Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt 2006. gada 15. jūnija likumu: Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un Pārejas programmas likums. Ministru kabineta noteikumi Nr.331
Rīgā 2003.gada 25.jūnijā (prot. Nr.37, 6.§) Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmu
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmu (turpmāk — PHARE programma), kā arī nosaka atbildīgo amatpersonu pienākumus. 2. PHARE programmas mērķis ir atbalstīt Latvijas sagatavošanos dalībai Eiropas Savienībā, finansējot pasākumus, kas veicina Eiropas Savienības 1993.gada Kopenhāgenas padomes noteikto iestāšanās prasību izpildi. 3. PHARE programmu veido šādi komponenti: 3.1. institūciju stiprināšana — pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt publiskās pārvaldes regulējošo un administratīvo spēju izpildīt Latvijas Republikas kā nākamās Eiropas Savienības dalībvalsts saistības un kuru ietvaros atbalsta un attīsta publiskās pārvaldes iestādes, izstrādā un ievieš stratēģijas, attīsta cilvēkresursus un vadības prasmi, kā arī daļēji finansē Latvijas Republikas dalību kādā Eiropas Kopienu programmā; 3.2. investīcijas Eiropas Kopienu tiesību kopuma īstenošanā — pasākumi, kuru mērķis ir sakārtot publiskās pārvaldes infrastruktūru atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un Eiropas Kopienu tiesību kopumam vai kuri daļēji finansē Latvijas Republikas dalību kādā Eiropas Kopienu programmā; 3.3. investīcijas ekonomiskajā un sociālajā izlīdzināšanā — pasākumi, kuru mērķis ir veicināt valsts vispārēju līdzsvarotu attīstību, samazinot reģionu attīstības līmeņu atšķirības; 3.4. pārrobežu sadarbība — pasākumi, kuru mērķis ir veicināt sadarbību ar Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu reģioniem specifisku reģionu problēmu risināšanai. 4. Eiropas Savienības dalībvalstu administrāciju mērķsadarbības projekti (turpmāk — Twinning un Twinning Light projekti) ir PHARE programmas komponenta “institūciju stiprināšana” sastāvdaļas. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 6. PHARE programmas prioritāšu noteikšanas, projektu pieteikumu izstrādes un atlases kritērijus nosaka: 6.1. Eiropas Savienības Padomes dokuments “Pievienošanās partnerība”; 6.2. Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā; 6.3. Nacionālais attīstības plāns; 6.4. Attīstības plāns; 6.5. Vienotais programmas dokuments pasākumiem sadarbības veicināšanai Baltijas jūras reģionā; 6.6. Eiropas Komisijas vadlīnijas PHARE programmas sagatavošanai (turpmāk — PHARE vadlīnijas); 6.7. citi dokumenti, kas nosaka PHARE programmas sagatavošanas un projektu pieteikumu atlases kritērijus. 7. PHARE programmas līdzekļu piešķiršanas un izmantošanas kritērijus nosaka: 7.1. Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas vienošanās par finansējuma piešķiršanu un tā izmantošanu PHARE programmas īstenošanai (turpmāk — finanšu memorands); 7.2. Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas 1998.gada 2.decembra vienošanās par nacionālā fonda izveidošanu (turpmāk — saprašanās memorands par nacionālā fonda izveidošanu); 7.3. Eiropas Komisijas praktiskās vadlīnijas PHARE, ISPA un SAPARD programmu īstenošanai (turpmāk — praktiskās vadlīnijas); 7.4. Twinning projektu rokasgrāmata (turpmāk — Twinning rokasgrāmata); 7.5. citi Eiropas Komisijas norādījumi par PHARE programmas īstenošanu; 7.6. Latvijas Republikas normatīvie akti iepirkumu jomā. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) 7.1 PHARE programmas decentralizētās ieviešanas sistēma (turpmāk — DIS) ir PHARE programmas ieviešanas sistēma, kurā PHARE programmas partnervalsts nodrošina līgumu slēgšanu un maksājumus projektu izpildītājiem bez Eiropas Komisijas starpniecības, bet saglabājot Eiropas Komisijas pirmsdarījumu kontroli. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 7.2 PHARE programmas paplašinātā decentralizētās ieviešanas sistēma (turpmāk — EDIS) ir PHARE programmas ieviešanas sistēma, kurā PHARE programmas partnervalsts nodrošina līgumu slēgšanu un maksājumus projektu izpildītājiem bez Eiropas Komisijas starpniecības, piemērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības iepirkumu jomā un nacionālajai atbildīgajai amatpersonai uzņemoties pilnu finanšu atbildību par PHARE finansējuma izmantošanu. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 8. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos ir Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks. (Grozīts ar MK 15.03.2005. noteikumiem Nr. 190) 9. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos: 9.1. ir atbildīgs par PHARE programmas sagatavošanas vadību; 9.2. koordinē atbildīgo amatpersonu norīkošanu par PHARE programmas projektu īstenošanu; 9.3. nodrošina PHARE programmas uzraudzību un starpposmu izvērtēšanu; 9.4. nodrošina saikni ar vispārējo pievienošanās procesu Eiropas Savienībai; 9.5. kopīgi ar nacionālo atbildīgo amatpersonu atbild par PHARE programmas koordināciju ar citiem Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumentiem. 11. Nacionālā atbildīgā amatpersona: 11.1. ir atbildīga par Eiropas Komisijas piešķirto PHARE programmas līdzekļu finanšu vadību; 11.2. lai nodrošinātu finanšu vadību, dod norādījumus un nosaka prasības PHARE programmas atbildīgajai amatpersonai un vecākajai nozares amatpersonai; 11.3. slēdz finanšu līgumu par noteiktu PHARE programmas projektu īstenošanas kārtību ar katru ieviešanas institūciju un līdz Eiropas Komisijas lēmuma par EDIS akreditāciju saņemšanai ar Eiropas Komisiju; 11.4. apstiprina un iesniedz līdzekļu pieprasījumu Eiropas Komisijā; 11.5. nosaka finanšu pārskatu sistēmas izveidošanu un nodrošina tās darbību; 11.6. pēc finanšu memoranda maksājuma perioda beigām sagatavo pārskatu par līdzekļu kopējo izlietojumu; 11.7. nodrošina līdzekļu pārdali starp PHARE programmām viena finanšu memoranda ietvaros saskaņā ar saprašanās memorandu par nacionālā fonda izveidošanu; 11.8. nodrošina pēc attiecīgā finanšu memoranda izpildes atlikušo līdzekļu pārskaitīšanu Eiropas Komisijai; 11.9. nosaka nacionālā fonda darbības kārtību un ir atbildīga par tā darbību. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) 12. Nacionālā atbildīgā amatpersona tai uzticēto pienākumu pildīšanai var pilnvarot ne vairāk kā divas citas amatpersonas, taču nacionālā atbildīgā amatpersona ir atbildīga par visu to pienākumu izpildi, kas tai uzticēti saskaņā ar saprašanās memorandu par nacionālā fonda izveidošanu, finanšu memorandu un šiem noteikumiem. 13. PHARE programmas atbildīgo amatpersonu katrai ieviešanas institūcijai ieceļ nozares ministrs. Atsevišķos gadījumos PHARE programmas atbildīgo amatpersonu ieceļ normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 14. PHARE programmas atbildīgā amatpersona: 14.1. ir atbildīga par ieviešanas institūcijas darbību; 14.2. ir atbildīga par PHARE programmas projektu administratīvo, finanšu un tehnisko vadību saskaņā ar finanšu memorandu; 14.3. DIS ietvaros slēdz līgumu par PHARE programmas projekta īstenošanu, kā arī paraksta citu ar projektu saistītu dokumentāciju; 14.3.1 EDIS ietvaros slēdz sadarbības līgumu ar vecāko nozares amatpersonu par PHARE programmas īstenošanas nosacījumu piemērošanu; 14.3.2 EDIS ietvaros paraksta Twinning light un granta līgumu; 14.3.3 EDIS ietvaros saskaņo vecākās nozares amatpersonas izstrādāto PHARE programmas projektu iepirkumu plānu. 14.4. saskaņā ar nacionālās atbildīgās amatpersonas norādījumiem iesniedz tai pārskatu par noteikta PHARE programmas projekta īstenošanas gaitu; 14.5. ievēro nacionālās atbildīgās amatpersonas norādījumus par noteikta PHARE programmas projekta finanšu vadību. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) 15. PHARE programmas atbildīgā amatpersona tai uzticēto pienākumu pildīšanai var pilnvarot ne vairāk kā divas citas amatpersonas, taču PHARE programmas atbildīgā amatpersona ir atbildīga par visu to pienākumu izpildi, kas tai uzticēti saskaņā ar šiem noteikumiem. 15.1 Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir viena no ieviešanas institūcijām, kas nodrošina PHARE programmas projektu īstenošanas administratīvo un finanšu vadību saskaņā ar finanšu memorandu. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras administrētās PHARE programmas tehnisko vadību nodrošina vecākā nozares amatpersona. Ja Centrālā finanšu un līgumu aģentūra PHARE programmas projektā veic palīdzības saņēmēja funkcijas, projekta tehnisko vadību nodrošina PHARE programmas atbildīgā amatpersona. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 16. Vecāko nozares amatpersonu ieceļ attiecīgās nozares ministrs. Atsevišķos gadījumos vecāko nozares amatpersonu ieceļ normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 17. Vecākā nozares amatpersona: 17.1. ir atbildīga par PHARE programmas projektu pieteikumu izstrādi; 17.2. ir atbildīga par PHARE programmas projektu tehnisko vadību saskaņā ar finanšu memorandu; 17.3. ievēro un izpilda nacionālās atbildīgās amatpersonas norādījumus par noteikta PHARE programmas projekta finanšu vadību un iekšējās kontroles sistēmu; 17.4. ir atbildīga par PHARE programmas daļēji finansēto dalības maksu Eiropas Kopienu programmā finanšu vadību; 17.5. saskaņā ar nacionālās atbildīgās amatpersonas norādījumiem iesniedz tehniskos un finanšu pārskatus par noteikta PHARE programmas projekta īstenošanas gaitu; 17.6. ir atbildīga par projekta mērķu sasniegšanu; 17.7. nodrošina līdzfinansējuma savlaicīgu izlietojumu atbilstoši finanšu memorandam un noslēgtajiem līgumiem; 17.8. nodrošina projektu dokumentu pieejamību nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos, nacionālā koordinatora Twinning projektu jautājumos, nacionālās atbildīgās amatpersonas, PHARE programmas atbildīgās amatpersonas ierosinātajām kontrolēm. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) 18. Nacionālais koordinators Twinning projektu jautājumos ir Finanšu ministrijas Eiropas Savienības un starptautisko lietu departamenta direktors. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 19. Nacionālais koordinators Twinning projektu jautājumos: 19.1. nodrošina projektu sagatavošanas un īstenošanas koordināciju un uzraudzību; 19.2. nodrošina Eiropas Komisijas un projektā iesaistīto institūciju sadarbības koordināciju; 19.3. piedalās Vecāko nozares amatpersonu sanāksmē, lai izvērtētu un apstiprinātu iesniegtos Twinning un Twinning light projektu pieteikumus. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 20. PHARE programmas sagatavošanā ir šādi posmi: 20.1. prioritāšu noteikšana; 20.2. projektu pieteikumu izstrāde un atlase; 20.3. finanšu memoranda parakstīšana. 21. PHARE programmas sagatavošanā nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos: 21.1. organizē PHARE programmas sagatavošanu; 21.2. nodrošina informācijas pieejamību un sniedz konsultācijas PHARE programmas atbildīgajai amatpersonai, vecākajai nozares amatpersonai un sagatavošanā iesaistītajām institūcijām; 21.3. sadarbojas ar nacionālo atbildīgo amatpersonu, PHARE programmas atbildīgo amatpersonu, vecāko nozares amatpersonu un sagatavošanā iesaistītajām institūcijām; 21.4. informē Ministru kabinetu par PHARE programmas sagatavošanas gaitu; 21.5. veic citus pasākumus, lai nodrošinātu PHARE programmas sagatavošanu. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) 22. Prioritātes PHARE programmas komponentiem “institūciju stiprināšana” un “investīcijas Eiropas Kopienu tiesību kopuma īstenošanā” izvirza Finanšu ministrija un Ārlietu ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes dokumentu “Pievienošanās partnerība”, Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā un Rīcības plānu Eiropas Komisijas kārtējā ziņojumā norādīto trūkumu novēršanai. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 23. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos prioritātes komponentiem “institūciju stiprināšana” un “investīcijas Eiropas Kopienu tiesību kopuma īstenošanā” iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā. 24. Nacionālais koordinators Twinning projektu jautājumos prioritātes komponenta “institūciju stiprināšana” sastāvdaļai Twinning light iesniedz apstiprināšanai Vecāko amatpersonu sanāksmē. 25. Prioritātes PHARE programmas komponentam “investīcijas ekonomiskajā un sociālajā izlīdzināšanā” nosaka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu, Attīstības plānu, Eiropas Savienības Padomes dokumentu “Pievienošanās partnerība” un PHARE vadlīnijām. Prioritāšu noteikšanas posmā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbojas ar ekonomiskajā un sociālajā izlīdzināšanā iesaistītajām institūcijām. 26. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija informē nacionālo koordinatoru ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos par komponentam “investīcijas ekonomiskajā un sociālajā izlīdzināšanā” noteiktajām prioritātēm. 27. Prioritātes komponentam “pārrobežu sadarbība” nosaka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, pamatojoties uz Vienoto programmas dokumentu pasākumiem sadarbības veicināšanai Baltijas jūras reģionā. Prioritāšu noteikšanas posmā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbojas ar pārrobežu sadarbībā iesaistītajām institūcijām. 28. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija informē nacionālo koordinatoru ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos par komponentam “pārrobežu sadarbība” noteiktajām prioritātēm. 30. Vecākā nozares amatpersona, izstrādājot PHARE programmas projekta pieteikumu, nodrošina projekta finansējuma (arī līdzfinansējuma) plānošanu atbilstoši šo noteikumu 6.punktā minētajos dokumentos noteiktajām prasībām un Finanšu ministrijas noteiktajai kārtībai. 31. Ja projekta pieteikuma izstrādi nodrošina vairākas vecākās nozares amatpersonas, tās savstarpēji vienojas par vienu galveno amatpersonu, kas ir atbildīga par projekta pieteikuma izstrādi. 32. Vecākā nozares amatpersona izstrādāto projekta pieteikumu iesniedz nacionālajam koordinatoram ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos. 33. Vecākā nozares amatpersona izstrādāto Twinning light projekta pieteikumu (Twinning light darba uzdevumu) iesniedz nacionālajam koordinatoram Twinning projektu jautājumos. 34. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos izvērtē iesniegtā projekta pieteikuma kvalitāti. 35. Nacionālais koordinators Twinning projektu jautājumos izvērtē iesniegtā Twinning light projekta pieteikuma (Twinning light darba uzdevuma) kvalitāti 36. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos un nacionālais koordinators Twinning projektu jautājumos attiecīgā projekta pieteikuma kvalitāti izvērtē pēc šādiem kritērijiem: 36.1. projekta pieteikumā paredzēto darbību atbilstība noteiktajām prioritātēm; 36.2. projekta pieteikumā paredzēto darbību atbilstība Eiropas Kopienu tiesību kopumam; 36.3. projekta pieteikuma atbilstība PHARE programmas mērķiem; 36.4. projekta pieteikuma atbilstība PHARE vadlīnijām; 36.5. projekta pieteikuma atbilstība praktiskajām vadlīnijām, piemērojot DIS. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) 37. Ja iesniegtais projekta pieteikums neatbilst šo noteikumu 36.punktā minētajiem kritērijiem, nacionālajam koordinatoram ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos vai nacionālajam koordinatoram Twinning projektu jautājumos ir tiesības noraidīt attiecīgo projekta pieteikumu (Twinning light darba uzdevumu) vai nosūtīt projekta pieteikumu (Twinning light darba uzdevumu) uzlabošanai tā izstrādātājam. 38. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos iesniedz PHARE programmas projekta pieteikumu apstiprināšanai Ministru kabinetā un Eiropas Komisijā. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) 39. Nacionālais koordinators Twinning projektu jautājumos iesniedz Twinning light projekta pieteikumu (Twinning light darba uzdevumu) apstiprināšanai Eiropas Komisijā. 41. Pēc PHARE vadības komitejas lēmuma nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos saņem finanšu memorandu parakstīšanai. 42. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz finanšu memorandu apstiprināšanai Ministru kabinetā. 43. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos un Eiropas Komisijas pārstāvis paraksta PHARE programmas finanšu memorandu. 44. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos pēc finanšu memoranda parakstīšanas nosūta apstiprināto finanšu memorandu nacionālajai atbildīgajai amatpersonai, PHARE programmas atbildīgajai amatpersonai, vecākajai nozares amatpersonai un nacionālajam koordinatoram Twinning projektu jautājumos. 45. Ja finanšu memorandā nepieciešami grozījumi, vecākā nozares amatpersona ierosina izdarīt tos un iesniedz grozījumu projektu nacionālajam koordinatoram ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos. 46. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos saskaņo finanšu memoranda grozījumu projektu ar nacionālo atbildīgo amatpersonu un PHARE programmas atbildīgo amatpersonu un iesniedz to apstiprināšanai Eiropas Komisijā. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) 47. Pēc finanšu memoranda grozījumu apstiprināšanas Eiropas Komisijā nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos iesniedz grozījumus finanšu memorandā apstiprināšanai Ministru kabinetā. XI. PHARE programmas īstenošana, piemērojot DIS
(Nodaļas nosaukums MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 48. Ieviešanas institūcija nodrošina PHARE programmas projekta administratīvo, finanšu un tehnisko vadību saskaņā ar finanšu memorandu. Ieviešanas institūcijas funkcijas veic tiešās pārvaldes iestāde vai Sabiedrības integrācijas fonds. 49. Ieviešanas institūcija, veicot iepirkumu PHARE programmas īstenošanai, ievēro praktiskās vadlīnijas, Twinning rokasgrāmatu un citus Eiropas Komisijas norādījumus par PHARE programmas īstenošanu. 50. Iepirkuma metode saskaņā ar praktiskajām vadlīnijām var būt atklāts konkurss, slēgts konkurss, konkurenci veicinoša sarunu procedūra, nozari aptveroša līgumu slēdzēju aptauja, tiešais iepirkums, sarunu procedūra vai cita metode pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Dāvinājuma metode ir grantu shēma un tiešais granta piešķīrums. Twinning un Twinning light projektu partneru atlases metode ir Eiropas Savienības dalībvalstu administrāciju aptauja. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 51. PHARE programmas īstenošanai slēdz līgumus: 51.1. par pakalpojumu sniegšanu (pakalpojumu līgumi, līguma vēstules, Twinning projektu līgumi, Twinning light projektu līgumi); 51.2. par preču piegādi (preču piegāžu līgumi); 51.3. par būvdarbu veikšanu (būvdarbu līgumi); 51.4. par granta saņemšanu (granta līgumi); 51.5. citus līgumus pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. 52. PHARE programmas projekta īstenošanas administratīvā un finanšu vadība ietver šādus pasākumus: 52.1. konkursa organizēšanas posmā: 52.1.1. nodrošināt darba uzdevuma, tehnisko specifikāciju un konkursa dokumentācijas (būvdarbiem) atbilstību praktiskajām vadlīnijām un sagatavot dokumentāciju pakalpojumu un preču piegāžu konkursam, nodrošināt sludinājumu ievietošanu internetā, nosūtīt sludinājumus publicēšanai Eiropas Komisijas oficiālajā žurnālā un Latvijas preses izdevumos saskaņā ar praktiskajām vadlīnijām, nosūtīt konkursa dokumentāciju konkursa pretendentiem, apstiprināt iepriekšējās kvalificēšanas un konkursa vērtēšanas komisiju sastāvu, nodrošināt iepriekšējās kvalificēšanas un konkursa vērtēšanas atbilstību praktiskajām vadlīnijām, saskaņot vecākās nozares amatpersonas izstrādāto vērtēšanas pārskatu un iesniegt to Eiropas Komisijā; 52.1.2. ja paredzēts slēgt nozari aptverošu līgumu, izstrādāt pieprasījumu par pakalpojumu sniegšanu un nosūtīt to pretendentiem, apstiprināt piedāvājumu vērtētājus, nodrošināt vērtēšanas atbilstību praktiskajām vadlīnijām un citiem Eiropas Komisijas norādījumiem, saskaņot vecākās nozares amatpersonas izstrādāto vērtēšanas pārskatu un iesniegt to Eiropas Komisijā; 52.1.3. ja paredzēts slēgt Twinning light līgumu, nodrošināt vērtēšanas atbilstību praktiskajām vadlīnijām un citiem Eiropas Komisijas norādījumiem; 52.2. līguma slēgšanas un īstenošanas posmā: 52.2.1. risināt līguma sarunas, sagatavot līguma dokumentāciju un saskaņot to ar Eiropas Komisiju, slēgt līgumu, informēt pretendentus, kuri nav izturējuši iepriekšējo kvalificēšanu un konkursu, izdarīt grozījumus līgumā; 52.2.2. ja paredzēts slēgt Twinning light līgumu, sagatavot līguma dokumentāciju un saskaņot to ar Eiropas Komisiju, slēgt līgumu, izdarīt grozījumus līgumā; 52.2.3. ja paredzēts slēgt Twinning līgumu, sniegt konsultācijas izvēlētajam izpildītājam par Twinning līguma sagatavošanas finanšu jautājumiem, saskaņot noslēgto Twinning līgumu,Twinning rokasgrāmatā noteiktajos gadījumos veikt iepirkumu Twinning līguma ietvaros; 52.3. maksājuma veikšanas posmā — izvērtēt vecākās nozares amatpersonas apstiprināto līguma izpildītāja maksājuma pieprasījumu un to attaisnojošos dokumentus, kā arī apstiprināt to atbilstību noslēgtajam līgumam un praktiskajām vadlīnijām. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) 53. PHARE programmas projekta īstenošanas tehniskā vadība ietver šādus pasākumus: 53.1. konkursa organizēšanas posmā: 53.1.1. izstrādāt projekta darba uzdevumu, tehnisko specifikāciju, konkursa dokumentāciju (būvdarbiem), nodrošinot finanšu memorandā noteikto mērķu sasniegšanu, organizēt projekta uzdevuma izskaidrošanu pretendentiem, iecelt iepriekšējās kvalificēšanas un konkursa vērtēšanas komisijas, nodrošināt to darbību un pieņemt lēmumus par izpildītāju atlasi, izstrādāt iepriekšējās kvalificēšanas un konkursa vērtēšanas komisiju pārskatus; 53.1.2. ja paredzēts slēgt nozari aptverošu līgumu, nodrošināt projekta darba uzdevuma izstrādi, noteikt piedāvājumu vērtētājus, nodrošināt vērtēšanu, pieņemt lēmumu par izpildītāju atlasi; 53.1.3. ja paredzēts slēgt Twinning light līgumu, organizēt izpildītāja atlases procesu un izstrādāt Eiropas Savienības dalībvalstu administrāciju atlases sanāksmes pārskatu; 53.1.4. ja paredzēts slēgt Twinning līgumu, organizēt izpildītāja atlases procesu, nodrošināt Eiropas Savienības dalībvalstu administrāciju atlases sanāksmes pārskata par sadarbības partnera izvēli vai noraidījumu sagatavošanu un iesniegšanu nacionālajam koordinatoram Twinning projektu jautājumos; 53.2. līguma slēgšanas posmā: 53.2.1. piedalīties līguma sarunās, saskaņot grozījumu veikšanu līgumā; 53.2.2. ja paredzēts slēgt Twinning līgumu, norīkot projekta vadītāju un tiešās sadarbības personu, nodrošināt līguma sagatavošanu, parakstīšanu un iesniegšanu nacionālajam koordinatoram Twinning projektu jautājumos, izdarīt grozījumus līgumā; 53.2.3. ja paredzēts slēgt būvdarbu līgumu, parakstīt to un veikt visus nepieciešamos priekšdarbus saskaņā ar normatīvajiem aktiem; 53.3. projekta īstenošanas posmā: 53.3.1. sniegt projekta izpildītājam atbalstu projekta īstenošanā saskaņā ar līguma nosacījumiem, uzraudzīt projekta izpildītāja darbību, nodrošināt izdevumu atbilstību līgumā noteiktajiem projekta mērķiem, izvērtēt un apstiprināt projekta izpildītāja pārskatus; 53.3.2. ja paredzēts slēgt Twinning līgumu, sniegt projekta izpildītājam atbalstu projekta īstenošanā saskaņā ar līguma nosacījumiem, uzraudzīt projekta izpildītāja darbību, nodrošināt izdevumu atbilstību līgumā noteiktajiem projekta mērķiem, izvērtēt un apstiprināt projekta izpildītāja pārskatus, nodrošināt noteikto mērķu sasniegšanu un finansējuma izlietojumu atbilstoši līgumam; 53.4. maksājuma veikšanas posmā — izrakstīt apliecinājumu par līgumā uzskaitīto pakalpojumu vai piegāžu saņemšanu vai darbu veikšanu, apstiprināt līguma izpildītāja maksājuma pieprasījumu un to attaisnojošos dokumentus, sagatavot maksājuma uzdevumu; 53.5. programmas īstenošanas uzraudzības posmā — nodrošināt projekta rezultātā iegūto materiālo vērtību uzskaiti, veikt pastāvīgu PHARE programmas projekta uzraudzību, kā arī nodrošināt nozares uzraudzības ziņojuma sagatavošanu un iesniegšanu nacionālajam koordinatoram ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos, nodrošināt projekta rezultātu izplatīšanu un piemērošanu saskaņā ar projekta mērķiem. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) 56. Grantu shēma ir pēc finanšu memoranda parakstīšanas organizēta, Eiropas Padomes 2002.gada 25.jūnija Regulas Nr. 1605/2002 6.nodaļas nosacījumiem atbilstoša dāvinājuma piešķiršanas metode, kuru izmanto, lai izvēlētos finansēšanai, ieviestu un kontrolētu projektus. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 57. Grantu shēmā administratīvā un finanšu vadība ietver šādus pasākumus: 57.1. atklāta projektu pieteikumu konkursa organizēšanas posmā — nodrošināt grantu shēmas vadlīniju izstrādi, izsniegt grantu shēmas vadlīniju projektu pieteicējiem un, ja nepieciešams, organizēt grantu shēmas vadlīniju izskaidrošanu projektu pieteicējiem, saskaņot projektu pieteikumu vērtēšanas komisijas pārskatus un informēt pretendentus, kuri nav izturējuši konkursu; 57.2. līgumu slēgšanas posmā — risināt līgumu sarunas, sagatavot līgumu dokumentāciju, slēgt līgumus un izdarīt grozījumus līgumos; 57.3. līgumu īstenošanas posmā — uzraudzīt līgumu īstenošanu, izvērtēt un apstiprināt izpildītāju pārskatus; 57.4. maksājumu veikšanas posmā — izvērtēt un apstiprināt līguma izpildītāja maksājuma pieprasījumu un to attaisnojošo dokumentu atbilstību noslēgtajam līgumam. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) 58. Grantu shēmā tehniskā vadība ir: 58.1. atklāta projektu pieteikumu konkursa organizēšanas posmā — noteikt projektu pieteikumu un projektu pieteicēju atbilstības kritērijus, nodrošinot finanšu memorandā noteikto mērķu sasniegšanu, iecelt konkursa vērtēšanas komisiju, nodrošināt tās darbību, pieņemt lēmumus par atbalstāmajiem projektiem un izstrādāt konkursa vērtēšanas komisijas pārskatu; 58.2. līgumu īstenošanas posmā — uzraudzīt grantu shēmas īstenošanu, nodrošināt tās izvērtēšanu, nodrošināt projekta rezultātu izplatīšanu un piemērošanu saskaņā ar projekta mērķiem. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) 59. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos, nacionālā atbildīgā amatpersona, PHARE programmas atbildīgā amatpersona, vecākā nozares amatpersona un ieviešanas institūcija nodrošina dokumentācijas uzglabāšanu desmit gadus pēc attiecīgā finanšu memoranda termiņa beigām. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) XI.1 PHARE programmas īstenošana, piemērojot EDIS
(Nodaļa MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 59.1 Ieviešanas institūcija nodrošina PHARE programmas projekta administratīvo, tehnisko un finanšu vadību saskaņā ar finanšu memorandu. Ieviešanas institūcijas funkcijas veic tiešās pārvaldes iestāde vai Sabiedrības integrācijas fonds. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 59.2 Ieviešanas institūcija, īstenojot PHARE programmu, ievēro Twinning rokasgrāmatu un citus Eiropas Komisijas norādījumus par PHARE programmas īstenošanu. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 59.3 Iepirkuma metodes, piemērojot EDIS, nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti iepirkumu jomā. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 59.4 Dāvinājuma metode ir grantu shēma un tiešais granta piešķīrums. Twinning un Twinning light projektu partneru atlases metode ir Eiropas Savienības dalībvalstu administrāciju aptauja. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 59.5 PHARE programmas īstenošanai slēdz šādus līgumus: 59.5 1. iepirkuma līgumus (par piegāžu veikšanu, pakalpojumu saņemšanu vai būvdarbu veikšanu); 59.5 2. Twinning un Twinning light līgumus; 59.5 3. granta līgumus; 59.5 4. institūciju sadarbības līgumus; 59.5 5. citus līgumus pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 59.6 PHARE programmas projekta īstenošanas administratīvā un finanšu vadība, piemērojot EDIS, ietver šādus pasākumus: 59.6 1. iepirkuma procedūras īstenošanas posmā: 59.6 1.1. konkursa nolikuma, cenu aptauju, sarunu procedūras darba uzdevuma vai tehnisko specifikāciju, citu konkursa, cenu aptaujas vai sarunu procedūras realizācijai nepieciešamo dokumentu saskaņošana pirms iepirkumu komisijas lēmuma pieņemšanas, vērtējot, vai iepirkuma priekšmets un termiņi atbilst finanšu memoranda prasībām; 59.6 1.2. līguma projekta saskaņošana pirms līguma noslēgšanas; 59.6 1.3. ja paredzēts slēgt Twinning light līgumu, projektu vērtēšanas atbilstības Eiropas Komisijas norādījumiem nodrošināšana, līguma dokumentācijas sagatavošana, līguma slēgšana; 59.6 2. līguma izpildes posmā: 59.6 2.1. līguma grozījumu saskaņošana pirms līguma grozījumu parakstīšanas, ja grozījumi ietver grozījumus budžetā, līguma izpildes un maksājumu termiņos; 59.6 2.2. līguma grozījumu sagatavošana vai apstiprināšana, ja nepieciešams veikt grozījumus Twinning light līgumā; 59.6 2.3. pārbaužu veikšana piegāžu, būvdarbu un grantu līgumu izpildes vietās; 59.6 3. maksājumu veikšanas posmā — vecākās nozares amatpersonas apstiprinātā līguma izpildītāja maksājuma pieprasījuma un tā attaisnojošo dokumentu izvērtēšana, kā arī to atbilstības noslēgtajam līgumam apstiprināšana. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 59.7 PHARE programmas projekta īstenošanas tehniskā vadība ietver šādus pasākumus: 59.7 1. iepirkuma procedūras īstenošanas posmā: 59.7 1.1. pēc finanšu memoranda parakstīšanas un pirms iepirkuma procedūru uzsākšanas — sadarbības līguma slēgšana ar PHARE programmas atbildīgo amatpersonu par PHARE programmas īstenošanas nosacījumiem; 59.7 1.2. PHARE programmas projektu iepirkumu plāna izstrādāšana atbilstoši ieviešanas institūcijas noteiktajam paraugam un nosūtīšana saskaņošanai ieviešanas institūcijai; 59.7 1.3. projekta iepirkuma dokumentācijas izstrādāšana, nodrošinot finanšu memorandā noteikto mērķu sasniegšanu, dokumentācijas saskaņošana ar ieviešanas institūciju, iepirkuma organizēšana, projekta uzdevuma izskaidrošanas pretendentiem nodrošināšana, iepirkuma komisiju apstiprināšana, to darbības nodrošināšana un lēmumu pieņemšana par izpildītāju atlasi, iepirkumu procesa protokolēšanas un informācijas par iepirkuma procesu nodrošināšana; 59.7 1.4. iepirkumu līgumu slēgšana pēc to saskaņošanas ar ieviešanas institūciju; 59.7 1.5. ja paredzēts slēgt būvdarbu līgumu, visu nepieciešamo priekšdarbu veikšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu būvdarbu līguma noslēgšanu; 59.7 1.6. ja paredzēts slēgt Twinning light līgumu, izpildītāja atlases nodrošināšana, Eiropas Savienības dalībvalstu administrāciju atlases sanāksmes pārskata izstrādāšana un Twinning light līgumu slēgšana; 59.7 1.7. ja paredzēts slēgt Twinning līgumu, izpildītāja atlases procesa organizēšana, Eiropas Savienības dalībvalstu administrāciju atlases sanāksmes pārskata par sadarbības partnera izvēli vai noraidījumu sagatavošanas un iesniegšanas nodrošināšana nacionālajam koordinatoram Twinning projektu jautājumos, projekta vadītāja un tiešās sadarbības personas norīkošana, līguma sagatavošanas, parakstīšanas un iesniegšanas nodrošināšana nacionālajam koordinatoram Twinning projektu jautājumos, grozījumu izdarīšana līgumā un to saskaņošana ar citām līgumslēdzējpusēm; 59.7 2. līguma izpildes posmā: 59.7 2.1. nepieciešamo grozījumu sagatavošana un izdarīšana iepirkumu līgumos, Twinning un Twinning light līgumā pēc saskaņošanas ar ieviešanas institūciju; 59.7 2.2. atbalsta sniegšana projekta izpildītājam projekta īstenošanā saskaņā ar līguma nosacījumiem, projekta izpildītāja darbības uzraudzīšana, izdevumu atbilstības nodrošināšana līgumā noteiktajiem projekta mērķiem, projekta izpildītāja pārskatu izvērtēšana un apstiprināšana; 59.7 2.3. atbalsta sniegšana Twinning un Twinning light projekta izpildītājam projekta īstenošanā saskaņā ar līguma nosacījumiem, projekta izpildītāja darbības uzraudzīšana, izdevumu atbilstības nodrošināšana līgumā noteiktajiem projekta mērķiem, projekta izpildītāja pārskatu izvērtēšana un apstiprināšana, noteikto mērķu sasniegšanas un finansējuma izlietojuma nodrošināšana atbilstoši līgumam; 59.7 3. maksājumu veikšanas posmā: 59.7 3.1. apliecinājuma izrakstīšana par līgumā minēto preču vai pakalpojumu saņemšanu vai būvdarbu veikšanu, līguma izpildītāja maksājuma pieprasījuma un to attaisnojošo dokumentu apstiprināšana, maksājuma uzdevuma sagatavošana; 59.7 3.2. nacionālā līdzfinansējuma daļas samaksas veikšana projekta izpildītājam un maksājuma uzdevuma kopijas nosūtīšana programmas atbildīgajai amatpersonai; 59.7 4. programmas īstenošanas uzraudzības posmā — pastāvīgas PHARE programmas projekta uzraudzības veikšana, projekta īstenošanā radīto materiālo vērtību uzskaites nodrošināšana, nozares uzraudzības ziņojuma sagatavošanas un iesniegšanas nodrošināšana nacionālajam koordinatoram ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos, projekta rezultātu izplatīšanas un piemērošanas nodrošināšana saskaņā ar projekta mērķiem. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 59.8 Twinning light projektu īstenošanā nacionālais koordinators Twinning projektu jautājumos: 59.8 1. nodrošina sadarbību ar vecāko nozares amatpersonu projektu darba uzdevumu sagatavošanā; 59.8 2. izskata projektu darba uzdevumus, sniedz komentārus par projektu kvalitāti; 59.8 3. apkopo iesniegtos projektu darba uzdevumus un iesniedz tos apstiprināšanai Vecāko amatpersonu sanāksmē; 59.8 4. apstiprinātos projektu darba uzdevumus nosūta apstiprināšanai Eiropas Komisijai; 59.8 5. apstiprinātos projektu darba uzdevumus nosūta Eiropas Savienības dalībvalstīm; 59.8 6. apkopo Eiropas Savienības dalībvalstu administrāciju iesniegtos sadarbības piedāvājumus un nosūta tos Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai; 59.8 7. piedalās Eiropas Savienības dalībvalstu administrāciju atlases sanāksmē; 59.8 8. izskata un apstiprina Eiropas Savienības dalībvalstu administrāciju atlases sanāksmes pārskatu; 59.8 9. informē Eiropas Savienības dalībvalstu administrācijas par atlases sanāksmes rezultātiem; 59.8 10. izskata un apstiprina Twinning light projekta līgumu; 59.8 11. projekta īstenošanas gaitā piedalās projektu vadības komitejas sēdēs; 59.8 12. izskata un apstiprina izpildītāja iesniegtos ceturkšņa un gala pārskatus. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 59.9 Twinning projektu īstenošanā nacionālais koordinators Twinning projektu jautājumos: 59.9 1. nodrošina sadarbību ar vecāko nozares amatpersonu projekta pieteikuma sagatavošanā; 59.9 2. Eiropas Komisijas apstiprinātos projekta pieteikumus nosūta Eiropas Savienības dalībvalstīm; 59.9 3. nodrošina Eiropas Savienības dalībvalstu administrāciju atlases sanāksmes organizēšanu un vadīšanu, kā arī sanāksmes pārskata par izpildītāja izvēli apstiprināšanu; 59.9 4. izskata un apstiprina Twinning projekta līgumu; 59.9 5. ja tiek ierosināti grozījumi līgumā, kuriem saskaņā ar Twinning rokasgrāmatu nepieciešams visu līgumslēdzējpušu apstiprinājums, apstiprina sagatavotos grozījumus Twinning projekta līgumā; 59.9 6. projekta īstenošanas gaitā piedalās projektu vadības komitejas sēdēs; 59.9 7. izskata un apstiprina izpildītāja iesniegtos ceturkšņa un gala pārskatus. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 59.10 Grantu shēma un tiešais granta piešķīrums ir pēc finanšu memoranda parakstīšanas organizēta, Eiropas Padomes 2002.gada 25.jūnija Regulas Nr. 1605/2002 6.nodaļas nosacījumiem atbilstoša dāvinājuma piešķiršanas metode, kuru izmanto, lai izvēlētos finansēšanai, ieviestu un kontrolētu projektus. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 59.11 Grantu shēmā administratīvā un finanšu vadība ietver šādus pasākumus: 59.11 1. atklāta projektu pieteikumu konkursa organizēšanas posmā — grantu shēmas vadlīniju izstrādes nodrošināšana, grantu shēmas vadlīniju izsniegšana projektu pieteicējiem un, ja nepieciešams, grantu shēmas vadlīniju izskaidrošanas organizēšana projektu pieteicējiem, projektu pieteikumu vērtēšanas komisijas pārskatu saskaņošana, to pretendentu informēšana, kuri nav izturējuši konkursu; 59.11 2. līgumu slēgšanas posmā — līgumu sarunu risināšana, līgumu dokumentācijas sagatavošana, līgumu slēgšana un grozījumu izdarīšana līgumos; 59.11 3. līgumu īstenošanas posmā — līgumu īstenošanas uzraudzīšana, izpildītāju pārskatu izvērtēšana un apstiprināšana; 59.11 4. maksājumu veikšanas posmā — līguma izpildītāja maksājuma pieprasījuma un to attaisnojošo dokumentu atbilstības noslēgtajam līgumam izvērtēšana un apstiprināšana. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 59.12 Grantu shēmā tehniskā vadība ir: 59.12 1. atklāta projektu pieteikumu konkursa organizēšanas posmā — projektu pieteikumu un projektu pieteicēju atbilstības kritēriju noteikšana, nodrošinot finanšu memorandā noteikto mērķu sasniegšanu, konkursa vērtēšanas komisijas iecelšana un tās darbības nodrošināšana, lēmumu pieņemšana par atbalstāmajiem projektiem un konkursa vērtēšanas komisijas pārskata izstrādāšana; 59.12 2. līgumu īstenošanas posmā — grantu shēmas īstenošanas uzraudzīšana un tās izvērtēšanas nodrošināšana, projekta rezultātu izplatīšanas un piemērošanas nodrošināšana saskaņā ar projekta mērķiem. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 59.13 Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos, nacionālā atbildīgā amatpersona, PHARE programmas atbildīgā amatpersona, vecākā nozares amatpersona un ieviešanas institūcija nodrošina dokumentācijas glabāšanu desmit gadus pēc attiecīgā finanšu memoranda termiņa beigām. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 60. PHARE programmas uzraudzības mērķi ir: 60.1. novērtēt PHARE programmas īstenošanas gaitu; 60.2. novērtēt PHARE programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas efektivitāti atbilstoši PHARE programmā noteiktajiem mērķiem; 60.3. sniegt priekšlikumus par PHARE programmas īstenošanas uzlabošanu; 60.4. ieteikt grozījumus PHARE programmas projektos un virzīt tos apstiprināšanai Eiropas Komisijā. 61. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos ir atbildīgs par PHARE programmas uzraudzību. 62. PHARE programmu uzrauga Vienotā uzraudzības komiteja (turpmāk — komiteja) saskaņā ar komitejas nolikumu. 63. Komitejas sastāvā ir nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos, nacionālā atbildīgā amatpersona, PHARE programmas atbildīgā amatpersona un Eiropas Komisijas pārstāvji. Komiteja var uzaicināt citas ieinteresētās amatpersonas piedalīties komitejas sanāksmēs. Komitejas sanāksmes vismaz reizi gadā rīko nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos. Komitejas sekretariāta funkcijas veic Finanšu ministrija. 64. Komiteja ne retāk kā reizi gadā pārskata un novērtē PHARE programmas īstenošanas gaitu saskaņā ar finanšu memorandu. (Grozīts ar MK 22.04.2004. noteikumiem Nr. 390) 65. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos izveido uzraudzības apakškomitejas (turpmāk — apakškomitejas). Apakškomitejas ir atbildīgas par pastāvīgu PHARE programmas projektu īstenošanas uzraudzību attiecīgajās nozarēs. 66. Apakškomiteju sastāvā ir nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos un nacionālā atbildīgā amatpersona vai to pilnvarotas personas, programmas atbildīgā amatpersona vai tās pilnvarota persona, vecākā nozares amatpersona un Eiropas Komisijas pārstāvji. Apakškomiteju sanāksmes ne retāk kā divas reizes gadā rīko nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos. Apakškomiteju sekretariāta funkcijas veic Finanšu ministrija. 67. Apakškomitejai ir šādi pienākumi: 67.1. pastāvīgi novērtēt PHARE programmas projektu īstenošanas gaitu; 67.2. novērtēt piešķirto līdzekļu izlietošanas efektivitāti atbilstoši PHARE programmas mērķiem; 67.3. izstrādāt un sniegt priekšlikumus PHARE programmas projektu īstenošanas uzlabošanai; 67.4. sniegt komitejai pārskatus par Eiropas Komisijas finanšu līdzekļu izlietojumu. 68. PHARE programmas uzraudzībā nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos: 68.1. sagatavo kārtējā gada uzraudzības darba plānu; 68.2. sagatavo kārtējā gada ziņojumu par PHARE programmas īstenošanas progresu; 68.3. izstrādā PHARE programmas uzraudzības ziņojuma paraugu. 69. Nacionālā atbildīgā amatpersona pēc nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos pieprasījuma sniedz finanšu pārskatu par PHARE programmas līdzekļu izlietojumu. 70. Programmas atbildīgā amatpersona: 70.1. reizi mēnesī iesniedz nacionālajam koordinatoram ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos finanšu pārskatu par PHARE programmas līdzekļu izlietojumu; 70.2. saskaņā ar komitejas apstiprināto uzraudzības darba plānu kārtējam gadam iesniedz nacionālajam koordinatoram ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos PHARE programmas uzraudzības ziņojumu; 70.3. ievēro un izpilda komitejas un apakškomitejas lēmumus par PHARE programmas īstenošanas uzlabošanu. 71. Vecākā nozares amatpersona: 71.1. sagatavo PHARE programmas projektu nozares uzraudzības ziņojumu un iesniedz to nacionālajam koordinatoram ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos saskaņā ar komitejas apstiprināto uzraudzības darba plānu kārtējam gadam; 71.2. ievēro un izpilda komitejā un apakškomitejās iesniegtos priekšlikumus par PHARE programmas projektu īstenošanas uzlabošanu. 72. PHARE programmas starpposmu izvērtēšanas mērķis ir sniegt neatkarīgu atzinumu par programmas īstenošanas atbilstību finanšu memorandam un priekšlikumus PHARE programmas īstenošanas uzlabošanai. 73. Nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos organizē PHARE programmas starpposmu izvērtēšanu. 74. PHARE programmas starpposmu izvērtēšanā nacionālais koordinators ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos: 74.1. sagatavo starpposmu izvērtēšanas darba plānu kārtējam gadam; 74.2. veic iepirkumu PHARE programmas starpposmu izvērtēšanas nodrošināšanai; 74.3. iesniedz Eiropas Komisijā PHARE programmas starpposmu izvērtēšanas ziņojumus. 75. Programmas atbildīgā amatpersona un vecākā nozares amatpersona: 75.1. sniedz neatkarīgam izvērtētājam informāciju par PHARE programmas īstenošanu; 75.2. izskata starpposma izvērtēšanas laikā sniegtos priekšlikumus par PHARE programmas īstenošanas uzlabošanu un atbilstoši kompetencei lemj par to ieviešanu. 76. Pēc 2004.gada 1.maija: 76.1. to projektu īstenošana, kuru iepirkuma sludinājumi (atklātu un slēgtu konkursu gadījumos) publicēti un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus (konkurenci veicinošu sarunu procedūru, nozari aptverošu procedūru un sarunu procedūru gadījumos) nosūtīti pretendentiem līdz 2004.gada 1.maijam, notiek atbilstoši DIS. Grantu shēmu gadījumā projektu īstenošana notiek atbilstoši DIS, ja līdz 2004.gada 1.maijam ir izsludināts projektu pieteikumu konkurss. Twinning un Twinning light gadījumā projektu īstenošana notiek atbilstoši DIS, ja līdz 2004.gada 1.maijam ir noslēgti Twinning un Twinning light projektu līgumi; 76.2. to projektu īstenošana, kuru uzsākšanai šo noteikumu 76.1.apakšpunktā minētās darbības nav veiktas, notiek atbilstoši EDIS, ja ir saņemts Eiropas Komisijas lēmums par EDIS akreditācijas piešķiršanu Latvijas Republikai. (MK 22.04.2004. noteikumu Nr. 390 redakcijā) 77. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumus Nr.135 “Noteikumi par Eiropas Komisijas finansēto programmu administratīvās, finansu un tehniskās vadības sistēmu” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 107./108.nr.). Ministru prezidents E.Repše
Finanšu ministra vietā — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā sagatavo, apstiprina, īsteno, uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības pirmsiestāšanās ..
Statuss:
Zaudējis spēku
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|