Šā likuma mērķis ir nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības nosacījumu. Likums nosaka zinātnes un augstākās izglītības vienotību, zinātniskās darbības subjektu tiesības, atbildību, neatkarību un akadēmisko brīvību, profesionālās un sociālās garantijas, valsts institūciju kompetenci un saistības zinātniskās darbības nodrošināšanā.

1. pants. Zinātniskās darbības jēdziens

Zinātniskā darbība ir mērķtiecīga faktu vākšana, sistematizēšana un izskaidrošana nolūkā iegūt jaunas zināšanas par pētāmajām parādībām dabā, apziņas sfērā un sabiedrībā, tā ietver teorētisko priekšstatu pārbaudīšanu, popularizēšanu un sagatavošanu praktiskai izmantošanai.

2.pants. Zinātniskās darbības tiesiskais pamats

Zinātniskās darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums, Augstskolu likums un citi ar zinātni un studijām saistītie likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(13.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

3. pants. Tiesības veikt zinātnisko darbību

Tiesības veikt zinātnisko darbību ir jebkurai personai neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, sociālā, mantiskā un dienesta stāvokļa un izcelšanās.

4. pants. Zinātniskās darbības subjekti

Zinātniskās darbības subjekti šā likuma izpratnē ir atsevišķi zinātnieki, zinātnieku grupas, zinātniskās iestādes un to apvienības, augstskolas, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kuru statūtos ir paredzēta zinātniskā darbība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

5. pants. Zinātnieka statuss

Zinātnieks šā likuma izpratnē ir fiziskā persona, kura veic zinātnisko darbību un kurai ir šajā likumā noteiktajā kārtībā iegūta vai apstiprināta zinātniskā kvalifikācija.

Zinātnieka statusu nosaka viņa zinātniskā kvalifikācija, personiskie sasniegumi zinātnē un zinātnisko aprindu vērtējums. Valsts rūpējas par šim statusam atbilstošu zinātniskās darbības nodrošinājumu, atalgojumu, darba apstākļiem, materiālo un morālo atbalstu.

Zinātnieka statuss nav atkarīgs no viņa zinātniskās specializācijas ka arī no zinātniskās darbības motīviem vai darba devēja statusa.

6. pants. Zinātnieka pienākumi

Zinātnieka vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt pētījumu objektivitāti;

2) informēt sabiedrību par savu pētījumu rezultātiem, kā arī savas kompetences ietvaros sniegt konsultācijas un ekspertatzinumus;

3) popularizēt zinātnes sasniegumus un atziņas, dot atzinumus par moderno tehnoloģiju un organizatorisko paņēmienu izmantošanas iespējām Latvijas saimnieciskās konkurētspējas celšanai;

4) celt savu zinātnisko kvalifikāciju un piedalīties jaunu zinātnieku sagatavošanā;

5) pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc zinātnieka atzinuma, var radīt draudus cilvēcei, sabiedrībai vai dabai, un informēt par to sabiedrību;

6) piedalīties tādu pētījumu uzdevumu formulēšanā, kuru mērķis ir Latvijas saimnieciskās konkurētspējas celšana un nacionālās identitātes attīstīšana;

7) piedalīties izglītības sistēmas modernizēšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

7. pants. Zinātnieka atbildība

Zinātnieks atbild par savu zinātnisko pētījumu rezultātu objektivitāti un par saviem secinājumiem, kas izdarīti, pamatojoties uz šiem rezultātiem, neatkarīgi no tā, kas ir pētījumu pasūtījis vai finansējis.

Zinātnieks atbild par savas kompetences pārsniegšanu, ja tās rezultātā sabiedrībai tiek sniegtas rekomendācijas, kas neizriet no konkrētiem zinātnisko pētījumu rezultātiem.

Zinātnieks atbild par to, lai viņa rīcībā nodotie materiāli, finansu līdzekļi un informācija tiktu izmantota vienīgi izvirzīto zinātnisko mērķu sasniegšanai.

Zinātnieks neatbild par zinātnisko pētījumu rezultātu tālākas izmantošanas sekām, ja vien viņš pats nav šo pētījumu rezultātu izmantotājs vai izmantošanas sagatavotājs vai arī ja nepastāv vienošanās starp zinātnieku un viņa pētījumu rezultātu izmantotāju.

Zinātnieks atbild par informācijas izpaušanu, ja ar likumu noteikts, ka šī informācija ir valsts noslēpums.

8. pants. Zinātnieka tiesības

Zinātniekam ir tiesības:

1) brīvi izvēlēties pētījumu virzienu un metodes atbilstoši savām zinātniskajām interesēm, kompetencei un humānisma principiem;

2) ar individuālu vai kolektīvu zinātnisko pētījumu projektu piedalīties jebkuros atklātos zinātnisko pētījumu darbu konkursos Latvijā un ārvalstīs;

3) neatkarīgi no administrācijas, ar kuru zinātnieks ir darba attiecībās, konkursa kārtībā saņemt finansējumu no valsts, uzņēmumu, sabiedrisko organizāciju vai dažādu fondu līdzekļiem. Attiecībā uz šādi iegūtiem līdzekļiem (granti, subsīdijas, līgumi) zinātniekam ir tiesības būt kredīta rīkotājam. Šīs tiesības uz līguma pamata var nodot tās zinātniskās iestādes administrācijai, ar kuru zinātnieks ir darba attiecībās;

4) bez administratīviem ierobežojumiem piedalīties atklātos konkursos, lai iegūtu līdzekļus savas kvalifikācijas celšanai, kā arī piedalīties dažādos zinātniskos pasākumos Latvijā un ārvalstīs un izmantot piešķirtās iespējas;

5) bez cenzūras un administratīviem ierobežojumiem iesniegt publicēšanai sava zinātniskā darba rezultātus paša izraudzītos zinātniskās preses izdevumos.

Valsts zinātniskajās iestādēs nodarbinātajiem zinātniekiem ar doktora un habilitētā doktora grādu ik gadu pienākas apmaksāts divu kalendāra mēnešu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu kalendāra mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai kvalifikācijas celšanai ārpus savas darbavietas, ja ir attiecīgs rakstveida apstiprinājums.

Zinātniekam ir ekskluzīvas tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies viņa zinātniskās darbības rezultātā, ja darba līgumā nav noteikts citādi.

Ja zinātnieks strādājis uz līguma pamata, viņa tiesības uz zinātniskās darbības rezultātā radīto īpašumu nosaka līgums. Īpašums, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā, ir valsts īpašums.

Zinātnieka tiesību ierobežojumi pieļaujami vienīgi tad, ja pirms zinātnisko pētījumu uzsākšanas viņš devis rakstveida piekrišanu. Valsts zinātniskajās iestādēs nodarbināto zinātnieku tiesību ierobežojumi pieļaujami vienīgi ar valsts pārvaldes institūciju piekrišanu.

9. pants. Atklātums informācijā par zinātniskajiem pētījumiem

Informācijai par zinātniskajiem pētījumiem, kas finansēti no valsts budžeta, jābūt atklātai. Atklātuma ierobežojumus var noteikt ar īpašiem likumdošanas aktiem, valsts zinātniskajās iestādēs — ar valsts pārvaldes institūciju atļauju un ar zinātnieku rakstveida piekrišanu. Šie nosacījumi neattiecas uz profesionāliem un komerciāliem noslēpumiem.

11. pants. Zinātniskās kvalifikācijas pamatprasības

Doktora zinātnisko grādu var iegūt personas, kas patstāvīgi veikušas oriģinālu pētījumu, kura rezultāti atzīstami par nozīmīgu ieguldījumu zinātniskās problēmas izpētē un guvuši starptautisku zinātnisko aprindu ievērību. Par tādu atzīstamas publikācijas recenzētos zinātniskajos žurnālos, kā arī piedalīšanās starptautiskajās konferencēs.

12. pants. Promocijas (doktora zinātniskā grāda piešķiršanas} kārtība

Tiesības piešķirt doktora zinātnisko grādu augstskolām vai valsts zinātniskajām iestādēm deleģē Latvijas Zinātnes padome. Konkrētās zinātnes disciplīnās zinātniskā grāda piešķiršanas nosacījumus un programmas apstiprina augstskolas koleģiālās pārvaldes institūcija, tās izskata Latvijas Zinātnes padome, kas lemj par promocijas tiesību piešķiršanu. Citus ar promocijas kārtību saistītos jautājumus nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

13.pants. Habilitācija un Goda doktora grāda piešķiršana

Habilitētā doktora zinātnisko grādu augstskolas vai valsts zinātniskās iestādes», kurām ir habilitācijas tiesības, piešķir personām, kuru zinātniskā kvalifikācija un praktiski pieredze atbilst šādiem kritērijiem:

1) zinātniskā kvalifikācija apliecina spēju patstāvīgi veikt un vadīt pētījumus;

2) zinātniskā kvalifikācija apliecina spēju patstāvīgi formulēt pētījumu uzdevumus, sadarbojoties ar pasūtītāju;

3) kvalifikācija apliecina spēju patstāvīgi un rezultatīvi ierosināt projektus zinātnes un augstākās izglītības jomā vai atsaukties uz šādiem citu valstu zinātnieku ierosinātiem projektiem, kuri pilnīgi vai daļēji tiek finansēti no starptautiskiem finansu avotiem;

4) kvalifikācija apliecina prasmi izstrādāt zinātniskas monogrāfijas vai mācību grāmatas;

5) kvalifikācija iegūta, strādājot citu valstu universitātēs;

6) kvalifikācija iegūta, vadot starptautiskus pētījumu projektus;

7) kvalifikācija iegūta, mācot studentus un sagatavojot lekciju kursus starptautisko standartu līmenī;

g) kvalifikācija iegūta, veicot eksperta darbu;

9) kvalifikācija iegūta, veicot eksperta darbu starptautiskos projektos;

10) kvalifikācija iegūta, publicējot pētījumu rezultātus recenzējamos žurnālos;

11) attiecīgā persona piedalījusies Latvijas un starptautiskās zinātniskajās konferencēs.

Kritēriju izskaidrojumu un to piemērošanas kārtību dažādās zinātnes nozarēs nosaka Ministru kabinets.

Habilitāciju veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā habilitācijas padome vai saskaņā ar Augstskolu likumu izveidota paplašinātā habilitācijas padome. Paplašinātā habilitācijas padome var habilitēt zinātņu doktoru, kurš ir iesniedzis dokumentus ievēlēšanai par profesoru konkursa kārtībā un kura sasniegumi atbilst habilitācijas prasībām. Paplašinātā habilitācijas padome habilitāciju veic (apstiprina vai noraida) pirms profesora vai asociētā profesora vēlēšanām.

Universitātes un akadēmijas par īpašiem nopelniem zinātnē vai mācību darbā var piešķirt Goda doktora (Doctor honoris causa, Dr.h.c.) grādu. Piešķiršanas procedūru un kārtību nosaka šo iestāžu koleģiālo pārvaldes institūciju apstiprināts nolikums.

(13.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

14. pants. Zinātnisko grādu nostrifikācija (pielīdzināšana)

Persona, kura ieguvusi zinātnisko grādu pirms šā likuma stāšanās spēkā vai citā valstī un vēlas izmantot šajā likumā noteiktās zinātnieka tiesības Latvijas Republikā, var nostrificēt (pielīdzināt) savu zinātnisko grādu neatkarīgi no tā iegūšanas laika atbilstošam šajā likumā noteiktajam zinātniskajam grādam.

Nostrifikācijas tiesības ir augstskolām, kurām ir promocijas vai habilitācijas tiesības. Nostrifikācijā kā ekspertus pieaicina vienīgi attiecīgo nozaru speciālistus.

Citus ar nostrifikāciju saistītos jautājumus regulē Latviļas Zinātnes padomes apstiprināts nolikums un starpvaldību nolīgumi šajos jautājumos.

15. pants. Zinātniskās darbības organizatoriskā sistēma

Zinātnisko darbību var veikt valsts, sabiedriskajās un privātajās zinātniskajās iestādēs, to apvienībās, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos vai arī individuāli.

Zinātniskās darbības valsts organizatoriskajā sistēmā ietilpst:

1) augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas;

2) Latvijas Zinātnes padome un tās ekspertu komisijas;

3) Latvijas Republikas augstskolas;

4) Latvijas Zinātņu akadēmija;

5) Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija;

6) valsts zinātniskās pētniecības iestādes un to apvienības;

7) zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisija un citas Ministru kabineta izveidotas institūcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

16. pants. Zinātniskās darbības nodrošināšana

Latvijas Republikas Augstākā Padome:

1) piedalās zinātniskās darbības nodrošināšanā, atvēlot šim mērķim noteiktu daļu valsts budžeta līdzekļu, nosakot par to izlietojumu atbildīgo institūciju, izlietojuma kārtību un kontroli;

2) piedalās kā pasūtītāja noteiktu nacionālo programmu realizācijā, iedalot šim nolūkam finansu resursus, nosakot par to izlietojumu atbildīgo institūciju, izlietojuma kārtību un kontroli.

Ministru kabinets:

1) pieņem lēmumus par valsts politiku zinātnē;

2) pieņem lēmumus par attiecīgu valsts pārvaldes institūciju dibināšanu;

3) dibina, reorganizē un likvidē valsts zinātniskās iestādes;

4) nodrošina un kontrolē valsts īpašuma pārvaldīšanu valsts zinātniskajās iestādēs un to apvienībās;

5) pieņem šajā likumā paredzētos normatīvos aktus likumos noteiktās kompetences ietvaros;

6) pasūta noteiktas pētījumu programmas izpildi šim mērķim iedalīto līdzekļu ietvaros, nosakot šo līdzekļu izlietojuma kontroli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

17. pants. Latvijas Zinātnes padome

Latvijas Zinātnes padome ir valdības un zinātnieku koleģiāla institūcija ar juridiskās personas tiesībām. Latvijas Zinātnes padomes pilnvaru laiks ir trīs gadi. Tās darbības kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

18. pants. Latvijas Zinātnes padomes kompetence un pienākumi

Latvijas Zinātnes padomes kompetencē un pienākumos ietilpst:

1) valsts zinātnes attīstības politikas izstrāde un attiecīgu priekšlikumu iesniegšana valdībai;

2) zinātnes finansēšanai paredzētā valsts budžeta projekta sagatavošana;

3) zinātnes finansēšanai atvēlēto valsts budžeta līdzekļu izlietošana;

4) valsts finansēto zinātnisko pētījumu rezultātu zinātniska izvērtēšana un apkopošana, rezultātu pieejamības nodrošināšana;

5) valsts interešu pārstāvība starptautiskajā zinātniskajā sadarbībā;

6) promocijas un habilitācijas tiesību piešķiršana augstskolām un zinātniskajām iestādēm;

7) attiecīgo ekspertu komisiju izveidošana, to darba kārtības noteikšana un kontrole;

8) ar savu darbību saistītas informācijas sagatavošana un publicēšana;

9) zinātniskās pētniecības ētikas kritēriju un diskusiju principu izstrādāšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

19.pants. Latvijas Zinātnes padomes sastāvs

Latvijas Zinātnes padomē tiek deleģēti pārstāvji no:

1) Ministru kabineta — viens;

2) Latvijas Zinātņu akadēmijas — divi;

3) Latvijas Zinātnieku savienības — viens;

4) Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas — viens;

5) Augstskolu rektoru padomes — viens;

6) zinātnes nozaru ekspertu komisijām — pa vienam no katras komisijas.

Latvijas Zinātnes padome no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētaju un viņa vietnieku. Savā kompetencē esošos jautājumus tā izlemj ar vienkāršu balsu vairākumu, taču balsošanā jāpiedalās ne mazāk kā divām trešdaļām no padomes sastāva.

(13.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

20. pants. Latvijas Zinātnes padomes tiesības

Latvijas Zinātnes padomē ir tiesīga:

1) pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju zinātnisko projektu pilnvērtīgas ekspertīzes nodrošināšanai;

2) pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju, lai izlemtu jautājumus par promocijas un habilitācijas tiesību piešķiršanu;

3) pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas attiecas uz zinātnisko darbību Latvijas Republikā;

4) dot valsts budžeta līdzekļu saņēmējam saistošus norādījumus par to izlietojuma kārtību;

5) kontrolēt zinātnes finansēšanai iedalīto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, savas kompetences ietvaros dot tam vērtējumu.

Latvijas Zinātnes padome nav tiesīga ierobežot tās finansēto zinātnisko projektu izpildītāju tiesības un finansiālo rīcībspēju, kas izriet no šā likuma 8. pantā noteiktajām tiesībām.

Sava darba nodrošināšanai Latvijas Zinātnes padome var algot darbiniekus.

21.pants. Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas

Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju pienākumi ir šādi:

1) dot atzinumus par Latvijas Zinātnes padomei iesniegtajiem zinātniskās pētniecības projektiem, programmām un to finansēšanu;

2) izstrādāt un pilnveidot zinātniskās pētniecības projektu izvērtēšanas kritērijus un iesniegt tos Latvijas Zinātnes padomei apstiprināšanai;

3) izstrādāt un pilnveidot valsts zinātnisko iestāžu darba efektivitātes izvērtēšanas kritērijus un iesniegt tos Latvijas Zinātnes padomei apstiprināšanai;

4) sagatavot un dot atzinumu par stāvokli attiecīgajā zinātnes nozarē Latvijas Republikā.

Ekspertu komisijas ievēlē konkrētajā zinātnes nozarē Latvijas Republikā pastāvīgi strādājošie zinātnieki, kuru kvalifikācija apstiprināta atbilstoši šā likuma prasībām.

Par ekspertu komisiju locekļu kandidātiem zinātnieki var tikt izvirzīti vai var personiski pieteikties tikai vienā no zinātnes nozarēm. Ekspertu komisiju locekļu kandidātiem ir jābūt augsti kvalificētiem attiecīgās nozares zinātniekiem, un viņu darbībai ir jāatbilst zinātniskās pētniecības ētikas kritērijiem un diskusiju principiem, kurus izstrādā Latvijas Zinātnes padome kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju. Ekspertu komisiju locekļu vēlēšanu sarakstos iekļauj tikai tos ekspertu komisiju locekļu kandidātus, kuri atbilst šiem kritērijiem un principiem.

Ievēlētie ekspertu komisiju locekļi paraksta "Saistību un atbildības deklarāciju", kuras tekstu apstiprina attiecīgā valsts pārvaldes institūcija.

Pārējos ar ekspertu komisiju izveidošanu un darbību saistītos jautājumus nosaka Ministru kabineta noteikumi. Latvijas Zinātnes padome ir atbildīga par noteiktās ekspertīzes kārtības ievērošanu.

(13.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

22. pants. Zinātniskā darbība Latvijas Republikas valsts augstskolās

Latvijas Republikas valsts augstskolas jautājumos, kas saistīti ar zinātnisko darbību, pielīdzināmas valsts zinātniskajām iestādēm un to apvienībām.

24. pants. Valsts zinātniskā iestāde

Valsts zinātniskā iestāde ir valsts dibināta bezpeļņas organizācija ar juridiskas personas tiesībām, kas uz pašpārvaldes principu pamata organizē zinātnisko darbību, zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un celšanu. Tas darbības materiālo pamatu veido nošķirta valsts īpašuma daļa, kas nodota valsts zinātniskās iestādes pārvaldīšanā. Pārvaldīšanas kārtību nosaka attiecīga valsts pārvaldes institūcija.

Valsts zinātniskā iestāde darbojas saskaņā ar saviem statūtiem, kurus apstiprina Latvijas Zinātnes padome. Valsts zinātnisko iestādi reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 17. decembra likumu «Par bezpeļņas organizāciju». Valsts zinātniskās iestādes, lai realizētu savas darbības mērķus, var iesaistīties apvienībās un asociācijās. Šādu apvienību un asociāciju darbību regulē attiecīgi līgumi.

Valsts pārvaldes institūciju uzdevums ir iepazīties ar valsts zinātnisko iestāžu pētījumu rezultātiem atbilstoši savai valsts pārvaldes sfērai un dot atzinumu par pētījumu rezultātu nozīmi Latvijas saimnieciskas konkurētspējas celšana.

Valsts pārvaldes institūciju iejaukšanās valsts zinātnisko iestāžu darbībā, ja tā nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, nav pieļaujama.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

25. pants. Valsts zinātniskās iestādes dibināšana

Lēmumu par valsts zinātniskās iestādes dibināšanu pieņem Ministru kabinets.

Valsts zinātniskās iestādes organizēšanu līdz statūtu pieņemšanai veic attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas iecelta amatpersona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

26. pants. Valsts zinātniskās iestādes statūti

Valsts zinātniskās iestādes statūtos jānorāda:

1) iestādes nosaukums, adrese, juridiskais statuss;

2) iestādes darbības joma un mērķi;

3) noteikumi par iestādes pārvaldi un darbības kontroli;

4) statūtu fonda lielums un finansēšanas avoti;

5) darba samaksas kārtība;

6) rezerves fonda izmantošanas kārtība;

7) reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

8) iestādes struktūrvienību un zinātnieku grupu izveidošanas, darbības un likvidācijas noteikumi;

9) citi ar iestādes īpatnībām saistīti noteikumi.

Statūtus pieņem valsts zinātniskās iestādes zinātnieku kopsapulce.

27. pants. Valsts zinātnisko iestāžu pārvalde

Valsts zinātnisko iestādi pārvalda koleģiāla institūcija (padome, dome, senāts), ko ievēlē iestādes zinātnieku kopsapulce vai konference. Tās kompetencē ietilpst:

1) iestādes zinātniskās darbības galveno uzdevumu noteikšana;

2) zinātniskās iestādes vadības amatpersonu ievēlēšana statūtos noteiktajā kārtībā un administratīvās vadības skaitliskā sastāva un personālsastāva apstiprināšana;

3) jautājuma ierosināšana par zinātnieka atlaišanu no darba pirms darba līgumā noteiktā termiņa izbeigšanās;

4) zinātnieku ievēlēšana akadēmiskajos amatos;

5) pārstāvju ievēlēšana padomēs un komisijās (zinātnisko grādu piešķiršanas padomē, budžeta, saimnieciskajā un administratīvajā komisijā);

6) iestādes kopējās darbības izdevumu tāmes apstiprināšana.

28. pants. Valsts zinātniskās iestādes administrācijas kompetence

Valsts zinātniskās iestādes administrāciju ievēlē koleģiālās pārvaldes institūcijas.

Tās kompetencē ietilpst:

1) zinātniskās iestādes administratīvās, organizatoriskās un materiāltehniskās funkcionēšanas nodrošināšana;

2) valsts īpašumā esošo ēku, materiālo vērtību un naudas līdzekļu pārvaldīšana;

3) koleģiālās pārvaldes institūciju lēmumu un deleģēto pilnvaru realizēšana;

4) valsts zinātniskās iestādes attīstības programmas izstrādāšana.

Zinātniskās iestādes administrācija nav tiesīga pieņemt lēmumus, kas ietver zinātnisko pētījumu izvērtējumu.

Valsts zinātniskajā iestādē viena persona nevar ieņemt vairākus administratīvos amatus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

29.pants. Valsts zinātnisko iestāžu akadēmisko amatu sistēma

Valsts zinātniskajās iestādēs ir šādi akadēmiskie amati:

1) asistents;

2) pētnieks;

3) vadošais pētnieks.

Personas akadēmiskajos amatos ievēlē atklātā konkursā valsts zinātniskās iestādes statūtos noteiktajā kārtībā. Konkursu izsludina, vismaz mēnesi iepriekš publicējot paziņojumu presē.

Akadēmiskajā amatā ievēlētā persona slēdz darba līgumu ar valsts zinātniskās iestādes administrāciju.

Par pētniekiem un vadošajiem pētniekiem var ievēlēt personas ar doktora vai habilitētā doktora zinātnisko grādu.

Administratīvos amatus (direktors, direktora vietnieks, zinātnisko struktūrvienību vadītājs) un akadēmiskos amatus valsts zinātniskajās iestādēs un organizācijās, kā arī amatus vēlētajās koleģiālajās zinātniskajās institūcijās var ieņemt personas līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai, izņemot gadījumus, kad konkrētā persona ir saņēmusi Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātnes padomes saskaņotu atļauju par vecuma ierobežojuma atcelšanu uz noteiktu laiku, lai veiktu valstiski svarīgus vai zinātniski izcilus darbus pētniecībā un augstākajā izglītībā.

(13.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

30.pants. Valsts budžeta līdzekļu izlietošanas kārtība

Latvijas Zinātnes padome zinātnes finansēšanai iedalītos valsts budžeta līdzekļus novirza konkrētajās zinātnes nozarēs pieteikto zinātnisko pētījumu projektu finansēšanai, centralizētām zinātni apkalpojošajām iestādēm (bibliotēkām, izdevniecībām) un konkrētiem zinātniskajiem pasākumiem.

Zinātniskos projektus finansēšanai no valsts budžeta izraugās konkursa kārtībā.

Kā fundamentālo pētījumu projektus valsts prioritāri finansē augstskolu profesoru, asociēto profesoru, augstskolu vadošo pētnieku un augstskolu pētnieku, kā ari valsts zinātnisko iestāžu vadošo pētnieku un pētnieku pieteiktos projektus. Fundamentālo pētījumu projektus var pieteikt ari citu zinātnisko iestāžu zinātnieki.

Habilitācijas darba izstrādei fundamentālo pētījumu projektu var pieteikt jebkurš zinātnieks.

Tirgus orientētos pētījumus veic augstskolu un zinātnisko iestāžu zinātnieki, kā arī tautsaimniecībā strādājošie zinātnieki. Izglītības un zinātnes ministrijai ir tiesības noteikt, ka zināma daļa no katra tirgus orientēta pētījumu projekta veicama augstskolās vai zinātniskajās iestādēs.

Valsts institūciju pasūtītos pētījumus var izpildīt augstskolu un zinātnisko iestāžu zinātnieki. Atsevišķos gadījumos pētījumus var veikt uzņēmējsabiedrības, taču tad tas ir īpaši jāpamato.

Pārskatu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Latvijas Zinātnes padome iesniedz Finansu ministrijai.

(13.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

31. pants. Papildus iegūto finansu līdzekļu izlietošanas kārtība valsts zinātniskajās iestādēs

Valsts zinātniskās iestādes papildu finansu līdzekļus var iegūt no:

1) zinātnisko pasūtījumdarbu izpildes un uzņēmējdarbības;

2) telpu, sociālo un kultūras objektu iznomāšanas valsts pārvaldes institūciju noteiktajā kārtībā;

3) labprātīgiem ziedojumiem;

4) banku kredītiem;

5) citiem avotiem;

6) dalības Eiropas savienības programmās un projektos.

Papildu ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem (ieskaitot izdevumus darba samaksai un materiālajai stimulēšanai) izlieto zinātniskās iestādes materiāltehniskajai attīstībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

32. pants. Ārvalsts zinātnieka statuss

Ārvalsts zinātnieks atbilstoši savai zinātniskajai kvalifikācijai bauda visas šajā likumā noteiktās tiesības.

33. pants. Starptautiskā un starpvalstu zinātniskā sadarbība

Slēgt starptautisku sadarbības līgumu zinātnē ir tiesības jebkurai zinātniskajai iestādei, uzņēmējsabiedrībai, zinātnieku grupai vai zinātniekam, uzņemoties atbildību par tajā paredzēto saistību izpildi.

Latvijas Zinātnes padome ir atbildīga par starpvalstu līgumos ietverto saistību izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

34. pants. Latvijas Republikas starptautiskie līgumi

Ja Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos paredzēti citādi zinātniskās darbības noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

35. pants. Atbildība par likuma «Par zinātnisko darbību» pārkāpšanu

Atbildību par šā likuma pārkāpšanu nosaka Latvijas Republikas likumi.