Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2008. gada 14. jūlija noteikumus Nr. 535 "Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtība". Ministru kabineta noteikumi Nr.258 Rīgā 2002.gada 25.jūnijā (prot. Nr.26, 9.§) Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtībaIzdoti saskaņā
ar Valsts darba inspekcijas likuma 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā izmeklē bīstamo iekārtu avārijas, ja uz šīm iekārtām ir attiecināmas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktās prasības. 2. Bīstamās iekārtas avārija (turpmāk - avārija) ir gadījums, kas saistīts ar pēkšņu un pilnīgu vai daļēju iekārtas destruktīvu bojājumu tās uzstādīšanas, lietošanas vai uzturēšanas laikā, ja minētais bojājums nekavējoties vai pēc kāda laika rada draudus vai kaitējumu cilvēka dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi. 3. Avāriju izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot to cēloņus, izstrādāt ieteikumus par nepieciešamajiem pasākumiem līdzīgu gadījumu novēršanai un bīstamo iekārtu drošības līmeņa paaugstināšanai, kā arī noskaidrot personas, kas pieļāvušas bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības vai darba aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumus, kuru dēļ ir notikusi avārija. 4. Avāriju izmeklē Valsts darba inspekcijas amatpersona, pieaicinot attiecīgus speciālistus, ekspertus un attiecīgās bīstamās iekārtas valdītāja pilnvarotu pārstāvi. 5. Ja avārija ir izraisījusi nelaimes gadījumu, kurā cietuši vai gājuši bojā cilvēki, ugunsgrēku, sprādzienu, bīstamo vielu noplūdi vai ievērojamu vides piesārņojumu, avāriju izmeklē Valsts darba inspekcijas direktora izveidota komisija. Tās sastāvā ir vismaz trīs cilvēki. Avārijas izmeklēšanā iesaista reģionālās vides pārvaldes un citu kontroles institūciju speciālistus. 6. Ja avārija klasificējama kā rūpnieciska avārija, to izmeklē saskaņā ar normatīvajos aktos par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem noteikto šādu avāriju izmeklēšanas kārtību. 7. Avārijas reģistrē un to uzskaiti veic Valsts darba inspekcija. Avāriju izmeklēšanas materiālus glabā un nodod arhīvā likumā noteiktajā kārtībā. 8. Ja ir notikusi avārija, bīstamās iekārtas apkalpojošajam personālam ir pienākums rīkoties saskaņā ar attiecīgās iekārtas lietošanas instrukciju, ja nepieciešams, izsaukt attiecīgos avārijas dienestus (piemēram, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, neatliekamo medicīnisko palīdzību, gāzes avārijas dienestu), kā arī par avāriju nekavējoties ziņot tiešajam darba vadītājam un bīstamās iekārtas valdītājam. 9. Bīstamās iekārtas valdītājs par avāriju nekavējoties ziņo Valsts darba inspekcijai un 24 stundu laikā pēc avārijas iesniedz rakstisku ziņojumu. 10. Bīstamās iekārtas valdītājam ir pienākums par avāriju ziņot arī šādām iestādēm: 10.1. Valsts policijas pārvaldei (nodaļai), ja avārija ir izraisījusi smagu nelaimes gadījumu, kurā cietuši vai gājuši bojā cilvēki; 10.2. reģionālajai vides pārvaldei un pašvaldībai, ja ir apdraudēta vide; 10.3. ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja avārija ir saistīta ar ugunsgrēku vai nepieciešamību veikt glābšanas darbus; 10.4. ja avārija klasificējama kā rūpnieciska avārija, - ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, attiecīgajai pašvaldībai, reģionālajai vides pārvaldei un citām normatīvajos aktos par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem noteiktajām institūcijām. 11. Bīstamās iekārtas valdītājs šo noteikumu 9.punktā minētajā ziņojumā norāda uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), iestādi vai organizāciju, kurā avārija ir notikusi, avārijas datumu un laiku, ziņas par bīstamās iekārtas valdītāju, notikuma vietu, bīstamās iekārtas veidu, veicamajiem darbiem un avārijas apstākļiem, kā arī norāda cietušo skaitu (ja tādi ir). 12. Ja ir notikusi avārija, bīstamās iekārtas valdītājam līdz attiecīgo dienestu ierašanās brīdim un avārijas izmeklēšanas sākumam ir pienākums: 12.1. īstenot pasākumus, lai novērotu, ierobežotu avāriju vai likvidētu vai samazinātu tās sekas; 12.2. situāciju, kura radusies pēc avārijas, fiksēt visos iespējamos veidos (avārijas vietas plāns, shēma, avārijas liecinieku liecības, fotogrāfijas, videomateriāli); 12.3. saglabāt iekārtas bojātās daļas. 13. Valsts darba inspekcijas amatpersona vai komisija avāriju izmeklē desmit darbdienu laikā. Ja nepieciešams, ar Valsts darba inspekcijas direktora atļauju izmeklēšanas termiņu var pagarināt līdz trim mēnešiem. 14. Avārijas izmeklēšanas gaitā Valsts darba inspekcijas amatpersonai vai komisijai ir tiesības atbilstoši kompetencei: 14.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no bīstamās iekārtas valdītāja, avārijas lieciniekiem, bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla un valsts vai pašvaldību institūcijām izmeklēšanai nepieciešamo rakstisko un mutisko informāciju; 14.2. pieprasīt, lai bīstamās iekārtas valdītājs: 14.2.1. sagatavotu un iesniegtu bīstamās iekārtas vai tās bojāto daļu un avārijas vietas plānu, shēmu, fotogrāfijas un citus informatīvos materiālus vai to kopijas; 14.2.2. iesniegtu bīstamās iekārtas tehnisko dokumentāciju un citus dokumentus, kas nepieciešami avārijas apstākļu noskaidrošanai; 14.2.3. nodrošinātu avārijas izmeklēšanas materiālu pavairošanu; 14.2.4. nodrošinātu izmeklēšanā iesaistītās personas ar speciālajiem apģērbiem un individuālās aizsardzības līdzekļiem; 14.2.5. nodrošinātu izmeklēšanā iesaistītās personas ar izmeklēšanai nepieciešamo transportu un sakariem; 14.3. ja nepieciešams, pieprasīt no kompetentas laboratorijas, sertificēšanas vai inspicēšanas institūcijas atzinumu par bīstamās iekārtas tehnisko stāvokli un iespējamajiem avārijas cēloņiem. 15. Ar avārijas izmeklēšanu saistītos izdevumus sedz attiecīgās bīstamās iekārtas valdītājs. 16. Par avārijas izmeklēšanas rezultātiem Valsts darba inspekcijas amatpersona sastāda bīstamās iekārtas avārijas izmeklēšanas aktu (pielikums). Aktu kopā ar pārējiem avārijas izmeklēšanas materiāliem iesniedz Valsts darba inspekcijas struktūrvienības vadītājam. 17. Avārijas izmeklēšanas materiāli ir: 17.1. avārijas izmeklēšanas akts; 17.2. avārijas vietas plāns, shēma vai fotogrāfijas; 17.3. ziņas par cietušajiem (ja tādi ir); 17.4. avārijas liecinieku liecības un bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla rakstiskie paskaidrojumi; 17.5. ziņas par bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību, atestāciju un instruktāžu; 17.6. kompetentas laboratorijas, sertificēšanas vai inspicēšanas institūcijas sagatavotie bīstamās iekārtas pārbaudes dokumenti (laboratoriskās pārbaudes, tehniskie aprēķini, akti), kā arī speciālistu un ekspertu atzinumi; 17.7. avārijas izmeklēšanā pieaicināto speciālistu un ekspertu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas; 17.8. izraksti no normatīvajiem aktiem un instrukcijām, kuru neievērošana ir bijusi avārijas cēlonis. 18. Valsts darba inspekcijas struktūrvienības vadītājs triju darbdienu laikā izskata avārijas izmeklēšanas materiālus. Valsts darba inspekcija tos reģistrē un avārijas izmeklēšanas akta kopiju nosūta: 18.1. bīstamās iekārtas valdītājam; 18.2. attiecīgajai Valsts policijas pārvaldei (nodaļai), ja avārija ir izraisījusi smagu nelaimes gadījumu, kurā cietuši vai gājuši bojā cilvēki. 19. Bīstamās iekārtas valdītājam ir pienākums ar avārijas izmeklēšanas rezultātiem iepazīstināt personālu, kas apkalpo bīstamo iekārtu, un avārijas izmeklēšanas aktā norādītajā termiņā ziņot Valsts darba inspekcijai par pasākumiem, kas veikti, lai likvidētu avārijas sekas, kā arī par citu iespējamu avāriju riska novērtēšanas rezultātiem un šī riska samazināšanai vai novēršanai paredzētajiem pasākumiem. Ministru prezidents A.Bērziņš Labklājības ministrs V.Jaksons
Pielikums Bīstamās iekārtas avārijas izmeklēšanas aktsLabklājības ministrs V.Jaksons |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtība
Statuss:
Zaudējis spēku
Dokumenta valoda: Saistītie dokumenti
|