Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2005. gada 14. aprīļa likumu: Zinātniskās darbības likums.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par zinātnisko darbību

Šā likuma mērķis ir nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības nosacījumu. Likums nosaka zinātnes un augstākās izglītības vienotību, zinātniskās darbības subjektu tiesības, atbildību, neatkarību un akadēmisko brīvību, profesionālās un sociālās garantijas, valsts institūciju kompetenci un saistības zinātniskās darbības nodrošināšanā.

PIRMĀ NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Zinātniskās darbības jēdziens

Zinātniskā darbība ir mērķtiecīga faktu vākšana, sistematizēšana un izskaidrošana nolūkā iegūt jaunas zināšanas par pētāmajām parādībām dabā, apziņas sfērā un sabiedrībā, tā ietver teorētisko priekšstatu pārbaudīšanu, popularizēšanu un sagatavošanu praktiskai izmantošanai.

2. pants. Zinātniskas darbības tiesiskais pamats

Zinātniskās darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Latvijas Republikas 1991. gada 19. jūnija Izglītības likums (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31) un citi ar zinātni un studijām saistītie Latvijas Republikas likumi, Augstākās Padomes un tās Prezidija lēmumi un Ministru Padomes lēmumi.

3. pants. Tiesības veikt zinātnisko darbību

Tiesības veikt zinātnisko darbību ir jebkurai personai neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, sociālā, mantiskā un dienesta stāvokļa un izcelšanās.

4. pants. Zinātniskās darbības subjekti

Zinātniskās darbības subjekti šā likuma izpratnē ir atsevišķi zinātnieki, zinātnieku grupas, zinātniskās iestādes un to apvienības.

5. pants. Zinātnieka statuss

Zinātnieks šā likuma izpratnē ir fiziskā persona, kura veic zinātnisko darbību un kurai ir šajā likumā noteiktajā kārtībā iegūta vai apstiprināta zinātniskā kvalifikācija.

Zinātnieka statusu nosaka viņa zinātniskā kvalifikācija, personiskie sasniegumi zinātnē un zinātnisko aprindu vērtējums. Valsts rūpējas par šim statusam atbilstošu zinātniskās darbības nodrošinājumu, atalgojumu, darba apstākļiem, materiālo un morālo atbalstu.

Zinātnieka statuss nav atkarīgs no viņa zinātniskās specializācijas ka arī no zinātniskās darbības motīviem vai darba devēja statusa.

OTRĀ NODAĻA
ZINĀTNIEKA PIENĀKUMI, ATBILDĪBA UN TIESĪBAS

6. pants. Zinātnieka pienākumi

Zinātnieka vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt pētījumu objektivitāti;

2) informēt sabiedrību par savu pētījumu rezultātiem, kā arī savas kompetences ietvaros sniegt konsultācijas un ekspertatzinumus;

3) popularizēt zinātnes sasniegumus un atziņas;

4) celt savu zinātnisko kvalifikāciju un piedalīties jaunu zinātnieku sagatavošanā;

5) pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc zinātnieka atzinuma, var radīt draudus cilvēcei, sabiedrībai vai dabai, un informēt par to sabiedrību.

7. pants. Zinātnieka atbildība

Zinātnieks atbild par savu zinātnisko pētījumu rezultātu objektivitāti un par saviem secinājumiem, kas izdarīti, pamatojoties uz šiem rezultātiem, neatkarīgi no tā, kas ir pētījumu pasūtījis vai finansējis.

Zinātnieks atbild par savas kompetences pārsniegšanu, ja tās rezultātā sabiedrībai tiek sniegtas rekomendācijas, kas neizriet no konkrētiem zinātnisko pētījumu rezultātiem.

Zinātnieks atbild par to, lai viņa rīcībā nodotie materiāli, finansu līdzekļi un informācija tiktu izmantota vienīgi izvirzīto zinātnisko mērķu sasniegšanai.

Zinātnieks neatbild par zinātnisko pētījumu rezultātu tālākas izmantošanas sekām, ja vien viņš pats nav šo pētījumu rezultātu izmantotājs vai izmantošanas sagatavotājs vai arī ja nepastāv vienošanās starp zinātnieku un viņa pētījumu rezultātu izmantotāju.

Zinātnieks atbild par informācijas izpaušanu, ja ar likumu noteikts, ka šī informācija ir valsts noslēpums.

8. pants. Zinātnieka tiesības

Zinātniekam ir tiesības:

1) brīvi izvēlēties pētījumu virzienu un metodes atbilstoši savām zinātniskajām interesēm, kompetencei un humānisma principiem;

2) ar individuālu vai kolektīvu zinātnisko pētījumu projektu piedalīties jebkuros atklātos zinātnisko pētījumu darbu konkursos Latvijā un ārvalstīs;

3) neatkarīgi no administrācijas, ar kuru zinātnieks ir darba attiecībās, konkursa kārtībā saņemt finansējumu no valsts, uzņēmumu, sabiedrisko organizāciju vai dažādu fondu līdzekļiem. Attiecībā uz šādi iegūtiem līdzekļiem (granti, subsīdijas, līgumi) zinātniekam ir tiesības būt kredīta rīkotājam. Šīs tiesības uz līguma pamata var nodot tās zinātniskās iestādes administrācijai, ar kuru zinātnieks ir darba attiecībās;

4) bez administratīviem ierobežojumiem piedalīties atklātos konkursos, lai iegūtu līdzekļus savas kvalifikācijas celšanai, kā arī piedalīties dažādos zinātniskos pasākumos Latvijā un ārvalstīs un izmantot piešķirtās iespējas;

5) bez cenzūras un administratīviem ierobežojumiem iesniegt publicēšanai sava zinātniskā darba rezultātus paša izraudzītos zinātniskās preses izdevumos.

Valsts zinātniskajās iestādēs nodarbinātajiem zinātniekiem ar doktora un habilitētā doktora grādu ik gadu pienākas apmaksāts divu kalendāra mēnešu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu kalendāra mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai kvalifikācijas celšanai ārpus savas darbavietas, ja ir attiecīgs rakstveida apstiprinājums.

Zinātniekam ir ekskluzīvas tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies viņa zinātniskās darbības rezultātā, ja darba līgumā nav noteikts citādi.

Ja zinātnieks strādājis uz līguma pamata, viņa tiesības uz zinātniskās darbības rezultātā radīto īpašumu nosaka līgums. Īpašums, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības rezultātā, ir valsts īpašums.

Zinātnieka tiesību ierobežojumi pieļaujami vienīgi tad, ja pirms zinātnisko pētījumu uzsākšanas viņš devis rakstveida piekrišanu. Valsts zinātniskajās iestādēs nodarbināto zinātnieku tiesību ierobežojumi pieļaujami vienīgi ar valsts pārvaldes institūciju piekrišanu.

9. pants. Atklātums informācijā par zinātniskajiem pētījumiem

Informācijai par zinātniskajiem pētījumiem, kas finansēti no valsts budžeta, jābūt atklātai. Atklātuma ierobežojumus var noteikt ar īpašiem likumdošanas aktiem, valsts zinātniskajās iestādēs — ar valsts pārvaldes institūciju atļauju un ar zinātnieku rakstveida piekrišanu. Šie nosacījumi neattiecas uz profesionāliem un komerciāliem noslēpumiem.

TREŠĀ NODAĻA
ZINĀTNISKĀS KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANA

10. pants. Akadēmiskās izglītības pakāpes un zinātniskā kvalifikācija

Akadēmiskās izglītības pakāpi apstiprina, piešķirot attiecīgas zinātnes nozares bakalaura vai maģistra grādu. Tā piešķiršanas kārtību nosaka attiecīgā akadēmiskās izglītības iestāde.

Persona ar akadēmisko izglītību var pretendēt uz doktora un habilitētā doktora zinātniskā grāda iegūšanu, ievērojot šā likuma noteikumus un Latvijas Republikas Ministru Padomes noteikto kārtību.

Ar zinātniskā grāda piešķiršanas brīdi persona iegūst šā likuma 8. pantā noteiktās zinātnieka tiesības, kā arī tiesības pretendēt uz akadēmiskiem amatiem.

Zinātnisko grādu piešķir uz mūžu, un zinātniekam ir tiesības to lietot oficiālā sarakstē.

11. pants. Zinātniskās kvalifikācijas pamatprasības

Doktora zinātnisko grādu var iegūt personas, kas patstāvīgi veikušas oriģinālu pētījumu, kura rezultāti atzīstami par nozīmīgu ieguldījumu zinātniskās problēmas izpētē un guvuši starptautisku zinātnisko aprindu ievērību. Par tādu atzīstamas publikācijas recenzētos zinātniskajos žurnālos, kā arī piedalīšanās starptautiskajās konferencēs.

12. pants. Promocijas (doktora zinātniskā grāda piešķiršanas} kārtība

Tiesības piešķirt doktora zinātnisko grādu augstskolām vai valsts zinātniskajām iestādēm deleģē Latvijas Zinātnes padome. Konkrētās zinātnes disciplīnās zinātniskā grāda piešķiršanas nosacījumus un programmas apstiprina augstskolas koleģiālās pārvaldes institūcija, tās izskata Latvijas Zinātnes padome, kas lemj par promocijas tiesību piešķiršanu. Citus ar promocijas kārtību saistītos jautājumus nosaka Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprināts nolikums.

13. pants. Habilitācija un Goda doktora grāda piešķiršana

Par īpašu ieguldījumu zinātnē un zinātniskās kvalifikācijas celšanas darbā augstskolas vai valsts zinātniskās iestādes, kurām ir habilitācijas tiesības, var habilitēt doktoru, piešķirot viņam habilitētā doktora (Doctor habilitatus, Dr. habil.) grādu. Habilitācijas kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprināts nolikums.

Universitātes un akadēmijas par īpašiem nopelniem zinātnē vai mācību darbā var piešķirt Goda doktora (Doctor honoris causa, Dr. h. c.) grādu. Piešķiršanas procedūru un kārtību nosaka šo iestāžu koleģiālo pārvaldes institūciju apstiprināts nolikums.

14. pants. Zinātnisko grādu nostrifikācija (pielīdzināšana)

Persona, kura ieguvusi zinātnisko grādu pirms šā likuma stāšanās spēkā vai citā valstī un vēlas izmantot šajā likumā noteiktās zinātnieka tiesības Latvijas Republikā, var nostrificēt (pielīdzināt) savu zinātnisko grādu neatkarīgi no tā iegūšanas laika atbilstošam šajā likumā noteiktajam zinātniskajam grādam.

Nostrifikācijas tiesības ir augstskolām, kurām ir promocijas vai habilitācijas tiesības. Nostrifikācijā kā ekspertus pieaicina vienīgi attiecīgo nozaru speciālistus.

Citus ar nostrifikāciju saistītos jautājumus regulē Latviļas Zinātnes padomes apstiprināts nolikums un starpvaldību nolīgumi šajos jautājumos.

CETURTĀ NODAĻA
ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS ORGANIZĒŠANA

15. pants. Zinātniskās darbības organizatoriskā sistēma

Zinātnisko darbību var veikt valsts, sabiedriskajās un privātajās zinātniskajās iestādēs, to apvienībās, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos vai arī individuāli.

Zinātniskās darbības valsts organizatoriskajā sistēmā ietilpst:

1) augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas;

2) Latvijas Zinātnes padome un tās ekspertu komisijas;

3) Latvijas Republikas augstskolas;

4) Latvijas Zinātņu akadēmija;

5) Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija;

6) valsts zinātniskās pētniecības iestādes un to apvienības;

7) citas ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumiem izveidotas institūcijas.

16. pants. Zinātniskās darbības nodrošināšana

Latvijas Republikas Augstākā Padome:

1) piedalās zinātniskās darbības nodrošināšanā, atvēlot šim mērķim noteiktu daļu valsts budžeta līdzekļu, nosakot par to izlietojumu atbildīgo institūciju, izlietojuma kārtību un kontroli;

2) piedalās kā pasūtītāja noteiktu nacionālo programmu realizācijā, iedalot šim nolūkam finansu resursus, nosakot par to izlietojumu atbildīgo institūciju, izlietojuma kārtību un kontroli.

Latvijas Republikas Ministru Padome:

1) pieņem lēmumus par valsts politiku zinātnē;

2) pieņem lēmumus par attiecīgu valsts pārvaldes institūciju dibināšanu;

3) dibina un likvidē valsts zinātniskas iestādes;

4) nodrošina un kontrolē valsts īpašuma pārvaldīšanu valsts zinātniskajās iestādēs un to apvienībās;

5) pieņem šajā likumā paredzētos normatīvos aktus likumos noteiktās kompetences ietvaros;

6) pasūta noteiktas pētījumu programmas izpildi šim mērķim iedalīto līdzekļu ietvaros, nosakot šo līdzekļu izlietojuma kontroli.

17. pants. Latvijas Zinātnes padome

Latvijas Zinātnes padome ir valdības un zinātnieku koleģiāla institūcija ar juridiskās personas tiesībām. Latvijas Zinātnes padomes pilnvaru laiks ir trīs gadi. Tās darbības kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprināts nolikums.

18. pants. Latvijas Zinātnes padomes kompetence un pienākumi

Latvijas Zinātnes padomes kompetencē un pienākumos ietilpst:

1) valsts zinātnes attīstības politikas izstrāde un attiecīgu priekšlikumu iesniegšana valdībai;

2) zinātnes finansēšanai paredzētā valsts budžeta projekta sagatavošana;

3) zinātnes finansēšanai atvēlēto valsts budžeta līdzekļu izlietošana;

4) valsts finansēto zinātnisko pētījumu rezultātu zinātniska izvērtēšana un apkopošana, rezultātu pieejamības nodrošināšana;

5) valsts interešu pārstāvība starptautiskajā zinātniskajā sadarbībā;

6) promocijas un habilitācijas tiesību piešķiršana augstskolām un zinātniskajām iestādēm;

7) attiecīgo ekspertu komisiju izveidošana, to darba kārtības noteikšana un kontrole;

8) ar savu darbību saistītas informācijas sagatavošana un publicēšana.

19. pants. Latvijas Zinātnes padomes sastāvs

Latvijas Zinātnes padomē ietilpst ievēlēti pārstāvji no:

1) Latvijas Republikas Ministru Padomes — viens;

2) Latvijas Zinātņu akadēmijas — viens;

3) Latvijas Zinātnieku savienības — viens;

4) Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas — viens;

5) Augstskolu rektoru padomes — viens;

6) Latvijas Republikas Augstākās Padomes — viens;

7) zinātnes nozaru ekspertu komisijām — pa vienam no katras komisijas.

Latvijas Zinātnes padome no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Savā kompetencē ietilpstošos jautājumus tā izlemj ar vienkāršu balsu vairākumu, taču balsošanā jāpiedalās ne mazāk par divām trešdaļām no padomes sastāva.

20. pants. Latvijas Zinātnes padomes tiesības

Latvijas Zinātnes padomē ir tiesīga:

1) pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju zinātnisko projektu pilnvērtīgas ekspertīzes nodrošināšanai;

2) pieprasīt un saņemt nepieciešamo informāciju, lai izlemtu jautājumus par promocijas un habilitācijas tiesību piešķiršanu;

3) pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes institūcijām to rīcībā esošo informāciju, kas attiecas uz zinātnisko darbību Latvijas Republikā;

4) dot valsts budžeta līdzekļu saņēmējam saistošus norādījumus par to izlietojuma kārtību;

5) kontrolēt zinātnes finansēšanai iedalīto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, savas kompetences ietvaros dot tam vērtējumu.

Latvijas Zinātnes padome nav tiesīga ierobežot tās finansēto zinātnisko projektu izpildītāju tiesības un finansiālo rīcībspēju, kas izriet no šā likuma 8. pantā noteiktajām tiesībām.

Sava darba nodrošināšanai Latvijas Zinātnes padome var algot darbiniekus.

21. pants. Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas

Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju pienākumi ir šādi:

1) dot atzinumus par Latvijas Zinātnes padomei iesniegtajiem zinātniskās pētniecības projektiem, programmām un to finansēšanu;

2) izstrādāt un pilnveidot zinātniskās pētniecības projektu izvērtēšanas kritērijus un iesniegt tos Latvijas Zinātnes padomei apstiprināšanai;

3) izstrādāt un pilnveidot valsts zinātnisko iestāžu darba efektivitātes izvērtēšanas kritērijus un iesniegt tos Latvijas Zinātnes padomei apstiprināšanai;

4) sagatavot un dot atzinumu par stāvokli attiecīgajā zinātnes nozarē Latvijas Republikā.

Ekspertu komisijas ievēlē konkrētajā zinātnes nozarē Latvijas Republikā pastāvīgi strādājošie zinātnieki, kuru kvalifikācija apstiprināta atbilstoši šā likuma prasībām.

Par ekspertu komisiju locekļu kandidātiem zinātnieki var tikt izvirzīti vai var personiski pieteikties tikai vienā no zinātnes nozarēm.

Par ekspertu komisiju locekļu kandidātiem nevar tikt izvirzīti vai personiski pieteikties zinātnieki, kuri bijuši ekspertu komisiju vai Latvijas Zinātnes padomes locekļi divus iepriekšējos pilnvaru termiņus pēc kārtas, kā arī zinātnisko iestāžu vadītāji un viņu vietnieki.

Ievēlētie ekspertu komisiju locekļi paraksta «Saistību un atbildības deklarāciju», kuras tekstu apstiprina attiecīgā valsts pārvaldes institūcija.

Pārējos ar ekspertu komisiju izveidošanu un darbību saistītos jautājumus nosaka Latvijas Republikas Ministru Padomes apstiprināts nolikums. Latvijas Zinātnes padome ir atbildīga par noteiktās ekspertīzes kārtības ievērošanu.

22. pants. Zinātniskā darbība Latvijas Republikas valsts augstskolās

Latvijas Republikas valsts augstskolas jautājumos, kas saistīti ar zinātnisko darbību, pielīdzināmas valsts zinātniskajām iestādēm un to apvienībām.

23. pants. Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmija ir autonoma valsts subsidēta bezpeļņas zinātniskā institūcija, kura sastāv no ievēlētiem Zinātņu akadēmijas locekļiem. Zinātņu akadēmija darbojas saskaņā ar tās Hartu un statūtiem. Valsts ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes vai Ministru Padomes lēmumu var deleģēt tai īpašas funkcijas vai pilnvaras zinātnes jomā.

24. pants. Valsts zinātniskā iestāde

Valsts zinātniskā iestāde ir valsts dibināta bezpeļņas organizācija ar juridiskas personas tiesībām, kas uz pašpārvaldes principu pamata organizē zinātnisko darbību, zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un celšanu. Tas darbības materiālo pamatu veido nošķirta valsts īpašuma daļa, kas nodota valsts zinātniskās iestādes pārvaldīšanā. Pārvaldīšanas kārtību nosaka attiecīga valsts pārvaldes institūcija.

Valsts zinātniskā iestāde darbojas saskaņā ar saviem statūtiem, kurus apstiprina Latvijas Zinātnes padome. Valsts zinātnisko iestādi reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 17. decembra likumu «Par bezpeļņas organizāciju» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6). Valsts zinātniskās iestādes, lai realizētu savas darbības mērķus, var iesaistīties apvienībās un asociācijās. Šādu apvienību un asociāciju darbību regulē attiecīgi līgumi.

Valsts pārvaldes institūciju iejaukšanās valsts zinātnisko iestāžu darbībā, ja tā nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, nav pieļaujama.

25. pants. Valsts zinātniskās iestādes dibināšana

Lēmumu par valsts zinātniskās iestādes dibināšanu pieņem Latvijas Republikas Ministru Padome.

Valsts zinātniskās iestādes organizēšanu līdz statūtu pieņemšanai veic attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas iecelta amatpersona.

26. pants. Valsts zinātniskās iestādes statūti

Valsts zinātniskās iestādes statūtos jānorāda:

1) iestādes nosaukums, adrese, juridiskais statuss;

2) iestādes darbības joma un mērķi;

3) noteikumi par iestādes pārvaldi un darbības kontroli;

4) statūtu fonda lielums un finansēšanas avoti;

5) darba samaksas kārtība;

6) rezerves fonda izmantošanas kārtība;

7) reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

8) iestādes struktūrvienību un zinātnieku grupu izveidošanas, darbības un likvidācijas noteikumi;

9) citi ar iestādes īpatnībām saistīti noteikumi.

Statūtus pieņem valsts zinātniskās iestādes zinātnieku kopsapulce.

27. pants. Valsts zinātnisko iestāžu pārvalde

Valsts zinātnisko iestādi pārvalda koleģiāla institūcija (padome, dome, senāts), ko ievēlē iestādes zinātnieku kopsapulce vai konference. Tās kompetencē ietilpst:

1) iestādes zinātniskās darbības galveno uzdevumu noteikšana;

2) zinātniskās iestādes vadības amatpersonu ievēlēšana statūtos noteiktajā kārtībā un administratīvās vadības skaitliskā sastāva un personālsastāva apstiprināšana;

3) jautājuma ierosināšana par zinātnieka atlaišanu no darba pirms darba līgumā noteiktā termiņa izbeigšanās;

4) zinātnieku ievēlēšana akadēmiskajos amatos;

5) pārstāvju ievēlēšana padomēs un komisijās (zinātnisko grādu piešķiršanas padomē, budžeta, saimnieciskajā un administratīvajā komisijā);

6) iestādes kopējās darbības izdevumu tāmes apstiprināšana.

28. pants. Valsts zinātniskās iestādes administrācijas kompetence

Valsts zinātniskās iestādes administrāciju ievēlē koleģiālās pārvaldes institūcijas.

Tās kompetencē ietilpst:

1) zinātniskās iestādes administratīvās, organizatoriskās un materiāltehniskās funkcionēšanas nodrošināšana;

2) valsts īpašumā esošo ēku, materiālo vērtību un naudas līdzekļu pārvaldīšana;

3) koleģiālās pārvaldes institūciju lēmumu un deleģēto pilnvaru realizēšana.

Zinātniskās iestādes administrācija nav tiesīga pieņemt lēmumus, kas ietver zinātnisko pētījumu izvērtējumu.

Valsts zinātniskajā iestādē viena persona nevar ieņemt vairākus administratīvos amatus. Valsts zinātniskās iestādes vadības un administrācijas amatpersonas nedrīkst būt uzņēmējsabiedrību lēmējinstitūciju locekles.

29. pants. Valsts zinātnisko iestāžu akadēmisko amatu sistēma

Valsts zinātniskajās iestādēs ir šādi akadēmiskie amati:

— asistents;

— pētnieks;

— vadošais pētnieks;

— profesors.

Personas akadēmiskajos amatos ievēlē uz atklāta konkursa pamata valsts zinātniskās iestādes statūtos noteiktajā kārtībā. Konkursu izsludina, vismaz mēnesi iepriekš publicējot paziņojumu presē.

Akadēmiskajā amatā ievēlētā persona slēdz darba līgumu ar valsts zinātniskās iestādes administrāciju.

Par pētniekiem, vadošajiem pētniekiem un profesoriem var ievēlēt personas ar doktora vai habilitētā doktora zinātnisko grādu.

Profesora amatā ievēlētajām personām attiecīgais akadēmiskais nosaukums tiek piešķirts uz mūžu.

PIEKTĀ NODAĻA
ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS FINANSĒŠANA

30. pants. Valsts budžeta līdzekļu izlietošanas kārtība

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz valsts budžeta projektu, zinātnes finansēšanai iedalītos valsts budžeta līdzekļus novirza konkrētajās zinātnes nozarēs pieteikto zinātnisko pētījumu projektu finansēšanai, centralizētām zinātni apkalpojošajām iestādēm (bibliotēkām, izdevniecībām), konkrētiem zinātniskajiem pasākumiem.

Zinātniskos projektus finansēšanai no valsts budžeta izraugās konkursa kārtībā.

Pārskatu par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Latvijas Zinātnes padome iesniedz Latvijas Republikas Finansu ministrijai.

31. pants. Papildus iegūto finansu līdzekļu izlietošanas kārtība valsts zinātniskajās iestādēs

Valsts zinātniskās iestādes papildu finansu līdzekļus var iegūt no:

1) zinātnisko pasūtījumdarbu izpildes un uzņēmējdarbības;

2) telpu, sociālo un kultūras objektu iznomāšanas valsts pārvaldes institūciju noteiktajā kārtībā;

3) labprātīgiem ziedojumiem;

4) banku kredītiem;

5) citiem avotiem.

Papildu ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem (ieskaitot izdevumus darba samaksai un materiālajai stimulēšanai) izlieto zinātniskās iestādes materiāltehniskajai attīstībai.

SESTĀ NODAĻA
STARPTAUTISKĀ ZINĀTNISKĀ SADARBĪBA

32. pants. Ārvalsts zinātnieka statuss

Ārvalsts zinātnieks atbilstoši savai zinātniskajai kvalifikācijai bauda visas šajā likumā noteiktās tiesības.

33. pants. Starptautiskā un starpvalstu zinātniskā sadarbība

Slēgt starptautisku sadarbības līgumu zinātnē ir tiesības jebkurai zinātniskajai iestādei, zinātnieku grupai vai zinātniekam, uzņemoties atbildību par tajā paredzēto saistību izpildi.

Latvijas Zinātnes padome ir atbildīga par starpvalstu līgumos ietverto saistību izpildi.

34. pants. Latvijas Republikas starptautiskie līgumi

Ja Latvijas Republikas starptautiskajos līgumos paredzēti citādi zinātniskās darbības noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

SEPTĪTĀ NODAĻA
ATBILDĪBA PAR LIKUMA «PAR ZINĀTNISKO DARBĪBU» PĀRKĀPŠANU

35. pants. Atbildība par likuma «Par zinātnisko darbību» pārkāpšanu

Atbildību par šā likuma pārkāpšanu nosaka Latvijas Republikas likumi.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS
1992. gada 10. novembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 10.11.1992.Stājas spēkā: 10.11.1992.Zaudē spēku: 19.05.2005.Tēma:  Izglītība, zinātne, sportsPublicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 46/47/48, 03.12.1992.; Diena, 233, 11.12.1992.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Citi saistītie dokumenti
66549
10.11.1992
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva