Radio un televīzija ir masu informācijas līdzekļi, kuri sagatavo un ar specifiskiem tehniskiem līdzekļiem izplata vai tikai izplata informāciju (programmas).

1. pants. Radio un televīzijas darbības vispārīgie principi

Radio un televīzija Latvijas Republikā savās programmās, respektējot viedokļu daudzveidību, aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas valsts ideju, brīvas un civilizētas sabiedrības intereses un vispāratzītās cilvēka tiesības.

2. pants. Likumi, kas reglamentē radio un televīzijas darbību

Radio un televīzijas darbību Latvijā reglamentē šis likums, Latvijas Republikas likums «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» (izņemot 4. panta trešo daļu, 9., 18. un 19. pantu) (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5/6), Latvijas Republikas likums «Par uzņēmējdarbību» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42), citi Latvijas Republikas likumi un uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

Šā likuma noteikumi attiecas arī uz kabeļtelevīziju.

3. pants. Starpvalstu līgumi un konvencijas

Sagatavojot un izplatot radio un televīzijas programmas, ir jāievēro starpvalstu līgumi un konvencijas par autortiesību aizsardzību un frekvenču izmantošanu, kā arī citi Latvijas Republikas starpvalstu līgumi un konvencijas.

4. pants. Radio un televīzijas programmu sagatavošanas un izplatīšanas priekšnoteikumi

Lai fiziskā vai juridiskā persona vai vairāku šādu personu apvienība varētu sagatavot un izplatīt vai tikai izplatīt radio vai televīzijas programmas, tai ir pienākums šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēt radio vai televīzijas masu informācijas līdzekli Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā un izpildīt šā panta otrajā vai trešajā daļā uzliktos pienākumus.

Ja radio vai televīzijas masu informācijas līdzekļa dibinātājs ir fiziskā persona vai juridiskā persona, kura nav uzņēmējsabiedrība, dibinātājam pēc tam, kad attiecīgais masu informācijas līdzeklis reģistrēts Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, ir jāizveido radio vai televīzijas uzņēmējsabiedrība un tā jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Ja radio vai televīzijas masu informācijas līdzekļa dibinātājs ir uzņēmējsabiedrība, dibinātājam pēc tam, kad attiecīgais masu informācijas līdzeklis reģistrēts Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, ir jāizdara grozījumi uzņēmējsabiedrības statūtos, paredzot radio vai televīzijas programmu sagatavošanu un izplatīšanu vai tikai izplatīšanu kā darbības veidu, un šie grozījumi jāreģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Šā panta noteikumi neattiecas uz fiziskajām personām, kuras tikai sagatavo radio vai televīzijas programmas. Šo personu sagatavotās programmas izplata Latvijā reģistrētie radio vai televīzijas masu informācijas līdzekļi uz līguma pamata.

5. pants. Radio un televīzijas demonopolizācija

Vienai uzņēmējsabiedrībai piešķirtais radio vai televīzijas programmu raidlaiks nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kopējā Latvijā izplatāmo radio vai televīzijas programmu raidlaika.

Latvijas Radio valsts uzņēmuma un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma oriģinālprogrammām piešķirtais raidlaiks nedrīkst pārsniegt 50 procentus no kopējā Latvijā izplatāmo radio un televīzijas programmu raidlaika.

6. pants. Radio un televīzijas masu informācijas līdzekļa reģistrācijas pieteikums

Radio vai televīzijas masu informācijas līdzekļa dibinātāji iesniedz Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai reģistrācijas pieteikumu, norādot tajā šādas ziņas:

1) masu informācijas līdzekļa dibinātājs,

2) masu informācijas līdzekļa nosaukums, saturiskā ievirze un

uzdevumi,

3) raidījumu teritorija un valoda,

4) pārraižu periodiskums un apjoms,

5) masu informācijas līdzekļa dibinātāju dzīvesvieta vai atrašanās vieta.

Reģistrācijas pieteikumam jāpievieno šādi dokumenti:

1) Latvijas Radio un televīzijas padomes lēmums par frekvenču, kanālu un raidlaiku piešķiršanu attiecīgajam radio vai televīzijas masu informācijas līdzeklim (šā punkta noteikumi neattiecas uz kabeļtelevīziju).

2) dokuments par valsts nodevas samaksu.

7. pants. Radio un televīzijas masu informācijas līdzekļa reģistrācija

Lēmums par radio vai televīzijas masu informācijas līdzekļa reģistrāciju vai reģistrācijas atteikumu Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā jāpieņem mēneša laikā no dienas, kad tā saņēmusi reģistrācijas pieteikumu.

8. pants. Reģistrācijas atteikums

Latvijas Republikas Tieslietu ministrija var atteikties reģistrēt radio vai televīzijas masu informācijas līdzekli, ja:

1) nav ievēroti šā likuma 6. panta noteikumi,

2) reģistrācijas pieteikumā uzrādītas nepatiesas ziņas.

Aizliegts reģistrēt radio un televīzijas masu informācijas līdzekļus ar Latvijā jau reģistrēta vai ar Latvijas Republikas Augstākās Tiesas nolēmumu darbību izbeiguša radio vai televīzijas masu informācijas līdzekļa nosaukumu, kā arī Latvijas Republikas likuma «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» 10. pantā minētajos gadījumos.

9. pants. Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas lēmuma pārsūdzēšana

Lēmumu par reģistrācijas atteikumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas.

10. pants. Radio un televīzijas programmu pārraidīšana

Radio un televīzijas programmas Latvijā pārraida radio un televīzijas programmu izplatīšanas tehnisko līdzekļu valsts uzņēmumi vai citi Latvijā izveidoto radio un televīzijas programmu izplatīšanas tehnisko līdzekļu uzņēmumi.

Radio un televīzijas programmu izplatīšanas tehnisko līdzekļu valsts uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt reģistrēto radio un televīzijas masu informācijas līdzekļu programmu izplatīšanu Latvijas Radio un televīzijas padomes piešķirtajās frekvencēs, kanālos un raidlaiku apjomos.

Uzņēmējsabiedrības, kas sagatavo radio vai televīzijas programmas, pašas var izmantot savus radio vai televīzijas programmu izplatīšanas tehniskos līdzekļus Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

11. pants. Radio un televīzijas programmu izplatīšanas noteikumi

Uzņēmējsabiedrībām, kas izplata radio vai televīzijas programmas, jānodrošina programmu izplatīšanas kvalitāte atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajiem valsts tehniskajiem standartiem. Uzraudzību pār programmu izplatīšanas kvalitātes atbilstību valsts tehniskajiem standartiem veic Valsts elektrosakaru inspekcija.

Uzņēmējsabiedrībām, kas izplata televīzijas programmas, jānodrošina demonstrēto filmu, sludinājumu un reklāmu tekstu tulkojums vai titri valsts valodā.

Radioraidījumos, kas paredzēti valsts valodā, nav pieļaujama interviju, sludinājumu un reklāmu izplatīšana tikai svešvalodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

11.¹ pants. Valsts radio un televīzijas raidījumu programmas izplatīšana vai citāda izmantošana ir bezmaksas.

(16.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.06.1994.)

12. pants. Latvijas Radio un televīzijas padomes sastāvs

Latvijas Radio un televīzijas padome ir institūcija, kas darbojas sabiedriskā kārtā un rūpējas, lai tiktu ievērotas sabiedrības intereses un nodrošināta vārda un informācijas brīvība.

Latvijas Radio un televīzijas padomes sastāvā ietilpst:

1) Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs,

2) Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvis,

3) Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis,

4) Latvijas Komponistu savienības pārstāvis,

5) Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāvis,

6) Latvijas Teātra darbinieku savienības pārstāvis,

7) Latvijas Žurnālistu savienības pārstāvis,

8) Latvijas Kultūras fonda pārstāvis,

9) trīs Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāti,

10) Latvijas Republikas Augstākās Padomes sabiedriskās Konsultatīvās tautību padomes pārstāvis,

11) Latvijas Republikas Augstākās Padomes Reliģijas lietu konsultatīvās padomes pārstāvis,

12) Latvijas Kultūras ministrijas pārstāvis,

13) Latvijas Radio valsts uzņēmuma pārstāvis,

14) Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma pārstāvis,

15) divu citu radio un televīzijas uzņēmējsabiedrību pārstāvji,

16) Valsts elektrosakaru inspekcijas pārstāvis,

17) Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis,

18) Latvijas Sociologu asociācijas pārstāvis,

19) trīs pašvaldību radio un televīzijas uzņēmējsabiedrību pārstāvji.

Latvijas Radio un televīzijas padomi izveido un tā darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija apstiprināto nolikumu.

13. pants. Latvijas Radio un televīzijas padomes vadība Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju uz trijiem gadiem ievēlē Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja kandidatūras var izvirzīt personas un institūcijas, kurām ir likumdošanas iniciatīvas tiesības.

Padomes priekšsēdētāja vietnieku no sava vidus ievēlē Latvijas radio un televīzijas padome.

Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir algoti darbinieki.

14. pants. Latvijas Radio un televīzijas padomes funkcijas

Latvijas Radio un televīzijas padome realizē šādas funkcijas:

1) nosaka frekvenču, kanālu un raidlaiku iedalījumu radio un televīzijas masu informācijas līdzekļiem;

2) iesniedz Latvijas Republikas Augstākajai Padomei priekšlikumus par valsts radio un televīzijas attīstībai un uzturēšanai nepieciešamajiem valsts budžeta līdzekļiem;

3) iesniedz Latvijas Radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektoram un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma ģenerāldirektoram priekšlikumus par valsts radio un televīzijas programmu izplatīšanas stratēģiju;

4) izskata ārvalstu pilsoņu vai organizāciju iesniegumus par savu radio un televīzijas uzņēmumu izveidošanu Latvijas Republikā, kā arī lemj par ārvalstīs sagatavoto radio un televīzijas programmu retranslāciju;

5) nodrošina, lai Latvijas Republikā vienmēr tiktu saglabāta pieļaujamā attiecība starp Latvijā izplatāmajiem raidījumiem valsts valodā un svešvalodās un lai raidījumi svešvalodās nepārsniegtu vienu trešdaļu no kopējā raidlaika apjoma;

6) ierosina Latvijas Republikas Augstākajai Padomei atbrīvot no amata Latvijas Radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektoru un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma ģenerāldirektoru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 20.05.1993.)

15. pants. Latvijas Radio un televīzijas padomes darba nodrošināšana

Latvijas Radio un televīzijas padomes darba nodrošināšanai tiek izveidots sekretariāts.

Latvijas Radio un televīzijas padome tiek finansēta no valsts budžeta.

16. pants. Likumi par Latvijas Radio valsts uzņēmumu un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmumu

Latvijas Radio valsts uzņēmuma un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma dibināšanas, reģistrācijas un darbības noteikumus nosaka Latvijas Republikas likums «Par valsts uzņēmumu» (izņemot 4. pantu, 6. panta pirmo daļu, 11. panta pirmo un otro daļu, 12. panta otro daļu, 13., 24. un 5. pantu), šis likums un citi Latvijas Republikas likumi, kā arī statūti, kurus apstiprina Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs.

17. pants. Latvijas Radio valsts uzņēmuma un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma neatkarība

Latvijas Radio valsts uzņēmumu un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmumu dibina ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu.

Latvijas Republikas Augstākā Padome, kā arī neviena cita valsts varas un pārvaldes institūcija, sabiedriskā organizācija un to amatpersonas nav tiesīgas iejaukties Latvijas Radio valsts uzņēmuma un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma darbībā un dot to amatpersonām saistošus norādījumus, izņemot Latvijas Republikas likumos paredzētos gadījumus.

18. pants. Latvijas Radio valsts uzņēmuma un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma finansēšana

Latvijas Radio valsts uzņēmuma un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma darbības nodrošināšanai tiek piešķirti līdzekļi no valsts budžeta.

19. pants. Latvijas Radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma ģenerāldirektors

Latvijas Radio valsts uzņēmumu un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmumu vada ģenerāldirektori, kurus uz trijiem gadiem ieceļ Latvijas Republikas Augstākā Padome.

20. pants. Latvijas Radio valsts uzņēmuma valde un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma valde

Latvijas Radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma ģenerāldirektors no galveno struktūrvienību vadītājiem un kolektīva izvirzītajiem pārstāvjiem izveido Latvijas Radio valsts uzņēmuma valdi un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma valdi. Latvijas Radio valsts uzņēmuma ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma ģenerāldirektors vienlaikus ir attiecīgo valžu priekšsēdētāji.

Ģenerāldirektors tikai ar valdes piekrišanu var rīkoties šādos gadījumos:

1) nosakot programmu politikas koncepcijas un pamatvirzienus;

2) izīrējot raidlaiku citiem radio un televīzijas uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām;

3) piešķirot juridiskās personas tiesības atsevišķām uzņēmuma struktūrvienībām;

4) pērkot vai pārdodot nekustamo īpašumu;

5) sagatavojot ikgadējo finansu plānu;

6) slēdzot darba koplīgumu.

Statūtos paredzētajos gadījumos valde realizē arī padomdevēja tiesības.

21. pants. Latvijas Radio valsts uzņēmuma un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma struktūrvienības

Latvijas Radio valsts uzņēmuma un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma struktūrvienības, kurām piešķirtas juridiskās personas tiesības, darbojas saskaņā ar Latvijas Radio valsts uzņēmuma statūtiem un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma statūtiem.

Radošo struktūrvienību vadītāju izraudzīšanai ģenerāldirektors izsludina konkursu.

22. pants. Latvijas Radio valsts uzņēmuma un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma programmu veidošanas un izplatīšanas vispārīgie noteikumi

Latvijas Radio valsts uzņēmums un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmums savās programmās sniedz informāciju par notikumiem Latvijā un ārzemēs, rūpējas par latviešu tautas un pasaules tautu kultūras vērtību saglabāšanu un popularizēšanu un atbalsta to, kā arī garantē Latvijā dzīvojošo nacionālo minoritāšu interešu pārstāvību.

Nav pieļaujama Latvijas Radio valsts uzņēmuma un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma programmu monopolizācija kādas partijas, sabiedriskās organizācijas, uzņēmuma, personu grupas vai atsevišķas personas interesēs.

Latvijas Radio valsts uzņēmums un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmums pirmo programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā.

Latvijas Radio valsts uzņēmuma un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma otrā programma pamatā ir valsts valodā. Līdz 20 procentiem raidlaika var atvēlēt raidījumiem nacionālo minoritāšu valodās. Šajā raidlaikā neietilpst valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātra izrādes.

Latvijas Televīzijas valsts uzņēmuma otrajā programmā tiek atvēlēts raidlaiks Latvijas Republikā reģistrētajām reliģiskajām organizācijām.

Latvijas Radio valsts uzņēmums un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmums daļu no savas otrās programmas raidlaika var izīrēt. Par šo raidījumu saturu atbild īrētājs.

23. pants. Reklāmas izplatīšanas noteikumi

Latvijas Radio valsts uzņēmumā un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmumā reklāmām atvēlētais raidlaiks nedrīkst pārsniegt attiecīgi četrus un astoņus procentus no nedēļas raidlaika stundu kopskaita.

Par reklāmas saturu atbild pasūtītājs.

24. pants. Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes darbības atspoguļošana

Pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes pieprasījuma Latvijas Radio valsts uzņēmumam un Latvijas Televīzijas valsts uzņēmumam jāsniedz tieša sēžu translācija vai sēžu norises kopsavilkums arī ārpus regulārās programmas. Latvijas Republikas Augstākajai Padomei un Ministru Padomei ir tiesības pieprasīt tūlītēju ārpuskārtas raidījuma laiku svarīgiem paziņojumiem. Ārkārtējā situācijā šādus paziņojumus var sniegt arī Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes vadība, kā arī amatpersonas, kurām šīs tiesības dod citi Latvijas Republikas likumi.