Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2011. gada 31. maija noteikumus Nr. 423 "Civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas kārtība".
Ministru kabineta noteikumi Nr.660

Rīgā 2003.gada 25.novembrī (prot. Nr.61 3.§)
Noteikumi par civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu

(Noteikumu nosaukums MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 70.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izmeklē civilās aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus. Noteikumi attiecas uz civilās aviācijas gaisa kuģiem likuma "Par aviāciju" izpratnē, kā arī uz tiem Latvijas Republikas civilās aviācijas gaisa kuģiem, kurus izmanto muitas un Valsts robežsardzes dienesti.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35; MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.652)

1.1 Noteikumos lietotie termini:

1.11. atbildīgais izmeklētājs – persona, kurai, pamatojoties uz tās kvalifikāciju, noteikts pienākums organizēt, veikt un kontrolēt izmeklēšanu;

1.12. cēloņi – darbība, bezdarbība, notikumi, apstākļi vai to kombinācija, kā rezultātā ir noticis nelaimes gadījums vai incidents;

1.13. izgatavotājvalsts – valsts, kuras jurisdikcijā ir organizācija, kas veic gaisa kuģa galīgo montāžu;

1.14. lidojuma parametru reģistrējošā aparatūra – jebkāda veida reģistrēšanas aparatūra, kas ierīkota gaisa kuģī, lai atvieglotu nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanu;

1.15. lidojumu drošības rekomendācija – izmeklēšanu veikušās valsts civilās aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanas iestādes priekšlikums, kas pamatots ar izmeklēšanas laikā iegūto informāciju un kā mērķis ir novērst civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu atkārtošanos nākotnē;

1.16. maksimālā masa – maksimālā sertificētā pacelšanās masa;

1.17. nopietns incidents – incidents, pēc kura norises apstākļiem var secināt, ka ir bijusi liela iespējamība, lai notiktu civilās aviācijas nelaimes gadījums;

1.18. notikuma vietas valsts – valsts, kuras teritorijā ir noticis aviācijas nelaimes gadījums vai incidents;

1.19. padomnieks – kvalificēta persona, kuru valsts iecēlusi, lai izmeklēšanas gaitā palīdzētu attiecīgās valsts pilnvarotajam pārstāvim;

1.110. pilnvarotais pārstāvis – kvalificēta persona, kuru izraudzījusies valsts, lai tā piedalītos izmeklēšanā, ko veic cita valsts;

1.111. projektētājvalsts – valsts, kuras jurisdikcijā ir organizācija, kas ir atbildīga par gaisa kuģa tipa projektu;

1.112. iepriekšējs ziņojums – ziņojums, ko izmanto tās informācijas tūlītējā izplatīšanā, kas iegūta izmeklēšanas sākumposmā;

1.113. smags miesas bojājums – miesas bojājums, ko persona guvusi nelaimes gadījumā, izraisot vienu no šādām sekām:

1.113.1. ir nepieciešama medicīniska aprūpe slimnīcā uz laiku, kas ilgāks par 48 stundām septiņu dienu laikā no dienas, kad miesas bojājums iegūts;

1.113.2. ir radies jebkura kaula lūzums (izņemot vieglus roku pirkstu, kāju pirkstu vai deguna lūzumus);

1.113.3. ir radušās plēstas brūces, kas izraisa nopietnu asiņošanu, nervu, muskuļu vai cīpslas bojājumu;

1.113.4. ir radusies jebkāda iekšējā orgāna trauma;

1.113.5. ir radušies otrās vai trešās pakāpes apdegumi vai apdegumi, kas skāruši vairāk nekā piecus procentus ķermeņa;

1.113.6. ir apstiprināta infekcijas vielu vai kaitīgas radiācijas iedarbība.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā)

2. Izmeklēšanas mērķis ir paaugstināt lidojumu drošību un novērst civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu atkārtošanos. Izmeklēšana nav saistīta ar personas vainas vai atbildības noteikšanu. Ņemot vērā šo noteikumu 8.1 punktā minētos nosacījumus, izmeklēšanu veic, ievērojot 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (turpmāk – Konvencija) 13.pielikumā noteiktos standartus un ieteicamo praksi.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

3. Ja civilās aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā iesaistīti Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vai citu valstu militāro spēku gaisa kuģi, tad satiksmes ministrs un aizsardzības ministrs var kopīgi pieaicināt speciālistus, kuriem ir attiecīga kvalifikācija. Izmeklēšanā piedalās Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja (turpmāk — izmeklēšanas birojs) izmeklētāji. Izmeklēšanu vada izmeklēšanas biroja direktors — atbildīgais izmeklētājs.

(Grozīts ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.978; MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.12.2006. noteikumiem Nr.1000; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.430; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

3.1 Pilnvarotos pārstāvjus Konvencijas 13.pielikuma izpratnē norīko izmeklēšanas biroja direktors.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā)

4. Ja citā valstī noticis civilās aviācijas nelaimes gadījums vai nopietns incidents (1.pielikums), kurā iesaistīts Latvijas Republikā reģistrēts, ekspluatēts, projektēts vai izgatavots gaisa kuģis, un attiecīgā valsts uzticējusi Latvijas Republikai veikt visus izmeklēšanas pasākumus, šo izmeklēšanu veic izmeklēšanas biroja izmeklētāji. Ja Latvijas Republikai uzticēts veikt tikai daļu no izmeklēšanas pasākumiem, tos veic pilnvarotais pārstāvis.

(MK 20.12.2005. noteikumu Nr.974 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.12.2006. noteikumiem Nr.1000; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

5. (Svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.978.)

6. (Svītrots ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974.)

II. Izmeklēšanas birojs

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974)

7. Izmeklēšanas birojs ir funkcionāli neatkarīgs no visām Latvijas Republikas aviācijas institūcijām, kuras novērtē gaisa kuģu derīgumu lidojumiem, veic gaisa kuģu ekspluatantu sertifikāciju, organizē lidojumus, nodrošina gaisa kuģu tehnisko apkopi, novērtē personāla kvalifikāciju un organizē gaisa satiksmes vadību un lidostu darbu.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974)

8. Izmeklēšanas biroja uzdevums ir izmeklēt civilās aviācijas nelaimes gadījumus, nopietnus incidentus un, ja tas nepieciešams lidojumu drošības uzlabošanai, arī incidentus.

(MK 30.11.2004. noteikumu Nr.978 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

8.1 Izmeklēšanas birojs katrā konkrētā gadījumā nosaka izmeklēšanas apjomu un veicamās procedūras, lai sasniegtu izmeklēšanas mērķi pēc iespējas īsākā laikposmā. Izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir tiesības pārbaudīt vai apskatīt jebkuru civilās aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā iesaistīto gaisa kuģi, tā dzinēju, propelleru, iekārtu vai sastāvdaļas tādā apjomā, kāds nepieciešams izmeklēšanai. Ja ierosināts kriminālprocess, minētās darbības tiek veiktas ar procesa virzītāja atļauju.

(MK 20.12.2005. noteikumu Nr.974 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.652)

9. Izmeklēšanas biroja direktors, ja nepieciešams, lūdz Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dalībvalstu palīdzību civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodrošināšanā ar nepieciešamajām iekārtām, ierīcēm un aparatūru, kā arī ar kvalificētiem ekspertiem. Ja izmeklēšanas birojam palīdzību izmeklēšanā lūdz attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts institūcija, izmeklēšanas birojs pēc iespējas sniedz bezmaksas palīdzību. Šāda palīdzība ietver:

9.1. iekārtas, ierīces un aparatūru, kas nepieciešama:

9.1.1. gaisa kuģa atlieku, aparatūras un citu izmeklēšanai svarīgu objektu tehniskajā izmeklēšanā;

9.1.2. lidojuma ierakstu aparātu informācijas izvērtēšanā;

9.1.3. nelaimes gadījuma datu saglabāšanā elektroniskā veidā un izvērtēšanā;

9.2. ja noticis liels civilās aviācijas nelaimes gadījums, izmeklēšanas ekspertu piedalīšanos, kuri veic specifiskus uzdevumus.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35; MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.652)

10. (Svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.978.)

11. Izmeklēšanas birojs informē notikuma vietas valsts aviācijas institūcijas par pilnvaroto pārstāvi, kurš piedalīsies izmeklēšanā, paziņojot viņa vārdu un uzvārdu, kā arī norādot iespējas sazināties ar pilnvaroto pārstāvi un iespējamo viņa ierašanās laiku notikuma vietas valstī.

(MK 20.12.2005. noteikumu Nr.974 redakcijā)

11.1 Izmeklēšanas birojs pēc informācijas saņemšanas par civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu, kas noticis ar Latvijas Republikā reģistrētu gaisa kuģi, nosūta notikuma vietas valsts aviācijas institūcijām informāciju par notikumā iesaistīto gaisa kuģi un tā apkalpi.

(MK 20.12.2005. noteikumu Nr.974 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

12. Izmeklēšanas birojs nekavējoties sniedz notikuma vietas valsts aviācijas institūcijām informāciju par bīstamajām kravām, kas atradās gaisa kuģī.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974)

12.1 Izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir dienesta apliecības (1.1pielikums).

(MK 12.12.2006. noteikumu Nr.1000 redakcijā)

12.2 Izmeklēšanas biroja izmeklētāji, kas veic civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu, atbilst šo noteikumu 1.2 pielikumā noteiktajām prasībām.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā)

12.3 Izmeklēšanas birojs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu pierādījumus un nodrošinātu drošu gaisa kuģa un tā sastāvdaļu uzraudzību tik ilgi, cik tas ir nepieciešams izmeklēšanas nolūkos. Ja ierosināts kriminālprocess, minētās darbības tiek veiktas ar procesa virzītāja atļauju.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

12.4 Ja no gaisa kuģa reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts vai izgatavotājvalsts saņemts pieprasījums, lai gaisa kuģis vai citi pierādījumi tiktu saglabāti neskarti, līdz tos pārbauda šīs valsts pilnvarots pārstāvis, izmeklēšanas birojs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šo pieprasījumu, ciktāl tas ir objektīvi iespējams. Šādā gadījumā gaisa kuģi var pārvietot, ja tas nepieciešams cilvēku un dzīvnieku atbrīvošanai, pasta vai vērtīgu lietu izņemšanai, lai nepieļautu to iznīcināšanu uguns vai citu iemeslu dēļ, vai arī lai novērstu apdraudējumu cilvēkiem, aeronavigācijai vai citam transportam. Izpildot šādu pieprasījumu, aizliegts nepamatoti novilcināt gaisa kuģu ekspluatācijas atsākšanu.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

III. Latvijas Republikas teritorijā notikušo civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana

(Nodaļas nosaukums MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

13. Šī nodaļa attiecas uz izmeklēšanu, ko veic izmeklēšanas biroja izmeklētāji un papildus pieaicinātie speciālisti.

(MK 12.12.2006. noteikumu Nr.1000 redakcijā)

14. Izmeklēšanu vada izmeklēšanas biroja direktors — atbildīgais izmeklētājs — vai viņa pilnvarota persona (turpmāk — izmeklēšanas vadītājs).

(MK 30.11.2004. noteikumu Nr.978 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974)

15. Izmeklēšanas vadītājam ir tiesības:

15.1. pieņemt galīgo lēmumu visos jautājumos, kas saistīti ar izmeklēšanas organizēšanu, metodiku un praksi;

15.2. dot rīkojumus un norādījumus visiem izmeklēšanas dalībniekiem, kā arī civilās aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā iesaistīto gaisa kuģu ekspluatantiem;

15.3. ieteikt steidzamus pasākumus lidojumu drošības uzlabošanai, ja to nepieciešamība konstatēta izmeklēšanas procesā;

15.4. organizēt nepieciešamos izmēģinājumus un pētījumus;

15.5. iesaistīt izmeklēšanā nepieciešamos speciālistus, pieprasīt un saņemt no juridiskām un fiziskām personām izmeklēšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus;

15.6. atstādināt no piedalīšanās izmeklēšanā personas, kuras pieļāvušas šo noteikumu pārkāpumus vai kuras sistemātiski ignorē izmeklēšanas vadītāja rīkojumus;

15.7. pieprasīt, lai ārvalstu pilnvarotie pārstāvji un viņu padomnieki nodotu visu viņu rīcībā esošo informāciju, kas ir saistīta ar izmeklēšanu;

15.8. neizpaust informāciju par izmeklēšanas gaitu un konstatētajiem apstākļiem.

(Grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

15.1 Izmeklēšanā piedalās un izmeklēšanas dalībnieka statuss tiek piešķirts tikai tādām organizācijām, kuras saistītas ar gaisa kuģu vai to iekārtu ražošanu un sertifikāciju, ja tās ir apstiprinājis izmeklēšanas vadītājs. Minētās organizācijas norīko kvalificētu tehnisko personālu aktīvai dalībai izmeklēšanā. Katrs izmeklēšanas dalībnieka pārstāvis paraksta izmeklēšanas biroja sagatavoto dokumentu, kurā noteiktas izmeklēšanas dalībnieku tiesības, pienākumi un ierobežojumi.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

15.2 Šo noteikumu 15.1 punktā minēto organizāciju pārstāvji ir atbildīgi par izmeklēšanas vadītāja norādījumu izpildi. Ja organizācijas pārstāvji nepilda tiem uzticētos uzdevumus, neievēro darbību ierobežojumus vai instrukcijas vai arī viņu veiktās darbības traucē izmeklēšanai, izmeklēšanas birojs ir tiesīgs pārtraukt šo pārstāvju dalību izmeklēšanā. Šādā gadījumā organizācija norīko citu pārstāvi.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

15.3 Lai novērstu interešu konfliktu, izmeklēšanas biroja veiktajā izmeklēšanā nav tiesīgas piedalīties tādas personas vai organizācijas, kas ir izvirzījušas pretenzijas saistībā ar attiecīgo civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

16. Izmeklēšanas biroja izmeklētājiem un pieaicinātajiem speciālistiem ir tiesības:

16.1. iepazīties ar visiem izmeklēšanas materiāliem;

16.2. bez ierobežojuma piedalīties izmeklēšanā;

16.3. izteikt viedokli par jebkuru izmeklēšanas jautājumu un pieprasīt šī viedokļa atspoguļojumu izmeklēšanas protokolos;

16.4. pieprasīt, lai izmeklēšanas materiāliem tiktu pievienota papildu informācija un dokumenti.

(Grozīts ar MK 12.12.2006. noteikumiem Nr.1000)

16.1 Izmeklēšanas vadītājam un izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir tiesības pieaicināt policijas darbinieku, lai civilās aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā iesaistītās personas, kuras saistītas ar gaisa kuģa ekspluatāciju, tehnisko apkopi vai gaisa satiksmes vadību, nekavējoties pēc notikuma nogādātu jebkurā normatīvajos aktos noteiktajā ārstniecības iestādē alkoholisko, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu konstatēšanai un to ietekmes noteikšanai, noformējot ārstniecības iestādei adresētu rakstisku nosūtījumu, kurā norādīts medicīniskās pārbaudes veids un iemesls.

(MK 28.10.2008. noteikumu Nr.895 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

17. Lidojuma parametrus reģistrējošo aparatūru no gaisa kuģa noņem, tās ierakstus atšifrē un ierakstītos datus apstrādā tikai speciāli apmācīts un kvalificēts personāls. Izmeklēšanas birojs nodrošina lidojuma datu saglabāšanu, nosūtīšanu un analīzi.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.652)

17.1 Gaisa kuģa atlūzas, ierakstus un citus izmeklēšanai nepieciešamos lietiskos pierādījumus izmeklēšanas biroja pārstāvji izņem, sastādot par to aktu. Šiem lietiskajiem pierādījumiem ir tiesīgi piekļūt tikai izmeklēšanas biroja izmeklētāji un atbildīgā izmeklētāja pilnvarotas personas. Ja gaisa kuģa atlūzas, ieraksti un citi lietiskie pierādījumi izmeklēšanai vairs nav nepieciešami, izmeklēšanas birojs tos nodod īpašniekam, sastādot un parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu. Ja ir ierosināts kriminālprocess, minētās darbības tiek veiktas ar procesa virzītāja atļauju.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

17.2 Izmeklēšanas birojam ar kriminālprocesa virzītāja atļauju ir tiesības saņemt aviācijas nelaimes gadījumā bojā gājušo personu patologanatomiskās izmeklēšanas protokola kopiju.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

18. (Svītrots ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.895.)

19. (Svītrots ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.895.)

20. (Svītrots ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.895.)

21. (Svītrots ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.895.)

22. (Svītrots ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.895.)

23. Par trešajām personām neizpaužamu uzskatāma šāda izmeklēšanas informācija un dokumenti:

23.1. personu liecības, kuras saņemtas izmeklēšanas laikā;

23.2. to personu sarakste, kuras saistītas ar gaisa kuģa ekspluatāciju;

23.3. medicīniskie vai citi normatīvajos aktos noteiktie aizsargājamie dati par personām, kuras saistītas ar civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu;

23.4. gaisa kuģa apkalpes locekļu sarunu ierakstu atšifrējumi;

23.5. izmeklēšanas biroja izmeklētāju un speciālistu viedokļi, kas izteikti, analizējot iegūto informāciju;

23.6. gaisa satiksmes vadības komunikācijas ieraksti un šo ierakstu atšifrējumi.

(Grozīts ar MK 12.12.2006. noteikumiem Nr.1000; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

24. (Svītrots ar MK 12.12.2006. noteikumiem Nr.1000.)

24.1 Lidojuma drošības informācija izmantojama tikai tiem mērķiem, kādiem tā tika iegūta. Šo informāciju var publiskot tikai tad, ja tas nekaitē izmeklēšanai. Personai, kura pieprasa lidojuma drošības informācijas publiskošanu, ir jāpamato tās publiskošanas nepieciešamība.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā)

24.2 Nelaimes gadījuma notikuma vietā izmeklēšanas biroja direktora pilnvarota persona plašsaziņas līdzekļiem sniedz ierobežotu informāciju saskaņā ar iegūtajiem apstiprinātajiem faktiem.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā)

24.3 Informāciju par civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, kuru ieguvusi persona vai organizācija, kas piedalījusies izmeklēšanā, citām fiziskām vai juridiskām personām sniedz tikai tādā veidā un apjomā, kas saskaņots ar izmeklēšanas atbildīgo izmeklētāju.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā)

24.4 Informāciju par civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu sniedz plašsaziņas līdzekļiem vai citām ieinteresētajām personām pēc konsultēšanās ar atbildīgo izmeklētāju un attiecīgas atļaujas saņemšanas.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā)

IV. Paziņojums par civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.978; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

25. Pēc informācijas saņemšanas par civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu, kas noticis Latvijas Republikas teritorijā, izmeklēšanas birojs paziņojumu par aviācijas nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu (turpmāk – paziņojums) nosūta gaisa kuģa reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts un izgatavotājvalsts aviācijas institūcijām. Ja gaisa kuģa masa pārsniedz 2250 kg, šo paziņojumu nosūta arī Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO).

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā)

26. Paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

26.1. izmeklēšanas mērķis;

26.2. notikuma veids;

26.3. gaisa kuģa īpašnieka, ekspluatanta un nomnieka (ja tāds ir) nosaukums;

26.4. gaisa kuģa izgatavotājs, gaisa kuģa tips, nacionālās un valsts reģistrācijas zīmes, kā arī gaisa kuģa sērijas numurs;

26.5. gaisa kuģa kapteiņa uzvārds, apkalpes un pasažieru pilsonība;

26.6. civilās aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta datums un laiks;

26.7. pēdējais izlidošanas punkts un plānotais gaisa kuģa nosēšanās punkts;

26.8. gaisa kuģa atrašanās vieta attiecībā pret kādu viegli nosakāmu ģeogrāfisko punktu, kā arī ģeogrāfiskā platuma un garuma koordinātas;

26.9. gaisa kuģī bojā gājušo vai smagus miesas bojājumus guvušo apkalpes locekļu un pasažieru skaits, kā arī bojā gājušo vai smagus ievainojumus guvušo personu skaits, kas neatradās gaisa kuģī;

26.10. civilās aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta apraksts un gaisa kuģa bojājumu apraksts;

26.11. apjoms, kādā izmeklēšanas birojs izmeklēs civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu vai ierosinās izmeklēšanu nodot citai valstij;

26.12. norādījumi par īpašām prasībām vai grūtībām, kas jāpārvar, lai nokļūtu notikuma vietā;

26.13. izmeklēšanas biroja adrese, sakaru līdzekļi un kontaktpersonas;

26.14. iespējamā bīstamas kravas atrašanās gaisa kuģī un šīs kravas īpašību apraksts;

26.15. ja nepieciešams, lidojumu drošības rekomendācijas.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

27. Paziņojumu nosūta nekavējoties arī tad, ja šo noteikumu 26.punktā minētā informācija nav pilnīga.

28. Paziņojumu sagatavo vienā no Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) darba valodām, ņemot vērā saņēmēja lietoto valodu, ja tas neaizkavē informācijas nosūtīšanu.

29. Izmeklēšanas birojs nekavējoties nosūta Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO) tās rīcībā nonākušo papildu informāciju, kas netika iekļauta paziņojumā, kā arī citu būtisku informāciju, kas attiecas uz civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu.

(Grozīts ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.978; MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

29.1 Ja izmeklēšanas gaitā atklājas fakti, ka pastāv riski, kas apdraud lidojumu drošību, tiek sagatavots iepriekšējs ziņojums. Minēto ziņojumu nekavējoties nosūta gaisa kuģa reģistrētājvalstij, notikuma vietas valstij, ekspluatantvalstij, projektētājvalstij, izgatavotājvalstij un valstīm, kas saistībā ar civilās aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta izmeklēšanu sniedz informāciju, aprīkojumu vai nosūta ekspertus. Ja gaisa kuģa maksimālā masa pārsniedz 2250 kg, iepriekšējo ziņojumu nosūta arī Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO).

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā)

29.2 Ja aviācijas nelaimes gadījumā ir iesaistīts gaisa kuģis, kura masa ir 2250 kg vai mazāka, un ja izmeklēšanas birojs uzskata, ka tiek skarti lidojumderīguma jautājumi, kuri varētu interesēt citas valstis, izmeklēšanas birojs nosūta iepriekšēju ziņojumu šo noteikumu 29.1 punktā minētajām valstīm.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

29.3 Iepriekšēju ziņojumu nosūta, izmantojot faksimilu, elektronisko pastu vai aviopastu 30 dienu laikā no aviācijas nelaimes gadījuma dienas, ja vien līdz minētajam termiņam nav nosūtīts aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta datu ziņojums. Ja ir skarti jautājumi, kas tieši ietekmē gaisa satiksmes drošību, iepriekšēju ziņojumu nosūta nekavējoties, tiklīdz informācija ir pieejama.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

29.4 Iepriekšēju ziņojumu nosūta attiecīgajām valstīm un Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai vienā no tās darba valodām.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

29.5 Ja aviācijas nelaimes gadījumā iesaistītā gaisa kuģa maksimālā masa pārsniedz 2250 kg, izmeklēšanas birojs objektīvi īsākā laikā pēc izmeklēšanas nosūta Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta datu ziņojumu. Šādu ziņojumu izmeklēšanas birojs nosūta Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai arī tad, ja tas izmeklē incidentu, kas noticis ar gaisa kuģi, kura maksimālā masa pārsniedz 5700 kg.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

V. Izmeklēšanas kārtība

30. Izmeklēšanas birojs darbību veic neatkarīgi no tiesībaizsardzības institūciju izmeklēšanas un vienlaikus savu darbību koordinē ar tām.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974)

31. Izmeklēšanas birojs sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm izziņo un organizē izmeklēšanas pasākumus un atbilstoši kompetencei koordinē tajos iesaistīto personu darbību.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974)

32. Izmeklēšanas birojs sadarbojas ar:

32.1. institūcijām, kas veic meklēšanas un glābšanas darbus aviācijas un jūras nelaimes gadījumos;

32.2. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

32.3. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

32.4. Valsts policiju;

32.5. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un ārstniecības iestādēm;

32.6. gaisa kuģu ekspluatantiem;

32.7. Latvijas Pašvaldību savienību, attiecīgajām pilsētu un pagastu pašvaldībām un pašvaldības policiju;

32.8. Valsts robežsardzi;

32.9. tiesu;

32.10. prokuratūru;

32.11. citām personām, iestādēm un organizācijām.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

33. Par visiem Latvijas Republikas teritorijā notikušiem civilās aviācijas nelaimes gadījumiem, nopietniem incidentiem un incidentiem šo noteikumu 57.punktā minētās civilās aviācijas institūcijas, dienesti, gaisa kuģu ekspluatanti un fiziskās personas nekavējoties ziņo izmeklēšanas birojam.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

34. Pēc informācijas saņemšanas izmeklēšanas birojs par civilās aviācijas nelaimes gadījumu ziņo satiksmes ministram. Satiksmes ministrs saskaņā ar likumu "Par aviāciju" lemj par attiecīgo speciālistu pieaicināšanu izmeklēšanā. Izmeklēšanas birojs pēc tam, kad tas saņēmis informāciju vai pats uzzinājis par civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, nekavējoties sāk izmeklēšanu (neatkarīgi no speciālistu papildus pieaicināšanas).

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

35. Izmeklēšanas birojs atbilstoši savām iespējām sniedz palīdzību ārvalstu aviācijas institūcijām civilās aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanā, ja ir saņemts attiecīgs pieprasījums.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

36. Ja civilās aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā ir kļuvis zināms, ka notikusi nelikumīga iejaukšanās civilās aviācijas darbībā, vai radušās aizdomas par šādu iejaukšanos, izmeklēšanas birojs par to nekavējoties informē tiesībaizsardzības institūcijas.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

37. Ja pēc izmeklēšanas beigšanas atklājas jauni būtiski fakti, izmeklēšanu var atsākt no jauna.

38. Ja izmeklēšanas ierosinātāja nav Latvijas Republika, izmeklēšanas atsākšanai izmeklēšanas birojs lūdz tās valsts piekrišanu, kura bija ierosinājusi izmeklēšanu.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974)

VI. Piedalīšanās izmeklēšanas pasākumos ārvalsts teritorijā

39. Pēc tās valsts aviācijas institūciju lūguma, kura izmeklē civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, izmeklēšanas birojs sniedz visu tā rīcībā esošo nepieciešamo informāciju.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

40. Ja ārvalstī tiek izmeklēts civilās aviācijas nelaimes gadījums vai incidents, kurā iesaistīts Latvijas Republikā reģistrēts, ekspluatēts, projektēts vai izgatavots gaisa kuģis, pilnvarotais pārstāvis piedalās šajā izmeklēšanā.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

40.1 Ja ārvalstī izmeklē civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, kurā iesaistīts Latvijas Republikā reģistrēts vai ekspluatēts gaisa kuģis, izmeklēšanas biroja direktors uz līguma pamata iesaista vienu vai vairākus padomniekus, kurus iesaka gaisa kuģa ekspluatants, lai palīdzētu pilnvarotajam pārstāvim.

(MK 30.11.2004. noteikumu Nr.978 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

40.2 Ja ārvalstī izmeklē civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, kurā iesaistīts Latvijas Republikā projektēts vai izgatavots gaisa kuģis, izmeklēšanas biroja direktors uz līguma pamata iesaista vienu vai vairākus padomniekus, kurus iesaka par gaisa kuģa tipa projektu un gala montāžu atbildīgās organizācijas, lai palīdzētu pilnvarotajam pārstāvim.

(MK 30.11.2004. noteikumu Nr.978 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.12.2005. noteikumiem nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

41. Ja pēc tās valsts lūguma, kura izmeklē civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, Latvijas Republikas aviācijas institūcijas sniedz šai valstij informāciju, nodrošina to ar iekārtām vai ekspertiem, pilnvarotais pārstāvis piedalās šajā izmeklēšanā.

(Grozīts ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.978; MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

41.1 Ja valsts, kas izmeklē civilās aviācijas nelaimes gadījumu, kurā iesaistīts gaisa kuģis ar maksimālo svaru, kas pārsniedz 2250 kg (neatkarīgi no civilās aviācijas nelaimes gadījuma vietas), lūdz Latvijas Republiku piedalīties šajā izmeklēšanā kā gaisa kuģa reģistrētājvalsti, ekspluatantvalsti, projektētājvalsti vai izgatavotājvalsti, pilnvarotais pārstāvis piedalās šajā izmeklēšanā.

(MK 30.11.2004. noteikumu Nr.978 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

42. Piedaloties izmeklēšanā, pilnvarotajam pārstāvim ir tādas tiesības, kādas noteiktas tās valsts normatīvajos aktos, kura izmeklē civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

43. Izmeklēšanas biroja direktors var lūgt valstij, kas izmeklē civilās aviācijas nelaimes gadījumu, iespēju piedalīties izmeklēšanā, ja starp bojā gājušām vai smagus miesas bojājumus guvušām personām ir Latvijas Republikas pilsoņi. Šādā gadījumā izmeklēšanas biroja direktors norīko ekspertu, kuram ir tiesības:

43.1. apmeklēt civilās aviācijas nelaimes gadījuma vietu;

43.2. iepazīties ar faktisko informāciju;

43.3. piedalīties bojā gājušo atpazīšanā;

43.4. izjautāt civilās aviācijas nelaimes gadījumā izdzīvojušās personas, kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi;

43.5. saņemt nobeiguma ziņojuma kopiju.

(Grozīts ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.978; MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

VII. Nobeiguma ziņojums

44. Nobeiguma ziņojums ir izmeklēšanas rezultātu apkopojums, kas pēc iespējas sagatavots atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām. Nobeiguma ziņojuma saturs atbilst nelaimes gadījuma vai incidenta veidam un smagumam.

44.1 Nobeiguma ziņojums ir izmeklēšanas noslēguma dokuments. Sastādot nobeiguma ziņojumu, ņem vērā izmeklēšanas materiālus, pētījumu rezultātus, kā arī citu rīcībā esošo informāciju.

(MK 28.10.2008. noteikumu Nr.895 redakcijā)

44.2 Nobeiguma ziņojumu sastāda, lai objektīvi atspoguļotu izmeklēšanā noskaidrotos civilās aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta apstākļus un cēloņus.

(MK 28.10.2008. noteikumu Nr.895 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

44.3 Nobeiguma ziņojumu paraksta izmeklēšanas vadītājs, izmeklēšanas biroja izmeklētāji un visi pieaicinātie speciālisti. Ja rodas domstarpības par tā saturu, nobeiguma ziņojumu sagatavo izmeklēšanas vadītāja piedāvātajā redakcijā. Speciālists vai izmeklēšanas biroja izmeklētājs, kurš nepiekrīt nobeiguma ziņojuma saturam, to paraksta ar piezīmi par savu atšķirīgo viedokli un pamato šo viedokli.

(MK 28.10.2008. noteikumu Nr.895 redakcijā)

45. Nobeiguma ziņojumā norāda izmeklēšanas vienīgo mērķi un iekļauj nepieciešamās lidojumu drošības rekomendācijas. Incidenta nobeiguma ziņojumā neiekļauj informāciju, kas identificē iesaistītās personas.

(Grozīts ar MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.895)

46. Pēc izmeklēšanas beigšanas izmeklēšanas birojs sagatavoto nobeiguma ziņojuma projektu nosūta gaisa kuģa reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts un izgatavotājvalsts aviācijas institūcijām. Incidenta nobeiguma ziņojumu nosūta personām, kuras potenciāli gūs labumu no izmeklēšanas.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 28.10.2008. noteikumiem Nr.895)

47. Ja 60 dienu laikā pēc nobeiguma ziņojuma projekta nosūtīšanas izmeklēšanas birojs saņem komentārus un piezīmes, kas attiecas uz šo ziņojuma projektu, tas apkopo šos materiālus un, ja nepieciešams, izdara grozījumus nobeiguma ziņojuma projektā.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974)

47.1 Nobeiguma ziņojuma parakstīšanas dienu uzskata par izmeklēšanas beigu dienu.

(MK 28.10.2008. noteikumu Nr.895 redakcijā)

48. Izmeklēšanas birojs apstiprina nobeiguma ziņojumu un to nosūta:

48.1. valstij, kura ir ierosinājusi izmeklēšanu;

48.2. gaisa kuģa reģistrētājvalstij;

48.3. gaisa kuģa ekspluatantvalstij;

48.4. gaisa kuģa projektētājvalstij;

48.5. gaisa kuģa izgatavotājvalstij;

48.6. valstij, kuras pilsoņi gājuši bojā vai guvuši smagus miesas bojājumus;

48.7. valstij, kura ir sniegusi informāciju, nodrošinājusi ar speciālām iekārtām vai ekspertiem;

48.8. Eiropas Komisijai.

(Grozīts ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.978; MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974)

49. Izmeklēšanas birojs ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc civilās aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta nosūta nobeiguma ziņojumu šo noteikumu 48.punktā minētajiem adresātiem. Ja nobeiguma ziņojuma izstrādāšana nav pabeigta, izmeklēšanas birojs reizi gadā (datumā, kad ir noticis civilās aviācijas nelaimes gadījums vai incidents) attiecīgajiem adresātiem nosūta starpziņojumu. Starpziņojumā apraksta izmeklēšanas gaitu un norāda, kādas ar lidojumu drošību saistītās problēmas ir konstatētas.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

50. Ja izmeklēšanas birojs ir izmeklējis civilās aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, kas apdraud gaisa kuģu ekspluatācijas drošību un kas ir noticis ar gaisa kuģi, kura masa pārsniedz 5700 kg, nobeiguma ziņojuma eksemplāru nosūta arī Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO). Šo ziņojumu sagatavo vienā no oficiālajām Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) darba valodām atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

VIII. Lidojumu drošības rekomendācijas

51. Lai uzlabotu lidojumu drošību, izmeklēšanas birojs nosūta lidojumu drošības rekomendācijas aviācijas institūcijām un citām ieinteresētajām personām gan Latvijas Republikā, gan ārvalstīs, kā arī, ja nepieciešams, attiecīgo valstu izmeklēšanas institūcijām un Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO). Lidojumu drošības rekomendāciju kopiju nosūta Eiropas Komisijai.

(MK 30.11.2004. noteikumu Nr.978 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974)

51.1 Latvijas Republikas civilās aviācijas institūcijas, juridiskās un fiziskās personas informē izmeklēšanas biroju par veiktajiem vai plānotajiem pasākumiem izmeklēšanas biroja izstrādāto un tām adresēto lidojumu drošības rekomendāciju ieviešanā vai par iemesliem, kuru dēļ šādi pasākumi nav veikti.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā)

51.2 Pēc informācijas saņemšanas izmeklēšanas birojs analizē un novērtē lidojumu drošības rekomendāciju ieviešanas pasākumus un sagatavo attiecīgajai institūcijai atbildi, norādot, vai veiktie pasākumi ir apmierinoši, daļēji apmierinoši vai nav apmierinoši konstatēto lidojuma drošības trūkumu un risku novēršanai. Ja izmeklēšanas birojs tā veiktajā lidojumu drošības rekomendāciju ieviešanas pasākumu analīzē un novērtēšanā secina, ka attiecīgās institūcijas veiktie pasākumi ir daļēji apmierinoši vai nav apmierinoši, izmeklēšanas birojs lūdz valsts aģentūrai "Civilās aviācijas aģentūra" noteikt termiņu konstatēto trūkumu novēršanai. Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" termiņu nosaka, izvērtējot visus lietas apstākļus kopumā.

(MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā)

52. Ja nobeiguma ziņojumā ietvertās lidojumu drošības rekomendācijas attiecas uz Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izstrādātajiem aviācijas darbību reglamentējošiem dokumentiem, nosūtot šo ziņojumu Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO), tam pievieno priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem šajos dokumentos.

53. Ja Latvijas Republikas civilās aviācijas institūcijas, juridiskās vai fiziskās personas saņem ārvalsts aviācijas institūciju izstrādātās lidojumu drošības rekomendācijas vai priekšlikumus, tās informē attiecīgās valsts aviācijas institūcijas, kā arī izmeklēšanas biroju par plānotajiem vai veiktajiem profilaktiskajiem pasākumiem vai par iemesliem, kuru dēļ šādi pasākumi nav veikti.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974)

53.1 Papildus aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas rezultātā sniegtajām drošības rekomendācijām var izstrādāt arī tādas drošības rekomendācijas, kas pamatotas ar lidojumu drošības pētījumiem un analīzi. Ja šīs drošības rekomendācijas tiek adresētas kādai organizācijai citā valstī, izmeklēšanas birojs nosūta tās arī šīs valsts izmeklēšanas iestādei.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

IX. Pasākumi civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu novēršanai

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

54. Izmeklēšanas birojs apkopo un analizē civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu cēloņus.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

55. (Svītrots ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.978.)

56. Draudi lidojumu drošībai ir incidenti, kā arī gaisa kuģu, to iekārtu defekti un bojājumi, aeronavigācijas sistēmu un zemes tehnisko iekārtu bojājumi, kas apdraud gaisa kuģu ekspluatāciju un lidojumu vadīšanu (turpmāk — apdraudējumi). Apdraudējumu saraksts iekļauts šo noteikumu 3.pielikumā.

57. Saskaņā ar obligāto ziņošanas sistēmu ziņot izmeklēšanas birojam par draudiem lidojumu drošībai ir Latvijas Republikas civilās aviācijas institūciju, lidostu ekspluatācijas dienestu, gaisa satiksmes vadības dienestu un gaisa kuģu ekspluatantu pienākums, kā arī fiziskās personas pienākums, ja šī persona:

57.1. ir gaisa kuģa kapteinis vai izmantotājs;

57.2. nodarbojas ar gaisa kuģu iekārtu vai agregātu izgatavošanu un tehnisko apkopi;

57.3. apstiprina tehniskās apkopes sertifikātus vai atļauj gaisa kuģu, to iekārtu un agregātu ekspluatāciju;

57.4. ir kvalificēts gaisa satiksmes vadības dienesta dispečers;

57.5. ir atbildīga par lidlauku tehnisko stāvokli;

57.6. uzstāda gaisa satiksmes vadības un navigācijas iekārtas, veic to modifikāciju, tehnisko apkopi, remontu un pārbaudi;

57.7. apkalpo gaisa kuģus — uzpilda degvielu, uzkopj gaisa kuģu salonus, piegādā gaisa kuģiem krājumus, izvieto pasažierus un kravu, veic gaisa kuģu pretapledojuma apstrādi un pārvieto tos ar vilcēju.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974)

58. Atbilstoši brīvprātīgajai ziņošanas sistēmai izmeklēšanas birojs apkopo informāciju par civilās aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem un veicina, lai jebkura persona, kas darbojas civilās aviācijas jomā, brīvprātīgi sniegtu informāciju.

(Grozīts ar MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

59. Brīvprātīgās ziņošanas sistēmas ietvaros ir aizliegts pieprasīt datus, kas identificē informācijas sniedzēju. Minētās ziņošanas sistēmas ietvaros saņemtā informācija nevar tikt izmantota soda sankciju piemērošanai, izņemot gadījumu, ja ziņotājs pats ir vainīgs attiecīgajā rīcībā.

60. Izmeklēšanas birojs izveido un uztur civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu datubāzi. Civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu datubāzē netiek reģistrēti fizisko personu dati. Lai atvieglotu datu apmaiņu, datubāzu sistēmās lieto standarta formas.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

60.1 Izmeklēšanas birojs analizē aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu ziņojumos un datubāzē ietverto informāciju, lai noteiktu nepieciešamos profilaktiskos pasākumus. Konstatējot informāciju par gaisa satiksmes drošību, kuru tas uzskata par svarīgu citām valstīm, izmeklēšanas birojs nosūta tām šo informāciju objektīvi īsākā laikā.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

60.2 Izmeklēšanas birojs veicina drošības informācijas koplietošanas tīklu izveidi un attīstību un atvieglo brīvu informācijas apmaiņu ar visiem aviācijas sistēmas lietotājiem par faktiskajiem un iespējamajiem drošības trūkumiem.

(MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

X. Noslēguma jautājums

(Nodaļa MK 26.06.2007. noteikumu Nr.430 redakcijā)

61. Izmeklēšanas biroja izmeklētāja dienesta apliecības, kas izsniegtas līdz 2007.gada 30.jūnijam, ir derīgas līdz tajās norādītajam datumam, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.augustam.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(MK 12.12.2006. noteikumu Nr.1000 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1994.gada 21.novembra Direktīvas 94/56/EK, ar ko nosaka civilās aviācijas nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pamatprincipus.

Ministru prezidenta vietā — tieslietu ministrs A.Aksenoks

Satiksmes ministrs R.Zīle
1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 25.novembra noteikumiem Nr.660
Nopietnu incidentu saraksts

(Pielikums grozīts ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.978; MK 26.06.2007. noteikumiem Nr.430; MK 20.07.2010. noteikumiem Nr.652)

Gaisa kuģu ekspluatācijas drošība ir apdraudēta šādos gadījumos:

1. Ir gandrīz notikusi sadursme, kas prasījusi manevra veikšanu, lai izvairītos no sadursmes vai nedrošas situācijas.

2. Lidojuma laikā pēdējā brīdī ir notikusi izvairīšanās no sadursmes ar zemi.

3. Pacelšanās pārtraukta no slēgta vai aizņemta skrejceļa, manevrēšanas ceļa vai nenorīkota skrejceļa.

4. Pacelšanās no slēgta vai aizņemta skrejceļa, manevrēšanas ceļa vai nenorīkota skrejceļa.

5. Nosēšanās vai nosēšanās mēģinājums uz slēgta vai aizņemta skrejceļa, manevrēšanas ceļa vai nenorīkota skrejceļa.

6. Būtiska kļūda paredzēto parametru sasniegšanā gaisa kuģa pacelšanās laikā vai lidojuma sākuma augstuma uzņemšanas laikā.

7. Ir konstatēta uguns vai dūmi pasažieru vai kravas telpās, kā arī dzinēja aizdegšanās, kaut arī aizdegšanās tiek nodzēsta ar ugunsdzēšanas iekārtām.

8. Gaisa kuģa apkalpei ir bijusi ārkārtas nepieciešamība izmantot gaisa kuģa skābekļa sistēmu.

9. Gaisa kuģa konstrukcijas bojājums vai dzinēja izjukšana, kas neizraisa nelaimes gadījumu.

10. Daudzkārtēji vienas vai vairāku gaisa kuģa sistēmu bojājumi, kas būtiski ietekmē tā vadīšanu.

11. Gaisa kuģa apkalpes loceklis lidojuma laikā ir kļuvis darbnespējīgs.

12. Degvielas atlikums ir mazāks par minimālo noteikto degvielas rezervi, un pilots izziņo ārkārtas stāvokli.

13. Ir pieļautas pacelšanās vai nosēšanās kļūdas (piemēram, nosēšanās pirms skrejceļa sākuma; pārāk vēla piezemēšanās ar nepietiekamu bremzēšanas ceļu, kas izraisa izbraukšanu no skrejceļa; pārāk gara ieskriešanās, kas izraisa pacelšanās pārtraukšanu un izbraukšanu no skrejceļa; izbraukšana aiz skrejceļa sānu malas pacelšanās vai nosēšanās laikā).

14. Sistēmu kļūmes, kritiski laikapstākļi, lidojums ārpus apstiprinātā lidojuma plāna vai citi gadījumi, kas varētu radīt grūtības gaisa kuģa lidojuma vadīšanā.

15. Darbības traucējumi vairāk nekā vienai gaisa kuģa lidojuma vadības un navigācijas nodrošināšanas rezerves sistēmai.

16. Nobraukšana no skrejceļa, kas pēc seku smaguma tiek klasificēta kā A pakāpes incidents. Seku smaguma klasifikācija ir ietverta Nobraukšanas no skrejceļa rokasgrāmatā.

Piezīme. Šis saraksts nav pilnīgs un ir paredzēts tikai kā palīglīdzeklis nopietnu incidentu noteikšanai.

Satiksmes ministrs R.Zīle
1.1pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 25.novembra noteikumiem Nr.660
Izmeklēšanas biroja izmeklētāja dienesta apliecības paraugs

(Pielikums MK 20.07.2010. noteikumu Nr.652 redakcijā)

 

(apliecības priekšpuse)

(apliecības otra puse)

1.2 pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 25.novembra noteikumiem Nr.660
Kvalifikācijas prasības un personīgās īpašības civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklētājiem

(Pielikums MK 12.01.2010. noteikumu Nr.35 redakcijā)

1. Augstākā izglītība aviācijas jomā un vismaz piecu gadu pilota, aviācijas inženiera vai gaisa satiksmes vadības dispečera praktiskā darba pieredze.

2. Izpratne par civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas procesu, lai veiktu izmeklēšanu atbilstoši starptautiskajiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un standartiem izmeklēšanas jomā.

3. Civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas tehnikas pārzināšana.

4. Izpratne par gaisa kuģu ekspluatāciju un svarīgākajām civilās aviācijas tehniskajām jomām.

5. Prasme izmantot un pārvaldīt tehnisko aprīkojumu un resursus, kas ir nepieciešami, lai notiktu sekmīga izmeklēšana.

6. Prasme savākt, dokumentēt un saglabāt lietiskos pierādījumus.

7. Prasme identificēt un analizēt iegūtos lietiskos pierādījumus un liecības, lai noteiktu civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu faktiskos cēloņus un izstrādātu lidojumu drošības rekomendācijas.

8. Nepieciešamās iemaņas, lai sagatavotu nobeiguma ziņojumus par civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu atbilstoši starptautiskajiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un standartiem.

9. Prasme loģiski analizēt iegūtos faktus un informāciju.

10. Atbilstoša fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība, lai varētu veikt izmeklēšanu grūtos fiziskos un nogurdinošos apstākļos.

11. Spēja strādāt pastiprinātos psihoemocionālos apstākļos, sadarboties ar patologiem un, ja nepieciešams, pārvietot bojā gājušo ķermeņus un to daļas.

12. Takta izjūta un iejūtība, lai spētu sadarboties ar nelaimes gadījumā iesaistītajiem cilvēkiem, kas var būt piedzīvojuši psiholoģiskas traumas.

2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 25.novembra noteikumiem Nr.660
Nobeiguma ziņojuma saturs

(Pielikums grozīts ar MK 30.11.2004. noteikumiem Nr.978; MK 20.12.2005. noteikumiem Nr.974; MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

1. Ziņojuma sākumā norāda šādu ar gaisa kuģi saistītu informāciju:

1.1. ekspluatētāja nosaukums;

1.2. izgatavotāja nosaukums;

1.3. gaisa kuģa tips;

1.4. nacionālās un valsts reģistrācijas zīmes;

1.5. civilās aviācijas nelaimes gadījuma vieta un laiks.

2. Pārskatā sniedz informāciju par:

2.1. paziņojuma par civilās aviācijas nelaimes gadījumu nosūtīšanu;

2.2. izmeklēšanas biroju;

2.3. izmeklēšanā papildus pieaicinātajiem speciālistiem;

2.4. apstākļiem, kas izraisījuši civilās aviācijas nelaimes gadījumu.

3. Ziņojuma galvenā daļa ietver šādu informāciju:

3.1. lidojuma apstākļi:

3.1.1. lidojumam piešķirtais numurs un veids;

3.1.2. pēdējā izlidošanas vieta;

3.1.3. izlidošanas laiks;

3.1.4. plānotā nosēšanās vieta;

3.1.5. lidojuma sagatavošana;

3.1.6. lidojuma un to notikumu apraksts, kuri izraisījuši civilās aviācijas nelaimes gadījumu (ja nepieciešams, ietver lidojuma norises galvenās daļas aprakstu);

3.1.7. civilās aviācijas nelaimes gadījuma notikuma vieta (ģeogrāfiskās koordinātas);

3.1.8. civilās aviācijas nelaimes gadījuma laiks;

3.1.9. nakts vai dienas lidojums;

3.2. personu miesas bojājumi, norādot cietušo skaitu (sk. tabulu);

Nr.p.k. Miesas bojājumi Apkalpes locekļi Pasažieri Citas personas

1.

Nāvējoši bojājumi

2.

Smagi bojājumi

3.

Nenozīmīgi bojājumi/nav bojājumu

3.3. gaisa kuģa bojājumu īss apraksts (gaisa kuģis iznīcināts, nopietni bojāts, nedaudz bojāts, bez bojājumiem);

3.4. citu priekšmetu vai objektu bojājumu apraksts;

3.5. informācija par personālu:

3.5.1. vecums, apliecības derīguma termiņš, kvalifikācija, obligātās pārbaudes, lidojumu pieredze (kopējais nolidoto stundu skaits un ar attiecīgā tipa gaisa kuģi nolidoto stundu skaits) un informācija par darba laiku;

3.5.2. īss citu apkalpes locekļu kvalifikācijas un lidojumu pieredzes apraksts;

3.5.3. ja nepieciešams, informācija par citu dienestu darbiniekiem (piemēram, gaisa satiksmes vadības, gaisa kuģu apkopes un citu dienestu darbiniekiem);

3.6. informācija par gaisa kuģi:

3.6.1. īss pārskats par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un tehnisko apkopi (norāda tehniskos trūkumus, kuri ir bijuši zināmi pirms lidojuma un lidojuma laikā, ja tie ir saistīti ar civilās aviācijas nelaimes gadījumu);

3.6.2. gaisa kuģa tehniskā stāvokļa apraksts, ja nepieciešams, norādot, vai gaisa kuģa masa un smaguma centrs ir atradies atļautajās robežās tajā lidojuma posmā, kad notika civilās aviācijas nelaimes gadījums (ja netika ievēroti atļautie nosacījumi un ja tam ir sakars ar civilās aviācijas nelaimes gadījumu, sniedz konkrētus datus);

3.6.3. izmantotās degvielas tips;

3.7. meteoroloģiskā informācija:

3.7.1. īss pārskats par meteoroloģiskajiem apstākļiem civilās aviācijas nelaimes gadījuma vietā un laikā, tajā skaitā par laika prognozi un faktiskajiem laikapstākļiem, kā arī meteoroloģiskās informācijas pieejamību gaisa kuģa apkalpei;

3.7.2. dabiskais apgaismojums civilās aviācijas nelaimes gadījuma laikā (piemēram, dienas vai nakts apgaismojums vai krēsla);

3.8. informācija par pieejamām navigācijas ierīcēm, tajā skaitā par tādām nosēšanās ierīcēm kā ILS (instrumentālās nosēšanās sistēma), MLS (mikroviļņu nosēšanās sistēma), NDB (nenoteikta virziena darbības radiobāka), PAR (precīzas pieejas lokators), VOR (augstas frekvences visu virzienu radiobāka), vizuālās nosēšanās ierīcēm, kā arī dati par to efektivitāti civilās aviācijas nelaimes gadījuma laikā;

3.9. informācija par aviācijas mobilo un fiksēto sakaru efektivitāti;

3.10. informācija par lidlauka un tā iekārtu stāvokli vai par nosēšanās vai pacelšanās zonu, ja nav izmantots lidlauks;

3.11. lidojuma parametrus reģistrējošo iekārtu atrašanās vieta gaisa kuģī, to stāvoklis pēc atrašanas un šo iekārtu reģistrēto datu iegūšana;

3.12. informācija par civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa atliekām un sadursmes brīdi — kopējie dati par civilās aviācijas nelaimes gadījuma vietu un gaisa kuģa atlieku zonas raksturu, noteiktiem tehniskiem vai agregātu bojājumiem. Sīkāka informācija par nelaimes gadījuma vietu un dažādu gaisa kuģa atlieku stāvokli gadījumā, ja gaisa kuģis ir sadalījies daļās vēl pirms sadursmes. Diagrammas, shēmas un fotoattēlus var pievienot šim ziņojumam vai tā pielikumiem;

3.13. medicīniskā informācija:

3.13.1. gaisa kuģa apkalpes veselības stāvokļa medicīniskās pārbaudes rezultāti;

3.13.2. gaisa kuģa apkalpes locekļu apliecībās iekļauto medicīnisko informāciju ieraksta saskaņā ar šī pielikuma 3.5.apakšpunktu;

3.14. ugunsgrēka gadījumā — dati par notikuma raksturu, lietotajām ugunsdzēšanas iekārtām un to efektivitāti;

3.15. izdzīvošanas iespējas:

3.15.1. meklēšanas, evakuācijas un glābšanas darbu īss apraksts;

3.15.2. gaisa kuģa apkalpes un pasažieru atrašanās vietu apraksts un viņu gūtie miesas bojājumi;

3.15.3. gaisa kuģa elementu bojājumi (informācija par bojātiem krēsliem un drošības jostu sprādzēm);

3.16. izmēģinājumu un pētniecības darbu rezultātu apraksts;

3.17. informācija par komersantu (komercsabiedrību) un institūciju administratīvo darbību, ja tās ietekmējušas gaisa kuģa ekspluatāciju. Par šādām institūcijām uzskatāmi gaisa kuģu ekspluatētāji, gaisa satiksmes vadības dienesti, gaisa trašu, lidlauku un meteoroloģisko dienestu aģentūras, kā arī valsts pārvaldes iestādes. Informācijā var iekļaut ziņas par struktūrvienībām un to funkcijām, resursiem, administratīvo politiku un praksi, kā arī to darbību regulējošiem tiesību aktiem;

3.18. speciāla izmeklēšanas tehnoloģija, ja tāda tika izmantota (īsi pamato šādas tehnoloģijas izmantošanas nepieciešamību un izskaidro tās galvenās iezīmes, kā arī apraksta iegūtos rezultātus);

3.19. papildu informācija.

4. Ziņojumā analizē tikai to informāciju, kas noteikta šī pielikuma 3.punktā un attiecas uz secinājumu izdarīšanu un cēloņu konstatēšanu.

5. Secinājumos iekļauj iegūtos datus, kā arī civilās aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta tiešos un netiešos cēloņus, kuri atklāti civilās aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanas gaitā.

6. Ziņojumā iekļauj lidojumu drošības rekomendācijas civilās aviācijas nelaimes gadījumu novēršanai.

7. Lai nodrošinātu ziņojuma labāku izpratni, tā pielikumā var iekļaut papildu informāciju.

Satiksmes ministrs R.Zīle
3.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 25.novembra noteikumiem Nr.660
Lidojumu drošības apdraudējumi

(Pielikums grozīts ar MK 12.01.2010. noteikumiem Nr.35)

Lidojumu drošība ir apdraudēta šādos gadījumos:

1. Ir gaisa kuģa konstrukcijas bojājumi:

1.1. kas radušies lidojumā vai uz zemes nejaušu iemeslu vai nodiluma dēļ (plaisa, korozija, paliekoša deformācija);

1.2. kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa lidojumu drošību;

1.3. kurus atklāj obligātās pārbaudes laikā;

1.4. kas radušies, gaisa kuģa daļai atdaloties lidojuma laikā.

2. Ir konstatēti apkalpes locekļu vai tehniskā personāla darbinieku miesas bojājumi vai pēkšņa saslimšana:

2.1. smagi miesas bojājumi, kas gūti gaisa kuģa vai tā aprīkojuma ekspluatācijas dēļ, kaut arī nav noticis civilās aviācijas nelaimes gadījums, par kuru nepieciešams ziņot;

2.2. gaisa kuģa apkalpes locekļa miesas bojājumi, ja viņš ir atradies pilotu kabīnē (ieskaitot miesas bojājumus, kas gūti pirms gaisa kuģa pacelšanās, ja tas varēja radīt darbspēju zudumu pēc gaisa kuģa pacelšanās);

2.3. pasažieru salona apkalpes locekļa miesas bojājumi, kuru dēļ viņš vairs nespēj veikt pienākumus avārijas apstākļos;

2.4. tehniskā personāla (tajā skaitā gaisa satiksmes vadības dispečera un inženiertehniskā personāla) darbinieka miesas bojājumi, kuru dēļ gaisa kuģis varēja nokļūt bīstamā situācijā.

3. Bīstamu situāciju novēršanas gadījumi:

3.1. avārijas aprīkojuma vai noteiktās avārijas novēršanas procedūras izmantošana lidojuma laikā vai uz zemes;

3.2. gaisa kuģa apkalpes nestandarta pasākumi, lai novērstu avārijas situāciju;

3.3. gaisa kuģa apkalpe paziņo par avārijas situāciju;

3.4. avārijas situācija, piespiedu nosēšanās vai nosēšanās drošības dēļ;

3.5. avārijas aprīkojuma defekti vai avārijas novēršanas procedūras izpildes kļūdas.

4. Ir konstatētas gaisa kuģa sistēmu vai tā aprīkojuma darbības kļūmes:

4.1. būtiski bojājumi divās vai vairākās šādās pamatsistēmās, apakšsistēmās, aprīkojuma komplektā vai galvenajās sastāvdaļās:

4.1.1. dzinēju vilkmes un reversēšanas sistēmā;

4.1.2. hidrauliskajās sistēmās;

4.1.3. gaisa kuģa vadības sistēmās;

4.1.4. elektroapgādes sistēmās;

4.1.5. gaisa apgādes sistēmās;

4.1.6. pretapledošanas sistēmās;

4.1.7. sakaru sistēmās;

4.1.8. navigācijas sistēmās un instrumentos;

4.1.9. avārijas signalizācijas sistēmās un iekārtās;

4.1.10. bremžu sistēmās;

4.1.11. riteņu vai riepu bojājumi uz katras šasijas;

4.2. sistēmu, apakšsistēmu, aprīkojuma komplektu vai to galveno komponentu būtiski bojājumi, ja papildus ir kāds no šādiem apstākļiem:

4.2.1. ārkārtēju apstākļu vai neparedzētu seku rašanās;

4.2.2. standarta ekspluatācijas procedūru vai gaisa kuģa vadības neapmierinoša veikšana;

4.2.3. attiecīgo dublējošo sistēmu, apakšsistēmu vai iekārtu neapmierinoša darbība;

4.2.4. bīstamas situācijas rašanās vai tās rašanās iespēja gaisa kuģa apkalpes nepareiza lēmuma vai darbības dēļ;

4.3. kāds no šādiem apstākļiem:

4.3.1. ugunsgrēks vai sprādziens;

4.3.2. dūmi, indīgi vai kaitīgi tvaiki gaisa kuģī;

4.3.3. ievērojama degvielas noplūde, kas izraisa lielus degvielas zudumus vai ugunsgrēka rašanās briesmas;

4.3.4. degvielas avārijas noliešanas sistēmas bojājumi, kas izraisa neparedzētu, ievērojamu degvielas noplūdi, ugunsgrēka rašanās draudi vai gaisa kuģa aprīkojuma bīstams piesārņojums;

4.3.5. degvielas padeves sistēmas bojājumi, kas būtiski ietekmē degvielas sadali un padevi;

4.3.6. hidrauliskā šķidruma, eļļas un citu šķidrumu būtiska noplūde, kas rada nopietnus ugunsgrēka rašanās draudus vai gaisa kuģa aprīkojuma bīstama piesārņojuma iespēju;

4.3.7. nav iespējams atkārtoti iedarbināt noslāpušu, bet darboties spējīgu dzinēju;

4.3.8. nav iespējams nostādīt gaisa kuģa propelleri minimālās vai maksimālās gaisa pretestības leņķī;

4.3.9. nav iespējams izslēgt dzinēju vai regulēt tā jaudu vai vilkmi;

4.3.10. radušies dzinēja vai citu ātri rotējošu komponentu — rezerves ģeneratora un gaisa starteru — defekti, kurus nevar novērst;

4.3.11. lielu apgriezienu attīstīšana un dzinēju, propelleru, rotoru vai rezerves ģeneratora darbība, kas būtiski pārsniedz pieļaujamo apgriezienu skaitu;

4.3.12. aizplākšņu, priekšspārnu un aerodinamisko bremžu būtiska asimetrija, kā arī gaisa kuģa vadības defekti;

4.3.13. gaisa kuģa vadības sistēmu vai ar tām saistīto balansēšanas un bloķēšanas sistēmu traucēta darbība;

4.3.14. helikoptera propellera autostabilizatora defekts;

4.3.15. jebkuras indikācijas sistēmas bojājums, kas var maldināt apkalpi, nolasot indikatoru rādījumus;

4.3.16. jebkuras pamatsignalizācijas sistēmas vai signalizējošo ierīču ieslēgšanās, izņemot gadījumus, ja apkalpes locekļiem ir skaidrs, ka indikācijas rādījumi ir kļūdaini:

4.3.16.1. ugunsgrēka vai dūmu signalizācijai;

4.3.16.2. gaisa plūsmas turbulences signalizācijai;

4.3.16.3. durvju signalizācijai;

4.3.16.4. signalizācijai par bīstamu tuvošanos zemei;

4.3.16.5. signalizācijai par propelleru un transmisijas stāvokli;

4.3.17. obligātā pārbaudē vai inspekcijā atklāts defekts, būtisks bojājums vai nodilums svarīgā mezglā, sistēmā vai aprīkojumā;

4.3.18. būtiski defekti sistēmās vai to daļās izdilšanas gadījumā, kas atklāti, veicot tehnisko apkopi, kapitālo vai kārtējo remontu;

4.3.19. būtiski defekti vai bojājumi sistēmās vai to daļās, kas atklāti kārtējā gaisa kuģa izmēģinājumā vai pārbaudē.

5. Notikumi, kas saistīti ar gaisa kuģa vadīšanu lidojuma laikā un par kuriem jāziņo:

5.1. pacelšanās pārtraukta ar ātrumu, kas ir tuvs vai lielāks par pacelšanās lēmuma pieņemšanas ātrumu;

5.2. novirze no iepriekš noteiktā kursa vai augstuma, ko izraisījušas ekspluatācijas procedūru vai sistēmu kļūmes vai kļūmes aprīkojumā;

5.3. nosēšanās pārtraukta augstumā, kas ir zemāks par atļauto lēmuma pieņemšanas augstumu;

5.4. neparedzēta pieskaršanās zemei, ieskaitot pieskaršanos zemei pirms skrejceļa sākuma;

5.5. izbraukšana pāri skrejceļa galam vai malai;

5.6. bremžu sistēmu bojājumi;

5.7. nolaišanās vai nosēšanās uz nepareiza skrejceļa vai lidlauka;

5.8. gaisa kuģa vadāmības zudums;

5.9. neparedzēta un būtiska gaisa kuģa ātruma zaudēšana;

5.10. vadības sistēmas galveno hidraulisko pastiprinātāju defekti;

5.11. neparedzēta vai nepareiza gaisa kuģa vadības sistēmu izmantošana, kas ir radījusi vai varējusi radīt būtiskus draudus gaisa kuģa lidojumu drošībai;

5.12. incidents, kas radies iepriekš plānota aprīkojuma defekta imitācijas dēļ un kura mērķis ir mācības, sistēmas pārbaude vai izmēģinājums.

6. Šādu bojātu iekārtu vai neatbilstošu pakalpojumu izmantošana gaisa kuģa ekspluatācijā:

6.1. navigācijas iekārtas un sakaru līdzekļi:

6.1.1. aeronavigācijas iekārtas;

6.1.2. sakaru līdzekļi;

6.2. gaisa kuģu satiksmes vadības dienestu vai ekspluatācijas dienestu pakalpojumi:

6.2.1. tehniskā dienesta, tajā skaitā gaisa kuģu satiksmes vadības un informācijas dienesta, meteoroloģiskā dienesta nepareizas, nepietiekamas vai kļūdainas informācijas sniegšana;

6.2.2. gaisa kuģa lidojums zemāk par minimālo augstumu;

6.2.3. nepareizi nostādīti augstuma mērītāji;

6.2.4. nolaišanās noteikumu neizpildīšana;

6.2.5. kļūdaina gaisa kuģa atpazīšana uz radiolokatora ekrāna;

6.2.6. svarīgu radiokomandu nepareiza pārraidīšana, saņemšana vai izprašana;

6.2.7. minimālo noteikto attālumu pārkāpšana starp gaisa kuģiem vertikālā un horizontālā plaknē;

6.3. lidlauku aprīkojums:

6.3.1. lidlauka apgaismes sistēmu kļūmes vai nopietni bojājumi;

6.3.2. lidlauka manevrēšanas laukumu ievērojami bojājumi vai seguma sairšana;

6.3.3. ievērojama degvielas noplūde uz lidlauka peroniem;

6.3.4. šķēršļu vai bīstamu vietu marķēšanas kļūdas vai neatbilstība uz lidlauka manevrēšanas laukumiem;

6.3.5. nepiederošu objektu atrašanās uz skrejceļa vai manevrēšanas ceļa;

6.3.6. perona tehnisko iekārtu sprādzieni, kuru dēļ ir radušies gaisa kuģa vai tehnisko iekārtu būtiski bojājumi vai ievainoti cilvēki;

6.3.7. sadursmes starp kustībā esošiem gaisa kuģiem, starp gaisa kuģi un transportlīdzekļiem vai citiem objektiem;

6.3.8. kustībā esoša gaisa kuģa neparedzēta izbraukšana ārpus mākslīgā seguma;

6.4. lidojuma apkalpei sniegtās informācijas un instrukciju neievērošana:

6.4.1. gaisa kuģa atpazīšanas koda nepareiza uzstādīšana;

6.4.2. lidojums nepareizā augstumā vai maršrutā;

6.4.3. pa radiotelefonu saņemtu svarīgu ziņu nepareiza izprašana.

7. Notikumi, kas saistīti ar pārkāpumiem pasažieru un kravas pārvadājumos vai degvielas uzpildīšanas pārkāpumiem:

7.1. nepareiza degvielas daudzuma uzpilde, kas var būtiski ietekmēt lidojuma ilgumu, lidojuma tehniskos rādītājus, gaisa kuģa balansējumu vai konstrukcijas izturību;

7.2. neatbilstoša tipa vai nekvalitatīvas degvielas, kā arī citu gaisa kuģa tehnisko šķidrumu iepilde;

7.3. bīstamu kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi;

7.4. tādu kravu nepareiza marķēšana un iesaiņošana, kuru pārvadāšanā ir noteikti ierobežojumi;

7.5. nepareiza pasažieru, bagāžas un kravas izvietošana, kas pārsniedz gaisa kuģa masas un balansējuma ierobežojumus;

7.6. lielu kravu vai kravas konteineru nepietiekami droša nostiprināšana;

7.7. nepareiza kravas vai bagāžas izvietošana, kas var radīt draudus gaisa kuģa ekspluatācijas drošībai, tā aprīkojumam vai personām vai šķēršļus apkalpes locekļu un pasažieru evakuācijai;

7.8. gaisa kuģa konstrukcijas, sistēmu vai tā aprīkojuma būtiska piesārņošana, kas radusies, pārvadājot bagāžu vai kravu;

7.9. grūtības, kas radušās tādēļ, ka ir bijusi nepieciešamība kontrolēt agresīvu vai apbruņotu pasažieru rīcību vai alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā esošu pasažieru uzvedību.

8. Notikumi, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa un tajā esošo personu vai citu personu drošību:

8.1. tehniskā aprīkojuma defekti vai bojājumi, ja šis aprīkojums tiek izmantots gaisa kuģu sistēmu un aprīkojuma pārbaudei;

8.2. bieža noteikta veida notikuma atkārtošanās (kaut gan par attiecīgo notikumu nav jāziņo);

8.3. gaisa kuģa vai tehniskā aprīkojuma sastāvdaļu nepareiza savienošana (gadījumos, ja tas nav atklāts pārbaudē);

8.4. bumbas sprādziena draudi;

8.5. gaisa kuģa nolaupīšana;

8.6. atmosfēras elektroizlāde negaisa laikā, kuras dēļ radušies būtiski gaisa kuģim svarīgu sistēmu bojājumi vai ievainotas gaisa kuģī esošās personas;

8.7. degvielas izlietots vairāk, nekā to paredz minimālais noteiktās navigācijas rezerves lielums.

9. Citi notikumi, kas var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību.

Satiksmes ministrs R.Zīle
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 660Pieņemts: 25.11.2003.Stājas spēkā: 29.11.2003.Zaudē spēku: 30.03.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 168, 28.11.2003.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
81548
{"selected":{"value":"04.08.2010","content":"<font class='s-1'>04.08.2010.-29.03.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"04.08.2010","iso_value":"2010\/08\/04","content":"<font class='s-1'>04.08.2010.-29.03.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.01.2010","iso_value":"2010\/01\/28","content":"<font class='s-1'>28.01.2010.-03.08.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.11.2008","iso_value":"2008\/11\/05","content":"<font class='s-1'>05.11.2008.-27.01.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2007","iso_value":"2007\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2007.-04.11.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.12.2006","iso_value":"2006\/12\/16","content":"<font class='s-1'>16.12.2006.-30.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","iso_value":"2006\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-15.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.12.2004","iso_value":"2004\/12\/04","content":"<font class='s-1'>04.12.2004.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.11.2003","iso_value":"2003\/11\/29","content":"<font class='s-1'>29.11.2003.-03.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
04.08.2010
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva