1. Noteikumi nosaka ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku kvalifikācijas pakāpes, darba samaksu (mēnešalga (mēneša darba alga), piemaksas un prēmijas), kā arī ierēdņu pabalstu un kompensācijas saņemšanas kārtību un to apmērus.

2. Ierēdnim un darbiniekam, kurš amata (darba) pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), mēnešalgu (mēneša darba algu) (turpmāk — mēnešalga) izmaksā proporcionāli šo pienākumu pildīšanas laikam.

3. Ierēdnis un darbinieks nesaņem darba samaksu par laiku, kurā viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savus amata (darba) pienākumus.

4. Ierēdņa un darbinieka vidējo izpeļņu aprēķina tikai no darba samaksas (mēnešalgas (mēneša darba algas), piemaksas un prēmijas).

5. Ierēdnis un darbinieks saņem mēnešalgu, kuru atbilstoši ierēdņa un darbinieka amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei nosaka iestādes vadītājs saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu. Iestādes vadītājam mēnešalgu nosaka ministrs, Valsts kancelejas un Eiropas integrācijas biroja direktoram — Ministru prezidents.

6. Mēnešalgu skala ietver:

6.1. astoņpadsmit amatu kvalifikācijas kategorijas, kuras nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra instrukciju Nr.5 “Ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku amatu novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas kārtība”, kā arī ņemot vērā šo noteikumu 2.pielikumu;

6.2. piecas kvalifikācijas pakāpes, kuras piešķir, novērtējot ierēdņa un darbinieka darbību un tās rezultātus saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra instrukciju Nr.2 “Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība” (turpmāk — instrukcija Nr.2).

7. Ierēdnim un darbiniekam kvalifikācijas pakāpi atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai piešķir iestādes vadītājs, iestādes vadītājam — ministrs, Valsts kancelejas un Eiropas integrācijas biroja direktoram — Ministru prezidents.

8. Ierēdņa un darbinieka kvalifikācijas pakāpi ik pēc diviem gadiem paaugstina par vienu pakāpi, ja kārtējais novērtējums kvalifikācijas pakāpes pārskatīšanas gadā saskaņā ar instrukciju Nr.2 ir A, B vai C. Kvalifikācijas pakāpi nepaaugstina, ja kārtējais novērtējums ir D vai E. Ja atkārtotajā novērtēšanā pēc sešiem mēnešiem novērtējums ir vismaz C, pieņem lēmumu par kvalifikācijas pakāpes paaugstināšanu.

9. Ierēdnis saņem piemaksu līdz 10 % no viņam noteiktās mēnešalgas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, ja:

9.1. ārkārtējus, darba plānā neparedzētus uzdevumus izpilda īsā termiņā, kas rada papildu slodzi plānoto uzdevumu veikšanai;

9.2. plānotos uzdevumus veic saīsinātā termiņā;

9.3. papildus amata aprakstā noteiktajam veic citas funkcijas vai uzdevumus.

10. Ierēdnis un darbinieks saņem piemaksu līdz 25 % no viņam noteiktās mēnešalgas par prombūtnē esoša ierēdņa un darbinieka vai vakanta ierēdņa un darbinieka amata (darba) pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata (darba) pienākumiem. Noteiktās piemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt prombūtnē esoša ierēdņa un darbinieka vai vakanta ierēdņa un darbinieka amata mēnešalgu.

11. Ja ierēdnim un darbiniekam ir noteiktas vairākas piemaksas par dažādiem papildus veicamajiem darbiem, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 % no viņam noteiktās mēnešalgas. Ja prombūtnē esošā ierēdņa un darbinieka vai vakanta ierēdņa un darbinieka amata (darba) pienākumus pilda vairāki ierēdņi un darbinieki, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt prombūtnē esošā ierēdņa un darbinieka vai vakanta ierēdņa un darbinieka amata mēnešalgu.

12. Ierēdnis nedrīkst par vienu un to pašu pienākumu pildīšanu vienlaikus saņemt piemaksu gan par papildu pienākumu pildīšanu, gan par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

13. Iestādes vadītāja izveidota ekspertu grupa iesaka papildus mēnešalgai noteikt piemaksu līdz 50 % no ierēdņa un darbinieka mēnešalgas, ja amata (darba) pienākumu veikšanai nepieciešamas specifiskas zināšanas. Piemaksas konkrēto apmēru, pamatojoties uz attiecīgo speciālistu pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū un personāla mainību amatā, iesaka ekspertu grupa. Mēnešalgas un noteiktās piemaksas kopsumma nedrīkst pārsniegt iestādes vadītāja mēnešalgu, kā arī līdzvērtīga amata vidējo mēnešalgu privātajos uzņēmumos. Lēmumu par piemaksas noteikšanu un tās apmēru, pamatojoties uz ekspertu grupas priekšlikumu, pieņem iestādes vadītājs. Piemaksas piemērošanu pārskata reizi gadā. Piemaksām izmanto ne vairāk kā 4 % no iestādes atalgojuma fonda.

14. Ierēdni un darbinieku reizi gadā atbilstoši kārtējam darbības un tās rezultātu novērtējumam saskaņā ar instrukciju Nr.2 materiāli stimulē šādā apmērā:

14.1. 120 % apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums ir A;

14.2. 100 % apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums ir B;

14.3. 80 % apmērā no mēnešalgas, ja novērtējums ir C.

15. Ierēdni un darbinieku atbilstoši darba ieguldījumam var prēmēt, izmantojot finansu līdzekļus līdz 15 % no plānotā atalgojuma fonda, kā arī ietaupītos līdzekļus no atalgojuma fonda. Konkrētus prēmijas apmērus ierēdnim un darbiniekam nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītājam — ministrs, Valsts kancelejas un Eiropas integrācijas biroja direktoram — Ministru prezidents. Prēmēšanas kritērijus nosaka iestādes vadītājs.

16. Ierēdnis, kurš cietis smagā nelaimes gadījumā un guvis veselības traucējumus, gada laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vadītājam iesniegumu par pabalsta piešķiršanu un ārstniecības iestādes izsniegtus nelaimes gadījuma faktu un gūto veselības traucējumu smaguma pakāpi apliecinošus dokumentus. Pabalstu nepiešķir, ja nelaimes gadījums noticis ierēdņa nepiedienīgas vai necienīgas uzvedības dēļ, kas diskreditē valsts civildienestu.

17. Ierēdnis, kurš, pildot amata pienākumus, guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai viņa veselībai nodarīts citāds kaitējums, kas liedz viņam pildīt amata pienākumus, gada laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vadītājam iesniegumu par pabalsta piešķiršanu un izrakstu no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas akta par amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi (procentos). Pabalsta apmēru nosaka, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi (3.pielikums).

18. Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene gada laikā pēc ierēdņa nāves iesniedz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vadītājam šādus dokumentus:

18.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

18.2. miršanas apliecības kopiju;

18.3. radniecību apliecinošus dokumentus.

19. Lai ierēdnis saņemtu pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, viņš gada laikā pēc ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves iesniedz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vadītājam šādus dokumentus:

19.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

19.2. miršanas apliecības kopiju;

19.3. radniecību apliecinošus dokumentus.

20. Lai ierēdnis saņemtu bērna piedzimšanas pabalstu, viņš gada laikā pēc bērna piedzimšanas iesniedz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes vadītājam šādus dokumentus:

20.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

20.2. bērna dzimšanas apliecības kopiju;

20.3. Valsts civildienesta pārvaldes izsniegtu izziņu, kurā norādīts, vai otrs bērna vecāks ir vai nav ierēdnis;

20.4. ja arī otrs bērna vecāks ir ierēdnis, — viņa darbavietas izsniegtu izziņu, ka viņš nav saņēmis pabalstu.

21. Bērna piedzimšanas pabalstu ierēdnim attiecīgā valsts pārvaldes iestāde var izmaksāt divās daļās sešu mēnešu laikā. Pirmajā izmaksas reizē izmaksājamās pabalsta daļas apmērs nedrīkst būt mazāks par 50 % no kopējās pabalsta summas.

22. Bērna piedzimšanas pabalstu ierēdnim nepiešķir, ja bērns piedzimis nedzīvs vai pēc piedzimšanas ir nodzīvojis mazāk par septiņām diennaktīm. Šādā gadījumā izmaksā šo noteikumu 19.punktā minēto pabalstu.

23. Ja ierēdnis nedzīvo pastāvīgi tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš no iestādes saņem kompensāciju līdz 30 % par sabiedriskā transporta izdevumiem, kas pamatoti ar iesniegtajiem braukšanas dokumentiem.

24. Valsts pārvaldes iestāde, pārceļot ierēdni darbā uz citu apdzīvotu vietu, atlīdzina šādus pārcelšanās izdevumus:

24.1. ierēdņa un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) ceļa izdevumus;

24.2. izdevumus par ierēdņa un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves pārvešanu.

25. Pārcelšanās izdevumu atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā iesniegto sabiedriskā transporta biļešu cenu vai transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksas, kā arī saskaņā ar iesniegto pakalpojuma sniedzēja rēķina kopiju (ja ierēdņa un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves pārvešanai izmantoti pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi). Par transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksām sastāda aktu, ņemot vērā brauciena maršrutu un kilometrāžu, vidējo degvielas patēriņu un degvielas uzpildes stacijas izsniegto kases čeku (kvīti).

26. Uzsākot noteikumu piemērošanu, ierēdnim un darbiniekam piešķir pirmo kvalifikācijas pakāpi.

27. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus normatīvos aktus:

27.1. Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumus Nr.20 “Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu un ierēdņu pabalstiem” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 11., 95., 101., 105.nr.; 2002, 121.nr.);

27.2. Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.213 “Noteikumi par valsts pārvaldes iestāžu un prokuratūras darbinieku darba samaksu” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 82.nr.);

27.3. Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.220 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 106.nr.);

27.4. Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumus Nr.46 “Noteikumi par vadības līgumiem” (Latvijas Vēstnesis, 1997, 27.nr.; 1999, 331./332.nr.).

28. Noteikumu izpildi finansē atbilstoši valsts budžetā kārtējam gadam paredzētajam atalgojuma fondam.

29. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.aprīli.