LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 198

Par preču izvedmuitas pagaidu tarifiem 

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 21. februāra lēmumu Nr. 61 «Par izvedmuitas pagaidu tarifu piemērošanu atsevišķām eksporta precēm un produkcijas veidiem» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienotos Preču izvedmuitas pagaidu tarifus un noteikt, ka tie stājas spēkā ar 1992. gada 1. jūniju.

2. Apstiprināt pievienoto Preču izvedmuitas pagaidu tarifu piemērošanas kārtību un noteikt, ka tā piemērojama, ja Latvijas Republikas starpvalstu līgumi neparedz citus noteikumus.

3. Izveidot Muitas tarifu padomi. Noteikt, ka ārējās tirdzniecības ministrs vada Muitas tarifu padomi, apstiprina tās sastāvu un nolikumu.

4. Noteikt, ka izvedmuita, kas iekasēta par preču eksportu saskaņā ar starpvalstu līgumiem, eksportētājam tiek atmaksāta no valsts budžeta.

5. Galvenajai Valsts finansu inspekcijai kopīgi ar Finansu ministrijas Muitas departamentu, Ārējās tirdzniecības ministriju un Rūpniecības un enerģētikas ministriju līdz 1992. gada 30. maijam publicēt Kārtību, kādā izvedmuita tiek atmaksāta no valsts budžeta.

6. Noteikt, ka juridiskajām personām no Latvijas Republikas aizliegts izvest:

6.1. jebkura veida kaujas ieročus, to detaļas, munīciju, sprāgstvielas un citus analogus izstrādājumus, kā arī speciālos ķīmiskos līdzekļus un ierīces to lietošanai, izņemot asaru gāzes pistoles un baloniņus;

6.2. narkotiskās un psihotropās vielas, kā ari ierīces to lietošanai;

6.3. jebkurus pornogrāfiska rakstura materiālus;

6.4. preces, priekšmetus un citas vērtības, kuru izvešana ir aizliegta ar Latvijas Republikas likumiem un Latvijas Republikas Valdības lēmumiem;

6.5. cieto lapu koku neapstrādātu koksni.

Minētie aizliegumi nav attiecināmi uz tiem gadījumiem, kad Latvijas Republikas Ministru Padome vai tās pilnvarotas institūcijas izsniegušas speciālu izvešanas atļauju.

7. Preču izvedmuitas pagaidu tarifi nav attiecināmi uz kontraktiem, kuri noslēgti līdz 1992. gada 1. jūnijam un kuru izpildei saņemtas licences.

8. Ar 1992. gada 1. jūniju atzīt par spēku zaudējušiem:

8.1. ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 13. janvāra lēmumu Nr. 11 apstiprinātos Mežrūpniecības produkcijas izvedmuitas pagaidu tarifu piemērošanas noteikumus (Ziņotājs, 1992, 10);

8.2. Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 4. februāra lēmumu Nr. 40 «Pārprodukcijas un preču izveduma regulēšanu un muitas noteikumiem fiziskām personām iebraukšanai un izbraukšanai no Latvijas Republikas»;

8.3. Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 21. februāra lēmumu Nr. 61 «Par izvedmuitas pagaidu tarifu piemērošanu atsevišķām eksporta precēm un produkcijas veidiem».

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas ekonomisko reformu ministrs A. KALNIŅŠ

Latvijas Republikas finansu ministrs E. ŠILIŅŠ

Rīgā 1992. gada 28. maijā

 

APSTIPRINĀTA
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992. gada 28. maija lēmumu Nr. 198

Preču izvedmuitas pagaidu tarifu piemērošanas
KĀRTĪBA

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Preču izvedmuitas pagaidu tarifi (tālāk tekstā - «tarifi») tiek piemēroti atsevišķiem preču veidiem (neatkarīgi no to izcelsmes), lai regulētu Latvijas Republikas iekšējo tirgu.

1.2. Šī kārtība ir obligāta visām juridiskajām personām neatkarīgi no to īpašuma formas, pakļautības un ārvalstu kapitāla līdzdalības, ja Latvijas Republikas starptautiskie līgumi ar konkrētu valsti neparedz citus noteikumus.

Tarifi neattiecas uz tranzīta kravu pārvadājumiem, kā arī reeksporta un konsignācijas darījumiem.

1.3. Tarifus tirgus regulēšanai izmanto licencēšanas mehānisma vietā.

1.4. Atsevišķām precēm Latvijas Republikas Ministru Padome var noteikt eksporta kvotas.

2. Izvedmuitas tarifu izstrādāšana

2.1. Tarifus izstrādā Muitas tarifu padome (tālāk tekstā - «padome»). Darba veikšanai padome izveido nozaru ministriju un uzņēmumu speciālistu (ekspertu) darba grupas.

2.2. Darba grupa izstrādā konkrētu preču tarifu likmju projektu (atkarībā no iekšējā un ārējā tirgus konjunktūras) un līdz katra mēneša desmitajam datumam iesniedz to Muitas tarifu padomes sekretāram Ekonomisko reformu ministrijā.

2.3. Muitas tarifu padome piecu dienu laikā izskata saņemtos priekšlikumus par tarifu likmju izmaiņām vai atcelšanu, vai jauniem tarifiem un sagatavo, un iesniedz Latvijas Republikas Ministru Padomei attiecīgu lēmuma vai rīkojuma projektu.

2.4. Ja tarifu likmes tiek samazinātas, samazinātie tarifi stājas spēkā ar to publicēšanas dienu.

Ja tarifu likmes tiek paaugstinātas, paaugstinātie II grupas tarifi stājas spēkā 30 dienu laikā pēc to publicēšanas dienas, bet paaugstinātie I grupas tarifi - 90 dienu laikā pēc to publicēšanas dienas.

3. Izvedmuitas aprēķināšana un iekasēšana

3.1. Ja noslēgtajā kontraktā maksājumus paredzēts kārtot konvertējamā valūtā, izvedmuita tiek iekasēta konvertējamā valūtā. Pārējos gadījumos izvedmuita iekasējama rubļos vai tiem ekvivalentā summā konvertējamā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa izvedmuitas iekasēšanas dienā. Izvedmuitu atļauts nomaksāt arī uzreiz par visu kontraktā minēto summu.

Preču eksportētājs vai importētājs izvedmuitu nomaksā muitas iestādē kravas uzrādīšanas brīdī vai:

Rīgas Komercbanka (konts nr. 08707001), vai Latvijas Zemes bankā (konts nr. 70017860784), vai arī ārvalstu bankās, kurās ir Rīgas Komercbankas un Latvijas Zemes bankas korespondētājkonti, - ja izvedmuita tiek iekasēta konvertējamā valūtā;

Latvijas Bankas nodaļās pēc maksātāja atrašanās vietas, - ja izvedmuita tiek iekasēta rubļos.

Izvedmuita tiek ieskaitīta valsts budžetā.

3.2. Izvedmuita tiek aprēķināta atbilstoši preču daudzumam, kontraktā paredzētajām cenām un attiecīgajām tarifu likmēm, neņemot vērā transportēšanas un apdrošināšanas izmaksas.

Zemnieku saimniecībās un piemājas saimniecībās saražotajām lauksaimniecības precēm, par kuru eksportēšanu nav noslēgti kontrakti, izvedmuita tiek aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgajā laikposmā laikrakstā «Lauku Avīze» publicētajām šo preču tirgus cenām.

Ja izvedmuita par preču eksportu saskaņā ar starpvaldību līgumiem tika iekasēta rubļos, tās atmaksāšanu nodrošina valsts finansu inspekcija, bet, ja izvedmuita tika iekasēta konvertējamā valūtā - Finansu ministrija pēc Arējās tirdzniecības ministrijas atzinuma.

3.3. Ja preces tiek eksportētas par ievērojami zemāku cenu nekā cenas kvalitātes ziņā līdzīgām precēm ir reģionā, uz kuru preces tiek eksportētas, un šāds izvedums kaitē vai rada draudus Latvijas Republikas valsts interesēm, tiem tiek piemērota antidempinga izvedmuita.

Antidempinga izvedmuitas piemērošanu ierosina Finansu ministrijas Muitas departaments vai attiecīgās nozares ministrija pēc eksporta operācijas iepriekšējas izmeklēšanas.

Antidempinga izvedmuitas apmērs nedrīkst pārsniegt starpību starp dempinga objekta pasaules tirgus cenu eksporta brīdī un tādu pašu vai īdzīgu Latvijas eksportējamo preču vidējo cenu tajā pašā laikā.

Antidempinga izvedmuitu iekasē valsts finansu inspekcija.

3.4. No izvedmuitas tiek atbrīvoti uzņēmumi, kuri saskaņā ar līzinga kontraktiem, kas noslēgti līdz 1991. gada 5. novembrim - likuma «Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā» pieņemšanas dienai, ārvalstu partneriem izved mežrūpniecības produkciju kā īres maksu par ražošanas kārtām.

Uzņēmumi iesniedz Finansu ministrijas Muitas departamentam attiecīgu pamatojumu un tiek atbrīvoti no izvedmuitas.

Bartera kontraktiem izvedmuita tiek aprēķināta saskaņā ar šīs kārtības 3.2. punktu.

3.5. Izvedmuitas aprēķināšanas un iekasēšanas kontroles pamatdokuments ir kravas muitas deklarācija.

Preču eksportētājam kravas apskates laikā muitai jāuzrāda maksājuma uzdevums (ar bankas atzīmi) par izvedmuitas nomaksāšanu, bet paredzētajos muitas atvieglojumu gadījumos - arī izejvielu izcelsmes sertifikāts un līzinga pamatojums.

Preces var pārvest pāri muitas robežai tikai pēc tam, kad muitas dienests ir pārbaudījis izvedmuitas nomaksāšanas dokumentus un izdarījis attiecīgu ierakstu kravas muitas deklarācijā.

4. Atbildība par izvedmuitas pareizu aprēķināšanu un savlaicīgu nomaksāšanu

4.1. Preču eksportētājs ir atbildīgs par izvedmuitas pareizu aprēķināšanu un savlaicīgu nomaksāšanu.

Ja preces izvestas, bet izvedmuita nav nomaksāta, valsts finansu institūcija no produkcijas eksportētāja bezstrīdus kārtībā iekasē izvedmuitu un soda naudu 100% apmēra no eksportēto preču vērtības un ieskaita šīs summas republikas budžetā.

4.2. Ja izvedmuita samazināta deklarācijas vai citu dokumentu kļūdainas aizpildīšanas dēļ (piemēram, nepareizs preces kods, samazināts preču daudzums, nepareizi piemērota tarifa likme), muitas iestāde aiztur kravu līdz izvedmuitas pilnīgai nomaksāšanai.

Ar kravas aizturēšanu saistītās papildu izmaksas sedz eksportētājs.

4.3. Par šīs kārtības neievērošanu preču eksportētājs ir atbildīgs saskaņā ar Muitas kodeksu.