Likums nosaka kārtību, kādā dibināmas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības (turpmāk — kooperatīvās sabiedrības) Latvijas Republikā, šo sabiedrību tiesisko stāvokli un darbības principus.

1. pants. Kooperatīvās sabiedrības jēdziens un būtība

Kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 09.04.1992.)

2. pants. Kooperatīvo sabiedrību darbības pamatprincipi

Kooperatīvās sabiedrības savā darbībā vadās pēc šādiem pamatprincipiem, kas nosaka, ka:

1) darbība kooperatīvajās sabiedrībās ir brīvprātīga, tās ir pieejamas visām personām bez jebkādas sociālās, politiskās vai reliģiskās diskriminācijas. Kooperatīvās sabiedrības biedriem ir tiesības izmantot tās pakalpojumus, kā arī pienākums uzņemties atbildību likumā noteiktajā kārtībā;

2) kooperatīvās sabiedrības pārvalde ir demokrātiska;

3) peļņa pieder attiecīgās kooperatīvās sabiedrības biedriem;

4) tiek nodrošināta ierobežota dividende;

5) tiek nodrošināta kooperatīvā izglītība, daļu līdzekļu paredzot izmantot kooperatīvās sabiedrības biedru un iedzīvotāju izglītošanai, lai popularizētu kooperatīvās darbības principus un metodes;

6) tiek attīstīta kooperatīvo sabiedrību sadarbība.

5. pants. Kooperatīvās sabiedrības darbības mērķi un uzdevumi

Kooperatīvajā sabiedrībā apvienojas fiziskās un juridiskās personas (biedri) ar mērķi apmierināt noteiktas saimnieciskās un sadzīves vajadzības.

Kooperatīvās sabiedrības var arī dibināt iestādes, kuru uzdevums ir rūpēties par attiecīgās kooperatīvās sabiedrības un tās biedru praktisko vajadzību apmierināšanu, tādējādi veicinot sabiedrības attīstību un tās biedru labklājību, izdot periodiskos un citus izdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 09.04.1992.)

6. pants. Kooperatīvās sabiedrības, tās biedru un valsts atbildības norobežošana

Kooperatīvā sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo īpašumu. Valsts nav atbildīga par kooperatīvās sabiedrības saistībām, un kooperatīvā sabiedrība nav atbildīga par valsts saistībām.

Kooperatīvās sabiedrības biedri ir atbildīgi par kooperatīvās sabiedrības saistībām tikai ar to savu īpašumu, ko viņi ieguldījuši sabiedrības paju kapitālā.

Kooperatīvā sabiedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām.

Nav pieļaujama valsts pārvaldes institūciju iejaukšanās kooperatīvo sabiedrību darbībā, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

7. pants. Kooperatīvo sabiedrību attiecības ar budžetu

Kooperatīvās sabiedrības piedalās valsts un vietējo budžetu veidošanā, maksājot nodokļus un izdarot citus likumā noteiktos maksājumus.

8. pants. Kooperatīvās sabiedrības tiesībspēja

Kooperatīvajai sabiedrībai ir civilā tiesībspēja atbilstoši tās statūtiem un spēkā esošajiem likumiem. Kooperatīvā sabiedrība kā juridiskā persona iegūst tiesībspēju ar brīdi, kad tā tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Kooperatīvā sabiedrība savā vārdā var iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus. Tā var būt prasītāja un atbildētāja tiesā, arbitrāžā vai šķīrējtiesā.

9. pants. Kooperatīvās sabiedrības nosaukums

Kooperatīvās sabiedrības nosaukumā ir jābūt vārdiem «kooperatīvā sabiedrība», «kopdarbības sabiedrība», «kooperatīvā biedrība», «biedrības. Nosaukumu var papildināt ar norādi uz sabiedrības darbības veidu.

10. pants. Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas kārtība

Lai nodibinātu kooperatīvo sabiedrību, ir nepieciešami ne mazāk kā pieci dibinātāji un sākotnējais kapitāls, ko veido dibinātāju iemaksas paju kapitālā.

Dibinātāji vai dibinātāju pārstāvji sasauc kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulci.

Kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai iesniedzami šādi dokumenti: pieteikums (paziņojums), ne mazāk kā piecu dibinātāju parakstīti kooperatīvās sabiedrības statūti, dibināšanas sapulces protokols, bankas izziņa par sākotnējā kapitāla iemaksu. Tiem kooperatīvo sabiedrību veidiem, kuru darbības veikšanai nepieciešama atļauja (licence), tā jāiesniedz reģistrācijai saskaņā ar Latvijas Republikas likuma «Par uzņēmējdarbību» 31. un 32. panta prasībām.

11. pants. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji un biedri

Par kooperatīvās sabiedrības dibinātājiem uzskatāmas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras parakstījušas kooperatīvās sabiedrības statūtus un iemaksājušas statūtos noteikto paju. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji kļūst par tās biedriem ar sabiedrības reģistrācijas brīdi.

Par kooperatīvās sabiedrības biedru var būt jebkura persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet par valdes vai revīzijas komisijas locekli — tikai persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.

Par skolēnu kooperatīvās sabiedrības biedru ar vecāku vai viņus aizstājošu personu piekrišanu var būt arī persona, kas sasniegusi 12 gadu vecumu, bet par valdes un revīzijas komisijas locekli — tikai persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu.
 

(25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.1993.)

12. pants. Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulce

Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulci sasauc dibinātāji vai dibinātāju pārstāvji, nosakot sapulces vietu, laiku un darba kārtību.

Dibināšanas sapulce nosaka kooperatīvās sabiedrības mērķi un darbības virzienus, dibināmās sabiedrības nosaukumu un atrašanās vietu, sākotnējā kapitāla un pajas vērtību, kā arī citus noteikumus, kurus dibinātāji uzskata par būtiskiem un kuri nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem.

Dibināšanas sapulce apstiprina kooperatīvās sabiedrības statūtus un ievēlē tās izpildinstitūcijas un kontroles institūcijas, kā arī apstiprina šo institūciju locekļu atalgojumu.

Dibināšanas sapulce noris šā likuma 25.—26. pantā noteiktajā kārtībā.

Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulcē raksta protokolu, ko paraksta sapulces vadītājs un sekretārs.

13. pants. Kooperatīvās sabiedrības statūti

Kooperatīvās sabiedrības statūtos tiek noteikts:

— kooperatīvās sabiedrības nosaukums;

— kooperatīvās sabiedrības atrašanās vieta;

— kooperatīvās sabiedrības darbības priekšmets, veids un mērķi;

— kooperatīvās sabiedrības biedru uzņemšanas, izstāšanās un izslēgšanas noteikumi, viņu tiesības un pienākumi, atbildība par kooperatīvās sabiedrības saistībām;

— kooperatīvās sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas, izveidošanas kārtība, tiesības un pienākumi, pilnvaru ilgums un darbības kārtība;

— kooperatīvās sabiedrības pamatkapitāla vērtība, tā palielināšanas un samazināšanas kārtība, kā arī citu kapitālu izveidošanas nosacījumi un kārtība;

— pajas vērtība, paju skaits, tā palielināšanas un samazināšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā pajas nododamas citām personām;

— ja statūtos ir paredzēta peļņa, tās sadales un zaudējumu segšanas kārtība;

— gada pārskata sastādīšanas, pārbaudīšanas un apstiprināšanas kārtība;

— darba tiesisko attiecību regulējums kooperatīvajā sabiedrībā un darbinieku atalgojums;

— uzņēmumu dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

— kooperatīvās sabiedrības reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

— biedru kopsapulču (pilnvaroto sapulču) sasaukšanas un norises kārtība, kā arī lēmumu pieņemšanas un protokolu sastādīšanas kārtība.

Statūtos var iekļaut arī citus likumdošanas aktiem atbilstošus noteikumus, kas saistīti ar kooperatīvās sabiedrības darbības īpatnībām.

14. pants. Biedru uzņemšana kooperatīvajā sabiedrībā

Fiziskās personas, kas vēlas iestāties kooperatīvajā sabiedrība, iesniedz pieteikumu un iemaksā iestāšanās naudu un paju statūtos noteiktajā apmērā un kārtībā.

Biedrus uzņem statūtos noteiktajā kārtībā biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) vai valde.

Biedru tiesības un pienākumi sākas ar brīdi, kad statūtos paredzētā institūcija pieņēmusi lēmumu par viņu uzņemšanu kooperatīvajā sabiedrībā.

Ja biedrus uzņem valde un tā ir atteikusi uzņemšanu, iesniegumu par valdes lēmuma pārsūdzēšanu var iesniegt biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) mēneša laikā no valdes lēmuma pieņemšanas dienas. Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums ir galīgs.

Kooperatīvo sabiedrību nedrīkst pārvērst par slēgtu organizāciju. Atteikties uzņemt jaunus _biedrus var vienīgi tās kooperatīvās sabiedrības, kuras veic operācijas tikai starp saviem biedriem, ja kooperatīvās sabiedrības uzņēmumi vai iestādes nespēj sekmīgi apkalpot lielāku biedru skaitu un tas ir paredzēts statūtos.

(25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.1993.)

15. pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru reģistrs

Kooperatīvā sabiedrība kārto biedru reģistru, kurā norāda biedra vardu, uzvārdu un datumu, kad viņš uzņemts kooperatīvajā sabiedrībā, dzīvesvietu, viņa pajas vērtību un visas pārmaiņas, kas notikušas ar pajām. Juridiskajai personai biedru reģistrā jānorāda tās nosaukums, adrese, datums, kad tā uzņemta kooperatīvajā sabiedrībā, tās paju vērtība un visas pārmaiņas, kas notikušas ar pajām.

Biedru reģistrā ieraksta arī datumu, kad biedrs izstājies, miris vai izslēgts, kad izbeigusies viņa atbildība, kad notikusi galīgā norēķināšanās ar bijušo biedru.

Statūtos noteiktajos gadījumos biedriem izsniedz biedru grāmatiņas, kuru formu noteikusi biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 09.04.1992.)

16. pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru tiesības

Visu veidu kooperatīvo sabiedrību biedriem ir tiesības

— piedalīties kooperatīvās sabiedrības darbībā un tās lietu pārvaldīšanā, ievēlēt kooperatīvās sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas un tikt tajās ievēlētiem;

— izmanot kooperatīvās sabiedrības mantu ar valdes ziņu, kooperatīvās sabiedrības biedriem paredzētos atvieglojumus un priekšrocības, saņemt dividendi, ja tā paredzēta statūtos;

— saņemt kooperatīvās sabiedrības pakalpojumus ar statūtos paredzētajām atlaidēm;

— saņemt no kooperatīvās sabiedrības amatpersonām informāciju jebkurā jautājumā, kas skar tās darbību;

— izstāties no kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot rakstveida pieteikumu, un saņemt savu par pajām iemaksāto naudu statūtos paredzētajā kārtībā.

Kooperatīvo sabiedrību biedriem var būt arī citas statūtos paredzētās tiesības.

17. pants. Kooperatīvas sabiedrības biedru pienākumi

Visu veidu kooperatīvo sabiedrību biedru pienākums ir:

— ieverot kooperatīvās sabiedrības statūtus un izpildīt kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) un ievēlēto pārvaldes un kontroles institūciju lēmumus;

— izpildīt savas saistības, kas attiecas uz darba ieguldījumu vai mantisko līdzdalību kooperatīvās sabiedrības darbībā.

Kooperatīvās sabiedrības biedriem var būt arī citi statūtos paredzētie pienākumi.

18. pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru izstāšanās un izslēgšanas kārtība

Katrs biedrs var izstāties no kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot rakstveida pieteikumu.

Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par kooperatīvās sabiedrības likvidāciju.

Biedru var izslēgt, ja viņš pārkāpj šo likumu vai statūtus.

Tiesības izslēgt ir biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), ja statūtos nav noteikts citādi.

Par biedra izstāšanās vai izslēgšanas dienu uzskatāma darbības gada pēdējā diena.

Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums par izslēgšanu ir galīgs.

Ar brīdi, kad pieņemts lēmums par izstāšanos vai izslēgšanu, biedrs zaudē tiesības piedalīties biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) un darboties citu institūciju sastāvā.

Bijušais biedrs atbild par kooperatīvās sabiedrības darbību līdz izstāšanās dienai.

Statūtos var paredzēt paju nodošanu citam biedram ar tas kooperatīvās sabiedrības institūcijas piekrišanu, kas ir tiesīga uzņemt biedrus.

Bijušajam biedram, kas izstājies no kooperatīvās sabiedrības, pajas izmaksājamas gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas, atvelkot no to vērtības radušos zaudējumus vai pieskaitot dividendi.

(25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.1993.)

19. pants. Biedra pajas

Biedra pajas veido viņa īpašumā esošā kapitāla nošķirtā daļa, ko viņš iegulda kooperatīvajā sabiedrībā kā dibinātājs vai biedrs.

Pajas vērtību un iemaksas kārtību nosaka kooperatīvās sabiedrības statūti. Katram biedram ir jābūt vismaz vienai pajai.

Pajas var iemaksāt naudā un papildināt ar atlaidēm un dividendes pieskaitījumiem. Paju nomaksā var ieskaitīt biedra nododamās kustamās vai nekustamās mantas vērtību.

Statūtos var noteikt visiem biedriem pastāvīgu, vienāda lieluma iestāšanās naudu un biedru naudu.

Maksimālais peļņas procenta lielums, kuru var izmaksāt par vienu paju, tiek noteikts statūtos.

20. pants. Kooperatīvās sabiedrības kapitāli un peļņa Kooperatīvās sabiedrības pamatkapitāls ir materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami kooperatīvās sabiedrības darbības uzsākšanai un tās tālākai izvēršanai. Pamatkapitāla minimālo vērtību nosaka paraugstatūti atbilstoši kooperatīvās sabiedrības veidam

Visu biedru paju vērtības kopsumma veido kooperatīvās sabiedrības pamatkapitālu.

Pamatkapitāls palielinās un samazinās atkarībā no biedru skaita un statūtos noteiktajā kārtībā izdarītajām izmaksām.

Kooperatīvajai sabiedrībai jāveido rezerves kapitāls no peļņas atskaitījumiem. Rezerves kapitāla minimālo vērtību nosaka paraugstatūti atbilstoši kooperatīvās sabiedrības veidam. Kooperatīvā sabiedrība var izveidot arī citus kapitālus statūtos noteiktajā kārtībā.

Peļņa, ja tāda ir paredzēta statūtos, pieder šīs kooperatīvās sabiedrības biedriem

Ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu peļņas atlikums pēc noteikto maksājumu izdarīšanas tiek sadalīts šādi:

1) kooperatīvās sabiedrības darbības nodrošināšanai, ievērojot šajā pantā noteikto kapitālu veidošanās kārtību;

2) izglītības, kultūras un labdarības pasākumu finansēšanai;

3) sadalīšanai starp biedriem proporcionāli viņu līdzdalībai kooperatīvās sabiedrības darbībā, kā ari dividendes izmaksāšanai biedriem statūtos noteiktajos gadījumos.

Bijušajam biedram, kas izstājies vai izslēgts no kooperatīvās sabiedrības, ir tiesības saņemt tikai iemaksāto paju, no kuras vērtības atvilkti radušies zaudējumi vai kuras vērtībai pieskaitīta nesaņemtā dividende. Ja paja ieguldīta kustamās vai nekustamās mantas veidā, biedram izstāšanas vai izslēgšanas gadījumā pēc viņa vēlēšanās šo mantu atdod vai arī izmaksā tās vērtību naudā.

Ja atsavina kooperatīvās sabiedrības nekustamo mantu, pirmpirkuma tiesības ir citām kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām. Analoģiska kārtība ir jāievēro arī tad, ja atsavina kooperatīvo sabiedrību savienības nekustamo mantu.

(25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.1993.)

21. pants. Kooperatīvās sabiedrības uzņēmējdarbība

Kooperatīvā sabiedrība savu mērķu un uzdevumu sasniegšanai var nodibināt uzņēmumus, kā arī piedalīties uzņēmējsabiedrībās.

Kooperatīvās sabiedrības uzņēmumi ir viena īpašnieka uzņēmumi, kuriem var būt juridiskās personas statuss.

Kooperatīvās sabiedrības uzņēmuma dibināšanu, darbību, likvidāciju un reorganizāciju reglamentē Latvijas Republikas likumi un kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātie uzņēmuma statūti vai nolikums.

Kooperatīvā sabiedrība atbild par savu uzņēmumu saistībām ar visu savu īpašumu.

22. pants. Kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas

Kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas ir kooperatīvas sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) un valde.

Kooperatīvās sabiedrības, kurās ir liels biedru skaits, kas rada praktiskas grūtības kopsapulces sarīkošanai, savos statūtos var paredzēt kopsapulces aizstāšanu ar pilnvaroto sapulci, nosakot pārstāvības normu. Statūtos var noteikt arī pilnvaroto ievēlēšanas kārtību.

Kooperatīvās sabiedrības kontroles un revīzijas institūcija ir revīzijas komisija vai revidents.

23. pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce)

Ir kārtējās un ārkārtas biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces).

Valdei statūtos noteiktajā kārtībā un termiņā jāizziņo biedriem kopsapulces (pilnvaroto sapulces) darba kārtība.

Biedru kārtējo kopsapulci (pilnvaroto sapulci) sasauc valde ik gadu kooperatīvās sabiedrības statūtos noteiktajā laikā.

Īpašu jautājumu izlemšanai kooperatīvās sabiedrības valde pēc vajadzības var sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci statūtos noteiktajā kārtībā.

Biedru ārkārtas kopsapulce valdei jāsasauc arī tad, ja statūtos noteiktajā kārtībā to pieprasa vismaz desmitā daļa biedru vai revīzijas komisija (revidents).

Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc kopsapulci, to sasauc revīzijas komisija (revidents).

24. pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) tiesīgums

Vienīgi kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce):

1) izlemj visus ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus;

2) lemj par aizvadītā darbības gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma;

3) lemj par valdes sagatavoto kooperatīvās sabiedrības budžetu un darba plānu jaunajam darbības gadam;

4) pieņem un groza kooperatīvās sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus un nolikumus par kooperatīvās sabiedrības un tās biedru savstarpējām saistībām un atbildību;

5) nosaka kooperatīvās sabiedrības iestāšanās naudas un biedru naudas lielumu un pajas vērtību;

6) izskata sūdzības par valdes lēmumiem;

7) ievēlē vai atceļ kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu);

8) izlemj jautājumus, kas saistīti ar kooperatīvās sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju, kā ari ar kooperatīvās sabiedrības iestāšanos kooperatīvo sabiedrību savienībās un izstāšanos no tām.

(25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.1993.)

25. pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru piedalīšanās kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē)

Kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) katram kooperatīvās sabiedrības biedram neatkarīgi no viņam piederošo paju skaita ir tikai viena balss.

Biedrs savas balsstiesības nevar atdot citam.

Biedri, kas līdz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) dienai nav nokārtojuši statūtos un kopsapulču (pilnvaroto sapulču) lēmumos noteiktos pienākumus, nevar piedalīties kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) ar balsstiesībām un viņus nevar ievēlēt amatos.

Kopsapulci (pilnvaroto sapulci) vada no biedriem ievēlēts vadītājs. Par vadītāju nevar būt valdes un revīzijas komisijas locekļi (revidents).

26. pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) norise

Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kas izziņota statūtos noteiktajā kārtībā, ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse kooperatīvās sabiedrības biedru (pilnvaroto). Kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izlemj tikai tos jautājumus, kas ietverti biedriem izziņotajā darba kārtībā.

Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz desmitā daļa klātesošo biedru. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata valdes priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu). Kooperatīvās sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus gadījumus, kad aizklāta balsošana ir obligāta.

Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

Divu trešdaļu klātesošo balsu vairākums vajadzīgs, lai apstiprinātu kooperatīvās sabiedrības statūtus, izdarītu grozījumus tajos, iestātos kooperatīvo sabiedrību savienībās un izstātos no tām, pieņemtu lēmumu par kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšanu.

Statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuri biedriem jāizlemj ar divu trešdaļu klātesošo balsu vairākumu.

(25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.1993.)

27. pants. Kooperatīvās sabiedrības valde

Kooperatīvās sabiedrības valde ir izpildu un rīcības institūcija, kas atbildīga biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei). Valde nodrošina biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu izpildi, pārstāv kooperatīvo sabiedrību attiecībās ar valsts institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām, noslēdz līgumus, pārzina kooperatīvās sabiedrības algoto darbinieku štatus un veic citu statūtos noteikto darbību, kas atbilst kooperatīvās sabiedrības mērķiem.

Valdes darbību vada tās priekšsēdētājs, kas veic savas tiesības un pienākumus biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) uzraudzībā.

Valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus uz statūtos paredzēto laiku ievēlē biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

Valdes izveidošanas kārtību, tās tiesības un pienākumus, kā arī dokumentu parakstīšanas kārtību un parakstīšanas tiesības nosaka kooperatīvās sabiedrības statūti.

28. pants. Kooperatīvās sabiedrības revīzijas komisija (revidents)

Revīzijas komisija (revidents) ir kooperatīvās sabiedrības kontroles institūcija, kas pārbauda kooperatīvās sabiedrības darbību.

Revīzijas komisijas locekļu skaitu nosaka statūti.

Revīzijas komisiju (revidentu) ievēlē kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) uz statūtos noteikto laiku.

Revīzijas komisija (revidents) pārbauda kooperatīvās sabiedrības darbības pārskatu un savus atzinumus paziņo biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), kā arī izdara kooperatīvās sabiedrības mantas un darbības revīziju. Veicot šīs darbības, tai ir tiesības pieprasīt no kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa vai kooperatīvās sabiedrības darbinieka visas nepieciešamās ziņas un dokumentus.

Ja revīzijā tiek konstatēta likumu neievērošana, nopietni finansu disciplīnas pārkāpumi un līdzekļu izšķērdēšana, revīzijas komisijai ir tiesības ierosināt vainīgo amatpersonu, arī valdes priekšsēdētāju, atbrīvot no amata.

Revīzijas komisijas locekļi (revidents) veic savu darbību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Kontroles institūciju sastāvā nevar būt valdes locekļi un tuvi viņu radinieki. Kontroles institūcijas sniedz pārskatu biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) un nav pakļautas valdei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 24.04.1997.)

29. pants. Kooperatīvās sabiedrības darbības uzskaite

Kooperatīvā sabiedrība kārto lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu un bilanci saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

30. pants. Kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšana

Kooperatīvo sabiedrību var reorganizēt ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu, bet likvidēt — ar divu trešdaļu klātesošo biedru piekrišanu.

Kooperatīvo sabiedrību var likvidēt ar tiesas lēmumu šādos gadījumos:

1) ja tā atzīta par maksātnespējīgu;

2) ja gada laikā pēc reģistrācijas tā nav uzsākusi darbību likumā noteiktajā kārtībā;

3) ja tā savā darbībā pārkāpj šo likumu un citus likumus.

(25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.1993.)

31. pants. Kooperatīvās sabiedrības likvidācijas kārtība

Lēmums par kooperatīvās sabiedrības likvidāciju jāpaziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram un jāizsludina likuma noteiktajā kārtībā.

Šā lēmuma pieņēmējs ieceļ likvidācijas komisiju, kas pārvalda kooperatīvās sabiedrības likvidācijas procesu.

Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu valdes pilnvaras izbeidzas, bet tās atbildība saglabājas līdz uzņēmuma likvidēšanas brīdim.

Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) var ievēlētos likvidatorus jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt jaunus.

Likvidācijas komisija novērtē kooperatīvās sabiedrības mantu un sastāda likvidācijas bilanci.

Kreditoru prasījumi pret likvidējamo kooperatīvo sabiedrību jāpiesaka triju mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts presē.

Kooperatīvās sabiedrības parādi jāsamaksā šādā secībā:

— nodokļi un iemaksa sociālās nodrošināšanas iestādei turpmāko ikmēneša maksājumu kapitalizācijai sakarā ar kaitējumu kooperatīvās sabiedrības vainas dēļ;

— parādi budžetam;

— izdevumi apkārtējai videi nodarītā kaitējuma kompensēšanai, zemes rekultivācijai un mežu atjaunošanai, ja kooperatīvās sabiedrības vaina ir pierādīta;

— parādi kreditoriem, kas savus prasījumus pieteikuši noteiktajā termiņā;

— parādi pārējiem kreditoriem.

Dzēsti tiek kreditoru prasījumi (vai to daļa), kurus likvidācijas komisija atzinusi par nepamatotiem, ja mēneša laikā pēc prasījumu pieņemšanas dienas šāds atzinums nav pārsūdzēts tiesā vai arbitrāžā.

Likvidatori pabeidz kooperatīvās sabiedrības iesāktās darbības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajā kārtībā un laikā, pārdod kooperatīvās sabiedrības mantu, iekasē no debitoriem summas, kas kooperatīvajai sabiedrībai pienākas, kārto parādus, apmierina citas pretenzijas un sadala atlikumu starp biedriem proporcionāli kooperatīvajā sabiedrībā ieguldītajai pajai.

Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši noteikumi, kas paredzēti valdei, ja kooperatīvās sabiedrības statūtos nav noteikts citādi.

Likvidatoriem jāiesniedz biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) tās noteiktajos termiņos pārskats par savu darbību, bet, likvidāciju pabeidzot, — arī pārskats par visu likvidācijas laiku.

32. pants. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāju un biedru atbildība

Katrs kooperatīvās sabiedrības dibinātājs un biedrs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies kooperatīvajai sabiedrībai, citiem biedriem vai trešajām personām, ja viņš ar nolūku vai neuzmanības dēļ kooperatīvās sabiedrības dibināšanas dokumentos vai citos dokumentos, kas iesniegti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, citām valsts institūcijām vai kooperatīvās sabiedrības biedriem, uzrādījis neprecīzas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas vai citādā veidā rīkojies pretēji likuma prasībām vai statūtu noteikumiem.

Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par zaudējumiem, kas nodarīti mantai, kura nodota viņiem glabāšanā līdz sabiedrības nodibināšanai.

33. pants. Kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu atbildība

Ja kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi rīkojas nelikumīgi, pārsniedz savu pilnvaru ietvarus, neievēro likumu prasības un statūtu noteikumus vai biedru kopsapulču (pilnvaroto sapulču) lēmumus vai darbojas nolaidīgi, viņi ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par zaudējumiem, kas viņu vainas dēļ radušies kooperatīvajai sabiedrībai, atsevišķiem tās biedriem vai trešajām personām.

Par lietām, kuras biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) uzdevusi tikai valdes priekšsēdētājam vai vienam valdes loceklim, pārējie valdes locekļi nav atbildīgi, ja viņiem nav bijis iespējams zaudējumus novērst.

34. pants. Revīzijas komisijas locekļu (revidenta) atbildība

Revīzijas komisijas locekļi (revidents), kam uzticēta kooperatīvās sabiedrības darbības kontrole vai revīzija, ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kooperatīvajai sabiedrībai, atsevišķiem tās biedriem vai trešajām personām, ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem uzticētos pienākumus.

35. pants. Likvidatoru atbildība

Kooperatīvās sabiedrības likvidatori, kas apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem saskaņā ar likuma prasībām, statūtu noteikumiem vai biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu uzliktos pienākumus, ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas tādēļ radušies kooperatīvajai sabiedrībai, atsevišķiem tās biedriem vai trešajām personām.

36. pants. Kooperatīvās sabiedrības prasību celšana

Kooperatīvajai sabiedrībai jāceļ prasības tiesā pret dibinātājiem, biedriem vai amatpersonām, ja tā nolemj biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ar vienkāršu balsu vairākumu vai ja to pieprasa ne mazāk kā desmitā daļa no biedriem.

Lietas vešanai biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ievēlē savus pārstāvjus. Ja prasības celšanu pieprasa biedru mazākums, to izraudzītās personas tiek pilnvarotas par pārstāvjiem lietas vešanā.

Kooperatīvās sabiedrības biedru mazākumam, kas pieprasījis prasības celšanu, jāsedz tiesas izdevumi, ja tiesa prasību noraida.

37. pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības jēdziens

Kooperatīvās sabiedrības var apvienoties, lai aizstāvētu savas intereses un pilnīgāk veiktu statūtos noteiktos uzdevumus. Kooperatīvo sabiedrību savienībā var iestāties arī citas juridiskās personas, kuras atzīst un ievēro kooperatīvo sabiedrību darbības pamatprincipus saskaņā ar šo likumu. Kooperatīvās sabiedrības, kas apvienojas savienībā, saglabā savu saimniecisko patstāvību.

(24.03.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.1997.)

38. pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības dibināšanas kārtība

Lai izveidotu kooperatīvo sabiedrību savienību:

1) nepieciešami ne mazāk kā trīs dibinātāji (kooperatīvās sabiedrības), kuri iegulda daļas sākotnējā kapitālā;

2) jāsarīko dibināšanas sapulce (kongress, konference);

3) jāapstiprina statūti un jāievēlē pārvaldes institūcijas un izpildinstitūcijas, kā arī revīzijas komisija, kas ir kooperatīvo sabiedrību savienības kontroles un revīzijas institūcija.

Lēmumu par iestāšanos kooperatīvo biedrību savienībā un izstāšanos no tās pieņem kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

Kooperatīvo sabiedrību savienība iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tā tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Kooperatīvo sabiedrību savienības reģistrācijai nepieciešami šādi dokumenti: pieteikums, statūti un bankas izziņa par sākotnējā kapitāla iemaksu.

(25.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.1993.)

39. pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības statūti

Kooperatīvo sabiedrību savienība darbojas saskaņā ar saviem statūtiem, ko apstiprina sapulce (kongress, konference).

Statūtus, kā arī papildinājumus un grozījumus tajos apstiprina ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

Statūtos obligāti jānosaka:

— savienības mērķi un kārtība, kādā sabiedrības iestājas savienībā un izstājas no tās;

— delegātu pārstāvības norma un ievēlēšanas kārtība;

— sabiedrību un savienības savstarpējās attiecības, kā arī savienībā iestājušos kooperatīvo sabiedrību un citu juridisko personu tiesības un pienākumi;

— savienības kapitāla izveidošanas un uzkrāšanas noteikumi;

— pārvaldes institūcijas un izpildinstitūcijas, to ievēlēšanas kārtība un pienākumi, kā arī revīzijas komisijas ievēlēšanas kārtība un pienākumi;

— savienības reorganizācijas un likvidācijas noteikumi.

Statūtos reglamentē arī citus ar savienības darbību saistītus jautājumus, kā arī savienības uzņēmumu dibināšanu šā likuma 21. pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 24.04.1997.)

40. pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības pārvalde

Kooperatīvo sabiedrību savienības augstākā pārvaldes institūcija ir sapulce (kongress, konference). Sapulce (kongress, konference) var ievēlēt savienības padomi, kura sapulču (kongresu, konferenču) starplaikā veic augstākās pārvaldes institūcijas pienākumus.

Padomes tiesības un pienākumus šā likuma ietvaros nosaka savienības statūti.

Kooperatīvo sabiedrību savienības izpildinstitūcija ir valde. Tās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka statūti.

Valdi vada priekšsēdētājs, kas savas tiesības realizē un pienākumus veic padomes vai sapulces (kongresa, konferences) uzraudzībā.

Kooperatīvo sabiedrību savienības kontroles institūcija ir revīzijas komisija. Revīzijas komisija var pārbaudīt savienībā ietilpstošo kooperatīvo sabiedrību darbību, ja tas paredzēts savienības statūtos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 24.04.1997.)

41. pants. Kooperatīvo sabiedrību un to savienības atbildības norobežošana

Kooperatīvo sabiedrību savienība neatbild par tās sastāvā ietilpstošo kooperatīvo sabiedrību saistībām, kooperatīvās sabiedrības savukārt neatbild par savienības saistībām, ja tāda atbildība nav paredzēta statūtos.

42. pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības darbības izbeigšanas un likvidācijas kārtība

Kooperatīvo sabiedrību savienību var reorganizēt un likvidēt ar savienības sapulces (kongresa, konferences) lēmumu, kā arī šā likuma 30. pantā noteiktajos gadījumos.

Kooperatīvo sabiedrību savienības likvidācijas lēmuma pieņēmējs ieceļ likvidācijas komisiju, kas pārvalda kooperatīvo sabiedrību savienības likvidācijas procesu.

Likvidējot kooperatīvo sabiedrību savienību, jānoskaidro tās parādi un jānosaka kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība, jānoskaidro parādnieki un jāpiedzen attiecīgie parādi, jāsamaksā parādniekiem un jāapmierina citas pretenzijas, pēc tam atlikums jāsadala starp kooperatīvajām sabiedrībām proporcionāli to ieguldītajam kapitālam.

Kooperatīvo sabiedrību savienība tiek likvidēta šā likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā.