1. Būvnormatīvā lietotie termini:

1.1. apvalkcaurule - čaulas caurule, kas aptver gāzesvadu;

1.2. cauruļvadu sistēmas komponenti - cauruļvadu sistēmas būvē izmantotās būvdetaļas;

1.3. drošības noslēgierīce - ierīce ātrai gāzes plūsmas noslēgšanai, ja aizsargājamajā sistēmā parādās nepieļaujams spiediens;

1.4. drošības noplūdes ierīce - ierīce gāzes izlaišanai gadījumā, ja aizsargājamajā sistēmā parādās nepieļaujams spiediens;

1.5. gāzes regulēšanas punkts (GRP) - atsevišķa ēka vai konteiners (pietiekami liels, lai tajā varētu ieiet personāls), kur ir izvietota instalācija (arī ieejas un izejas cauruļvadu sistēma līdz noslēgierīcēm un jebkura konstrukcija ar iekārtām, kuras izmanto spiediena regulēšanai gāzes sadales sistēmā un aizsardzībai pret nepieļaujamu spiedienu);

1.6. gāzes regulēšanas mezgls (GRM) - ierīču komplekss spiediena regulēšanai un aizsardzībai pret nepieļaujamu spiedienu; gāzes regulēšanas mezglu (GRM) izvieto telpā, kurā uzstādītas iekārtas, kas patērē gāzi, vai telpā, kuru ar minēto telpu savieno bezdurvju aile;

1.7. gāzes sadales sistēma - cauruļvadu sistēma gāzes piegādei no gāzes transporta sistēmas līdz lietotāja piederības robežai;

1.8. gāzapgādes sistēma - cauruļvadu sistēma gāzes transportēšanai un sadalei;

1.9. izejošais cauruļvads - cauruļvads, kas iziet no gāzes regulēšanas punkta (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punkta (SGRP), gāzes regulēšanas mezgla (GRM) vai mājas regulatora (MR);

1.10. ieejošais cauruļvads - cauruļvads, kas ieiet gāzes regulēšanas punktā (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktā (SGRP), gāzes regulēšanas mezglā (GRM) vai mājas regulatorā (MR);

1.11. izpūšana - šī būvnormatīva izpratnē - process, kurā gāze cauruļvadu sistēmā tiek aizvietota ar gaisu vai inertu gāzi, kā arī pretējs process;

1.12. kombinētā pārbaude - procedūra, kurā nosaka, vai gāzapgādes cauruļvadu sistēma un/vai instalācija atbilst mehāniskās stiprības un hermētiskuma prasībām;

1.13. kontrolpārbaude - procedūra, kurā nosaka, vai gāzi var ielaist cauruļvadu sistēmā. Kontrolpārbaude nav stiprības vai hermētiskuma pārbaude;

1.14. lietotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kura no sadales sistēmas operatora pērk gāzi un patērē to savām vajadzībām, izmanto energoapgādē vai cita veida komercdarbībā;

1.15. maksimālais tīkla darba spiediens - maksimālais spiediens regulatora izejā, ar kādu gāzes sadales sistēmu un/vai lietotāja gāzapgādes sistēmu var pastāvīgi darbināt normālos darba apstākļos;

1.16. mājas regulators (MR) - iekārta, kas ietver kombinēto regulatoru gāzes spiediena samazināšanai un ieregulētās vērtības automātiskai uzturēšanai, to izmanto individuāla lietotāja vai nelielas lietotāju grupas (gāzes patēriņš līdz 30 m³/h) gāzapgādei;

1.17. spiediena regulators - ierīce, kas samazina gāzes spiedienu līdz ieregulētai vērtībai un uztur iepriekš noteiktajās robežās;

1.18. stiprības pārbaude - procedūra, ar kuru nosaka, vai gāzapgādes cauruļvadu sistēma un/vai instalācija atbilst mehāniskās stiprības prasībām;

1.19. spiediens - šī būvnormatīva izpratnē - manometriskais spiediens, kas mērīts statiskā gāzes stāvoklī;

1.20. skapjveida gāzes regulēšanas punkts (SGRP) - gāzes sadales sistēmā ierīkota slēgta telpa, kura ir pārāk maza, lai tajā varētu ieiet personāls, un kurā izvietota instalācija un iekārtas, ko izmanto spiediena regulēšanai un aizsardzībai pret pārspiedienu;

1.21. stiprības pārbaudes spiediens - spiediens cauruļvadu sistēmā tās stiprības pārbaudes laikā;

1.22. ventilējama telpa - telpa, kurā gaiss pastāvīgi mainās, darbojoties piespiedu vai dabiskajai ventilācijai;

1.23. pievads – lietotāja ārējās gāzapgādes sistēmas daļa no sadales gāzesvada vai atzara līdz gazificējamā objekta ievada mezglam;

1.24. atzars – cauruļvads no sadales gāzesvada līdz ielas sarkanajai līnijai vai lietotāja zemes robežai (ja nav noteikta ielas sarkanā līnija).

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

2. Būvnormatīvs nosaka prasības, kas jāievēro, projektējot, būvējot un pieņemot ekspluatācijā jaunas un renovējot vai rekonstruējot esošās dabasgāzes sadales sistēmas un lietotāja gāzapgādes sistēmas, kā arī gāzes regulēšanas iekārtas (gāzes regulēšanas punkti (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punkti (SGRP), gāzes regulēšanas mezgli (GRM) un mājas regulatori (MR)), kuru maksimālais darba spiediens ir līdz 1,6 MPa.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

3. Gāzes sadales sistēmu un lietotāja ārējo gāzapgādes sistēmu projektēšanā, montāžā, pārbaudē un pieņemšanā ekspluatācijā piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk – piemērojamie standarti).

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

4. Patstāvīgas prakses tiesības gāzes sadales sistēmu un lietotāja gāzapgādes sistēmu projektēšanā, būvdarbu vadīšanā un šo objektu būvuzraudzībā ir speciālistiem, kuri ir apmācīti un atestēti attiecīgo darbību veikšanai un ieguvuši būvprakses sertifikātu būvniecību un sertificēšanu reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

5. Gāzes sadales sistēmas un lietotāja gāzapgādes sistēmas atļauts projektēt un (vai) veikt šo sistēmu būvmontāžas darbus komersantiem, kuri Būvniecības likumā un normatīvajos aktos par būvkomersantu reģistrāciju noteiktajā kārtībā reģistrēti būvkomersantu reģistrā, kuriem ir izsniegta būvkomersanta reģistrācijas apliecība un ir vismaz viens sertificēts speciālists konkrētajam darbības veidam.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

6. Gāzes sadales sistēmas projektē, pamatojoties uz inženierkomunikāciju valsts, rajonu, pilsētu un lauku apdzīvoto vietu inženierkomunikāciju gāzapgādes plānojumiem (shēmām).

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

7. Gāzes sadales sistēmas un lietotāja gāzapgādes sistēmas, kā arī to spiediena regulēšanas iekārtas projektē tā, lai nodrošinātu drošu un nepārtrauktu apgādi ar gāzi, ņemot vērā tehniskās, ekoloģiskās un drošības prasības, atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 006-00 “Būtiskās prasības būvēm”.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

8. Iekārtām, kas uzstādītas gāzes regulēšanas punktos (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktos (SGRP), gāzes regulēšanas mezglos (GRM) un mājas regulatoros (MR), jāatbilst Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.336 “Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām”.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

9. Cauruļvadu diametru nosaka, izmantojot hidraulisko aprēķinu, saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.

10. Gāzes sadales sistēmas un lietotāja gāzapgādes sistēmas projektē un būvē tā, lai tās nodrošinātu nepārtrauktu visu lietotāju gāzapgādi (arī maksimālā patēriņa stundās).

11. Gāzes sadales sistēmas un lietotāja gāzapgādes sistēmas būvprojektā vai tehniskajā shēmā paredz vides aizsardzības pasākumus, kas nodrošina Latvijas būvnormatīva LBN 006-01 “Būtiskās prasības būvēm” 6.punktā noteikto prasību izpildi.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

12. Gāzes sadales sistēmas un lietotāja gāzapgādes sistēmas būvprojektu izstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 202-01 “Būvprojekta saturs un noformēšana”.

13. Gāzes sadales sistēmas un lietotāja gāzapgādes sistēmas būvniecību vai rekonstrukciju uzsāk atbilstoši noteiktā kārtībā saskaņotam un akceptētam būvprojektam, bet lietotāja gāzapgādes sistēmas (pievadu un iekšējo gāzesvadu) būvniecību vai rekonstrukciju ēkām, kas pieņemtas ekspluatācijā, – atbilstoši noteiktā kārtībā saskaņotam un akceptētam būvprojektam vai atbilstoši saskaņotai tehniskai shēmai. Tehnisko shēmu izstrādā atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” prasībām (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi).

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

14. Atkarībā no transportējamās gāzes spiediena ir zemā spiediena, vidējā spiediena un augstā spiediena gāzes sadales sistēmas un lietotāja gāzapgādes sistēmas (šī būvnormatīva pielikuma 1.tabula).

15. Lieto cauruļvadu sistēmas komponentus, kas paredzēti transportējamai gāzei un atbilst saskaņā ar ražotāja specifikāciju piemērojamo standartu prasībām, un to atbilstība ir apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

16. Metināšanas un izolācijas materiāliem, kā arī izjaucamu savienojumu blīvēšanas materiāliem nepieciešams atbilstības apliecinājums un ražotāja deklarācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanu.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

17. Cauruļu sortimentu, kā arī iekārtu montāžai izmantojamo noslēgarmatūru, materiālu specifikāciju un konstrukciju norāda būvprojektā vai tehniskajā shēmā.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

18. Ja paredzēts lietot caurules, kuru sieniņu biezums ir mazāks nekā šī būvnormatīva pielikuma 2.tabulā noteiktais nominālais sieniņu biezums, veic stiprības aprēķinus. Tomēr cauruļu sieniņu biezums nedrīkst būt mazāks par šī būvnormatīva pielikuma 3.tabulā noteikto.

19. Ja tērauda cauruļu nominālais sieniņu biezums paredzēts ne mazāks, kā norādīts standarta LVS EN 12007-3:2000 “Gāzapgādes sistēmas. Cauruļvadi ar maksimālo pieļaujamo darba spiedienu līdz 16 bar (ieskaitot). 3.daļa. Īpaši funkcionālie ieteikumi tēraudam” pielikuma 2.tabulā, cauruļvada stiprības aprēķins nav nepieciešams.

20. Gāzesvadu noslēgierīču, regulēšanas ierīču un citu izpildmehānismu elektropiedziņai jābūt sprādziendrošai atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 30.maija noteikumiem Nr.187 “Iekārtu elektrodrošības noteikumi”, Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.483 “Noteikumi par iekārtu elektromagnētisko saderību” un piemērojamajiem standartiem, kā arī jāatbilst pirmajai (I) vai otrajai (II) grupai saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.336 “Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lieto­jamām iekārtām un aizsargsistēmām”.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

21. Pazemes gāzesvadiem lieto galvenokārt polietilēna caurules. Tērauda caurules lieto virszemes gāzesvadiem gāzesvadu ieguldīšanas noteikumos paredzētajos gadījumos, kā arī ja polietilēna caurules nevar lietot nepiemērota spiediena, transportējamās gāzes īpašību vai ekonomisku apsvērumu dēļ.

22. Gāzesvadus būvē gruntī. Pēc saskaņošanas ar gāzes sadales sistēmas operatoru kvartālu (pagalmu) virszemes gāzesvadu var būvēt uz ēku fasādēm vai balstiem.

23. Rūpniecības uzņēmumu teritorijā virszemes gāzesvadus var būvēt uz ēku fasādēm, balstiem vai estakādēm, ja tiek ievēroti piemērojamie standarti.

24. Vietās, kur gāzesvads šķērso ceļu, dzelzceļu, upi vai citus mākslīgos vai dabīgos šķēršļus, var būvēt virszemes gāzesvadu.

25. Pazemes gāzesvadu ieguldīšanas dziļums atkarībā no vietējiem apstākļiem ir 0,6–1,0 m. Vietās, kur nav paredzama nepieļaujamu slodžu iedarbība uz gāzesvadu, gāzesvada pievadu ieguldīšanas dziļums var būt līdz 0,5 m. Tehniski pamatotos gadījumos gāzesvada ieguldīšanas dziļums var būt lielāks par 1,0 m. Vietās, kur gāzesvads šķērso dzelzceļa pievedceļus, gāzesvada ieguldīšanas dziļums ir ne mazāks par 1,5 m no apvalkcaurules augšējās malas līdz sliedes pēdai.

26. Ja jebkura spiediena pazemes gāzesvads šķērso citu gāzesvadu, ūdensvadu, saimniecisko notekūdeņu, fekālo notekūdeņu, lietusūdeņu kanalizāciju, elektrības kabeļus, sakaru kabeļus vai siltumvadus, minimālais vertikālais attālums līdz minētajām komunikācijām ir ne mazāks par 0,2 m. Ierobežotos apstākļos pēc saskaņošanas ar attiecīgo komunikāciju īpašnieku minēto attālumu var samazināt.

27. Pazemes gāzesvada horizontālos attālumus līdz ēkām, būvēm un tuvākajām inženierkomunikācijām nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1069 “Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās".

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

28. Ja gāzesvads šķērso pazemes kolektorus, kanālus un komunikācijas un iespējama gāzes iekļūšana tajos, piemēro atbilstošus atkārtota lietojuma (tipveida) būvprojektus, nodrošinot drošu ekspluatāciju.

29. Nav pieļaujama gāzesvadu izbūve tuneļos, kolektoros un kanālos. Ražošanas uzņēmumu teritorijā tuneļos un kanālos var būvēt tērauda gāzesvadus, kas paredzēti spiedienam līdz 0,6 MPa.

30. Pazemes cauruļvados paredz neizjaucamus cauruļu savienojumus. Virszemes cauruļvados vietās, kur nepieciešams uzstādīt tīkla ierīces un iekārtas, var veidot izjaucamus atloku vai vītņu savienojumus.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

31. Vietās, kur gāzesvads tiek ievadīts gruntī vai izvadīts grunts virspusē, paredz pastiprinātu izolācijas pārklājumu atbilstoši atkārtota lietojuma (tipveida) būvprojektiem. Apvalkcaurules nepieciešamību gāzesvada mehāniskai aizsardzībai nosaka projektētājs.

32. Pazemes gāzesvadu sistēmu atdala no instalācijas gāzesvadu sistēmas ar izolējošiem savienojumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par iekšējām gāzesvadu sistēmām un gāzes iekārtām. Nepieciešamību ar izolējošiem savienojumiem, piemēram, uzmavām, atlokiem, monoblokiem, atdalīt sadales gāzesvadu sistēmu no lietotāja gāzesvadu sistēmas nosaka gāzes sadales sistēmas operators tehniskajos noteikumos.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

33. Pazemes un virszemes gāzesvadu būvprojektā paredz spiediena samazināšanas un izpūšanas iespēju.

34. Gāzesvada izpūšanai nepieciešamās noslēgierīces un pieslēgumus paredz vietās, kas ir ērti pieejamas apkalpojošajam personālam.

35. Noslēgierīces gāzesvados paredz:

35.1. vidējā (izņemot 100 mbar) un augstā spiediena gāzesvadu pievados un visu spiedienu gāzesvadu ievados pirms atsevišķām ēkām un starp bloķētām ēkām;

35.1.¹ zemā spiediena un 100 mbar vidējā spiediena gāzesvadu pievados, ja ievadi tiek izbūvēti caur ēku pamatiem;

35.2. uz atzarojumiem, lai nodrošinātu atsevišķu mikrorajonu vai iecirkņu atvienošanu avārijas gadījumā;

35.3. pirms gāzes regulēšanas punktiem (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (SGRP) un mājas regulatoriem (MR);

35.4. pēc gāzes regulēšanas punktiem (GRP) un skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (SGRP) sacilpotās gāzesvadu sistēmās, kur ir divi un vairāk gāzes regulēšanas punktu (GRP) vai skapjveida gāzes regulēšanas punktu (SGRP);

35.5. projektējot ūdensšķēršļu pāreju (dīkeru) ar vairākiem zariem vai ar vienu zaru, ja ūdensšķēršļa platums mazūdens horizontā ir 75 m vai lielāks;

35.6. vietās, kur gāzesvads šķērso publiskās lietošanas dzelzceļu, kā arī I un II kategorijas autoceļus.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

36. Projektējot gāzesvada zemūdens pārejas, ņem vērā pamatnes ģeoloģisko stāvokli un ūdenstilpes pamatnes iespējamās kustības, paredzot atbilstošus piesardzības pasākumus.

37. Gāzesvada augstumu virs ūdensšķēršļa, kā arī dziļumu ūdensšķēršļa gruntī izvēlas tādu, lai cauruļvadu sistēma būtu pasargāta no paredzamajām darbībām, ko var izraisīt ūdens izmantošana.

38. Virszemes gāzesvada augstums vietā, kur gāzesvads šķērso ūdensšķērsli vai gravu, ir šāds (skaitot no caurules vai pārejas konstrukcijas apakšas):

38.1. šķērsojot gravas, - ne zemāk par 0,5 m virs 5 % augstākā ūdens horizonta atzīmes;

38.2. šķērsojot nekuģojamas un koku pludināšanai neparedzētas upes, - ne zemāk par 0,2 m virs 2 % augstākā ūdens horizonta atzīmes un ledus iešanas augstuma atzīmes;

38.3. šķērsojot kuģojamas un koku pludināšanai paredzētas upes, - atbilstoši kuģojamu upju šķērsošanas noteikumiem.

39. Vietās, kur gāzesvads šķērso ūdensšķēršļus un gravas, nosakot minimālo horizontālo attālumu no gāzesvada līdz tiltiem, ņem vērā nepieciešamo drošību.

40. Gāzesvadu zemūdens pārejām nepieciešamas tērauda caurules, kuru sieniņu biezums ir par 2 mm lielāks, nekā paredzēts cauruļvada stiprības aprēķinos, taču tas nedrīkst būt mazāks par 5 mm. Veicot zemūdens pāreju būvniecību ar horizontālo vadāmās urbšanas metodi, atļauts lietot polietilēna caurules.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

41. Pārejas noslēgierīces kapi vai akas vāku ierīko ne zemāk par 0,5 m virs augstākās ūdens horizonta atzīmes un 10 % virs augstākās ledus iešanas atzīmes.

42. Izveidojot pāreju (dīkeru) ar vairākiem zariem, attālumu starp zariem izvēlas, ņemot vērā būvmontāžas darbiem nepieciešamos attālumus.

43. Vietās, kur gāzesvads šķērso dzelzceļus, tramvaja sliežu ceļus un autoceļu, nosakot minimālo horizontālo attālumu līdz tiltiem, tuneļiem, kontakttīklu balstiem, pārmijām un krustošanās vietām ar citiem ceļiem, ņem vērā ārējo faktoru iespējamo traucējošo iedarbību un ekspluatācijas drošību.

44. Dzelzceļa zemes klātnē gāzesvadus būvēt aizliegts. Jebkura spiediena gāzesvadi apakšzemes pārejās zem publiskās lietošanas dzelzceļiem atbilst šādām prasībām:

44.1. gāzesvadu ievieto apvalkcaurulē;

44.2. vietā, kur gāzesvads šķērso sliežu ceļu, gāzesvads un sliežu ceļš atrodas 90° leņķī viens pret otru, bet ierobežotā platībā - līdz 60° leņķī (pēc saskaņošanas ar sliežu ceļa īpašnieku);

44.3. sacilpota gāzesvada dzelzceļa pārejas abās pusēs, bet strupceļa gāzesvada vienā pusē (pirms dzelzceļa pārejas) paredz noslēgierīces, lai avārijas gadījumā gāzesvadu varētu atvienot;

44.4. vietā, kur gāzesvads šķērso sliežu ceļu, gāzesvada caurules sieniņu paredz par 3 mm biezāku, nekā noteikts cauruļvada stiprības aprēķinos;

44.5. (svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475);

44.6. vietās, kur gāzesvads šķērso dzelzceļu, uzstāda gāzesvada pazīšanas zīmi.

45. Nepieciešamību gāzesvadu ievietot apvalkcaurulē apakšzemes pārejās zem privātās lietošanas dzelzceļiem, tramvaja sliežu ceļiem un I, II, III un IV kategorijas autoceļiem nosaka būvprojektā, ņemot vērā dinamisko slodžu lielumu un piemērojamos standartus.

46. Ja gāzesvads šķērso pazemes komunikācijas un pārejas izbūvē lieto horizontālās urbšanas paņēmienu, apvalkcaurules nepieciešamību un izvietojumu nosaka projektētājs.

47. Kontrolcaurules un kontrolvadītāja nepieciešamību uz viena apvalkcaurules gala nosaka būvprojektā atkarībā no apvalkcaurules garuma un diametra. Kontrolcaurules un kontrolvadītāja galus izvada zem aizsargkapes.

48. No polietilēna caurulēm atļauts būvēt gāzesvadus, kuri paredzēti gāzes spiedienam līdz 0,6 MPa.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

49. Būvējot gāzesvadus no polietilēna caurulēm, cauruļu izturības rezerves koeficients stiprības aprēķinos ir ne mazāks par 2,5.

50. (Svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475.)

51. No polietilēna caurulēm aizliegts būvēt gāzesvadus, kas paredzēti aromātiskos un hlorētos ogļūdeņražus saturošu gāzu, kā arī sašķidrinātās naftasgāzes šķidro fāzi saturošu gāzu transportēšanai.

52. Gāzesvadu ievadus dzīvojamās ēkās izvieto nedzīvojamās telpās.

53. Gāzesvadu ievadus katlumājās, ražošanas, publiskās komerciāla rakstura, lauksaimniecības ražošanas un noliktavu ēkās ieteicams izvietot telpās, kurās uzstādītas iekārtas, kas patērē gāzi, vai telpās, kuras ar minēto telpu savieno bezdurvju aila.

54. Gāzesvadu ievadus nav atļauts iebūvēt zem ēku pamatiem.

55. Gāzesvadu ievadus var izbūvēt caur ēku pamatiem, ja ir nodrošināts nepieciešamais hermētiskums, kā arī aizsardzība pret mehāniskiem bojājumiem un pamatu nosēšanos. Atļauts lietot tikai rūpnieciski izgatavotus pazemes ievada mezglus, kuru atbilstība apliecināta normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

56. Gāzesvadu ievadus nav atļauts iebūvēt:

56.1. liftu telpās, pirmsliftu hallēs, ēku automatizētās vadības un ugunsdrošības sistēmas vadības ietaišu telpās;

56.2. ventilācijas kondicionēšanas un pretdūmu aizsardzības sistēmu telpās, kā arī kamerās un šahtās;

56.3. atkritumu savākšanas, transformatoru un elektrosadales telpās;

56.4. mašīntelpās;

56.5. ugunsbīstamās telpās un noliktavās;

56.6. sprādziebīstamās telpās.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

57. Gāzesvadu ievadus ēkās izvieto pieejamās vietās, lai nodrošinātu gāzesvadu ievadu ekspluatāciju.

58. Gāzesvadu ievadus izvieto ventilējamās telpās.

59. (Svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475.)

60. Lai pazemes tērauda gāzesvadus, apvalkcaurules un polietilēna gāzesvadu tērauda ieliktņus aizsargātu no augsnes un klejojošo strāvu korozijas, gāzesvadu būvprojektā paredz pretkorozijas aizsardzības pasākumus.

61. Tērauda pazemes gāzesvadu pretkorozijas aizsardzību nodrošina ar izolācijas pārklājumiem un elektroķīmiskās aizsardzības līdzekļiem.

62. Ja renovē nolietotus tērauda gāzesvadus, ievelkot tajos polietilēna caurules, elektroķīmiskās aizsardzības līdzekļus lieto tikai tiem tērauda gāzesvadu posmiem, kuri tiek izmantoti kā apvalkcaurules.

63. Polietilēna gāzesvadu tērauda ieliktņiem (posmiem), kas nav garāki par 10 m, elektroķīmiskā aizsardzība nav nepieciešama.

64. Ja tiek lietotas beztranšeju būvniecības metodes vai gāzesvadu būvē atklātā tranšejā, gāzesvada apvalkcaurules zem autoceļiem, dzelzceļiem un tramvaju sliedēm aizsargā ar pastiprinātiem gāzesvadu izolācijas pārklājumiem. Elektroķīmiskās aizsardzības līdzekļus nosaka būvprojektā. Apvalkcaurulēm, kas izvietotas gāzesvada ieejā zemē un izejā no zemes, elektroķīmiskā aizsardzība nav nepieciešama.

65. Gāzesvadu līnijas daļā uzstādītās armatūras atloku savienojumus aprīko ar šuntējošiem elektropārvienojumiem. 66. Elektroizolējošie savienojumi ir nepieciešami:

66.1. gāzesvada ieejā zemē un izejā no zemes;

66.2. gāzes regulēšanas punkta (GRP) un skapjveida gāzes regulēšanas punkta (SGRP) ieejā un izejā;

66.3. gāzesvada ievadā ēkās, kur iespējams gāzesvada elektrisks kontakts ar iezemētām metālkonstrukcijām, ēkas inženierkomunikācijām un elektroinstalāciju nulles vadu;

66.4. gāzesvada ievadā objektā, ja tas ir klejojošo strāvu avots;

66.5. atsevišķu gāzesvada posmu izolācijai.

67. Elektroizolējošie savienojumi nav nepieciešami, ja:

67.1. virszemes gāzesvada posma elektroizolācijai no balstiem un konstrukcijām lieto izolējošus paliktņus;

67.2. gāzes regulēšanas punkta (GRP) vai skapjveida gāzes regulēšanas punkta (SGRP) reducēšanas līnijas ir izolētas no balsta konstrukcijas.

68. Tērauda pazemes gāzesvadiem uzstāda kontrolmērpunktus (KMP) ar intervālu ne lielāku par 200 m apdzīvotās vietās un ne lielāku par 500 m ārpus apdzīvotām vietām. Par kontrolmērpunktu (KMP) var izmantot pazemes gāzesvada izvadus no zemes vai noslēgierīces, ja to konstrukcija ir tam piemērota.

69. Virszemes gāzesvadus aizsargā no atmosfēras korozijas ar piemērotiem aizsargpārklājumiem.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

70. Renovējot gāzesvadus, kuros gāzes spiediens ir līdz 0,6 MPa, gāzesvadā ievelk polietilēna caurules:

70.1. bez metinātiem savienojumiem;

70.2. savienotas ar elektrometināmiem veidgabaliem;

70.3. sadurmetinātas ar augstas pakāpes metināšanas procesa kontroles metināšanas automātiem.

71. Renovējot gāzesvadus, kuros gāzes spiediens ir 1,2 MPa, lieto gāzesvada iekšējās oderēšanas tehnoloģiju, izmantojot nepārtrauktu tekstila šļūteni.

72. Gāzesvadu renovācijai var lietot tehnoloģijas, kuras nav minētas šī būvnormatīva 70. un 71.punktā, ja tās atbilst piemērojamo standartu prasībām, kā arī nodrošina līdzvērtīgu gāzesvadu rekonstrukcijas kvalitāti un ekspluatācijas drošību.

73. Nepieciešamību veikt gāzesvada renovāciju un tās tehnoloģiju nosaka cauruļvada operators, pamatojoties uz cauruļvada tehniskā stāvokļa novērtējumu, kā arī ņemot vērā gāzes sadales shēmu, cauruļvada ieguldīšanas dziļumu un citus faktorus.

74. Jaunbūvētu gāzesvadu pieslēdz renovētajam gāzesvadam, nepazeminot spiedienu un izmantojot speciālas palīgierīces.

75. Ievelkot esošajā tērauda gāzesvadā polietilēna caurules, ja renovējamos posmus šķērso pazemes komunikācijas, papildapvalkcaurules nav nepieciešamas. Telpā, kas atrodas starp renovējamo gāzesvadu un tā apvalku, var atstāt vai ievilkt no jauna kabeļus (sakaru, telemehānikas, elektroaizsardzības), kas paredzēti līdz 60 V spriegumam.

76. Minimālo attālumu no renovējamā gāzesvada un no atklātiem līdz 15 m gariem polietilēna cauruļvada posmiem līdz ēkām, būvēm un inženierkomunikācijām ievēro:

76.1. paaugstinot spiedienu renovējamā gāzesvadā līdz 0,4 MPa (4 bar), - kā gāzesvadam ar iepriekšējo spiedienu;

76.2. paaugstinot spiedienu renovējamā gāzesvadā līdz 0,6 MPa (6 bar), - kā augsta spiediena gāzesvadam.

77. Paaugstinot spiedienu renovējamā gāzesvadā, kas atrodas ierobežotā platībā, ņem vērā faktisko attālumu no ēkām, būvēm un inženierkomunikācijām.

78. Izmantojot gāzesvadu renovācijā ievilkšanas metodi, polietilēna un tērauda cauruļu diametra attiecībai jābūt tādai, lai polietilēna cauruli un detaļas varētu brīvi ievietot tērauda caurulē, nesabojājot polietilēna cauruli. Renovējamo posmu galos noblīvē starptelpu starp tērauda un polietilēna cauruli atbilstoši lietojamo materiālu ražotāja norādījumiem. Par noblīvēšanas kvalitāti ir atbildīgs būvdarbu vadītājs.

79. Projektējot gāzes regulēšanas punktus (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktus (SGRP) un mājas regulatorus (MR), izmanto atkārtota lietojuma (tipveida) būvprojektus.

80. Nesacilpotā sistēmā visos jaunbūvējamos un rekonstruējamos gāzes regulēšanas punktos (GRP) un skapjveida gāzes regulēšanas punktos (SGRP), kuri paredzēti atsevišķu ēku vai mikrorajonu gāzapgādei, nepieciešamas divas reducēšanas līnijas, kuras katra atsevišķi nodrošina pilnu plānotā gāzes daudzuma caurplūdi.

81. Sacilpotā sistēmā visos jaunbūvējamos un rekonstruējamos gāzes regulēšanas punktos (GRP) un skapjveida gāzes regulēšanas punktos (SGRP) nepieciešams tāds reducēšanas līniju skaits, kas nodrošina nepārtrauktu un drošu gāzes padevi visiem lietotājiem.

82. Gāzes regulēšanas punktus (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktus (SGRP), gāzes regulēšanas mezglus (GRM) un mājas regulatorus (MR) apgādā ar filtriem, drošības slēgvārstiem, gāzes regulēšanas ierīcēm, drošības noplūdes vārstiem, noslēgierīcēm, mērīšanas līdzekļiem un, ja nepieciešams, ar gāzes uzskaites mezgliem, kuri atbilst piemērojamo standartu prasībām.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

83. Daļu no noslēgierīcēm un iekārtām (piemēram, filtrus, uzskaites mezglus) var izvietot ārpus gāzes regulēšanas punktiem (GRP) un skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (SGRP), nodrošinot to ekspluatāciju atbilstoši piemērojamo standartu un attiecīgo noslēgierīču un iekārtu ražotāju prasībām. Ārpus gāzes regulēšanas punktiem (GRP) un skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (SGRP) izvietotās noslēgierīces un iekārtas iežogo.

84. Drošības slēgvārstu var neuzstādīt rūpniecības uzņēmumu gāzes regulēšanas punktos (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktos (SGRP) un gāzes regulēšanas mezglos (GRM), ja ražošanas procesā nepieciešama nepārtraukta gāzes padeve. Minētajā gadījumā ierīko automātiskās signalizācijas ierīces, kas signalizē:

84.1. par nepieļaujamu gāzes spiediena paaugstināšanos vai pazemināšanos kontrolējamajā sistēmā;

84.2. par nepieļaujamu gāzes koncentrācijas paaugstināšanos telpā.

85. Gāzes filtriem, ko izmanto gāzes regulēšanas punktos (GRP) un skapjveida gāzes regulēšanas punktos (SGRP), kur gāzes caurplūde ir lielāka par 200 nm³/h, uzstāda diferenciālā spiediena manometrus ar iezīmētu maksimālā diferenciālā spiediena rādījumu.

86. Gāzes regulēšanas punktos (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktos (SGRP) un gāzes regulēšanas mezglos (GRM) nepieciešamas ierīces gāzes ieejas un izejas spiediena mērīšanai.

87. Gāzes regulēšanas punktos (GRP) un skapjveida gāzes regulēšanas punktos (SGRP) ir nepieciešama vieta telemehanizācijas bloku uzstādīšanai.

88. Gāzes regulēšanas punktu (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktu (SGRP) un mājas regulatoru (MR) komplektācijas elementi nodrošina minēto iekārtu normālu darbību Latvijas klimatiskajos apstākļos.

89. Konteinera tipa gāzes regulēšanas punktiem (GRP) un skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (SGRP) nepieciešama konteinera (skapja) korpusa skaņas izolācija un siltumizolācija. Konteinera tipa gāzes regulēšanas punkta (GRP) konstrukcijas paredz no degtnespējīgiem materiāliem.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

90. Nosakot attālumu no gāzes regulēšanas iekārtām (gāzes regulēšanas punktiem (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (SGRP) un mājas regulatoriem (MR)) līdz ēkām un būvēm, kā arī logiem, durvīm un citām ailām, ņem vērā ugunsdrošības prasības, kā arī prasības cilvēku, vides un attiecīgo iekārtu ilgstošas ekspluatācijas drošībai.

91. Ja ap drošības ierīcēm un gāzes spiediena regulēšanas ierīcēm paredzēts apvads (bypass), to aprīko ar (gāzes plūsmas virzienā):

91.1. noslēgierīci ar hermētisku noslēgu;

91.2. drošības ierīci;

91.3. ar roku regulējamu vārstu;

91.4. spiediena mērīšanas līdzekli ar lielākā pieļaujamā spiediena atzīmi;

91.5. otru noslēgierīci ar hermētisku noslēgu.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

92. Gāzes regulēšanas punktiem (GRP) un skapjveida gāzes regulēšanas punktiem (SGRP) nepieciešami spiediena izlīdzināšanas (“elpošanas”), izpūšanas un spiediena samazināšanas vadi ar izvadi atmosfērā. Atļauts apvienot kopējā vadā izpūšanas vadus, kuros ir vienāds spiediens.

93. Uz visām ierīcēm uzstāda vadus (sveces) spiediena samazināšanai, ja tas paredzēts konstrukcijā.

94. Drošības noplūdes ierīces caurplūdi nosaka, izmantojot aprēķinu.

95. Gāzes regulēšanas punktus (GRP), kā arī telpas, kurās izvietoti gāzes regulēšanas mezgli (GRM), aprīko ar dabīgo vai mākslīgo apgaismojumu atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.336 “Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām”. Ja gāzes regulēšanas mezgls (GRM) izvietots publiski pieejamā teritorijā, tā ārējās sienās logus neprojektē, bet var iebūvēt stikla blokus.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

96. Gāzes regulēšanas punktos (GRP), kā arī telpās, kurās izvietoti gāzes regulēšanas mezgli (GRM), visas elektroietaises ierīko atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.336 “Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām”.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

97. Visās gāzes regulēšanas punktu (GRP) ēkās vai konteineros, skapjveida gāzes regulēšanas punktos (SGRP) un telpās, kurās izvietoti gāzes regulēšanas mezgli (GRM) vai mājas regulatori (MR), nepieciešama dabiskā ventilācija.

98. Gāzes regulēšanas punktos (GRP) un skapjveida gāzes regulēšanas punktos (SGRP) iezemējumu un aizsardzību pret zibeni ierīko atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.336 “Noteikumi par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām”.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

99. Gāzes regulēšanas punktu (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktu (SGRP) un mājas regulatoru (MR) iežogojuma nepieciešamību nosaka pasūtītājs kopīgi ar projektētāju, ņemot vērā šī būvnormatīva 83.punktā noteiktās prasības.

100. Gāzes regulēšanas punktu (GRP) apsardzes signalizācijas nepieciešamību nosaka būvprojektā pēc saskaņošanas ar pasūtītāju.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

101. Gāzes regulēšanas punktu (GRP) iekārtas atļauts izvietot:

101.1. atsevišķās ēkās un konteineros;

101.2. pie ražošanas uzņēmumu ēkām, katlumājām un publiskajām ēkām ar ražošanas telpām piebūvētās ēkās un konteineros;

101.3. konteineros uz gazificējamu U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes ražošanas ēku jumta (ar degtnespējīgu siltumizolācijas segumu);

101.4. pazemes skapjos.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

102. Gāzes regulēšanas punktus (GRP) izvieto U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes vienstāva ēkās bez pagrabiem un ar savietota jumta konstrukciju (bez bēniņiem).

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

103. Gāzes regulēšanas punktu (GRP) grīdu seguma materiāls ir antistatisks un dzirksteļdrošs.

104. Sienām un starpsienām, kuras atdala tehnoloģisko iekārtu telpu no palīgtelpām, ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-60, tās ir gāznecaurlaidīgas un balstās uz kopēja pamata.

105. Gāzes regulēšanas punktu (GRP) telpām ir tieša izeja uz āru.

106. Gāzes regulēšanas punktu (GRP) durvis veramas uz āru un no ārpuses aizslēdzamas. Durvīm paredz iespēju fiksēt tās atvērtā stāvoklī, kā arī atvērt no iekšpuses bez atslēgas.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

107. Lai iespējamā gāzes–gaisa maisījuma sprādziena radītais spiediens tiktu reducēts atmosfērā, gāzes regulēšanas punkta (GRP) ēkai vai konteineram saskaņā ar ugunsdrošību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām paredz viegli atdalāmas ārējas norobežojošas konstrukcijas.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

108. Gāzes regulēšanas punktu (GRP) ēkas piebūvē pie ugunsdrošām ēku sienām, kurās nav logu un durvju un kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI-60. Sienas un sienu šuves ir gāznecaurlaidīgas. Konteineru tipa gāzes regulēšanas punktu (GRP) atļauts izvietot uz savietotiem jumtiem, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par REI-60.

109. Ja gāzes regulēšanas punkta (GRP) ieejas spiediens ir līdz 0,6 MPa, tā ēkas un konteinerus var piebūvēt U1 un U2 uguns­noturības pakāpes ēkām, kuru telpas ir ugunsdrošas, ņemot vērā šī būvnormatīva 107.punktā noteiktās prasības.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

110. Ja gāzes regulēšanas punkta (GRP) ieejas spiediens ir virs 0,6 MPa līdz 1,6 MPa, tā ēkas un konteinerus var piebūvēt U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes ēkām, ņemot vērā šī būvnormatīva 107.punktā noteiktās prasības.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

111. Gāzes regulēšanas punkta (GRP) elektroapgaismojums, elektroiekārtas un ar elektrisku izejas signālu aprīkotie mērīšanas līdzekļi ir sprādziendroši.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

112. Nav atļauta dūmvadu un ventilācijas kanālu izbūve gāzes regulēšanas punktu (GRP) ēku norobežojošajās sienās un iekšējās starpsienās.

113. Gāzes regulēšanas punktu (GRP) apsildīšanas nepieciešamību nosaka būvprojektā.

114. Skapjveida gāzes regulēšanas punktus (SGRP) un mājas regulatorus (MR) uzstāda uz atsevišķiem pamatiem, pie būvju sienām vai pazemē.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

115. Skapjveida gāzes regulēšanas punktus (SGRP) un mājas regulatorus (MR) ar ieejas spiedienu līdz 0,4 MPa un maksimālo caurplūdi līdz 50 m³/h atļauts izvietot uz jebkura lietojuma un ugunsnoturības pakāpes būvju ārējām sienām.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

116. Skapjveida gāzes regulēšanas punktus (SGRP) un mājas regulatorus (MR) ar ieejas spiedienu līdz 0,4 MPa un maksimālo caurplūdi lielāku par 50 m3/h atļauts izvietot uz būvju ārējām sienām, kurām ir vismaz U1 vai U2 ugunsnoturības pakāpe. Uz dzīvojamo, publisko un jaukta lietojuma būvju ārējām sienām atļauts izvietot skapjveida gāzes regulēšanas punktus (SGRP) un mājas regulatorus (MR) ar maksimālo caurplūdi līdz 250 m3/h.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

117. Skapjveida gāzes regulēšanas punktus (SGRP) un mājas regulatorus (MR) ar ieejas spiedienu līdz 0,6 MPa atļauts izvietot pie gazificējamu rūpniecības, lauksaimniecības ražošanas ēku un katlumāju ārējām sienām, kurām ir vismaz U1 vai U2 ugunsnoturības pakāpe, kā arī pie ekspluatācijā esošu gāzes regulēšanas punktu (GRP) ēku sienām.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

118. Gāzes regulēšanas mezglus (GRM) ar ieejas spiedienu līdz 0,4 MPa atļauts izvietot ugunsdrošās telpās, kurās izvietoti gāzes patēriņa agregāti, vai ar vaļējām ailām savienotās ugunsdrošās telpās.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

119. Gāzes regulēšanas mezglus (GRM) aizliegts izvietot zem kāpnēm, kā arī telpās, kurās iespējama sprādzienbīstama vai ugunsbīstama vide un šī būvnormatīva 56.punktā minētajās telpās.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

120. Vienā telpā izvietoto gāzes regulēšanas mezglu (GRM) daudzums nav ierobežots. Vienam reducēšanas mezglam nedrīkst būt vairāk par divām regulēšanas līnijām.

121. Gāzes regulēšanas mezglus (GRM) atļauts izvietot pie katra attiecīgā gāzes padeves siltumagregāta degļa.

122. Atļauts neuzstādīt filtru gāzes regulēšanas mezglam (GRM), ja gāzes padeve tam tiek nodrošināta no gāzes attīrīšanas mezgla, gāzes regulēšanas punkta (GRP) vai skapjveida gāzes regulēšanas punkta (SGRP), kur ir uzstādīti filtri, un gāzesvada garums līdz tiem nepārsniedz 1000 m.

123. Atļauts piegādāt gāzi no gāzes regulēšanas mezglam (GRM) gazificējamiem agregātiem, kas izvietoti ugunsdrošās telpās, kuras atrodas citās ēkas telpās, ja minētie agregāti darbojas vienāda spiediena režīmā un ir nodrošināta apkalpojošā personāla un atbildīgās personas iekļūšana telpā, kurā atrodas gāzes izmantošanas agregāti un gāzes reducēšanas mezgli.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

124. Ventilācija telpās, kurās atrodas gāzes regulēšanas mezgli (GRM), atbilst ražošanas procesa prasībām.

124.¹ Gāzes sadales sistēmu un to lietotāja ārējo gāzapgādes sistēmu, kas paredzētas gāzes lietotājam ar gada patēriņu vairāk par 25 tūkst.m3, būvniecības pasūtītājam šo būvdarbu kvalitātes kontrolei jāpieaicina būvuzraugs.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

125. Polietilēna cauruļu savienošanai lieto elektrometināmus veidgabalus vai sadurmetināšanu.

126. Polietilēna cauruļu sadurmetināšanai un metināšanai ar elektrouzmavām atļauts lietot tikai pilnīgi automātiskas metināšanas iekārtas, kas kontrolē un reģistrē sakausēšanas parametrus atbilstoši standartam LVS ISO 12176-1 “Plastmasas caurules un veidgabali. Iekārta polietilēna sistēmu savienošanai ar kausēšanu (metināšanu). 1.daļa. Sadurmetināšana” un standartam LVS ISO 12176-2 “Plastmasas caurules un veidgabali. Iekārta polietilēna sistēmu savienošanai ar kausēšanu (metināšanu). 2.daļa. Metināšana ar elektrouzmavām”.

127. Metināšanas iekārtas kalibrē izgatavotāju noteiktajos termiņos. Polietilēna cauruļu metinātājam jābūt kompetentam un atestētam darbam ar metināšanas iekārtām (attiecīgajā savienošanas tehnikā). Attiecīgo atestāciju nosaka piemērojamie standarti.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

128. Polietilēna gāzesvadu metinātos savienojumus veido atbilstoši standartam LVS EN 12007-2:2000 “Gāzapgādes sistēmas. Cauruļvadi ar maksimālo pieļaujamo darba spiedienu līdz 16 bar (ieskaitot). 2.daļa. Īpaši funkcionālie ieteikumi polietilēnam (MOP līdz 10 bar - ieskaitot)”.

129. Tērauda cauruļvadu metināšanu drīkst veikt metinātāji, kuri elektroloka un gāzes metināšanā saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.588 “Metālmateriālu metinātāju un defekto­skopistu sertificēšanas kārtība reglamentētajā sfērā” atestēti atbilstoši standartam LVS EN 287-1:2006+AC+A2 “Metinātāju kvalifikācijas pārbaude. Kausēšanas metināšana. 1.daļa: Tēraudi”, bet kontaktmetināšanā – atbilstoši standartam LVS EN 1418:1997 “Metināšanas personāls – Metālisko materiālu kausēšanas metināšanas operatoru un kontaktmetināšanas ieregulētāju pilnīgi mehanizētai un automātiskai atestācijas pārbaude”.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

130. Pirms tērauda gāzesvadu metināšanas uzsākšanas metinātājs pierāda spēju veikt metināšanas darbus atbilstoši standartam LVS EN 12732:2001 “Gāzapgādes sistēmas. Tērauda cauruļvadu metināšana. Funkcionālās prasības”.

131. Metināmās tērauda caurules sagatavo, metināšanas piedevmateriālus izvēlas un metināšanas darbus veic atbilstoši standartam LVS EN 12732:2001 “Gāzapgādes sistēmas. Tērauda cauruļvadu metināšana. Funkcionālās prasības”.

132. Metināšanas darbu uzraudzību veic atbilstoši standartam LVS EN ISO 14731:2007 “Metināšanas darbu uzraudzība. Uzdevumi, atbildība” un standartam LVS EN 12732:2001 “Gāzapgādes sistēmas. Tērauda cauruļvadu metināšana. Funkcionālās prasības”.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

133. Būvorganizācija nodrošina katra metinātāja sametināto pazemes gāzesvadu savienojumu identifikāciju.

134. Visus metinātos savienojumus pārbauda vizuāli atbilstoši standartam LVS EN 970:1997 “Metināto kausēto šuvju nesagraujošā pārbaude - Vizuālā pārbaude” un standartam LVS EN 12732:2001 “Gāzapgādes sistēmas. Tērauda cauruļvadu metināšana. Funkcionālie ieteikumi”.

135. Gāzesvadu metināto savienojumu kvalitāti pārbauda atbilstoši standartam LVS EN 12732:2001 “Gāzapgādes sistēmas. Tērauda cauruļvadu metināšana. Funkcionālās prasības”. Pēc operatora vai pasūtītāja pieprasījuma pārbaudes apjomu var palielināt, kā arī veikt papildu pārbaudes.

136. Gāzesvadu metināto savienojumu kvalitātes pārbaužu rezultātus dokumentāri noformē.

137. Ja metinātie savienojumi neatbilst kvalitātes prasībām, tos brāķē un izgriež. Pieļaujams labot ar elektroloku metinātos savienojumus un veikt atkārtotu kvalitātes pārbaudi.

138. Metinātājiem, kuri savieno metālmateriālus, un defektoskopistiem, kuri veic metināto savienojumu nesagraujošās pārbaudes, profesionālās kvalifikācijas sertifikāciju veic atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.588 “Metālmateriālu metinātāju un defektoskopistu sertificēšanas kārtība reglamentētajā sfērā”.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

139. Pēc būvmontāžas darbu veikšanas sastāda pazemes un virszemes gāzesvadu un gāzes regulēšanas iekārtu būvmontāžas pasi (rūpnieciski ražotu konteineru tipa gāzes regulēšanas punktu (GRP) un skapjveida gāzes regulēšanas punktu (SGRP) būvmontāžas pasi sastāda izgatavotājs).

140. Par būvmontāžas darbu kvalitāti un to atbilstību būvnormatīvu un piemērojamo standartu prasībām ir atbildīgs būvkomersants saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

141. Gāzesvadu un gāzes regulēšanas iekārtu montāžas starpoperāciju un kvalitātes kontroli veic atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.165 “Noteikumi par spiedieniekārtām un to kompleksiem”, būvnormatīviem, piemērojamajiem standartiem un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

142. (Svītrots ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475.)

143. Gāzes sadales sistēmas operators ir tiesīgs piedalīties montāžas starpoperāciju un darbu kvalitātes uzraudzīšanā.

144. Starpoperāciju pārbaudes veic:

144.1. gāzesvada trases nospraušanai;

144.2. gāzesvada ieguldīšanas dziļumam, kritumam, gultnei, apvalkcaurulēm;

144.3. gāzesvada aizsargpārklājumiem;

144.4. gāzesvada aizbēršanai;

144.5. gāzesvada izpūšanai;

144.6. stiprībai un hermētiskumam;

144.7. PE gāzesvadu signālvada ievietošanai;

144.8. pazemes gāzesvadu beztranšeju ieguldīšanai (horizontāli vadāmā urbšana, caurduršana, caurspiešana);

144.9. metinājumu kvalitātes pārbaudei.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

145. Visiem jaunbūvētiem un kapitāli remontētiem gāzesvadiem un gāzes regulēšanas iekārtām pārbauda stiprību un hermētiskumu.

146. Stiprību un hermētiskumu pārbauda darbuzņēmējs. Pārbaudes rezultātus ieraksta būvmontāžas pasē.

147. Pirms stiprības un hermētiskuma pārbaudes gāzesvadus un gāzes spiediena regulēšanas iekārtas iztīra. Tīrīšanas veidu nosaka būvprojektā.

148. Veicot stiprības un hermētiskuma pārbaudes, gāzesvadus var sadalīt atsevišķos posmos (posma garumu var noteikt būvprojektā) ar “aklajiem” atlokiem, slēgplāksnēm, noslēgierīcēm, izmantojot noslēgus vai līnijas noslēgierīces. Līnijas noslēgierīces drīkst izmantot kā robeželementu, ja spiediena kritums pārbaudē nepārsniedz lielumu, kas pieļaujams attiecīgā tipa noslēgierīcei. Tērauda gāzesvadu montāžas šuves, kas metinātas pēc stiprības un hermētiskuma pārbaudēm, pārbauda ar nesagraujošām kontroles metodēm saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, bet polietilēna gāzesvadu montāžas šuves - vizuāli.

149. Virszemes gāzesvadu un gāzes regulēšanas iekārtu stiprību un hermētiskumu pārbauda pēc noslēgierīces, iekārtas, kā arī kontrolierīču un mērierīču uzstādīšanas. Ja noslēgierīce, iekārta vai ierīce neatbilst pārbaudes spiedienam, tās vietā ieliek starpgabalu, “aklo” atloku vai slēgplāksni.

150. Gāzes sistēmu stiprības un hermētiskuma pārbaudē lieto manometrus, kuru precizitātes klase ir vismaz 0,6 un maksimālais mērījumu diapazons 150 % no pārbaudes spiediena. Ja pārbaudes spiediens ir līdz 0,01 MPa, lieto šķidruma manometrus ar ūdens pildījumu vai elektroniskos manometrus. Barometriskā spiediena mērīšanai lieto barometrus - aneroīdus. Atļauts izmantot barometriskā spiediena datus, kas saņemti no reģionālajām meteoroloģiskajām stacijām. Spiediena pārbaudēs atļauts lietot mērīšanas līdzekļus, kuri verificēti normatīvajos aktos par mērījumu vienotību.

(Grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

151. Hermētiskuma pārbaudi var veikt vienlaikus ar stiprības pārbaudi (kombinētā pārbaude), izmantojot to pašu vidi un spiedienu.

152. Stiprības un hermētiskuma pārbaudes veic ar ūdeni vai gaisu, izmantojot spiediena mērīšanas metodi atbilstoši standartam LVS EN 12327:2001 “Gāzapgādes sistēmas. Spiediena pārbaude, pieņemšana ekspluatācijā un ekspluatācijas pārtraukšanas kārtība”. Pazemes gāzesvadiem, kā arī zemā un vidējā spiediena virszemes gāzesvadiem stiprību un hermētiskumu pārbauda ar gaisa spiedienu. Augstā spiediena virszemes gāzesvadiem stiprību un hermētiskumu pārbauda ar gaisa spiedienu (ievērojot būvprojektā paredzētos īpašos drošības pasākumus) vai ar ūdeni. Veicot pārbaudes ar gaisu, nodrošina, lai kopā ar pārbaudē izmantojamo gaisu gāzesvados neiekļūtu ūdens un nerastos ūdens kondensāts.

153. Stiprības un hermētiskuma pārbaudes spiediens un ilgums pazemes gāzesvadiem noteikts šī būvnormatīva pielikuma 4.tabulā, virszemes gāzesvadiem - 5.tabulā, gāzes regulēšanas iekārtām un to cauruļvadiem - 6.tabulā.

154. Gāzesvada stiprības pārbaudes laikā nav pieļaujams spiediena kritums, kas pārsniedz piemērojamajos standartos noteikto. Izdarot gāzesvada pneimatisko stiprības pārbaudi, defektu meklēšanu drīkst uzsākt tikai pēc spiediena samazināšanas līdz normai, kāda hermētiskuma pārbaudei noteikta saskaņā ar piemērojamajiem standartiem.

155. Pazemes gāzesvadu stiprību pārbauda pēc to samontēšanas tranšejā un piebēršanas vismaz 0,2 m augstumā virs tērauda gāzesvada caurules vai 0,5 m augstumā virs polietilēna caurules. Stiprības pārbaudi atļauts veikt pēc tranšejas aizbēršanas līdz būvprojekta atzīmēm.

156. Pazemes gāzesvadu hermētiskumu pārbauda pēc to aizbēršanas līdz būvprojekta atzīmēm. Pirms hermētiskuma pārbaudes gāzesvadā uztur pārbaudes spiedienu, lai temperatūra izlīdzinātos ar grunts temperatūru. Minimālais temperatūras izlīdzināšanas ilgums ir šāds:

156.1. gāzesvadam ar nosacīto diametru (DN) līdz 300 mm (ieskaitot) - 6 stundas;

156.2. gāzesvadam ar nosacīto DN virs 300 mm līdz 500 mm (ieskaitot) - 12 stundu;

156.3. gāzesvadam ar nosacīto DN virs 500 mm - 24 stundas.

157. Pazemes gāzesvada hermētiskuma pārbaudes laikā faktiskais spiediena kritums nedrīkst pārsniegt aprēķināto pieļaujamo vērtību, kuru nosaka, izmantojot šādu formulu:

, kur

ΔP - pieļaujamais spiediena kritums (KPa);

ΔP’ - pieļaujamais spiediena kritums (mm Hg);

d - gāzesvada iekšējais diametrs (mm);

T - pārbaudes laiks (h).

158. Ja gāzesvads sastāv no cauruļvadu posmiem, kuriem ir dažāds diametrs (d₁, d₂, d₃...d_n):

, kur

d₁, d₂ , d₃...d_n - gāzesvada posmu iekšējais diametrs (mm);

l₁, l₂, l₃...l_n - attiecīgā diametra gāzesvada posma garums (m);

158.2. faktisko spiedienu gāzesvadā ΔP_f (kPa vai mm Hg) pārbaudes laikā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ΔP_f = (P₁ + B₁) – (P₂ + B₂) , kur

P₁ un P₂ - manometra rādījumi pārbaudes sākumā un beigās (kPa vai mm Hg);

B₁ un B₂ - barometra rādījumi pārbaudes sākumā un beigās (kPa vai mm Hg).

159. Apvalkcaurulēs ievietotos gāzesvada posmus ūdensšķēršļu, dzelzceļu, tramvaja sliežu ceļu un autoceļu pārejās pārbauda trijās stadijās:

159.1. stiprības pārbaude - pēc posma vai tā daļas sametināšanas pirms iebūves pārejā;

159.2. hermētiskuma pārbaude - pēc iebūves pārejā, visu pārejas darbu pabeigšanas un gāzesvada aizbēršanas;

159.3. hermētiskuma pārbaude - kopā ar visa gāzesvada hermētiskuma pārbaudi.

160. Gāzesvada hermētiskumu ūdensšķēršļu, dzelzceļu, tramvaja sliežu ceļu un autoceļu pārejās var nepārbaudīt, ja tas saskaņots ar gāzes sadales sistēmas operatoru un attiecīgā šķēršļa īpašnieku. Gāzesvada pārejas var nepārbaudīt pirms iebūves pārejā, ja tiek veikta gāzesvada beztranšejas ieguldīšana. Ja zemūdens pāreju veido viena caurule (bez metinātiem savienojumiem pārejas posmā), to var pārbaudīt vienlaikus ar visu pārbaudāmo gāzesvadu.

161. Pirms virszemes gāzesvadu (arī gāzes regulēšanas punktu (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktu (SGRP), gāzes regulēšanas mezglu (GRM) un mājas regulatoru (MR)) hermētiskuma pārbaudes tos piepilda ar gaisu, uztur pārbaudes spiedienu, kamēr gāzesvadā un apkārtējā gaisā izlīdzinās temperatūra.

162. Veicot gāzes regulēšanas punktu (GRP), skapjveida gāzes regulēšanas punktu (SGRP), gāzes regulēšanas mezglu (GRM) vai mājas regulatoru (MR) cauruļvadu, iekārtu un ierīču montāžu būvlaukumā, cauruļvadus, iekārtas un ierīces var pārbaudīt visas kopā kā vienu iekārtu (no ieejas noslēgierīces līdz izejas noslēgierīcei), ņemot vērā pārbaudes spiediena normas ieejas pusē, vai pa daļām (līdz spiediena regulatoram un aiz tā). Līdz spiediena regulatoram -, ņemot vērā pārbaudes spiediena normas ieejas pusē, bet aiz spiediena regulatora -, ņemot vērā pārbaudes spiediena normas izejas pusē.

163. Stiprības un hermētiskuma pārbaudēs konstatētos trūkumus (defektus) novērš pēc spiediena pazemināšanas gāzesvadā līdz atmosfēras spiedienam. Stiprības pārbaudes laikā konstatētos trūkumus novērš līdz gāzesvada hermētiskuma pārbaudei.

164. Pēc tam kad novērsti stiprības vai hermētiskuma pārbaudē konstatētie trūkumi, veic atkārtotu stiprības vai hermētiskuma pārbaudi.

165. Būvkomersants sadales un lietotāja gāzesvadu sistēmu un regulēšanas iekārtu montāžas darbu izpildes gaitā uzrāda pasūtītājam vai tā būvuzraugam un gāzes piegādātājam nepieciešamo starpoperāciju izpildi un būvdarbu pārbaudes atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu, šī būvnormatīva un tam piemērojamo standartu – LVS 417:2002 “Gāzes sadales un Lietotāja sistēmas. Ārējie gāzesvadi un regulēšanas iekārtas. Projektēšana”, LVS 418:2002 “Gāzapgādes sistēmas. Ārējie gāzesvadi. Būvdarbi”, LVS 421:2002 “Gāzes sadales un lietotāja sistēmas. Papildprasības polietilēna gāzesvadu projektēšanā, būvniecībā un remontā”, LVS 423:2002 “Vispārīgās prasības tērauda pazemes gāzesvadu korozijaizsardzībai” – prasībām. Standartizāciju izpildi un pārbaudes apstiprina ar atbilstības sertifikātu – būvmontāžas pasi.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

166. Būvobjektu, kuram izstrādāta tehniskā shēma, pieņem ekspluatācijā saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem, bet būvobjektu, kuram izstrādāts būvprojekts, – saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr.299 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”.

(MK 30.06.2008. noteikumu Nr.475 redakcijā)

167. Samontēto gāzesvadu sistēmu un regulēšanas iekārtu pieņemšanu ekspluatācijā apstiprina dokumentāri.

168. Jaunbūvētos vai rekonstruētos gāzesvadus un gāzes regulēšanas iekārtas atļauts pievienot ekspluatācijā esošiem gāzesvadiem pēc tam, kad jaunbūvētais vai rekonstruētais gāzesvads ir pieņemts ekspluatācijā un pasūtītājs ir iesniedzis attiecīgus dokumentus gāzes sadales sistēmas operatoram, un operators ir pārbaudījis, vai lietotājs ir sagatavojies gāzes saņemšanai.

(Pielikums grozīts ar MK 30.06.2008. noteikumiem Nr.475)

1.tabula

Gāzes sadales sistēmu un lietotāja gāzapgādes sistēmu klasifikācija

2.tabula

Cauruļu nominālais sieniņas biezums (mm)

3.tabula

Cauruļu minimālais sieniņas biezums (mm)

4.tabula

Pazemes gāzesvadi

5.tabula

Virszemes gāzesvadi

6.tabula

Gāzes regulēšanas iekārtas un to cauruļvadi