Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumus Nr. 555 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība".

Ministru kabineta noteikumi Nr.244

Rīgā 2002.gada 18.jūnijā (prot. Nr.25 35.§)

Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par dabas resursu nodokli"

6.pantu, 9.panta ceturto daļu, 10.panta pirmo un astoto daļu,

16.panta otro daļu, 17.panta pirmo daļu, 18.panta otrās daļas

1. un 4.punktu, 18.panta trešo daļu,

1.pielikuma 2. un 6.punktu un 7.pielikuma 4.punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas resursu lietošanas, limitu noteikšanas, vides piesārņojuma un videi kaitīgu preču un produktu uzskaites, nodokļa aprēķinu un samaksas kārtību;

1.2. kārtību, kādā piemērojamas papildlikmes par Iepakojuma likumā noteikto izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu neievērošanu;

1.3. kas ir kravas sertifikāts vai iepakojumu apliecinošs piegādātāja apstiprināts dokuments un kā aprēķināms nodoklis par iepakojumu (arī tad, ja informācija ir nepilnīga);

1.4. dokumentus, ar kādiem pamatojama dabas resursu nodokļa (turpmāk - nodoklis) atmaksāšana, ja no Latvijas Republikas teritorijas tiek izvestas (eksportētas) preces vai produkti, par kuriem, ievedot tos izlaišanai brīvam apgrozījumam, ir samaksāts nodoklis, un dokumentus, ar kādiem pamatojama iepakojuma daļa, piemērojot izvešanas muitas procedūras un izvedot no Latvijas Republikas muitas teritorijas preces vai produktus, kas ievesti tajā, piemērojot likuma "Par dabas resursu nodokli" (turpmāk - likums) 10.panta ceturtajā daļā minētās muitas procedūras;

1.5. kārtību, kādā nodokļa atlaidi var saņemt nodokļa maksātājs, kuram nav nodokļu parādu un kas finansē projektus, kuru mērķis ir, veicot tehnoloģiskus uzlabojumus vai vides aizsardzības pasākumus, samazināt vides piesārņošanu vai dabas resursu patēriņu;

1.6. kārtību, kādā uzņēmumiem, kuri atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām veic videi kaitīgu preču un produktu utilizāciju vai pārstrādi, daļēji atmaksājami maksājumi par šo preču un produktu patēriņu;

1.7. konkrēto dabas resursu, piesārņojošo vielu, preču un produktu, un radioaktīvo vielu klasifikāciju un atbilstību nodokļa likmju grupām;

1.8. to konkrēto videi kaitīgo preču un produktu klasifikāciju un tehnisko raksturojumu, par kuriem jāmaksā nodoklis;

1.9. pieļaujamās svara noviržu normas iepakojumam;

1.10. kārtību, kādā maksājams nodoklis par nelietderīgiem zudumiem, kas radušies ieguves procesā, par zudumiem, kas saistīti ar izrakteņa kondīcijas bojājumiem, un par iegūtajiem izrakteņu apjomiem, kas neatbilst izpētes atzinumā norādītajam izrakteņa veidam un kondīcijai;

1.11. kārtību, kādā piemērojama nodokļa likme par parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanu;

1.12. nodokļa ieņēmumu izmantošanu atbilstoši likuma 7.pielikumā norādītajiem ieņēmumu izlietojuma normatīviem.

2. Limitus (kvotas) dabas resursu ieguvei un lietošanai un piesārņojošo vielu ievadīšanai vidē nosaka normatīvajos aktos minētajās atļaujās un speciālajās atļaujās (licencēs) katram dabas resursu un piesārņojuma veidam atsevišķi.

3. Nodokļa aprēķināšanai lietojamā piesārņojošo vielu klasifikācija atbilstoši likuma 3., 4., 5. un 6.pielikumā minētajām bīstamības klasēm noteikta šo noteikumu 2., 3., 4. un 5.pielikumā. Nodokli par videi kaitīgām precēm un produktiem (turpmāk - videi kaitīgas preces), vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, preču un produktu iepakojumu (turpmāk - preču iepakojums) un radioaktīvām vielām aprēķina atbilstoši likuma 7., 8. un 9.pielikumā un šo noteikumu 6. un 10.pielikumā noteiktajai klasifikācijai.

4. Atļaujas parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšanai izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz konkursa rezultātiem.

5. Likuma 1.pielikuma 5.punktā noteikto saimniecisko darbību rezultātā iegūto dabas resursu lietošanas atļaujas, kā arī augsnes ieguves atļaujas atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam izsniedz reģionālās vides pārvalde, kuras teritorijā ir paredzēts iegūt dabas resursus, uz vienu kalendāra gadu.

6. Lai saņemtu likuma 1.pielikuma 5.punktā noteikto saimniecisko darbību rezultātā iegūto dabas resursu lietošanas atļauju, nodokļa maksātājs iesniedz reģionālajā vides pārvaldē šādus dokumentus:

6.1. pieteikumu, kurā ietverta šāda informācija:

6.1.1. paredzēto realizējamo dabas resursu veids (atbilstoši likuma 1.pielikuma 1.tabulai);

6.1.2. paredzēto realizējamo dabas resursu apjoms;

6.1.3. dabas resursu ieguves vieta un dabas resursu ieguves veids (atbilstoši likuma 1.pielikuma 5.punktā noteiktajām darbībām);

6.2. dokumentus, kas apliecina dabas resursu realizācijas tiesības;

6.3. dokumentus, kas apstiprina saimnieciskajā darbībā iesaistīto dabas resursu veidu un faktiskos apjomus;

6.4. teritorijas karti (mērogā 1 : 25000 vai lielāka), kurā parādīta dabas resursu ieguves vieta.

7. Ja šo noteikumu 6.punktā minētā informācija atļaujas saņemšanai nav pietiekama, reģionālā vides pārvalde var pieprasīt no nodokļa maksātāja papildu informāciju.

8. Piemērojot likuma 10.panta ceturtajā un piektajā daļā, kā arī šo noteikumu 23. un 27.punktā minētās muitas procedūras un citus muitas režīmus, nodokļa maksātājs muitas deklarācijā (VAD), ievērojot normatīvajos aktos noteikto muitas deklarācijas (VAD) aizpildīšanas kārtību, norāda ziņas par videi kaitīgajām precēm, preču iepakojumu un radioaktīvajām vielām (atbilstoši likuma 7., 8. un 9.pielikumā un šo noteikumu 6. un 10.pielikumā noteiktajai klasifikācijai), pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams apglabāt Latvijā (turpmāk - radioaktīvās vielas). Preces identificē un klasificē saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru, deklarējot iepakojumu (tai skaitā primāro, sekundāro un terciāro (transporta) iepakojumu) kopā ar precēm, izņemot atkārtoti lietojamo iepakojumu, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atļauts deklarēt atsevišķi, piemērojot attiecīgo muitas procedūru.

9. No papīra, kartona, to laminātiem ar polimēru vai metāla komponentiem, plastmasas (polimēriem) un metāla folijas gatavoto un mazumtirdzniecībā realizējamo galda trauku un piederumu (tai skaitā šķīvju, bļodu, krūžu, tasīšu, glāžu, kokteiļu salmiņu, nažu, dakšiņu, karošu un rulādes spraudekņu) pavaddokumentos, uz to etiķetēm vai iepakojuma jābūt norādītam, vai attiecīgie galda trauki un piederumi ir vienreiz vai daudzkārt lietojami. Ja šāda informācija nav pievienota, nodokļa maksātājam par galda traukiem un piederumiem jāmaksā nodoklis kā par vienreiz lietojamiem saskaņā ar likuma 9.pantu un 8.pielikumu.

10. Nodokļa maksātāja pienākums ir nodrošināt uzskaiti par dabas resursu ieguves un lietošanas un vides piesārņojuma apjomu, par iepakojuma materiālu veidiem un svaru, par pašražotu videi kaitīgu preču realizāciju iekšzemē, kā arī par videi kaitīgo preču, preču iepakojumu un radioaktīvo vielu izlaišanu brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā (turpmāk - izlaišana brīvam apgrozījumam) un par videi kaitīgu preču, preču iepakojuma un radioaktīvo vielu ievešanu (importēšanu), izvešanu (eksportēšanu) un atpakaļizvešanu (reeksportēšanu) saskaņā ar likuma 10.panta ceturtajā un astotajā daļā minētajām muitas procedūrām.

11. Nodokļa maksātājs nodokli aprēķina par dabas resursu ieguves un vides piesārņojuma faktisko apjomu saskaņā ar nodokļa likmēm, pamatojoties uz dabas resursu lietošanas un vides piesārņojuma uzskaites vai analīžu datiem un attiecīgajā atļaujā (licencē) noteiktajiem limitiem (kvotām).

12. Nodokli aprēķina katram dabas resursu vai vides piesārņojuma veidam atsevišķi.

13. Nodokli par dabas resursu lietošanu un vides piesārņošanu atbilstoši noteiktajiem limitiem nodokļa maksātājs aprēķina pēc likuma pielikumos noteiktajām pamatlikmēm.

14. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai tās pilnvaroto institūciju amatpersonas kontrolē dabas resursu veida, ieguves un lietošanas apjoma atbilstību atļaujā (licencē) noteiktajiem daudzumiem un vides piesārņošanas apjoma atbilstību atļaujā noteiktajiem limitiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai tās pilnvaroto institūciju amatpersonas pārskatā par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk - pārskats; 7.pielikums) kontrolē nodokļa aprēķinu pareizību.

15. Nodokli par dabas resursu lietošanu virs noteiktajiem limitiem (kvotām) un virslimita piesārņojumu aprēķina, summējot pamatlikmi un papildlikmi trīskārtīgā pamatlikmes apmērā (kopā - četrkārtīgā pamatlikmes apmērā). Dabas resursu virslimita lietošana vai virslimita piesārņojums ir apjoms, kas pārsniedz izsniegtajā atļaujā (licencē) noteikto limitu.

16. Ja atļaujā attiecīgajai piesārņojošai darbībai nav norādīts limits, nodokli par visu apjomu aprēķina pēc pamatlikmēm un pārskatā par nodokļa aprēķinu izdara atzīmi "bez limita".

17. Nodokli par atkritumu apglabāšanu izgāztuvēs un poligonos, kuros nav uzstādīti svari, aprēķina, pamatojoties uz uzskaites datiem, par apglabāto atkritumu tilpumu nesaspiestā veidā, ierēķinot speciālā iepakojuma (piemēram, konteineru), balastvielu, stabilizatoru un citu piejaukumu apjomu (tilpumu).

18. Nodokli par videi kaitīgām precēm, preču iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem (atbilstoši likuma 7. un 8.pielikumam un šo noteikumu 6.pielikumam), kuriem normatīvajos aktos nav paredzētas atļaujas (licences), aprēķina pēc likumā noteiktajām pamatlikmēm.

19. Ozona slāni noārdošo vielu (atbilstoši likuma 7.pielikumam un šo noteikumu 6.pielikumam) izlaišana brīvam apgrozījumam, atkritumu ievešana pārstrādei un radioaktīvo vielu (atbilstoši likuma 9.pielikumam un šo noteikumu 10.pielikumam) izlaišana brīvam apgrozījumam bez normatīvajos aktos noteiktās nepieciešamās atļaujas vai bez speciālās atļaujas (licences) ir nelikumīga, un nodoklis aprēķināms saskaņā ar likuma 19.pantu.

20. Nodokļa maksātājs nodokļa maksājumus par dabas resursu lietošanu virs noteiktajiem limitiem un virslimita piesārņojumu aprēķina, sākot ar dienu, kad pārsniegts limits (kvota).

21. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuru darbībai ir sezonas raksturs un kuri maksā nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu un vides piesārņošanu, pārskatus Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajās iestādēs iesniedz un nodokli maksā saskaņā ar darbības grafiku un saskaņotiem limitiem (kvotām).

22. Par derīgā izrakteņa nelietderīgiem zudumiem nodokli maksā pēc pamatlikmēm un papildlikmēm kā par virslimita ieguvi. Par nelietderīgiem zudumiem uzskata derīgā izrakteņa zudumus, kas pārsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai normatīvajos aktos noteikto institūciju akceptētā derīgā izrakteņa vai atradnes izstrādes projektā paredzētos zudumus. Par iegūtajiem derīgā izrakteņa apjomiem, kas neatbilst ieguves atļaujā (licencē) noteiktajam derīgā izrakteņa veidam, nodokli maksā pēc pamatlikmēm un papildlikmēm kā par dabas resursu ieguvi bez atļaujas.

23. Piemērojot muitas procedūru - izlaišana brīvam apgrozījumam, ievešana uz laiku, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē vai ievešana muitas noliktavā - un muitas režīmu - atpakaļizvešana -, nodokli par videi kaitīgajām precēm, preču iepakojumu un radioaktīvajām vielām aprēķina minēto muitas procedūru piemērošanas brīdī. Nodokļa aprēķinu veic un muitas iestādē iesniedz nodokļa maksātājs. Nodokli par videi kaitīgajām precēm, preču iepakojumu un radioaktīvajām vielām maksā brīdī, kad tām piemēro muitas procedūru - izlaišana brīvam apgrozījumam. Ja saskaņā ar muitas procedūru - ievešana uz laiku, ievešana pārstrādei, ievešana pārstrādei muitas kontrolē vai ievešana muitas noliktavā - ievestās preces Latvijas Republikas muitas teritorijā tiek pilnīgi vai daļēji izpakotas, nodokļa maksātājs nodrošina atdalītā preču iepakojuma daudzuma detalizētu uzskaiti (tai skaitā preču iepakojumā lietoto materiālu veida un svara uzskaiti atbilstoši likuma 8.pielikumā noteiktajam preces vai produkta iepakojuma veidam). Par atdalīto preču iepakojumu, kas nav atpakaļizvests (reeksportēts), nodokļa maksātājs nodokli maksā par attiecīgo pārskata periodu saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību.

24. Piemērojot muitas procedūru - izlaišana brīvam apgrozījumam -, atbrīvo no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm, kā arī par tādu preču iepakojumu, kurām saskaņā ar likumu "Par muitas nodokli (tarifiem)" un citiem normatīvajiem aktiem noteikti muitas nodokļa atvieglojumi (izņemot ozona slāni noārdošās vielas, kuru izlaišanai brīvam apgrozījumam jāsaņem normatīvajos aktos noteiktā atļauja).

25. Kravas sertifikāts ir Latvijas iepakojuma sertifikācijas centra izdots dokuments, kurā ietverta visa nepieciešamā informācija nodokļa aprēķināšanai par iepakojumu. Ja preču piegādātāja un preču saņēmēja (importētāja) savstarpēji rakstiski noslēgtajos vienošanās dokumentos (darījuma līgumā) vai tā pielikumos par preču piegādi ir ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par šo preču standarta iepakojuma (tas ir, ja katrā preču piegādē tiek lietots viens un tas pats preču iepakojums) materiālu veidu un svaru, preču saņēmējs (importētājs) pats var sastādīt un apstiprināt kravas sertifikātu. Šādā gadījumā, piemērojot muitas procedūru - izlaišana brīvam apgrozījumam -, iesniedzot kravas sertifikātu, muitas iestādei papildus uzrāda konkrētā darījuma līguma oriģinālu vai notariāli apliecinātu kopiju.

26. Iepakojumu apliecinošs piegādātāja apstiprināts dokuments ir piegādātāja noformēts un parakstīts dokuments (oriģināls) (izņemot starptautiskos pārvadājumu kravas pavaddokumentus, piemēram, CMR pavadzīmi, TIR Carnete, ATA Carnete, dzelzceļa pavadzīmi), kurā ietverta visa nodokļa aprēķināšanai nepieciešamā informācija par iepakojumu. Piegādātājs šo noteikumu izpratnē ir persona (izņemot pārvadātāju (ekspeditoru), kuras īpašumā vai tiesiskajā valdījumā atrodas preces, pirms tiesības rīkoties ar precēm pāriet konkrētajam pirmajam preču saņēmējam (importētājam) Latvijas Republikas muitas teritorijā.

27. Piemērojot muitas procedūru - izlaišana brīvam apgrozījumam - vai muitas režīmu - preču atpakaļizvešana (reeksports) -, preču iepakojumu pamato ar kravas sertifikātu vai iepakojumu apliecinošu piegādātāja apstiprinātu dokumentu (turpmāk - iepakojumu apliecinošie dokumenti) oriģinālu, izņemot gadījumus, kad vienā iepakojumu apliecinošajā dokumentā norādītās ziņas attiecas uz tādu preču iepakojumu, kuras tiek pieteiktas attiecīgajai muitas procedūrai ar vairākām muitas deklarācijām. Šādā gadījumā iepakojumu apliecinošā dokumenta kopijā norāda tās muitas deklarācijas numuru, kurai pievienots iepakojumu apliecinošā dokumenta oriģināls. Piemērojot pārējās Muitas likumā noteiktās muitas procedūras, kā arī citus muitas režīmus, preču iepakojumu var pamatot ar iepakojumu apliecinošo dokumentu kopijām (tai skaitā pa faksu nosūtītiem iepakojumu apliecinošiem dokumentiem).

28. Ja, piemērojot muitas procedūru - izlaišana brīvam apgrozījumam , nodokļa maksātājs nevar iesniegt vai uzrādīt iepakojumu apliecinoša dokumenta oriģinālu, nodokli aprēķina, reizinot 25 procentus no kravas bruto svara, kas norādīts starptautiskajos pārvadājumu kravas pavaddokumentos vai citos dokumentos, ar nodokļa likmi 0,06 lati par kilogramu. Muitas iestādes šajā punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto nodokli ir tiesīgas pārrēķināt tikai tad, ja nodokļa maksātājs piecpadsmit dienu laikā no muitas deklarācijas pieņemšanas dienas attiecīgajā muitas iestādē iesniedz attiecīgā iepakojumu apliecinošā dokumenta oriģinālu un tajā norādītās ziņas atbilst iepakojumu apliecinošo dokumentu kopijām, kas iesniegtas muitas iestādē, izlaižot preces iepakojumā brīvam apgrozījumam.

29. Ja muitas iestādē nav iesniegti vai uzrādīti iepakojumu apliecinošie dokumenti un muitas iestādes rīcībā nav nekādu citu dokumentu, kuros būtu norādīts kravas bruto svars, nodokli aprēķina viena procenta apmērā no attiecīgo preču muitas vērtības.

30. Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurš ražo produktus vai preces, nodod tās citam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) iepakošanai, nodokļa maksātājs ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurš realizē šos produktus vai preces iepakojumā.

31. Ja preču ražotājs, pamatojoties uz savstarpējiem līgumiem, realizē iekšzemē videi kaitīgas preces un preces iepakojumā citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kurš veic šo preču izvešanu (eksportu), preču ražotāja samaksāto nodokļa summu var ieskaitīt kā nodokļa avansa maksājumus, ja to var dokumentāri pamatot.

32. Nodokļa maksātājs samaksāto nodokli par videi kaitīgajām precēm, kā arī par preču iepakojumu, izlaižot to brīvam apgrozījumam, norāda kā nodokļa priekšapmaksas summu pārskata 4.veidlapas 9.ailē.

33. Ja nodokļa maksātājs Latvijas Republikas teritorijā realizē preces atkārtoti lietotā iepakojumā, nodoklis par šo iepakojumu nav jāmaksā, ja atkārtoti lietotā iepakojuma apjomu var dokumentāri pamatot.

34. Nodokli par pašražotām videi kaitīgām precēm un preču iepakojumu nodokļa maksātāji aprēķina saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem par katru preces fizisko vienību vai procentos no preču realizācijas cenas, kurā neieskaita akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli.

35. Nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu, vides piesārņojumu atbilstoši noteiktajiem limitiem (kvotām), videi kaitīgu preču, preču iepakojumā realizāciju vai izlaišanu brīvam apgrozījumam, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizāciju mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā un radioaktīvo vielu izlaišanu brīvam apgrozījumam nodokļa maksātājs iekļauj uzņēmējdarbības izmaksās. Nodokļa maksājumus par apjomiem, kas pārsniedz limitus, kā arī visas likuma 19. un 20.pantā minētās soda naudas un nokavējuma naudas nodokļa maksātājs maksā, kad atskaitīts uzņēmuma ienākuma nodoklis.

36. Nodokli par dabas resursu ieguvi un lietošanu, piesārņojuma ievadīšanu vidē, videi kaitīgu preču, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, preču iepakojuma realizāciju iekšzemē aprēķina par iepriekšējo ceturksni un iemaksā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes noteiktajā budžeta kontā līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam.

37. Pārskatu ar nodokļa aprēķinu par dabas resursu ieguvi un lietošanu un piesārņojuma ievadīšanu vidē nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc saskaņošanas ar attiecīgo reģionālo vides pārvaldi. Pārskatus par iepriekšējo ceturksni, kas jāsaskaņo reģionālajā vides pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē iesniedz līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam.

38. Ja nodokļa maksātājs pārskatā atspoguļo nodokļa aprēķinu tikai par videi kaitīgu preču, preču iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizāciju vai videi kaitīgu preču, preču iepakojuma un radioaktīvo vielu izlaišanu brīvam apgrozījumam, pārskata saskaņošana ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijām nav nepieciešama.

39. Nodokļa maksātāji, kuriem aprēķinātais nodoklis gadā pēc pamatlikmēm nepārsniedz 100 latu, nodokli par kārtējo gadu maksā un pārskatu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē iesniedz līdz nākamā gada 20.janvārim. Nodokļa maksātāji, kuriem šo noteikumu 21.punktā noteiktajā kārtībā ir noteikts īpašs maksājumu grafiks, nodokli maksā saskaņā ar minēto grafiku.

40. Nodokļa maksātāju sarakstu ar saskaņoto aprēķināto nodokļa summu par kārtējo gadu reģionālās vides pārvaldes iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē līdz nākamā gada 20.martam. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes veic nodokļa samaksas kontroli un piedziņu.

41. Nodokli par preču iepakojumu aprēķina, summējot saskaņā ar likuma 8.pielikumā noteiktajām nodokļa likmēm aprēķināto nodokļa summu par katru iepakojuma materiāla veidu (tai skaitā par primāro iepakojumu, sekundāro iepakojumu, transporta iepakojumu atbilstoši Iepakojuma likumam). Par pamatu aprēķiniem muitas iestādē izmanto iepakojumu apliecinošos dokumentus, bet iekšzemē - grāmatvedības uzskaites dokumentus un iepakojuma materiālu izlietojuma normas.

42. Ja nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot iepakojuma materiālu kopējo svaru un visus preču iepakojumā lietoto materiālu veidus, bet nevar pamatot ziņas par katra atsevišķa iepakojuma materiāla svaru, nodokli aprēķina, piemērojot visaugstāko likmi, kas atbilst attiecīgo preču iepakojumā lietotajiem materiāliem, un attiecina to uz visu preču iepakojumu. Ja nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot tikai preču iepakojuma kopējo svaru, bet tā rīcībā nav ziņu par katru atsevišķu preču iepakojuma materiālu, nodokli aprēķina, piemērojot likuma 8.pielikumā noteikto visaugstāko nodokļa likmi.

43. Ja preču iepakojumu veido viena veida iepakojums un 95 % no tā svara veido viens iepakojuma materiāls (turpmāk - pamatmateriāls), nodokli aprēķina, izmantojot kravas bruto un neto svara starpību.

44. Ja atsevišķa veida iepakojumam (tai skaitā primārajam, sekundārajam vai terciārajam (transporta) iepakojumam) 95 % no tā svara veido pamatmateriāls, nodokli aprēķina par katra attiecīgā iepakojuma veida kopējo iepakojumā lietoto materiālu svaru, piemērojot likuma 8.pielikumā pamatmateriālam noteikto nodokļa likmi.

45. Iepakojuma materiāliem, kas neatbilst nevienai no likuma 8.pielikumā minētajām materiālu grupām, piemēro likuma 8.pielikuma 6.pozīcijai noteikto likmi.

46. Realizējot iepakojumu kopā ar precēm (tai skaitā primāro, sekundāro, terciāro (transporta) iepakojumu), iepakojumu apliek ar nodokli neatkarīgi no norēķinu veida. Iepakojumu, ko pircēja ērtībām vai reklāmas nolūkos iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno tirgotājs, apliek ar nodokli neatkarīgi no norēķinu veida.

47. Desu izstrādājumu apvalks, stiprinājums, siera vasks un tējas filtrpapīra maisiņš un tam pievienotās sastāvdaļas nav iepakojums, un tos ar nodokli neapliek.

48. Neatkarīgi no lietojuma veida kosmētikas, parfimērijas, sadzīves ķīmijas, farmaceitisko un tabakas izstrādājumu iepakojumu apliek ar nodokli atbilstoši likuma 9.panta ceturtajai daļai un likuma 8.pielikumam.

49. Pieļaujamās novirzes preču iepakojuma svaram, to nosakot ar netiešo metodi, nedrīkst pārsniegt:

49.1. iepakojumam no stikla izejmateriāliem - 15 % uz vienu iepakojuma vienību;

49.2. iepakojumam no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem - 10 % uz vienu iepakojuma vienību;

49.3. iepakojumam no metāla izejmateriāliem - 10 % uz vienu iepakojuma vienību;

49.4. iepakojumam no papīra, kartona un to laminātiem ar polimēru vai metāla komponentiem - 10 % uz vienu iepakojuma vienību;

49.5. iepakojumam no koksnes izejmateriāliem - 15 % uz vienu iepakojuma vienību normālos apstākļos un 20 % uz vienu iepakojuma vienību, ja iepakojums transportējot ticis pakļauts mitrumam;

49.6. iepakojumam no papīra, kartona un citu dabisko šķiedru izejmateriāliem - 15 % uz vienu iepakojuma vienību normālos apstākļos un 25 % uz vienu iepakojuma vienību, ja iepakojums transportējot ticis pakļauts mitrumam.

50. Nodokļa maksātājam, kurš samaksājis nodokli par likuma 7.pielikumā un šo noteikumu 6.pielikumā minēto videi kaitīgo preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, ir tiesības samaksāto nodokli ieskaitīt kā nodokļa avansa maksājumu par nākamo periodu, ja minētās videi kaitīgās preces tiek izvestas (eksportētas) no Latvijas Republikas muitas teritorijas. Samaksāto nodokli ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu par nākamo pārskata periodu, ja attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē iesniegti šādi dokumenti:

50.1. muitas deklarācija, kas apliecina, ka konkrētajām videi kaitīgajām precēm tika piemērota muitas procedūra - izlaišana brīvam apgrozījumam;

50.2. maksājuma dokumenti, kas apliecina nodokļa samaksu par konkrētajām videi kaitīgajām precēm;

50.3. muitas deklarācija, kas apliecina, ka konkrētās videi kaitīgās preces tika izvestas (eksportētas) no Latvijas Republikas muitas teritorijas;

50.4. citi dokumenti, uz kuru pamata ir iespējams identificēt konkrētās videi kaitīgās preces, ja nepieciešama papildu informācija.

51. Par preču iepakojumu, kas importēts kopā ar precēm, piemērojot likuma 10.panta ceturtajā daļā un šo noteikumu 23.punktā minētās muitas procedūras (izņemot izlaišanu brīvam apgrozījumam), aprēķināto nodokli nemaksā, ja attiecīgās preces tiek atpakaļizvestas (reeksportētas) tajā pašā iepakojumā, kādā tās importētas, vai ja tās Latvijas Republikas muitas teritorijā tiek izpakotas daļēji un ir iespējams identificēt preču iepakojumā lietoto materiālu veidu un svaru. Ja Latvijas Republikas muitas teritorijā ievesto (importēto) preču iepakojumā ir notikušas izmaiņas, nodokli maksā par atdalītā preču iepakojuma daudzumu, ievērojot šo noteikumu 23.punktā noteikto kārtību. Lai piemērotu likuma 10.panta piektajā daļā un šajā punktā noteikto kārtību, nodokļa maksātājs attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē iesniedz šādus dokumentus:

51.1. muitas deklarāciju, kas apliecina, ka konkrētais preču iepakojums ir atpakaļizvests (reeksportēts), un kurā kā preču nosūtītājs (eksportētājs) ir norādīts nodokļa maksātājs;

51.2. muitas deklarāciju, kas apliecina, ka konkrētajam preču iepakojumam tika piemērotas likuma 10.panta ceturtajā daļā un šo noteikumu 23.punktā minētās muitas procedūras (izņemot izlaišanu brīvam apgrozījumam);

51.3. iepakojumu apliecinošos dokumentus;

51.4. dokumentus, kas apliecina Latvijas Republikas muitas teritorijā atdalītā preču iepakojuma veidu un svaru;

51.5. citus dokumentus, uz kuru pamata ir iespējams identificēt preču iepakojumu, ja nepieciešama papildu informācija.

52. Saskaņā ar likuma 6.pantu nodokļa maksātājs, kurš nav izpildījis Iepakojuma likumā un citos iepakojuma apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās izlietotā iepakojuma reģenerācijas normas attiecīgajā gadā, nodokli par iepriekšējā gadā realizēto vai izlaišanai brīvam apgrozījumam ievesto (importēto) preču iepakojumu aprēķina un maksā, papildus piemērojot papildlikmi trīskārtīgā apmērā. Virslimita nodokļa maksājumus aprēķina pēc tam, kad nodokļa maksātājs iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā vai tās pilnvarotajās iestādēs Iepakojuma likumā noteikto ikgadējo ziņojumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai tās pilnvarotās iestādes fiksē noteikto reģenerācijas normu neievērošanu, sagatavo attiecīgu pārbaudes aktu un iesniedz to attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē. Virslimita nodokļa maksājumus par preču iepakojumu par iepriekšējo gadu izdara līdz nākamā gada 20.jūlijam. Virslimita nodokļa maksājumus par preču iepakojumu piemēro pilnam kalendāra gadam.

53. Pamatojoties uz Vides valsts inspekcijas vai reģionālās vides pārvaldes iesniegto pārbaudes aktu par nelikumīgo vai pārskatā neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguves un lietošanas apjomu un vidē ievadītā piesārņojuma apjomu vai Valsts ieņēmumu dienesta konstatēto pārskatā neuzrādīto (slēpto) realizēto vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apjomu un realizēto vai brīvam apgrozījumam izlaisto videi kaitīgo preču, preču iepakojuma un radioaktīvo vielu apjomu, Valsts ieņēmumu dienests papildus nesamaksātajai nodokļa summai piedzen no nodokļa maksātāja soda naudu divkārtīgā nesamaksātā nodokļa apmērā, ko aprēķina šādi:

53.1. par pārskatā neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguves un lietošanas apjomu un vidē ievadītā piesārņojuma apjomu, kas nepārsniedz limitu (kvotu), - summējot pamatlikmi un soda naudu, ko veido pamatlikme divkārtīgā apmērā (kopā - trīskārtīgā pamatlikmes apmērā);

53.2. par pārskatā neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguves un lietošanas apjomu un vidē ievadītā piesārņojuma apjomu, kas pārsniedz limitu (kvotu), - summējot pamatlikmi, papildlikmi trīskārtīgā pamatlikmes apmērā un soda naudu, ko veido nesamaksātais nodoklis divkārtīgā apmērā (kopā - divpadsmitkārtīgā pamatlikmes apmērā);

53.3. par dabas resursu ieguves un lietošanas apjomu, vidē ievadītā piesārņojuma apjomu un brīvam apgrozījumam izlaisto ozona slāni noārdošo vielu un radioaktīvo vielu apjomu, ja minētās darbības veiktas nelikumīgi (bez nepieciešamās atļaujas), - summējot pamatlikmi, papildlikmi trīskārtīgā pamatlikmes apmērā un soda naudu, ko veido nesamaksātais nodoklis divkārtīgā apmērā (kopā - divpadsmitkārtīgā pamatlikmes apmērā par visu apjomu).

54. Nodokļa maksātājs saskaņā ar šo noteikumu 53.punktu aprēķināto nodokļa summu par nelikumīgo vai pārskatos neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguves un lietošanas un vidē ievadītā piesārņojuma apjomu norāda pārskata 2.veidlapas 5.ailē un 6.veidlapas 10.ailē.

55. Valsts ieņēmumu dienests valsts budžetā ieskaitītās nodokļa summas pārskaita attiecīgajos vides aizsardzības speciālā budžeta kontos atbilstoši šo noteikumu 56. un 57.punktā minētajam sadalījumam:

55.1. par dabas resursu ieguvi un lietošanu un vides piesārņošanu - 10 dienu laikā pēc pārskata par aprēķināto nodokli par ceturksni saņemšanas un nodokļa samaksas pilnā apmērā;

55.2. par videi kaitīgu preču, preču iepakojumā un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizāciju iekšzemē - vienu reizi nedēļā;

55.3. par videi kaitīgu preču, preču iepakojumā un radioaktīvo vielu izlaišanu brīvam apgrozījumam - vienu reizi nedēļā.

56. Valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā ieskaita:

56.1. 40 % no visiem nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi un lietošanu un vides piesārņošanu atbilstoši noteiktajiem limitiem, atskaitot summas, par kurām piešķirta nodokļa atlaide no minētajiem maksājumiem;

56.2. 70 % no visiem nodokļa maksājumiem par radioaktīvo vielu izlaišanu brīvam apgrozījumam;

56.3. 100 % no visiem nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi un lietošanu virs noteiktajiem limitiem un virslimita piesārņojumu;

56.4. 100 % no visiem nodokļa maksājumiem par videi kaitīgu preču un produktu realizāciju vai izlaišanu brīvam apgrozījumam;

56.5. 100 % no visiem nodokļa maksājumiem par vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu realizāciju mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā;

56.6. 100 % no visiem nodokļa maksājumiem par likuma 6.pantā un šo noteikumu 52.punktā noteikto virslimita maksājumu piemērošanu preču iepakojumam;

56.7. 100 % no visiem nodokļa maksājumiem par nelikumīgo vai pārskatos neuzrādīto (slēpto) dabas resursu ieguves un lietošanas apjomu, vidē ievadītā piesārņojuma apjomu, realizēto vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apjomu un realizēto vai brīvam apgrozījumam izlaisto videi kaitīgo preču, preču iepakojuma un radioaktīvo vielu apjomu;

56.8. 100 % no likuma 19.pantā noteiktās soda naudas;

56.9. 100 % no likuma 20.pantā noteiktās nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma.

57. Pagastu vai pilsētu pašvaldību vides aizsardzības speciālajos budžetos ieskaita:

57.1. 60 % no visiem nodokļa maksājumiem par dabas resursu ieguvi un lietošanu un vides piesārņošanu limitos noteiktajos apjomos, kas veikta attiecīgā pagasta vai pilsētas teritorijā, atskaitot summas, par kurām piešķirta nodokļa atlaide no minētajiem maksājumiem;

57.2. 30 % no visiem nodokļa maksājumiem par radioaktīvo vielu izlaišanu brīvam apgrozījumam - Baldones pašvaldības budžetā, kuras teritorijā atrodas radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vieta;

57.3. 100 % no visiem nodokļa maksājumiem par bīstamo atkritumu sadedzināšanu, kas veikta attiecīgā pagasta vai pilsētas teritorijā.

58. Lai saņemtu nodokļa atlaidi, nodokļa maksātājs iesniedz Finansu ministrijā un attiecīgajā pašvaldībā atbilstoši nodokļa ieņēmumu sadalījumam:

58.1. iesniegumu par nodokļa atlaides piešķiršanu (atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam);

58.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu par attiecīgo projektu;

58.3. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izziņu par nodokļu parādu neesamību.

59. Lai saņemtu šo noteikumu 58.2.apakšpunktā minēto atzinumu, nodokļa maksātājs iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā projekta dokumentāciju kopā ar projekta īstenošanas kalendāro plānu. Ministrija atzinumā norāda maksimālo summu, par kuru var piešķirt nodokļa atlaidi no katra līmeņa vides aizsardzības speciālā budžeta saskaņā ar likuma 16.panta trešo daļu.

60. Lēmumu par nodokļa atlaides piešķiršanu no valsts vides aizsardzības speciālā budžeta pieņem Finansu ministrija, bet no pašvaldību vides aizsardzības speciālā budžeta - attiecīgā pašvaldība atbilstoši nodokļa ieņēmumu sadalījumam. Nodokļa atlaidi piešķir maksimāli tādā procentuālā apmērā, par kādu paredzēts piesārņojuma samazinājums pēc projekta pilnīgas realizācijas, ievērojot šo noteikumu 58.2.apakšpunktā minētajā atzinumā norādīto. Lēmumā nosaka summu, par kuru piešķirta nodokļa atlaide, un norāda, kā nodokļa atlaide sadalāma pa maksājumu termiņiem.

61. Lēmumu par nodokļa atlaides piešķiršanu pieņem divu nedēļu laikā pēc attiecīgo dokumentu saņemšanas un par pieņemto lēmumu rakstiski informē nodokļa maksātāju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu.

62. Lēmums par nodokļa atlaides piešķiršanu ir spēkā vienu gadu, un to piemēro, sākot ar nākamo ceturksni pēc lēmuma pieņemšanas.

63. Ja projekta realizācijas laikā maksātājam rodas nodokļu parādi, nodokļa atlaides piemērošanu pārtrauc ar dienu, kad Valsts ieņēmumu dienests atklājis minētos parādus. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc nodokļu parādu atklāšanas informē par to Finansu ministriju, attiecīgo pašvaldību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

64. Sešas nedēļas pirms noteiktā nodokļa atlaides piemērošanas termiņa beigām nodokļa maksātājs iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā pārskatu par projekta īstenošanas gaitas atbilstību plānam. Mēneša laikā no minētā pārskata iesniegšanas dienas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sniedz atzinumu par kārtējās nodokļa atlaides piešķiršanu.

65. Kārtējo nodokļa atlaidi piešķir šo noteikumu 58., 59., 60. un 61.punktā noteiktajā kārtībā.

66. Ja saskaņā ar šo noteikumu 64.punktu sniegtais atzinums ir negatīvs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informē par to Valsts ieņēmumu dienestu, un Valsts ieņēmumu dienests nosaka iepriekš piešķirto atlaižu summu samaksas termiņu. Pēc noteiktā termiņa beigām Valsts ieņēmumu dienests veic neatmaksāto atlaižu summu piedziņu saskaņā ar likuma 16.panta piekto daļu un aprēķina nokavējuma naudu kā par nodokļa parādu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

67. Samaksāto nodokli, piešķirot subsīdijas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri veic videi kaitīgu preču utilizāciju vai pārstrādi, atmaksā saskaņā ar likuma 17.pantu.

68. Subsīdiju apmēru nosaka atbilstoši uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) faktiski utilizētajam vai pārstrādātajam videi kaitīgo preču apjomam.

69. Latvijas vides aizsardzības fonds (turpmāk - fonds) izsludina atklātu konkursu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) subsīdiju saņemšanai atbilstoši šo noteikumu 67.punktam.

70. Lai saņemtu subsīdijas fonda izsludinātā konkursa kārtībā, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) iesniedz pieteikumu, kā arī dokumentus, kas apliecina:

70.1. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tehnoloģiju atbilstību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajām tehnoloģiskajām un vides aizsardzības prasībām;

70.2. tehnisku iespēju kontrolēt un dokumentēt tehnoloģiskā procesa parametrus, arī reāli pārstrādāto izejvielu (tai skaitā videi kaitīgo preču) apjomu;

70.3. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) gatavību finansiāli patstāvīgi nodarboties ar videi kaitīgo preču pārstrādi, - biznesa plānu un audita atzinumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) finansiālo stāvokli;

70.4. videi kaitīgo preču pārstrādes plānotos apjomus un minēto preču sagādes avotus nākamajiem trim gadiem.

71. Fonds ar konkursa uzvarētājiem slēdz līgumus, ievērojot valsts vides aizsardzības speciālā budžeta tāmē kārtējam gadam noteiktos finansiālos ierobežojumus.

72. Fonda un uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) līgumā paredz videi kaitīgo preču sagādes, utilizācijas un pārstrādes gada apjomus, faktiski pārstrādāto attiecīgo videi kaitīgo preču apjomu tehniskās vai dokumentārās kontroles metodes, subsīdiju piešķiršanas termiņus un kārtību, kā arī citas uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) izvirzāmās prasības.

73. Atbilstoši likuma 7.pielikumā minētajām nodokļa likmēm un atmaksājumu normatīviem uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), ar kuriem noslēgti līgumi par attiecīgo videi kaitīgo preču utilizāciju vai pārstrādi, saņem šo noteikumu 68.punktā minētās subsīdijas šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajā apmērā par katru faktiski utilizēto videi kaitīgo preču vienību.

74. Nodokli par izlietoto smēreļļu utilizāciju vai pārstrādi uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) atmaksā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā:

74.1. par izlietoto smēreļļu reģenerāciju (gan par to utilizāciju, gan par mērķprogrammas realizāciju) - kopā 100 % apmērā;

74.2. par izlietoto smēreļļu cita veida pārstrādi (nevis šo noteikumu 74.1.apakšpunktā minēto) - 80 % apmērā.

75. Ja ozona slāni noārdošās vielas izmantotas produkcijas ražošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un saražotā produkcija ir realizēta, nodokli minētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) atmaksā likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā gan par ozona slāni noārdošo vielu utilizāciju, gan par mērķprogrammas realizāciju - kopā 100 % apmērā.

76. Nodoklis nav jāmaksā par realizētiem vienreiz lietojamiem plastmasas traukiem un galda piederumiem mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, kas ievesti izlaišanai brīvam apgrozījumam līdz 2002.gada 1.jūlijam un par kuriem dokumentāri var apliecināt nodokļa samaksu, tos ievedot. Persona, kas, ievedot vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus izlaišanai brīvam apgrozījumam, nodokli samaksājusi, realizējot tos mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, preču pavadzīmē-rēķinā kā papildu informāciju norāda samaksātā nodokļa summu un dokumenta veidu, datumu un numuru.

77. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 10.oktobra noteikumus Nr.356 "Likuma "Par dabas resursu nodokli" atsevišķu normu piemērošanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 365./367., 380./383.nr.).

78. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

 

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

1244 COPY.GIF (55375 bytes)

12442 COPY.GIF (44762 bytes)

2.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 18.jūnija noteikumiem Nr.244

Nodokļa likmju grupām atbilstošais atkritumu iedalījums pēc to bīstamības, atkritumus apglabājot atkritumu izgāztuvēs un poligonos

Nr.

Atkritumu apraksts

Atkritumu

Nodokļa

p.k.

veids pēc

likme un

bīstamības

mērvienība

1.

Metālu un metālu sakausējumu atkritumi

Sadzīves

0,25 Ls/m3

cietā, neizkliedētā veidā (izņemot svina,

atkritumi

izgāztuvēs un

kadmija, berilija, titāna, hroma

poligonos,

atkritumus un lūžņus)

kuros nav

2.

Citi metālus saturoši atkritumi

uzstādīti svari,

3.

Kalnrūpniecības atkritumi nedispersā veidā

vai 0,75 Ls/t

4.

Stikla atkritumi cietā veidā

izgāztuvēs un

5.

Keramikas atkritumi cietā veidā

poligonos, kuros

6.

Cieti plastmasas atkritumi (izņemot

uzstādīti svari

sveķus un kondensācijas produktus)

7.

Papīra atkritumi, kartona un papīra

izstrādājumu atkritumi

8.

Tekstila atkritumi

9.

Gumijas atkritumi

10.

Neapstrādāti koksnes atkritumi un korķa

atkritumi

11.

Izlietoti ādas izstrādājumi

12.

Citi atkritumi, kuros ir galvenokārt

organiskās sastāvdaļas, kurās var būt

metāli un neorganiskie materiāli

13.

Būvgruži un celtniecības materiāli

14.

Ielu saslaukas

15.

Zari un koku mizas

16.

Pārtika un pārtikas pārstrādes atkritumi

17.

Atkritumi, kas rodas, veicot dažādas

medicīniskas manipulācijas, un kuriem

nepiemīt neviena no bīstamajām īpašībām

18.

Svina atkritumi un lūžņi

Bīstamie

10,00 Ls/t

19.

Berilija atkritumi un lūžņi

atkritumi

20.

Titāna atkritumi un lūžņi

21.

Pārejas metālu katalizatori

22.

Atkritumi, kuros ir neorganiskās sastāvdaļas,

kurās var būt metāli un organiskie materiāli

23.

Citi atkritumi, kas saskaņā ar atkritumu

klasifikatoru tiek kvalificēti

kā bīstamie atkritumi

24.

Naftas produktus saturošie atkritumi

25.

Azbests šķiedru un putekļu veidā

26.

Keramikas šķiedras, kuru fizikāli ķīmiskās

īpašības ir līdzīgas azbestam

27.

Sveķi un kondensācijas produkti

Īpaši bīstamie

50,00 Ls/t

28.

Svinu saturošas degvielas nogulsnes

atkritumi

29.

Darvaini atkritumi (izņemot asfaltcementu),

kas radušies attīrīšanas, destilācijas

vai jebkuras pirolīzes procesā

30.

Atkritumi, kuros ir jebkuri polihlorēto

dibenzofurānu vai dibenzodioksīnu

atvasinājumi

31.

Peroksīdi (izņemot ūdeņraža peroksīdu)

32.

Vanādiju saturoši pelni un atlikumi

33.

Svinu saturoši pelni un atlikumi

34.

Arsēnu saturoši pelni un atlikumi

35.

Dzīvsudrabu saturoši pelni un atlikumi

36.

Kadmija atkritumi un lūžņi

37.

Hroma atkritumi un lūžņi

38.

Atkritumi, vielas, priekšmeti, kuros ir

polihlorēti bifenili (PHB), polihlorēti

terfenili (PHT) un/vai polibromēti

bifenili (PBB), kā arī to polibromēti

savienojumi, ja šo savienojumu koncentrācija

ir 50 mg/kg vai lielāka

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

3, 4, 5, 6, 9, 10.pielikumi DOC 95 kb

 

72441 COPY.GIF (39021 bytes)

72442 COPY.GIF (45642 bytes)

72443 COPY.GIF (54423 bytes)

72444 COPY.GIF (55429 bytes)

72445 COPY.GIF (43508 bytes)

72446 COPY.GIF (31570 bytes)

72447 COPY.GIF (53709 bytes)

72448 COPY.GIF (13460 bytes)

82441 COPY.GIF (86273 bytes)

82442 COPY.GIF (117305 bytes)

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 244Pieņemts: 18.06.2002.Stājas spēkā: 01.07.2002.Zaudē spēku: 01.06.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 97, 28.06.2002.
Dokumenta valoda:
EN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
63895
01.07.2002
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)