Likumā lietotie termini

Zeme — šā likuma nozīmē — jebkura teritorija, arī teritorija, ko aizņem meži un ūdeņi.

Zemes gabals — juridiski noteikta teritorija konkrētam zemes izmantotājam.

Zemes reforma — plānveidīgs, pakāpenisks zemes īpašuma un zemes lietošanas attiecību pārkārtošanas process.

Zemes kadastrs — datu sakopojums par visas zemes dabisko, saimniecisko un tiesisko stāvokli, kā arī zemes paraugvērtību un zemes reālo vērtību uzskaites dati.

Zemes grāmata — zemes īpašnieku un zemes lietotāju reģistrs, zemes kadastra pamatdokuments.

Zemes ierīcības projekts — zemes izmantošanas plāns, kurā norādītas katra zemes gabala robežas, platība un inženierlabiekārtojums, kā arī šo teritoriju perspektīvie grozījumi sabiedrībai svarīgu objektu realizēšanai.

Zemes paraugvērtība — pēc vienotas metodikas aprēķināta zemes vērtība nodokļu un nomas maksas noteikšanai.

Bijušais zemes īpašnieks — fiziskā vai juridiskā persona, kurai piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā 1940. gada 21. jūlijā.

(Devītā un desmitā rindkopa izslēgta ar 31.03.1994. likumu.)

Zemes nomas lietojums — fiziskās vai juridiskās personas zemes izmantošana par maksu uz noteiktu laiku.

Apbūves projekts — projekts, pēc kura realizējama zemes gabala apbūve.

Pilsētas apbūves noteikumi — katrai pilsētai individuāli noteikumi, kas izstrādāti, pamatojoties uz apstiprinātu pilsētas izbūves ģenerālplānu.

(Četrpadsmitā rindkopa izslēgta ar 31.03.1994. likumu.)

Dzīvojamā ēka — dzīvojamā māja, vasarnīca vai cita ēka, kas paredzēta dzīvošanai un uzcelta saskaņā ar attiecīga arhitekta apstiprinātu projektu.

Kompensācija — valsts un pašvaldības garantēta atlīdzība naudā vai vērtspapīros par bijušajam zemes īpašniekam neatdoto zemi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.1994. likumu, kas stājas spēkā 20.04.1994.)

1. pants. Likuma uzdevums

Šis likums nosaka kārtību, kāda veicama zemes reforma Latvijas Republikas pilsētās.

2. pants. Zemes reformas mērķis

Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.

3. pants. Zemes reformas uzdevumi

Zemes reformas uzdevumi ir:

1) veidot tiesisku pamatu zemes attiecību regulēšanā un zemes īpašnieku un lietotāju tiesību aizsardzībā un pienākumu ievērošanā;

2) 9.panta minētajām personām atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai nodot zemi īpašumā, kā arī piešķirt zemi lietošanā;

3) (izslēgts ar 31.03.1994. likumu);

4) nodrošināt zemes gabalu robežu neaizskaramību ar zemes grāmatu un kadastra dokumentu palīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.1994. likumu, kas stājas spēkā 20.04.1994.)

4. pants. Zemes reformas pamatprincipi

(1) Līdz ar šā likuma stāšanos spēkā zaudē spēku visi akti, kas pieņemti kopš 1940. gada 21. jūlija par zemes nacionalizāciju, atsavināšanu un piešķiršanu fiziskajām un juridiskajām personām visās Latvijas Republikas pilsētās. Pašreizējie zemes lietotāji saglabā pagaidu zemes lietošanas tiesības un pienākumus līdz zemes nodošanai īpašumā vai piešķiršanai lietošanā saskaņā ar šā likuma 6., 7. un 8. pantu.

(2) Visa zeme, arī zeme, ko aizņem meži un ūdeņi, pilsētu administratīvajās robežās līdz īpašuma tiesību nokārtošanai pāriet šo pilsētu pašvaldību rīcībā.

(3) Zemes reforma aptver visas Latvijas Republikas pilsētu apbūvētās un neapbūvētās zemes un to lietotājus. Tā veicama kompleksi un pakāpeniski, ievērojot likumus par valsts īpašuma denacionalizāciju, konversiju, privatizāciju, namīpašumu denacionalizāciju un atdošanu likumīgajiem īpašniekiem, agrāro reformu Latvijas Republikā.

(4) Pilsētas pašvaldība:

— atjauno zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem — fiziskajām personām — uz viņiem 1940. gada 21. jūlijā piederējušajiem zemes gabaliem vai kompensē zemes īpašumus atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

— atjauno zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem — juridiskajām personām — uz tiem 1940. gada 21. jūlijā piederējušajiem zemes gabaliem vai kompensē zemes īpašumus atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem;

— nodod pašvaldības zemi īpašumā vai piešķir to lietošanā valsts varas un pārvaldes institūcijām;

— piešķir pašvaldības zemi Latvijas Republikas pilsoņiem pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju, bet likumā noteiktajos gadījumos — nomas lietošanā, pārējām fiziskajām un juridiskajām personām — pastāvīgā vai nomas lietošanā;

— piešķir pašvaldības zemi nomas un daļējā lietošanā fiziskajām un juridiskajām personām;

— patur savā rīcībā to zemi, uz kuru šā likuma 6. panta 1. punktā noteiktajā termiņā nav pieteikušies tās bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki, lai nodrošinātu saskaņā ar šā likuma 12. pantu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem līdzvērtīgas zemes piešķiršanu;

— pārdod pašvaldības zemi īpašumā tikai Latvijas Republikas pilsoņiem.

(5) Ja zemes un apbūves īpašnieki ir dažādi (likuma «Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību» 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā likuma 12. pantu. Attiecībās, kuras minētais pants neregulē, piemērojami Civillikuma noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993. un 31.03.1994. likumu, kas stājas spēkā 20.04.1994.)

5. pants. Zemes reformas kārtas

(1) Zemes reforma veicama trijās kārtās:

pirmā kārta — zemes pieprasījumu pieņemšana;

otrā kārta — zemes īpašuma tiesību atjaunošana, zemes izmantošanas plānošana un zemes lietošanas tiesību piespiedu izbeigšana;

trešā kārta — zemes nodošana īpašumā un piešķiršana lietošanā.

(2) Zemes reformas trešās kārtas pasākumi jāveic pēc iespējas vienlaikus ar otrās kārtas pasākumiem.

6. pants. Zemes reformas pirmā kārta

Zemes reformas pirmajā kārtā:

1) līdz 1992. gada 20. jūnijam bijušajiem zemes īpašniekiem, visiem pašreizējiem zemes lietotājiem un citiem zemes pieprasītājiem jāiesniedz pieprasījums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes nodošanu īpašumā vai par zemes piešķiršanu lietošanā tai pilsētas pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas pieprasāmais zemes gabals;

2) ar šā likuma spēkā stāšanās bridi pilsētu pašvaldības pārtrauc zemes piešķiršanu lietošanā fiziskajām un juridiskajām personām bez bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku piekrišanas, izņemot gadījumus, kad zeme ar speciālu likumu piešķirama valstij svarīgu objektu celtniecībai;

3) pilsētu pašvaldības pēc Ministru kabineta noteiktas metodikas nosaka pilsētu zemes paraugvērtības;

4) pilsētu zemes komisijas apkopo zemes pieprasījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.1994. likumu, kas stājas spēkā 20.04.1994.)

7. pants. Zemes reformas otrā kārta

Zemes reformas otrajā kārtā uz apkopoto pieprasījumu pamata pilsētu pašvaldības:

1} atjauno zemes īpašuma tiesības;

2) izstrādā pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības programmu;

3) izstrādā vai koriģē pilsētas plānojuma projektus atbilstoši ekonomiskās un sociālās attīstības programmai un sastāda pilsētas zemes ierīcības projektu;

4) izbeidz zemes lietošanas tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem par pilsētu zemi tiem pašreizējiem zemes lietotājiem, kuri līdz šā likuma 6. panta 1. punktā noteiktajam termiņam nav iesnieguši pieprasījumus par zemes nodošanu īpašumā vai piešķiršanu lietošanā.

8. pants. Zemes reformas trešā kārta

Zemes reformas trešajā kārtā, bet ne vēlāk kā ar 1994. gada 1. janvāri (Rīgā — ar 1996. gada 1. janvāri) pilsētu pašvaldības:

1) nodod zemi īpašumā vai piešķir lietošanā, nokārtojot zemes īpašuma attiecības atbilstoši šā likuma 12. panta noteikumiem;

2) uzmēra īpašumā nodoto un lietošanā piešķirto zemi un ierāda tās robežas dabā;

3) veic nenodotās un nepiešķirtās zemes inventarizāciju;

4) veic pilsētu administratīvo robežu galīgo precizēšanu;

5) izsniedz zemes īpašuma un zemes lietošanas dokumentus.

9. pants. Zemes īpašuma tiesību subjekti

(1) Zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstis (to diplomātisko vai konsulāro misiju vajadzībām), pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas:

1) fiziskajām personām — bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem — uz zemes gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21.jūlija pilsētu pašreizējas administratīvajās robežas neatkarīgi no pieprasītāju pilsonības;

2) juridiskajām personām — bijušajām zemes īpašniecēm — uz zemes gabaliem, kas tām piederēja 1940.gada 21.jūlijā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiesa konstatē tiesību pārmantošanas faktu. Minētie noteikumi neattiecas uz juridiskajām personām, kurām Latvijas Republikas likumos ir paredzēta cita īpašumu atgūšanas kārtība.

(31.03.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)

10. pants. Zemes pieprasījuma saturs un pamatojums

(1) Pieprasījumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes nodošanu īpašumā un piešķiršanu lietošanā zemes pieprasītājiem jāuzņemas saistības pildīt pilsētas apbūves noteikumus.

(2) Pašreizējiem zemes lietotājiem pieprasījumā jānorāda līdz šim lietošanā esošā zemes gabala lielums, pamatojot to ar esošo un perspektīvā attīstāmo saimniecisko darbību tajā.

(3) Latvijas Republikas pilsoņiem jānorāda, vai viņi vēlēsies zemi iegūt īpašumā vai saņemt to lietošanā un ar kādiem noteikumiem.

(4) Bijušajiem zemes īpašniekiem un pašreizējiem zemes lietotājiem pieprasījumam jāpievieno viņu zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti. Īpašuma tiesību atjaunošanas pamats var būt ieraksts zemes grāmatā, citi īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti vai arī tiesas lēmums.

11. pants. Zemes pieprasījumu izskatītājs

Visus zemes pieprasījumus izskata attiecīgās pilsētas zemes komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.1994. likumu, kas stājas spēkā 20.04.1994.)

13. pants. Zemes nodošana īpašumā un piešķiršana lietošanā

(1) Zemes nodošanu īpašumā un piešķiršanu lietošanā, pamatojoties uz apstiprinātajiem pilsētas plānojuma un zemes ierīcības projektiem un noteiktajām zemes paraugvērtībām, kā arī nosakot nepieciešamos aprobežojumus, veic pilsētas pašvaldība kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikas likumdošanas aktos par pilsētu zemi.

(2) Ja pilsētas pašvaldība sešu mēnešu laikā no brīža, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, nav izskatījusi bijušās zemes īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, pretendentiem ir tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu tiesas ceļā.

(3) Strīdus starp zemes īpašnieku (lietotāju) un ēku, būvju un komunikāciju īpašnieku (lietotāju) izskata tiesa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.1994. likumu, kas stājas spēkā 20.04.1994.)

14. pants. Neapmierināto zemes pieprasījumu turpmākā izskatīšana

(1) Ja nav iespējams apmierināt visus zemes pieprasījumus attiecīgās pilsētas teritorijā, pilsētas zemes komisija ar pieprasītāju piekrišanu neapmierinātos pieprasījumus iesniedz rajona zemes komisijai.

(2) Rajona zemes komisija ar zemes pieprasītāju piekrišanu pieprasījumus nosūta uz citām sava rajona pilsētām, kuru teritorijā ir brīva zeme.

(3) Rīgā, republikas pilsētās un rajonos neapmierinātos zemes pieprasījumus apkopo Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija un pēc saskaņošanas ar zemes pieprasītājiem nosūta uz citām republikas pilsētām un rajoniem, kuru teritorijā ir brīva zeme, vai organizē pieprasījumu apmierināšanai nepieciešamo platību apgūšanas programmu izstrādi.

(4) Gadījumos, kad bijušajam zemes īpašniekam nav atjaunotas zemes īpašuma tiesības šajā likumā paredzētu iemeslu dēļ, minētās tiesības ir jāatjauno, tiklīdz zuduši iepriekšminētie šķēršļi īpašuma tiesību atjaunošanai, ja nav saņemta kompensācija vai līdzvērtīgs zemes gabals citā vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.1994. likumu, kas stājas spēkā 20.04.1994.)

15. pants. Zemes reformas publiskums

Zemes reformas gaitā pilsētu pašvaldībām ir pienākums informēt iedzīvotājus, izliekot noteiktās vietās:

1) fizisko un juridisko personu sarakstus, kuras pieprasījušas nodot zemi īpašumā vai piešķirt lietošanā;

2) pilsētas ekonomiskās un sociālās attīstības programmu;

3) pilsētas plānojuma projektus un svarīgākos apbūves projektus;

4) zemes paraugvērtības.

16. pants. Bijušā zemes īpašnieka tiesības prasīt savu tiesību atjaunošanu

(1) Fizisko personu īpašuma tiesības, kas tām radušās darījumu rezultātā laikā no 1940. gada 22. jūlija līdz 1945. gada 8. maijam, atzīst tiesa, pārbaudot šo darījumu atbilstību Civillikuma prasībām.

(2) Bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņi prasa īpašuma tiesību atjaunošanu tiesā.

(31.03.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)

17. pants. Zemes, ēku un augļu dārza (koku) pirmpirkuma tiesības

(1) Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (ja viņi nav saņēmuši savas zemes vietā līdzvērtīgu zemes gabalu vai kompensāciju) ir pirmpirkuma tiesības iegūt savā īpašumā ēkas un augļu dārzu (kokus). Tādas pašas pirmpirkuma tiesības ir ēku un augļu dārza (koku) īpašniekam, ja pārdod zemes gabalu. Ja minētās personas nav varējušas izmantot pirmpirkuma tiesības pārdevēja vainas dēļ, tām ir izpirkuma tiesības.

(2) Ja ēku un augļu dārza īpašnieks šīs pirmpirkuma tiesības neizmanto, tad šādas tiesības ir pašvaldībai.

(31.03.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.04.1994.)

PIEZĪMES:

31.03.1994. likuma "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās""
Pārejas noteikumi:
"1. Zemes paraugvērtības noteikšanas metodiku līdz 1994. gada 1. maijam izstrādā Ministru kabinets.
2. Nolikumu par zemes reformas realizāciju pilsētas līdz 1994. gada 30. jūnijam izstrādā Ministru kabinets."