Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2005. gada 14. aprīļa likumu: Zinātniskās darbības likums.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par zinātnisko darbību

Šā likuma mērķis ir nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības nosacījumu. Likums nosaka zinātnes un augstākās izglītības vienotību, zinātniskās darbības subjektu tiesības, atbildību, neatkarību un akadēmisko brīvību, profesionālās un sociālās garantijas, valsts institūciju kompetenci un saistības zinātniskās darbības nodrošināšanā.

PIRMĀ NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Zinātniskās darbības jēdziens

Zinātniskā darbība ir mērķtiecīga faktu vākšana, sistematizēšana un izskaidrošana nolūkā iegūt jaunas zināšanas par pētāmajām parādībām dabā, apziņas sfērā un sabiedrībā, tā ietver teorētisko priekšstatu pārbaudīšanu, popularizēšanu un sagatavošanu praktiskai izmantošanai.

2.pants. Zinātniskās darbības tiesiskais pamats

Zinātniskās darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums, Augstskolu likums un citi ar zinātni un studijām saistītie likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(13.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

3. pants. Tiesības veikt zinātnisko darbību

Tiesības veikt zinātnisko darbību ir jebkurai personai neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, sociālā, mantiskā un dienesta stāvokļa un izcelšanās.

4.pants. Zinātniskās darbības subjekti

Zinātniskās darbības subjekti šā likuma izpratnē ir atsevišķi zinātnieki, zinātnieku grupas, valsts zinātniskās institūcijas un augstskolas, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuru statūtos ir paredzēta zinātniskā darbība.

Valsts zinātniskās institūcijas šā likuma izpratnē ir valsts zinātniskās iestādes, valsts bezpeļņas zinātniskie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un valsts zinātniskie centri.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

5. pants. Zinātnieka statuss

Zinātnieks šā likuma izpratnē ir fiziskā persona, kura veic zinātnisko darbību un kurai ir šajā likumā noteiktajā kārtībā iegūta vai apstiprināta zinātniskā kvalifikācija.

Zinātnieka statusu nosaka viņa zinātniskā kvalifikācija, personiskie sasniegumi zinātnē un ekspertu vērtējums.

Zinātnieka statuss nav atkarīgs no viņa zinātniskās specializācijas ka arī no zinātniskās darbības motīviem vai darba devēja statusa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

OTRĀ NODAĻA
ZINĀTNIEKA PIENĀKUMI, ATBILDĪBA UN TIESĪBAS

6. pants. Zinātnieka pienākumi

Zinātnieka vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt pētījumu objektivitāti;

2) informēt sabiedrību par savu pētījumu rezultātiem, kā arī savas kompetences ietvaros sniegt konsultācijas un ekspertatzinumus;

3) popularizēt zinātnes sasniegumus un atziņas, dot atzinumus par moderno tehnoloģiju un organizatorisko paņēmienu izmantošanas iespējām Latvijas saimnieciskās konkurētspējas celšanai;

4) celt savu zinātnisko kvalifikāciju un piedalīties jaunu zinātnieku sagatavošanā;

5) pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc zinātnieka atzinuma, var radīt draudus cilvēcei, sabiedrībai vai dabai, un informēt par to sabiedrību;

6) piedalīties tādu pētījumu uzdevumu formulēšanā, kuru mērķis ir Latvijas saimnieciskās konkurētspējas celšana un nacionālās identitātes attīstīšana;

7) piedalīties izglītības sistēmas modernizēšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

7. pants. Zinātnieka atbildība

Zinātnieks atbild par savu zinātnisko pētījumu rezultātu objektivitāti un par saviem secinājumiem, kas izdarīti, pamatojoties uz šiem rezultātiem, neatkarīgi no tā, kas ir pētījumu pasūtījis vai finansējis.

Zinātnieks atbild par savas kompetences pārsniegšanu, ja tās rezultātā sabiedrībai tiek sniegtas rekomendācijas, kas neizriet no konkrētiem zinātnisko pētījumu rezultātiem.

Zinātnieks atbild par to, lai viņam zinātniskā darba veikšanai nodotie materiāli, finansu līdzekļi un informācija tiktu izmantota vienīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Zinātnieks neatbild par zinātnisko pētījumu rezultātu tālākas izmantošanas sekām, ja vien viņš pats nav šo pētījumu rezultātu izmantotājs vai izmantošanas sagatavotājs vai arī ja nepastāv vienošanās starp zinātnieku un viņa pētījumu rezultātu izmantotāju.

Zinātnieks atbild par informācijas izpaušanu, ja ar likumu noteikts, ka šī informācija ir valsts noslēpums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

8. pants. Zinātnieka tiesības

Zinātniekam ir tiesības:

1) brīvi izvēlēties pētījumu virzienu un metodes atbilstoši savām zinātniskajām interesēm, kompetencei un humānisma principiem;

2) ar individuālu vai kolektīvu zinātnisko pētījumu projektu piedalīties jebkuros atklātos zinātnisko pētījumu darbu konkursos Latvijā un ārvalstīs;

3) neatkarīgi no administrācijas, ar kuru zinātnieks ir darba attiecībās, konkursa kārtībā saņemt finansējumu no valsts, uzņēmumu, sabiedrisko organizāciju vai dažādu fondu līdzekļiem. Attiecībā uz šādi iegūtiem līdzekļiem (granti, subsīdijas, līgumi) zinātniekam ir tiesības būt kredīta rīkotājam. Šīs tiesības uz līguma pamata var nodot tās valsts zinātniskās institūcijas administrācijai, ar kuru zinātnieks ir darba attiecībās;

4) bez administratīviem ierobežojumiem piedalīties atklātos konkursos, lai iegūtu līdzekļus savas kvalifikācijas celšanai, kā arī piedalīties dažādos zinātniskos pasākumos Latvijā un ārvalstīs un izmantot piešķirtās iespējas;

5) bez cenzūras un administratīviem ierobežojumiem iesniegt sava zinātniskā darba rezultātus publicēšanai paša izraudzītos zinātniskās preses izdevumos.

Zinātniskajās institūcijās nodarbinātajiem zinātniekiem ar doktora un habilitētā doktora grādu ik gadu pienākas apmaksāts divu kalendāra mēnešu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu kalendāra mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai kvalifikācijas celšanai ārpus savas darbavietas, ja ir attiecīgs rakstveida apstiprinājums.

Zinātniekam ir ekskluzīvas tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies viņa zinātniskās darbības rezultātā, ja darba līgumā nav noteikts citādi.

Ja zinātnieks strādājis uz līguma pamata, viņa tiesības uz zinātniskās darbības rezultātā radīto īpašumu nosaka līgums. Īpašums, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā, ir valsts īpašums.

Zinātnieka tiesību ierobežojumi pieļaujami vienīgi tad, ja pirms zinātnisko pētījumu uzsākšanas viņš devis rakstveida piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

9.pants. Atklātums informācijā par zinātniskajiem pētījumiem

Informācija par zinātniskajiem pētījumiem, kas finansēti no valsts budžeta, ir atklāta. Likumā vai Ministru kabineta noteiktajos gadījumos var ierobežot piekļūšanu informācijai, kas attiecas uz zinātniskajiem pētījumiem.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998. Pants stājas spēkā pēc Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas izveidošanas un darbības uzsākšanas, bet ne vēlāk kā 2000. gada 1.janvārī. Sk. Pārejas noteikumu 1. punktu)

TREŠĀ NODAĻA
ZINĀTNISKĀS KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANA

10. pants. Akadēmiskās izglītības pakāpes un zinātniskā kvalifikācija

Akadēmiskās izglītības pakāpi apstiprina, piešķirot attiecīgās zinātnes nozares bakalaura vai maģistra grādu. Tā piešķiršanu nosaka Augstskolu likums.

Persona ar akadēmisko izglītību var pretendēt uz doktora un habilitētā doktora zinātniskā grāda iegūšanu, ievērojot šā likuma noteikumus un Ministru kabineta noteikto kārtību.

Ar zinātniskā grāda piešķiršanas brīdi persona iegūst šā likuma 8. pantā noteiktās zinātnieka tiesības, kā arī tiesības pretendēt uz akadēmiskiem amatiem.

Zinātnisko grādu piešķir uz mūžu, un zinātniekam ir tiesības to lietot oficiālā sarakstē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. likumu, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

11.pants. Zinātniskās kvalifikācijas pamatprasības

Zinātnisko grādu piešķir personām, kas patstāvīgi ir veikušas oriģinālu pētījumu, kura rezultāti atzīstami par nozīmīgu ieguldījumu zinātniskās problēmas izpētē un kurš satura un metodoloģijas ziņā atbilst vispārpieņemtiem starptautiskiem attiecīgās nozares standartiem. Pētījumu rezultātu atbilstību starptautiskiem standartiem vērtē neatkarīgi starptautiski eksperti.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

12. pants. Promocijas (doktora zinātniskā grāda piešķiršanas} kārtība

Tiesības piešķirt doktora zinātnisko grādu augstskolām vai valsts zinātniskajiem centriem deleģē Latvijas Zinātnes padome. Konkrētās zinātnes disciplīnās zinātniskā grāda piešķiršanas nosacījumus un programmas apstiprina augstskolas vai valsts zinātniskā centra koleģiālās pārvaldes institūcija, tās izskata Latvijas Zinātnes padome, kas lemj par promocijas tiesību piešķiršanu. Promocijas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.1996. un 20.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

13.pants. Habilitācija un Goda doktora grāda piešķiršana

Habilitētiem doktoriem ir attiecīgās zinātnes nozares doktora tiesības.

Universitātes un akadēmijas par īpašiem nopelniem zinātnē vai mācību darbā var piešķirt Goda doktora (Doctor honoris causa, Dr.h.c.) grādu. Piešķiršanas procedūru un kārtību nosaka šo iestāžu koleģiālo pārvaldes institūciju apstiprināts nolikums.

(13.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

14. pants. Zinātnisko grādu nostrifikācija (pielīdzināšana)

Persona, kura ieguvusi zinātnisko grādu pirms šā likuma stāšanās spēkā vai citā valstī un vēlas izmantot šajā likumā noteiktās zinātnieka tiesības Latvijas Republikā, var nostrificēt (pielīdzināt) savu zinātnisko grādu neatkarīgi no tā iegūšanas laika atbilstošam šajā likumā noteiktajam zinātniskajam grādam.

Nostrifikācijas tiesības ir augstskolām, kurām ir promocijas vai habilitācijas tiesības. Nostrifikācijā kā ekspertus pieaicina vienīgi attiecīgo nozaru speciālistus.

Nostrifikācijas kārtību un kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 15.07.2003.)

CETURTĀ NODAĻA
ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS ORGANIZĒŠANA

15.pants. Zinātniskās darbības organizatoriskā sistēma

Zinātnisko darbību var veikt valsts zinātniskajās institūcijās, augstskolās, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai arī individuāli.

Zinātniskās darbības organizatoriskajā sistēmā ietilpst:

1) augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas;

2) Latvijas Zinātnes padome un tās ekspertu komisijas;

3) Latvijas Republikas augstskolas;

4) Latvijas Zinātņu akadēmija;

5) Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija;

6) valsts zinātniskās institūcijas, atsevišķi zinātnieki, zinātnieku grupas, uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības);

7) citas Ministru kabineta izveidotas institūcijas.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

16.pants. Zinātniskās darbības nodrošināšana

Saeima apstiprina valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības stratēģiju un nosaka zinātniskajai darbībai valsts budžeta līdzekļus.

Ministru kabinets:

1) pieņem lēmumus par valsts politiku zinātnē;

2) pieņem lēmumus par attiecīgu valsts pārvaldes institūciju dibināšanu;

3) dibina, reorganizē un likvidē valsts zinātniskās institūcijas;

4) nodrošina un kontrolē valsts īpašuma pārvaldīšanu valsts zinātniskajās institūcijās;

5) pieņem šajā likumā paredzētos normatīvos aktus;

6) pasūta konkrētas pētījumu programmas izpildi šim mērķim iedalīto līdzekļu ietvaros, nosakot šo līdzekļu izlietojuma kontroli.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

17.pants. Latvijas Zinātnes padome

Latvijas Zinātnes padome ir zinātnieku koleģiāla institūcija ar juridiskās personas tiesībām. Padomes pilnvaru laiks ir trīs gadi. Tās darbības kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

18.pants. Latvijas Zinātnes padomes kompetence un pienākumi

Latvijas Zinātnes padomes kompetencē un pienākumos ietilpst:

1) valsts zinātnes attīstības politikas izstrāde un attiecīgu priekšlikumu iesniegšana valdībai;

2) zinātnes finansēšanai paredzētā valsts budžeta projekta sagatavošana;

3) zinātnes finansēšanai noteikto valsts budžeta līdzekļu analīze un atzinumu sniegšana par izlietojuma zinātnisko lietderību;

4) Latvijas Zinātnes padomei noteiktā zinātnes finansējuma sadale un tā izmantošanas kontrole;

5) pētījumu projektu pieteikumu izvērtēšana un konkursa kārtības noteikšana, nodrošinot to atklātumu;

6) valsts finansēto zinātnisko pētījumu rezultātu zinātniska izvērtēšana un apkopošana, rezultātu pieejamības nodrošināšana;

7) valsts interešu pārstāvība starptautiskajā zinātniskajā sadarbībā;

8) promocijas tiesību piešķiršana augstskolām un valsts zinātniskajiem centriem, kā arī promocijas padomju darba kārtības noteikšana un kontrole;

9) attiecīgo ekspertu komisiju izveidošana, to darba kārtības noteikšana un kontrole;

10) ar Latvijas Zinātnes padomes darbību saistītās informācijas sagatavošana un publicēšana;

11) zinātniskās pētniecības ētikas kritēriju un diskusiju principu izstrādāšana.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998. Astotais punkts stājas spēkā pēc Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas izveidošanas un darbības uzsākšanas, bet ne vēlāk kā 2000. gada 1.janvārī. Sk. Pārejas noteikumu 1. punktu)

19.pants. Latvijas Zinātnes padomes sastāvs

Latvijas Zinātnes padomē tiek deleģēti pārstāvji no:

1) Izglītības un zinātnes ministrijas — viens;

2) Latvijas Zinātņu akadēmijas —divi;

3) Latvijas Zinātnieku savienības —viens;

4) Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas — viens;

5) Augstskolu rektoru padomes — viens;

6) zinātnes nozaru ekspertu komisijām — pa vienam no katras komisijas.

Latvijas Zinātnes padome no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētaju un viņa vietnieku. Savā kompetencē esošos jautājumus tā izlemj ar vienkāršu balsu vairākumu, taču balsošanā jāpiedalās ne mazāk kā divām trešdaļām no padomes sastāva.

(13.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

20. pants. Latvijas Zinātnes padomes tiesības

Latvijas Zinātnes padomē ir tiesīga:

1) pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju zinātnisko projektu pilnvērtīgas ekspertīzes nodrošināšanai;

2) pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju, lai izlemtu jautājumus par promocijas un habilitācijas tiesību piešķiršanu;

3) pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas attiecas uz zinātnisko darbību Latvijas Republikā;

4) (izslēgts ar 20.05.1998. likumu);

5) kontrolēt zinātnes finansēšanai iedalīto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, savas kompetences ietvaros dot tam vērtējumu.

Latvijas Zinātnes padome nav tiesīga ierobežot tās finansēto zinātnisko projektu izpildītāju tiesības un finansiālo rīcībspēju, kas izriet no šā likuma 8. pantā noteiktajām tiesībām.

Sava darba nodrošināšanai Latvijas Zinātnes padome var algot darbiniekus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

21.pants. Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas

Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju pienākumi ir šādi:

1) dot atzinumus par Latvijas Zinātnes padomei iesniegtajiem zinātniskās pētniecības projektiem, programmām un to finansēšanu;

2) izstrādāt un pilnveidot zinātniskās pētniecības projektu izvērtēšanas kritērijus un iesniegt tos Latvijas Zinātnes padomei apstiprināšanai;

3) izstrādāt un pilnveidot valsts zinātnisko institūciju darba efektivitātes izvērtēšanas kritērijus un iesniegt tos Latvijas Zinātnes padomei apstiprināšanai;

4) sagatavot un dot atzinumu par stāvokli attiecīgajā zinātnes nozarē Latvijas Republikā.

Ekspertu komisijas ievēlē konkrētajā zinātnes nozarē Latvijas Republikā pastāvīgi strādājošie zinātnieki, kuru kvalifikācija apstiprināta atbilstoši šā likuma prasībām.

Par ekspertu komisiju locekļu kandidātiem zinātnieki var tikt izvirzīti vai var personiski pieteikties tikai vienā no zinātnes nozarēm. Ekspertu komisiju locekļu kandidātiem ir jābūt augsti kvalificētiem attiecīgās nozares zinātniekiem, un viņu darbībai ir jāatbilst zinātniskās pētniecības ētikas kritērijiem un diskusiju principiem, kurus izstrādā Latvijas Zinātnes padome kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju. Ekspertu komisiju locekļu vēlēšanu sarakstos iekļauj tikai tos ekspertu komisiju locekļu kandidātus, kuri atbilst šiem kritērijiem un principiem.

Ievēlētie ekspertu komisiju locekļi paraksta "Saistību un atbildības deklarāciju", kuras tekstu apstiprina attiecīgā valsts pārvaldes institūcija.

Pārējos ar ekspertu komisiju izveidošanu un darbību saistītos jautājumus nosaka Ministru kabineta noteikumi. Latvijas Zinātnes padome ir atbildīga par noteiktās ekspertīzes kārtības ievērošanu.

(13.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.1998. likumu, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

22.pants. Zinātniskā darbība augstskolās

Zinātniskā darbība augstskolās tiek veikta saskaņā ar šo likumu, Augstskolu likumu un attiecīgās augstskolas satversmi.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

23.pants. Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmija ir autonoms tiesību subjekts, kurš sastāv no ievēlētiem Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem un kuru subsidē valsts. Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas saskaņā ar tās Hartu un statūtiem. Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartu apstiprina Saeima un tajā norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības mērķus, pamatvirzienus, tiesisko un ekonomisko pamatu, pārvaldes sistēmu, tiesības un pienākumus. Hartas projektu saskaņo Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas Zinātņu akadēmijai īpašus uzdevumus un pilnvaras zinātnes jomā.

(13.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.1996.)

24. pants. Valsts zinātniskā iestāde

Valsts zinātniskā iestāde ir valsts dibināta zinātniska institūcija ar juridiskās personas tiesībām, kas veic zinātnisko darbību un ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un celšanu saistītu darbību. Tās darbības materiālo pamatu veido nošķirta valsts mantas daļa. Rīcību ar zinātniskajai iestādei nošķirto mantu nosaka tās nolikumā.

Valsts zinātniskā iestāde darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī savu nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

24.1 pants. Valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)

Valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir valsts dibināta bezpeļņas organizācija ar juridiskās personas tiesībām, kas veic zinātnisko darbību un ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un celšanu saistītu darbību. Tā pamatkapitālu veido nošķirta valsts mantas daļa. Rīcību ar valsts bezpeļņas zinātniskajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) nošķirto mantu n o saka likums "Par bezpeļņas organizāciju", Latvijas Republikas likums par valsts uzņēmumu un citi uzņēmējdarbību reglamentējoši likumi.

Valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) darbojas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kā arī saviem statūtiem, kurus apstiprina Ministru kabinets. Valsts bezpeļņas zinātnisko uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Valsts bezpeļņas zinātniskie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), lai īstenotu savas darbības mērķus, var iesaistīties uzņēmējsabiedrībās un sabiedriskajās organizācijās.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

24.2 pants. Valsts zinātniskais centrs

Valsts zinātniskais centrs ir valsts dibināta zinātniska institūcija, kas veic kompleksus pētījumus kādā no valstij nozīmīgām zinātnes nozarēm. Valsts zinātniskais centrs tiek veidots uz vienas vai vairāku valsts zinātnisko iestāžu, valsts bezpeļņas zinātnisko uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), to struktūrvienību, kā arī augs t skolu struktūrvienību bāzes, koncentrējot tajā zinātnisko personālu, infrastruktūru un materiāltehnisko nodrošinājumu. Valsts zinātniskais centrs var būt ar juridiskās personas tiesībām vai līgumsabiedrība.

Valsts zinātniskais centrs nodrošina valsts un pašvaldību zinātnisko pētījumu programmu (projektu) īstenošanu noteiktā tautsaimniecības, izglītības, sociālajā vai kultūras jomā. Līdzekļus valsts izsludināto pētījumu programmu un projektu īstenošanai, arī infrastruktūras uzturēšanai un attīstības finansēšanai, valsts zinātniskais centrs iegūst konkursa kārtībā.

Zinātnes nozares, kurās dibināmi valsts zinātniskie centri, pēc Latvijas Zinātnes padomes ieteikuma nosaka Ministru kabinets.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

25.pants. Valsts zinātniskās institūcijas dibināšana, reorganizācija un likvidācija

Lēmumu par valsts zinātniskās institūcijas dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma, ievērojot Latvijas Zinātnes padomes atzinumu.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

26.pants. Valsts zinātniskās institūcijas darbības tiesiskais pamats

Valsts zinātniskās institūcijas darbības tiesiskais pamats ir likumi un citi normatīvie akti, kā arī šīs institūcijas nolikums, statūti vai līgums.

Valsts zinātniskās institūcijas nolikumā, statūtos vai līgumā jānorāda:

1) zinātniskās institūcijas nosaukums, adrese, juridiskais statuss;

2) zinātniskās institūcijas darbības joma un mērķi;

3) noteikumi par zinātniskās institūcijas pārvaldi un darbības kontroli;

4) darba samaksas kārtība zinātniskajā institūcijā;

5) zinātniskās institūcijas reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

6) zinātniskās institūcijas struktūrvienību un zinātnieku grupu izveidošanas, darbības un likvidācijas noteikumi;

7) citi ar zinātniskās institūcijas īpatnībām saistīti noteikumi.

Valsts bezpeļņas zinātniskā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūtos papildus šā panta otrajā daļā minētajam nosaka statūtu fonda lielumu un rezerves fonda izmantošanas kārtību.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

27.pants. Valsts zinātniskās institūcijas pārvalde

Valsts zinātnisko institūciju pārvalda zinātnieku koleģiāla institūcija (padome, dome, senāts), ko ievēlē zinātnieku kopsapulce vai konference. Tās kompetencē ietilpst:

1) zinātniskās institūcijas zinātniskās darbības galveno virzienu noteikšana;

2) zinātniskās institūcijas zinātniskās darbības vadības amatpersonu kandidātu izvirzīšana;

3) jautājuma ierosināšana par zinātnieka atlaišanu no darba pirms darba līgumā noteiktā termiņa izbeigšanās;

4) zinātnieku ievēlēšana akadēmiskajos amatos;

5 ) pārstāvju ievēlēšana padomēs un komisijās (zinātnisko grādu piešķiršanas padomē, budžeta, saimnieciskajā un administratīvajā komisijā).

Valsts bezpeļņas zinātniskajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) pārvaldi regulē Latvijas Republikas likums par valsts uzņēmumu un citi uzņēmējdarbību reglamentējoši likumi.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

28.pants. Valsts zinātniskās iestādes administrācijas kompetence

Valsts zinātniskās iestādes administrācijas sastāvu un kompetenci nosaka zinātniskās iestādes nolikums.

Valsts zinātnisko iestādi vada direktors, kuru ievēlē zinātnieku koleģiālā pārvaldes institūcija (dome, padome, senāts) un apstiprina amatā izglītības un zinātnes ministrs vai cits attiecīgs ministrs.

Direktora kompetencē ietilpst:

1) valsts zinātniskās iestādes administratīvās, organizatoriskās un materiāltehniskās funkcionēšanas nodrošināšana;

2) valsts zinātniskajai iestādei nošķirtās valsts mantas daļas un iestādes naudas līdzekļu pārvaldīšana;

3) koleģiālās pārvaldes institūcijas lēmumu un deleģēto pilnvaru īstenošana;

4) valsts zinātniskās iestādes attīstības programmas izstrādāšana.

Direktoru no amata atbrīvo valsts zinātniskās iestādes nolikumā noteiktajā kārtībā.

Direktors nav tiesīgs pieņemt lēmumus, kas ietver zinātnisko pētījumu izvērtējumu.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

29.pants. Valsts zinātnisko institūciju akadēmisko amatu sistēma

Valsts zinātniskajās institūcijās ir šādi akadēmiskie amati:

1) asistents;

2) pētnieks;

3) vadošais pētnieks.

Personas akadēmiskajos amatos ievēlē atklātā konkursā valsts zinātniskās institūcijas nolikumā, statūtos vai līgumā noteiktajā kārtībā. Konkursu izsludina, vismaz mēnesi iepriekš publicējot paziņojumu presē.

Akadēmiskajā amatā ievēlētā persona slēdz darba līgumu ar valsts zinātniskās institūcijas administrāciju.

Par pētniekiem un vadošajiem pētniekiem var ievēlēt personas ar doktora vai habilitētā doktora zinātnisko grādu.

Akadēmiskos amatus valsts zinātniskajās institūcijās var ieņemt personas bez vecuma ierobežojuma, ja to zinātniskā kvalifikācija un darba rezultativitāte atbilst Latvijas Zinātnes padomes noteiktajiem kritērijiem.

(20.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 20.05.2003. spriedumu, kas stājas spēkā 20.05.2003.)

PIEKTĀ NODAĻA
ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS VEIDI UN FINANSĒŠANA

(Nodaļa 20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

30.pants. Zinātniskās darbības finansēšana

Zinātniskās darbības veikšanai ikgadējā valsts budžetā tiek paredzēti finansu līdzekļi:

1) zinātniskās darbības nodrošināšanai:

a) fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem,

b) valsts pētījumu programmām,

c) citas zinātniskās darbības nodrošināšanai;

2) tirgus orientētiem pētījumiem;

3) valsts pārvaldes institūciju pasūtītiem pētījumiem;

4) investīcijām un citiem mērķiem.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

31.pants. Fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšana

Fundamentālo un lietišķo pētījumu finansējums tiek piešķirts noteiktiem projektiem konkursa kārtībā grantu veidā. Projektu pieteikumus izvirza zinātnieki. Pētījumu tēmu nosaukumus, mērķus un uzdevumus formulē paši zinātnieki.

Granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir projekta zinātniskais līmenis.

Projektu izvērtēšanu un finansēšanu veic Latvijas Zinātnes padome saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Latvijas Zinātnes padome sniedz ikgadēju pārskatu Izglītības un zinātnes ministrijai par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Zinātnes virzienu prioritātes fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai reizi četros gados apstiprina Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma, ievērojot Latvijas Zinātnes padomes priekšlikumu.

(20.05.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.05.2001. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2001.)

31.1 pants. Valsts pētījumu programmas

Valsts pētījumu programmas ir valsts pasūtījums kompleksu zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību.

Valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgas valsts institūcijas kopīgi ar Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju un to pieaicinātajiem zinātniekiem. Nozares, kurās tiek izsludinātas valsts pētījumu programmas, iesaka Latvijas Zinātnes padome, bet no valsts budžeta finansējamo pētījumu programmu nosaukumus un skaitu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs pēc saskaņošanas ar citiem attiecīgajiem ministriem. Programmas konkursa kārtībā no zinātnes finansēšanai paredzētā valsts budžeta finansē Izglītības un zinātnes ministrija. Valsts pētījumu programmu zinātnisko ekspertīzi veic Latvijas Zinātnes padomes nozaru komisiju eksperti. Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

31.2 pants. Tirgus orientēto pētījumu finansēšana

Tirgus orientēto pētījumu finansēšana notiek, piešķirot līdzekļus praktiskas ievirzes projektiem, kuru mērķis ir veicināt zinātnes un ražošanas integrāciju, tehnoloģiski orientētu nozaru attīstību, jaunu darba vietu radīšanu. Projektu finansēšanas priekšnoteikums ir ārpusbudžeta līdzekļu ieguldījums projektu īstenošanā. Finansējumu tirgus orientēto pētījumu projektiem piešķir Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz zinātnisko un tautsaimniecisko ekspertīzi saskaņā ar ministrijas izstrādātajiem noteikumiem. Projektu zinātnisko ekspertīzi veic Latvijas Zinātnes padomes eksperti.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

31.3 pants. Valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi

Valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi ir valsts pasūtījuma veids, kura mērķis ir ar zinātniskās pētniecības palīdzību veicināt atsevišķu problēmu risinājumu attiecīgās pārvaldes institūcijas kompetencē esošajā jomā.

Valsts pārvaldes institūciju pasūtītos pētījumus var veikt augstskolu un valsts zinātnisko institūciju zinātnieki, bet atsevišķos gadījumos arī citi izpildītāji, taču tad pasūtītājam ir jāpamato konkrētā izpildītāja izvēle, līgumam pievienojot attiecīgu paskaidrojumu.

Projektus konkursa kārtībā finansē Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā Latvijas Zinātnes padomes nozaru komisiju ekspertu atzinumus. Projektu pieteikšanas, izvērtēšanas un finansēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

31.4 pants. Valsts zinātniskās institūcijas finansu avoti

Valsts zinātniskā institūcija finansu līdzekļus iegūst, pildot valsts pārvaldes institūciju, valsts un nevalstisko organizāciju zinātniskos pasūtījumus, piedaloties starptautiskos pasākumos, programmās un projektos, kā arī veicot citu valsts zinātniskās institūcijas nolikumā, statūtos vai līgumā paredzētu darbību.

Valsts zinātniskās iestādes tiek finansētas no valsts budžeta .

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

SESTĀ NODAĻA
STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ SADARBĪBA

32. pants. Ārvalsts zinātnieka statuss

Ārvalsts zinātnieks atbilstoši savai zinātniskajai kvalifikācijai bauda visas šajā likumā noteiktās tiesības.

33.pants. Starptautiskā un starpvalstu zinātniskā sadarbība

Slēgt starptautisku sadarbības līgumu zinātnē ir tiesības jebkurai valsts zinātniskajai institūcijai, augstskolai, zinātnieku grupai vai zinātniekam, uzņemoties atbildību par tajā paredzēto saistību izpildi.

Latvijas Zinātnes padome ir atbildīga par starpvalstu līgumos ietverto saistību izpildi zinātniskās sadarbības jomā.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

34. pants. Latvijas Republikas starptautiskie līgumi

Ja Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos paredzēti citādi zinātniskās darbības noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

SEPTĪTĀ NODAĻA
ATBILDĪBA PAR LIKUMA «PAR ZINĀTNISKO DARBĪBU» PĀRKĀPŠANU

35. pants. Atbildība par likuma «Par zinātnisko darbību» pārkāpšanu

Atbildību par šā likuma pārkāpšanu nosaka Latvijas Republikas likumi.

Pārejas noteikumi

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

1. Šā likuma 9.pants stājas spēkā pēc Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas izveidošanas un darbības uzsākšanas, bet ne vēlāk kā 2000. gada 1.janvārī. Minētais nosacījums attiecas arī uz likuma "Par zinātnisko darbību" 18. panta 8. punkta jaunās redakcijas spēkā stāšanos.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

2. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi un Latvijas Zinātnes padomi sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas:

1) sagatavo priekšlikumu par Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijas sastāvu, izstrādā komisijas nolikuma projektu un triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz tos Ministru kabinetam apstiprināšanai;

2) sagatavo projektus grozījumiem Augstskolu likumā un citos attiecīgos normatīvajos aktos, kas reglamentē pāreju uz starptautiski salīdzināmu vienpakāpju zinātnisko grādu sistēmu, kā arī nosaka starptautiski salīdzināmu augstskolu akadēmiskā personāla kvalifikāciju pētniecībā, pedagoģijā un profesionālajā darbībā.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

3. Ministru kabinets:

1) līdz 1998. gada 1.oktobrim izdod noteikumus par valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtību;

2) līdz 1998. gada 31. decembrim:

a) apstiprina nolikumu par promocijas kārtību un kritērijiem,

b) izveido Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisiju un apstiprina tās nolikumu,

c) izdod noteikumus par Latvijas Zinātnes padomes darbības kārtību.

(20.05.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.1998.)

4. Līdz šā likuma 14.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ar nostrifikāciju saistītos jautājumus regulē Latvijas Zinātnes padomes apstiprināts nolikums un starpvaldību nolīgumi šajos jautājumos.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.07.2003.)

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS
1992. gada 10. novembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 10.11.1992.Stājas spēkā: 10.11.1992.Zaudē spēku: 19.05.2005.Tēma:  Izglītība, zinātne, sportsPublicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 46/47/48, 03.12.1992.; Diena, 233, 11.12.1992.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Citi saistītie dokumenti
66549
{"selected":{"value":"15.07.2003","content":"<font class='s-1'>15.07.2003.-18.05.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"15.07.2003","iso_value":"2003\/07\/15","content":"<font class='s-1'>15.07.2003.-18.05.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.05.2003","iso_value":"2003\/05\/20","content":"<font class='s-1'>20.05.2003.-14.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.06.2001","iso_value":"2001\/06\/13","content":"<font class='s-1'>13.06.2001.-19.05.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.06.1998","iso_value":"1998\/06\/23","content":"<font class='s-1'>23.06.1998.-12.06.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.07.1996","iso_value":"1996\/07\/16","content":"<font class='s-1'>16.07.1996.-22.06.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.11.1992","iso_value":"1992\/11\/10","content":"<font class='s-1'>10.11.1992.-15.07.1996.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
15.07.2003
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva