1. Karavīru militārās disciplīnas reglaments (turpmāk — reglaments) nosaka karavīru militāro disciplīnu un tās nodrošināšanas kārtību.

2. Šo reglamentu piemēro un tas jāievēro:

2.1. aktīvā militārā dienesta karavīriem;

2.2. zemessargiem, pildot dienesta pienākumus un/vai valkājot formas tērpu;

2.3. rezerves un atvaļinātajiem karavīriem, ja viņi ir karavīra formas tērpā;

2.4. kara laikā arī personālsastāvam, kas atrodas to valsts un pašvaldības iestāžu dienestā, kuras mobilizācijas dēļ pakļautas tieši Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vai ir bruņotajos spēkos uz darba līguma pamata.

3. Militārā disciplīna (turpmāk — disciplīna) ir katram karavīram normatīvajos aktos un ar komandiera (priekšnieka) pavēlēm noteiktās kārtības ievērošana un pienākumu izpilde.

4. Karavīrs, kas pārkāpis likumu, citus normatīvos aktus vai komandiera (priekšnieka) pavēlē noteiktās prasības, neatkarīgi no viņa militārās dienesta pakāpes un ieņemamā amata saucams pie disciplinārās, administratīvās vai kriminālatbildības, kā arī ir materiāli atbildīgs par nodarīto zaudējumu.

5. Pie disciplinārās atbildības karavīru sauc šajā reglamentā noteiktajā kārtībā. Administratīvā soda uzlikšana vai kriminālsoda piespriešana, kā arī materiālā zaudējuma atlīdzināšana neizslēdz karavīra disciplināratbildību.

6. Katra karavīra pienākums ir godprātīgi pildīt karavīra zvērestu, precīzi, bez ierunām izpildīt un neapspriest komandieru (priekšnieku) pavēles un rīkojumus, stingri ievērot militārās cieņas, goda un pieklājības noteikumus, apzinīgi pildīt dienesta pienākumus un nepieļaut pārkāpumus un nolaidību.

7. Ja karavīrs noteiktajā kārtībā pilda militāro dienestu citā valstī, viņš ciena un ievēro attiecīgās valsts likumus, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas.

8. Katra komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt disciplīnu un kārtību pakļautajā vienībā (apakšvienībā), ieaudzināt karavīros apzinīgumu un atbildību par savu tautu un valsti, veicināt centību un priekšzīmīgu uzvedību, piešķirot apbalvojumus, kā arī taisnīgi un stingri sodīt par disciplīnas pārkāpumiem.

9. Sodot karavīrus, komandieris (priekšnieks) nedrīkst pārkāpt normatīvajos aktos noteiktās tiesības un pieļaut nepamatotu bardzību. Par šajā reglamentā piešķirtās disciplinārās varas pārsniegšanu vainīgo komandieri (priekšnieku) soda disciplināri, bet, ja dienesta stāvoklis ir izmantots ļaunprātīgi, — iestājas kriminālatbildība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

10. Lai nodrošinātu disciplīnu, komandieris (priekšnieks):

10.1. ir paraugs padotajiem morālo normu un disciplīnas ievērošanā un dienesta pienākumu nevainojamā pildīšanā;

10.2. pastāvīgi kontrolē kaujas gatavību un disciplīnu pakļautajās vienībās (apakšvienībās);

10.3. noskaidro disciplīnas pārkāpumu iemeslus un apstākļus, kā arī trūkumus dienesta organizācijā, kas varētu būt par cēloni disciplīnas pārkāpumiem, un veic pasākumus, lai novērstu šos trūkumus.

11. Ja karavīrs atklāti nepakļaujas, pretojas vai traucē kārtību, komandierim (priekšniekam), izmantojot normatīvajos aktos viņam paredzētās tiesības, jāpanāk padotā karavīra paklausība.

12. Ja komandieris (priekšnieks) nav izmantojis normatīvajos aktos paredzētās iespējas disciplīnas un kārtības nodrošināšanai, viņu sauc pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

13. Katra karavīra pienākums ir ar cieņu izturēties pret komandieri (priekšnieku), pret dienesta pakāpē vecāku, līdzīgu, kā arī jaunāku karavīru gan dienestā, gan ārpus tā, bet katra komandiera (priekšnieka) pienākums — izturēties ar cieņu un godu pret padotajiem.

14. Piemērojot šo reglamentu, štatā minētie amati disciplinārās varas pilnvarās pielīdzināti:

14.1. kareivim — dižkareivis, matrozis un dižmatrozis;

14.2. grupas (nodaļas) komandierim — ieroča (tehnikas, aparatūras) un kaprāļa pakāpes posteņa komandieris (priekšnieks);

14.3. vada seržantam — štatā noteiktās seržanta pakāpes kutera komandieris un par vadu augstākas apakšvienības ieroča (tehnikas, aparatūras) posteņa komandieris (priekšnieks);

14.4. rotas virsseržantam — baterijas un eskadriļas virsseržants, kuģa bocmanis, štatā noteiktās virsseržanta, vecākā virsseržanta, virsniekvietnieka un vecākā virsniekvietnieka pakāpes kutera komandieris, par rotu augstākas apakšvienības ieroča (tehnikas, aparatūras) komandieris (priekšnieks) un dienesta priekšnieks;

14.5. vada komandierim — štatā noteiktās virsleitnanta pakāpes kuģa komandieris, par vadu augstākas apakšvienības ieroča (tehnikas, aparatūras) komandieris (priekšnieks) un dienesta priekšnieks;

14.6. rotas komandierim — baterijas, aviācijas posma, atsevišķa vada komandieris, štatā noteiktās kapteiņleitnanta un komandleitnanta pakāpes kuģa komandieris;

14.7. bataljona komandierim — diviziona, eskadriļas, atsevišķas rotas, bataljona (baterijas, diviziona, eskadriļas) komandieris, attiecīgā bruņoto spēku veida un augstāka štāba pārvaldes un daļas priekšnieks un štatā noteiktās kapteiņa pakāpes kuģa komandieris;

14.8. brigādes (aizsardzības novada) komandierim — Nacionālo bruņoto spēku štāba departamenta priekšnieks, aviācijas bāzes un flotiles komandieris;

14.9. bruņoto spēku veida komandierim — Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors un Aizsardzības ministrijas citu patstāvīgo militāro struktūrvienību komandieri (priekšnieki).

15. Visu komandieru (priekšnieku) vietnieku, vienību štābu priekšnieku un štatā noteikto ar komandieri (priekšnieku) vienlīdzīgo dienesta pakāpju militāro amatpersonu disciplinārā vara ir par vienu pakāpi zemāka nekā viņu komandierim (priekšniekam).

16. Šajā reglamentā neminēto militāro amatpersonu disciplinārā vara attiecībā uz viņiem pakļautajiem karavīriem ir atbilstoša ieņemamajam amatam štatā noteiktajai dienesta pakāpei pielīdzināto komandieru disciplinārās varas tiesībām:

16.1. kaprāļa tiesības — grupas komandiera tiesībām;

16.2. seržanta tiesības — vada seržanta tiesībām;

16.3. virsseržanta, vecākā virsseržanta, virsniekvietnieka, vecākā virsniekvietnieka tiesības — rotas virsseržanta tiesībām;

16.4. leitnanta, virsleitnanta tiesības — vada komandiera tiesībām;

16.5. kapteiņa, majora tiesības — rotas komandiera tiesībām;

16.6. pulkvežleitnanta tiesības — bataljona komandiera tiesībām;

16.7. pulkveža tiesības — aizsardzības novada komandiera tiesībām;

16.8. ģenerāļu tiesības — spēku veida komandiera tiesībām.

17. Augstākam komandierim (priekšniekam) ir visas zemāku komandieru (priekšnieku) disciplinārās varas pilnvaras.

18. Amata pagaidu izpildītājam ir tiesības izmantot attiecīgajam amatam šajā reglamentā noteiktās disciplinārās varas pilnvaras.  

19. Par disciplīnas pārkāpumiem uzskatāma karavīra rīcība (darbība vai bezdarbība), kas izdarīta, ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības pārkāpjot likumus vai citus normatīvos aktus, militāros reglamentus, komandiera (priekšnieka) pavēles, rīkojumus vai norādījumus.

20. Disciplīnas pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja karavīrs, kas to izdarījis, ir paredzējis pārkāpuma sekas un vēlējies tās vai arī nav vēlējies, tomēr apzināti pieļāvis to iestāšanos.

21. Disciplīnas pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja karavīrs, kas to izdarījis, ir paredzējis pārkāpuma seku iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējis pārkāpuma seku iespēju, kaut gan pēc pārkāpuma konkrētajiem apstākļiem viņam vajadzēja un viņš varēja tās paredzēt.

22. Karavīram ir tiesības aizstāvēties, kā arī ir pienākums aizstāvēt jebkuras ar likumu aizsargātas intereses vai prasīt palīdzību citām personām vai valsts institūcijām.

23. Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību, kā dēļ tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu apdraudējumu.

24. Par disciplīnas pārkāpumu nav uzskatāma karavīra rīcība, kas atbilst šī reglamenta 19.punktā noteiktajai, bet ir izdarīta:

24.1. aizstāvoties, lai novērstu disciplīnas pārkāpumu vai aizsargātu no bīstama apdraudējuma valsts iekārtu un sabiedrisko kārtību vai savas vai citas personas tiesības, nodarot apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, ja pārkāpumu vai apdraudējumu nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem;

24.2. galējas nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, karavīram vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais;

24.3. aiz pārliecības, ka komandiera (priekšnieka) pavēle (rīkojums) ir vērsta pret valsts iekārtu vai, to izpildot, viņš izdarītu likumpārkāpumu.

25. Disciplināratbildību mīkstinošie apstākļi:

25.1. pārkāpējs vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto;

25.2. pārkāpējs novērsis izdarītā pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;

25.3. pārkāpums izdarīts smagu personīgu vai ģimenes apstākļu vai arī stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē;

25.4. pārkāpums izdarīts vardarbības iespaidā;

25.5. pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī.

26. Disciplināratbildību pastiprinošie apstākļi:

26.1. pārkāpums nav pārtraukts, un nav ievērota komandiera (priekšnieka) vai citu karavīru prasība to izbeigt;

26.2. pārkāpums izdarīts atkārtoti, īpaši, ja pārkāpums, par kuru karavīrs jau bijis disciplināri vai administratīvi sodīts, izdarīts atkārtoti triju mēnešu laikā vai ja agrāk jau izdarīti vairāki citi pārkāpumi;

26.3. pārkāpums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

26.4. pārkāpums izdarīts personu grupā;

26.5. pārkāpums izdarīts, pildot kaujas vai speciālo uzdevumu, sardzē vai dežūras laikā;

26.6. pārkāpums izdarīts savtīgos nolūkos, mantkārīgu vai zemisku tieksmju dēļ;

26.7. pārkāpuma dēļ radušies nopietni militārās vai sabiedriskās kārtības traucējumi, materiālie zaudējumi vai iestājušās citas smagas sekas;

26.8. pārkāpums izdarīts pret nepilngadīgo, sievieti, vecu cilvēku vai personu, kas atrodas bezpalīdzības stāvoklī, kā arī izmantojot cietušās personas dienesta, materiālo vai citu atkarību no pārkāpēja;

26.9. pārkāpums saistīts ar cietušās personas cieņas pazemošanu;

26.10. pārkāpums izdarīts dabas katastrofas laikā vai citā ārkārtējā situācijā.  

27. Disciplinārsods ir piespiedu līdzeklis, ko karavīram, kurš izdarījis pārkāpumu, uzliek šajā reglamentā noteiktajā kārtībā. Disciplinārsodu piemēro, lai karavīru ne vien sodītu par izdarīto pārkāpumu, bet arī audzinātu un dotu viņam iespēju laboties. Disciplinārsoda mērķis nav pazemot karavīra cieņu, bet panākt, lai vainīgais, kā arī citi karavīri neizdarītu jaunus pārkāpumus.

28. Piemērojamie disciplinārsodi:

28.1. kareivim:

28.1.1. rājiens;

28.1.2. ārpuskārtas norīkojums (izņemot sardzi, vakti uz kuģa un kaujas dežūru) līdz trim reizēm;

28.1.3. aizliegums vai ierobežojums atstāt dienesta vietu;

28.1.4. stingrā uzraudzība;

28.1.5. arests līdz 10 diennaktīm;

28.1.6. brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

28.1.7. pazemināšana amatā;

28.1.8. miera laikā — atvaļināšana no profesionālā militārā dienesta pirms līgumā paredzētā laika;

28.2. instruktoram, izņemot virsniekvietnieku un vecāko virsniekvietnieku:

28.2.1. rājiens;

28.2.2. stingrā uzraudzība;

28.2.3. arests līdz 10 diennaktīm;

28.2.4. brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

28.2.5. pazemināšana amatā;

28.2.6. miera laikā — atvaļināšana no profesionālā militārā dienesta pirms līgumā paredzētā laika;

28.3. virsniekam, vecākajam virsniekvietniekam un virsniekvietniekam:

28.3.1. rājiens;

28.3.2. brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

28.3.3. pazemināšana amatā;

28.3.4. miera laikā — atvaļināšana no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika;

28.4. rezerves un atvaļinātajam karavīram apmācību laikā piemērojami aktīvā militārā dienesta karavīram noteiktie disciplinārsodi. 

(Grozīts ar MK 07.10.2003. noteikumiem Nr. 557)

29. Vada seržantam ir tiesības norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā vienu reizi.

30. Rotas virsseržantam ir tiesības norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz divām reizēm.

31. Vada komandierim ir tiesības:

31.1. izteikt rājienu;

31.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz trim reizēm.

32. Rotas komandierim ir tiesības:

32.1. izteikt rājienu;

32.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz trim reizēm;

32.3. piemērot stingro uzraudzību;

32.4. sodīt ar arestu:

32.4.1. kareivi — līdz septiņām diennaktīm;

32.4.2. profesionālā militārā dienesta instruktoru — līdz trim diennaktīm.

33. Bataljona komandierim ir tiesības:

33.1. izteikt rājienu;

33.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz trim reizēm;

33.3. piemērot stingro uzraudzību;

33.4. sodīt ar arestu:

33.4.1. kareivi — līdz desmit diennaktīm;

33.4.2. profesionālā militārā dienesta instruktoru — līdz piecām diennaktīm.

34. Brigādes (aizsardzības novada) komandierim ir tiesības:

34.1. izteikt rājienu;

34.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā līdz trim reizēm;

34.3. piemērot stingro uzraudzību;

34.4. sodīt ar arestu kareivi un profesionālā militārā dienesta instruktoru līdz desmit diennaktīm;

34.5. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam instruktoram un virsniekam, izņemot brigādes (aizsardzības novada) komandiera vietnieku un štāba priekšnieku;

34.6. pazemināt amatā kareivju un instruktoru sastāva karavīru;

34.7. (svītrots ar MK 07.10.2003. noteikumiem Nr. 557);

34.8. miera laikā — atvaļināt karavīru no aktīvā militārā dienesta pirms līgumā paredzētā laika (līdz vecākajam virsseržantam ieskaitot).

(Grozīts ar MK 07.10.2003. noteikumiem Nr. 557)

35. Spēku veida komandierim papildus brigādes (aizsardzības novada) komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:

35.1. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam brigādes (aizsardzības novada) komandiera vietniekam un štāba priekšniekam;

35.2. miera laikā — atvaļināt karavīru no aktīvā militārā dienesta pirms līgumā paredzētā laika (līdz vecākajam virsniekvietniekam ieskaitot).

(Grozīts ar MK 07.10.2003. noteikumiem Nr. 557)

36. Nacionālo bruņoto spēku komandierim papildus spēku veida komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:

36.1. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam spēku veida komandiera vietniekam, brigādes (aizsardzības novada) komandierim, citām viņam pielīdzinātām un zemākām militārām amatpersonām;

36.2. pazemināt amatā par brigādes (aizsardzības novada) komandiera vietnieku un štāba priekšnieku zemākas militārās amatpersonas;

36.3. miera laikā — atvaļināt virsniekvietnieku, vecāko virsniekvietnieku un jaunākos virsniekus no aktīvā militārā dienesta pirms līgumā paredzētā laika.

(Grozīts ar MK 07.10.2003. noteikumiem Nr. 557)

37. Aizsardzības ministram papildus Nacionālo bruņoto spēku komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:

37.1. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietniekam, štāba priekšniekam un bruņoto spēku veidu komandieriem;

37.2. pazemināt amatā brigādes (aizsardzības novada) komandieri, viņa vietnieku, štāba priekšnieku un citas viņiem pielīdzinātās un zemākas militārās amatpersonas;

37.3. atvaļināt vecākos virsniekus no aktīvā militārā dienesta pirms līgumā paredzētā laika, izņemot Nacionālo bruņoto spēku komandieri, komandiera vietnieku, štāba priekšnieku un bruņoto spēku veidu komandierus.

(Grozīts ar MK 07.10.2003. noteikumiem Nr. 557)

38. Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniekam (kara laikā) ir visa šajā reglamentā noteiktā disciplinārā vara pār visiem karavīriem. Viņam nav tiesību pazemināt amatā savus vietniekus, Nacionālo bruņoto spēku komandieri, komandiera vietnieku, štāba priekšnieku un bruņoto spēku veidu komandierus.

(Grozīts ar MK 07.10.2003. noteikumiem Nr. 557)

39. Garnizona priekšniekam, nometnes priekšniekam un garnizona komandantam ir tiesības aizturēt un uzlikt disciplinārsodus saskaņā ar disciplināro varu, kāda katram no viņiem piešķirta pār visiem pakļautajiem karavīriem, kas atrodas garnizonā un nometnē, šādos gadījumos:

39.1. ja izdarītais pārkāpums traucē sabiedrisko kārtību;

39.2. ja izdarītais pārkāpums vērsts pret viņu izsludinātajiem rīkojumiem vai pret viņiem pašiem;

39.3. ja pārkāpums izdarīts, pildot viņu uzraudzībā esošos garnizona sardzes vai citus dienesta pienākumus;

39.4. ja pārkāpumu izdarījis karavīrs, kuram viņu pārziņā esošajā rajonā nav tiešā priekšnieka vai kurš atrodas arestā tādā vietā, kas nav karavīra tiešā priekšnieka pārziņā;

39.5. ja pārkāpumu izdarījis karavīrs, kurš atrodas atvaļinājumā vai komandējumā, neatkarīgi no pārkāpēja tiešo priekšnieku atrašanās vietas;

39.6. ja attiecīgajā teritorijā esošajam pārkāpēja tiešajam priekšniekam ir zemāka disciplinārā vara, nekā piešķirta viņiem.

40. Šī reglamenta 39.punktā minētās amatpersonas par pārkāpēja aizturēšanu un disciplinārsoda uzlikšanu ziņo attiecīgās vienības komandierim (priekšniekam).

41. Militārās medicīnas iestādes priekšniekam attiecībā uz tajā esošajiem karavīriem (līdz rotas komandierim ieskaitot) ir vienības komandiera disciplinārās varas tiesības.

42. Ja pārkāpumus izdara militārā medicīnas iestādē esošs no aktīvā dienesta atvaļināts karavīrs, viņš sodāms atbilstoši šī reglamenta 43.punktā noteiktajai kārtībai. Minētajam karavīram (līdz kapteiņa dienesta pakāpei ieskaitot) disciplinārsodu var uzlikt arī militārās medicīnas iestādes priekšnieks.

43. No aktīvā militārā dienesta atvaļinātajam karavīram un zemessargam, ja pārkāpums izdarīts karavīra (zemessarga) formas tērpā ārpus dienesta laika, var uzlikt disciplinārsodu:

43.1. par nepieklājīgu uzvedību un sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpšanu;

43.2. par karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumu pārkāpšanu.

44. Uzlikt disciplinārsodus šī reglamenta 43.punktā minētajām personām, kā arī ierosināt atņemt viņām tiesības valkāt karavīra (zemessarga) formas tērpu ir tiesīgi garnizonu priekšnieki (komandanti), vienību komandieri un par viņiem augstāki priekšnieki saskaņā ar disciplināro varu, kāda katram no viņiem piešķirta.

45. Šī reglamenta 44.punktā minētie komandieri (priekšnieki) par viņu uzliktajiem sodiem paziņo tai rajona militārā dienesta nodaļai, kuras uzskaitē ir sodītais.

46. Ja dažādas vienības (apakšvienības) vai to karavīri kopīgi pilda dienesta pienākumus, kā arī ja vienības (apakšvienības) vai to karavīri nejauši sastopas, augstākā komandiera (priekšnieka) disciplinārā vara pilnā apjomā attiecas arī uz pārējo vienību (apakšvienību) karavīriem.

47. Ja starp karavīriem nav savstarpēju dienesta attiecību un vecākā karavīra klātbūtnē jaunākais (atbilstoši Militārā dienesta iekārtas reglamentam) pārkāpj noteikto dienesta kārtību un militāro disciplīnu, kā arī neievēro militāro pieklājību vai sabiedrisko kārtību, vecākais karavīrs brīdina jaunāko. Ja jaunākais karavīrs brīdinājumu neievēro, vecākajam jāveic visi pasākumi pārkāpuma novēršanai. Šādos gadījumos vainīgajam karavīram var dot rīkojumu atgriezties savā vienībā (apakšvienībā) vai nosūtīt viņu uz komandantūru. Ja pārkāpējs nepilda šo rīkojumu, vecākajam karavīram ir tiesības viņu aizturēt un personīgi nogādāt uz vienību, komandantūru vai izsaukt Militārās policijas pārstāvjus.

48. Visos gadījumos vecākais karavīrs, kas konstatējis jaunākā pārkāpumu, par to nekavējoties ziņo jaunākā karavīra komandierim (priekšniekam) vai garnizona priekšniekam (komandantam), kurš pieņem lēmumu par pārkāpēja sodīšanu, bet garnizona priekšnieks (komandants) pēc šāda ziņojuma saņemšanas par to ziņo atbilstošās vienības komandierim (priekšniekam).

49. Karavīrs — militārās disciplīnas pārkāpējs — pēc atgriešanās vienībā ziņo savam tiešajam komandierim (priekšniekam) par aizturēšanas iemesliem, saņemtajiem disciplinārsodiem un vecāko karavīru aizrādījumiem.

50. Karavīru aiztur un nogādā (nosūta) uz dienesta vietu vai garnizona komandantūru, ja viņš:

50.1. atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

50.2. agresīvi uzvedas vai pārkāpj sabiedrisko kārtību un tādējādi ar savu uzvedību var nodarīt kaitējumu citu personu dzīvībai (veselībai) vai radīt būtiskus materiālos zaudējumus;

50.3. ir karavīra formas tērpā bez karavīra statusu apliecinoša dokumenta;

50.4. pārkāpj karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumus un atsakās izpildīt komandiera (priekšnieka), vecākā karavīra vai patruļdienesta prasības novērst minēto pārkāpumu;

50.5. ir izdarījis pārkāpumu ar noziedzīga nodarījuma pazīmēm.

51. Aizturēt karavīru par pārkāpumu ir tiesīgs tikai tāds karavīrs, kura dienesta pakāpe ir augstāka par pārkāpēja dienesta pakāpi vai kurš ieņem augstāku amatu. Zemākā dienesta pakāpē (amatā) esošais karavīrs par konstatēto augstākā dienesta pakāpē (amatā) esošā karavīra pārkāpumu nekavējoties ziņo Militārajai policijai.

52. Karavīru par disciplīnas pārkāpumu var aizturēt ne ilgāk par 24 stundām.

53. Karavīrs, kas neievēro dienesta pakāpē vai amatā vecākā karavīra atgādinājumu vai neklausa viņa pavēlei atgriezties vienībā vai doties uz komandantūru kā aizturētajam, atbild par nepaklausību.

54. Ja karavīrs nav izpildījis šī reglamenta 48. un 49.punktā noteiktās prasības, viņš saucams pie disciplinārās atbildības.  

55. Disciplinārsodu atbilstoši savai disciplinārajai varai saskaņā ar šo reglamentu uzliek vienīgi karavīra tiešais komandieris (priekšnieks) (izņemot šī reglamenta 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46. un 47.punktā paredzētos gadījumus).

56. Disciplīnas pārkāpumus izskata komandieris (priekšnieks) vai disciplinārā padome, kuras reglamentu apstiprina aizsardzības ministrs.

57. Ja komandieris (priekšnieks) konstatē vai saņem informāciju par disciplīnas pārkāpumu, viņš nekavējoties noskaidro lietas būtību. Ja komandieris (priekšnieks) pats izskata karavīra pārkāpumu, viņš pārliecinās par pakļautā karavīra vainīgumu un noskaidro pārkāpuma apstākļus. Komandierim (priekšniekam) ir tiesības nodot pārkāpuma izskatīšanu disciplinārajai padomei.

58. Sarežģītu un smagu pārkāpumu vai ārkārtēju gadījumu izskatīšanā var veikt dienesta izmeklēšanu. Ja nepieciešams, dienesta izmeklēšanu uzdod veikt neitrālai amatpersonai vai speciāli izveidotai komisijai.

59. Pirms pārkāpuma izskatīšanas un lēmuma par disciplinārsoda uzlikšanu pieņemšanas komandieris (priekšnieks) rakstiski informē karavīru par viņa tiesībām uz pārkāpuma izskatīšanu disciplinārajā padomē.

(Grozīts ar MK 07.10.2003. noteikumiem Nr. 557)

60. Karavīram ir tiesības rakstiski pieprasīt viņa disciplīnas pārkāpuma izskatīšanu disciplinārajā padomē. Ja karavīrs ir izvēlējies sava disciplīnas pārkāpuma izskatīšanu disciplinārajā padomē, viņam nav tiesību pieprasīt, lai to izskata komandieris (priekšnieks).

(Grozīts ar MK 07.10.2003. noteikumiem Nr. 557)

61. Disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas mērķis ir noskaidrot pārkāpuma apstākļus, raksturu un dalībniekus, pārkāpēja vainas pakāpi un atbildību. Izskatīšanai jābūt neitrālai un objektīvai. Tajā jāietver gan labvēlīgās, gan arī nelabvēlīgās liecības par pārkāpēju.

62. Karavīram ir tiesības pirms disciplinārsoda uzlikšanas iepazīties ar viņa disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas materiāliem (tai skaitā viņa vainas pierādījumiem) un sniegt paskaidrojumus un pierādījumus sevis aizstāvēšanai vai atbildības mīkstināšanai.

63. Komandieris (priekšnieks) vai disciplinārā padome, pamatojoties uz izskatīšanas (dienesta izmeklēšanas) rezultātiem, pieņem lēmumu, vai pārkāpējam ir uzliekams sods, un nosaka soda veidu. Komandieris (priekšnieks) var uzlikt karavīram vieglāku disciplinārsodu par disciplinārās padomes lēmumā noteikto. Ja pārkāpumam ir noziedzīga nodarījuma pazīmes vai tas ir ārkārtējs gadījums, vienības komandieris (priekšnieks) nekavējoties par to ziņo augstākam komandierim (priekšniekam) un Militārajai policijai.

64. Komandieris (priekšnieks) rakstiskā pavēlē par disciplinārsoda uzlikšanu norāda pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību un normatīvo aktu, kas paredz atbildību par pārkāpumu.

65. Disciplinārsodu uzliek atbilstoši pārkāpuma smagumam. Nosakot disciplinārsoda veidu un apmēru, ņem vērā pārkāpuma raksturu, bīstamības pakāpi, apstākļus, kādos tas izdarīts, pārkāpēja līdzšinējo uzvedību, aktīvajā militārajā dienestā pavadīto laiku, dienesta pienākumu un militāro reglamentu zināšanas, kā arī atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus.

66. Aizliegts uzlikt vairākus disciplinārsodus par vienu un to pašu pārkāpumu un disciplināri sodīt visus apakšvienības karavīrus par viena karavīra (karavīru grupas) izdarīto pārkāpumu, kā arī piemērot vienādu sodu visiem pārkāpējiem, kas izdarījuši pārkāpumu karavīru grupā, neizvērtējot katra vainas pakāpi. Nedrīkst apvienot disciplinārsodus par vairākiem pārkāpumiem.

67. Ja pārkāpēju soda ar arestu vai piemērojot stingro uzraudzību, obligāti nosaka soda termiņu un paziņo to pārkāpējam.

68. Par pārkāpumiem, kas izdarīti, pildot dienestu visu veidu diennakts norīkojumos (kaujas dežūrā), karavīru soda pēc diennakts norīkojuma (kaujas dežūras) maiņas vai pēc atstādināšanas (nomaiņas) no diennakts norīkojuma pienākumu izpildes.

69. Ja karavīrs ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmē, paskaidrojumu pieprasīšanu un soda uzlikšanu atliek līdz viņa atskurbšanas brīdim. Līdz tam laikam viņu var aizturēt un, nodrošinot apsardzību, ievietot kazarmas atsevišķā telpā vai virssardznē.

70. Ja komandieris (priekšnieks) uzskata, ka pārkāpuma smaguma dēļ viņa disciplinārā vara karavīra sodīšanai nav pietiekama, viņš lūdz augstākam komandierim (priekšniekam) sodīt disciplīnas pārkāpēju.

71. Zemāka komandiera (priekšnieka) uzlikto disciplinārsodu var grozīt vai atcelt tikai augstāks komandieris (priekšnieks):

71.1. ja zemākais komandieris (priekšnieks) ir pārsniedzis viņam šajā reglamentā noteikto disciplināro varu, sodījis karavīru nepamatoti vai ar izdarītajam pārkāpumam nesamērīgu sodu;

71.2. ja sodītais karavīrs par savu pārkāpumu ir pelnījis bargāku disciplinārsodu.

72. Disciplinārsodu karavīram uzliek ne vēlāk kā 30 dienu laikā, kopš komandierim (priekšniekam) kļuvis zināms par izdarīto pārkāpumu, bet, ja nepieciešama pārkāpuma dienesta izmeklēšana, — ne vēlāk kā 30 dienu laikā, kopš iesniegti dienesta izmeklēšanas materiāli. Īpašos gadījumos, ja pamatotu apstākļu dēļ nav iespējama lietas izskatīšana minētajā laikposmā, disciplinārsoda uzlikšanas termiņu augstāks komandieris (priekšnieks) var pagarināt līdz 90 dienām. Karavīra slimošanas laiku un prombūtnes laiku citu iemeslu dēļ neieskaita izskatīšanas (izmeklēšanas) un disciplinārsoda uzlikšanas laikā.

(MK 27.07.2004. noteikumu Nr. 620 redakcijā)

73. Disciplinārsodu neuzliek, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas vai pārkāpuma pabeigšanas brīža līdz tā atklāšanai pagājis viens gads, bet, ja izdarīts pārkāpums, par kuru var atvaļināt no aktīvā militārā dienesta, — divi gadi.

74. Vienības komandieris un augstāks priekšnieks par uzlikto disciplinārsodu sodītajam karavīram parasti paziņo rakstiski ar pavēli, zemāki priekšnieki par uzlikto disciplinārsodu paziņo mutiski. Ja apstākļi neļauj par disciplinārsodu paziņot mutiski, par to var paziņot rakstiski.

75. Par karavīram uzlikto disciplinārsodu paziņo viņam personīgi vai līdzīgas vai augstākas dienesta pakāpes karavīru klātbūtnē (ierindas priekšā, dienesta sanāksmē).

76. Aizliegts par komandierim (priekšniekam) uzlikto disciplinārsodu paziņot viņa padoto klātbūtnē.

77. Karavīrs, kurš pārkāpumu izdarījis ārpus dienesta laika vai dienesta laikā, būdams civilajā tērpā, ir pakļauts tādai pašai disciplinārsodu uzlikšanas kārtībai kā dienesta laikā karavīra formas tērpā.

78. Par augstāku komandieru (priekšnieku) uzliktajiem disciplinārsodiem sodītais karavīrs nekavējoties ziņo savam tiešajam komandierim (priekšniekam).

79. Komandieris (priekšnieks) par uzliktajiem disciplinārsodiem ziņo pakļautības kārtībā:

79.1. vada seržants par uzliktajiem sodiem — katru dienu rotas virsseržantam un vada komandierim;

79.2. rotas virsseržants par personīgi uzliktajiem un vada seržanta uzliktajiem sodiem — katru dienu attiecīgā vada komandierim un rotas komandierim;

79.3. vada komandieris par personīgi uzliktajiem sodiem un citu komandieru (priekšnieku) uzliktajiem sodiem visiem vada karavīriem — reizi nedēļā rotas komandierim;

79.4. rotas komandieris par visiem rotas karavīriem uzliktajiem sodiem — reizi nedēļā bataljona komandierim;

79.5. bataljona komandieris par visiem bataljona karavīriem uzliktajiem sodiem — reizi mēnesī vienības komandierim vai tiešajam priekšniekam;

79.6. vienības komandieris un visi augstāki priekšnieki reizi mēnesī pilnu informāciju iesniedz augstākam štābam (priekšniekam). 

80. Karavīram ir tiesības piecu darbdienu laikā no brīža, kad viņš ir iepazīstināts ar uzlikto disciplinārsodu, to apstrīdēt, iesniedzot rakstisku iesniegumu Aizsardzības ministrijas apelācijas komisijā (turpmāk — apelācijas komisija). Apelācijas komisijas sastāvu un darba reglamentu apstiprina aizsardzības ministrs.

(MK 07.10.2003. noteikumu Nr. 557 redakcijā)

81. Ja karavīrs iesniedzis iesniegumu apelācijas komisijā, disciplinārsoda izpilde tiek apturēta līdz apelācijas komisijas lēmuma pieņemšanai.

82. Apelācijas komisija izskata iesniegumu un pieņem lēmumu 15 darbdienu laikā.

(MK 07.10.2003. noteikumu Nr. 557 redakcijā)

83. Apelācijas komisija pēc disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas materiāliem novērtē uzliktā disciplinārsoda pamatotību un atbilstību izdarītajam pārkāpumam. Apelācijas komisijai ir tiesības uzklausīt karavīra paskaidrojumus, kuram uzlikts disciplinārsods, pieprasīt komandiera ziņojumu, kurš izskatījis disciplīnas pārkāpumu un uzlicis disciplinārsodu, kā arī pieprasīt amatpersonu ziņojumus, kuras veikušas dienesta izmeklēšanu.

84. Apelācijas komisija ir tiesīga:

84.1. noraidīt iesniegumu un atstāt spēkā komandiera (priekšnieka) uzlikto disciplinārsodu;

84.2. apmierināt iesniegumu un pilnīgi atcelt uzlikto disciplinārsodu;

84.3. iesniegumu apmierināt daļēji un piemērot vieglāku disciplinārsodu par karavīram uzlikto.

85. Komandiera pienākums ir nekavējoties grozīt vai atcelt pavēli par disciplinārsoda uzlikšanu atbilstoši apelācijas komisijas lēmumam.  

86. Ja nav īpašu šķēršļu, uzlikto disciplinārsodu izpilda nekavējoties un ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Pēc trīs mēnešu noilguma termiņa disciplinārsodu neizpilda, bet par tā neizpildi vainīgā amatpersona saucama pie disciplināratbildības. Ja disciplinārsodu uzlicis augstāks komandieris (priekšnieks), viņš nosaka, vai rīkojumu par soda izpildīšanu dos pats vai vainīgā karavīra tiešais komandieris (priekšnieks).

87. Ja no aktīvā militārā dienesta atvaļināmais karavīrs kādu iemeslu dēļ nav izcietis viņam uzlikto arestu, viņu atvaļina tikai pēc disciplinārsoda izciešanas. Aresta laikā viņš saņem tikai karavīra uzturdevu.

88. Iesniegtā disciplinārsoda apstrīdēšana neaptur disciplinārsoda izpildīšanu, kamēr nav dots augstāka priekšnieka rīkojums apturēt attiecīgā soda izpildi. Ja iesnieguma izskatīšana nav sākta piecu dienu laikā pēc tā iesniegšanas un sodītais karavīrs to pieprasa, neizciestā disciplinārsoda izpildi aptur, līdz izskatīts iesniegums par disciplinārsoda apstrīdēšanu.

89. Ārpuskārtas norīkojumu karavīrs izpilda no dienesta brīvajā laikā. Šo norīkojumu var uzlikt pildīt arī naktī, paredzot sodītajam četras stundas nakts atpūtai, bet tas nedrīkst ilgt vairākas naktis pēc kārtas. Ārpuskārtas norīkojums jāpilda papildus paredzētajiem kārtējiem norīkojumiem. Diennakts ārpuskārtas norīkojumos karavīru nedrīkst norīkot nepārtraukti vairākas reizes pēc kārtas. Attiecīgā disciplinārsoda izpildi kontrolē rotas virsseržants, un uzskaiti veic vada seržants vai rotas virsseržants.

90. Stingrā uzraudzība ir karavīram noteikts speciāls apmācību un darba režīms.

91. Arests ir arestētā karavīra piespiedu ievietošana virssardznē vai atsevišķā aresta telpā attiecīgajā vienībā dežūrvirsnieka vai sardzes uzraudzībā.

92. Ja karavīram piemērots arests, viņš nepilda dienesta pienākumus, izņemot ierindas un militāro reglamentu apmācību.

93. Par arestēto karavīru uzturu atbild tās vienības (apakšvienības) komandieris, kam pakļauta virssardzne.

94. Arests nevar būt īsāks par vienu diennakti. Arestu atkārtoti var izpildīt tikai ar triju dienu starplaiku

95. Instruktora arestu uzskata par disciplinārsoda izņēmumu.

96. Karavīra izdienā neieskaita krimināllietas izmeklēšanas dēļ arestā vai īslaicīgās aizturēšanas izolatorā pavadīto laiku, ja karavīrs netiek attaisnots. Izdienā neieskaita arī patvaļīgā prombūtnē pavadīto laiku. Šādos gadījumos karavīram neizmaksā amatalgu, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju, izņemot gadījumus, ja viņš tiek attaisnots. Aresta laikā viņš saņem tikai karavīra bezmaksas uzturdevu.

97. (Svītrots ar MK 07.10.2003. noteikumiem Nr. 557)

98. Ja karavīram miera laikā piemēro brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam, pazemināšanu amatā vai atvaļināšanu no aktīvā militārā dienesta pirms līgumā paredzētā laika, obligāti veic dienesta izmeklēšanu. Dienesta izmeklēšanas materiālus (secinājumus), pievienojot tiem nepieciešamos dokumentus, pakļautības kārtībā iesniedz komandierim (priekšniekam), kam ir tiesības uzlikt disciplinārsodu, vai disciplinārajai padomei.

(Grozīts ar MK 07.10.2003. noteikumiem Nr. 557)

99. Ja karavīram uzliktais disciplinārsods nesasniedz mērķi un disciplīnas pārkāpums ir izdarīts atkārtoti, disciplināri sodīto karavīru var atvaļināt no aktīvā militārā dienesta pirms līgumā paredzētā laika disciplīnas pārkāpumu dēļ. Karavīru var atvaļināt no aktīvā militārā dienesta disciplīnas pārkāpumu dēļ neatkarīgi no izdarīto pārkāpumu skaita, ja pret viņu ierosināta krimināllieta vai ja viņa turpmākā atrašanās dienestā var kaitēt militārajai disciplīnai.

100. Profesionālā militārā dienesta karavīram atvaļināšanu no aktīvā militārā dienesta miera laikā disciplīnas pārkāpumu dēļ var piemērot izņēmuma gadījumos par atkārtotu disciplīnas pārkāpumu, ja agrāk jau ir piemērots viens no šī reglamenta 28.2.4., 28.2.5., 28.3.2. vai 28.3.3.apakšpunktā noteiktajiem disciplinārsodiem.

101. Ja karavīrs izdarījis disciplīnas pārkāpumu disciplināratbildību pastiprinošos apstākļos, kuri noteikti šī reglamenta 26.punktā, viņu var pazemināt amatā vai atvaļināt no aktīvā militārā dienesta pirms līgumā paredzētā laika arī tad, ja viņš agrāk nav bijis disciplināri sodīts.

(Grozīts ar MK 07.10.2003. noteikumiem Nr. 557)

102. Virsnieka atvaļināšanu no aktīvā militārā dienesta disciplīnas pārkāpumu dēļ ierosina vienības komandieris vai disciplinārā padome.

103. Ikviens šajā reglamentā noteiktais disciplinārsods, kas uzlikts karavīram, ir spēkā, kamēr to neatceļ, nenoņem vai kamēr nav beidzies tā termiņš.

104. Disciplinārsods (izņemot pazemināšanu amatā vai atvaļināšanu no dienesta pirms līgumā paredzētā laika) profesionālā dienesta karavīram ir spēkā sešus mēnešus, bet obligātā dienesta karavīram — trīs mēnešus no soda uzlikšanas dienas. Ja šajā laikā karavīrs izdarījis jaunu pārkāpumu, iepriekšējā disciplinārsoda laiks pagarinās līdz jaunā soda termiņa beigām, ja iepriekšējais sods nav atcelts vai noņemts agrāk.

(Grozīts ar MK 07.10.2003. noteikumiem Nr. 557)

105. Profesionālā dienesta karavīru, kurš pazemināts amatā, var atjaunot iepriekšējā amatā ne agrāk kā pēc gada.

(MK 07.10.2003. noteikumu Nr. 557 redakcijā)

106. Atcelt vai noņemt disciplinārsodu ir tiesīgs tas komandieris (priekšnieks), kas to ir uzlicis, vai sodītā karavīra tiešie komandieri (priekšnieki), kuru disciplinārā vara ir augstāka par sodu uzlikušā komandiera (priekšnieka) disciplināro varu. Attiecīgais komandieris (priekšnieks) var noņemt disciplinārsodu pirms termiņa, ja ir pārliecināts, ka karavīrs ir apzinājies uzlikto sodu un tas viņu ietekmējis, un sodītais karavīrs ar savu uzvedību pierādījis, ka ir labojies.

107. Sodītajam karavīram par disciplinārsoda atcelšanu (noņemšanu) paziņo tādā pašā kārtībā kā par soda uzlikšanu. Ja sods nav atcelts vai noņemts pirms termiņa, sodītajam karavīram paziņo par soda termiņa izbeigšanos.  

108. Disciplinārsodus uzskaita disciplinārsodu uzskaites žurnālā (turpmāk — žurnāls) (pielikums):

108.1. par instruktoriem un kareivjiem — katrā rotā, baterijā, eskadriļā, atsevišķā vadā vai komandā un uz katra kuģa, kā arī citā tām pielīdzinātā vienībā;

108.2. par virsniekiem, vecākajiem virsniekvietniekiem un virsniekvietniekiem — katrā vienības vai augstākajā štābā, kā arī katrā militārajā iestādē vai citā struktūrvienībā;

108.3. par vienību un kuģu komandieriem un viņiem tiesībās pielīdzinātajiem un augstākiem komandieriem (priekšniekiem) — atbilstošā augstākajā štābā vai militārajā iestādē;

108.4. par rezerves un atvaļinātiem karavīriem — valsts militārā dienesta pārvaldē (nodaļā).

109. Datus par disciplinārsodiem žurnālā ieraksta katram karavīram paredzētajā lapā (sadaļā).

110. Ja karavīram uzliktais disciplinārsods ir atcelts vai noņemts, žurnālā izdara atzīmi, kad un kāda amatpersona to veikusi. Ja sods netiek atcelts vai noņemts, žurnālā izdara atzīmi par soda termiņa izbeigšanos.

111. Žurnālā izdara ierakstu arī par tiem sodiem, kurus karavīram uzlikusi tiesa, kā arī par soda maiņu.

112. Katru ierakstu žurnālā attiecībā uz instruktoriem un kareivjiem ar parakstu apstiprina atbilstošās apakšvienības komandieris, bet virsniekiem, vecākajiem virsniekvietniekiem un virsniekvietniekiem paredzētajā žurnālā — atbilstošā štāba vai militārās iestādes (vienības) personāla departamenta, pārvaldes, daļas vai nodaļas priekšnieks.

113. Vienības komandieris un viņam pielīdzinātais priekšnieks pakļautajā apakšvienībā un štābā ne retāk kā divas reizes gadā pārbauda personāla sodīšanas atbilstību un sodu uzskaites atbilstību noteiktajām prasībām un par to izdara attiecīgus ierakstus žurnālā.

114. Augstākais komandieris (priekšnieks) personāla sodīšanas atbilstību un uzskaiti pakļautajā vienībā pārbauda ne retāk kā reizi gadā tiešās pakļautības štābā (militārajā iestādē).

115. Inspekciju pārbaudēs personāla sodīšanas atbilstību un uzskaiti pārbauda inspekcijas (pārbaudes) priekšnieks vai viņa noteiktā amatpersona.

116. Katru karavīru vismaz reizi gadā (obligātā militārā dienesta karavīru — divas reizes gadā) iepazīstina ar žurnālā izdarītajiem ierakstiem, kas attiecas uz viņu. Karavīrs parakstās, ka iepazinies ar minētajiem ierakstiem.

117. Ja karavīru pārvieto, uz viņa jauno dienesta vietu nosūta ar zīmogu apstiprinātu žurnāla izrakstu par visiem karavīram uzliktajiem disciplinārsodiem, kuri nav noņemti vai atcelti. Minētos sodus ieraksta jaunās dienesta vietas žurnālā.

118. Citos gadījumos žurnāla izrakstiem nepieciešama attiecīgā komandiera (priekšnieka) atļauja.

(Nodaļa MK 07.10.2003. noteikumu Nr. 557 redakcijā)

119. Amatpersona, kura ir tiesīga uzlikt attiecīgo disciplinārsodu, līdz 2004.gada 1.janvārim aizstāj karavīram uzlikto, bet līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai neizpildīto disciplinārsodu — pazemināšana dienesta pakāpē vai dienesta pakāpes atņemšana — ar disciplinārsodu — pazemināšana amatā.

(MK 07.10.2003. noteikumu Nr. 557 redakcijā)