Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"

Izdarīt likumā "Par Latvijas Banku" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 22.nr.; 2002, 14.nr.; 2006, 1., 14.nr.; 2009, 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 70.nr.; 2013, 16.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 21.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "8 cilvēki: bankas prezidents, viņa vietnieks un 6 padomes locekļi" ar skaitļiem un vārdiem "6 cilvēki: bankas prezidents, viņa vietnieks un 4 padomes locekļi".

2. Papildināt likumu ar V1 nodaļu šādā redakcijā:

"V1 nodaļa
LATVIJAS BANKAS FIZISKĀS DROŠĪBAS NODROŠINĀŠANA

42.1 pants. Latvijas Bankas fizisko drošību nodrošina Latvijas Bankas struktūrvienība - Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde (turpmāk - Aizsardzības pārvalde). Aizsardzības pārvaldes pamatuzdevumi ir nodrošināt Latvijas Bankas objektu aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem, veikt ar Latvijas Bankas objektu fizisko drošību saistīto risku analīzi un īstenot drošības pasākumus.

Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pamatuzdevumiem Aizsardzības pārvalde pilda arī citus uzdevumus, kas tai noteikti Latvijas Bankas iekšējos normatīvajos aktos.

Latvijas Bankas objekti šā likuma izpratnē ir Latvijas Bankas kustamā manta un nauda, nekustamie īpašumi, darbinieki, amatpersonas un Latvijas Bankas nekustamajos īpašumos esošās personas, kā arī citas personas un objekti, kuru aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem nepieciešams nodrošināt Latvijas Bankas rīkoto pasākumu un veikto naudas pārvadājumu ietvaros.

42.2 pants. Lai nodrošinātu Aizsardzības pārvaldes pamatuzdevumu pildīšanu, Latvijas Banka ir tiesīga:

1) iegādāties, glabāt, realizēt un savā darbībā izmantot un pielietot ieročus, tai skaitā visu kategoriju šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus), to munīciju un speciālos līdzekļus;

2) pieprasīt ziņas no Sodu reģistra, lai pārliecinātos par to, vai fiziskā persona, kura pretendē uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu vai ieņem šo amatu, atbilst šā likuma 42.3 panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā un otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajām prasībām;

3) pieprasīt ziņas no Ieroču reģistra, lai pārliecinātos par to, vai fiziskā persona, kura pretendē uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu vai ieņem šo amatu, atbilst šā likuma 42.3 panta otrās daļas 3., 6. un 7.punktā noteiktajām prasībām;

4) pieprasīt ziņas no Valsts policijas, lai pārliecinātos par to, vai fiziskā persona, kura pretendē uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu vai ieņem šo amatu, atbilst šā likuma 42.3 panta otrās daļas 4. un 5.punktā noteiktajām prasībām;

5) pieprasīt ziņas no valsts drošības iestādēm, lai pārliecinātos par to, vai fiziskā persona, kura pretendē uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu vai ieņem šo amatu, atbilst šā likuma 42.3 panta otrās daļas 5.punktā noteiktajām prasībām.

Latvijas Banka iegādājas un realizē ieročus, tai skaitā šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un gāzes pistoles (revolverus), to munīciju un speciālos līdzekļus saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumu. Latvijas Bankas padome nosaka:

1) Aizsardzības pārvaldes valdījumā esošo ieroču un speciālo līdzekļu glabāšanas, nēsāšanas, izmantošanas un pielietošanas kārtību;

2) speciālo līdzekļu veidus, kurus ir tiesīgs pielietot Aizsardzības pārvaldes darbinieks, pildot darba pienākumus.

42.3 pants. Uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu var pretendēt un Aizsardzības pārvaldē var tikt nodarbināta persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir Latvijas Republikas pilsonis, un tās izglītība, profesionālā pieredze, zināšanas, prasmes, tai skaitā valsts valodas prasmes, fiziskā sagatavotība, veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst attiecīgā Aizsardzības pārvaldes darbinieka amata profesionālās kvalifikācijas prasībām un veicamajiem darba pienākumiem;

2) tā nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) tā nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;

4) tā nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda;

5) tā nav administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, vai arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, izņemot gadījumu, kad pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes.

Uz Aizsardzības pārvaldes darbinieka amatu, kura pienākumu pildīšanai izsniedzams šaujamierocis vai lielas enerģijas pneimatiskais ierocis, var pretendēt un attiecīgajā amatā var tikt nodarbināta persona, kura atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām un šādām papildu prasībām:

1) tā nav kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā;

2) tā nav administratīvi sodīta par sīko huligānismu vai par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, izņemot gadījumu, kad pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;

3) tai nav ierobežotas (atņemtas uz laiku) ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas tiesības vai tiesības nodarboties ar komercdarbību ieroču aprites jomā, izņemot gadījumu, kad attiecīgo tiesību ierobežojuma termiņš ir beidzies;

4) Valsts policijai nav pamatotu ziņu, ka persona ieroci var pielietot ļaunprātīgi, apdraudēt sevi, sabiedrisko kārtību vai drošību;

5) Valsts policijai vai valsts drošības iestādēm nav ziņu, kas apliecina personas piederību pie aizliegta militarizēta vai bruņota grupējuma, biedrības, nodibinājuma, politiskās partijas vai citas aizliegtas organizācijas;

6) tai nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi, kas dod pamatu apšaubīt personas spēju ievērot ieroču aprites nosacījumus;

7) tai nav fizisku trūkumu, kuru dēļ persona nav spējīga lietot šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

8) tai ir deklarēta (reģistrēta) dzīvesvieta;

9) tā ir sasniegusi 21 gada vecumu.

42.4 pants. Aizsardzības pārvaldes darbinieks, pildot darba pienākumus, atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgs:

1) pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus personām, kuras vēlas iekļūt vai atrodas Latvijas Bankas objektā, kā arī lūgt, lai Latvijas Bankas objektā esoša persona labprātīgi uzrāda personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus;

2) pieprasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību vai citu rīcību, kas traucē Aizsardzības pārvaldes darbiniekam pildīt savus darba pienākumus, ievēro Latvijas Bankas objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt Latvijas Bankas objektu un izraidīt šo personu no Latvijas Bankas objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt Latvijas Bankas objektā noteikto kārtību;

3) aizturēt personu, par kuru pastāv aizdomas, ka tā izdarījusi likumpārkāpumu, līdz tās nodošanai Valsts policijai;

4) lietot fizisku spēku, glabāt, nēsāt un pielietot darba pienākumu veikšanai izsniegtās gāzes pistoles (revolverus) un speciālos līdzekļus, ievērojot šā likuma 42.6 pantā paredzētos nosacījumus un noteikto kārtību;

5) nēsāt, pielietot un izmantot dienesta šaujamieročus, ievērojot šā likuma 42.5 pantā paredzētos nosacījumus un noteikto kārtību.

42.5 pants. Aizsardzības pārvaldes darbinieks, pildot darba pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci kā galējo līdzekli, lai:

1) aizsargātu Latvijas Bankas objektu no uzbrukuma, kas reāli apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai var nodarīt ievērojamu mantisko zaudējumu, tai skaitā gadījumos, kad nepieciešams atbrīvot apbruņotu personu prettiesiski ieņemtu Latvijas Bankas objektu vai atvairīt grupveida vai tādu uzbrukumu Latvijas Bankas objektam, kurā pielieto ieroci vai priekšmetu, ar kuru tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt dienesta šaujamieroci;

3) aizturētu personu, kura pārsteigta, izdarot noziedzīgu nodarījumu Latvijas Bankas objektā vai pret Latvijas Bankas objektu, ja šī persona izrāda pretošanos;

4) apturētu transportlīdzekli, nodarot tam bojājumus, ja tā vadītājs ar savu rīcību rada reālus draudus Latvijas Bankas objektam un nav citas iespējas to apturēt, kā arī padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud Latvijas Bankas objektu.

Pirms dienesta šaujamieroča pielietošanas brīdina par nodomu to darīt, izdarot brīdinājuma šāvienu. Bez brīdinājuma dienesta šaujamieroci drīkst pielietot, ja uzbrukums ir pēkšņs vai uzbrukumā tiek pielietots ierocis, priekšmets, ar kuru tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskais transportlīdzeklis, vai aizturamā persona pretojas, pielietojot ieroci vai priekšmetu, ar kuru tiek apdraudēta citas personas dzīvība vai veselība.

Aizliegts pielietot vai izmantot dienesta šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest personas, pret kurām šaujamierocis nav vērsts.

Aizsardzības pārvaldes darbinieks ir tiesīgs izmantot dienesta šaujamieroci, lai izdarītu brīdinājuma šāvienu, dotu trauksmes signālu, izsauktu palīdzību vai aizbaidītu dzīvnieku, kas apdraud Latvijas Bankas objektu.

Aizsardzības pārvaldes darbiniekam ir tiesības izvilkt dienesta šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā nav izslēgta šaujamieroča pielietošana vai izmantošana.

Visos dienesta šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos Aizsardzības pārvaldes darbiniekam ir pienākums darīt visu iespējamo, lai garantētu citu personu drošību, saglabātu pēc iespējas neskartu notikuma vietu, kā arī, ja nepieciešams, nekavējoties nodrošinātu pirmās palīdzības sniegšanu un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.

Par katru dienesta šaujamieroča pielietošanas gadījumu Aizsardzības pārvaldes darbinieks nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, ziņo Valsts policijai.

42.6 pants. Ja likumpārkāpējs ar savu prettiesisko darbību rada reālus draudus Latvijas Bankas objektam, Aizsardzības pārvaldes darbinieks pēc mutvārdos izteikta brīdinājuma par fiziska spēka, speciālā līdzekļa vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanu drīkst to pielietot, lai atvairītu uzbrukumu, atbrīvotu apbruņotu personu prettiesiski ieņemtu Latvijas Bankas objektu, izbeigtu cita veida prettiesisku darbību un aizturētu likumpārkāpēju. Aizturēto personu nekavējoties nodod policijas iestādei.

Bez mutvārdos izteikta brīdinājuma fizisku spēku, speciālo līdzekli vai gāzes pistoli (revolveri) drīkst pielietot, ja likumpārkāpums ir saistīts ar pēkšņu uzbrukumu vai vardarbīgu ielaušanos.

Ja nepieciešams, aizturētajai personai, pret kuru pielietots fizisks spēks, speciālais līdzeklis vai gāzes pistole (revolveris), nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu. Ja fiziska spēka, gāzes pistoles (revolvera) vai speciālo līdzekļu pielietošanas rezultātā persona ir ievainota vai iestājusies personas nāve, Aizsardzības pārvaldes darbinieks nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, ziņo Valsts policijai."

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 22.decembrī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2017.gada 5.janvārī

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku" Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 22.12.2016.Stājas spēkā: 19.01.2017.Zaudē spēku: 01.01.2023.Tēma: Bankas, finanses, budžets; Valsts iestādes, civildienestsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 5, 05.01.2017. OP numurs: 2017/5.3
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
287871
19.01.2017
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"