastāvdaļas no trešās valsts, kurā nevar veikt nepieciešamos analītiskos mērījumus, marķējumā nenorāda šo noteikumu 6.3.apakšpunktā, 7., 17. un 18.punktā minētās ziņas, ja persona, kas ir atbildīga par marķējumā sniegto informāciju:

8.1. pirms kravas ievešanas par to informē Pārtikas un veterināro dienestu;

8.2. precīzu informāciju par sastāvu pircējam un Pārtikas un veterinārajam dienestam sniedz 10 dienu laikā pēc barības sastāvdaļu ievešanas;

8.3. pirms kravas ievešanas iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā pagaidu ziņas par sastāvu un, izmantojot teksta izcēlumu, norāda: "Pagaidu ziņas jāapstiprina ... (tās laboratorijas nosaukums un adrese, kurai uzdots veikt analīzes) par paraugu Nr. ... (analizējamā parauga ekspertīzes numurs) līdz ... (datums)".

(Grozīts ar MK 12.10.2004. noteikumiem Nr.856)

9. Pārtikas un veterinārais dienests informē Eiropas Komisiju par iemesliem, kuru dēļ ir pieļautas šo noteikumu 8.punktā minētās atkāpes no noteikumu prasībām.

10. Barības sastāvdaļu obligāti norādāmo vielu drīkst nenorādīt, ja:

10.1. pircējs rakstiski apliecina, ka viņam šāda informācija nav nepieciešama;

10.2. dzīvnieku vai augu izcelsmes, svaigu vai konservētu, termiski apstrādātu vai termiski neapstrādātu barības sastāvdaļu svars nepārsniedz 10 kg, tās ir paredzētas mājas (istabas) dzīvniekiem un Pārtikas un veterinārajā dienestā atzīts vai reģistrēts izplatītājs to piegādā gala patērētājam.

(Grozīts ar MK 12.10.2004. noteikumiem Nr.856)

11. Ja barības sastāvdaļu svars nepārsniedz 10 kg un tās ir paredzētas gala patērētājam, marķējumā sniedzamo informāciju un papildu informāciju drīkst norādīt pavaddokumentā.

12. Ja barības aprites laikā:

12.1. barības sastāvdaļas sadala vairākos iepakojumos vai konteineros, uz katra iepakojuma, konteinera vai pavaddokumentā norāda marķējumā nepieciešamo informāciju un atsauci uz sākotnējo marķējumu;

12.2. barības sastāvdaļās veic izmaiņas, to norāda jaunajā marķējumā. Par izmaiņām atbildīgs ir to veicējs.

13. Obligāti norādāmo vielu sarakstā minētās vielas un neto svaru nenorāda augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas rūpniecības blakusproduktiem, ja to mitruma saturs pārsniedz 50 %.

14. Barības sastāvdaļas nav jāmarķē, ja lopbarības audzētājs dzīvnieku turētājam piegādā svaigas vai konservētas, termiski apstrādātas vai termiski neapstrādātas augu izcelsmes barības sastāvdaļas, kas nesatur barības piedevas (izņemot konservantus).

15. Latvijā drīkst izplatīt šo noteikumu 1.pielikumā minētās barības sastāvdaļas tikai ar tādiem nosaukumiem, kā norādīts šajā pielikumā, ja tās atbilst pielikumā sniegtajam aprakstam. Ja barības sastāvdaļas nosaukums neatbilst tās aprakstam, nosaukumu veido, kā norādīts šo noteikumu 7.punktā.

16. Ja barības sastāvdaļas nosaukumā ir vārds vai vārdi iekavās, tad iekavās norādīto vārdu vai vārdus drīkst neminēt (piemēram, ja nosaukums ir "Sojas (pupu) eļļa", marķējumā norāda "Sojas eļļa").

17. Ja šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts cits mitruma līmenis, marķējumā barības sastāvdaļas mitruma saturu norāda, ja tas pārsniedz 14 % no barības sastāvdaļas svara. Ja barības sastāvdaļas mitruma saturs nepārsniedz 14 %, to marķējumā norāda tikai pēc pircēja pieprasījuma.

18. Ja šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts cits līmenis, marķējumā norāda sālsskābē nešķīstošu pelnu saturu barības sastāvdaļā, ja tas pārsniedz 2,2 % sausnā.

19. Ja šo noteikumu 1.pielikumā minētās barības sastāvdaļas izmanto par denaturējošām vielām vai saistvielām, marķējumā norāda šādu informāciju:

19.1. denaturējošām vielām — izmantoto barības sastāvdaļu īpašības un daudzumu;

19.2. saistvielām — izmantoto barības sastāvdaļu īpašības.

20. Obligāti norādāmo vielu daudzumā ir pieļaujamas novirzes atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam.

III. Barības piedevu, barības maisījumu, premiksu, ārstnieciskās un diētiskās barības marķēšana

21. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām barības maisījumu marķējumā norāda:

21.1. atbilstoši barības sastāvam - barības maisījuma veidu:

21.1.1. "pilnvērtīga barība";

21.1.2. "papildbarība";

21.1.3. "minerālbarība" (papildbarība, kas galvenokārt sastāv no minerālvielām un satur vismaz 40 % koppelnu);

21.1.4. "melasi saturoša barība" (papildbarība, kuras sastāvā ir melase un kura satur vismaz 14 % cukura (saharozes veidā));

21.1.5. "jaunpiena aizvietotājs" (jaundzīvnieku un nobarojamo teļu ēdināšanai paredzēts barības maisījums, kuru izēdina sausā veidā vai izšķīdinot noteiktā šķidruma daudzumā, lai papildinātu vai aizvietotu jaunpienu, pilnpienu vai vājpienu);

21.1.6. "pilnpiena aizvietotājs";

21.1.7. "vājpiena aizvietotājs";

21.2. (svītrots ar MK 12.10.2004. noteikumiem Nr.856);

21.3. dzīvnieku sugu vai grupu, kam paredzēts barības maisījums;

21.4. lietošanas norādījumus, mērķi, kādam paredzēts barības maisījums, un lietošanas ierobežojumus (ja tādi ir);

21.5. barības sastāvdaļas atbilstoši šo noteikumu 31., 32. un 33.punktā minētajām prasībām. Šis nosacījums neattiecas uz mājas (istabas) dzīvniekiem (izņemot suņus un kaķus);

21.6. obligāti norādāmo vielu atbilstoši šo noteikumu 4.pielikuma prasībām;

21.7. ja nepieciešams, analītiskās vielas un to daudzumus atbilstoši šo noteikumu 42., 43., 44., 45. un 46.punktā un 5.pielikumā minētajām prasībām.

21.¹ Mājas (istabas) dzīvnieku (izņemot suņus un kaķus) barības marķējumā apzīmējumu "pilnvērtīga barība" vai "papildbarība" var aizstāt ar apzīmējumu "barības maisījums". Šajā gadījumā barības marķējumā norāda tādu pašu informāciju kā pilnvērtīgai barībai.

(MK 12.10.2004. noteikumu Nr.856 redakcijā)

21.² Barības maisījumam, kurā nav vairāk par trim sastāvdaļām, marķējumā nenorāda, kādai dzīvnieku sugai vai kategorijai un kādam mērķim šis barības maisījums ir paredzēts, kā arī nesniedz norādījumus par atbilstošu barības maisījuma izmantošanu, ja tas ir skaidri noteikts barības maisījuma nosaukumā.

(MK 12.10.2004. noteikumu Nr.856 redakcijā)

22. Barības maisījumu marķējumam paredzētajā vietā papildus norāda šādu informāciju:

22.1. tās juridiskās vai fiziskās personas preču zīmi, kura ir atbildīga par marķējumā sniegto informāciju;

22.2. ražotājvalsti;

22.3. (svītrots ar MK 12.10.2004. noteikumiem Nr.856);

22.4. produkta tirdzniecības nosaukumu vai aprakstu;

22.5. barības maisījumu termiskās apstrādes vai citas īpašas apstrādes veidu.

23. (Zaudējis spēku ar 17.10.2004., skat. 49. punktu.)

24. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām barības piedevām un barības maisījumiem, kas satur fermentus, marķējumā norāda:

24.1. aktīvo sastāvdaļu nosaukumu, identifikācijas numuru (piemēram, Endo-1,4-beta-ksilanāze EC 3.2.1.8.) un aktivitātes vienības gramā vai mililitrā (kilogramā vai litrā) (ja šīs vienības ir nosakāmas, izmantojot oficiālas vai zinātniskas metodes) atbilstoši normatīvajos aktos par dzīvnieku barībā atļauto piedevu reģistrēšanu noteiktajām prasībām;

24.2. ieteicamo pievienojamo fermentu daudzumu un ierobežojumus, ja tādi ir;

24.3. barības maisījumu apstrādes veidu (termiskā vai cita specifiska apstrāde);

24.4. ražošanas datumu "Ražots (datums, mēnesis, gads)".

(Grozīts ar MK 12.10.2004. noteikumiem Nr.856)

25. Papildus šo noteikumu 2. un 24.punktā minētajām prasībām fermentu marķējumā norāda "Tikai dzīvnieku barības ražošanai".

26. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām barības piedevām un barības maisījumiem, kas satur mikroorganismus, marķējumā norāda:

26.1. mikroorganismu celmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku barībā atļauto piedevu reģistrēšanu un kolonijas veidojošo vienību skaitu gramā (ja šo skaitu var noteikt ar oficiālām vai zinātniskām metodēm);

26.2. lietošanas norādījumus un ierobežojumus, ja tādi ir;

26.3. barības maisījumu apstrādes veidu (termiskā vai cita specifiska apstrāde);

26.4. ražošanas datumu "Ražots (datums, mēnesis, gads)".

(Grozīts ar MK 12.10.2004. noteikumiem Nr.856)

27. Papildus šo noteikumu 2. un 26.punktā minētajām prasībām mikroorganismu marķējumā norāda "Tikai dzīvnieku barības ražošanai".

28. (Zaudējis spēku ar 17.10.2004., skat. 49. punktu.)

29. Ja barības maisījumu ražo Latvijā un realizē gala patērētājam neiepakotu vai pārdod mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus no atvērta oriģinālā iepakojuma, ziņas par dzīvnieku sugu un grupu, lietošanas norādījumus, sastāvdaļas, obligāti norādāmo vielu un neto svaru norāda pavaddokumentos.

(MK 04.04.2006. noteikumu Nr.274 redakcijā)

30. Graudu maisījumiem drīkst nenorādīt obligāti norādāmo vielu un daudzumu.

31. Barības maisījumu sastāvdaļu sarakstā norāda visas barības maisījuma sastāvdaļas.

(Grozīts ar MK 04.04.2006. noteikumiem Nr.274)

32. Barības sastāvdaļas barības maisījumos (izņemot mājas (istabas) dzīvniekiem paredzētajos) uzskaita dilstošā svara secībā, norādot to svara procentus barības maisījumā (pieļaujamā novirze ir 15 % no norādītā daudzuma).

(MK 12.10.2004. noteikumu Nr.856 redakcijā)

33. Mājas (istabas) dzīvniekiem paredzēto barības maisījumu sastāvdaļas norāda dilstošā svara secībā vai ņemot vērā sastāvdaļu procentuālo attiecību. Ja barības maisījumā viena vai vairākas sastāvdaļas ir niecīgā daudzumā, bet tām ir būtiska nozīme dzīvnieku ēdināšanā, mājas (istabas) dzīvniekiem paredzētā barības maisījuma marķējumā norāda attiecīgās sastāvdaļas procentuālo saturu.

34. Mājas (istabas) dzīvniekiem paredzētā barības maisījuma marķējumā sastāvdaļas norāda atbilstoši obligāti norādāmo vielu sarakstam vai sagrupē kategorijās (6.pielikums).

35. Bioproteīnus marķē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku barībā atļauto piedevu aprites kārtību.

(MK 04.04.2006. noteikumu Nr.274 redakcijā)

36. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām premiksiem un barības maisījumam, kas satur premiksus, marķējumā norāda:

36.1. nosaukumu "Premikss";

36.2. lietošanas norādījumus un ierobežojumus, ja tādi ir;

36.3. dzīvnieku sugu vai grupu, kam paredzēts premikss.

37. Premiksiem, kas satur fermentus, marķējumā papildus norāda šo noteikumu 24.1.apakšpunktā un 25.punktā minēto informāciju.

38. Premiksiem, kas satur mikroorganismus, marķējumā papildus norāda šo noteikumu 25.1.apakšpunktā un 27.punktā minēto informāciju.

39. Barības maisījumu enerģētisko vērtību aprēķina šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajā kārtībā. Dzīvnieku barības marķējumā enerģētisko vērtību norāda saskaņā ar dzīvnieku barības maisījumos obligāti norādāmo sastāvdaļu sarakstu (4.pielikums).

40. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām un dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām norāda šādu informāciju:

40.1. norādi "Dzīvnieku diētiskā barība" vai "Dzīvnieku ārstnieciskā barība";

40.2. indikācijas (slimības vai vielmaiņas traucējumi) barības lietošanai;

40.3. barības specifiskās īpašības.

41. Ja ārstnieciskās un diētiskās barības sastāvā viena vai vairākas sastāvdaļas ir niecīgā daudzumā, bet tām ir būtiska nozīme dzīvnieku ēdināšanā, attiecīgās barības marķējumā norāda barības sastāvdaļu procentuālo attiecību.

42. Barības mitrumu marķējumā norāda, ja tas pārsniedz:

42.1. 7 % - piena aizvietotājos un citos barības maisījumos, kas satur vairāk nekā 40 % piena produktu;

42.2. 5 % - minerālbarībā, kas satur neorganiskas vielas;

42.3. 10 % - minerālbarībā, kas satur organiskas vielas;

42.4. 14 % - pārējos barības maisījumos.

43. Barības maisījuma mitrumu marķējumā drīkst norādīt arī tādā gadījumā, ja tas nepārsniedz šo noteikumu 42.punktā minētās normas.

(MK 12.10.2004. noteikumu Nr.856 redakcijā)

44. Barības maisījuma marķējumā norāda sālsskābē nešķīstošu pelnu saturu sausnā. Tas nedrīkst pārsniegt 2,2 %. Barības maisījumā, kura sastāvā pārsvarā ir rīsu pārstrādes blakusprodukti, sālsskābē nešķīstošu pelnu saturs sausnā nedrīkst pārsniegt 3,3 %.

45. Sālsskābē nešķīstošu pelnu saturs sausnā drīkst pārsniegt 2,2 %, ja barības maisījums satur:

45.1. atļautas minerālvielu saistvielas;

45.2. vairāk nekā 50 % cukurbiešu graizījumu vai cukurbiešu mīkstuma;

45.3. vairāk nekā 15 % zivju miltu (zivīm paredzētais barības maisījums);

45.4. vismaz 40 % koppelnu (minerālbarība).

46. Barības maisījumos pieļaujamās novirzes no obligāti norādīto vielu daudzuma ir norādītas šo noteikumu 5.pielikumā.

47. Ja barība satur dzīvnieku valsts olbaltumvielas un paredzēta izbarošanai lauksaimniecības dzīvniekiem, marķējumā norāda "Neizbarot atgremotājiem". Šādu marķējumu nelieto, ja barības maisījums satur tikai:

47.1. pienu, piena produktus un jaunpienu;

47.2. olas un olu produktus;

47.3. želatīnu, kas iegūts no dzīvniekiem, kas nav atgremotāji;

47.4. hidrolizētus proteīnus, kas iegūti no tādu dzīvnieku ķermeņa daļām, kuri nav atgremotāji, un no atgremotāju ādām.

(MK 04.04.2006. noteikumu Nr.274 redakcijā)

47.¹ Ja no zīdītāju audiem iegūtas olbaltumvielas aizliegts izmantot arī citiem dzīvniekiem, tad papildus 47.punktā minētajām prasībām norāda arī tās dzīvnieku sugas un kategorijas, uz kurām attiecas aizliegumi.

(MK 12.10.2004. noteikumu Nr.856 redakcijā)

IV. Noslēguma jautājumi

48. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

49. Noteikumu 23. un 28.punkts zaudē spēku ar 2004.gada 17.oktobri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 04.04.2006. noteikumu Nr.274 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1979.gada 2.aprīļa Direktīvas 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;

2) Padomes 1986.gada 21.jūlija Direktīvas 86/354/EEK, ar kuru groza Direktīvu 74/63/EEK, ar ko nosaka nevēlamu vielu un produktu maksimāli atļautos līmeņus barībā, Direktīvu 77/101/EEK par vienkāršās dzīvnieku barības tirdzniecību un Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;

3) Padomes 1990.gada 22.janvāra Direktīvas 90/44/EEK, ar ko groza Padomes 1979.gada 2.aprīļa Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;

4) Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīvas 96/24/EK, ar ko groza Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;

5) Komisijas 1997.gada 28.jūlija Direktīvas 97/47/EK, ar ko groza pielikumus Padomes Direktīvām 77/101/EEK, 79/373/EEK un 91/357/EEK;

6) Komisijas 1998.gada 13.novembra Direktīvas 98/87/EK, ar ko groza Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;

7) Komisijas 1999.gada 18.jūnija Direktīvas 1999/61/EK, ar ko groza pielikumus Direktīvām 79/373/EEK un 96/25/EK;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 10.aprīļa Direktīvas 2000/16/EK, ar ko groza Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību un Padomes Direktīvu 96/25/EK par barības sastāvdaļu apriti;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Direktīvas 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti un atceļ Komisijas Direktīvu 91/357/EEK;

10) Padomes 1982.gada 30.jūnija Direktīvas 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

11) Komisijas 1984.gada 26.jūlija Direktīvas 84/443/EEK, ar ko groza pielikumu Eiropas Padomes Direktīvai 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

12) Komisijas 1985.gada 6.novembra otrās Direktīvas 85/509/EEK, ar ko groza pielikumu Padomes Direktīvai 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

13) Komisijas 1988.gada 26.jūlija Direktīvas 88/485/EEK, ar ko groza pielikumu Padomes Direktīvai 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

14) Komisijas 1989.gada 6.septembra Direktīvas 89/520/EEK, ar ko groza pielikumu Padomes Direktīvai 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

15) Komisijas 1990.gada 24.jūlija Direktīvas 90/439/EEK, ar ko groza pielikumu Padomes Direktīvai 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

16) Komisijas 1993.gada 4.jūnija Direktīvas 93/26/EEK, ar ko groza Padomes Direktīvu 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

17) Eiropas Komisijas 1993.gada 29.jūnija Direktīvas 93/56/EEK, ar ko groza Padomes Direktīvu 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

18) Padomes 1993.gada 13.septembra Direktīvas 93/26/EEK, ar ko groza Padomes Direktīvu 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

19) Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīvas 96/25/EK par barības sastāvdaļu apriti, ar ko groza Padomes Direktīvas 70/524/EEK, 74/63/EEK 82/471/EEK un 93/74/EEK un atceļ Direktīvu 77/101/EEK;

20) Padomes 1999.gada 22.marta Direktīvas 1999/20/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;

21) Komisijas 2003.gada 12.novembra Direktīvas 2003/104/EK, ar ko atļauj metionīna hidroksilētā analoga izopropilesteri;

22) Komisijas 2004.gada 23.decembra Direktīvas 2004/116/EK, ar ko groza pielikumu Padomes Direktīvai 82/471/EEK attiecībā uz Candida guilliermondii iekļaušanu;

23) Komisijas 1982.gada 23.jūnija Direktīvas 82/475/EEK, ar ko nosaka sastāvdaļu kategorijas, kuras var izmantot lolojumdzīvnieku barības maisījumu marķēšanai;

24) Komisijas 1991.gada 6.jūnija Direktīvas 91/334/EEK, ar ko groza Direktīvu 82/475/EEK, ar ko nosaka sastāvdaļu kategorijas, kuras var izmantot lolojumdzīvnieku barības maisījumu marķēšanai;

25) Komisijas 1998.gada 7.septembra Direktīvas 98/67/EK, ar ko groza Direktīvas 80/511/EEK, 82/475/EEK, 91/357/EEK un Padomes Direktīvu 96/25/EK un atceļ Direktīvu 92/87/EEK;

26) Komisijas 1986.gada 9.aprīļa Direktīvas 86/174/EEK, ar ko nosaka metodi mājputnu barības maisījumu enerģētiskās vērtības aprēķināšanai;

27) Padomes 1990.gada 26.marta Direktīvas 90/167/EEK, ar ko izklāsta nosacījumus, kuri Kopienā reglamentē ārstnieciskās dzīvnieku barības pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu;

28) Padomes 1993.gada 14.decembra Direktīvas 93/113/EK par fermentu, mikroorganismu un to preparātu izmantošanu dzīvnieku uzturā un to tirdzniecību;

29) Padomes 1997.gada 25.jūnija Direktīvas 97/40/EK, ar ko groza Direktīvu 93/113/EK par fermentu, mikroorganismu un to preparātu izmantošanu dzīvnieku uzturā un to tirdzniecību;

30) Komisijas 1994.gada 25.jūlija Direktīvas 94/39/EK, ar ko izveido to barības lietojumu sarakstu, kuri paredzēti īpašiem barošanas mērķiem;

31) Komisijas 1995.gada 7.aprīļa Direktīvas 95/9/EK, ar ko groza Direktīvu 94/39/EK, ar ko izveido to barības lietojumu sarakstu, kuri paredzēti īpašiem barošanas mērķiem;

32) Komisijas 2002.gada 7.janvāra Direktīvas 2002/1/EK, ar ko groza Direktīvu 94/39/EK, ar ko izveido to barības lietojumu sarakstu, kuri paredzēti īpašiem barošanas mērķiem;

33) Komisijas 1999.gada 18.jūnija Direktīvas 1999/61/EK, ar ko groza pielikumus Padomes Direktīvām 79/373/EEK un 96/25/EK;

34) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 23.jūlija Direktīvas 2001/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 95/53/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē oficiālo pārbaužu organizēšanu dzīvnieku uztura jomā, un Direktīvas 70/524/EEK, 96/25/EK un 1999/29/EK par dzīvnieku uzturu;

35) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.maija Direktīvas 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā;

36) Komisijas 2003.gada 17.jūnija Direktīvas 2003/57/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā;

37) Komisijas 2003.gada 31.oktobra Direktīvas 2003/100/EK, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā;

38) Komisijas 2005.gada 27.janvāra Direktīvas 2005/8/EK, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā.

Ministru prezidenta vietā — aizsardzības ministrs A.Slakteris

Zemkopības ministrs M.Roze

1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.166

Dzīvnieku barības sastāvdaļu saraksts

Šajā pielikumā minētie lielumi, ja nav norādīts citādi, attiecas uz barības sastāvdaļu īpatsvaru dabīgi mitrā barībā.

1. Labība un graudi, to produkti un blakusprodukti^{1, 2}

Nr. p.k.	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
1	2	3	4
1.1.	Auzas	Skarainās auzas (Avena sativa L.) un citu kultivējamo auzu graudi
1.2.	Auzu pārslas	Produkts, ko iegūst, tvaicējot un velmējot nolobītas auzas. Tas var saturēt nelielu daudzumu auzu kliju	Ciete
1.3.	Auzu atsijas	Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izlobītas, sijātas auzas putraimos un miltos. Tas galvenokārt sastāv no auzu atsijām un nedaudz endospermas	Kokšķiedra
1.4.	Auzu sēnalas un klijas	Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot izsijātas auzas auzu putraimos. Tas galvenokārt sastāv no auzu sēnalām un klijām	Kokšķiedra
1.5.	Mieži	Daudzkanšu miežu (Hordeum vulgare L.) graudi
1.6.	Miežu atsijas	Blakusprodukts, ko iegūst, pārstrādājot sijātus, nolobītus miežus grūbās, mannas putraimos vai miltos	Kokšķiedra
1.7.	Miežu proteīns	Žāvēts blakusprodukts, ko iegūst no miežiem, ražojot cieti. Tas galvenokārt sastāv no proteīna, kas iegūts cietes atdalīšanas procesā	Kopproteīns Ciete
1.8.	Smalcināti rīsi	Blakusprodukts, ko iegūst, gatavojot pulētos vai glazētos (Oryza sativa L.) rīsus. Tas galvenokārt sastāv no salauztiem un maziem nestandarta graudiem	Ciete
1.9.	Rīsu klijas (brūnās)	Nolobītu rīsu pirmās pulēšanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām	Kokšķiedra
1.10.	Rīsu klijas (baltās)	Nolobītu rīsu otrreizējās pulēšanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no aleirona slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām	Kokšķiedra
1.11.	Rīsu klijas ar kalcija karbonātu	Nolobītu rīsu pulēšanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no sudrabainiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas, dīgļu daļiņām un satur mainīgu kalcija karbonāta daudzumu, kas radies pulēšanas procesā	Kokšķiedra Kalcija karbonāts
1.12.	Tvaicētu rīsu lopbarības milti	Nolobītu, apvārītu rīsu pulēšanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no sudrabainiem apvalkiem, aleirona slāņa, endospermas, dīgļu daļiņām un satur mainīgu kalcija karbonāta daudzumu, kas radies pulēšanas procesā	Kokšķiedra Kalcija karbonāts
1.13.	Malti lopbarības rīsi	Nolobītu vai nenolobītu dzeltenu vai punktainu rīsu graudu malšanas procesā atsijāti zaļi, kaļķaini vai nenobrieduši lopbarības rīsi	Ciete
1.14.	Rīsu dīgļu rauši	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot rīsu dīgļus kopā ar endospermu un sēklapvalku	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
1.15.	Rīsu dīgļu spraukumi, ekstrahēti	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot rīsu dīgļus kopā ar endospermu un sēklapvalku	Kopproteīns
1.16.	Rīsu ciete	Tehniski tīra rīsu ciete	Ciete
1.17.	Prosa	Prosas (Panicurn miliaceurn L.) graudi
1.18.	Rudzi	Tīruma rudzu (Secale cereale L.) graudi
1.19.	Rudzu atsijas³	Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no endospermas daļiņām ar sīkiem ārējā apvalka fragmentiem un nedaudz graudu nobiruma	Ciete
1.20.	Rudzu barība	Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endosperma ir mazāk atdalīta nekā rudzu klijām	Ciete
1.21.	Rudzu klijas	Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endospermas lielākā daļa ir atdalīta	Kokšķiedra
1.22.	Sorgo	Gorghum bicolor (L.) Moencb s.l. graudi
1.23.	Kvieši	Mīksto jeb parasto kviešu (Triticum aestivum (L.)), cieto kviešu (Triticum durum Desf) un citu kultivējamo kviešu graudi
1.24.	Kviešu atsijas³	Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no sijātiem kviešu graudiem vai nolobītiem plēkšņu kviešiem. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām ar sīkiem ārējā apvalka fragmentiem un nedaudz graudu atsiju	Ciete
1.25.	Kviešu barība	Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no sijātiem kviešu graudiem vai nolobītiem plēkšņu kviešiem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endosperma ir mazāk atdalīta nekā kviešu klijām	Kokšķiedra
1.26.	Kviešu klijas⁴	Miltu ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no sijātiem kviešu graudiem vai nolobītiem plēkšņu kviešiem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endospermas lielākā daļa ir atdalīta	Kokšķiedra
1.27.	Kviešu dīgļi	Miltu malšanas blakusprodukts, kas sastāv no valcētiem vai citādi apstrādātiem kviešu dīgļiem kopā ar endospermu un sēklapvalku	Kopproteīns Koptauki
1.28.	Kviešu glutēns	Žāvēts kviešu cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no glutēna, kas iegūts cietes atdalīšanas procesā	Kopproteīns
1.29.	Kviešu glutēna barība	Kviešu cietes un glutēna ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no klijām, kurām ir atdalīta vai nav atdalīta sēklotne, un glutēna, kam pievienots neliels daudzums sijātu graudu pārpalikumu un cietes hidrolīzes atbiru	Kopproteīns Ciete
1.30.	Kviešu ciete	Tehniski tīra kviešu ciete	Ciete
1.31.	Uzbriedināta kviešu ciete	Termiski apstrādāts produkts, kas satur kviešu cieti	Ciete
1.32.	Plēkšņu kvieši	Plēkšņu kviešu (Triticum spelta L.), divgraudu kviešu (Triticum dioccum Schrank), viengraudu kviešu (Triticum monococcum) graudi
1.33.	Tritikāle	Tritikāles (Triticum X Secale hybrid) graudi
1.34.	Kukurūza	Kukurūzas (Zea mays L.) graudi
1.35.	Kukurūzas atsijas³	Kukurūzas miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endosperma ir mazāk atdalīta nekā kukurūzas klijām	Kokšķiedra
1.36.	Kukurūzas klijas	Kukurūzas miltu vai mannas putraimu ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka un kukurūzas dīgļu fragmentiem ar endospermas daļiņām	Kokšķiedra
1.37.	Kukurūzas dīgļu rauši	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot sausā vai mitrā režīmā pārstrādātus kukurūzas dīgstus kopā ar endospermu un sēklapvalku	Kopproteīns Koptauki
1.38.	Kukurūzas dīgļi, ekstrahēti	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot sausā vai mitrā režīmā pārstrādātus kukurūzas dīgļus kopā ar endospermu un sēklapvalku	Kopproteīns
1.39.	Kukurūzas glutēna barība⁵	Mitrā režīmā ražotas kukurūzas cietes blakusprodukts. Tas sastāv no klijām un glutēna, kam pievienots neliels daudzums sijātas kukurūzas atlieku (ne vairāk kā 15 % no produkta) un graudu mērcēšanas šķidruma (šķiedenis), ko izmanto alkohola vai cietes saturošu produktu ražošanai	Kopproteīns Ciete Koptauki, ja > 4,5 % %
1.40.	Kukurūzas glutēns	Žāvēts kukurūzas cietes ražošanas blakusprodukts. Tas sastāv no glutēna, kas iegūts cietes atdalīšanas procesā	Kopproteīns
1.41.	Kukurūzas ciete	Tehniski tīra kukurūzas ciete	Ciete
1.42.	Uzbriedināta kukurūzas ciete⁶	Termiski apstrādāta kukurūzas ciete, kura ievērojami izplešas, saskaroties ar aukstu ūdeni	Ciete
1.43.	Iesala asni	Iesala ražošanas blakusprodukts, kas galvenokārt sastāv no žāvētiem diedzētiem labības asniem	Kopproteīns
1.44.	Aldaru sausie graudi	Alus ražošanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot iesalinātu un neiesalinātu labību, un citu cieti saturošu produktu pārpalikums	Kopproteīns
1.45.	Destilatoru sausie graudi⁷	Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus	Kopproteīns
1.46.	Destilatoru tumšie graudi	Alkohola destilēšanas blakusprodukts, ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus, kam ir pievienots drabiņu sīrups vai iztvaicētas samazgas	Kopproteīns
1.47.	Citi labības graudu produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā		Ciete, ja > 20 %. Kopproteīns, ja > 10 %. Koptauki, ja > 5 %. Kokšķiedra

Piezīmes.

¹ Norādītie botāniskās tīrības līmeņi attiecas uz produkta un blakusprodukta svaru dabīgi mitrā stāvoklī.

² Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

³ Ja produkts satur vairāk nekā 40 % cietes, var norādīt "Ar cieti bagāts".

⁴ Ja sastāvdaļai raksturīgs smalkāks malums, nosaukumam var pievienot vārdus "Smalks malums" vai aizstāt ar atbilstošu nosaukumu.

⁵ Nosaukumu var aizstāt ar vārdiem "Kukurūzas gutēna barība".

⁶ Nosaukumu var aizstāt ar vārdiem "Presēta kukurūzas ciete".

⁷ Nosaukumu var aizstāt ar graudu specifisko nosaukumu.

2. Eļļas sēklas un eļļas augi, to produkti un blakusprodukti^{1, 2}

Nr. p.k.	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
1	2	3	4
2.1.	Daļēji attīrītu zemesriekstu rauši	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot daļēji attīrītus zemesriekstus (Arachis hypogaea L.) un citu sugu zemesriekstus (maksimālais kokšķiedras daudzums sausnā — 16 %)	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.2.	Daļēji attīrīti zemesrieksti, ekstrahēti	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot daļēji attīrītus zemesriekstus (maksimālais kokšķiedras daudzums sausnā — 16 %)	Kopproteīns Kokšķiedra
2.3.	Attīrītu zemesriekstu rauši	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot attīrītus zemesriekstus	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.4.	Attīrītu zemesriekstu ekstrakts	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot attīrītus zemesriekstus Kokšķiedra	Kopproteīns
2.5.	Rapšu sēklas³	Brassica napus L.ssp. oleifera (Metzg.) Sinsk., Indijas rapša Brassica napus L. Var.Glauca (Roxb.) O.E.Schulz un Brassica napa ssp.oleifra (Metzg.) Sinsk. sēklas (minimālā botāniskā tīrība — 94 %)
2.6.	Rapšu sēklu rauši³	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot rapšu sēklas (minimālā botāniskā tīrība — 94 %)	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.7.	Rapšu sēklu ekstrakts	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot rapšu sēklas (minimālā botāniskā tīrība — 94 %)	Kopproteīns
2.8.	Rapšu pākstis	Rapšu sēklu lobīšanas blakusprodukts	Kokšķiedra
2.9.	Daļēji attīrītu saflora sēklu ekstrakts	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot daļēji attīrītas saflora (Carthamus tinctorius L.) sēklas	Kopproteīns Kokšķiedra
2.10.	Kopras (izžāvētu kokosriekstu kodolu) rauši	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.11.	Kopra, ekstrahēta	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot izžāvētus kokosriekstu palmas kodolus un mizas	Kopproteīns
2.12.	Palmu kodolu rauši	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot palmu (Elaeis guineensis jacq., Corozo oleifra (HBK) L.H.Bailey (Elaeis melanococca auct.)) kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaula	Kopproteīns Kokšķiedra Koptauki
2.13.	Palmu kodoli, ekstrahēti	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta čaula	Kopproteīns Kokšķiedra
2.14.	Grauzdētas sojas pupiņas	Termiskai apstrādei pakļautas sojas pupiņas (Glucine max. L. Merr.). Maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g x min.
2.15.	Ekstrahētas un grauzdētas sojas pupiņas	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts pēc sojas pupiņu ekstrakcijas un termiskās apstrādes. Maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g x min.	Kopproteīns Kokšķiedra, ja > 8 %
2.16.	Izlobītas, ekstrahētas un grauzdētas sojas pupiņas	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts pēc izlobītu sojas pupiņu ekstrakcijas un termiskās apstrādes. Maksimālais kokšķiedras daudzums sausnā 8 %. Maksimālā ureāzes aktivitāte 0,5 mg N/g x min.	Kopproteīns
2.17.	Sojas pupiņu proteīna koncentrāts	Produkts, ko iegūst no lobītām sojas pupiņām, no kurām ekstrahētas taukvielas	Kopproteīns
2.18.	Augu eļļa⁴	No augiem iegūta eļļa	Mitrums, ja > 1 %
2.19.	Sojas pupiņu pākstis	Blakusprodukts, kas iegūts pēc pupiņu izlobīšanas	Kokšķiedra
2.20.	Kokvilnas sēklas	Kokvilnas (Gossypium spp.) sēklas, no kurām atdalītas šķiedras	Kopproteīns Kokšķiedra Koptauki
2.21.	Daļēji izlobītas un ekstrahētas kokvilnas sēklas	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas šķiedras un daļa sēnalu	Kopproteīns Kokšķiedra
2.22.	Kokvilnas sēklu rauši	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot kokvilnas sēklas, no kurām atdalītas šķiedras	Kopproteīns Kokšķiedra Koptauki
2.23.	Gizotiju sēklu rauši	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot gizotiju (Guizotia abyssinica) (L.F. Cass) sēklas. Sālsskābē nešķīstošo pelnu maksimālais daudzums 3,4 %	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.24.	Saulgriezes sēklas	Saulgriezes (Helianthus annus L.) sēklas
2.25.	Saulgriezes sēklas, ekstrahētas	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot saulgriezes sēklas	Kopproteīns
2.26.	Daļēji izlobītas un ekstrahētas saulgriezes sēklas	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ektrahējot daļēji izlobītas saulgriezes sēklas, no kurām daļēji atdalīts apvalks. Maksimālais kokšķiedras daudzums sausnā 27,5%	Kopproteīns Kokšķiedra
2.27.	Linsēklas	Sējas linu (Linum usitatissimum L.) sēklas (minimālā botāniskā tīrība — 93 %)
2.28.	Linsēklu rauši	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot linsēklas (minimālā botāniskā tīrība — 93 %)	Kopproteīns Koptauki Kokšķiedra
2.29.	Linsēklas, ekstrahētas	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot linsēklas (minimālā botāniskā tīrība — 93 %)	Kopproteīns
2.30.	Olīvu mīkstums	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot presētas olīvas (Olea europea L.), kuras pēc iespējas ir atdalītas no kodoliem	Kopproteīns Kokšķiedra
2.31.	Sezama sēklu rauši	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, presējot sezama (Sesamum indicum L.) sēklas. Sālsskābē nešķīstošu pelnu maksimālais daudzums 5 %	Kopproteīns Kokšķiedra Koptauki
2.32.	Daļēji izlobītas un ekstrahētas kakao pupiņas	Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot izžāvētas un grauzdētas kakao (Theobroma cacao L.) pupiņas, no kurām daļa sēnalu atdalītas	Kopproteīns Kokšķiedra
2.33.	Kakao pupiņu sēnalas	Izžāvētas un grauzdētas kakao (Theobroma cacao L.) pupiņu sēnalas	Kokšķiedra
2.34.	Citi eļļas sēklu un eļļas augu produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā		Kopproteīns, ja > 10 %. Koptauki, ja > 5 %. Kokšķiedra

Piezīmes.

¹ Norādītie botāniskās tīrības līmeņi attiecas uz produkta un blakusprodukta svaru attiecīgajā stāvoklī.

² Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

³ Ja nepieciešams, norāda "Zems glikozinolāta daudzums".

⁴ Auga nosaukumu var aizstāt ar sugas nosaukumu.

3. Pākšaugu sēklas, to produkti un blakusprodukti¹

Nr. p.k.	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
1	2	3	4
3.1.	Auna zirņi	Auna zirņu (Cicer arientinum L.) sēklas
3.2.	Guāras milti, ekstrahēti	Blakusprodukts, ko iegūst, ekstrahējot no Cyanopsis tetragonoloba (L.) Taub. augu līmi	Kopproteīns
3.3.	Vīķi	Vīķu (Ervum ervilia L.) sēklas
3.4.	Sējas dedestiņas²	Termiski apstrādātas sējas dedestiņas (Lathyrus sativus L.) sēklas
3.5.	Lēcas	Lēcu (Lens culinaris a.o. Medik) sēklas
3.6.	Saldās lupīnas	Lupinus ssp. sēklas ar nelielu rūgto sēklu piejaukumu
3.7.	Grauzdētas pupas	Pupiņu (Phaseolus) vai vignas (Vigna ssp.) sēklas, kas termiski apstrādātas, lai noārdītu toksiskos lecitīnus
3.8.	Zirņi	Zirņu (Pisum ssp.) sēklas
3.9.	Zirņu atsijas	Zirņu miltu ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no dīgļlapu daļiņām, mazāk — no apvalkiem	Kopproteīns Kokšķiedra
3.10.	Zirņu klijas	Zirņu miltu ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no apvalkiem, kas iegūti, mizojot un tīrot zirņus	Kokšķiedra
3.11.	Cūku pupas	Vicia faba L. ssp. faba var. equinq Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf. sēklas
3.12.	Monanta vīķi	Vicia monanthos Desf. sēklas
3.13.	Vīķi	Sējas vīķi (Vicia sativa L. var. sativa) un citas varietātes sēklas
3.14.	Citi pākšaugu sēklu produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā		Kopproteīns, ja > 10 %. Kokšķiedra

Piezīmes.

¹ Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

² Šo vārdu var aizstāt ar termiskās apstrādes veida aprakstu.

4. Bumbuļaugi un sakņaugi, to produkti un blakusprodukti^{1, 2}

Nr. p.k.	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
1	2	3	4
4.1.	Cukurbiešu masa (sasmalcināta)	Cukura ražošanas blakusprodukts, kas sastāv no ekstrahētiem un izžāvētiem cukurbiešu Beta vulgaris L. ssp. vulgaris var. altissima Doell. gabaliem. Maksimāli pieļaujamais sālsskābē nešķīstošo pelnu daudzums sausnā 4,5 %	HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā. Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze, ja > 10,5 %
4.2.	Cukurbiešu melase	Biešu cukura ražošanas vai rafinēšanas blakusprodukts, kas iegūts no sīrupa atliekām	Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze. Mitrums, ja > 28 %
4.3.	Cukurbiešu mīkstums ar melasi	Cukura ražošanas blakusprodukts, kas satur cukurbiešu mīkstumu un melasi. Maksimāli pieļaujamais sālsskābē nešķīstošo pelnu daudzums sausnā 4,5 %	HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā. Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze
4.4.	Cukurbiešu vināze	Blakusprodukts, ko iegūst pēc melases fermentācijas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā	Kopproteīns Mitrums, ja > 35 %
4.5.	Biešu cukurs³	No cukurbietēm ekstrahēts cukurs	Saharoze
4.6.	Saldie kartupeļi	Ipomejas (Ipomoea batatas (L.) Poir) bumbuļi neatkarīgi no produkta veida	Ciete
4.7.	Manioka⁴	Maniokas (Manibot esculenta Crantz) saknes neatkarīgi no produkta veida. Maksimāli pieļaujamais sālsskābē nešķīstošo pelnu daudzums sausnā 4,5 %	Ciete HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā
4.8.	Maniokas ciete⁵, uzpūsta	No maniokas saknēm iegūta ciete, kas pēc termiskās apstrādes stipri uzpūtusies	Ciete
4.9.	Kartupeļu gremzdi	Kartupeļu (Solanum tuberosum L.) cietes ražošanas blakusprodukts
4.10.	Kartupeļu ciete	Tehniski tīra kartupeļu ciete	Ciete
4.11.	Kartupeļu olbaltumvielas	Izžāvēts cietes ražošanas blakusprodukts, kas galvenokārt sastāv no olbaltumvielām, kuras iegūtas pēc cietes atdalīšanas	Kopproteīns
4.12.	Kartupeļu pārslas	Produkts, kas iegūts, ar rotācijas paņēmienu žāvējot mazgātus, nomizotus vai nemizotus tvaicētus kartupeļus	Ciete Kokšķiedra
4.13.	Kondensēta kartupeļu sula	Kartupeļu cietes ražošanas blakusprodukts, kas iegūts no cietes, daļēji atdalot proteīnus un ūdeni	Kopproteīns Koppelni
4.14.	Uzbriedināta kartupeļu ciete	Produkts, kas galvenokārt sastāv no termiski uzbriedinātas kartupeļu cietes	Ciete
4.15.	Citi bumbuļaugu un sakņaugu produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā pielikumā		Ciete Kokšķiedra Pelni (nešķīst HCl), ja > 3,5 %
4.16.	Citi cukurbiešu pārstrādes rūpniecības produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā		Kokšķiedra, ja > 15 %. Kopējais cukurs, ko aprēķina kā saharozi. Pelni (nešķīst HCl), ja > 3,5 %

Piezīmes.

¹ Norādītie botāniskās tīrības līmeņi attiecas uz produkta un blakusprodukta svaru attiecīgajā stāvoklī.

² Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

³ Var aizstāt ar vārdu "Saharoze".

⁴ Var aizstāt ar vārdu "Tapioka".

⁵ Var aizstāt ar vārdiem "Tapiokas ciete".

5. Citas sēklas un augļi, to produkti un blakusprodukti¹

Nr. p.k.	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
1	2	3	4
5.1.	Ceratoniju pākstis	Produkts, kas iegūts, saberžot izžāvētus ceratoniju koka (Ceratonia seliqua L.) augļus (pākstis), no kuriem ir atdalītas baltās Amerikas akācijas pupiņas	Kokšķiedra
5.2.	Citrusaugu mīkstums	Citrusaugu (Citrus ssp.) sulas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no citrusaugu augļiem	Kokšķiedra
5.3.	Augļu² mīkstums	Augļu sulas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no augļu atspiedām vai kauleņiem	Kokšķiedra
5.4.	Tomātu mīkstums	Tomātu (Solanum lycopersicum Kars. L.) sulas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no tomātiem	Kokšķiedra
5.5.	Vīnogu sēklas, ekstrahētas	Blakusprodukts, kas iegūts, ekstrahējot eļļu no vīnogu sēklām	Kokšķiedra, ja > 45 %
5.6.	Vīnogu mīkstums	Vīnogu mīkstums, kas iegūts pēc alkohola ekstrakcijas un no kura pēc iespējas atdalīti stiebri un sēklas	Kokšķiedra, ja > 25 %
5.7.	Vīnogu sēklas	No vīnogu mīkstuma atdalītas sēklas, no kurām nav izspiesta eļļa	Kokšķiedra, ja > 45 %. Koptauki
5.8.	Citas sēklas un augi, to produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā		Kopproteīns Kokšķiedra Koptauki, ja > 10 %

Piezīmes.

¹ Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

² Var aizvietot ar konkrētu augļu sugas nosaukumu.

6. Zāles lopbarība un rupjā lopbarība¹

Nr. p.k.	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
1	2	3	4
6.1.	Lucernas milti	Produkts, kas iegūts, izžāvējot smalcinātu sējas lucernas (Medicago sativa L. un Medicago var. Martyn) zaļmasu. Tas var saturēt līdz 20 % āboliņa vai citas zaļmasas, kas izžāvēta un samalta vienlaikus ar lucernu	Kopproteīns Kokšķiedra HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā
6.2.	Lucernas atspiedas	Blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no lucernas	Kopproteīns
6.3.	Lucernas proteīna koncentrāts	Proteīni, kas iegūti, karsējot, centrifugējot un mākslīgi žāvējot nogulsnētās lucernas sulas frakcijas	Karotīns Kopproteīns
6.4.	Āboliņa milti²	Produkts, kas iegūts, izžāvējot un samaļot nenogatavinātu āboliņu (Tifolium spp.). Tas var saturēt līdz 20 % nenogatavinātas lucernas vai citas zāles lopbarības, kas izžāvēta un samalta vienlaikus ar āboliņu	Kopproteīns Kokšķiedra HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā
6.5.	Zāles milti^{2, 3}	Produkts, kas iegūts, izžāvējot smalcinātu zāles lopbarību	Kopproteīns Kokšķiedra HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā
6.6.	Labības salmi⁴	Labības salmi
6.7.	Apstrādāti labības salmi⁵	Produkts iegūts, atbilstoši apstrādājot labības salmus	Nātrijs, ja apstrādāti ar NaOH
6.8.	Cita zāles lopbarība un rupjā lopbarība, kas nav minēta šajā nodaļā		Kopproteīns, ja > 10 %. Kokšķiedra

Piezīmes.

¹ Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

² Var aizstāt ar vārdu "Granulas".

³ Var aizstāt ar konkrētu lopbarības nosaukumu.

⁴ Norāda konkrētu labības nosaukumu.

⁵ Norāda, ar kādu ķīmisku vielu labības salmi apstrādāti.

7. Citi augi, to produkti un blakusprodukti¹

Nr. p.k.	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
1	2	3	4
7.1.	Cukurniedru melase	Cukura ražošanas vai attīrīšanas blakusprodukts, kas iegūts no cukurniedru (Saccbarum offic inarutm L.) sīrupa pārpalikuma	Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze. Mitrums, ja > 30 %
7.2.	Cukurniedru vināze	Blakusprodukts, ko iegūst pēc melases fermentācijas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku vielu ražošanā	Kopproteīns Mitrums, ja > 35 %
7.3.	Niedru cukurs²	No cukurniedrēm ekstrahēts cukurs	Saharoze
7.4.	Jūraszāļu milti	Produkts, kas iegūts, izžāvējot un sasmalcinot jūraszāles, galvenokārt brūnās jūraszāles. Šis produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu	Koppelni
7.5.	Citi cukurniedru pārstrādes rūpniecības produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā pielikumā		Kokšķiedra, ja > 15 %. Kopējais cukurs, ko aprēķina kā saharozi
7.6.	Citi augi, to produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā		Kopproteīns, ja > 10 %. Kokšķiedra

Piezīmes.

¹ Barības sastāvdaļu botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav noteikts cits līmenis.

² Var aizstāt ar vārdu "Saharoze".

8. Piena produkti

Nr. p.k.	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
1	2	3	4
8.1.	Sausais vājpiens	Produkts, kas iegūts, žāvējot pienu, no kura lielākā daļa tauku ir atdalīta	Kopproteīns Mitrums, ja > 5 %
8.2.	Sausās paniņas	Produkts, kas iegūts, žāvējot šķidrumu, kas palicis pēc sviesta kulšanas	Kopproteīns Koptauki Laktoze Mitrums, ja > 6 %
8.3.	Sausās sūkalas	Produkts, kas iegūts, žāvējot šķidrumu, kas palicis pēc siera, biezpiena, kazeīna vai citu līdzīgu produktu ražošanas	Kopproteīns Laktoze Mitrums, ja > 8 %. Koppelni
8.4.	Sausās sūkalas	Produkts, kas iegūts, žāvējot sūkalas, no kurām daļa ar zemu laktozes ir atdalīta cukura saturu	Kopproteīns Laktoze Mitrums, ja > 8 %. Koppelni
8.5.	Sausais piena proteīna koncentrāts¹	Produkts, kas iegūts, žāvējot no sūkalām vai piena ķīmiski vai fizikāli ekstrahētu proteīnu savienojumus	Kopproteīns Mitrums, ja > 8 %
8.6.	Sausais kazeīns	Produkts, kas iegūts, žāvējot no vājpiena vai pilnpiena ar skābi vai fermentu atdalītas kazeīna nogulsnes	Kopproteīns Mitrums, ja > 10 %
8.7.	Laktozes pulveris	Cukurs, kas atdalīts no piena vai sūkalām, tās attīrot un žāvējot	Laktoze Mitrums, ja > 5 %
8.8.	Piena produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā		Kopproteīns Mitrums, ja > 5 %. Laktoze, ja > 10 %

Piezīme.

¹ Nosaukumu var aizstāt ar vārdiem "Sausais piena albumīns".

9. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti

Nr. p.k.	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
1	2	3	4
9.1.	Gaļas milti¹	Produkts, kas iegūts, karsējot, žāvējot un samaļot veselus siltasiņu dzīvnieku kautķermeņus vai to daļas, kam tauki ir daļēji ekstrahēti vai atdalīti mehāniski. Produkts nedrīkst saturēt nagus, ragus, sarus, apmatojumu, spalvas un gremošanas trakta saturu (minimālais kopproteīna daudzums sausajā masā — 50 %, maksimālais fosfora daudzums — 8 %)	Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitrums, ja > 8 %
9.2.	Gaļas un kaulu milti¹	Produkts, kas iegūts, karsējot, žāvējot un samaļot veselus siltasiņu dzīvnieku kautķermeņus vai to daļas, kam tauki ir daļēji ekstrahēti vai atdalīti mehāniski. Produkts nedrīkst saturēt nagus, ragus, sarus, apmatojumu, spalvas un gremošanas trakta saturu	Kopproteīns Koptauki Koppelni Mitrums, ja > 8 %
9.3.	Kaulu milti	Produkts, kas iegūts, karsējot, žāvējot un samaļot siltasiņu dzīvnieka kaulus, kam tauki ir daļēji ekstrahēti vai atdalīti mehāniski. Produkts nedrīkst saturēt nagus, ragus, sarus, apmatojumu, spalvas un gremošanas trakta saturu	Kopproteīns Koppelni Mitrums, ja > 8 %
9.4.	Dradži	Produkts, kas paliek pāri ekstrahētu un mehāniski atdalītu tauku ražošanā	Kopproteīns Koptauki Mitrums, ja > 8 %
9.5.	Putnu blakusproduktu milti	Produkts, kas iegūts, karsējot, žāvējot un samaļot putnu kaušanas procesā radušos blakusproduktus. Produkts nedrīkst saturēt spalvas	Kopproteīns Koptauki Koppelni HCl nešķīstošie pelni > 3,3 %. Mitrums, ja > 8 %
9.6.	Putnu spalvu milti, hidrolizēti	Produkts iegūts, hidrolizējot, izžāvējot un samaļot putnu spalvas	Kopproteīns HCl nešķīstošie pelni > 3,4 %. Mitrums, ja > 8 %
9.7.	Asiņu milti	Produkts iegūts, izžāvējot no kautiem siltasiņu dzīvniekiem iegūtas asinis. Produktā nedrīkst būt svešķermeņi	Kopproteīns Mitrums, ja > 8 %
9.8.	Dzīvnieku tauki²	Siltasiņu dzīvnieku tauki	Mitrums, ja > 1 %
9.9.	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas nav minēti šajā nodaļā		Kopproteīns, ja > 10 %. Koptauki, ja > 5 %. Mitrums, ja > 8 %

Piezīmes.

¹ Produktiem, kas satur vairāk nekā 13 % tauku sausnā, var norādīt "Ar augstu tauku saturu".

² Šo vārdu var aizstāt ar precīzāku atkarībā no tā, kādi dzīvnieku tauki izmantoti, vai no ražošanas procesa (cūku tauki, kaulu tauki).

10. Zivis un citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti

Nr. p.k.	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
1	2	3	4
10.1.	Zivju milti¹	Produkts, kas iegūts, pārstrādājot veselas zivis vai to daļas, no kurām var būt daļēji atdalīta eļļa, bet daļa zivju buljona var būt pievienota atpakaļ	Kopproteīns Koptauki Koppelni, ja > 20 %. Mitrums, ja > 8 %
10.2.	Kondensēts zivju buljons	Stabilizēts produkts, kas sastāv no izspiestas sulas, kura iegūta, ražojot zivju miltus, no kuriem ir atdalīta lielākā daļa zivju tauku un daļa ūdens	Kopproteīns Koptauki Mitrums, ja > 5 %
10.3.	Zivju eļļa	No zivīm vai zivju daļām iegūta eļļa	Mitrums, ja > 5 %
10.4.	Zivju eļļa, attīrīta, sacietējusi	No zivīm vai zivju daļām iegūta eļļa, kura ir attīrīta un pakļauta tauku hidrolīzes (pārziepjošanas) procesam	Joda skaitlis Mitrums, ja > 1 %
10.5.	Citas zivis un citi jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā		Kopproteīns, ja > 10 %. Koptauki, ja > 5 %. Mitrums, ja > 8 %

Piezīme.

¹ Ja produkts satur vairāk nekā 75 % kopproteīna, var norādīt "Ar augstu proteīna saturu".

11. Minerālbarība

Nr. p.k.	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
1	2	3	4
11.1.	Kalcija karbonāts¹	Produkts, kas iegūts, samaļot kalcija karbonātu saturošas vielas — kaļķakmeni, austeru vai divvāku gliemju gliemežvākus — vai izgulsnējot no skābēm	Kalcijs HCl nešķīstošie pelni > 5 %
11.2.	Kalcija un magnija karbonāts	Dabisks kalcija karbonāta un magnija karbonāta maisījums	Kalcijs Magnijs
11.3.	Kaļķainas jūras aļģes (Maerl)	Produkts, kas iegūts no dabiskām kaļķainām jūras aļģēm, samalts vai granulās	Kalcijs HCl nešķīstošie pelni > 5 %
11.4.	Magnija oksīds	Tehniski tīrs magnija oksīds (MgO)	Magnijs
11.5.	Magnija sulfāts	Tehniski tīrs magnija sulfāts (MgSO₄ 7H₂O)	Magnija sulfāts
11.6.	Dikalcija fosfāts²	Kalcija monohidrogenfosfāts (CaHPO₄ xH₂O), kas izgulsnēts no kauliem vai neorganiskām vielām	Kalcijs Kopējais fosfors
11.7.	Monodikalcija fosfāts	Ķīmiski iegūts produkts, savienojot vienādās daļās dikalcija fosfātu un monokalcija fosfātu (CaHPO₄ - Ca(H₂PO₄)₂ H₂O)	Kopējais fosfors Kalcijs
11.8.	Defluorēts akmens fosfāts	Produkts, kas iegūts, samaļot attīrītus un attiecīgi defluorētus dabiskos fosfātus	Kopējais fosfors Kalcijs
11.9.	Deželatinēti kaulu milti	Deželatinēti, sterilizēti un samalti kaulu milti, no kuriem tauki ir atdalīti	Kopējais fosfors Kalcijs
11.10.	Monokalcija fosfāts	Tehniski tīrs kalcija dihidrogenfosfāts (Ca(H₂PO₄)₂ H₂O)	Kopējais fosfors Kalcijs
11.11.	Kalcija-magnija fosfāts	Tehniski tīrs kalcija-magnija fosfāts	Kalcijs Magnijs Kopējais fosfors
11.12.	Monoamonija fosfāts	Tehniski tīrs monoamonija fosfāts (NH₄H₂PO₄)	Kopējais slāpeklis Kopējais fosfors
11.13.	Vārāmais sāls¹	Tehniski tīrs vārāmais sāls vai produkts, kas iegūts, samaļot vārāmo sāli saturošas vielas, piemēram, akmens sāls vai jūras sāls	Nātrijs
11.14.	Magnija propionāts	Tehniski tīrs magnija propionāts	Magnijs
11.15.	Magnija fosfāts	Tehniski tīrs magnija fosfāts	Kopējais fosfors Magnijs
11.16.	Nātrija-kalcija-magnija fosfāts	Produkts, kas sastāv no nātrija-kalcija-magnija fosfāta	Kopējais fosfors Magnijs Kalcijs Nātrijs
11.17.	Mononātrija fosfāts	Tehniski tīrs mononātrija fosfāts (NaH₂PO₄ H₂O)	Kopējais fosfors Nātrijs
11.18.	Nātrija bikarbonāts	Tehniski tīrs nātrija bikarbonāts (NaHCO₃)	Nātrijs
11.19.	Cita minerālbarība, kas nav minēta šajā nodaļā		Atbilstošs nosaukums

Piezīmes.

¹ Produkta nosaukumu var norādīt papildus vai minēto nosaukumu aizstāt ar produkta nosaukumu.

² Nosaukumā var norādīt ražošanas procesu.

12. Citi produkti

Nr. p.k.	Nosaukums	Apraksts	Obligāti norādāmās vielas
1	2	3	4
12.1.	Maizes un makaronu produkti un blakusprodukti¹	Blakusprodukts, ko iegūst no cepumu, kūku, maizes vai makaronu ražošanas	Ciete Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze
12.2.	Saldumu ražošanas produkti un blakusprodukti¹	Produkti vai blakusprodukti, kas iegūti, ražojot saldumus, arī šokolādi	Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze
12.3.	Konditorejas izstrādājumu un saldējuma ražošanas produkti un blakusprodukti¹	Produkti vai blakusprodukti, kas iegūti, ražojot konditorejas izstrādājumus, kūkas un saldējumu	Kopējais cukurs, izteikts kā saharoze Koptauki
12.4.	Taukskābes	Blakusprodukts, ko iegūst, apstrādājot ar sārmu vai destilējot dažādu dārzeņu un dzīvnieku izcelsmes produktu eļļas un taukus	Koptauki Mitrums, ja > 1 %
12.5.	Taukskābju sāļi²	Produkts, kas iegūts, hidrolizējot (pārziepjojot) taukskābes ar kalcija, nātrija vai kālija hidroksīdu Ca (vai Na, vai K pēc vajadzības)	Koptauki
12.6.	Citi produkti, kas nav minēti šajā nodaļā		Kopproteīns, ja > 10 %. Kokšķiedra Koptauki, ja > 10 %. Ciete, ja > 30 %. Kopējais cukurs, ko aprēķina kā saharozi, ja > 10 %

Piezīmes.

¹ Nosaukumu var aizstāt ar konkrētu lauksaimniecības pārtikas ražošanas procesa nosaukumu, lai norādītu iegūto produktu.

² Var aizstāt ar konkrētu taukskābes sāļu nosaukumu.

Zemkopības ministrs M.Roze

2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.166

Barības sastāvdaļu ražošanas tehnoloģija

Nr. p.k.	Ražošanas process	Ražošanas procesa apraksts	Nosaukums/termins
1	2	3	4
1.	Koncentrēšana vai citas sastāvdaļas	Noteikta satura palielināšana, atdalot ūdeni	Koncentrāts
2.	Attīrīšana¹	Ārējo apvalku noņemšana no graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citiem	Attīrīti
3.	Žāvēšana	Atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā procesā, lai saglabātu produktu	Žāvēti (saulē vai mākslīgi)
4.	Ekstrahēšana²	Tauku vai eļļas atdalīšana no dažām sastāvdaļām ar organisku šķīdinātāju vai cukuru un citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu, atdalīšana ar ūdens šķīdinātāju. Pēc organiska šķīdinātāja lietošanas galaprodukts ir tehniski brīvs no šāda šķīdinātāja	Ekstrahēti (ja produkti satur eļļu) Melase, mīkstums (ja produkti satur cukuru vai citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu)
5.	Ekstrūzija	Sastāvdaļas izspiešana vai presēšana caur atveri zem spiediena (skatīt arī 13.punktu "Uzbriedināšana")	Ekstrudēti
6.	Pārslošana	Mitras, termiski apstrādātas sastāvdaļas veltnēšana	Pārslas
7.	Miltu malšana	Graudu fizikāla pārstrāde, lai samazinātu daļiņas izmēru un atvieglotu sadalīšanu daļās (galvenokārt miltos, klijās un atsijās)	Milti, klijas, atsijas
8.	Termiska apstrāde	Vairāku veidu termiskā apstrāde, ko veic īpašos apstākļos, lai ietekmētu sastāvdaļas uzturvērtību vai struktūru	Grauzdēti, vārīti, pūsti, termiski apstrādāti
9.	Tauku hidrolīze (pārziepjošana)	Eļļu un tauku apstrāde, lai panāktu augstāku kušanas temperatūru	Sacietējuši
10.	Hidrolīze	Sadalīšana vienkāršākās ķīmiskās sastāvdaļās, attiecīgi apstrādājot ar ūdeni un, iespējams, ar fermentiem vai skābi, vai sārmu	Hidrolizēti
11.	Presēšana	Tauku vai eļļas atdalīšana no taukiem bagātiem produktiem vai sulas atdalīšana no augļiem un citiem augu produktiem ar mehānisko spiedi (ar skrūves vai cita veida presi) un, iespējams, paaugstinātu temperatūru	Atspiedumi³ (ja materiāli satur eļļu) Mīkstums, čagas (ja produkti satur augļus u.c.)
12.	Granulēšana	Īpašas formas piešķiršana produktam, izspiežot caur sietu	Granula
13.	Uzbriedināšana	Cietes modificēšana, lai ievērojami uzlabotu tās uzbriešanas īpašības aukstā ūdenī	Uzbriedināti
14.	Rafinēšana	Pilnīga vai daļēja piemaisījumu atdalīšana no cukuriem, eļļām, taukiem un citām dabiskām sastāvdaļām, ķīmiski vai fizikāli tās apstrādājot	Rafinēti
15.	Mitru graudu mehāniska frakcionēšana	Kodolu/graudu daļu mehāniska atdalīšana, dažreiz pēc mērcēšanas ūdenī, ar sēra dioksīdu vai bez tā, lai ekstrahētu cieti	Dīgļi, glutēns, ciete

Piezīmes.

¹ Ražošanas procesa nosaukumu "Attīrīšana", ja nepieciešams, var aizstāt ar vārdiem "Apvalka atdalīšana" vai "Lobīšana". Tādā gadījumā nosaukumam/terminam vajadzētu būt "Ar atdalītiem apvalkiem" vai "Lobīti".

² Ja nepieciešams, vārdu "Ekstrahēts" var aizstāt ar vārdu "Spraukumi".

³ Ja nepieciešams, vārdu "Atspiedas" var aizstāt ar vārdu "Rauši".

Zemkopības ministrs M.Roze

3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.166

Barības sastāvdaļās norādīto barības vielu daudzuma pieļaujamās novirzes

Nr. p.k.	Barības viela	Barības vielas norādītais daudzums	Pieļaujamā novirze no norādītā daudzuma
1	2	3	4
1.	Kopproteīns	> 20 %	2 vienības
		< 20 % > 10 %	10 %
		< 10 %	1 vienība
2.	Kopējie cukuri, reducētie cukuri, laktoze un glikoze (dekstroze)	> 20 %	2 vienības
		< 20 % > 5 %	10 %
		< 5 %	0,5 vienības
3.	Ciete un inulīns	> 30 %	3 vienības
		< 30 % > 10 %	10 %
		< 10 %	1 vienība
4.	Koptauki (eļļas un tauki)	> 15 %	1,8 vienības
		< 15 % > 5 %	12 %
		< 5 %	0,6 vienības
5.	Kokšķiedra	> 14 %	2,1 vienība
		< 14 % > 6 %	15 %
		< 6 %	0,9 vienības
6.	Mitrums un koppelni	> 10 %	1 vienība
		< 10 % > 5 %	10 %
		< 5 %	0,5 vienības
7.	Kopējais fosfors, nātrijs, kalcija karbonāts, kalcijs, magnijs, skābes skaitlis un petrolēterī nešķīstoša viela	> 15 %	1,5 vienības
		< 15 % > 2 %	10 %
		< 2 %	0,2 vienības
8.	Sālsskābē nešķīstoši pelni un hlorīdi, ko izsaka kā NaCl	> 3 %	10 %
8.	Sālsskābē nešķīstoši pelni un hlorīdi, ko izsaka kā NaCl	< 3 %	0,3 vienības
9.	Karotīns, A vitamīns un ksantofils	—	30 % no deklarētā daudzuma
10.	Metionīns, lizīns un gaistošās slāpekli saturošās bāzes	—	20 % no deklarētā daudzuma

Piezīme.

Šajā pielikumā minētie lielumi, ja nav norādīts citādi, attiecas uz barības vielu īpatsvaru dabīgi mitrā barībā.

Zemkopības ministrs M.Roze

4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.166

Dzīvnieku barības maisījumā norādāmo vielu saraksts

Šajā pielikumā minētie lielumi, ja nav norādīts citādi, attiecas uz barības vielu īpatsvaru dabīgi mitrā barībā.

Nr. p.k.	Barība	Analītiskā sastāvdaļa	Dzīvnieku suga
Nr. p.k.	Barība	Analītiskā sastāvdaļa	obligāti norāda	nav obligāti jānorāda
1	2	3	4	5
1.	Pilnvērtīga barība	1.1. Kopproteīns	Visiem produktīvajiem dzīvniekiem, suņiem, kaķiem, izņemot citus mājas (istabas) dzīvniekus	Mājas (istabas) dzīvniekiem, izņemot suņus un kaķus
		1.2. Koptauki (eļļas un tauki)
		1.3. Kokšķiedra
		1.4. Koppelni
		1.5. Lizīns	Cūkām	Visiem dzīvniekiem, izņemot cūkas
		1.6. Metionīns	Putniem	Visiem dzīvniekiem, izņemot putnus
		1.7. Cistīns	—	Visiem dzīvniekiem
		1.8. Treonīns	—	—
		1.9. Triptofāns	—	—
		1.10. Enerģētiskā vērtība	—	Putniem (atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam)
		1.10. Enerģētiskā vērtība	—	Cūkām un atgremotājiem (atbilstoši nacionālajai metodikai)
		1.11. Ciete	—	—
		1.12. Kopējais cukura daudzums (izteikts kā saharoze)	—	—
		1.13. Kopējais cukura un cietes daudzums	—	—
		1.14. Kalcijs	—	Visiem dzīvniekiem
		1.15. Nātrijs	—	—
		1.16. Magnijs	—	—
		1.17. Kālijs	—	—
		1.18. Fosfors	Zivīm, izņemot akvārija zivis	Visiem dzīvniekiem un akvārija zivīm
2.	Minerālbarība	2.1. Kopproteīns	—	Visiem dzīvniekiem
		2.2. Kokšķiedra	—	—
		2.3. Koppelni	—	—
		2.4. Koptauki (eļļas un tauki)	—	—
		2.5. Lizīns	—	Visiem dzīvniekiem
		2.6. Metionīns	—	—
		2.7. Cistīns	—	—
		2.8. Treonīns	—	—
		2.9. Triptofāns	—	—
		2.10. Kalcijs	—	—
		2.11. Fosfors	Visiem dzīvniekiem	—
		2.12. Nātrijs	—	—
		2.13. Magnijs	Atgremotājiem	Visiem dzīvniekiem, izņemot atgremotājus
		2.14. Kālijs	—	Visiem dzīvniekiem
3.	Papildbarība — cukurbiešu pārstrādes blakusprodukti	3.1. Kopproteīns	Visiem dzīvniekiem	—
		3.2. Kokšķiedra	Visiem dzīvniekiem	—
		3.3. Kopējais cukura daudzums (izteikts kā saharoze)	—	—
		3.4. Koppelni	Visiem dzīvniekiem	—
		3.5. Kalcijs	—	Visiem dzīvniekiem
		3.6. Fosfors	—	—
		3.7. Nātrijs	—	—
		3.8. Kālijs	—	Visiem dzīvniekiem
		3.9. Magnijs > 0,5 %	Atgremotājiem	Visiem dzīvniekiem, izņemot atgremotājus
		3.10. Magnijs < 0,5 %	—	Visiem dzīvniekiem
4.	Citu veidu papildbarība	4.1. Kopproteīns	—	Mājas (istabas) dzīvniekiem, izņemot suņus un kaķus
		4.2. Koptauki (eļļas un tauki)	Visiem produktīvajiem dzīvniekiem, suņiem un kaķiem, izņemot citus mājas (istabas) dzīvniekus	—
		4.3. Koppelni	Visiem dzīvniekiem, izņemot mājas (istabas) dzīvniekus	Mājas (istabas) dzīvniekiem
		4.4. Kalcijs > 5 %	Visiem dzīvniekiem, izņemot mājas (istabas) dzīvniekus	Mājas (istabas) dzīvniekiem
		4.5. Kalcijs < 5 %	—	Visiem dzīvniekiem
		4.6. Fosfors > 2 %	Visiem dzīvniekiem, izņemot mājas (istabas) dzīvniekus	Mājas (istabas) dzīvniekiem
		4.7. Fosfors < 2 %	—	Visiem dzīvniekiem
		4.8. Magnijs > 0,5 %	Atgremotājiem	Visiem dzīvniekiem, izņemot atgremotājus
		4.9. Magnijs < 0,5 %	—	—
		4.10. Nātrijs	—	Visiem dzīvniekiem
		4.11. Kālijs	—	—
		4.12. Enerģētiskā vērtība	—	Putniem (atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam) Cūkām un atgremotājiem (atbilstoši nacionālajai metodikai)
		4.12. Enerģētiskā vērtība	Cūkām	Visiem dzīvniekiem, izņemot cūkas
		4.13. Lizīns	Putniem	—
		4.14. Metionīns	—	—
		4.15. Cistīns	—	Visiem dzīvniekiem
		4.16. Treonīns	—	Visiem dzīvniekiem
		4.17. Triptofāns	—	Visiem dzīvniekiem
		4.18. Ciete	—	Visiem dzīvniekiem
		4.19. Kopējais cukura daudzums (izteikts kā saharoze)	—	—
		4.20. Kopējais cukura daudzums (izteikts kā ciete)	—	—

Zemkopības ministrs M.Roze

5.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.166

Barības maisījumos norādīto vielu daudzuma pieļaujamās novirzes

I. Barības maisījumos (izņemot mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus) pieļaujamās novirzes no norādītā vielu daudzuma¹

Nr. p.k.	Barības vielas nosaukums	Barības vielas norādītais daudzums	Pieļaujamā novirze no norādītā daudzuma
1	2	3	4
1. Ja analītiski noteiktais daudzums ir mazāks par norādīto:
1.1.	Kopproteīns	> 20 %	2 vienības
		< 20 % > 10 %	10 %
		< 10 %	1 vienība
1.2.	Kopējais cukurs	> 20 %	2 vienības
		< 20 % > 10 %	10 %
		< 10 %	1 vienība
1.3.	Ciete un kopējais cukurs plus ciete	> 25 %	2,5 vienības
		< 25 % > 10 %	10 %
		< 10 %	1 vienība
1.4.	Koptauki (eļļas un tauki)	> 15 %	1,5 vienības
		< 15 % > 8 %	10 %
		< 8 %	0,8 vienības
1.5.	Nātrijs, kālijs un magnijs	> 15 %	1,5 vienības
		< 15 % > 7,5 %	10 %
		< 7,5 % > 5 %	0,75 vienības
		< 5 % > 0,7 %	15 %
		< 0,7 %	0,1 vienība
1.6.	Kopējais fosfors un kalcijs	> 16 %	1,2 vienības
		< 16 % > 12 %	7,5 %
		< 12 % > 6 %	0,9 vienības
		< 6 % > 1 %	15 %
		< 0,7 %	0,15 vienības
1.7.	Metionīns, lizīns un treonīns	—	15 % no noteiktā daudzuma
1.8.	Cistīns un triptofāns	—	20 % no noteiktā daudzuma
2. Ja analītiski noteiktais daudzums ir lielāks par norādīto:
2.1.	Mitrums	> 10 %	1 vienība
		< 10 % > 5 %	10 %
		< 5 %	0,5 vienības
2.2.	Koppelni	> 10 %	1 vienība
		< 10 % > 5 %	10 %
		< 5 %	0,5 vienības
2.3.	Kokšķiedra	> 12 %	1,8 vienības
		< 12 % > 6 %	15 %
		< 6 %	0,9 vienības
2.4.	Pelni (nešķīst HCl)	> 10 %	1 vienība
2.5.		< 10 % > 4 %	10 %
2.6.		< 4 %	0,4 vienības
3. Ja analītiski noteiktais daudzums atšķiras no 1. un 2.punktā noteiktā:
3.1.	Kopproteīns	—	Divas reizes vairāk, nekā noteikts 1.1., 1.2. un 1.4.apakšpunktā
3.2.	Koptauki (eļļas un tauki)	—
3.3.	Kopējais cukurs	—
3.4.	Kopējais fosfors	—	Trīs reizes vairāk, nekā noteikts 1.5., 1.6., 2.2. un 2.3.apakšpunktā
3.5.	Kalcijs, kālijs, magnijs, nātrijs	—
3.6.	Koppelni	—
3.7.	Kokšķiedra	—

II. Mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumos pieļaujamās novirzes no norādītā sastāvdaļu daudzuma

Nr. p.k.	Barības sastāvdaļu nosaukums	Barības sastāvdaļu norādītais daudzums	Pieļaujamā novirze
1	2	3	4
4. Ja analītiski noteiktais daudzums ir mazāks par norādīto:
4.1.	Kopproteīns	> 20 %	3,2 vienības
		< 20 % > 16 %	12,5 %
		< 12,5 %	2 vienības
4.2.	Koptauki (eļļas un tauki)	—	2,5 vienības no noteiktā daudzuma
5. Ja analītiski noteiktais daudzums ir lielāks par norādīto:
5.1.	Mitrums	> 40 %	3 vienības
		< 40 % > 7,5 %	20 %
		< 20 %	1,5 vienības
5.2.	Koppelni	—	1,5 vienības no noteiktā daudzuma
5.3.	Kokšķiedra	—	1 vienība no noteiktā daudzuma
6. Ja analītiski noteiktais daudzums atšķiras no 4. un 5.punktā noteiktā:
6.1.	Kopproteīns	—	Divas reizes vairāk, nekā noteikts 4.1.apakšpunktā
6.2.	Koptauki (eļļas un tauki)	—	2,5 vienības no noteiktā daudzuma
6.3.	Koppelni	—	Trīs reizes vairāk, nekā noteikts 5.2.apakšpunktā
6.4.	Kokšķiedra	—	Trīs reizes vairāk, nekā noteikts 5.3.apakšpunktā

Piezīme.

¹ Šajā pielikumā minētie lielumi, ja nav norādīts citādi, attiecas uz barības maisījumu īpatsvaru dabīgi mitrā barībā.

Zemkopības ministrs M.Roze

6.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.166

Barības vielu kategorijas, kuras norāda atsevišķu barības sastāvdaļu vietā mājas (istabas) dzīvniekiem paredzēto barības maisījumu marķējumā

Nr. p.k.	Kategorijas apraksts	Definīcija
1	2	3
1.	Gaļas un dzīvnieku pārstrādes produkti	Nokautie lauksaimniecības dzīvnieki svaigā veidā vai konservēti, izmantojot atbilstošu apstrādi, un visi lauksaimniecības dzīvnieku liemeņu vai to daļu pārstrādes produkti un derivāti svaigā veidā vai konservēti, izmantojot atbilstošu apstrādi
2.	Piens un piena pārstrādes produkti	Visi piena produkti svaigā veidā vai konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi, un to pārstrādē iegūtie produkti
3.	Olas un to pārstrādes produkti	Visi olu produkti svaigā veidā vai konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi, un to pārstrādē iegūtie produkti
4.	Eļļas un tauki	Visas dzīvnieku un augu izcelsmes eļļas un tauki
5.	Ieraugi	Visi ieraugi, kuru šūnās ir pārtraukti dzīvības procesi un kuri ir izžāvēti
6.	Zivis un to pārstrādes produkti	Zivs vai tās daļas svaigā veidā vai konservētas, izmantojot attiecīgu apstrādi, un to pārstrādē iegūtie produkti
7.	Graudi	Visu veidu graudi neatkarīgi no to veida vai produkti, kuri iegūti no cieti saturošas endospermas
8.	Dārzeņi	Visu veidu dārzeņi un pākšaugi svaigā veidā vai konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi
9.	Augu izcelsmes produkti	Augu izcelsmes produkti, kas iegūti to pārstrādes procesā, galvenokārt graudu, dārzeņu, pākšaugu un eļļu pārstrādē
10.	Augu olbaltumvielu ekstrakti	Visi augu izcelsmes produkti, kuriem pārstrādes rezultātā ir iegūta vismaz 50 % sausnas kopproteīna koncentrācija
11.	Minerālvielas	Visas neorganiskās vielas, kuras ir izmantojamas dzīvnieku barībai
12.	Dažādi cukuri	Visu veidu cukurs
13.	Augļi	Visu veidu augļi svaigā veidā vai konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi
14.	Rieksti	Visi no čaumalām izlobītie kodoli
15.	Sēklas	Visu veidu sēklas, veselas vai rupja maluma
16.	Aļģes	Aļģes svaigā veidā vai konservētas, izmantojot attiecīgu apstrādi
17.	Moluski un vēžveidīgie	Visu veidu moluski, vēžveidīgie, svaigā veidā vai konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi, un to pārstrādes produkti
18.	Kukaiņi	Visu veidu kukaiņi un to attīstības stadijas
19.	Maizes izstrādājumi	Visu veidu maize, kūkas, cepumi un makaronu izstrādājumi

Zemkopības ministrs M.Roze

7.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.166

Barības maisījumu enerģētiskās vērtības aprēķināšana

(Pielikums grozīts ar MK 12.10.2004. noteikumiem Nr.856)

I. Putnu ēdināšanai paredzētu barības maisījumu enerģētiskās vērtības aprēķināšana

1. Enerģētisko vērtību putniem paredzētiem barības maisījumiem aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ME (MJ/kg) = 0,1551 x KP (%) + 0,3431 x KT (%) + 0,1669 x CIE (%) + 0,1301 x CU (%), kur

KP — kopproteīns;

KT — koptauki;

CIE — ciete;

CU — cukurs, izteikts kā saharoze;

% — procenti dabīgi mitrā barības maisījumā.

2. Enerģētisko vērtību putniem paredzētiem barības maisījumiem izsaka megadžoulos (MJ), norādot maiņas enerģijas (ME) daudzumu vienā kilogramā barības (1 kg).

3. Aprēķināto barības maisījuma enerģētisko vērtību noapaļo līdz vienai zīmei aiz komata.

4. Maksimāli pieļaujamā kļūda starp barības ražotāja norādīto enerģētisko vērtību un oficiālajā barības paraugā noteikto enerģētisko vērtību ir 0,4 MJ ME/kg barības.

II. Suņu un kaķu ēdināšanai paredzētu barības maisījumu enerģētiskās vērtības aprēķināšana

(Nodaļa svītrota ar MK 12.10.2004. noteikumiem Nr.856)

Zemkopības ministrs M.Roze

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

zaudējis spēku Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 166Pieņemts: 25.03.2004.Stājas spēkā: Zaudē spēku: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 49, 30.03.2004.

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Zaudējis spēku ar
Grozījumi
Izdoti saskaņā ar

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids