Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Konvenciju par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību

1.pants. 1995.gada 26.jūlija Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (turpmāk — Konvencija) ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

2.pants. Saskaņā ar Konvencijas 10.panta pirmo daļu Ārlietu ministrija informē Eiropas Kopienu Komisiju par nacionālajos normatīvajos aktos iestrādātiem noteikumiem.

3.pants. Līdz ar šo likumu izsludināma Konvencija angļu valodā un tās tulkojums latviešu valodā. Likuma stāšanās spēkā tiek noteikta ar īpašu likumu.

4.pants. Konvencija stājas spēkā tās 12.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

5.pants. Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija koordinē Konvencijā paredzēto saistību izpildi.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 3.aprīlī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2003.gada 17.aprīlī
CONVENTION
ON THE PROTECTION OF THE EUROPEAN COMMUNITIES' FINANCIAL INTERESTS

CONVENTION Drawn up on the basis of Article K.3 of the Treaty on European Union, on the protection of the European Communities' financial interests

THE HIGH CONTRACTING PARTIES to this Convention, Member States of the European Union,

REFERRING to the Act of the Council of the European Union of 26 July 1995;

DESIRING to ensure that their criminal laws contribute effectively to the protection of the financial interests of the European Communities;

NOTING that fraud affecting Community revenue and expenditure in many cases is not confined to a single country and is often committed by organized criminal networks;

CONVINCED that protection of the European Communities' financial interests calls for the criminal prosecution of fraudulent conduct injuring those interests and requires, for that purpose, the adoption of a common definition;

CONVINCED of the need to make such conduct punishable with effective, proportionate and dissuasive criminal penalties, without prejudice to the possibility of applying other penalties in appropriate cases, and of the need, at least in serious cases, to make such conduct punishable with deprivation of liberty which can give rise to extradition;

RECOGNIZING that businesses play an important role in the areas financed by the European Communities and that those with decision-making powers in business should not escape criminal responsibility in appropriate circumstances;

DETERMINED to combat together fraud affecting the European Communities' financial interests by undertaking obligations concerning jurisdiction, extradition, and mutual cooperation,

HAVE AGREED ON THE FOLLOWING PROVISIONS:

Article 1

General provisions

1. For the purposes of this Convention, fraud affecting the European Communities' financial interests shall consist of:

(a) in respect of expenditure, any intentional act or omission relating to:

— the use or presentation of false, incorrect or incomplete statements or documents, which has as its effect the misappropriation or wrongful retention of funds from the general budget of the European Communities or budgets managed by, or on behalf of, the European Communities,

— non-disclosure of information in violation of a specific obligation, with the same effect,

— the misapplication of such funds for purposes other than those for which they were originally granted;

(b) in respect of revenue, any intentional act or omission relating to:

— the use or presentation of false, incorrect or incomplete statements or documents, which has as its effect the illegal diminution of the resources of the general budget of the European Communities or budgets managed by, or on behalf of, the European Communities,

— non-disclosure of information in violation of a specific obligation, with the same effect,

— misapplication of a legally obtained benefit, with the same effect.

2. Subject to Article 2 (2), each Member State shall take the necessary and appropriate measures to transpose paragraph 1 into their national criminal law in such a way that the conduct referred to therein constitutes criminal offences.

3. Subject to Article 2 (2), each Member State shall also take the necessary measures to ensure that the intentional preparation or supply of false, incorrect or incomplete statements or documents having the effect described in paragraph 1 constitutes a criminal offence if it is not already punishable as a principal offence or as participation in, instigation of, or attempt to commit, fraud as defined in paragraph 1.

4. The intentional nature of an act or omission as referred to in paragraphs 1 and 3 may be inferred from objective, factual circumstances.

Article 2

Penalties

1. Each Member State shall take the necessary measures to ensure that the conduct referred to in Article 1, and participating in, instigating, or attempting the conduct referred to in Article 1 (1), are punishable by effective, proportionate and dissuasive criminal penalties, including, at least in cases of serious fraud, penalties involving deprivation of liberty which can give rise to extradition, it being understood that serious fraud shall be considered to be fraud involving a minimum amount to be set in each Member State. This minimum amount may not be set at a sum exceeding ECU 50 000.

2. However in cases of minor fraud involving a total amount of less than ECU 4 000 and not involving particularly serious circumstances under its laws, a Member State may provide for penalties of a different type from those laid down in paragraph 1.

3. The Council of the European Union, acting unanimously, may alter the amount referred to in paragraph 2.

Article 3

Criminal liability of heads of businesses

Each Member State shall take the necessary measures to allow heads of businesses or any persons having power to take decisions or exercise control within a business to be declared criminally liable in accordance with the principles defined by its national law in cases of fraud affecting the European Community's financial interests, as referred to in Article 1, by a person under their authority acting on behalf of the business.

Article 4

Jurisdiction

1. Each Member State shall take the necessary measures to establish its jurisdiction over the offences it has established in accordance with Article 1 and 2 (1) when:

— fraud, participation in fraud or attempted fraud affecting the European Communities' financial interests is committed in whole or in part within its territory, including fraud for which the benefit was obtained in that territory,

— a person within its territory knowingly assists or induces the commission of such fraud within the territory of any other State,

— the offender is a national of the Member State concerned, provided that the law of that Member State may require the conduct to be punishable also in the country where it occurred.

2. Each Member State may declare, when giving the notification referred to in Article 11 (2), that it will not apply the rule laid down in the third indent of paragraph 1 of this Article.

Article 5

Extradition and prosecution

1. Any Member State which, under its law, does not extradite its own nationals shall take the necessary measures to establish its jurisdiction over the offences it has established in accordance with Articles 1 and 2 (1), when committed by its own nationals outside its territory.

2. Each Member State shall, when one of its nationals is alleged to have committed in another Member State a criminal offence involving the conduct described in Articles 1 and 2 (1), and it does not extradite that person to that other Member State solely on the ground of his or her nationality, submit the case to its competent authorities for the purpose of prosecution if appropriate. In order to enable prosecution to take place, the files, information and exhibits relating to the offence shall be transmitted in accordance with the procedures laid down in Article 6 of the European Convention on Extradition. The requesting Member State shall be informed of the prosecution initiated and of its outcome.

3. A Member State may not refuse extradition in the event of fraud affecting the European Communities' financial interests for the sole reason that it concerns a tax or customs duty offence.

4. For the purposes of this Article, a Member State's own nationals shall be construed in accordance with any declaration made by it under Article 6 (1) (b) of the European Convention on Extradition and with paragraph 1 (c) of the Article.

Article 6

Cooperation

1. If a fraud as defined in Article 1 constitutes a criminal offence and concerns at least two Member States, those States shall cooperate effectively in the investigation, the prosecution and in carrying out the punishment imposed by means, for example, of mutual legal assistance, extradition, transfer of proceedings or enforcement of sentences passed in another Member State.

2. Where more than one Member State has jurisdiction and has the possibility of viable prosecution of an offence based on the same facts, the Member States involved shall cooperate in deciding which shall prosecute the offender or offenders with a view to centralizing the prosecution in a single Member State where possible.

Article 7

Ne bis in idem

1. Member States shall apply in their national criminal laws the 'ne bis in idem' rule, under which a person whose trial has been finally disposed of in a Member State may not be prosecuted in another Member State in respect of the same facts, provided that if a penalty was imposed, it has been enforced, is actually in the process of being enforced or can no longer be enforced under the laws of the sentencing State.

2. A Member State may, when giving the notification referred to in Article 11 (2), declare that it shall not be bound by paragraph 1 of this Article in one or more of the following cases:

(a) if the facts which were the subject of the judgement rendered abroad took place on its own territory either in whole or in part; in the latter case this exception shall not apply if those facts took place partly on the territory of the Member State where the judgement was rendered;

(b) if the facts which were the subject of the judgment rendered abroad constitute an offence directed against the security or other equally essential interests of that Member State;

(c) if the facts which were the subject of the judgment rendered abroad were committed by an official of the Member State contrary to the duties of his office.

3. The exceptions which may be the subject of a declaration under paragraph 2 shall not apply if the Member State concerned in respect of the same facts requested the other Member State to bring the prosecution or granted extradition of the person concerned.

4. Relevant bilateral or multilateral agreements concluded between Member States and relevant declarations shall remain unaffected by this Article.

Article 8

Court of Justice

1. Any dispute between Member States on the interpretation or application of this Convention must in an initial stage be examined by the Council in accordance with the procedure set out in Title VI of the Treaty on European Union with a view to reaching a solution.

If no solution is found within six months, the matter may be referred to the Court of Justice of the European Communities by a party to the dispute.

2. Any dispute between one or more Member States and the Commission of the European Communities concerning the application of Article 1 or 10 of this Convention which it has proved impossible to settle through negotiation may be submitted to the Court of Justice.

Article 9

Internal provisions

No provision in this Convention shall prevent Member States from adopting internal legal provisions which go beyond the obligations deriving from this Convention.

Article 10

Transmission

1. Member States shall transmit to the Commission of the European Communities the text of the provisions transposing into their domestic law the obligations imposed on them under the provisions of this Convention.

2. For the purposes of implementing this Convention, the High Contracting Parties shall determine, within the Council of the European Union, the information to be communicated or exchanged between the Member States or between the Member States and the Commission, and also the arrangements for doing so.

Article 11

Entry into force

1. This Convention shall be subject to adoption by the Member States in accordance with their respective constitutional requirements.

2. Member States shall notify the Secretary-General of the Council of the European Union of the completion of their constitutional requirements for adopting this Convention.

3. This Convention shall enter into force 90 days after the notification, referred to in paragraph 2, by the last Member State to fulfil that formality.

Article 12

Accession

1. This Convention shall be open to accession by any State that becomes a member of the European Union.

2. The text of this Convention in the language of the acceding State, drawn up by the Council of the European Union, shall be authentic.

3. Instruments of accession shall be deposited with the depositary.

4. This Convention shall enter into force with respect to any State that accedes to it 90 days after the deposit of its instrument of accession or on the date of entry into force of the Convention if it has not already entered into force at the time of expiry of the said period 90 days.

Article 13

Depositary

1. The Secretary-General of the Council of the European Union shall act as depositary of this Convention.

2. The depositary shall publish in the Official Journal of the European Communities information on the progress of adoptions and accessions, declarations and reservations, and also any other notification concerning this Convention.

In witness whereof, the undersigned Plenipotentiaries have hereunto set their hands.

Done at Brussels on the twenty-sixth day of July in the year one thousand nine hundred and ninety-five in a single original, in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Irish, Italian, Portuguese, Spanish and Swedish languages, each text being equally authentic, such original remaining deposited in the archives of the General Secretariat of the Council of the European Union.

KONVENCIJA
PAR EIROPAS KOPIENU FINANŠU INTEREŠU AIZSARDZĪBU

KONVENCIJA, kas izstrādāta uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 panta pamata par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību,

ŠĪS KONVENCIJAS AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,

ATSAUCOTIES uz Eiropas Savienības Padomes 1995.gada 26.jūlija aktu;

VĒLOTIES nodrošināt, lai to normatīvie akti krimināltiesību jomā veicina efektīvu Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību;

ATZĪMĒJOT, ka krāpšana, kas ietekmē Kopienas ieņēmumus un izdevumus, bieži vien nenotiek vienas valsts ietvaros un daudzos gadījumos tiek izdarīta ar organizēto kriminālo tīklu starpniecību;

PĀRLIECINĀTAS, ka Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzība prasa kriminālās tiesvedības piemērošanu par krāpnieciskajām darbībām, kas aizskar tās intereses, un pieprasa šī mērķa sasniegšanai pieņemt vienotu definīciju;

PĀRLIECINĀTAS par nepieciešamību paredzēt šādu darbību par sodāmu ar efektīviem, proporcionāliem un no šādām darbībām atturošiem kriminālsodiem, neierobežojot iespēju attiecīgos gadījumos piemērot citus sodus, un par nepieciešamību vismaz liela apmēra krāpšanas gadījumos paredzēt šādu darbību par sodāmu ar brīvības atņemšanu, kas var būt par pamatu izdošanai;

ATZĪSTOT, ka uzņēmējdarbībai ir nozīmīga loma jomās, kuras finansē Eiropas Kopienas, un ka personām, kurām ir lēmumu pieņemšanas tiesības uzņēmējdarbības jomā, pie attiecīgiem apstākļiem nepastāvētu iespēja izvairīties no kriminālatbildības;

APŅEMOTIES kopīgi cīnīties pret krāpšanu, kas ietekmē Eiropas Kopienu finanšu intereses, uzņemoties pienākumus attiecībā uz jurisdikciju, izdošanu un savstarpēju sadarbību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO:

1.pants

Vispārīgie noteikumi

1. Krāpšanai, kas ietekmē Eiropas Kopienu finanšu intereses, šīs Konvencijas nozīmē ir jāsatur šādas pazīmes:

(a) attiecībā uz izdevumiem, jebkura apzināta darbība vai bezdarbība attiecībā uz:

— viltotu, nepareizu vai nepilnīgu apgalvojumu vai dokumentu lietošanu vai uzrādīšanu, kā rezultātā ir notikusi nelikumīga piesavināšanās vai pretlikumīga līdzekļu paturēšana no Eiropas Kopienu Kopbudžeta fondiem vai budžetiem, kurus administrē Eiropas Kopienas, vai kurus administrē Eiropas Kopienu vārdā,

— informācijas neizpaušanu, tādējādi pārkāpjot īpašu pienākumu, kam ir tādas pašas sekas,

— līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, kas neatbilst mērķiem, kam šie līdzekļi tika sākotnēji piešķirti;

(b) attiecībā uz ieņēmumiem, jebkura apzināta darbība vai bezdarbība attiecībā uz:

— viltotu, nepareizu vai nepilnīgu apgalvojumu vai dokumentu lietošanu vai uzrādīšanu, kā rezultātā ir noticis nelikumīgs samazinājums Eiropas Kopienu Kopbudžeta fondos vai budžetos, kurus administrē Eiropas Kopienas, vai kurus administrē Eiropas Kopienu vārdā,

— informācijas neizpaušanu tādējādi pārkāpjot īpašu pienākumu, kam ir tādas pašas sekas,

— likumīgi iegūtu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, kam ir tādas pašas sekas.

2. Saskaņā ar 2.panta otro daļu, katra Dalībvalsts veic nepieciešamos un piemērotos pasākumus, lai iestrādātu šī panta pirmo daļu savos nacionālajos normatīvajos aktos krimināltiesību jomā tādā veidā, lai tajā minētās darbības tiktu atzītas par noziedzīgiem nodarījumiem.

3. Saskaņā ar 2.panta otro daļu, katra Dalībvalsts veic arī nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sagatavošanās vai apgādāšana ar viltotiem, nepareiziem vai nepilnīgiem apgalvojumiem vai dokumentiem, ja tam ir šī panta pirmajā daļā minētās sekas, tiek atzīta par noziedzīgu nodarījumu, ja vien tas jau nav sodāms kā atsevišķs noziedzīgs nodarījums vai kā līdzdalība, uzkūdīšana vai mēģinājums izdarīt krāpšanu, kas definēta šī panta pirmajā daļā.

4. Vainas forma darbībā vai bezdarbībā, kas minēta šī panta pirmajā un trešajā daļās, var tikt noteikta vadoties no objektīviem un faktiskiem apstākļiem.

2.pants

Sodi

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1.pantā minētā darbība un 1.panta pirmajā daļā minētā līdzdalība, uzkūdīšana vai nodarījuma mēģinājums, ir sodāmi ar efektīviem, proporcionāliem un no šādām darbībām atturošiem kriminālsodiem, ietverot vismaz liela apmēra krāpšanu gadījumos sodus, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, kam par pamatu var būt izdošana, tādējādi saprotot, ka par liela apmēra krāpšanu atzīstama krāpšana, kuras priekšmets ir tā minimālā summa, ko noteikusi katra Dalībvalsts. Šī minimālā summa nevar pārsniegt 50 000 ECU (ekiji).

2. Tomēr mazāka apjoma krāpšanas gadījumos, kuros summa ir mazāka par 4000 ECU (ekiji) un kuri, saskaņā ar Dalībvalsts normatīvajos aktos noteikto, nesatur sevišķi nopietnus apstākļus, Dalībvalsts var noteikt citus sodus kā tos, kas ir uzskaitīti šī panta pirmajā daļā.

3. Eiropas Savienības Padome, pieņemot vienbalsīgu lēmumu, var grozīt summu, kas noteikta šī panta otrajā daļā.

3.pants

Uzņēmuma vadītāju kriminālatbildība

Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai tādas krāpšanas gadījumos, kas ietekmē Eiropas Kopienu finanšu intereses, kā tas minēts 1.pantā, un ko persona savas kompetences ietvaros izdarījusi uzņēmuma vārdā, uzņēmuma vadītāji vai personas, kurām ir tiesības pieņemt lēmumus vai realizēt kontroli šī uzņēmuma ietvaros, tiktu atzītas par krimināli atbildīgām, saskaņā ar tās nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajiem principiem.

4.pants

Jurisdikcija

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār noziedzīgiem nodarījumiem, ko tā ir noteikusi saskaņā ar 1.pantu un 2.panta pirmo daļu, gadījumos, kad:

— krāpšana, līdzdalība krāpšanā vai krāpšanas mēģinājums, kas ietekmē Eiropas Kopienu finanšu intereses, tiek izdarīta pilnībā vai daļēji tās teritorijā, ietverot krāpšanu, no kuras tika gūts labums tās teritorijā,

— persona tās teritorijā apzināti piedalās vai iesaistās krāpšanas izdarīšanā, kas tiek izdarīta jebkuras citas valsts teritorijā,

— noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir attiecīgās Dalībvalsts pilsonis, ar nosacījumu, ka šīs Dalībvalsts normatīvajos aktos ir paredzēts, ka par šādu darbību var sodīt arī valstī, kur tā ir izdarīta.

2. Iesniedzot 11.panta otrajā daļā minēto paziņojumu, katra Dalībvalsts var noteikt, ka tā nenodibinās savu jurisdikciju pār šī panta pirmās daļas trešajā apakšpunktā minēto gadījumu.

5.pants

Izdošana un tiesvedība

1. Jebkura Dalībvalsts, kura, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, neizdod savus pilsoņus, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodibinātu savu jurisdikciju pār noziedzīgiem nodarījumiem, kurus tā noteikusi saskaņā ar 1.pantu un 2.panta pirmo daļu, kad noziedzīgos nodarījumus izdarījuši tās pilsoņi ārpus tās teritorijas.

2. Katra Dalībvalsts gadījumos, kad tās pilsonis tiek turēts aizdomās par noziedzīga nodarījuma, kas ietver sevī darbības, kas aprakstītas 1.pantā un 2.panta pirmajā daļā, izdarīšanu citā Dalībvalstī, un šī Dalībvalsts neizdod šo personu, tikai pamatojoties uz viņa vai viņas pilsonību, attiecīgā gadījumā iesniedz lietu savām kompetentajām institūcijām ar mērķi ierosināt lietu. Lai sekmētu ierosinātās lietas turpmāku virzību, dati, informācija un materiāli, kas attiecas uz noziedzīgo nodarījumu, tiek nodoti saskaņā ar Eiropas Konvencijas par izdošanu 6.panta noteikumiem. Pieprasītāja Dalībvalsts tiek informēta par ierosināto lietu un par tiesvedības iznākumu.

3. Ja notikusi krāpšana, kas ietekmē Eiropas Kopienu finanšu intereses, Dalībvalsts nevar noraidīt izdošanu tikai tā iemesla dēļ, ka tas attiecas uz noziedzīgo nodarījumu nodokļu vai muitas nodokļu sfērā.

4. Šī panta nozīmē Dalībvalsts pilsoņu statuss tiek skatīts saistībā ar Dalībvalsts veiktajām atrunām saskaņā ar Eiropas Konvencijas par izdošanu 6.panta pirmās daļas (b) apakšpunktu un (c) apakšpunktu.

6.pants

Sadarbība

1. Ja krāpšana, kas definēta 1.pantā satur noziedzīga nodarījuma pazīmes un skar vismaz divas Dalībvalstis, šīs Dalībvalstis efektīvi sadarbojas izmeklēšanā, tiesvedībā un izpildot spriedumu, piemēram, sniedzot savstarpēju tiesisko palīdzību, sadarbojoties izdošanā, tiesvedību nodošanā vai izpildot citā Dalībvalstī taisītus spriedumus.

2. Ja vairāk kā vienai Dalībvalstij ir jurisdikcija un ir reāla iespēja ierosināt lietu par šo noziedzīgo nodarījumu, balstoties uz vieniem un tiem pašiem faktiem, iesaistītās Dalībvalstis sadarbojas, lemjot, kura turpinās lietas virzību pret noziedzīgā nodarījuma izdarītāju vai izdarītājiem, nolūkā, ja tas ir iespējams, centralizēt šīs lietas izskatīšanu vienā Dalībvalstī.

7.pants

Ne bis in idem

1. Dalībvalstis ievieš savos nacionālajos normatīvajos aktos krimināltiesību jomā 'ne bis in idem' principu, kad persona, kuras tiesvedības process Dalībvalstī ir beidzies, nevar tikt apsūdzēta citā Dalībvalstī par to pašu nodarījumu, ja sods ir bijis uzlikts, tas ir ticis izpildīts, pašreiz tiek izpildīts vai nevar tikt turpmāk izpildīts saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kas taisa spriedumu.

2. Iesniedzot 11.panta otrajā daļā minēto paziņojumu, Dalībvalsts var noteikt, ka to nesaista šī panta pirmā daļa vienā vai vairākos turpmāk uzskaitītajos gadījumos:

(a) ja darbības, kas ir par pamatu citā valstī taisītam spriedumam, notiek tās teritorijā pilnībā vai daļēji; pēdējā gadījumā šis izņēmums nav piemērojams, ja šīs darbības notiek daļēji tās Dalībvalsts teritorijā, kurā tika taisīts spriedums;

(b) ja darbības, kas ir par pamatu citā valstī taisītam spriedumam, satur tāda noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas vērsts pret tās Dalībvalsts drošību vai citām tikpat svarīgām interesēm;

(c) ja darbības, kas ir par pamatu citā valstī taisītam spriedumam, izdara Dalībvalsts amatpersona pretēji saviem amata pienākumiem.

3. Izņēmumi, kas var būt par pamatu otrajā daļā minētajam paziņojumam nevar tikt piemēroti, ja attiecīgā Dalībvalsts attiecībā uz tiem pašiem faktiem pieprasa otrai Dalībvalstij ierosināt lietu vai nodrošina iesaistītās personas izdošanu.

4. Starp Dalībvalstīm noslēgtas attiecīgās divpusējās vai daudzpusējās vienošanās un attiecīgie Dalībvalstu paziņojumi ar šo pantu netiek ietekmēti.

8.pants

Eiropas Kopienu Tiesa

1. Jebkurš strīds starp Dalībvalstīm par šīs Konvencijas tulkošanu vai piemērošanu sākotnēji izskatāms Padomē, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā minēto procedūru, ar mērķi rast risinājumu.

Ja risinājums netiek rasts sešu mēnešu laikā, strīdā iesaistītā puse var nosūtīt lietu Eiropas Kopienu Tiesai.

2. Jebkurš strīds starp vienu vai vairākām Dalībvalstīm un Eiropas Kopienu Komisiju par šīs Konvencijas 1. vai 10.pantu piemērošanu, ja tā risinājums ar sarunu starpniecību nav panākams, var tikt iesniegts Eiropas Kopienu Tiesā.

9.pants

Iekšējie noteikumi

Šīs Konvencijas noteikumi nevar atturēt dalībvalstis pieņemt iekšējās tiesību normas, kuru noteikumi pārsniedz no šīs Konvencijas izrietošās saistības.

10.pants

Nosūtīšana

1. Dalībvalstis nosūta Eiropas Kopienu Komisijai noteikumu tekstu, ar kuru to nacionālajos normatīvajos aktos tiek iestrādāti pienākumi, kādus tām uzliek šī Konvencija.

2. Šīs Konvencijas īstenošanai Augstās Līgumslēdzējas Puses nosaka Eiropas Savienības Padomes ietvaros, kādu informāciju darīt zināmu vai ar kādu apmainīties starp Dalībvalstīm vai starp Dalībvalstīm un Komisiju, un nolemj arī par vienošanām, kas nepieciešamas, lai to veiktu.

11.pants

Spēkā stāšanās

1. Šī Konvencija ir pakļauta pieņemšanai, ko Dalībvalstis veic saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

2. Dalībvalstis informē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretāru par konstitucionālo prasību izpildi šīs Konvencijas pieņemšanai.

3. Šī Konvencija stājas spēkā 90 dienas pēc otrajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas no pēdējās Dalībvalsts, kas izpilda šo formalitāti.

12.pants

Pievienošanās

1. Šai Konvencijai var pievienoties jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības locekli.

2. Šīs Konvencijas teksts tās valsts valodā, kas pievienojas, un kuru sagatavojusi Eiropas Savienības Padome, ir autentisks.

3. Pievienošanās akti iesniedzami depozitārijam.

4. Šī Konvencija attiecībā uz valsti, kas tai pievienojas, stājas spēkā 90 dienas pēc tās pievienošanās akta iesniegšanas vai datumā, kad šī Konvencija stājas spēkā, ja vien tā jau nav stājusies spēkā minētā termiņa 90 dienu notecējuma laikā.

13.pants

Depozitārijs

1. Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretārs ir šīs Konvencijas depozitārijs.

2. Depozitārijs publicē Eiropas Kopienu oficiālajā laikrakstā informāciju par pieņemšanas un pievienošanās norisi, paziņojumiem un atrunām, kā arī citus paziņojumus, kas saistīti ar šo Konvenciju.

To apliecinot, attiecīgie pilnvarotie apakšā ir parakstījušies.

Briselē, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit piektā gada divdesmit sestajā jūlijā vienā oriģināleksemplārā dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, īru, itāļu, portugāļu, spāņu un zviedru valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, šādu oriģināleksemplāru glabājot Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvos.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 03.04.2003.Stājas spēkā: 01.05.2004.Tēma:  Bankas, finanses, budžets; Eiropas SavienībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 60, 17.04.2003.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 9, 08.05.2003.
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
73962
01.05.2004
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva