Ministru kabineta noteikumi Nr.1112
Rīgā 2009.gada 29.septembrī (prot. Nr.63 20.§)
Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība
1. Noteikumi nosaka dzīvnieku barības (turpmāk – barība) marķēšanas kārtību. 2
2. Barības, tās sastāvdaļu, barības maisījumu, premiksu, barības piedevu, diētiskās un ārstnieciskās barības marķējumā norāda šādu informāciju:
2.1. garantēto derīguma termiņu vai glabāšanas termiņu “Derīgs līdz ... (mēnesis, gads)”. Barībai, kas ātri bojājas, norāda “Izlietot līdz ... (datums, mēnesis, gads)”;
2.2. ražotāja piešķirto partijas numuru;
2.3. ražotāja atzīšanas vai reģistrācijas numuru;
2.4. neto svaru sausiem produktiem un tilpumu vai svaru šķidriem produktiem;
2.5. juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un adresi, kura ir atbildīga par marķējumā sniegto informāciju;
2.6. ražotāja nosaukumu un adresi, ja ražotājs nav atbildīgs par marķējumu. 3
3. Marķējumā ietverto informāciju, kas atbilst šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām, drīkst papildināt ar citu informāciju, ja attiecīgā informācija:
3.1. nesatur ziņas par to, ka barība pasargā no slimības, novērš slimību vai ārstē to;
3.2. ir skaidri nodalīta no šo noteikumu 2.punktā minētās informācijas. 4
4. Marķējumā sniedzamo informāciju atļauts norādīt pavaddokumentā, ja:
4.1. barību tirgo no autocisternām vai līdzīgiem transportlīdzekļiem;
4.2. barības svars nepārsniedz 10 kg un tā paredzēta gala patērētājam. 5
5. Ja informāciju par derīguma termiņu, neto svaru, partijas numuru un ražotāja atzīšanas vai reģistrācijas numuru norāda pavaddokumentā, nevis marķējumam paredzētā vietā, marķējumā ir norāde par attiecīgās informācijas atrašanās vietu. 6
II. Barības sastāvdaļu marķēšana 6. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām barības sastāvdaļu marķējumā norāda:
6.1. uzrakstu “Barības sastāvdaļa”;
6.2. barības sastāvdaļas nosaukumu, ko veido atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam vai šo noteikumu 7.punktam;
6.3. obligāti norādāmo vielu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam;
6.4. barības ražošanas tehnoloģiju (2.pielikums) un barības sastāvdaļās obligāti norādāmo barības vielu daudzuma pieļaujamās novirzes (3.pielikums) (ja nepieciešams vai pēc pieprasījuma). 7
7. Barības sastāvdaļām, kuras nav minētas šo noteikumu 1.pielikumā, nosaukumu veido, norādot produkta vai blakusprodukta izcelsmi (piemēram, dzīvnieku, augu), kā arī vienu vai vairākus šādus rādītājus:
7.1. izmantoto daļu (piemēram, sēklas, bumbuļi);
7.2. pārstrādes procesu (piemēram, ekstrakcija, tvaicēšana);
7.3. gatavību vai kvalitāti (piemēram, zems glikozinolāta daudzums, zems cukura daudzums, taukiem bagāts). 8
8. Ievedot pirmo reizi Latvijas Republikas teritorijā barības sastāvdaļas no trešās valsts, kurā nevar veikt nepieciešamos analītiskos mērījumus, marķējumā nenorāda šo noteikumu 6.3.apakšpunktā, 7., 17. un 18.punktā minētās ziņas, ja par marķējumā sniegto informāciju atbildīgā persona:
8.1. pirms kravas ievešanas par to informē Pārtikas un veterināro dienestu;
8.2. precīzu informāciju par sastāvu pircējam un Pārtikas un veterinārajam dienestam sniedz 10 dienu laikā pēc barības sastāvdaļu ievešanas;
8.3. pirms kravas ievešanas iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā pagaidu ziņas par sastāvu un, izmantojot teksta izcēlumu, norāda: “Pagaidu ziņas jāapstiprina … (tās laboratorijas nosaukums un adrese, kurai uzdots veikt analīzes) par paraugu Nr. … (analizējamā parauga ekspertīzes numurs) līdz … (datums).” 9
9. Pārtikas un veterinārais dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju par iemesliem, kuru dēļ ir pieļautas šo noteikumu 8.punktā minētās atkāpes no noteikumu prasībām. 10
10. Barības sastāvdaļu obligāti norādāmo vielu drīkst nenorādīt, ja:
10.1. pircējs rakstiski apliecina, ka viņam šāda informācija nav nepieciešama;
10.2. dzīvnieku vai augu izcelsmes, svaigu vai konservētu, termiski apstrādātu vai termiski neapstrādātu barības sastāvdaļu svars nepārsniedz 10 kg, tās ir paredzētas mājas (istabas) dzīvniekiem un Pārtikas un veterinārajā dienestā atzīts vai reģistrēts izplatītājs to piegādā gala patērētājam. 11
11. Ja barības sastāvdaļu svars nepārsniedz 10 kg un tās ir paredzētas gala patērētājam, marķējumā sniedzamo informāciju un papildu informāciju drīkst norādīt pavaddokumentā. 12
12. Ja barības aprites laikā:
12.1. barības sastāvdaļas sadala vairākos iepakojumos vai konteineros, uz katra iepakojuma, konteinera vai pavaddokumentā norāda marķējumā nepieciešamo informāciju un atsauci uz sākotnējo marķējumu;
12.2. barības sastāvdaļās veic izmaiņas, to norāda jaunajā marķējumā. Par izmaiņām barības sastāvdaļu marķējumā atbildīgs ir to veicējs. 13
13. Obligāti norādāmo vielu sarakstā minētās vielas un neto svaru nenorāda augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas rūpniecības blakusproduktiem, ja to mitruma saturs pārsniedz 50 %. 14
14. Barības sastāvdaļas nav jāmarķē, ja barības ražotājs dzīvnieku turētājam piegādā svaigas vai konservētas, termiski apstrādātas vai termiski neapstrādātas augu izcelsmes barības sastāvdaļas, kas nesatur barības piedevas (izņemot konservantus). 15
15. Latvijā drīkst izplatīt šo noteikumu 1.pielikumā minētās barības sastāvdaļas tikai ar šajā pielikumā norādītajiem nosaukumiem, ja tie atbilst šajā pielikumā sniegtajam aprakstam. Ja barības sastāvdaļas nosaukums neatbilst tās aprakstam, nosaukumu veido, kā norādīts šo noteikumu 7.punktā. 16
16. Ja barības sastāvdaļas nosaukumā ir norādīts vārds (vārdi) iekavās, marķējumā drīkst neminēt iekavās norādīto vārdu (vārdus) (piemēram, nosaukums ir “Sojas (pupu) eļļa”, marķējumā norāda “Sojas eļļa”). 17
17. Ja šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts cits mitruma daudzums, marķējumā barības sastāvdaļas mitruma daudzumu norāda, ja tas pārsniedz 14 % no barības sastāvdaļas svara. Ja barības sastāvdaļas mitruma daudzums nepārsniedz 14 %, marķējumā to norāda tikai pēc pircēja pieprasījuma. 18
18. Ja šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts cits daudzums, marķējumā norāda sālsskābē nešķīstošu pelnu saturu barības sastāvdaļā, ja tas pārsniedz 2,2 % sausnā. 19
19. Ja šo noteikumu 1.pielikumā minētās barības sastāvdaļas izmanto par denaturējošām vielām vai saistvielām, marķējumā norāda šādu informāciju:
19.1. denaturējošām vielām – izmantoto barības sastāvdaļu īpašības un daudzumu;
19.2. saistvielām – izmantoto barības sastāvdaļu īpašības. 20
20. Obligāti norādāmo vielu daudzumā ir pieļaujamas novirzes atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam. 21
III. Barības piedevu, barības maisījumu, premiksu, ārstnieciskās un diētiskās barības marķēšana 21. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām barības maisījumu marķējumā norāda:
21.1. atbilstoši barības sastāvam – barības maisījuma veidu:
21.1.1. “pilnvērtīga barība”;
21.1.2. “papildbarība”;
21.1.3. “minerālbarība” (papildbarība, kas galvenokārt sastāv no minerālvielām un satur vismaz 40 % koppelnu);
21.1.4. “melasi saturoša barība” (papildbarība, kuras sastāvā ir melase un kura satur vismaz 14 % cukura (saharozes veidā));
21.1.5. “jaunpiena aizvietotājs” (jaundzīvnieku un nobarojamo teļu ēdināšanai paredzēts barības maisījums, kuru izēdina sausā veidā vai izšķīdinot noteiktā šķidruma daudzumā, lai papildinātu vai aizvietotu jaunpienu, pilnpienu vai vājpienu);
21.1.6. “pilnpiena aizvietotājs”;
21.1.7. “vājpiena aizvietotājs”;
21.2. dzīvnieku sugu vai grupu, kam paredzēts barības maisījums;
21.3. lietošanas norādījumus, mērķi, kādam paredzēts barības maisījums, un lietošanas ierobežojumus (ja tādi ir);
21.4. barības sastāvdaļas atbilstoši šo noteikumu 31., 32. un 33.punktā minētajām prasībām. Šis nosacījums neattiecas uz mājas (istabas) dzīvnieku barību, izņemot suņu un kaķu barību;
21.5. obligāti norādāmo vielu atbilstoši šo noteikumu 4.pielikuma prasībām;
21.6. ja nepieciešams, barības vielas nosaukumu un daudzumu atbilstoši šo noteikumu 42., 43., 44., 45. un 46.punktā un 5.pielikumā minētajām prasībām. 22
22. Mājas (istabas) dzīvnieku (izņemot suņus un kaķus) barības marķējumā apzīmējumu “pilnvērtīga barība” vai “papildbarība” var aizstāt ar apzīmējumu “barības maisījums”. Šajā gadījumā barības marķējumā norāda tādu pašu informāciju kā pilnvērtīgai barībai. 23
23. Ja barības maisījumā nav vairāk par trijām sastāvdaļām, marķējumā nenorāda dzīvnieku sugu vai kategoriju un mērķi, kādam šis barības maisījums ir paredzēts, kā arī nesniedz norādījumus par atbilstošu barības maisījuma izmantošanu, ja tas ir skaidri noteikts barības maisījuma nosaukumā. 24
24. Barības maisījuma marķējumam paredzētajā vietā papildus norāda šādu informāciju:
24.1. tās juridiskās vai fiziskās personas preču zīmi, kura ir atbildīga par marķējumā sniegto informāciju;
24.2. ražotājvalsti;
24.3. produkta tirdzniecības nosaukumu vai aprakstu;
24.4. barības maisījumu termiskās apstrādes vai citas īpašas apstrādes veidu. 25
25. Barības piedevām un barības maisījumiem, kas satur fermentus, papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām marķējumā norāda:
25.1. aktīvo sastāvdaļu nosaukumu, identifikācijas numuru (piemēram, Endo-1,4-beta-ksilanāze EC 3.2.1.8.) un aktivitātes vienības gramā vai mililitrā (kilogramā vai litrā) (ja šīs vienības ir nosakāmas, izmantojot oficiālas vai zinātniskas metodes) atbilstoši normatīvajiem aktiem par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem un to aprites kārtību;
25.2. ieteicamo pievienojamo fermentu daudzumu un ierobežojumus, ja tādi ir noteikti normatīvajos aktos par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioprote-īniem un to aprites kārtību;
25.3. barības maisījumu apstrādes veidu (termiska vai cita specifiska apstrāde);
25.4. ražošanas datumu “Ražots ... (datums, mēnesis, gads)”. 26
26. Papildus šo noteikumu 2. un 25.punktā minētajām prasībām fermentu marķējumā norāda “Tikai dzīvnieku barības ražošanai”. 27
27. Barības piedevām un barības maisījumiem, kas satur mikroorganismus, papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām marķējumā norāda:
27.1. mikroorganismu celmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem un to aprites kārtību, kā arī kolonijas veidojošo vienību skaitu gramā (ja šo skaitu var noteikt ar oficiālām vai zinātniskām metodēm);
27.2. lietošanas norādījumus un ierobežojumus, ja tādi ir;
27.3. barības maisījumu apstrādes veidu (termiska vai cita specifiska apstrāde);
27.4. ražošanas datumu “Ražots (datums, mēnesis, gads)”. 28
28. Papildus šo noteikumu 2. un 27.punktā minētajām prasībām mikroorganismu marķējumā norāda “Tikai dzīvnieku barības ražošanai”. 29
29. Ja barības maisījumu ražo Latvijā un realizē gala patērētājam neiepakotu vai pārdod mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus no atvērta oriģinālā iepakojuma, ziņas par dzīvnieku sugu un grupu, lietošanas norādījumus, sastāvdaļas, obligāti norādāmo vielu un neto svaru norāda pavaddokumentos. 30
30. Graudu maisījumiem drīkst nenorādīt obligāti norādāmo vielu un daudzumu. 31
31. Barības maisījumu sastāvdaļu sarakstā norāda visas barības maisījuma sastāvdaļas. 32
32. Barības sastāvdaļas barības maisījumos (izņemot mājas (istabas) dzīvniekiem paredzētos maisījumus) uzskaita dilstošā svara secībā, norādot svara procentus barības maisījumā (pieļaujamā novirze ir 15 % no norādītā daudzuma). 33
33. Mājas (istabas) dzīvniekiem paredzēto barības maisījumu sastāvdaļas norāda dilstošā svara secībā vai ņemot vērā sastāvdaļu procentuālo attiecību. Ja barības maisījumā viena vai vairākas sastāvdaļas ir niecīgā daudzumā, bet tām ir būtiska nozīme dzīvnieku ēdināšanā, mājas (istabas) dzīvniekiem paredzētā barības maisījuma marķējumā norāda attiecīgās sastāvdaļas procentuālo saturu. 34
34. Mājas (istabas) dzīvniekiem paredzētā barības maisījuma marķējumā sastāvdaļas norāda atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā minētajām prasībām vai sagrupē kategorijās atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumā minētajām prasībām. 35
35. Bioproteīnus marķē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atļautajām dzīvnieku barības piedevām un bioproteīniem un to aprites kārtību. 36
36. Premiksiem un barības maisījumam, kas satur premiksus, papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām marķējumā norāda:
36.1. nosaukumu “Premikss”;
36.2. lietošanas norādījumus un ierobežojumus, ja tādi ir;
36.3. dzīvnieku sugu vai grupu, kam paredzēts premikss. 37
37. Premiksiem, kas satur fermentus, marķējumā papildus norāda šo noteikumu 25.1.apakšpunktā un 26.punktā minēto informāciju. 38
38. Premiksiem, kas satur mikroorganismus, marķējumā papildus norāda šo noteikumu 27.1.apakšpunktā un 28.punktā minēto informāciju. 39
39. Barības maisījumu enerģētisko vērtību aprēķina šo noteikumu 7.pielikumā norādītajā kārtībā. Barības marķējumā enerģētisko vērtību norāda saskaņā ar dzīvnieku barības maisījumos obligāti norādāmo sastāvdaļu sarakstu (4.pielikums). 40
40. Papildus šo noteikumu 2.punktā minētajām prasībām un dzīvnieku ārstnieciskās un diētiskās barības apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām norāda šādu informāciju:
40.1. norādi “Dzīvnieku diētiskā barība” vai “Dzīvnieku ārstnieciskā barība”;
40.2. indikācijas (slimības vai vielmaiņas traucējumi) barības lietošanai;
40.3. barības specifiskās īpašības. 41
41. Ja ārstnieciskās un diētiskās barības sastāvā viena vai vairākas sastāvdaļas ir niecīgā daudzumā, bet tām ir būtiska nozīme dzīvnieku ēdināšanā, attiecīgās barības marķējumā norāda barības sastāvdaļu procentuālo attiecību. 42
42. Barības mitrumu marķējumā norāda, ja tas pārsniedz:
42.1. 7 % – piena aizvietotājos un citos barības maisījumos, kas satur vairāk nekā 40 % piena produktu;
42.2. 5 % – minerālbarībā, kas satur neorganiskas vielas;
42.3. 10 % – minerālbarībā, kas satur organiskas vielas;
42.4. 14 % – pārējos barības maisījumos. 43
43. Barības maisījuma mitrumu marķējumā drīkst norādīt arī tādā gadījumā, ja tas nepārsniedz šo noteikumu 42.punktā minētās normas. 44
44. Barības maisījuma marķējumā norāda sālsskābē nešķīstošu pelnu daudzumu sausnā. Tas nedrīkst pārsniegt 2,2 %. Barības maisījumā, kura sastāvā pārsvarā ir rīsu pārstrādes blakusprodukti, sālsskābē nešķīstošu pelnu saturs sausnā nedrīkst pārsniegt 3,3 %. 45
45. Sālsskābē nešķīstošu pelnu daudzums sausnā drīkst pārsniegt 2,2 %, ja barības maisījums satur:
45.1. atļautas minerālvielu saistvielas;
45.2. vairāk nekā 50 % cukurbiešu graizījumu vai cukurbiešu mīkstuma;
45.3. vairāk nekā 15 % zivju miltu (zivīm paredzētais barības maisījums);
45.4. vismaz 40 % koppelnu (minerālbarība). 46
46. Barības maisījumos pieļaujamās novirzes no obligāti norādīto vielu daudzuma ir norādītas šo noteikumu 5.pielikumā. 47
47. Ja barība satur dzīvnieku valsts olbaltumvielas un paredzēta izbarošanai lauksaimniecības dzīvniekiem, marķējumā norāda “Neizbarot atgremotājiem”. Šādu marķējumu nelieto, ja barības maisījums satur tikai:
47.1. pienu, piena produktus un jaunpienu;
47.2. olas un olu produktus;
47.3. želatīnu, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri nav atgremotāji;
47.4. hidrolizētus proteīnus, kas iegūti no tādu dzīvnieku ķermeņa daļām, kuri nav atgremotāji, un no atgremotāju ādām. 48
48. Ja no zīdītāju audiem iegūtas olbaltumvielas aizliegts izmantot arī citiem dzīvniekiem, papildus šo noteikumu 47.punktā minētajām prasībām norāda arī tās dzīvnieku sugas un kategorijas, uz kurām attiecas aizliegumi. 49
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1979.gada 2.aprīļa Direktīvas 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;
2) Komisijas 1982.gada 23.jūnija Direktīvas 82/475/EEK, ar ko nosaka sastāvdaļu kategorijas, kuras var izmantot lolojumdzīvnieku barības maisījumu marķēšanai;
3) Padomes 1982.gada 30.jūnija Direktīvas 82/471/EEK par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā;
4) Komisijas 1986.gada 9.aprīļa Direktīvas 86/174/EEK, ar ko nosaka metodi mājputnu barības maisījumu enerģētiskās vērtības aprēķināšanai;
5) Padomes 1986.gada 21.jūlija Direktīvas 86/354/EEK, ar kuru groza Direktīvu 74/63/EEK, ar ko nosaka nevēlamu vielu un produktu maksimāli atļautos līmeņus barībā, Direktīvu 77/101/EEK par vienkāršās dzīvnieku barības tirdzniecību un Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;
6) Padomes 1990.gada 22.janvāra Direktīvas 90/44/EEK, ar ko groza Padomes 1979.gada 2.aprīļa Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;
7) Padomes 1990.gada 26.marta Direktīvas 90/167/EEK, ar ko izklāsta nosacījumus, kuri Kopienā reglamentē ārstnieciskās dzīvnieku barības pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu;
8) Komisijas 1991.gada 6.jūnija Direktīvas 91/334/EEK, ar ko groza Direktīvu 82/475/EEK, ar ko nosaka sastāvdaļu kategorijas, kuras var izmantot lolojumdzīvnieku barības maisījumu marķēšanai;
9) Padomes 1993.gada 14.decembra Direktīvas 93/113/EK par fermentu, mikroorganismu un to preparātu izmantošanu dzīvnieku uzturā un to tirdzniecību;
10) Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīvas 96/24/EK, ar ko groza Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;
11) Padomes 1996.gada 29.aprīļa Direktīvas 96/25/EK par barības sastāvdaļu apriti, ar ko groza Padomes Direktīvas 70/524/EEK, 74/63/EEK, 82/471/EEK un 93/74/EEK un atceļ Direktīvu 77/101/EEK;
12) Padomes 1997.gada 25.jūnija Direktīvas 97/40/EK, ar ko groza Direktīvu 93/113/EK par fermentu, mikroorganismu un to preparātu izmantošanu dzīvnieku uzturā un to tirdzniecību;
13) Komisijas 1997.gada 28.jūlija Direktīvas 97/47/EK, ar ko groza pielikumus Padomes Direktīvām 77/101/EEK, 79/373/EEK un 91/357/EEK;
14) Komisijas 1998.gada 7.septembra Direktīvas 98/67/EK, ar ko groza Direktīvas 80/511/EEK, 82/475/EEK, 91/357/EEK un Padomes Direktīvu 96/25/EK un atceļ Direktīvu 92/87/EEK;
15) Komisijas 1998.gada 13.novembra Direktīvas 98/87/EK, ar ko groza Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību;
16) Komisijas 1999.gada 18.jūnija Direktīvas 1999/61/EK, ar ko groza pielikumus Direktīvām 79/373/EEK un 96/25/EK;
17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 10.aprīļa Direktīvas 2000/16/EK, ar ko groza Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu tirdzniecību un Padomes Direktīvu 96/25/EK par barības sastāvdaļu apriti;
18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 23.jūlija Direktīvas 2001/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 95/53/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē oficiālo pārbaužu organizēšanu dzīvnieku uztura jomā, un Direktīvas 70/524/EEK, 96/25/EK un 1999/29/EK par dzīvnieku uzturu;
19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra Direktīvas 2002/2/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 79/373/EEK par barības maisījumu apriti un atceļ Komisijas Direktīvu 91/357/EEK. Ministru prezidents V.Dombrovskis
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112 Dzīvnieku barības sastāvdaļas
Šajā pielikumā minētie lielumi
attiecas uz barības sastāvdaļu īpatsvaru dabīgi mitrā
barībā, ja nav norādīts citādi.
1. Labība un
graudi, to produkti un blakusprodukti1, 2
|
Nr.
p.k.
|
Nosaukums
|
Apraksts
|
Obligāti norādāmās vielas
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
1.1.
|
Auzas
|
Skarainās auzas (Avena sativa
L.) un citu kultivējamo auzu graudi
|
|
|
1.2.
|
Auzu pārslas
|
Produkts, ko iegūst, tvaicējot un
velmējot nolobītas auzas. Tas var saturēt nelielu daudzumu auzu
kliju
|
Ciete
|
|
1.3.
|
Auzu atsijas
|
Blakusprodukts, ko iegūst,
pārstrādājot izlobītas, sijātas auzas putraimos un miltos. Tas
galvenokārt sastāv no auzu atsijām un nedaudz endospermas
|
Kokšķiedra
|
|
1.4.
|
Auzu sēnalas un klijas
|
Blakusprodukts, ko iegūst,
pārstrādājot izsijātas auzas auzu putraimos. Tas galvenokārt
sastāv no auzu sēnalām un klijām
|
Kokšķiedra
|
|
1.5.
|
Mieži
|
Daudzkanšu miežu (Hordeum vulgare
L.) graudi
|
|
|
1.6.
|
Miežu atsijas
|
Blakusprodukts, ko iegūst,
pārstrādājot sijātus, nolobītus miežus grūbās, mannas
putraimos vai miltos
|
Kokšķiedra
|
|
1.7.
|
Miežu proteīns
|
Žāvēts blakusprodukts, ko iegūst no
miežiem, ražojot cieti. Tas galvenokārt sastāv no proteīna,
kas iegūts cietes atdalīšanas procesā
|
Kopproteīns.
Ciete
|
|
1.8.
|
Smalcināti rīsi
|
Blakusprodukts, ko iegūst, gatavojot
pulētos vai glazētos (Oryza sativa L.) rīsus. Tas
galvenokārt sastāv no salauztiem un maziem nestandarta
graudiem
|
Ciete
|
|
1.9.
|
Rīsu klijas (brūnās)
|
Nolobītu rīsu pirmās pulēšanas
blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no aleirona slāņa,
endospermas un dīgļu daļiņām
|
Kokšķiedra
|
|
1.10.
|
Rīsu klijas (baltās)
|
Nolobītu rīsu otrreizējās
pulēšanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no aleirona
slāņa, endospermas un dīgļu daļiņām
|
Kokšķiedra
|
|
1.11.
|
Rīsu klijas ar kalcija karbonātu
|
Nolobītu rīsu pulēšanas
blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no sudrabainiem apvalkiem,
aleirona slāņa, endospermas, dīgļu daļiņām un satur mainīgu
kalcija karbonāta daudzumu, kas radies pulēšanas procesā
|
Kokšķiedra.
Kalcija karbonāts
|
|
1.12.
|
Tvaicētu rīsu lopbarības milti
|
Nolobītu, apvārītu rīsu pulēšanas
blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no sudrabainiem apvalkiem,
aleirona slāņa, endospermas, dīgļu daļiņām un satur mainīgu
kalcija karbonāta daudzumu, kas radies pulēšanas procesā
|
Kokšķiedra.
Kalcija karbonāts
|
|
1.13.
|
Malti lopbarības rīsi
|
Nolobītu vai nenolobītu dzeltenu vai
punktainu rīsu graudu malšanas procesā atsijāti zaļi,
kaļķaini vai nenobrieduši lopbarības rīsi
|
Ciete
|
|
1.14.
|
Rīsu dīgļu rauši
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, presējot rīsu dīgļus kopā ar endospermu un
sēklapvalku
|
Kopproteīns.
Koptauki.
Kokšķiedra
|
|
1.15.
|
Rīsu dīgļu spraukumi,
ekstrahēti
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot rīsu dīgļus kopā ar endospermu un
sēklapvalku
|
Kopproteīns
|
|
1.16.
|
Rīsu ciete
|
Tehniski tīra rīsu ciete
|
Ciete
|
|
1.17.
|
Prosa
|
Prosas (Panicurn miliaceurn L.)
graudi
|
|
|
1.18.
|
Rudzi
|
Tīruma rudzu (Secale cereale
L.) graudi
|
|
|
1.19.
|
Rudzu atsijas3
|
Miltu ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no
endospermas daļiņām ar sīkiem ārējā apvalka fragmentiem un
nedaudz graudu nobiruma
|
Ciete
|
|
1.20.
|
Rudzu barība
|
Miltu ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no
ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām
endosperma ir mazāk atdalīta nekā rudzu klijām
|
Ciete
|
|
1.21.
|
Rudzu klijas
|
Miltu ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts no izsijātiem rudziem. Tas galvenokārt sastāv no
ārējā apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām
endospermas lielākā daļa ir atdalīta
|
Kokšķiedra
|
|
1.22.
|
Sorgo
|
Gorghum bicolor (L.)
Moencb s.l. graudi
|
|
|
1.23.
|
Kvieši
|
Mīksto jeb parasto kviešu
(Triticum aestivum (L.)), cieto kviešu (Triticum
durum Desf) un citu kultivējamo kviešu graudi
|
|
|
1.24.
|
Kviešu atsijas3
|
Miltu ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts no sijātiem kviešu graudiem vai nolobītiem plēkšņu
kviešiem. Sastāv galvenokārt no endospermas daļiņām ar
sīkiem ārējā apvalka fragmentiem un nedaudz graudu atsiju
|
Ciete
|
|
1.25.
|
Kviešu barība
|
Miltu ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts no sijātiem kviešu graudiem vai nolobītiem plēkšņu
kviešiem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem
un graudu daļiņām, no kurām endosperma ir mazāk atdalīta
nekā kviešu klijām
|
Kokšķiedra
|
|
1.26.
|
Kviešu klijas4
|
Miltu ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts no sijātiem kviešu graudiem vai nolobītiem plēkšņu
kviešiem. Tas galvenokārt sastāv no ārējā apvalka fragmentiem
un graudu daļiņām, no kurām endospermas lielākā daļa ir
atdalīta
|
Kokšķiedra
|
|
1.27.
|
Kviešu dīgļi
|
Miltu malšanas blakusprodukts, kas
sastāv no valcētiem vai citādi apstrādātiem kviešu dīgļiem
kopā ar endospermu un sēklapvalku
|
Kopproteīns.
Koptauki
|
|
1.28.
|
Kviešu glutēns
|
Žāvēts kviešu cietes ražošanas
blakusprodukts. Tas sastāv no glutēna, kas iegūts cietes
atdalīšanas procesā
|
Kopproteīns
|
|
1.29.
|
Kviešu glutēna barība
|
Kviešu cietes un glutēna ražošanas
blakusprodukts. Tas sastāv no klijām, kurām ir atdalīta vai nav
atdalīta sēklotne, un glutēna, kam pievienots neliels daudzums
sijātu graudu pārpalikumu un cietes hidrolīzes atbiru
|
Kopproteīns.
Ciete
|
|
1.30.
|
Kviešu ciete
|
Tehniski tīra kviešu ciete
|
Ciete
|
|
1.31.
|
Uzbriedināta kviešu ciete
|
Termiski apstrādāts produkts, kas
satur kviešu cieti
|
Ciete
|
|
1.32.
|
Plēkšņu kvieši
|
Plēkšņu kviešu (Triticum spelta
L.), divgraudu kviešu (Triticum dioccum Schrank),
viengraudu kviešu (Triticum monococcum) graudi
|
|
|
1.33.
|
Tritikāle
|
Tritikāles (Triticum X Secale
hybrid) graudi
|
|
|
1.34.
|
Kukurūza
|
Kukurūzas (Zea mays L.)
graudi
|
|
|
1.35.
|
Kukurūzas atsijas3
|
Kukurūzas miltu vai mannas putraimu
ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no ārējā
apvalka fragmentiem un graudu daļiņām, no kurām endosperma ir
mazāk atdalīta nekā kukurūzas klijām
|
Kokšķiedra
|
|
1.36.
|
Kukurūzas klijas
|
Kukurūzas miltu vai mannas putraimu
ražošanas blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no ārējā
apvalka un kukurūzas dīgļu fragmentiem ar endospermas
daļiņām
|
Kokšķiedra
|
|
1.37.
|
Kukurūzas dīgļu rauši
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, presējot sausā vai mitrā režīmā pārstrādātus
kukurūzas dīgstus kopā ar endospermu un sēklapvalku
|
Kopproteīns.
Koptauki
|
|
1.38.
|
Kukurūzas dīgļi, ekstrahēti
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot sausā vai mitrā režīmā pārstrādātus
kukurūzas dīgļus kopā ar endospermu un sēklapvalku
|
Kopproteīns
|
|
1.39.
|
Kukurūzas glutēna
barība5
|
Mitrā režīmā ražotas kukurūzas
cietes blakusprodukts. Tas sastāv no klijām un glutēna, kam
pievienots neliels daudzums sijātas kukurūzas atlieku (ne vairāk
kā 15 % no produkta) un graudu mērcēšanas šķidruma
(šķiedenis), ko izmanto alkohola vai cietes saturošu produktu
ražošanai
|
Kopproteīns.
Ciete.
Koptauki,
ja > 4,5 %
|
|
1.40.
|
Kukurūzas glutēns
|
Žāvēts kukurūzas cietes ražošanas
blakusprodukts. Tas sastāv no glutēna, kas iegūts cietes
atdalīšanas procesā
|
Kopproteīns
|
|
1.41.
|
Kukurūzas ciete
|
Tehniski tīra kukurūzas ciete
|
Ciete
|
|
1.42.
|
Uzbriedināta kukurūzas
ciete6
|
Termiski apstrādāta kukurūzas ciete,
kura ievērojami izplešas, saskaroties ar aukstu ūdeni
|
Ciete
|
|
1.43.
|
Iesala asni
|
Iesala ražošanas blakusprodukts, kas
galvenokārt sastāv no žāvētiem diedzētiem labības asniem
|
Kopproteīns
|
|
1.44.
|
Aldaru sausie graudi
|
Alus ražošanas blakusprodukts, ko
iegūst, izkaltējot iesalinātu un neiesalinātu labību, un citu
cieti saturošu produktu pārpalikums
|
Kopproteīns
|
|
1.45.
|
Destilatoru sausie
graudi7
|
Alkohola destilēšanas blakusprodukts,
ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus
|
Kopproteīns
|
|
1.46.
|
Destilatoru tumšie graudi
|
Alkohola destilēšanas blakusprodukts,
ko iegūst, izkaltējot fermentētu graudu cietos pārpalikumus,
kam ir pievienots drabiņu sīrups vai iztvaicētas samazgas
|
Kopproteīns
|
|
1.47.
|
Citi labības graudu produkti un
blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā
|
Ciete,
ja > 20 %.
Kopproteīns,
ja > 10 %.
Koptauki,
ja > 5 %.
Kokšķiedra
|
Piezīmes.
1 Norādītie
botāniskās tīrības līmeņi attiecas uz produkta un
blakusprodukta svaru dabīgi mitrā stāvoklī.
2 Barības sastāvdaļu
botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav
noteikts cits līmenis.
3 Ja produkts satur
vairāk nekā 40 % cietes, var norādīt “Ar cieti
bagāts”.
4 Ja sastāvdaļai
raksturīgs smalkāks malums, nosaukumam var pievienot vārdus
“Smalks malums” vai aizstāt ar atbilstošu nosaukumu.
5 Nosaukumu var aizstāt
ar vārdiem “Kukurūzas gutēna barība”.
6 Nosaukumu var aizstāt
ar vārdiem “Presēta kukurūzas ciete”.
7 Nosaukumu var aizstāt
ar graudu specifisko nosaukumu.
2. Eļļas
sēklas un eļļas augi, to produkti un blakusprodukti1,
2
|
Nr. p.k.
|
Nosaukums
|
Apraksts
|
Obligāti norādāmās vielas
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
2.1.
|
Daļēji attīrītu zemesriekstu
rauši
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, presējot daļēji attīrītus zemesriekstus (Arachis
hypogaea L.) un citu sugu zemesriekstus (maksimālais
kokšķiedras daudzums sausnā – 16 %)
|
Kopproteīns.
Koptauki.
Kokšķiedra
|
|
2.2.
|
Daļēji attīrīti zemesrieksti,
ekstrahēti
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot daļēji attīrītus zemesriekstus
(maksimālais kokšķiedras daudzums sausnā – 16 %)
|
Kopproteīns. Kokšķiedra
|
|
2.3.
|
Attīrītu zemesriekstu rauši
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, presējot attīrītus zemesriekstus
|
Kopproteīns.
Koptauki.
Kokšķiedra
|
|
2.4.
|
Attīrītu zemesriekstu ekstrakts
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot attīrītus zemesriekstus
|
Kopproteīns. Kokšķiedra
|
|
2.5.
|
Rapšu sēklas3
|
Brassica napus L.ssp. oleifera
(Metzg.) Sinsk., Indijas rapša Brassica napus L. Var.Glauca
(Roxb.) O.E.Schulz un Brassica napa ssp.oleifra (Metzg.)
Sinsk. sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 94 %)
|
|
|
2.6.
|
Rapšu sēklu rauši3
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, presējot rapšu sēklas (minimālā botāniskā tīrība
– 94 %)
|
Kopproteīns.
Koptauki.
Kokšķiedra
|
|
2.7.
|
Rapšu sēklu ekstrakts
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot rapšu sēklas (minimālā botāniskā
tīrība – 94 %)
|
Kopproteīns
|
|
2.8.
|
Rapšu pākstis
|
Rapšu sēklu lobīšanas
blakusprodukts
|
Kokšķiedra
|
|
2.9.
|
Daļēji attīrītu saflora sēklu
ekstrakts
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot daļēji attīrītas saflora (Carthamus
tinctorius L.) sēklas
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra
|
|
2.10.
|
Kopras (izžāvētu kokosriekstu
kodolu) rauši
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, presējot izžāvētus kokosriekstu palmas (Cocos
nucifera L.) kodolus (endospermu) un ārējo mizu (čaulu)
|
Kopproteīns.
Koptauki.
Kokšķiedra
|
|
2.11.
|
Kopra, ekstrahēta
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot izžāvētus kokosriekstu palmas kodolus un
mizas
|
Kopproteīns
|
|
2.12.
|
Palmu kodolu rauši
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, presējot palmu (Elaeis guineensis jacq., Corozo
oleifra (HBK) L.H.Bailey (Elaeis melanococca
auct.)) kodolus, no kuriem pēc iespējas vairāk atdalīta
čaula
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra.
Koptauki
|
|
2.13.
|
Palmu kodoli, ekstrahēti
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot palmu kodolus, no kuriem pēc iespējas
vairāk atdalīta čaula
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra
|
|
2.14.
|
Grauzdētas sojas pupiņas
|
Termiskai apstrādei pakļautas sojas
pupiņas (Glucine max. L. Merr.). Maksimālā
ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g x min.
|
|
|
2.15.
|
Ekstrahētas un grauzdētas sojas
pupiņas
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts pēc sojas pupiņu ekstrakcijas un termiskās apstrādes.
Maksimālā ureāzes aktivitāte 0,4 mg N/g x min.
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra,
ja > 8 %
|
|
2.16.
|
Izlobītas, ekstrahētas un grauzdētas
sojas pupiņas
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts pēc izlobītu sojas pupiņu ekstrakcijas un termiskās
apstrādes. Maksimālais kokšķiedras daudzums sausnā 8 %.
Maksimālā ureāzes aktivitāte 0,5 mg N/g x min.
|
Kopproteīns
|
|
2.17.
|
Sojas pupiņu proteīna
koncentrāts
|
Produkts, ko iegūst no lobītām sojas
pupiņām, no kurām ekstrahētas taukvielas
|
Kopproteīns
|
|
2.18.
|
Augu eļļa4
|
No augiem iegūta eļļa
|
Mitrums,
ja > 1 %
|
|
2.19.
|
Sojas pupiņu pākstis
|
Blakusprodukts, kas iegūts pēc
pupiņu izlobīšanas
|
Kokšķiedra
|
|
2.20.
|
Kokvilnas sēklas
|
Kokvilnas (Gossypium spp.)
sēklas, no kurām atdalītas šķiedras
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra.
Koptauki
|
|
2.21.
|
Daļēji izlobītas un ekstrahētas
kokvilnas sēklas
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot kokvilnas sēklas, no kurām ir atdalītas
šķiedras un daļa sēnalu
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra
|
|
2.22.
|
Kokvilnas sēklu rauši
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, presējot kokvilnas sēklas, no kurām atdalītas
šķiedras
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra.
Koptauki
|
|
2.23.
|
Gizotiju sēklu rauši
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, presējot gizotiju (Guizotia abyssinica) (L.F.
Cass) sēklas. Sālsskābē nešķīstošo pelnu maksimālais
daudzums 3,4 %
|
Kopproteīns.
Koptauki.
Kokšķiedra
|
|
2.24.
|
Saulgriezes sēklas
|
Saulgriezes (Helianthus annus
L.) sēklas
|
|
|
2.25.
|
Saulgriezes sēklas, ekstrahētas
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot saulgriezes sēklas
|
Kopproteīns
|
|
2.26.
|
Daļēji izlobītas un ekstrahētas
saulgriezes sēklas
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot daļēji izlobītas saulgriezes sēklas, no
kurām daļēji atdalīts apvalks. Maksimālais kokšķiedras
daudzums sausnā 27,5 %
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra
|
|
2.27.
|
Linsēklas
|
Sējas linu (Linum usitatissimum
L.) sēklas (minimālā botāniskā tīrība – 93 %)
|
|
|
2.28.
|
Linsēklu rauši
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, presējot linsēklas (minimālā botāniskā tīrība –
93 %)
|
Kopproteīns.
Koptauki.
Kokšķiedra
|
|
2.29.
|
Linsēklas, ekstrahētas
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot linsēklas (minimālā botāniskā
tīrība – 93 %)
|
Kopproteīns
|
|
2.30.
|
Olīvu mīkstums
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot presētas olīvas (Olea europea L.),
kuras pēc iespējas ir atdalītas no kodoliem
|
Kopproteīns
Kokšķiedra
|
|
2.31.
|
Sezama sēklu rauši
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, presējot sezama (Sesamum indicum L.) sēklas.
Sālsskābē nešķīstošu pelnu maksimālais
daudzums 5 %
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra.
Koptauki
|
|
2.32.
|
Daļēji izlobītas un ekstrahētas
kakao pupiņas
|
Eļļas ražošanas blakusprodukts, kas
iegūts, ekstrahējot izžāvētas un grauzdētas kakao
(Theobroma cacao L.) pupiņas, no kurām daļa sēnalu
atdalītas
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra
|
|
2.33.
|
Kakao pupiņu sēnalas
|
Izžāvētas un grauzdētas kakao
(Theobroma cacao L.) pupiņu sēnalas
|
Kokšķiedra
|
|
2.34.
|
Citi eļļas sēklu un eļļas augu
produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā
|
Kopproteīns,
ja > 10 %.
Koptauki,
ja > 5 %.
Kokšķiedra
|
Piezīmes.
1 Norādītie
botāniskās tīrības līmeņi attiecas uz produkta un
blakusprodukta svaru attiecīgajā stāvoklī.
2 Barības sastāvdaļu
botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā nav
noteikts cits līmenis.
3 Ja nepieciešams,
norāda “Zems glikozinolāta daudzums”.
4 Auga nosaukumu var
aizstāt ar sugas nosaukumu.
3. Pākšaugu
sēklas, to produkti un blakusprodukti1
|
Nr. p.k.
|
Nosaukums
|
Apraksts
|
Obligāti norādāmās vielas
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
3.1.
|
Auna zirņi
|
Auna zirņu (Cicer arientinum
L.) sēklas
|
|
|
3.2.
|
Guāras milti, ekstrahēti
|
Blakusprodukts, ko iegūst,
ekstrahējot no Cyanopsis tetragonoloba (L.) Taub. augu
līmi
|
Kopproteīns
|
|
3.3.
|
Vīķi
|
Vīķu (Ervum ervilia L.)
sēklas
|
|
|
3.4.
|
Sējas dedestiņas2
|
Termiski apstrādātas sējas
dedestiņas (Lathyrus sativus L.) sēklas
|
|
|
3.5.
|
Lēcas
|
Lēcu (Lens culinaris a.o.
Medik) sēklas
|
|
|
3.6.
|
Saldās lupīnas
|
Lupinus ssp. sēklas ar nelielu
rūgto sēklu piejaukumu
|
|
|
3.7.
|
Grauzdētas pupas
|
Pupiņu (Phaseolus) vai vignas
(Vigna ssp.) sēklas, kas termiski apstrādātas, lai
noārdītu toksiskos lecitīnus
|
|
|
3.8.
|
Zirņi
|
Zirņu (Pisum ssp.) sēklas
|
|
|
3.9.
|
Zirņu atsijas
|
Zirņu miltu ražošanas
blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no dīgļlapu daļiņām,
mazāk – no apvalkiem
|
Kopproteīns. Kokšķiedra
|
|
3.10.
|
Zirņu klijas
|
Zirņu miltu ražošanas
blakusprodukts. Tas galvenokārt sastāv no apvalkiem, kas iegūti,
mizojot un tīrot zirņus
|
Kokšķiedra
|
|
3.11.
|
Cūku pupas
|
Vicia faba L. ssp. faba var. equinq
Pers. un var. minuta (Alef.) Mansf.
sēklas
|
|
|
3.12.
|
Monanta vīķi
|
Vicia monanthos Desf.
sēklas
|
|
|
3.13.
|
Vīķi
|
Sējas vīķi (Vicia sativa L. var.
sativa) un citas varietātes sēklas
|
|
|
3.14.
|
Citi pākšaugu sēklu produkti un
blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā
|
Kopproteīns, ja > 10 %.
Kokšķiedra
|
Piezīmes.
1 Barības sastāvdaļu
botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā
nav noteikts cits līmenis.
2 Šo vārdu var aizstāt
ar termiskās apstrādes veida aprakstu.
4. Bumbuļaugi un sakņaugi, to
produkti un blakusprodukti1, 2
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
Nr. p.k.
|
Nosaukums
|
Apraksts
|
Obligāti norādāmās vielas
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
4.1.
|
Cukurbiešu masa, sasmalcināta
|
Cukura ražošanas blakusprodukts, kas
sastāv no ekstrahētiem un izžāvētiem cukurbiešu Beta
vulgaris L. ssp. vulgaris var. altissima Doell. gabaliem.
Maksimāli pieļaujamais sālsskābē nešķīstošo pelnu
daudzums
sausnā 4,5 %
|
HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja
> 3,5 % sausnā.
Kopējais cukurs, izteikts kā
saharoze,
ja > 10,5 %
|
|
4.2.
|
Cukurbiešu melase
|
Biešu cukura ražošanas vai
rafinēšanas blakusprodukts, kas iegūts no sīrupa atliekām
|
Kopējais cukurs, izteikts kā
saharoze.
Mitrums,
ja > 28 %
|
|
4.3.
|
Cukurbiešu mīkstums ar melasi
|
Cukura ražošanas blakusprodukts, kas
satur cukurbiešu mīkstumu un melasi. Maksimāli pieļaujamais
sālsskābē nešķīstošo pelnu daudzums sausnā 4,5 %
|
HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja
> 3,5 % sausnā.
Kopējais cukurs, izteikts kā
saharoze
|
|
4.4.
|
Cukurbiešu vināze
|
Blakusprodukts, ko iegūst pēc melases
fermentācijas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku
vielu ražošanā
|
Kopproteīns Mitrums,
ja > 35 %
|
|
4.5.
|
Biešu cukurs3
|
No cukurbietēm ekstrahēts cukurs
|
Saharoze
|
|
4.6.
|
Saldie kartupeļi
|
Ipomejas (Ipomoea batatas
(L.) Poir) bumbuļi neatkarīgi no produkta veida
|
Ciete
|
|
4.7.
|
Manioka4
|
Maniokas (Manibot esculenta
Crantz) saknes neatkarīgi no produkta veida. Maksimāli
pieļaujamais sālsskābē nešķīstošo pelnu daudzums sausnā
4,5 %
|
Ciete
HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja
> 3,5 % sausnā
|
|
4.8.
|
Maniokas ciete5,
uzpūsta
|
No maniokas saknēm iegūta ciete, kas
pēc termiskās apstrādes stipri uzpūtusies
|
Ciete
|
|
4.9.
|
Kartupeļu gremzdi
|
Kartupeļu (Solanum tuberosum
L.) cietes ražošanas blakusprodukts
|
|
|
4.10.
|
Kartupeļu ciete
|
Tehniski tīra kartupeļu ciete
|
Ciete
|
|
4.11.
|
Kartupeļu olbaltumvielas
|
Izžāvēts cietes ražošanas
blakusprodukts, kas galvenokārt sastāv no olbaltumvielām, kuras
iegūtas pēc cietes atdalīšanas
|
Kopproteīns
|
|
4.12.
|
Kartupeļu pārslas
|
Produkts, kas iegūts, ar rotācijas
paņēmienu žāvējot mazgātus, nomizotus vai nemizotus
tvaicētus kartupeļus
|
Ciete.
Kokšķiedra
|
|
4.13.
|
Kondensēta kartupeļu sula
|
Kartupeļu cietes ražošanas
blakusprodukts, kas iegūts no cietes, daļēji atdalot proteīnus
un ūdeni
|
Kopproteīns. Koppelni
|
|
4.14.
|
Uzbriedināta kartupeļu ciete
|
Produkts, kas galvenokārt sastāv no
termiski uzbriedinātas kartupeļu cietes
|
Ciete
|
|
4.15.
|
Citi bumbuļaugu un sakņaugu produkti
un blakusprodukti, kas nav minēti šajā pielikumā
|
Ciete.
Kokšķiedra.
Pelni (nešķīst HCl), ja > 3,5
%
|
|
4.16.
|
Citi cukurbiešu pārstrādes
rūpniecības produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā
nodaļā
|
Kokšķiedra,
ja > 15 %.
Kopējais cukurs, ko aprēķina kā
saharozi.
Pelni (nešķīst HCl), ja > 3,5
%
|
Piezīmes.
1 Norādītie
botāniskās tīrības līmeņi attiecas uz produkta un
blakusprodukta svaru attiecīgajā stāvoklī.
2 Barības sastāvdaļu
botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā
nav noteikts cits līmenis.
3 Var aizstāt ar vārdu
“Saharoze”.
4 Var aizstāt ar vārdu
“Tapioka”.
5 Var aizstāt ar
vārdiem “Tapiokas ciete”.
5. Citas sēklas un augļi, to
produkti un blakusprodukti1
|
Nr. p.k.
|
Nosaukums
|
Apraksts
|
Obligāti norādāmās vielas
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
5.1.
|
Ceratoniju pākstis
|
Produkts, kas iegūts, saberžot
izžāvētus ceratoniju koka (Ceratonia seliqua L.) augļus
(pākstis), no kuriem ir atdalītas baltās Amerikas akācijas
pupiņas
|
Kokšķiedra
|
|
5.2.
|
Citrusaugu mīkstums
|
Citrusaugu (Citrus ssp.) sulas
ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no
citrusaugu augļiem
|
Kokšķiedra
|
|
5.3.
|
Augļu2 mīkstums
|
Augļu sulas ražošanas
blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot sulu no augļu atspiedām
vai kauleņiem
|
Kokšķiedra
|
|
5.4.
|
Tomātu mīkstums
|
Tomātu (Solanum lycopersicum Kars.
L.) sulas ražošanas blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot
sulu no tomātiem
|
Kokšķiedra
|
|
5.5.
|
Vīnogu sēklas, ekstrahētas
|
Blakusprodukts, kas iegūts,
ekstrahējot eļļu no vīnogu sēklām
|
Kokšķiedra,
ja > 45 %
|
|
5.6.
|
Vīnogu mīkstums
|
Vīnogu mīkstums, kas iegūts pēc
alkohola ekstrakcijas un no kura pēc iespējas atdalīti stiebri
un sēklas
|
Kokšķiedra,
ja > 25 %
|
|
5.7.
|
Vīnogu sēklas
|
No vīnogu mīkstuma atdalītas
sēklas, no kurām nav izspiesta eļļa
|
Kokšķiedra,
ja > 45 %.
Koptauki
|
|
5.8.
|
Citas sēklas un augi, to produkti un
blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra.
Koptauki,
ja > 10 %
|
Piezīmes.
1 Barības sastāvdaļu
botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā
nav noteikts cits līmenis.
2 Var aizvietot ar
konkrētu augļu sugas nosaukumu.
6. Zāles lopbarība un rupjā
lopbarība1
|
Nr. p.k.
|
Nosaukums
|
Apraksts
|
Obligāti norādāmās vielas
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
6.1.
|
Lucernas milti
|
Produkts, kas iegūts, izžāvējot
smalcinātu sējas lucernas (Medicago sativa L. un
Medicago var. Martyn) zaļmasu. Tas var saturēt līdz
20 % āboliņa vai citas zaļmasas, kas izžāvēta un samalta
vienlaikus ar lucernu
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra
HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja > 3,5 % sausnā
|
|
6.2.
|
Lucernas atspiedas
|
Blakusprodukts, kas iegūts, izspiežot
sulu no lucernas
|
Kopproteīns
|
|
6.3.
|
Lucernas proteīna koncentrāts
|
Proteīni, kas iegūti, karsējot,
centrifugējot un mākslīgi žāvējot nogulsnētās lucernas
sulas frakcijas
|
Karotīns.
Kopproteīns
|
|
6.4.
|
Āboliņa milti2
|
Produkts, kas iegūts, izžāvējot un
samaļot nenogatavinātu āboliņu (Tifolium spp.). Tas var
saturēt līdz 20 % nenogatavinātas lucernas vai citas zāles
lopbarības, kas izžāvēta un samalta vienlaikus ar āboliņu
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra.
HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja
> 3,5 % sausnā
|
|
6.5.
|
Zāles milti2, 3
|
Produkts, kas iegūts, izžāvējot
smalcinātu zāles lopbarību
|
Kopproteīns.
Kokšķiedra
HCl nešķīstošo pelnu daudzums, ja
> 3,5 % sausnā
|
|
6.6.
|
Labības salmi4
|
Labības salmi
|
|
|
6.7.
|
Apstrādāti labības
salmi5
|
Produkts iegūts, atbilstoši
apstrādājot labības salmus
|
Nātrijs, ja apstrādāti ar NaOH
|
|
6.8.
|
Cita zāles lopbarība un rupjā
lopbarība, kas nav minēta šajā nodaļā
|
Kopproteīns,
ja > 10 %.
Kokšķiedra
|
Piezīmes.
1 Barības sastāvdaļu
botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā
nav noteikts cits līmenis.
2 Var aizstāt ar vārdu
“Granulas”.
3 Var aizstāt ar
konkrētu lopbarības nosaukumu.
4 Norāda konkrētu
labības nosaukumu.
5 Norāda, ar kādu
ķīmisku vielu labības salmi apstrādāti.
7. Citi augi, to produkti un
blakusprodukti1
|
Nr. p.k.
|
Nosaukums
|
Apraksts
|
Obligāti norādāmās vielas
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
7.1.
|
Cukurniedru melase
|
Cukura ražošanas vai attīrīšanas
blakusprodukts, kas iegūts no cukurniedru (Saccbarum offic
inarutm L.) sīrupa pārpalikuma
|
Kopējais cukurs, izteikts kā
saharoze.
Mitrums,
ja > 30 %
|
|
7.2.
|
Cukurniedru vināze
|
Blakusprodukts, ko iegūst pēc melases
fermentācijas alkohola, rauga, citronskābes un citu organisku
vielu ražošanā
|
Kopproteīns
Mitrums,
ja > 35 %
|
|
7.3.
|
Niedru cukurs2
|
No cukurniedrēm ekstrahēts cukurs
|
Saharoze
|
|
7.4.
|
Jūraszāļu milti
|
Produkts, kas iegūts, izžāvējot un
sasmalcinot jūraszāles, galvenokārt brūnās jūraszāles. Šis
produkts var būt mazgāts, lai samazinātu joda saturu
|
Koppelni
|
|
7.5.
|
Citi cukurniedru pārstrādes
rūpniecības produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā
pielikumā
|
Kokšķiedra,
ja > 15 %.
Kopējais cukurs, ko aprēķina kā
saharozi
|
|
7.6.
|
Citi augi, to produkti un
blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā
|
Kopproteīns,
ja > 10 %.
Kokšķiedra
|
Piezīmes.
1 Barības sastāvdaļu
botāniskā tīrība nav mazāka par 95 %, ja šajā pielikumā
nav noteikts cits līmenis.
2 Var aizstāt ar vārdu
“Saharoze”.
8. Piena
produkti
|
Nr. p.k.
|
Nosaukums
|
Apraksts
|
Obligāti norādāmās vielas
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
8.1.
|
Sausais vājpiens
|
Produkts, kas iegūts, žāvējot
pienu, no kura lielākā daļa tauku ir atdalīta
|
Kopproteīns.
Mitrums,
ja > 5 %
|
|
8.2.
|
Sausās paniņas
|
Produkts, kas iegūts, žāvējot
šķidrumu, kas palicis pēc sviesta kulšanas
|
Kopproteīns.
Koptauki.
Laktoze.
Mitrums,
ja > 6 %
|
|
8.3.
|
Sausās sūkalas
|
Produkts, kas iegūts, žāvējot
šķidrumu, kas palicis pēc siera, biezpiena, kazeīna vai citu
līdzīgu produktu ražošanas
|
Kopproteīns.
Laktoze.
Mitrums,
ja > 8 %.
Koppelni
|
|
8.4.
|
Sausās sūkalas ar zemu cukura
saturu
|
Produkts, kas iegūts, žāvējot
sūkalas, no kurām daļa laktozes ir atdalīta
|
Kopproteīns.
Laktoze.
Mitrums,
ja > 8 %.
Koppelni
|
|
8.5.
|
Sausais piena proteīna
koncentrāts1
|
Produkts, kas iegūts, žāvējot no
sūkalām vai piena ķīmiski vai fizikāli ekstrahētu proteīnu
savienojumus
|
Kopproteīns.
Mitrums,
ja > 8 %
|
|
8.6.
|
Sausais kazeīns
|
Produkts, kas iegūts, žāvējot no
vājpiena vai pilnpiena ar skābi vai fermentu atdalītas kazeīna
nogulsnes
|
Kopproteīns.
Mitrums,
ja > 10 %
|
|
8.7.
|
Laktozes pulveris
|
Cukurs, kas atdalīts no piena vai
sūkalām, tās attīrot un žāvējot
|
Laktoze.
Mitrums,
ja > 5 %
|
|
8.8.
|
Piena produkti un blakusprodukti, kas
nav minēti šajā nodaļā
|
Kopproteīns.
Mitrums,
ja > 5 %.
Laktoze,
ja > 10 %
|
Piezīme. 1 Nosaukumu var
aizstāt ar vārdiem “Sausais piena albumīns”.
9. Dzīvnieku
izcelsmes blakusprodukti
|
Nr. p.k.
|
Nosaukums
|
Apraksts
|
Obligāti norādāmās vielas
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
9.1.
|
Gaļas milti1
|
Produkts, kas iegūts, karsējot,
žāvējot un samaļot veselus siltasiņu dzīvnieku kautķermeņus
vai to daļas, kam tauki ir daļēji ekstrahēti vai atdalīti
mehāniski. Produkts nedrīkst saturēt nagus, ragus, sarus,
apmatojumu, spalvas un gremošanas trakta saturu (minimālais
kopproteīna daudzums sausajā masā – 50 %, maksimālais
fosfora daudzums – 8 %)
|
Kopproteīns.
Koptauki.
Koppelni.
Mitrums,
ja > 8 %
|
|
9.2.
|
Gaļas un kaulu milti1
|
Produkts, kas iegūts, karsējot,
žāvējot un samaļot veselus siltasiņu dzīvnieku kautķermeņus
vai to daļas, kam tauki ir daļēji ekstrahēti vai atdalīti
mehāniski. Produkts nedrīkst saturēt nagus, ragus, sarus,
apmatojumu, spalvas un gremošanas trakta saturu
|
Kopproteīns.
Koptauki
Koppelni.
Mitrums,
ja > 8 %
|
|
9.3.
|
Kaulu milti
|
Produkts, kas iegūts, karsējot,
žāvējot un samaļot siltasiņu dzīvnieka kaulus, kam tauki ir
daļēji ekstrahēti vai atdalīti mehāniski. Produkts nedrīkst
saturēt nagus, ragus, sarus, apmatojumu, spalvas un gremošanas
trakta saturu
|
Kopproteīns.
Koppelni.
Mitrums,
ja > 8 %
|
|
9.4.
|
Dradži
|
Produkts, kas paliek pāri ekstrahētu
un mehāniski atdalītu tauku ražošanā
|
Kopproteīns.
Koptauki.
Mitrums,
ja > 8 %
|
|
9.5.
|
Putnu blakusproduktu milti
|
Produkts, kas iegūts, karsējot,
žāvējot un samaļot putnu kaušanas procesā radušos
blakusproduktus. Produkts nedrīkst saturēt spalvas
|
Kopproteīns.
Koptauki.
Koppelni.
HCl nešķīstošie pelni > 3,3
%.
Mitrums,
ja > 8 %
|
|
9.6.
|
Putnu spalvu milti, hidrolizēti
|
Produkts iegūts, hidrolizējot,
izžāvējot un samaļot putnu spalvas
|
Kopproteīns.
HCl nešķīstošie pelni > 3,4
%.
Mitrums,
ja > 8 %
|
|
9.7.
|
Asiņu milti
|
Produkts iegūts, izžāvējot no
kautiem siltasiņu dzīvniekiem iegūtas asinis. Produktā
nedrīkst būt svešķermeņi
|
Kopproteīns.
Mitrums,
ja > 8 %
|
|
9.8.
|
Dzīvnieku tauki2
|
Siltasiņu dzīvnieku tauki
|
Mitrums,
ja > 1 %
|
|
9.9.
|
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti, kas
nav minēti šajā nodaļā
|
Kopproteīns,
ja > 10 %.
Koptauki,
ja > 5 %.
Mitrums,
ja > 8 %
|
Piezīmes.
1 Produktiem, kas satur
vairāk nekā 13 % tauku sausnā, var norādīt “Ar augstu tauku
saturu”.
2 Šo vārdu var aizstāt
ar precīzāku atkarībā no tā, kādi dzīvnieku tauki izmantoti,
vai no ražošanas procesa (cūku tauki, kaulu tauki).
10. Zivis un citi
jūras dzīvnieki, to produkti un blakusprodukti
|
Nr. p.k.
|
Nosaukums
|
Apraksts
|
Obligāti norādāmās vielas
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
10.1.
|
Zivju milti1
|
Produkts, kas iegūts, pārstrādājot
veselas zivis vai to daļas, no kurām var būt daļēji atdalīta
eļļa, bet daļa zivju buljona var būt pievienota atpakaļ
|
Kopproteīns.
Koptauki.
Koppelni,
ja > 20 %.
Mitrums,
ja > 8 %
|
|
10.2.
|
Kondensēts zivju buljons
|
Stabilizēts produkts, kas sastāv no
izspiestas sulas, kura iegūta, ražojot zivju miltus, no kuriem ir
atdalīta lielākā daļa zivju tauku un daļa ūdens
|
Kopproteīns.
Koptauki.
Mitrums,
ja > 5 %
|
|
10.3.
|
Zivju eļļa
|
No zivīm vai zivju daļām iegūta
eļļa
|
Mitrums,
ja > 5 %
|
|
10.4.
|
Zivju eļļa, attīrīta,
sacietējusi
|
No zivīm vai zivju daļām iegūta
eļļa, kura ir attīrīta un pakļauta tauku hidrolīzes
(pārziepjošanas) procesam
|
Joda skaitlis. Mitrums,
ja > 1 %
|
|
10.5.
|
Citas zivis un citi jūras dzīvnieki,
to produkti un blakusprodukti, kas nav minēti šajā nodaļā
|
Kopproteīns,
ja > 10 %.
Koptauki,
ja > 5 %.
Mitrums,
ja > 8 %
|
Piezīme. 1 Ja produkts
satur vairāk nekā 75 % kopproteīna, var norādīt “Ar augstu
proteīna saturu”.
11.
Minerālbarība
|
Nr.
p.k.
|
Nosaukums
|
Apraksts
|
Obligāti norādāmās vielas
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
11.1.
|
Kalcija karbonāts1
|
Produkts, kas iegūts, samaļot kalcija
karbonātu saturošas vielas – kaļķakmeni, austeru vai divvāku
gliemju gliemežvākus – vai izgulsnējot no skābēm
|
Kalcijs.
HCl nešķīstošie pelni > 5 %
|
|
11.2.
|
Kalcija un magnija karbonāts
|
Dabisks kalcija karbonāta un magnija
karbonāta maisījums
|
Kalcijs.
Magnijs
|
|
11.3.
|
Kaļķainas jūras aļģes
(Maerl)
|
Produkts, kas iegūts no dabiskām
kaļķainām jūras aļģēm, samalts vai granulās
|
Kalcijs.
HCl nešķīstošie pelni > 5 %
|
|
11.4.
|
Magnija oksīds
|
Tehniski tīrs magnija oksīds
(MgO)
|
Magnijs
|
|
11.5.
|
Magnija sulfāts
|
Tehniski tīrs magnija sulfāts
(MgSO4 7H2O)
|
Magnija sulfāts
|
|
11.6.
|
Dikalcija fosfāts2
|
Kalcija monohidrogenfosfāts
(CaHPO4 xH2O), kas izgulsnēts no kauliem vai
neorganiskām vielām
|
Kalcijs.
Kopējais fosfors
|
|
11.7.
|
Monodikalcija fosfāts
|
Ķīmiski iegūts produkts, savienojot
vienādās daļās dikalcija fosfātu un monokalcija fosfātu
(CaHPO4 –
Ca(H2PO4)2 H2O)
|
Kopējais fosfors.
Kalcijs
|
|
11.8.
|
Defluorēts akmens fosfāts
|
Produkts, kas iegūts, samaļot
attīrītus un attiecīgi defluorētus dabiskos fosfātus
|
Kopējais fosfors.
Kalcijs
|
|
11.9.
|
Deželatinēti kaulu milti
|
Deželatinēti, sterilizēti un samalti
kaulu milti, no kuriem ir atdalīti tauki
|
Kopējais fosfors.
Kalcijs
|
|
11.10.
|
Monokalcija fosfāts
|
Tehniski tīrs kalcija
dihidrogenfosfāts
(Ca(H2PO4)2 H2O)
|
Kopējais fosfors.
Kalcijs
|
|
11.11.
|
Kalcija–magnija fosfāts
|
Tehniski tīrs kalcija–magnija
fosfāts
|
Kalcijs.
Magnijs.
Kopējais fosfors
|
|
11.12.
|
Monoamonija fosfāts
|
Tehniski tīrs monoamonija fosfāts
(NH4H2PO4)
|
Kopējais slāpeklis.
Kopējais fosfors
|
|
11.13.
|
Vārāmais sāls1
|
Tehniski tīrs vārāmais sāls vai
produkts, kas iegūts, samaļot vārāmo sāli saturošas vielas,
piemēram, akmens sāls vai jūras sāls
|
Nātrijs
|
|
11.14.
|
Magnija propionāts
|
Tehniski tīrs magnija propionāts
|
Magnijs
|
|
11.15.
|
Magnija fosfāts
|
Tehniski tīrs magnija fosfāts
|
Kopējais fosfors.
Magnijs
|
|
11.16.
|
Nātrija–kalcija–magnija
fosfāts
|
Produkts, kas sastāv no
nātrija–kalcija–magnija fosfāta
|
Kopējais fosfors.
Magnijs.
Kalcijs.
Nātrijs
|
|
11.17.
|
Mononātrija fosfāts
|
Tehniski tīrs mononātrija
fosfāts
(NaH2PO4 H2O)
|
Kopējais fosfors.
Nātrijs
|
|
11.18.
|
Nātrija bikarbonāts
|
Tehniski tīrs nātrija bikarbonāts
(NaHCO3)
|
Nātrijs
|
|
11.19.
|
Cita minerālbarība, kas nav minēta
šajā nodaļā
|
Atbilstošs nosaukums
|
Piezīmes.
1 Produkta nosaukumu var
norādīt papildus vai minēto nosaukumu aizstāt ar produkta
nosaukumu.
2 Nosaukumā var
norādīt ražošanas procesu.
12. Citi
produkti
|
Nr. p.k.
|
Nosaukums
|
Apraksts
|
Obligāti norādāmās vielas
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
12.1.
|
Maizes un makaronu produkti un
blakusprodukti1
|
Blakusprodukts, ko iegūst no cepumu,
kūku, maizes vai makaronu ražošanas
|
Ciete.
Kopējais cukurs, izteikts kā
saharoze
|
|
12.2.
|
Saldumu ražošanas produkti un
blakusprodukti1
|
Produkti vai blakusprodukti, kas
iegūti, ražojot saldumus, arī šokolādi
|
Kopējais cukurs, izteikts kā
saharoze
|
|
12.3.
|
Konditorejas izstrādājumu un
saldējuma ražošanas produkti un blakusprodukti1
|
Produkti vai blakusprodukti, kas
iegūti, ražojot konditorejas izstrādājumus, kūkas un
saldējumu
|
Kopējais cukurs, izteikts kā
saharoze.
Koptauki
|
|
12.4.
|
Taukskābes
|
Blakusprodukts, ko iegūst,
apstrādājot ar sārmu vai destilējot dažādu dārzeņu un
dzīvnieku izcelsmes produktu eļļas un taukus
|
Koptauki.
Mitrums,
ja > 1 %
|
|
12.5.
|
Taukskābju sāļi2
|
Produkts, kas iegūts hidrolizējot
(pārziepjojot) taukskābes ar kalcija, nātrija vai kālija
hidroksīdu
|
Koptauki.
Ca (vai Na, vai K pēc vajadzības)
|
|
12.6.
|
Citi produkti, kas nav minēti šajā
nodaļā
|
Kopproteīns,
ja > 10 %.
Kokšķiedra.
Koptauki,
ja > 10 %.
Ciete, ja > 30 %.
Kopējais cukurs, ko aprēķina kā
saharozi,
ja > 10 %
|
Piezīmes.
1 Nosaukumu var aizstāt
ar konkrētu lauksaimniecības pārtikas ražošanas procesa
nosaukumu, lai norādītu iegūto produktu.
2 Var aizstāt ar
konkrētu taukskābes sāļu nosaukumu.
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29. septembra noteikumiem Nr.1112 Barības sastāvdaļu ražošanas tehnoloģija
|
Nr.
p.k.
|
Ražošanas process
|
Ražošanas procesa apraksts
|
Nosaukums/termins
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
1.
|
Koncentrēšana
|
Noteikta satura palielināšana,
atdalot ūdeni vai citas sastāvdaļas
|
Koncentrāts
|
|
2.
|
Attīrīšana1
|
Ārējo apvalku noņemšana no
graudiem, sēklām, augļiem, riekstiem un citiem
|
Attīrīti
|
|
3.
|
Žāvēšana
|
Atūdeņošana mākslīgā vai dabiskā
procesā, lai saglabātu produktu
|
Žāvēti (saulē vai mākslīgi)
|
|
4.
|
Ekstrahēšana2
|
Tauku vai eļļas atdalīšana no
dažām sastāvdaļām ar organisku šķīdinātāju vai cukuru un
citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu, atdalīšana ar ūdens
šķīdinātāju. Pēc organiska šķīdinātāja lietošanas
galaprodukts ir tehniski brīvs no šāda šķīdinātāja
|
Ekstrahēti (ja produkti satur
eļļu).
Melase, mīkstums (ja produkti satur
cukuru vai citu ūdenī šķīstošu sastāvdaļu)
|
|
5.
|
Ekstrūzija
|
Sastāvdaļas izspiešana vai
presēšana caur atveri zem spiediena (skatīt arī 13.punktu
“Uzbriedināšana”)
|
Ekstrudēti
|
|
6.
|
Pārslošana
|
Mitras, termiski apstrādātas
sastāvdaļas veltnēšana
|
Pārslas
|
|
7.
|
Miltu malšana
|
Graudu fizikāla pārstrāde, lai
samazinātu daļiņas izmēru un atvieglotu sadalīšanu daļās
(galvenokārt miltos, klijās un atsijās)
|
Milti, klijas, atsijas
|
|
8.
|
Termiska apstrāde
|
Vairāku veidu termiskā apstrāde, ko
veic īpašos apstākļos, lai ietekmētu sastāvdaļas
uzturvērtību vai struktūru
|
Grauzdēti, vārīti, pūsti, termiski
apstrādāti
|
|
9.
|
Tauku hidrolīze (pārziepjošana)
|
Eļļu un tauku apstrāde, lai panāktu
augstāku kušanas temperatūru
|
Sacietējuši
|
|
10.
|
Hidrolīze
|
Sadalīšana vienkāršākās
ķīmiskās sastāvdaļās, attiecīgi apstrādājot ar ūdeni un,
iespējams, ar fermentiem vai skābi, vai sārmu
|
Hidrolizēti
|
|
11.
|
Presēšana
|
Tauku vai eļļas atdalīšana no
taukiem bagātiem produktiem vai sulas atdalīšana no augļiem un
citiem augu produktiem ar mehānisko spiedi (ar skrūves vai cita
veida presi) un, iespējams, paaugstinātu temperatūru
|
Atspiedumi3 (ja materiāli
satur eļļu).
Mīkstums, čagas (ja produkti satur
augļus u.c.)
|
|
12.
|
Granulēšana
|
Īpašas formas piešķiršana
produktam, izspiežot caur sietu
|
Granula
|
|
13.
|
Uzbriedināšana
|
Cietes modificēšana, lai ievērojami
uzlabotu tās uzbriešanas īpašības aukstā ūdenī
|
Uzbriedināti
|
|
14.
|
Rafinēšana
|
Pilnīga vai daļēja piemaisījumu
atdalīšana no cukuriem, eļļām, taukiem un citām dabiskām
sastāvdaļām, ķīmiski vai fizikāli tās apstrādājot
|
Rafinēti
|
|
15.
|
Mitru graudu mehāniska
frakcionēšana
|
Kodolu/graudu daļu mehāniska
atdalīšana, dažreiz pēc mērcēšanas ūdenī, ar sēra
dioksīdu vai bez tā, lai ekstrahētu cieti
|
Dīgļi, glutēns, ciete
|
Piezīmes.
1 Ražošanas procesa
nosaukumu “Attīrīšana”, ja nepieciešams, var aizstāt ar
vārdiem “Apvalka atdalīšana” vai “Lobīšana”. Tādā
gadījumā nosaukumam/terminam vajadzētu būt “Ar atdalītiem
apvalkiem” vai “Lobīti”.
2 Ja nepieciešams,
vārdu “Ekstrahēts” var aizstāt ar vārdu
“Spraukumi”.
3 Ja nepieciešams,
vārdu “Atspiedumi” var aizstāt ar vārdu “Rauši”.
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112 Barības sastāvdaļās norādīto barības vielu daudzuma pieļaujamās novirzes
|
Nr.
p.k.
|
Barības viela
|
Barības vielas norādītais
daudzums
|
Pieļaujamā novirze no norādītā
daudzuma
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
1.
|
Kopproteīns
|
≥ 20 %
|
2 vienības
|
|
< 20 % ≥ 10 %
|
10 %
|
|
< 10 %
|
1 vienība
|
|
2.
|
Kopējie cukuri, reducētie cukuri,
laktoze un glikoze (dekstroze)
|
≥ 20 %
|
2 vienības
|
|
< 20 % ≥ 5 %
|
10 %
|
|
< 5 %
|
0,5 vienības
|
|
3.
|
Ciete un inulīns
|
≥ 30 %
|
3 vienības
|
|
< 30 % ≥ 10 %
|
10 %
|
|
< 10 %
|
1 vienība
|
|
4.
|
Koptauki (eļļas un tauki)
|
≥ 15 %
|
1,8 vienības
|
|
< 15 % ≥ 5 %
|
12 %
|
|
< 5 %
|
0,6 vienības
|
|
5.
|
Kokšķiedra
|
≥ 14 %
|
2,1 vienība
|
|
< 14 % ≥ 6 %
|
15 %
|
|
< 6 %
|
0,9 vienības
|
|
6.
|
Mitrums un koppelni
|
≥ 10 %
|
1 vienība
|
|
< 10 % ≥ 5 %
|
10 %
|
|
< 5 %
|
0,5 vienības
|
|
7.
|
Kopējais fosfors, nātrijs, kalcija
karbonāts, kalcijs, magnijs, skābes skaitlis un petrolēterī
nešķīstoša viela
|
≥ 15 %
|
1,5 vienības
|
|
< 15 % ≥ 2 %
|
10 %
|
|
< 2 %
|
0,2 vienības
|
|
8.
|
Sālsskābē nešķīstoši pelni un
hlorīdi, ko izsaka kā NaCl
|
≥ 3 %
|
10 %
|
|
< 3 %
|
0,3 vienības
|
|
9.
|
Karotīns, A vitamīns un
ksantofils
|
–
|
30 % no deklarētā daudzuma
|
|
10.
|
Metionīns, lizīns un gaistošās
slāpekli saturošās bāzes
|
–
|
20 % no deklarētā daudzuma
|
Piezīme. Šajā pielikumā minētie lielumi attiecas uz
barības vielu īpatsvaru dabīgi mitrā barībā, ja nav
norādīts citādi.
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112 Dzīvnieku barības maisījumā norādāmās vielas
Šajā pielikumā minētie lielumi
attiecas uz barības vielu īpatsvaru dabīgi mitrā barībā, ja
nav norādīts citādi.
|
Nr.
p.k.
|
Barība
|
Analītiskā sastāvdaļa
|
Dzīvnieku suga
|
|
obligāti norāda
|
nav obligāti jānorāda
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
|
1.
|
Pilnvērtīga barība
|
1.1. Kopproteīns
|
Visiem produktīvajiem dzīvniekiem,
suņiem, kaķiem, izņemot citus mājas (istabas) dzīvniekus
|
Mājas (istabas) dzīvniekiem, izņemot
suņus un kaķus
|
|
1.2. Koptauki (eļļas un tauki)
|
|
1.3. Kokšķiedra
|
|
1.4. Koppelni
|
|
1.5. Lizīns
|
Cūkām
|
Visiem dzīvniekiem, izņemot
cūkas
|
|
1.6. Metionīns
|
Putniem
|
Visiem dzīvniekiem, izņemot
putnus
|
|
1.7. Cistīns
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
1.8. Treonīns
|
–
|
–
|
|
1.9. Triptofāns
|
–
|
–
|
|
1.10. Enerģētiskā vērtība
|
–
|
Putniem (atbilstoši šo noteikumu
6.pielikumam)
|
|
|
Cūkām un atgremotājiem (atbilstoši
nacionālajai metodikai)
|
|
1.11. Ciete
|
–
|
–
|
|
1.12. Kopējais cukura daudzums
(izteikts kā saharoze)
|
–
|
–
|
|
1.13. Kopējais cukura un cietes
daudzums
|
–
|
–
|
|
1.14. Kalcijs
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
1.15. Nātrijs
|
–
|
–
|
|
1.16. Magnijs
|
–
|
–
|
|
1.17. Kālijs
|
–
|
–
|
|
1.18. Fosfors
|
Zivīm, izņemot akvārija zivis
|
Visiem dzīvniekiem un akvārija
zivīm
|
|
2.
|
Minerālbarība
|
2.1. Kopproteīns
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
2.2. Kokšķiedra
|
–
|
–
|
|
2.3. Koppelni
|
–
|
–
|
|
2.4. Koptauki (eļļas un tauki)
|
–
|
–
|
|
2.5. Lizīns
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
2.6. Metionīns
|
–
|
–
|
|
2.7. Cistīns
|
–
|
–
|
|
2.8. Treonīns
|
–
|
–
|
|
2.9. Triptofāns
|
–
|
–
|
|
2.10. Kalcijs
|
–
|
–
|
|
2.11. Fosfors
|
Visiem dzīvniekiem
|
–
|
|
|
2.12. Nātrijs
|
–
|
–
|
|
2.13. Magnijs
|
Atgremotājiem
|
Visiem dzīvniekiem, izņemot
atgremotājus
|
|
2.14. Kālijs
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
3.
|
Papildbarība – cukurbiešu
pārstrādes blakusprodukti
|
3.1. Kopproteīns
|
Visiem dzīvniekiem
|
–
|
|
3.2. Kokšķiedra
|
Visiem dzīvniekiem
|
–
|
|
3.3. Kopējais cukura daudzums
(izteikts kā saharoze)
|
–
|
–
|
|
3.4. Koppelni
|
Visiem dzīvniekiem
|
–
|
|
3.5. Kalcijs
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
3.6. Fosfors
|
–
|
–
|
|
3.7. Nātrijs
|
–
|
–
|
|
3.8. Kālijs
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
3.9. Magnijs ≥ 0,5 %
|
Atgremotājiem
|
Visiem dzīvniekiem, izņemot
atgremotājus
|
|
3.10. Magnijs
< 0,5 %
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
4.
|
Citu veidu papildbarība
|
4.1. Kopproteīns
|
–
|
Mājas (istabas) dzīvniekiem, izņemot
suņus un kaķus
|
|
4.2. Koptauki (eļļas un tauki)
|
Visiem produktīvajiem dzīvniekiem,
suņiem un kaķiem, izņemot citus mājas (istabas) dzīvniekus
|
–
|
|
4.3. Koppelni
|
Visiem dzīvniekiem, izņemot mājas
(istabas) dzīvniekus
|
Mājas (istabas) dzīvniekiem
|
|
4.4. Kalcijs
≥ 5 %
|
Visiem dzīvniekiem, izņemot mājas
(istabas) dzīvniekus
|
Mājas (istabas) dzīvniekiem
|
|
4.5. Kalcijs < 5 %
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
4.6. Fosfors
≥ 2 %
|
Visiem dzīvniekiem, izņemot mājas
(istabas) dzīvniekus
|
Mājas (istabas) dzīvniekiem
|
|
4.7. Fosfors < 2 %
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
4.8. Magnijs
> 0,5 %
|
Atgremotājiem
|
Visiem dzīvniekiem, izņemot
atgremotājus
|
|
4.9. Magnijs
< 0,5 %
|
–
|
–
|
|
4.10. Nātrijs
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
4.11. Kālijs
|
–
|
–
|
|
4.12. Enerģētiskā vērtība
|
–
|
Putniem (atbilstoši šo noteikumu
6.pielikumam)
|
|
|
Cūkām un atgremotājiem (atbilstoši
nacionālajai metodikai)
|
|
Cūkām
|
Visiem dzīvniekiem, izņemot
cūkas
|
|
4.13. Lizīns
|
Putniem
|
–
|
|
4.14. Metionīns
|
–
|
–
|
|
4.15. Cistīns
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
4.16. Treonīns
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
4.17. Triptofāns
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
4.18. Ciete
|
–
|
Visiem dzīvniekiem
|
|
4.19. Kopējais cukura daudzums
(izteikts kā saharoze)
|
–
|
–
|
|
4.20. Kopējais cukura daudzums
(izteikts kā ciete)
|
–
|
–
|
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
5.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112 Barības maisījumos norādīto vielu daudzuma pieļaujamās novirzes
I. Barības maisījumos (izņemot
mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus) pieļaujamās
novirzes no norādītā vielu daudzuma1
|
Nr.
p.k.
|
Barības vielas nosaukums
|
Barības vielas norādītais
daudzums
|
Pieļaujamā novirze no norādītā
daudzuma
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
1. Ja analītiski noteiktais daudzums
ir mazāks par norādīto:
|
|
1.1.
|
Kopproteīns
|
≥ 20 %
|
2 vienības
|
|
< 20 % ≥ 10 %
|
10 %
|
|
< 10 %
|
1 vienība
|
|
1.2.
|
Kopējais cukurs
|
≥ 20 %
|
2 vienības
|
|
< 20 % ≥ 10 %
|
10 %
|
|
< 10 %
|
1 vienība
|
|
1.3.
|
Ciete un kopējais cukurs plus
ciete
|
≥ 25 %
|
2,5 vienības
|
|
< 25 % ≥ 10 %
|
10 %
|
|
< 10 %
|
1 vienība
|
|
1.4.
|
Koptauki (eļļas un tauki)
|
≥ 15 %
|
1,5 vienības
|
|
< 15 % ≥ 8 %
|
10 %
|
|
< 8 %
|
0,8 vienības
|
|
1.5.
|
Nātrijs, kālijs un magnijs
|
≥ 15 %
|
1,5 vienības
|
|
< 15 % ≥ 7,5 %
|
10 %
|
|
< 7,5 % ≥ 5 %
|
0,75 vienības
|
|
< 5 % ≥ 0,7 %
|
15 %
|
|
< 0,7 %
|
0,1 vienība
|
|
1.6.
|
Kopējais fosfors un kalcijs
|
≥ 16 %
|
1,2 vienības
|
|
< 16 % ≥ 12 %
|
7,5 %
|
|
< 12 % ≥ 6 %
|
0,9 vienības
|
|
< 6 % ≥ 1 %
|
15 %
|
|
< 0,7 %
|
0,15 vienības
|
|
1.7.
|
Metionīns, lizīns un treonīns
|
–
|
15 % no noteiktā daudzuma
|
|
1.8.
|
Cistīns un triptofāns
|
–
|
20 % no noteiktā daudzuma
|
|
2. Ja analītiski noteiktais daudzums
ir lielāks par norādīto:
|
|
2.1.
|
Mitrums
|
≥ 10 %
|
1 vienība
|
|
< 10 % ≥ 5 %
|
10 %
|
|
< 5 %
|
0,5 vienības
|
|
2.2.
|
Koppelni
|
≥ 10 %
|
1 vienība
|
|
< 10 % ≥ 5 %
|
10 %
|
|
< 5 %
|
0,5 vienības
|
|
2.3.
|
Kokšķiedra
|
≥ 12 %
|
1,8 vienības
|
|
< 12 % ≥ 6 %
|
15 %
|
|
< 6 %
|
0,9 vienības
|
|
2.4.
|
Pelni (nešķīst HCl)
|
≥ 10 %
|
1 vienība
|
|
2.5.
|
|
< 10 % ≥ 4 %
|
10 %
|
|
2.6.
|
|
< 4 %
|
0,4 vienības
|
|
3. Ja analītiski noteiktais daudzums
atšķiras no 1. un 2.punktā noteiktā:
|
|
3.1.
|
Kopproteīns
|
–
|
Divas reizes vairāk, nekā noteikts
šā pielikuma 1.1., 1.2. un 1.4.apakšpunktā
|
|
3.2.
|
Koptauki (eļļas un tauki)
|
–
|
|
3.3.
|
Kopējais cukurs
|
–
|
|
3.4.
|
Kopējais fosfors
|
–
|
Trīs reizes vairāk, nekā noteikts
šā pielikuma 1.5., 1.6., 2.2. un 2.3.apakšpunktā
|
|
3.5.
|
Kalcijs, kālijs, magnijs, nātrijs
|
–
|
|
3.6.
|
Koppelni
|
–
|
|
3.7.
|
Kokšķiedra
|
–
|
II. Mājas (istabas) dzīvnieku
barības maisījumos pieļaujamās novirzes no norādītā
sastāvdaļu daudzuma
|
Nr.
p.k.
|
Barības sastāvdaļu nosaukums
|
Barības sastāvdaļu norādītais
daudzums
|
Pieļaujamā novirze
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
|
4. Ja analītiski noteiktais daudzums
ir mazāks par norādīto:
|
|
4.1.
|
Kopproteīns
|
≥ 20 %
|
3,2 vienības
|
|
< 20 % ≥ 16 %
|
12,5 %
|
|
< 12,5 %
|
2 vienības
|
|
4.2.
|
Koptauki (eļļas un tauki)
|
–
|
2,5 vienības no noteiktā daudzuma
|
|
5. Ja analītiski noteiktais daudzums
ir lielāks par norādīto:
|
|
5.1.
|
Mitrums
|
≥ 40 %
|
3 vienības
|
|
< 40 % ≥ 7,5 %
|
20 %
|
|
< 20 %
|
1,5 vienības
|
|
5.2.
|
Koppelni
|
–
|
1,5 vienības no noteiktā daudzuma
|
|
5.3.
|
Kokšķiedra
|
–
|
1 vienība no noteiktā daudzuma
|
|
6. Ja analītiski noteiktais daudzums
atšķiras no 4. un 5.punktā noteiktā:
|
|
6.1.
|
Kopproteīns
|
–
|
Divas reizes vairāk, nekā noteikts
šā pielikuma 4.1.apakšpunktā
|
|
6.2.
|
Koptauki (eļļas un tauki)
|
–
|
2,5 vienības no noteiktā daudzuma
|
|
6.3.
|
Koppelni
|
–
|
Trīs reizes vairāk, nekā noteikts
šā pielikuma 5.2.apakšpunktā
|
|
6.4.
|
Kokšķiedra
|
–
|
Trīs reizes vairāk, nekā noteikts
šā pielikuma 5.3.apakšpunktā
|
Piezīme.
1 Šajā pielikumā
minētie lielumi attiecas uz barības maisījumu īpatsvaru dabīgi
mitrā barībā, ja nav norādīts citādi.
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
6.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112 Barības vielu kategorijas, kuras norāda atsevišķu barības sastāvdaļu vietā mājas (istabas) dzīvniekiem paredzēto barības maisījumu marķējumā
|
Nr.
p.k.
|
Kategorijas apraksts
|
Definīcija
|
|
1
|
2
|
3
|
|
1.
|
Gaļas un dzīvnieku pārstrādes
produkti
|
Nokautie lauksaimniecības dzīvnieki
svaigā veidā vai konservēti, izmantojot atbilstošu apstrādi,
un visi lauksaimniecības dzīvnieku liemeņu vai to daļu
pārstrādes produkti un derivāti svaigā veidā vai konservēti,
izmantojot atbilstošu apstrādi
|
|
2.
|
Piens un piena pārstrādes
produkti
|
Visi piena produkti svaigā veidā vai
konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi, un to pārstrādē
iegūtie produkti
|
|
3.
|
Olas un to pārstrādes produkti
|
Visi olu produkti svaigā veidā vai
konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi, un to pārstrādē
iegūtie produkti
|
|
4.
|
Eļļas un tauki
|
Visas dzīvnieku un augu izcelsmes
eļļas un tauki
|
|
5.
|
Ieraugi
|
Visi ieraugi, kuru šūnās ir
pārtraukti dzīvības procesi un kuri ir izžāvēti
|
|
6.
|
Zivis un to pārstrādes produkti
|
Zivs vai tās daļas svaigā veidā vai
konservētas, izmantojot attiecīgu apstrādi, un to pārstrādē
iegūtie produkti
|
|
7.
|
Graudi
|
Visu veidu graudi neatkarīgi no to
veida vai produkti, kuri iegūti no cieti saturošas
endospermas
|
|
8.
|
Dārzeņi
|
Visu veidu dārzeņi un pākšaugi
svaigā veidā vai konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi
|
|
9.
|
Augu izcelsmes produkti
|
Augu izcelsmes produkti, kas iegūti to
pārstrādes procesā, galvenokārt graudu, dārzeņu, pākšaugu
un eļļu pārstrādē
|
|
10.
|
Augu olbaltumvielu ekstrakti
|
Visi augu izcelsmes produkti, kuriem
pārstrādes rezultātā ir iegūta vismaz 50 % sausnas
kopproteīna koncentrācija
|
|
11.
|
Minerālvielas
|
Visas neorganiskās vielas, kuras ir
izmantojamas dzīvnieku barībai
|
|
12.
|
Dažādi cukuri
|
Visu veidu cukurs
|
|
13.
|
Augļi
|
Visu veidu augļi svaigā veidā vai
konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi
|
|
14.
|
Rieksti
|
Visi no čaumalām izlobītie
kodoli
|
|
15.
|
Sēklas
|
Visu veidu sēklas, veselas vai rupja
maluma
|
|
16.
|
Aļģes
|
Aļģes svaigā veidā vai
konservētas, izmantojot attiecīgu apstrādi
|
|
17.
|
Moluski un vēžveidīgie
|
Visu veidu moluski, vēžveidīgie
svaigā veidā vai konservēti, izmantojot attiecīgu apstrādi, un
to pārstrādes produkti
|
|
18.
|
Kukaiņi
|
Visu veidu kukaiņi un to attīstības
stadijas
|
|
19.
|
Maizes izstrādājumi
|
Visu veidu maize, kūkas, cepumi un
makaronu izstrādājumi
|
Zemkopības ministrs J.Dūklavs
7.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 29.septembra noteikumiem Nr.1112 Barības maisījumu enerģētiskās vērtības aprēķināšana 1. Enerģētisko vērtību putniem paredzētajiem barības maisījumiem aprēķina, izmantojot šādu formulu:
ME (MJ/kg) = 0,1551 x KP (%) + 0,3431 x KT (%) + 0,1669 x CIE (%) + 0,1301 x CU (%), kur
KP – kopproteīns;
KT – koptauki;
CIE – ciete;
CU – cukurs, izteikts kā saharoze;
% – procenti dabīgi mitrā barības maisījumā.
2. Enerģētisko vērtību barības maisījumiem izsaka megadžoulos (MJ), norādot maiņas enerģijas (ME) daudzumu vienā kilogramā barības (1 kg).
3. Aprēķināto barības maisījuma enerģētisko vērtību noapaļo līdz vienai zīmei aiz komata.
4. Maksimāli pieļaujamā kļūda starp barības ražotāja norādīto enerģētisko vērtību un oficiālajā barības paraugā noteikto enerģētisko vērtību ir 0,4 MJ ME/kg barības. Zemkopības ministrs J.Dūklavs
|
|
Saistītie dokumenti
-
Zaudējis spēku ar
-
Izdoti saskaņā ar
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|
