1. pants. Latvijas Republikas likums «Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā» nosaka nodokļu un nodevu veidus, objektus, kuri apliekami ar nodokli, nodokļu maksātājus, atbildību par nodokļu likumdošanas pārkāpšanu un strīdu izskatīšanas kārtību, kā arī pamatprincipus, pēc kuriem veidojami atsevišķi nodokļu likumi.

2. pants. Šajā likumā noteiktos nodokļus un nodevas iemaksā valsts budžetā vai pašvaldību budžetos.

(15.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

3. pants. Latvijas Republikā ir vienota nodokļu sistēma. Neatkarīgi no īpašuma formām (veidiem) visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas saimnieko un veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikas teritorijā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā, ir pienākums maksāt nodokļus un nodevas, ja likumā vai starpvalstu līgumā nav noteikts citādi.

Ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kā ari to darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, nodokļu un nodevu maksājumi tiek noteikti atbilstoši prasībām, kas izvirzītas 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem un 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvencijā par konsulārajiem sakariem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.1992. likumu, kas stājas spēkā 30.06.1992.)

4. pants. Vienu un to pašu objektu attiecīgajā maksāšanas periodā var aplikt ar viena veida nodokli tikai vienreiz.

5. pants. Valsts nodokļus un nodevas, kā arī šo nodokļu un nodevu maksimālās likmes nosaka un groza Saeima. Vietējās nodevas un to konkrētās likmes saskaņā ar likumdošanas aktiem nosaka pašvaldības.

Vietējās pašvaldības var atbrīvot atsevišķus maksātājus vai to grupas, kā arī apliekamos objektus no aplikšanas ar valsts nodokļiem, samazināt nodokļu likmes tajā daļā, kas iemaksājama vietējo pašvaldību budžetā.

Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām, kurām ir nodokļu maksājumu parādi par iepriekšējo periodu, nosakot nodokļu atvieglojumus saskaņā ar attiecīgajiem nodokļu likumiem, netiek ņemti vērā pārskaitījumi ziedojumiem un dāvinājumiem, kā arī citiem labdarības mērķiem.

Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un organizācijas, kurām pēc šā likuma stāšanās spēkā turpina pieaugt nodokļu vai citu budžetā pārskaitāmo maksājumu parādi, norēķinus skaidrā naudā drīkst izdarīt tādā apmērā, kas nepārsniedz 15 procentus no realizācijas apjoma summas, neieskaitot darba samaksu un nodokļu un nodevu maksājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.1993. un 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

6. pants. Grozījumi un papildinājumi šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos par nodokļu likmju palielināšanu un nodokļu objekta loka paplašināšanu stājas spēkā ne agrāk par trim mēnešiem pēc to pieņemšanas. Šā panta noteikumi attiecas arī uz jauniem nodokļu un nodevu likumiem, ja lēmumā par to pieņemšanu nav noteikts citādi.

(Otrā daļa izslēgta ar 18.05.1993. likumu)

Finansu ministrija veic absolūtajās summās noteikto nodokļu un nodevu likmju pārrēķinu (indeksāciju) atbilstoši Valsts statistikas komitejā fiksētajam inflācijas koeficientam, bet ne biežāk kā reizi trijos mēnešos.

(09.04.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.1991. un 18.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)

7. pants. Nodokļus un nodevas maksā tādā naudā, kāda ir apgrozībā Latvijas Republikas teritorijā, vai ārvalstu valūtā, ko pērk Latvijas Banka.

Summas ārvalstu valūtā tiek pārrēķinātas Latvijas Republikā apgrozībā esošajā naudā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

Nodoklis (nodeva) nomaksājams ārvalstu valūtā gadījumos, ja to paredz likums par konkrētu nodokli vai nodevu.

7.¹ pants. Starpvalstu nodokļu konvencijas (līgumus) ir tiesīga slēgt Ministru kabineta pilnvarota amatpersona.

(17.06.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

8. pants. Latvijas Republikā tiek noteikti šādi apliekamie objekti un tiem atbilstoši nodokļu un nodevu veidi:

1) uzņēmumu peļņa — peļņas nodoklis;

2) īpašums — īpašuma nodoklis;

3) ieņēmumi no atsevišķu preču apgrozījuma — akcīzes nodoklis;

4) preču (pašražoto, iegādāto, ievedamo preču), maksas pakalpojumu un darbu realizācijas apgrozījums (preču un pakalpojumu realizācija), kā arī ievedamo preču vērtība — apgrozījuma nodoklis;

5) izmaksas darba algai un tai pielīdzinātās summas — sociālais nodoklis;

6) lietojumā esošā zeme — zemes nodoklis;

7} iedzīvotāju ienākumi — iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

8) dabas resursu izmantošana un vides piesārņošana — dabas resursu nodoklis;

9) ieņēmumi no benzīna un dīzeļdegvielas realizācijas, kā arī mehānisko transportlīdzekļu un pašgājēju mašīnu jaudas — ceļu nodoklis;

10) noteiktu juridisko un citu pakalpojumu sniegšana un darbību veikšana — valsts un vietējās nodevas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

9. pants. Nodokļus un nodevas iemaksā valsts budžetā vai pēc noteikta to sadalījuma valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos budžetos saskaņa ar likumiem par konkrētiem nodokļiem un nodevām.

Ja likums par konkrēto nodokli (nodevu) neparedz nodokļa (nodevas) sadalījumu starp budžetiem, nodoklis un valsts nodeva iemaksājami valsts budžetā, bet vietējā nodeva — zemāka posma pašvaldības budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

10. pants. Kontroli pār nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtības ievērošanu savas kompetences ietvaros veic Valsts ieņēmumu dienests un vietējās pašvaldības.

Iejaukšanās Valsts ieņēmumu dienesta un pašvaldību kompetencē ietilpstošajos finansu kontroles jautājumos ir aizliegta, izņemot likumā paredzētos gadījumus.

Nevienai bankai, finansu un kredīta iestādei, kā arī muitai nav tiesību pieņemt dokumentus, kuros nav uzrādīts klienta identifikācijas (reģistrācijas) numurs vai personas kods.

Amatpersonas, kuras pieļāvušas šīs kārtības neievērošanu, tādējādi apgrūtinot vai liedzot iespēju finansu kontroles iestādēm precīzi izpildīt likumā paredzētās funkcijas, atbild likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.1993. un 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

11. pants. Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē instrukcijas par nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību un uzskaiti, kā arī nodokļu deklarāciju izpildīšanas metodiku un, saskaņojot ar Grāmatvedības metodisko padomi, nosaka kārtību, kādā grāmatvedībā atspoguļojamas operācijas, kas saistītas ar nodokļu aprēķināšanu.

(18.05.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

12. pants. Nodokļu maksātāja pienākums ir:

1) uzturēt noteiktā kārtībā grāmatvedību, sastādīt pārskatus par savu finansiālo un saimniecisko darbību, aprēķināt nodokli par kārtējo periodu, noteiktā kārtībā stāties uzskaitē un, iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (vietējai pašvaldībai) nodokļu aprēķināšanai un samaksai nepieciešamos dokumentus un ziņas;

2) savlaicīgi un pilnā apmērā samaksāt nodokļus (nodevas);

3) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma atbilstoši tās kompetencei ziņot par visiem saviem ienākumiem un izdevumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu obligāto budžeta maksājumu summu atbilstību likumdošanas aktos paredzētajām normām par valstij pienākošos summu aprēķināšanas un iemaksas kārtību, kā arī paziņot ienākumu avotu;

4) Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu inspekcijai deklarāciju par katru iepriekšējā mēnesī veikto darījumu (arī pirkumu) skaidrā naudā, ja tas pārsniedz 3000 latu;

5) noteiktos uzskaites un pārskata dokumentos uzradīt savu identifikācijas (reģistrācijas) numuru vai personas kodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.1992., 18.05.1993. un 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

13. pants. Nodokļu maksātājam ir tiesības:

1) uzrādīt un iesniegt dokumentus, kas apstiprina tiesības uz nodokļu atvieglojumiem;

2) iepazīties ar izdarīto pārbaužu aktiem;

3) sniegt Valsts ieņēmumu dienestā (vietējai pašvaldībai) paskaidrojumus par nodokļu aprēķināšanu un maksāšanu un izdarīto pārbaužu aktiem, kā arī saņemt motivētu atzinumu par tiem;

4) likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt Valsts ieņēmumu dienesta (vietējās pašvaldības) lēmumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.1993. un 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

14. pants. Par nodokļu likumu pārkāpšanu iestājas likumdošanā paredzētā atbildība.

15. pants. Par nodokļu un nodevu, kā ari citu budžetā pārskaitāmo maksājumu nokavējumu papildus nokavētajam maksājumam (pamatparādam) no maksātāja tiek piedzīts nokavētā maksājuma (pamatparāda) palielinājums, kas aprēķināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.

Par nodokļu un nodevu, kā arī citu budžetā pārskaitāmo maksājumu nokavējumu no maksātāja tiek piedzīta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto maksājuma dienu, ja attiecīgajā nodokļa vai nodevas likumā nav paredzēti citi nokavējuma naudas apmēri.

Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja summa, par kādu palielinājies pamatparāds atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, kopā ar nokavējuma naudu sasniedz nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēru.

Valsts ieņēmumu dienesta rajonu un republikas pilsētu nodalu nodokļu inspekcijām, pamatojoties uz maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, ir tiesības pagarināt valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu (izņemot sociālo nodokli) samaksas termiņus un ar pašvaldības piekrišanu — pašvaldības budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņus līdz trijiem mēnešiem, neaprēķinot šajā likumā noteikto nokavējuma naudu.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda rajonu un republikas pilsētu sociālās apdrošināšanas pārvaldēm, pamatojoties uz maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, ir tiesības pagarināt līdz trijiem mēnešiem termiņu, kādā izdarāmas sociālās apdrošināšanas iemaksas (sociālā nodokļa maksājumi) valsts budžetā, neaprēķinot šajā likumā noteikto nokavējuma naudu.

Pašvaldībām, pamatojoties uz maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu, ir tiesības pagarināt līdz vienam gadam termiņu, kādā izdarāmi nokavētie pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumi, neaprēķinot šajā likumā noteikto nokavējuma naudu.

Finansu ministrijai, pamatojoties uz maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu un Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgās rajona vai republikas pilsētas nodaļas nodokļu inspekcijas atzinumu, ir tiesības pagarināt līdz vienam gadam termiņu, kādā izdarāmi nokavētie valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu (izņemot sociālo nodokli) maksājumi, neaprēķinot pamatparādam šajā likumā noteikto nokavējuma naudu, ka arī samazināt iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu, bet ne vairāk kā par 50 procentiem.

Labklājības ministrijai, pamatojoties uz maksātāja motivētu rakstveida iesniegumu un Valsts sociālās apdrošināšanas fonda attiecīgās rajona vai republikas pilsētas sociālās apdrošināšanas pārvaldes atzinumu, ir tiesības pagarināt līdz vienam gadam termiņu, kādā izdarāmas nokavētās sociālās apdrošināšanas iemaksas (sociālā nodokļa maksājumi) valsts budžetā, neaprēķinot šajā likumā noteikto nokavējuma naudu.

Finansu ministrijai, pamatojoties uz privatizējamā uzņēmuma vai Privatizācijas aģentūras motivētu rakstveida iesniegumu, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības pagarināt līdz trijiem gadiem termiņu, kādā izdarāmi nokavētie valsts budžetā pārskaitāmie maksājumi, pamatparādam neaprēķinot šajā likumā noteikto nokavējuma naudu, kā arī samazināt iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu, bet ne vairāk kā par 50 procentiem.

Nodokļu samaksas termiņu un nokavēto maksājumu samaksas termiņu pagarinājums, kas piešķirts, neaprēķinot nokavējuma naudu, neatbrīvo maksātāju no pamatparāda samaksas, kurš kavējuma periodā tiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei.

Ja, pagarinājumu termiņiem beidzoties, maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā izdarījis šā panta sestajā, septītajā, astotajā un devītajā daļā noteiktajos termiņos, nokavējuma nauda par parādu summām visa kavējuma periodā tiek aprēķināta vispār-noteiktajā kārtībā.

Nodokļu maksāšanas termiņa un nokavēto maksājumu samaksas termiņa pagarinājums neatbrīvo maksātāju no pienākuma izdarīt kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un likumā noteiktajos termiņos.

(15.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

15.¹ pants. Ja nodokļu maksātājam, ieskaitot arī noteiktajā kārtībā aprēķinātos avansa maksājumus, par nodokļa vai nodevas maksājumu termiņa kavējumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda saskaņā ar faktisko nodokļa aprēķinu par attiecīgo periodu vai dokumentārās pārbaudes rezultātā tiek konstatēta nodokļa vai nodevas pārmaksā, tad maksātājam atmaksā vai ieskaita turpmāko nodokļu un nodevu maksājumos tikai attiecīgo nodokļa vai nodevas summu.

 Nokavējuma nauda par maksājumu termiņa kavējumiem ieskaitāma budžetā neatkarīgi no nodokļa vai nodevas pārrēķina faktiskajiem rezultātiem, izņemot gadījumu, kad nodoklis vai nodevas attiecīgajā laika posmā saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem nav jāaprēķina.

(09.02.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1993.)

16. pants. Nodokļa (nodevas) maksātājs, kurš noteiktā termiņa nav iesniedzis paredzētās formas grāmatvedības pārskatus, bilanci, nodokļa aprēķinu par kārtējo periodu, maksā nodokli 110 procentu apmērā no iepriekšējā perioda nodokļa summas.

Gadījumos, kad saskaņā ar likumdošanas aktiem ir izdarīta nodokļu un nodevu likmju indeksācija, nodokļus maksā 110 procentu apmērā no iepriekšējā perioda nodokļu summas, ņemot vērā indeksāciju

Pēc attiecīgo dokumentu iesniegšanas nodokli pārrēķina, bet par norādītajiem pārkāpumiem nodokļa maksātājs pārskaita attiecīgajā budžetā soda naudu 10 procentu apmērā no tā perioda nodokļa summas, kurā pārkāpums izdarīts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.05.1993. likumu, kas stājas spēkā 10.06.1993.)

17. pants. Ja maksātājs ir samazinājis apliekamo peļņu vai citu ar nodokli apliekamo objektu, izmantojis nepareizu nodokļa (nodevas) likmi un tā rezultātā ir samazināta nodokļa summa, viņš iemaksā attiecīgajā budžetā visu samazināto nodokli un soda naudu samazinātās nodokļa summas apmērā.

Samazinātā nodokļa summa, kā arī soda nauda ir piedzenama saskaņā ar šā likuma 15. panta noteikumiem, ņemot vērā Latvijas Bankas noteiktās vidējās kredīta likmes par visu nokavējuma periodu.

Atkārtotas ar nodokli apliekamā objekta samazināšanas gadījumā, kas pieļauta viena gada laikā vienu un to pašu kļūdu dēļ, soda nauda maksājama divkārša samazinātas nodokļa summas apmērā.

Maksātāji, kuri grāmatvedības pārskatos un bilancē uzrādījuši samazinātu peļņu vai citu ar nodokli apliekamo objektu, bet no nodokļa maksāšanas ir atbrīvoti, maksā soda naudu nosacīti samazinātā nodokļa apmērā.

Ja maksātājs nav sniedzis ziņas par tiem darījumiem skaidrā naudā, kuri pārsniedz šā likuma 12. pantā noteikto apmēru, maksājama soda nauda 5 procentu apmērā no darījuma summas_.

Ja maksātājs (juridiskā persona), kuram pēc šā likuma stāšanās spēkā turpina pieaugt nodokļu vai citu budžetā pārskaitāmo maksājumu parādi, neievēro prasības, kādas šā likuma 5. panta ceturtajā daļā noteiktas norēķinu operācijām skaidrā naudā, budžetā tiek piedzīta soda nauda pārsniegtās summas apmērā.

Ja maksātājs (juridiskā vai fiziskā persona), veicot uzņēmējdarbību, nodarbojoties ar individuālo darbu vai gūstot ieņēmumus no citas atļautas darbības, nav kārtojis savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti kārtībā, kādu paredz spēkā esošie likumdošanas akti, vai uzrādījis šajā uzskaitē citādu ieņēmumu vai izdevumu summu nekā apsekošanas rezultātā konstatējis Valsts ieņēmumu dienests, tā aprēķina un nosaka nodokļu apmērus pēc analoģiska darījuma summas vai arī pēc apsekošanas rezultātiem. Likumdošanas aktos paredzētās sankcijas pret maksātāju šajos gadījumos piemērojamas, vadoties pēc Valsts ieņēmumu dienesta noteiktās nodokļu summas.

Gūto ieņēmumu izdevumu daļas dokumentāra pierādīšana maksātājam tiek liegta ar dienu, kad izbeidzies Valsts ieņēmumu dienesta dotā norādījuma izpildes termiņš, un tā piemēro šā panta septītajā daļā noteikto analoģisko nodokļa aprēķināšanas un noteikšanas kārtību.

(18.05.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1994.)  

18. pants. Par peļņas vai cita ar nodokli apliekamā objekta samazināšanu (slēpšanu) aprēķinātās soda naudas summas iemaksājamas budžetā desmit dienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta vai pašvaldības lēmuma pieņemšanas.

(17.06.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

19. pants. Termiņā nenomaksātos nodokļus, nodevas un soda naudas piedzen bezstrīdus kārtību saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta vai vietējās pašvaldības lēmumu.

Ja maksātājs līdz pārbaudes uzsākšanai labprātīgi piesakās Valsts ieņēmumu dienestā samaksāt nodokļu parādu, no viņa nepiedzen šā likuma 17. pantā paredzēto soda naudu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.1992., 18.05.1993. un 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

20. pants. Prasības par nodokļu un nodevu samaksu piesakāmas triju gadu laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzinājusi vai tai vajadzēja uzzināt par tās tiesību aizskārumu.

21. pants. Gadījumos, kad nodokļu un nodevu maksātājs likvidē savus īpašumus, uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības un citus ienākumu avotus vai nobēdzina savu mantu un kad valstij vēlāk nebūs iespējams piedzīt nodokļu, nodevu un soda naudas summas, kas tai pienākas, Valsts ieņēmumu dienestam vai vietējai pašvaldībai, ja tās atzīst par vajadzīgu, ir tiesības veikt pasākumus šo summu saņemšanai pirms maksāšanas termiņa iestāšanās.

Ja ārzemnieki atstāj Latvijas Republiku, likvidē savus īpašumus, uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības vai citu ienākumu avotus, kā arī ja ārpus Latvijas Republikas dzīvojošie maksātāji likvidē savus Latvijas Republikā esošos ienākumu avotus vai norēķinās par Latvijas Republikā veiktajiem darbiem vai piegādēm, Valsts ieņēmumu dienests vai vietējā pašvaldība ir tiesīga aprēķināt nodokli un veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļa summas saņemšanu.

Šādos gadījumos aplikšanai ar nodokli vajadzīgās ziņas un deklarācijas, kā arī uzlikto nodokļa samaksu Valsts ieņēmumu dienests vai vietējā pašvaldība var pieprasīt neatkarīgi no attiecīgajā nodokļu likumā paredzētajiem termiņiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

22. pants. Nodokļu un nodevu parādus, kā arī ar tiem saistīto soda naudu un nokavējuma naudu, kuru piedzīšana jāveic Valsts ieņēmumu dienestam vai vietējai pašvaldībai, bet kurus maksātāja maksātnespējas vai viņa neatrašanas dēļ nav iespējams piedzīt un kuru dzēšanas kārtība nav paredzēta, pēc Valsts ieņēmumu dienesta priekšlikuma dzēš finansu ministrs vai vietējā pašvaldība savas kompetences ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

23. pants. Pārmaksātās nodokļu summas atmaksā atpakaļ maksātājiem, bet ne vairāk kā par trim gadiem.

24. pants. Strīdi, kas rodas par nodokļu un nodevu aprēķināšanu vai maksāšanu, izskatāmi Latvijas Republikas likumos vai starpvalstu līgumos noteiktajā kārtībā. Ja starpvalstu līgumos paredzēti citādi nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas noteikumi nekā Latvijas Republikas likumos, piemēro starpvalstu līguma noteikumus.

(17.06.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.1992.)

(15.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

1. Līdz likuma par valsts nodevu pieņemšanai Ministru kabinetam ir tiesības noteikt valsts nodevas konkrēto likmi.

(15.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma «Par neatliekamiem pasākumiem finansiālā stāvokļa stabilizācijai tautas saimniecībā un par norēķinu sistēmas reorganizāciju Latvijas bankās» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 20/21) 14. punkts.

(15.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.1994.)

3. Finansu ministrijai mēneša laikā no likuma spēkā stāšanās dienas izstrādāt kārtību, kādā izskatāmi jautājumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu.

(15.06.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.1994.)