1. pants. Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka.

Latvijas Banka ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde. Tai ir nošķirta valsts manta, zīmogs (spiedogs) ar Latvijas Republikas lielā valsts ģerboņa attēlu un bankas nosaukumu "Latvijas Banka". Latvijas Bankas pārvalde atrodas Rīgā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

3. pants. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. Nekaitējot galvenajam mērķim, Latvijas Banka atbalsta Eiropas Savienības vispārējo ekonomikas politiku atbilstoši Līguma 127.panta 1.punktam.

Latvijas Banka piedalās Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē atbilstoši Līgumam un Statūtiem.

(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)

5. pants. Latvijas Banka tur un pārvalda savas ārējās rezerves, ievērojot Statūtu normas.

Valdība Latvijas Bankā glabā ārvalstu valūtas līdzekļus. Latvijas Banka, saņemot konkrētas valdības pilnvaras, var darboties kā valdības finanšu aģents banku darījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 06.02.2013. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)

6. pants. Latvijas Banka ir Saeimas un Ministru kabineta konsultante naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu saistītos jautājumos.

Latvijas Bankai ir tiesības saņemt no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un citām valsts un valsts pārvaldes institūcijām savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

8. pants.

(Izslēgts ar 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

10. pants. Latvijas Banka ir tiesīga pārbaudīt tās apstiprināto noteikumu un normatīvo norādījumu izpildi. Pārbaudes Latvijas Bankas uzdevumā veic tās pilnvarotas personas.

(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

12. pants. Latvijas Banka savu uzdevumu veikšanai drīkst atvērt kontus Latvijas valdībai, kredītiestādēm, starptautiskajām organizācijām, Eiropas centrālo banku sistēmas dalībniekiem un citiem finanšu tirgus dalībniekiem.

Valdībai atvērtajos kontos Latvijas Banka uzglabā valsts budžeta un speciālo fondu līdzekļus un veic budžeta līdzekļu pārskaitījumus bez maksas.

Latvijas Republikas Finanšu ministrija ir tiesīga jebkurā laikā saņemt ziņas par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pārbaudīt to izlietojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1997. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

14. pants. Latvijas Bankai var būt komercsabiedrības, kas nepieciešamas bankas uzdevumu veikšanai, darbinieku kvalifikācijas celšanai un darbības nodrošināšanai.

Latvijas Banka nevar piedalīties komercdarbībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

15. pants. Latvijas Banka sagatavo finanšu pārskatus atbilstoši Eiropas Centrālo banku sistēmai saistošajiem Eiropas Centrālās bankas tiesību aktiem par grāmatvedību un finanšu pārskatiem un saskaņā ar Latvijas Bankas padomes noteiktajām prasībām. Finanšu pārskatus apstiprina Latvijas Bankas padome.

Latvijas Bankas padome apstiprina gada pārskatu.

(10.01.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2021.)

16. pants. Latvijas Bankas operāciju gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

17. pants.

(Izslēgts ar 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 06.02.2013.)

(Nodaļas nosaukums 04.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.1999.)

18. pants. Latvijas Bankas pamatkapitāls ir 100 miljonu euro.

(Otrā daļa izslēgta ar 20.06.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1997., 20.06.2002. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014. Grozījumi pirmajā daļā stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)

18.¹ pants. Latvijas Banka 15 dienu laikā pēc tam, kad Latvijas Bankas padome apstiprinājusi gada pārskatu un pēc iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu segšanas, ja tādi ir, ieskaita valsts pamatbudžetā Valsts kases norādītajā kontā:

1) pārskata gadā gūtās peļņas daļu, kas aprēķināta, reizinot pārskata gadā gūto peļņu ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi (nepiemērojot minētajā likumā noteikto ar nodokli apliekamās bāzes palielinošu koeficientu);

2) maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 50 procentu apmērā no pārskata gadā gūtās peļņas.

Latvijas Bankas padomei, apstiprinot gada pārskatu, ir tiesības pieņemt lēmumu par šajā pantā minētā maksājuma procentu apmēra samazināšanu par valsts kapitāla izmantošanu, ja tas nepieciešams Latvijas Bankas rezerves kapitāla palielināšanai saistībā ar finanšu riskiem, kuriem Latvijas Banka pakļauta tās uzdevumu izpildē. Latvijas Banka par šādu lēmumu nekavējoties informē Saeimu un Latvijas Republikas Finanšu ministriju.

(25.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.10.2009., 10.01.2013. un 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 11.12.2019.)

19. pants. Pēc šā likuma 18.¹ pantā minēto atskaitījumu izdarīšanas Latvijas Bankas peļņas atlikums ieskaitāms rezerves kapitālā. Rezerves kapitālu veido iespējamo zaudējumu segšanai. Tā zaudējumu daļa, kuras segšanai rezerves kapitāla nepietiek, sedzama no pamatkapitāla.

(20.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2002.)

20. pants.

(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2002.)

23. pants.

(Izslēgts ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2021.)

24. pants. Bankas padomes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu, ieskaitot bankas prezidentu un viņa vietnieku, padome izšķir visus jautājumus ar klātesošo balsu vairākumu. Ja balsu skaits ir vienāds, izšķiroša ir sēdes vadītāja balss. Bankas padomes sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī.

25. pants.

(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2002.)

27. pants. Latvijas Bankas prezidents vada Latvijas Bankas administratīvo darbu un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Latvijas Banku. Atsevišķu Latvijas Bankas administratīvā darba vadīšanas jautājumu īstenošanu Latvijas Bankas prezidents var nodot Latvijas Bankas padomes loceklim vai struktūrvienības vadītājam.

(08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2021.)

28. pants. Latvijas Bankas prezidents vada bankas padomi un atbild par tās darba sekmīgu organizāciju.

Bankas prezidents pieņem darbā un atbrīvo no darba Latvijas Bankas darbiniekus.

Bankas prezidents pārstāv Latvijas Banku attiecībās ar citām bankām, valsts un pašvaldību iestādēm Latvijā, starptautiskajām finanšu un kredīta organizācijām.

Latvijas Bankas prezidents var piedalīties Latvijas Republikas valdības sēdēs.

Ja Latvijas Bankas prezidents atbrīvots no amata vai beidzies viņa pilnvaru laiks, līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta apstiprināšanai Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda viņa vietnieks. Latvijas Bankas prezidenta prombūtnes laikā Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda viņa vietnieks. Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka prombūtnes laikā Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda (tai skaitā vada Latvijas Bankas padomi) Latvijas Bankas prezidenta norīkots Latvijas Bankas padomes loceklis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005., 10.01.2013. un 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2021.)

29. pants.

(Izslēgts ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2021.)

29.¹ pants. Latvijas Bankas padome izveido revīzijas komiteju ar vismaz trim locekļiem, kuru vairākums ir neatkarīgi savu profesionālo pienākumu izpildē. Revīzijas komiteja pārrauga Latvijas Bankas finanšu pārskatu sagatavošanu un iekšējās kontroles sistēmas darbību, kā arī Latvijas Bankas iekšējā audita un ārējo revidentu darbību.

Latvijas Bankas padome izdod iekšējo normatīvo aktu, kurā nosaka revīzijas komitejas darbību.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

31. pants. Latvijas Bankas prezidenta, prezidenta vietnieka un padomes locekļu amatu savienošanas ierobežojumus un viņu pienākumus interešu konflikta novēršanā nosaka likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

(20.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2021.)

32. pants. (Izslēgts ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

33. pants. Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem un darbiniekiem nav tiesību izpaust informāciju, kas ir ierobežotas pieejamības informācija un ko viņi ieguvuši, pildot amata pienākumus vai darba uzdevumus, personām, kurām nav tiesību iegūt šādu informāciju. Šis aizliegums ir spēkā arī pēc pilnvaru termiņa vai darba attiecību izbeigšanās.

(20.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2021.)

35. pants. Latvijas Bankai ir tiesības darboties Latvijas, Eiropas Savienības dalībvalstu un ārvalstu finanšu tirgos, veicot darījumus ar finanšu instrumentiem un dārgmetāliem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1997., 01.12.2005. un 15.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2006.)

36. pants. Lai sasniegtu mērķus un izpildītu uzdevumus, Latvijas Bankai ir tiesības pret adekvātu nodrošinājumu veikt kreditēšanas operācijas ar kredītiestādēm un citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Latvijas Bankai nav tiesību piešķirt aizdevumus un pirkt parāda vērtspapīrus atbilstoši Līguma 123.pantam un Statūtu 21.pantam.

(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013.)

37. pants.

(Izslēgts ar 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 06.02.2013.)

(Nodaļas nosaukums 10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013.)

40. pants. Latvijas Banka statistisko informāciju, kas vākta vienīgi statistiskiem nolūkiem, izplata tādā veidā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt statistikas pārskatu iesniegušo personu vai jebkuru citu fizisko vai juridisko personu.

Latvijas Bankai, ievērojot Eiropas Savienības, tai skaitā Eiropas Centrālās bankas, tiesību aktu prasības, ir tiesības apmainīties ar konfidenciālu statistisko informāciju ar šādām iestādēm:

1) Eiropas Centrālo banku un Eiropas Savienības dalībvalstu centrālajām bankām, ja šāda informācija nepieciešama Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildei;

2) Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un citām Eiropas Savienības institūcijām, ja šāda informācija nepieciešama to uzdevumu izpildei un ir saņemts pamatots pieprasījums;

3) Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ja šāda informācija nepieciešama Latvijas Bankas, Eiropas Centrālo banku sistēmas vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumu izpildei;

4) Latvijas Republikas Centrālo statistikas pārvaldi un Eiropas Savienības dalībvalstu centrālajām statistikas iestādēm, ja šāda informācija nepieciešama Eiropas Centrālo banku sistēmas vai Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat kompetencē esošās Eiropas statistikas sagatavošanai, ievērojot Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat prasības konfidenciālas statistiskās informācijas apmaiņai.

(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)

40.¹ pants. Latvijas Banka statistiskos datus iegūst tieši no šā likuma 39. panta otrajā daļā minētajām personām vai netieši no administratīvajiem datu avotiem (reģistriem, datubāzēm, informācijas sistēmām un citiem informācijas avotiem).

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

40.² pants. Administratīvā datu avota turētājam ir pienākums Latvijas Bankai sniegt statistiskos datus pēc Latvijas Bankas pamatota pieprasījuma. Statistiskos datus no publisko personu (tai skaitā no komercreģistra iestādes) administratīvajiem datu avotiem un to privātpersonu administratīvajiem datu avotiem, kurām deleģēti vai ar pilnvarojumu nodoti valsts pārvaldes uzdevumi, Latvijas Bankai sniedz bez maksas.

Latvijas Banka pieprasījumā par statistisko datu izsniegšanu no administratīvā datu avota norāda pieprasījuma tiesisko pamatu, statistisko datu apjomu, izsniegšanas veidu un šajā likumā noteiktās statistisko datu un statistiskās informācijas aizsardzības prasības.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

40.³ pants. Latvijas Banka statistiskos datus izmanto tikai šajā likumā noteikto Latvijas Bankas uzdevumu izpildes nodrošināšanai.

Latvijas Banka fizisko personu datus nekavējoties pēc to saņemšanas, pārbaudes un savienošanas ar citiem statistiskajiem datiem anonimizē, izņemot gadījumus, kad fizisko personu dati joprojām ir nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo statistisko informāciju Latvijas Bankas uzdevumu veikšanai. Latvijas Banka identificējošos datus glabā šķirti no anonimizētajiem statistiskajiem datiem.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

41. pants. Atbilstoši Līguma 127.panta 5.punktam un Statūtu 3.3.pantam Latvijas Banka palīdz kompetentajām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu konsultatīvo uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti.

Lai sasniegtu mērķus un izpildītu uzdevumus, Latvijas Banka pēta un analizē finanšu tirgus un tautsaimniecības attīstību Latvijā, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ārvalstīs.

(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013. Pirmā daļa stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)

42. pants. Latvijas Bankas apstiprinātie noteikumi un normatīvie norādījumi par kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām, kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un komercsabiedrību pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

(01.06.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 06.02.2013.)

(Nodaļa 22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

42.¹ pants. Latvijas Bankas fizisko drošību nodrošina Latvijas Bankas struktūrvienība — Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde (turpmāk — Aizsardzības pārvalde). Aizsardzības pārvaldes pamatuzdevumi ir nodrošināt Latvijas Bankas objektu aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem, veikt ar Latvijas Bankas objektu fizisko drošību saistīto risku analīzi un īstenot drošības pasākumus.

Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pamatuzdevumiem Aizsardzības pārvalde pilda arī citus uzdevumus, kas tai noteikti Latvijas Bankas iekšējos normatīvajos aktos.

Latvijas Bankas objekti šā likuma izpratnē ir Latvijas Bankas kustamā manta un nauda, nekustamie īpašumi, darbinieki, amatpersonas un Latvijas Bankas nekustamajos īpašumos esošās personas, kā arī citas personas un objekti, kuru aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem nepieciešams nodrošināt Latvijas Bankas rīkoto pasākumu un veikto naudas pārvadājumu ietvaros.

Latvijas Banka skaidrās naudas pārvadājuma un nekustamā īpašuma fiziskās drošības nodrošināšanā ir tiesīga iesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus, ievērojot Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto.

(22.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)

42.² pants. Lai nodrošinātu Aizsardzības pārvaldes pamatuzdevumu pildīšanu, Latvijas Banka ir tiesīga:

1) iegādāties, glabāt, realizēt un savā darbībā izmantot un pielietot ieročus, tai skaitā visu kategoriju šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus), to munīciju un speciālos līdzekļus;

2) pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par to, vai fiziskā persona, kura pretendē uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu vai ieņem šo amatu, atbilst šā likuma 42.³ panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā un otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajām prasībām;

3) pieprasīt ziņas no Ieroču reģistra, lai pārliecinātos par to, vai fiziskā persona, kura pretendē uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu vai ieņem šo amatu, atbilst šā likuma 42.³ panta otrās daļas 3., 6. un 7.punktā noteiktajām prasībām;

4) pieprasīt ziņas no Valsts policijas, lai pārliecinātos par to, vai fiziskā persona, kura pretendē uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu vai ieņem šo amatu, atbilst šā likuma 42.³ panta otrās daļas 4. un 5.punktā noteiktajām prasībām;

5) pieprasīt ziņas no valsts drošības iestādēm, lai pārliecinātos par to, vai fiziskā persona, kura pretendē uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu vai ieņem šo amatu, atbilst šā likuma 42.³ panta otrās daļas 5.punktā noteiktajām prasībām.

Latvijas Banka iegādājas un realizē ieročus, tai skaitā šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus), to munīciju un speciālos līdzekļus saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu. Latvijas Bankas padome nosaka:

1) Aizsardzības pārvaldes valdījumā esošo ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas, izmantošanas un pielietošanas kārtību;

2) speciālo līdzekļu veidus, kurus ir tiesīgs pielietot Aizsardzības pārvaldes darbinieks, pildot darba pienākumus.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

42.³ pants. Uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu var pretendēt un Aizsardzības pārvaldē var tikt nodarbināta persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir Latvijas Republikas pilsonis, un tās izglītība, profesionālā pieredze, zināšanas, prasmes, tai skaitā valsts valodas prasmes, fiziskā sagatavotība, veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst attiecīgā Aizsardzības pārvaldes darbinieka amata profesionālās kvalifikācijas prasībām un veicamajiem darba pienākumiem;

2) tā nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) tā nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;

4) tā nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

5) tā nav administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, vai arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, izņemot gadījumu, kad pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes.

Uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu, kura pienākumu pildīšanai izsniedzams šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, var pretendēt un attiecīgajā amatā var tikt nodarbināta persona, kura atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām un šādām papildu prasībām:

1) tā nav kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā;

2) tā nav administratīvi sodīta par sīko huligānismu vai par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, izņemot gadījumu, kad pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;

3) tai nav ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, izņemot gadījumu, kad attiecīgo tiesību ierobežojuma termiņš ir beidzies;

4) Valsts policijai nav pamatotu ziņu, ka persona ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību;

5) Valsts policijai vai valsts drošības iestādēm nav ziņu, kas apliecina personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, biedrības, nodibinājuma, politiskās partijas vai citas aizliegtas organizācijas;

6) tai nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi, kas dod pamatu apšaubīt personas spēju ievērot ieroču aprites nosacījumus;

7) tai nav fizisku trūkumu, kuru dēļ persona nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

8) tai ir deklarēta (reģistrēta) dzīvesvieta;

9) tā ir sasniegusi 21 gada vecumu.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

42.⁴ pants. Aizsardzības pārvaldes darbinieks, pildot darba pienākumus, atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgs:

1) pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus personām, kuras vēlas iekļūt vai atrodas Latvijas Bankas objektā, kā arī lūgt, lai Latvijas Bankas objektā esoša persona labprātīgi uzrāda personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus;

2) pieprasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību vai citu rīcību, kas traucē Aizsardzības pārvaldes darbiniekam pildīt savus darba pienākumus, ievēro Latvijas Bankas objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt Latvijas Bankas objektu un izraidīt šo personu no Latvijas Bankas objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt Latvijas Bankas objektā noteikto kārtību;

3) aizturēt personu, par kuru pastāv aizdomas, ka tā izdarījusi likumpārkāpumu, līdz tās nodošanai Valsts policijai;

4) lietot fizisku spēku, glabāt, nēsāt un pielietot darba pienākumu veikšanai izsniegtās gāzes pistoles (revolverus) un speciālos līdzekļus, ievērojot šā likuma 42.⁶ pantā paredzētos nosacījumus un noteikto kārtību;

5) nēsāt, pielietot un izmantot dienesta šaujamieročus, ievērojot šā likuma 42.⁵ pantā paredzētos nosacījumus un noteikto kārtību.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

42.⁵ pants. Aizsardzības pārvaldes darbinieks, pildot darba pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci kā galējo līdzekli, lai:

1) aizsargātu Latvijas Bankas objektu no uzbrukuma, kas reāli apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai var nodarīt ievērojamu mantisko zaudējumu, tai skaitā gadījumos, kad nepieciešams atbrīvot apbruņotu personu prettiesiski ieņemtu Latvijas Bankas objektu vai atvairīt grupveida vai tādu uzbrukumu Latvijas Bankas objektam, kurā pielieto ieroci vai priekšmetu, ar kuru tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt dienesta šaujamieroci;

3) aizturētu personu, kura pārsteigta, izdarot noziedzīgu nodarījumu Latvijas Bankas objektā vai pret Latvijas Bankas objektu, ja šī persona izrāda pretošanos;

4) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus Latvijas Bankas objektam un nav citas iespējas to apturēt, kā arī padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud Latvijas Bankas objektu.

Pirms dienesta šaujamieroča pielietošanas brīdina par nodomu to darīt, izdarot brīdinājuma šāvienu. Bez brīdinājuma dienesta šaujamieroci drīkst pielietot, ja uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek pielietots ierocis, priekšmets, ar kuru tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskais transportlīdzeklis, vai aizturamā persona pretojas, pielietojot ieroci vai priekšmetu, ar kuru tiek apdraudēta citas personas dzīvība vai veselība.

Aizliegts pielietot vai izmantot dienesta šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest personas, pret kurām šaujamierocis nav vērsts.

Aizsardzības pārvaldes darbinieks ir tiesīgs izmantot dienesta šaujamieroci, lai izdarītu brīdinājuma šāvienu, dotu trauksmes signālu, izsauktu palīdzību vai aizbaidītu dzīvnieku, kas apdraud Latvijas Bankas objektu.

Aizsardzības pārvaldes darbiniekam ir tiesības izvilkt dienesta šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā nav izslēgta šaujamieroča pielietošana vai izmantošana.

Visos dienesta šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos Aizsardzības pārvaldes darbiniekam ir pienākums darīt visu iespējamo, lai garantētu citu personu drošību, saglabātu pēc iespējas neskartu notikuma vietu, kā arī, ja nepieciešams, nekavējoties nodrošinātu pirmās palīdzības sniegšanu un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.

Par katru dienesta šaujamieroča pielietošanas gadījumu Aizsardzības pārvaldes darbinieks nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, ziņo Valsts policijai.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

42.⁶ pants. Ja likumpārkāpējs ar savu prettiesisko darbību rada reālus draudus Latvijas Bankas objektam, Aizsardzības pārvaldes darbinieks pēc mutvārdos izteikta brīdinājuma par fiziska spēka, speciālā līdzekļa vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanu drīkst to pielietot, lai atvairītu uzbrukumu, atbrīvotu apbruņotu personu prettiesiski ieņemtu Latvijas Bankas objektu, izbeigtu cita veida prettiesisku darbību un aizturētu likumpārkāpēju. Aizturēto personu nekavējoties nodod policijas iestādei.

Bez mutvārdos izteikta brīdinājuma fizisku spēku, speciālo līdzekli vai gāzes pistoli (revolveri) drīkst pielietot, ja likumpārkāpums ir saistīts ar pēkšņu uzbrukumu vai vardarbīgu ielaušanos.

Ja nepieciešams, aizturētajai personai, pret kuru pielietots fizisks spēks, speciālais līdzeklis vai gāzes pistole (revolveris), nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu. Ja fiziska spēka, gāzes pistoles (revolvera) vai speciālo līdzekļu pielietošanas rezultātā persona ir ievainota vai iestājusies personas nāve, Aizsardzības pārvaldes darbinieks nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, ziņo Valsts policijai.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

43. pants. Latvijas Bankas uzraudzību veic Saeima.

Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veic Eiropas Centrālās bankas padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Likumības un lietderības revīzijas Latvijas Bankā veic Valsts kontrole, ievērojot šā likuma 13.panta noteikumus. Valsts kontrole neveic Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu revīziju, kā arī neierobežo šajā pantā minēto neatkarīgo ārējo revidentu revīziju Latvijas Bankā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1997. un 10.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 06.02.2013. Otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 1.punktu)

(10.01.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.02.2013.)

1. Lai nodrošinātu Latvijas Bankas tiesisko integrāciju Eurosistēmā, grozījumi šā likuma 3., 4., 5., 7., 9. un 15.pantā, 18.panta pirmajā daļā, 18.¹ pantā, 26.panta pirmajā daļā, 34., 38., 39. un 40.pantā, 41.panta pirmajā daļā un 43.panta otrajā daļā stājas spēkā datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma 140.panta 2.punktu Latvijas Republikai atceļ izņēmuma statusu.

(Sk. Eiropas Savienības Padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu 2013/387 par euro ieviešanu Latvijā 2014.gada 1.janvārī)

2. Triju darbdienu laikā pēc datuma, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma 140.panta 2.punktu Latvijas Republikai atceļ izņēmuma statusu, Latvijas Banka daļu rezerves kapitāla ieskaita pamatkapitālā, palielinot to līdz šā likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram.

3. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. oktobrim iesniedz Saeimai likumprojektu par Latvijas Banku, kurā nosaka tās pārvaldes struktūru un darbību un paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2019.)

4. Grozījumu šā likuma 22. panta trešajā daļā attiecībā uz tās izteikšanu jaunā redakcijā piemēro ar brīdi, kad Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis atstāj amatu, beidzoties šā likuma 22. panta trešajā daļā (līdzšinējā redakcijā) noteiktajam sešu gadu pilnvaru laikam, vai, ja Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai kāds no padomes locekļiem atstāj amatu, pirms beidzies sešu gadu termiņš, — ar brīdi, kad viņa vietā Saeima ievēlē attiecīgi jaunu Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku vai padomes locekli uz piecu gadu pilnvaru termiņu. Līdzšinējais Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks vai padomes loceklis savus amata pienākumus turpina pildīt līdz sešu gadu pilnvaru laika beigām vai līdz brīdim, kad Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata saskaņā ar šā likuma 22. panta ceturto daļu.

(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2019.)

5. Grozījumi šā likuma 23. panta pirmajā daļā attiecībā uz Latvijas Bankas valdi četru cilvēku sastāvā stājas spēkā 2020. gada 1. martā.

(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.12.2019.)

6. Ar citos normatīvajos aktos lietoto nosaukumu "Latvijas Bankas valde" saprot nosaukumu "Latvijas Bankas padome" un ar vārdu savienojumu "Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai Latvijas Bankas valdes loceklis" — vārdu savienojumu "Latvijas Bankas padomes loceklis".

(08.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2021.)

7. Latvijas Bankas padome šā likuma 29.¹ pantā minēto revīzijas komiteju izveido līdz 2022. gada 31. janvārim.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

8. Latvijas Bankas padome sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomi līdz 2021. gada 31. decembrim izveido komisiju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai (turpmāk — pievienošanas komisija). Pievienošanas komisijā uz paritātes pamata iekļauj Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjus. Pievienošanas komisiju vada Latvijas Bankas amatpersona. Pievienošanas komisijas vadītāja vietnieks ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas amatpersona. Pievienošanas komisijas lietvedību nodrošina Latvijas Banka.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

9. Pievienošanas komisija izstrādā un īsteno plānu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai (turpmāk — pievienošanas plāns). Pievienošanas plānu apstiprina Latvijas Bankas padome sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomi ne vēlāk kā līdz 2022. gada 28. februārim. Pievienošanas plānā nosaka kārtību, kādā tiek pārņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas manta, lietvedība un arhīvs, finanšu aktīvi, tiesības un saistības. To Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pamatfunkcijas īstenojošo darbinieku sarakstu, kuri tiek pārcelti darbā Latvijas Bankā, sagatavo pievienošanas komisija, ņemot vērā Latvijas Bankas padomes apstiprināto Latvijas Bankas struktūru un Latvijas Bankas amatu vietas.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

10. Īstenojot pievienošanas plānu, Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 26. panta 1. punktu ir kopīgi pārziņi attiecībā uz personas datu apstrādi pievienošanas plānā paredzēto uzdevumu izpildei.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

11. Īstenojot pievienošanas plānu, Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija nodrošina pievienošanas procesā saņemtās informācijas glabāšanu, izmantošanu un aizsardzību atbilstoši attiecīgo normatīvo aktu prasībām.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

12. Latvijas Banka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, pārņem no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevuma — sabiedrības finanšu pratības un ekonomikas zināšanu apguves veicināšana — izpildi.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

13. Latvijas Banka ir tiesīga sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās uzdevumu izpildei nepieciešamos atbalsta funkciju pakalpojumus, slēdzot sadarbības līgumu, kurā nosaka sniedzamo pakalpojumu veidus un apjomu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija atlīdzina Latvijas Bankai ar minēto pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus atbilstoši sadarbības līgumā noteiktajam.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

14. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pamatfunkcijas īstenojošie darbinieki tiek pārcelti darbā Latvijas Bankā atbilstoši pievienošanas komisijas sagatavotajam to darbinieku sarakstam, kuri tiek pārcelti darbā Latvijas Bankā.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

15. Latvijas Banka ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. oktobrim noslēdz darba līgumus ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbiniekiem, kuri tiek pārcelti darbā Latvijas Bankā, ievērojot šādus nosacījumus:

1) darba līgums stājas spēkā ar 2023. gada 1. janvāri;

2) darba līgumā darba alga tiek noteikta atbilstoši Latvijas Bankas atlīdzības sistēmai, bet ne zemāka par attiecīgajam darbiniekam Finanšu un kapitāla tirgus komisijā noteikto darba algu;

3) darbiniekam tiek saglabātas tiesības uz neizmantoto atvaļinājumu;

4) darbinieka darba stāžā Latvijas Bankā ieskaita darba stāžu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

16. Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija sedz tos izdevumus saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanu Latvijas Bankai, kuri attiecīgajai iestādei rodas līdz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

17. Latvijas Banka konsultējas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konsultatīvo finanšu un kapitāla tirgus padomi par konsultatīvās finanšu tirgus padomes, kas tiks izveidota uz Latvijas Bankas likuma pamata, kompetencē esošajiem jautājumiem.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)