Zaudējis spēku - Valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtība

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr.190

Rīgā 2003.gada 22.aprīlī (prot. Nr.22 10.§)

Valsts aizsardzības būvju būvniecības kārtība

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 6.panta pirmās daļas 1. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības valsts aizsardzības būvju projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai, būvdarbu veikšanai, autoruzraudzībai un būvuzraudzībai, kā arī minēto procesu norises kārtību, ciktāl to nenosaka Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk — Vispārīgie būvnoteikumi).

2. Valsts aizsardzības būves šo noteikumu izpratnē ir šādas Aizsardzības ministrijas būves:

2.1. sprāgstvielu un speciālo līdzekļu noliktavas;

2.2. munīcijas un ieroču noliktavas;

2.3. ekipējuma noliktavas;

2.4. kazarmas;

2.5. militāras nozīmes mācību ēkas;

2.6. sardznes;

2.7. militārie poligoni un šautuves;

2.8. militārie lidlauki;

2.9. komandpunkti;

2.10. tehniskās novērošanas punkti;

2.11. Nacionālo bruņoto spēku štābi;

2.12. Nacionālo bruņoto spēku komandcentri;

2.13. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku bāzes;

2.14. patvertnes;

2.15. ieroču un militārā ekipējuma remontdarbnīcas.

3. Lēmumu par valsts aizsardzības būves būvniecību pieņem Aizsardzības ministrija. Būvniecības ierosinātājs būvvaldē (izņemot šo noteikumu I¹ nodaļā minēto gadījumu) ir Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs.

(MK 16.11.2010. noteikumu Nr.1045 redakcijā)

I¹. Būvniecības kārtība, ja par to lēmis Ministru kabinets

(Nodaļa MK 16.11.2010. noteikumu Nr.1045 redakcijā)

3.¹ Valsts aizsardzības būves būvniecību organizē šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ja ir saņemts:

3.¹1. Aizsargjoslu likuma 36.panta septītajā daļā minētais Ministru kabineta ikreizējais rīkojums par atļauju veikt tāda valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju objekta būvniecību, kas ir valsts aizsardzības būve šo noteikumu izpratnē, – krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, ja tas nav paredzēts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

3.¹2. ikreizējs Ministru kabineta rīkojums par atsevišķu projektu īstenošanu, kas ietver valsts aizsardzības būves būvniecību.

3.² Šo noteikumu 3.¹ punktā minētajos gadījumos būvniecības procesā nepiemēro būves publisko apspriešanu.

3.³ Valsts aizsardzības būves būvniecības pasūtītājs ir institūcija, kura administrē finanšu līdzekļus valsts aizsardzības būves būvniecībai. Aizsardzības ministrija pieņem lēmumu, kura institūcija veiks pasūtītāja funkcijas.

3.⁴ Šo noteikumu 3.¹ punktā minētajos gadījumos aizsardzības ministrs izveido Aizsardzības būvju īpašo komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim no Aizsardzības ministrijas, Vides ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, kā arī tās pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts veikt būvniecību. Visus lēmumus, kas saistīti ar būvniecības procesu, līdz būves nodošanai ekspluatācijā pieņem Aizsardzības būvju īpašā komisija. Aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar ministrijām, kuru pārstāvji veido Aizsardzības būvju īpašo komisiju, apstiprina Aizsardzības būvju īpašās komisijas nolikumu.

3.⁵ Pirms būvprojektēšanas uzsākšanas pasūtītājs iesniedz Aizsardzības būvju īpašajā komisijā būvniecības iesniegumu–uzskaites karti (1.pielikums).

3.⁶ Aizsardzības būvju īpašā komisija izvērtē būvniecības iesnieguma–uzskaites kartes atbilstību attiecīgi 3.¹1. vai 3.¹2.apakšpunktā minētajam Ministru kabineta rīkojumam un pieņem attiecīgu lēmumu. Ja lēmums ir pozitīvs, Aizsardzības būvju īpašā komisija 20 dienu laikā pēc būvniecības iesnieguma–uzskaites kartes reģistrācijas nosaka būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamos dokumentus un izsniedz pasūtītajam plānošanas un arhitektūras uzdevumu (2.pielikums).

3.⁷ Pasūtītājs iesniedz Aizsardzības būvju īpašajā komisijā ar būvniecībai paredzētā zemesgabala īpašnieku (valdītāju) saskaņotu būvprojektu. Aizsardzības būvju īpašā komisija izvērtē būvprojektu un mēneša laikā pēc tā iesniegšanas akceptē būvprojektu vai pieprasa izdarīt tajā grozījumus. Pasūtītājs atkārtoti saskaņotu būvprojektu, kurā izdarīti attiecīgi grozījumi, iesniedz izvērtēšanai Aizsardzības būvju īpašajā komisijā.

3.⁸ Pamatojoties uz būvatļaujas pieprasījumu (3.pielikums) un akceptētu būvprojektu, Aizsardzības būvju īpašā komisija izsniedz būvatļauju (4.pielikums).

3.⁹ Pasūtītājs būvatļauju reģistrē Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 119.punktā noteiktajā kārtībā.

3.¹⁰ Aizsardzības būvju īpašās komisijas lēmumus var apstrīdēt Aizsardzības ministrijā.

3.¹¹ Pēc būvdarbu pabeigšanas pasūtītājs iesniedz Aizsardzības būvju īpašajai komisijai apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai (5.pielikums).

3.¹² Pēc tam kad saņemts šo noteikumu 3.¹¹ punktā minētais apliecinājums par būves gatavību ekspluatācijai, aizsardzības ministrs izveido Būves ekspluatācijā pieņemšanas komisiju (turpmāk – pieņemšanas komisija). Pieņemšanas komisijas sastāvā ir Aizsardzības būvju īpašās komisijas pārstāvis, pasūtītāja pārstāvis un tās pašvaldības būvvaldes pārstāvis, kuras administratīvajā teritorijā veikta valsts aizsardzības būves būvniecība. Pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs ir Aizsardzības būvju īpašās komisijas pārstāvis. Pieņemšanas komisijas priekšsēdētājam ir tiesības pieaicināt pieņemšanas komisijas darbā citas amatpersonas un speciālistus ar padomdevēja tiesībām.

3.¹³ Būvi ekspluatācijā pieņem pieņemšanas komisija saskaņā ar apliecinājumu par būves gatavību ekspluatācijai un tam pievienotajiem dokumentiem.

3.¹⁴ Pieņemšanas komisija ir tiesīga uzsākt būves pieņemšanu, ja darbā piedalās visi pieņemšanas komisijas locekļi.

3.¹⁵ Būvi pieņem ekspluatācijā, ja būvniecības darbi veikti atbilstoši būvprojektam, kā arī normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Būtiskākās prasības ekspluatācijā pieņemamajai būvei nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.142 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm"".

3.¹⁶ Pieņemšanas komisija sastāda un paraksta aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (6.pielikums). Aktu apstiprina aizsardzības ministrs.

3.¹⁷ Aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā pieņemšanas komisija sastāda četros eksemplāros. Vienu eksemplāru iesniedz Aizsardzības būvju īpašajā komisijā, vienu – būvvaldē, divi eksemplāri glabājas pie pasūtītāja.

II. Būvprojektēšanas sagatavošana

4. Lai uzsāktu valsts aizsardzības būves projektēšanu, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs saņem rakstisku atzinumu un plānošanas un arhitektūras uzdevumu no tās pašvaldības būvvaldes, kuras teritorijā paredzēta būvniecība.