1. Noteikumi nosaka:

1.1. ūdens resursu lietošanas nosacījumus;

1.2. ūdens resursu lietošanas atļaujas (turpmāk — atļauja) pieteikšanas un izsniegšanas kārtību un termiņus;

1.3. atļaujā noteikto prasību kontroles un monitoringa nosacījumus;

1.4. iesnieguma ūdens resursu lietošanas atļaujas saņemšanai (turpmāk — iesniegums) un atļaujas veidlapu paraugus;

1.5. kritērijus, kurus ievērojot atļauja nav nepieciešama.

2. Atļauja nepieciešama šādām darbībām:

2.1. virszemes un pazemes ūdeņu ieguvei, ja uz to attiecas kāds no šādiem kritērijiem:

2.1.1. diennaktī iegūst 10 m³ vai vairāk virszemes vai pazemes ūdens;

2.1.2. ar ūdensapgādes pakalpojumiem tiek nodrošinātas vairāk nekā 50 fiziskās personas;

2.1.3. tiek iegūts un izmantots saimnieciskajā darbībā minerālūdens vai termālie ūdeņi;

2.1.4. ūdens resursu ieguve var radīt būtisku ietekmi uz vidi;

2.2. hidrotehnisko būvju (t.sk. hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju) darbībai, ja būves izmanto saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās ūdens noteces režīma un parametru regulēšanai (turpmāk – hidrotehnisko būvju darbība);

2.3. ūdens ievadīšanai, lai paaugstinātu pazemes ūdeņu līmeni, arī lai mākslīgi papildinātu pazemes ūdeņu krājumus;

2.4. darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts (piemēram, kanālu, dīķu un ūdenskrātuvju vai to sistēmu ekspluatācija, ja dīķus vai ūdenskrātuves, kuru platība ir lielāka par 0,1 hektāru, regulāri uzpilda no virszemes ūdeņiem un ja mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts nav izveidots uz ūdensteces);

2.5. citām darbībām, kuras saistītas ar regulāru virszemes ūdens un pazemes ūdeņu līmeņa, kvalitātes vai režīma maiņu.

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.692; MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1234; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425)

3. Lai saņemtu atļauju, persona, kura vēlas veikt vai veic šo noteikumu 2.punktā minētās darbības, iesniedz Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē (turpmāk – pārvalde) rakstisku iesniegumu (1.pielikums).

(MK 27.10.2009. noteikumu Nr.1234 redakcijā)

4. Iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā 60 dienas pirms paredzētās darbības uzsākšanas.

(MK 27.10.2009. noteikumu Nr.1234 redakcijā)

5. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

5.1. ūdens resursu lietošanas vietas karti mērogā 1:25000 un karti vai shēmu mērogā 1:500, 1:1000 vai 1:5000, kurā norādīts objekta būvju izvietojums un iezīmētas uz konkrēto objektu attiecināmās aizsargjoslas;

5.2. zemes īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumentu;

5.3. (svītrots ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1234);

5.4. (svītrots ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.692);

5.5. eksperta atzinumu par pieļaujamajām hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā režīma izmaiņām;

5.6. (svītrots ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.692);

5.7. (svītrots ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.692).

6. Papildus šo noteikumu 5.punktā minētajiem dokumentiem iesniegumam pievieno šādus dokumentus vai iesniegumā norāda šādu informāciju:

6.1. lai saņemtu atļauju virszemes vai pazemes ūdeņu ieguvei:

6.1.1. informāciju, vai personas rīcībā ir ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lieta vai tehniskā pase, vai ūdensapgādes sistēmas shēma, kā arī ūdens ieguves urbuma pase vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos – pazemes ūdeņu atradnes pase atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam;

6.1.2. (svītrots ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr. 692);

6.1.3. (svītrots ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr. 692);

6.1.4. informāciju par tādu ierīču tehnisko risinājumu, kuras novērš zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā, vai šo ierīču shēmu (ja paredzēts iegūt virszemes ūdeņus);

6.2. lai saņemtu atļauju hidrotehnisko būvju darbībai:

6.2.1. informāciju par tādu ierīču tehnisko risinājumu, kuras novērš zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā, vai šo ierīču shēmu;

6.2.2. zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu par darbības ietekmi uz zivju resursiem, tiem nodarītiem zaudējumiem un kompensācijas pasākumiem, kā arī par rekomendējamo ekoloģisko caurplūdumu, kas nodrošina zivju resursu dabisku atražošanos;

6.2.3. (svītrots ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr. 692);

6.2.4. ģeodēziskajiem darbiem sertificētas personas atzinuma kopija par augšbjefa un lejasbjefa ūdens līmeņu mērīšanas iekārtu (mērlatu) piesaisti EVRS realizācijai Latvijas teritorijā;

6.2.5. ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumu kopiju;

6.2.6. eksperta vai speciālista vides jomā atzinumu par darbības ietekmi uz vides stāvokli (turpmāk – eksperta atzinums);

6.2.7. atzinumu par iespējamiem inženiertehniskajiem risinājumiem zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteikto zivju resursu aizsardzības pasākumu īstenošanai atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktajām prasībām (tai skaitā slūžu atvēršana vai zivju ceļa izbūve);

6.2.8. hidrotehnisko būvju drošuma programmu.

6.3. (svītrots ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr. 1234)

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr. 692; MK 27.10.2009. noteikumiem Nr. 1234; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr. 1425; MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 564)

6.¹ Eksperta atzinums par darbības ietekmi uz vides stāvokli ietver konkrētās darbības esošās vai potenciālās ietekmes uz vides stāvokli (tai skaitā uz īpaši aizsargājamo sugu un biotopu veidu) novērtējumu un rekomendējamo ekoloģisko caurplūdumu, kas nodrošina ekosistēmu saglabāšanu un aizsardzību.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1234)

7. Pārvaldei ir tiesības iesnieguma iesniedzējam pieprasīt informāciju par virszemes vai pazemes ūdens kvalitāti lietošanai paredzētajā objektā.

8. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai tam nav pievienoti visi šo noteikumu 5. un 6.punktā minētie dokumenti, pārvalde 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par to rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju un norāda, kāda informācija papildus iesniedzama. Ja iesnieguma iesniedzējs pārvaldes noteiktajā laikā, kas nav īsāks par 15 darbdienām no minētās informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas, nesniedz visu papildus pieprasīto informāciju, pārvalde pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju. Par iesnieguma pieņemšanas dienu uzskata dienu, kad pārvalde ir saņēmusi visu nepieciešamo informāciju.

(MK 27.10.2009. noteikumu Nr.1234 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425)

9. Pārvalde septiņu darbdienu laikā no iesnieguma pieņemšanas dienas tā kopiju elektroniski nosūta:

9.1. pašvaldībai, kuras teritorijā tiek veikta vai ir plānota ūdens resursu lietošana;

9.2. Veselības inspekcijai (ja plānots iegūt dzeramo ūdeni vai minerālūdeni).

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.692; MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1234)

10. Ar iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakš­punktā minētās iestādes, kā arī citas ieinteresētās institūcijas, biedrības un nodibinājumi, kuriem pārvalde nosūta iesniegumu pēc to rakstiska pieprasījuma uz norādīto e-pasta adresi, var iepazīties pārvaldē.

(MK 27.10.2009. noteikumu Nr.1234 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425)

11. Šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā, kā arī šo noteikumu 10.punktā minētās institūcijas ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma kopijas saņemšanas iesniedz pārvaldē savus priekšlikumus par atļaujas izsniegšanu un tās nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.692; MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1234)

12. Iesniegumā ietvertā informācija, tai skaitā iesniegtie papildu dokumenti, izņemot informāciju, kura nav publiskojama saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, ir pieejama sabiedrībai. Ja iesnieguma iesniedzējs uzskata, ka daļa informācijas ir ierobežotas pieejamības informācija, to iesniedz atsevišķi un norāda iemeslus, kāpēc informācija tiek uzskatīta par ierobežotas pieejamības informāciju. Ierobežotas pieejamības informācija nedrīkst būt ūdens kvalitātes un kvantitātes monitoringa dati, informācija par paredzētās darbības ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi un ziņas par drošības pasākumiem, kas veicami, lai šādu ietekmi mazinātu.

(Grozīts ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1234)

13. Pārvalde septiņu dienu laikā pēc iesnieguma pieņemšanas ievieto Valsts vides dienesta mājaslapā internetā informāciju par iesniegumu (nodrošinot ierobežotas pieejamības informācijas neizpaušanu), kā arī norāda termiņu, līdz kuram var iepazīties ar iesniegumu un iesniegt attiecīgus priekšlikumus. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām, skaitot no iesnieguma pieņemšanas dienas.

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.692; MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1234)

14. Ja pārvalde konstatē, ka plānotā darbība var būtiski negatīvi ietekmēt vidi, tā septiņu darbdienu laikā pēc iesnieguma pieņemšanas uzdod iesnieguma iesniedzējam septiņu darbdienu laikā no uzdošanas brīža informēt sabiedrību par plānoto darbību:

14.1. izvietot pašvaldības ēkā paziņojumu, kurā norādīts paredzētās darbības nosaukums, darbības vieta (adrese), zemes un iekārtu īpašnieks, vieta, kur var iepazīties ar iesniegumu, termiņu, līdz kuram var iepazīties ar iesniegumu, un datumu, līdz kuram pārvaldē var iesniegt rakstiskus priekšlikumus;

14.2. nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minēto paziņojumu īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kura nekustamie īpašumi robežojas ar plānotās darbības vietu vai atrodas tās tiešas ietekmes zonā.

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.692)

15. Ja pārvalde saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu ir uzdevusi iesnieguma iesniedzējam informēt sabiedrību, pārvaldes noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 45 dienām, skaitot no iesnieguma pieņemšanas dienas.

16. Pārvalde izsniedz iesnieguma iesniedzējam atļauju (2.pielikums) ne vēlāk kā 60 dienu laikā no iesnieguma pieņemšanas dienas vai 30 dienu laikā izsniedz vai nosūta pa pastu motivētu atteikumu izsniegt atļauju.

17. (Svītrots ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr. 692)

18. Lai pieņemtu lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju, pārvalde ņem vērā iesniegumā sniegto informāciju, attiecīgās pašvaldības un citu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī sabiedrības pārstāvju iesniegtos priekšlikumus.

19. Darbībām, kuru veikšanai nepieciešams saņemt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci), atļauju izsniedz tikai pēc tam, kad saņemta zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence).

20. Darbībām, kurām saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" tiek veikts sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, izsniedz atļauju, ja Vides pārraudzības valsts birojs (turpmāk — birojs) pieņēmis lēmumu, ka attiecīgajai darbībai ietekmes uz vidi novērtējums nav nepieciešams.

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.692)

21. Darbībām, kurām nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, atļauju izsniedz pēc ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras pabeigšanas un darbības saskaņošanas pašvaldībā vai valsts institūcijā.

22. Pārvalde atļaujā ietver nosacījumus (atbilstoši šo noteikumu V nodaļai), kas nodrošina virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību no piesārņošanas un izsīkšanas un noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu konkrētajā ūdensobjektā.

22.¹ Ja, pamatojoties uz eksperta atzinumu un nepieciešamību sasniegt šo noteikumu 22.punktā minētos vides kvalitātes mērķus, atļaujā tiek noteiktas stingrākas prasības nekā jau esošajos ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos, pārvalde atļaujā ietver nosacījumu, ka ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos un hidrotehnisko būvju drošuma programmā nepieciešami grozījumi, lai nodrošinātu to atbilstību izdotās atļaujas prasībām.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.692 redakcijā)

23. Pārvaldei ir tiesības pārskatīt atļaujā noteiktos nosacījumus šādos gadījumos:

23.1. ja pārvalde vai cita ar ūdeņu aizsardzību saistīta kompetenta institūcija konstatē, ka atļaujas nosacījumi nenodrošina šo noteikumu 22.punktā minēto prasību izpildi vai tajos ir konstatētas nepilnības, kuru dēļ netiek nodrošināta ilgtspējīga un racionāla ūdens resursu lietošana vai novērsti plūdu draudi, vai samazināta ar tiem saistītā nelabvēlīgā ietekme, un nav iespējams sasniegt saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu noteiktos vides kvalitātes mērķus;

23.2. ja izdarīti grozījumi ar ūdens resursu lietošanu saistītajos normatīvajos aktos.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr.1425 redakcijā)

23.¹ Lai precizētu atļaujas nosacījumus hidrotehnisko būvju darbībai šo noteikumu 23. punktā minētajos gadījumos, pārvaldei ir tiesības pieprasīt no ūdens resursu lietotāja šo noteikumu 6.2.2., 6.2.4. un 6.2.6. apakšpunktā minētos atjaunotos atzinumus.

(MK 06.10.2015. noteikumu Nr. 564 redakcijā)

24. Ja ūdens resursu lietotājs (turpmāk — ūdens lietotājs) plāno veikt būtiskas izmaiņas esošajā darbībā vai izmaiņas tehnoloģiskajā procesā, kuru dēļ mainās ūdens lietošanas apjoms vai ūdens lietošanas veids, vai darbības ietekmētā ūdensobjekta hidroloģiskais vai hidroģeoloģiskais režīms, ūdens lietotājs ne vēlāk kā 30 dienas pirms izmaiņu uzsākšanas par tām rakstiski paziņo pārvaldei un pamato izmaiņu nepieciešamību. Pārvalde izvērtē nepieciešamību precizēt esošās atļaujas nosacījumus vai izsniegt jaunu atļauju un 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas precizē esošās atļaujas nosacījumus vai izsniedz jaunu atļauju vai 15 darbdienu laikā nosūta pamatotu atteikumu izdarīt precizējumus esošajā atļaujā vai izsniegt jaunu atļauju, vai paziņo ūdens lietotājam, ja attiecīgajai darbībai atļauja vairs nav nepieciešama.

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.692; MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1234)

25. Izmaiņas uzskatāmas par būtiskām, ja:

25.1. to dēļ vairs nav iespējams izpildīt normatīvajos aktos par ūdens aizsardzību noteiktās prasības un atļaujā noteiktos nosacījumus;

25.2. to dēļ attiecīgajai darbībai atļauja vairs nav nepieciešama, jo tā vairs neatbilst šo noteikumu 2.punktā noteiktajiem kritērijiem;

25.3. to dēļ izmantotā ūdens daudzums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vidējiem radītājiem ir palielinājies vai samazinājies vismaz par trešo daļu un darbības skartajā teritorijā ir mainījusies attiecīgās darbības ietekme uz vidi.

25.¹ Ja ūdens resursu lietotājs maina nosaukumu vai veic uzņēmuma reorganizāciju, pārvalde 30 dienu laikā pēc jaunā lietotāja iesnieguma saņemšanas precizē atļauju un pārreģistrē to, nemainot atļaujas nosacījumus. Ja atļaujas nosacījumu precizēšana nav saistīta ar šo noteikumu 24.punktā noteikto, ūdens resursu lietotājs iesniedz tikai iesniegumu, aizpildot tajā tās sadaļas, uz kurām attiecas izmaiņas.

(MK 27.10.2009. noteikumu Nr.1234 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425)

26. Ja pārvalde konstatē, ka ūdens lietotājs iesniegumā vai ziņojumā par ūdens resursu lietošanu ir apzināti sniedzis nepatiesu vai maldinošu informāciju vai netiek ievēroti atļaujā noteiktie nosacījumi, pārvalde var pieņemt lēmumu uz laiku apturēt vai aizliegt darbību, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām un rada negatīvas izmaiņas vidē vai apdraud cilvēku veselību vai dzīvību.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425)

27. Atļauju sagatavo divos eksemplāros papīra formā vai elektroniska dokumenta veidā. Vienu atļaujas eksemplāru izsniedz ūdens lietotājam, bet otru glabā pārvaldē.

(MK 27.10.2009. noteikumu Nr.1234 redakcijā)

28. Atļauju vai lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju pārvalde triju darbdienu laikā pēc atļaujas izsniegšanas vai lēmuma pieņemšanas elektroniski nosūta attiecīgajai pašvaldībai, Veselības inspekcijai – par atļaujām, kuras izsniegtas inspekcijas kompetencē esošajiem ūdens resursu lietošanas veidiem, kā arī šo noteikumu 10.punktā minētajām institūcijām, kuras ir sniegušas rakstiskus priekšlikumus.

(MK 27.10.2009. noteikumu Nr.1234 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425)

29. Pārvalde reģistrē izsniegtās un uz laiku apturētās atļaujas, kā arī atļaujas, kurās izdarīti grozījumi, un atteikumus piešķirt atļauju.

(Grozīts ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425)

30. Atļauju šo noteikumu 2.punktā minētajām darbībām izsniedz uz visu attiecīgās darbības laiku. Ja nav iestājušies šo noteikumu 23. un 24.punktā minētie nosacījumi, pārvalde ik pēc septiņiem gadiem, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju par ūdens resursu lietotāja darbību attiecīgajā laikposmā, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā precizē izsniegto atļauju.

(MK 27.10.2009. noteikumu Nr.1234 redakcijā)

31. Pārvaldes lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju, kā arī atsevišķus atļaujā noteiktos nosacījumus ūdens lietotājs vai citas ieinteresētās personas ir tiesīgas apstrīdēt birojā.

32. Ja birojs secina, ka atļaujā noteiktie nosacījumi nenodrošina cilvēku dzīvības, veselības vai vides drošību vai nav ņemtas vērā šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tas pieņem lēmumu atcelt pārvaldes lēmumu vai atsevišķus atļaujā noteiktos nosacījumus, kā arī uzdod pārvaldei izsniegt jaunu atļauju vai grozīt atļaujas nosacījumus.

33. Pārvalde izstrādā atļaujā iekļaujamos ūdens resursu lietošanas nosacījumus, ņemot vērā:

33.1. izmantojamā ūdens ieguves avota vai ūdens lietošanas objekta nodrošinājumu ar ūdens resursiem;

33.2. citu ūdens resursu lietotāju darbību attiecīgajā ūdensobjektā;

33.3. ūdens resursu kvalitāti iesnieguma iesniegšanas laikā un noteiktos ūdens kvalitātes mērķus;

33.4. ūdens resursu lietošanas veidu;

33.5. ūdens resursu patēriņa normas;

33.6. esošās vai plānotās ūdens resursu lietošanas tehnoloģijas.

34. Atļaujā virszemes un pazemes ūdeņu ieguvei iekļauj šādus nosacījumus:

34.1. pasākumi ūdens ieguves vietu aizsargjoslu uzturēšanai;

34.2. pazemes ūdeņu monitorings (arī statiskā un dinamiskā ūdens līmeņa mērījumi ūdensgūtņu ekspluatācijas urbumos un ūdens līmeņa mērījumi novērojumu urbumos atbilstoši pazemes ūdeņu atradnes pasei un ūdens ieguves urbuma pasei);

34.3. ūdens ieguves urbumu atveru hermetizācija, ūdens līmeņa mērīšanas un ūdens paraugu ņemšanas vietu ierīkošana, sūkņu telpu uzturēšana sanitārajā un tehniskajā kārtībā, kā arī to nodrošināšana pret applūšanu;

34.4. ierīces, kuras novērš zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā un kuru spraugu maksimālais platums nav lielāks par 10 mm, — ja tiek iegūti virszemes ūdeņi.

(Grozīts ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1234; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425)

35. Atļaujā ūdens ievadīšanai, lai paaugstinātu pazemes ūdeņu līmeni (mākslīgai pazemes ūdeņu krājumu papildināšanai), iekļauj šādus nosacījumus:

35.1. pazemes ūdeņu līmeņa monitorings novērojumu urbumos atbilstoši ūdens ieguves urbuma pasei, lai nepieļautu tādu ūdens līmeņa paaugstināšanos vai pazemināšanos, kas varētu ietekmēt ūdeņu ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos un iedzīvotāju nodrošinājumu ar ūdens resursiem;

35.2. novadāmā ūdens kvalitātes kontrole un regulāri veicamie ūdens kvalitātes nodrošināšanas pasākumi, lai garantētu attiecīgajiem virszemes ūdeņiem noteikto vides kvalitātes mērķu izpildi, ja tiek atsūknēti pazemes ūdeņi;

35.3. ievadāmā ūdens kvalitāte, ja tiek papildināti pazemes ūdeņu krājumi;

35.4. virszemes ūdeņu monitorings, lai nepieļautu būtisku virszemes ūdeņu režīma maiņu;

35.5. pasākumi, kas regulāri veicami, lai nodrošinātu ūdens novadtīklu darbību.

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.692; MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1234)

36. Atļaujā hidrotehnisko būvju darbībai iekļauj šādus nosacījumus:

36.1. ūdens līmenis (metros) ūdenskrātuvē pie aizsprosta ūdensteces posmā augšpus hidrotehniskās būves aizsprosta (turpmāk — augšbjefs) absolūtās atzīmēs:

36.1.1. pieļaujamais ūdens līmenis ūdenskrātuvē hidromezgla normālas ekspluatācijas apstākļos (turpmāk — normālais ūdens uzstādinājuma līmenis);

36.1.2. ūdens līmenis, kurš īslaicīgi pieļaujams ūdenskrātuvē palu vai plūdu laikā, caur novadbūvi izvadot pārbaudes caurplūdumu (turpmāk— augstākais (maksimālais) ūdens uzstādinājuma līmenis);

36.1.3. zemākais ūdens līmenis ūdenskrātuvē, līdz kuram hidromezgla normālas ekspluatācijas apstākļos pieļaujama ūdenskrātuves nostrādāšana (turpmāk — zemākais (minimālais) ūdens uzstādinājuma līmenis);

36.1.4. diennakts, nedēļas vai sezonas regulēšanai pieļaujamais līmeņu režīms, pieļaujamie līmeņi pirms ledus iešanas un avārijas vai apdraudējuma gadījumos (situācija, ja kāda no hidrotehniskajām būvēm zaudē noturību vai stiprību un notiek nekontrolēta ūdens noplūde vai notiek strauja, nekontrolēta ūdens līmeņa celšanās ūdenskrātuvē);

36.2. ūdenskrātuves augšbjefā pieļaujamās līmeņu svārstības starp normālo ūdens uzstādinājuma līmeni un zemāko (minimālo) ūdens uzstādinājuma līmeni, kas nav lielākas par 0,2 m diennaktī (ja hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir divi megavati vai mazāka), līmeņa svārstības zivju nārsta periodos, kā arī pieļaujamā nostrādes intensitāte (nostrādes ātrums metros stundā vai diennaktī);

36.3. ūdens caurplūdums un tā tehniskais nodrošinājums:

36.3.1. vasaras 30 dienu perioda vidējais minimālais caurplūdums ar 95% nodrošinājumu (turpmāk — minimālais garantējamais caurplūdums);

36.3.2. ekoloģiskais caurplūdums, kas nepieciešams ūdensteces dabisko bioloģisko resursu un ekosistēmu saglabāšanai un aizsardzībai;

36.3.3. ūdens brīvplūde ūdensteces posmā lejpus hidrotehniskās būves aizsprosta (turpmāk — lejasbjefs);

36.3.4. aprēķinātais turbīnu caurplūdums;

36.4. hidrotehnisko būvju darbības režīms remontdarbu laikā (tai skaitā saskaņošanas kārtība un nosacījumi nepārtraukta caurplūduma nodrošināšanai upē lejpus hidrotehniskajām būvēm);

36.5. rīcības plāns avārijas situācijās un apdraudējuma gadījumos;

36.6. zivju aizsardzības būves un ierīces;

36.7. nosacījumus virszemes ūdensobjekta aizsargjoslas un aizsargjoslas ap aizsprostiem uzturēšanai kārtībā;

36.8. ūdens līmeņa mērīšanas iekārtas augšbjefā un lejasbjefā un to uzstādīšanas, augstuma atzīmes un precizitātes prasības;

36.9. atsevišķu hidrotehnisko būvju un iekārtu ekspluatācijas nosacījumi, tai skaitā aizvaru pastāvīgas darba kārtības nodrošināšanas, zivju aizsardzības un pārvades būvju (arī zivju ceļu) ekspluatācijas nosacījumi.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1234; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425)

37. Papildus šo noteikumu 36.punktā minētajiem nosacījumiem atļaujā hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju darbībai (ja hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir lielāka par diviem megavatiem) iekļauj šādus nosacījumus:

37.1. ūdens līmeņi metros lejasbjefā pie turbīnu izplūdes absolūtās atzīmēs pie pilnas hidroelektrostacijas slodzes, pie minimāli nodrošināmās caurplūdes, līmeņi pie palu novadīšanas ar 0,1% un 0,01% pārsniegšanas varbūtību;

37.2. ūdens caurplūdumi palos ar 0,1% un 0,01% pārsniegšanas varbūtību.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.692 redakcijā)

38. Atļaujā darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots ūdens­objekts (piemēram, kanālu ekspluatācija, dīķu un ūdenskrātuvju ekspluatā­cija vai to sistēmu ekspluatācija, ja dīķus vai ūdenskrātuves regulāri uzpilda no virszemes ūdeņiem un ja mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts nav izveidots uz ūdensteces), iekļauj šādus nosacījumus:

38.1. iespējamās virszemes ūdeņu režīma maiņas kontrole;

38.2. zivju aizsardzības ierīces, kas novērš zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā un kuru spraugu maksimālais platums nepārsniedz 10 mm;

38.3. ūdensobjekta un tā aizsargjoslas tīrīšana un uzturēšana;

38.4. mākslīgā vai stipri pārveidotā ūdensobjekta ekspluatācijas noteikumi.

(Grozīts ar MK 13.09.2005. noteikumiem Nr.692; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425)

39. Atļaujā derīgo izrakteņu ieguvei no ūdensobjekta gultnes, ja darbības rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts, iekļauj šādus nosacījumus:

39.1. pieļaujamā gultnes padziļināšanās;

39.2. pasākumi, kas veicami, lai nepazeminātu virszemes ūdeņu kvalitāti un saglabātu īpaši vērtīgos biotopus;

39.3. virszemes ūdeņu monitorings, lai nepieļautu virszemes ūdeņu režīma būtiskas izmaiņas un vides kvalitātes pasliktināšanos.

40. Izstrādājot šo noteikumu 36.punktā minētos nosacījumus hidroelek­tro­staciju hidrotehnisko būvju darbībai (ja hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir divi megavati vai mazāka), pārvalde ņem vērā šādas prasības:

40.1. (svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr. 1425);

40.2. hidrotehnisko būvju lejasbjefā, kā arī visā ietekmētajā upes posmā nepieciešams nodrošināt minimālo garantējamo caurplūdumu ūdensteces ūdens dabiskās pieteces iespēju robežās;

40.3. hidrotehnisko būvju lejasbjefā, kā arī visā ietekmētajā upes posmā nepieciešams nodrošināt zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā un eksperta atzinumā rekomendēto ekoloģisko caurplūdumu šādos gadījumos:

40.3.1. ja saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu vai eksperta atzinumu pastāv risks, ka varētu tikt nodarīts kaitējums zivju resursiem, ūdens ekosistēmām un no tām atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;

40.3.2. ja ir pasliktinājies ūdens ekosistēmu un vides stāvoklis lejpus hidrotehnisko būvju atrašanās vietai, kā arī visā ietekmētajā upes posmā un saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu vai eksperta atzinumu noteiktais minimālais garantējamais caurplūdums nenodrošina zivju resursu dabisku atražošanos un labu virszemes ūdeņu stāvokli;

40.4. ja zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā vai eksperta atzinumā rekomendētie ekoloģiskā caurplūduma lielumi attiecībā uz vienu ietekmēto upes posmu atšķiras, pārvalde ņem par pamatu lielāko no tiem;

40.5. hidrotehniskā būve nedrīkst darboties ūdens uzkrāšanas režīmā periodos, kad upes dabiskais caurplūdums ir mazāks nekā pārvaldes noteiktais caur hidrotehnisko būvi caurvadāmais (minimālais garantējamais vai ekoloģis­kais) caurplūdums. Ja ūdens līmenis ūdenskrātuvē šajā laikā sakrīt ar zemāko (minimālo) ūdens līmeņa atzīmi, ir pieļaujams, ka caur hidrotehnisko būvi caurvadāmais caurplūdums ir vienāds ar upes kopējo pieteci bez iztvaikošanas zudumiem;

40.6. ja aizsprosta izveidotās ūdenskrātuves ūdeni novada uz hidroturbīnu, ūdens ņemšanas iekārtu nepieciešams aprīkot ar ierīci, kura novērš zivju iekļūšanu tehnoloģiskajā aprīkojumā un kuras spraugu platums ir 20–35 mm. Šī prasība neattiecas uz hidrotehniskajām būvēm, kas aprīkotas ar Arhimēda skrūves tipa hidroturbīnu;

40.7. īpašas prasības hidroelektrostaciju darbībai zivju resursu aizsardzī­bas jomā (tai skaitā zivju nārsta laikā) un šo noteikumu 6.2.7.apakšpunktā minētajā atzinumā noteiktos pasākumus;

40.8. iekļaujot atļaujā nosacījumus ūdens līmeņa mērīšanas iekārtām augšbjefā un lejasbjefā, ievēro šo noteikumu 6.¹ punktā minēto eksperta atzinumu un konkrētās darbības kontroles rezultātus, kā arī izvērtē nepieciešamību uzstādīt nepārtrauktas uzskaites līmeņa mērītājus un noteikt prasības to verifikācijai;

40.9. hidrotehniskai būvei, kura rada plūdu draudus tai piegulošajā teritorijā un kuras novadbūves aizvari netiek darbināti mehanizēti, nepārtrauktas un netraucētas darbības nodrošināšanai nosaka prasības aizvaru rekonstrukcijai.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.692 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.10.2009. noteikumiem Nr.1234; MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425)

41. (Svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425)

42. Ūdens resursu lietošanas datu uzskaiti ūdens lietotājs veic šādā kārtībā:

42.1. ja ūdens ieguves vietā ir uzstādīti ūdens skaitītāji, ūdens lietotājs izlietotos ūdens daudzumus mēra instrumentāli un iegūtos datus ieraksta ūdens instrumentālās uzskaites žurnālā (3.pielikums);

42.2. ja ūdens ieguves vietā ūdens skaitītāji nav uzstādīti, ūdens lietotājs izmanto aprēķinu un attiecīgos datus ieraksta ūdens ieguves netiešās uzskaites žurnālā (4.pielikums);

42.3. (svītrots ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425);

42.4. atbilstoši attiecīgajā uzskaites žurnālā reģistrētajiem datiem ūdens lietotājs rakstiski vai elektroniski pēc pārvaldes pieprasījuma iesniedz valsts statistikas pārskatu par ūdens resursu ieguvi.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.692 redakcijā)

43. Atļaujā noteiktos uzskaitāmos parametrus un rādītājus, to uzskaites biežumu, paraugu ņemšanas vietas un pārskatu iesniegšanas kārtību pārvalde nosaka, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātei un pazemes ūdeņu atradnes pasē noteiktās ūdeņu monitoringa prasības.

44. Ūdens daudzumu katrā ūdens ieguves vietā uzskaita atsevišķi. Iegūtā ūdens daudzumu instrumentāli mēra arī katrā vietā, kur ūdeni ņem no cita ūdens resursu lietotāja vai nodod citam ūdens resursu lietotājam. Mērot ūdens resursu daudzumu instrumentāli, izmanto metrisko sistēmu.

45. Ja uzskaite ir datorizēta, ūdens lietotājs katru mēnesi veic izdrukas par iegūtā ūdens daudzumu.

46. Lai sniegtu pārskatu par iegūtā ūdens daudzumu un kontrolētu ūdens resursu izmantošanas lietderību, ūdens lietotājs sagatavo ūdens-apgādes sistēmas bilanci.

47. Ūdens resursu lietošanas uzskaiti neveic, ja ūdens tiek izmantots atkārtoti un nav neatkarīgas ūdens papildu apgādes (arī darba cikla papildināšanai). Ja ūdeni izmanto atkārtoti (ražošanas tehnoloģiskajos procesos, kuros ūdeni (iepriekš apstrādātu vai neapstrādātu) izmanto atkārtoti vai vairākkārt), sistēmas ūdens patēriņu gadā nosaka kā visa gada laikā sistēmai piegādātā svaigā ūdens daudzumu.

48. Ja ūdens lietotājs var pamatot, kāpēc uzskaitei nepieciešamo datu iegūšanai nav iespējams izmantot instrumentālās metodes, pārvalde var atļaut ūdens lietotājam veikt ūdens resursu lietošanas uzskaiti, izmantojot aprēķinu. Pārvalde nosaka laikposmu, par kuru uzskaiti veic, izmantojot aprēķina datus.

49. Uzskaitot hidrotehnisko būvju darbības datus, ūdens lietotājs ievēro šādas datu uzskaites prasības:

49.1. hidrotehnisko būvju darbības uzskaitē izmanto hidrotehnisko būvju darbības datu uzskaites žurnālu (5.pielikums);

49.2. būves augšbjefā pie aizsprosta (ja hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir lielāka par diviem megavatiem – arī lejasbjefā) ūdens līmeņu nolasījumus veic, izmantojot nepārtrauktas uzskaites ūdens līmeņa mērītāju, ja tas ir piesaistīts valstī pieņemtajai EVRS realizācijai Latvijas teritorijā, vai manuāli ar mērlatu. Ūdens līmeņa manuālos nolasījumus veic reizi dienā (plūdu, ilgstoša lietus un citos ārkārtējos gadījumos – arī biežāk);

49.3. hidrotehnisko būvju darbības uzskaites žurnālā atzīmē visas darbības, kas veiktas ar novadbūves aizvariem;

49.4. nodrošina caurplūduma uzskaiti. Ja caurplūduma uzskaiti veic aprēķinu ceļā, datus uzskaites žurnālā ieraksta reizi mēnesī;

49.5. ja hidroelektrostacijām, kuru hidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir divi megavati vai mazāka, hidrotehniskās būves augšbjefā ūdens līmeņa nolasījumus veic, izmantojot nepārtrauktas uzskaites ūdens līmeņa mērītāju, caurplūduma uzskaiti var neveikt.

(MK 10.12.2013. noteikumu Nr. 1425 redakcijā, kas grozīta ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 564)

50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumus Nr.155 "Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 108./109.nr.; 1998, 16./17.nr., 349.nr.; 2002, 15. nr., 50.nr.).

51. Ūdens lietošanas atļaujas, kuras izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz to derīguma termiņa beigām.

52. Darbībām, kuras uzsāktas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kurām saskaņā ar šiem noteikumiem nepieciešama atļauja, atļauju nepieciešams saņemt līdz 2006.gada 1.janvārim.

53. Atļauja nav nepieciešama, ja darbība neatbilst šo noteikumu 2.punktā noteiktajam.

54. Attiecībā uz šo noteikumu 2.2.apakš­punktā minētajām darbībām, kuras uzsāktas līdz šo noteikumu spēkā stāšanas dienai un kurām, saņemot ūdens resursu lietošanas atļauju, tiek mainīti iepriekš tehniskajos noteikumos vai būvprojektā noteiktie ūdens resursu lietošanas vai darbības nosacījumi, atļaujā norāda termiņu, kas nepārsniedz 2006.gada 1.maiju, līdz kuram darbības veicējs iesniedz pārvaldē rīcības plānu atļaujā izvirzīto nosacījumu ieviešanai. Nosacījumu ieviešanas termiņš nedrīkst pārsniegt atļaujas derīguma termiņu.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.692 redakcijā)

55. Šo noteikumu 6.2.6.apakšpunkts un 6.¹ punkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.692 redakcijā)

56. Darbībai, kura ir uzsākta un kurai izsniegta atļauja ar noteiktu termiņu, jaunu šo noteikumu 30.punktā minēto atļauju izsniedz šādā kārtībā:

56.1. ūdens resursu lietotājs vismaz 30 dienas pirms atļaujas termiņa beigām iesniedz pārvaldē iesniegumu par jaunas atļaujas izsniegšanu un apliecina, ka darbībā netiek plānotas šo noteikumu 24.punktā minētās būtiskās izmaiņas;

56.2. iesniegumam par hidrotehnisko būvju darbību pievieno šo noteikumu 6.2.7.apakšpunktā minēto atzinumu;

56.3. pārvalde, pamatojoties uz ūdens resursu lietotāja iesniegumu, izvērtē tās rīcībā esošo informāciju attiecībā uz iepriekš izsniegto atļauju un tajā veiktajiem grozījumiem (ja tādi tika veikti) un 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz jaunu atļauju.

(MK 27.10.2009. noteikumu Nr.1234 redakcijā, kas grozīta ar MK 10.12.2013. noteikumiem Nr.1425)

57. Šo noteikumu 40.7.apakšpunktā minēto īpašo pasākumu (attiecībā uz zivju ceļa izbūvi ūdenstilpju aizsprostā) ieviešanas termiņš nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 30.punktā saņemtās atļaujas nosacījumu pirmo pārskatīšanas termiņu.

(MK 27.10.2009. noteikumu Nr.1234 redakcijā)

(MK 13.09.2005. noteikumu Nr.692 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvas 2000/60/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību ūdens resursu politikas jomā.