1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir sniegt atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām, lai veicinātu to spēju konkurēt darba tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus, valsts un pašvaldību kompetenci šo pasākumu īstenošanā, kā arī bezdarbnieka un darba meklētāja statusu, tiesības un pienākumus.

(2) Šajā likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām ir tiesīgas saņemt šādas personas:

1) Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, vai minēto personu laulātais, kam ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā;

2) Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai minēto personu ģimenes loceklis, kas Latvijas Republikā uzturas likumīgi;

3) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas ģimenes loceklis, kam ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā;

4) persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja sakarā ar bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas ģimenes loceklis, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;

5) persona, kurai ir Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja sakarā ar Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas laulātais, kam ir termiņ­uzturēšanās atļauja Latvijā;

6) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar pagaidu aizsardzības statusa piešķiršanu Latvijā;

7) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar zinātniskās darbības veikšanu Latvijā;

8) persona, kurai ir termiņuzturēšanās atļauja sakarā ar cilvēku tirdzniecības upura statusa piešķiršanu Latvijā;

9) persona, kura ir Eiropas Savienības zilās kartes turētāja, kartes derīguma termiņa laikā uzturoties Latvijā (turpmāk - persona, kura ir ES zilās kartes turētāja);

10) cita persona, kura ir tiesīga strādāt pie jebkura darba devēja Latvijas Republikā un kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba atļaujām ārzemniekiem ir saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju.

(3) Šajā likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem un darba meklētājiem, ietverot iesaisti aktīvajos nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos, persona, kura ir ES zilās kartes turētāja, ir tiesīga saņemt, ja šo pasākumu ilgums nepārsniedz plānoto bezdarba reģistrācijas periodu.

(4) Šā panta otrās daļas 10.punktā minētās personas ir tiesīgas iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu un iesaistīties šā likuma 3.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos pasākumos, tai skaitā valsts valodas apguvē, izņemot iesaisti citās neformālās izglītības programmās, kā arī izmantot šā likuma 13.panta 1., 2., 4. un 5.punktā bezdarbniekam noteiktās tiesības un šā likuma 16.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā darba meklētājam noteiktās tiesības.

(22.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 09.06.2011. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013. Otrās daļas 10.punkts un ceturtā daļa stājas spēkā 25.12.2013. Sk. pārejas noteikumu 19.punktu)

2.¹ pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums

(1) Īstenojot aktīvos nodarbinātības un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus, aizliegta atšķirīga attieksme personas dzimuma, rases un etniskās piederības dēļ.

(2) Atšķirīga attieksme pret personu pieļaujama, ja aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu nodrošināšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(3) Ja strīda gadījumā persona norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu tās tiešai vai netiešai diskriminācijai dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ, aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenotāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(4) Tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu, kas tās dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas personai rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas tās dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(5) Par diskrimināciju uzskatāma arī personas aizskaršana vai norādījums to diskriminēt.

(6) Aizskaršana ir personas pakļaušana tās dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.

(7) Par diskrimināciju dzimuma dēļ uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā.

(8) Aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenotājam aizliegts tieši vai netieši radīt personai nelabvēlīgas sekas, ja tā šajā pantā noteiktajā kārtībā aizstāv savas tiesības ar mērķi novērst atšķirīgu attieksmi.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2010.)

3.pants. Aktīvie nodarbinātības pasākumi

(1) Aktīvie nodarbinātības pasākumi ir šādi:

1) profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana;

2) algoti pagaidu sabiedriskie darbi — pasākumi bezdarbnieku darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, kuri rada sociālu labumu sabiedrībai un kurus īsteno pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu. Par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu bezdarbniekam izmaksā atlīdzību;

3) pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai, jo īpaši pasākumi sociālo un funkcionālo prasmju pilnveidei un psiholoģiskā atbalsta pasākumi, pasākumi darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu, kā arī darba meklēšanas metožu apguvei, neformālās izglītības ieguvei, tai skaitā valsts valodas apguvei, nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, kā arī citi pasākumi, kas veicina bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju darba tirgū;

3¹) darba meklēšanas atbalsta pasākumi — bezdarbnieka individuālā darba meklēšanas plāna izstrāde, bezdarbnieka profilēšana (klasifikācija secīgai iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos), piemērota darba noteikšana, informēšana par darba meklēšanas metodēm, darba meklēšanas pienākuma izpildes pārbaude un citi aktīvu darba meklēšanu veicinoši pasākumi, kas motivē bezdarbniekus un darba meklētājus aktīvāk meklēt darbu un iekļauties darba tirgū;

4) pasākumi noteiktām personu grupām, jo īpaši personām no 15 līdz 24 (ieskaitot) gadu vecumam; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; personām sešu mēnešu laikā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma (bērna kopšanas perioda) beigām; personām, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē ir ilgāk par vienu gadu (turpmāk — ilgstošie bezdarbnieki); personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs; personām, kurām ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība; personām, kuras aprūpē kādu ģimenes locekli; personām, kuras bez darba ir ilgāk par vienu gadu; citiem bezdarbniekiem atbilstoši vietējā darba tirgus situācijai, kā arī citām politikas plānošanas dokumentos noteiktajām mērķa grupām;

5) pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai;

6) darba izmēģinājumi darba vietā, kas dod iespēju noteikt profesionālo piemērotību;

7) apmācība pie darba devēja;

8) kompleksie atbalsta pasākumi;

9) citi Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros paredzētie pasākumi.

(2) Aktīvo nodarbinātības pasākumu mērķis ir īstenot darba tirgus politiku, lai samazinātu bezdarbu un veicinātu iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, jo īpaši lai:

1) motivētu bezdarbniekus, darba meklētājus un ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus aktīvāk meklēt darbu;

2) veicinātu darba tirgus apstākļiem piemēroties spējīga un apmācīta darbaspēka veidošanu;

3) veicinātu indivīda konkurētspējas paaugstināšanu;

4) veicinātu vienlīdzīgu iespēju radīšanu personām, kuras vēlas iekļūt darba tirgū.

(3) Aktīvo nodarbinātības pasākumu laikā pasākumu īstenotāji nodrošina bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām drošus un veselībai nekaitīgus mācību un mācību prakses apstākļus.

(4) Par laiku, kad bezdarbnieks piedalās algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, priekšlaicīgi piešķirto valsts vecuma pensiju neizmaksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 03.03.2005., 25.05.2006., 21.06.2007., 11.03.2010., 24.11.2011. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013. Pirmās daļas 3.¹ punkts stājas spēkā 01.11.2013. Sk. pārejas noteikumu 18.punktu)

3.¹ pants. Preventīvie bezdarba samazināšanas pasākumi

(1) Preventīvie bezdarba samazināšanas pasākumi ir šādi:

1) karjeras konsultācijas;

2) komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšana, pārkvalifikācija un tālākizglītība;

3) nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana;

4) valsts valodas apguves veicināšana;

5) apmācības programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā;

6) apmācības programmas bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām;

7) citi Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros paredzētie pasākumi.

(2) (Izslēgta ar 13.06.2013. likumu)

(3) Karjeras konsultācijas personām sniedz, lai palīdzētu tām labāk apzināties savu profesionālo ievirzi, padziļinātu šo personu izpratni par izglītību un iespējām darba tirgū un noskaidrotu konkrētā cilvēka personībai, vērtību sistēmai un mērķiem vislabāk atbilstošo profesionālo virzienu.

(4) Pasākumus, kas saistīti ar komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšanu, pārkvalifikāciju un tālākizglītību, organizē, lai uzturētu minēto personu spēju konkurēt darba tirgū un mazinātu bezdarba iestāšanās risku.

(5) Pasākumus nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšanai organizē, lai mazinātu bezdarba iestāšanās risku, kas saistīts ar nodarbināto pārvietošanos starp deklarēto dzīvesvietu un darbavietu.

(6) Apmācības programmas pieaugušo iesaistei mūžizglītībā nodrošina, lai pieaugušajiem dotu iespēju papildināt un pilnveidot darba dzīvei nepieciešamās zināšanas un prasmes.

(7) Apmācības programmas bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām nodrošina, lai šādām personām dotu iespēju pilnveidot savas profesionālās prasmes un iemaņas un veicinātu ilgtspējīgu darba vietu saglabāšanu.

(8) Preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu laikā pasākumu īstenotāji nodrošina bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām drošus un veselībai nekaitīgus mācību un mācību prakses apstākļus.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009., 11.03.2010., 24.11.2011., 13.06.2013. un 03.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

5.pants. Ministriju kompetence

(1) Ekonomikas ministrija koordinē darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas procesu valstī.

(2) Labklājības ministrija izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanai, piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā, kā arī koordinē priekšlikumu izstrādi aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanai, finansēšanai un ieviešanai.

(3) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju nodrošina bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas, bezdarbnieku un darba meklētāju neformālās izglītības ieguves, komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas un tālākizglītības, apmācības programmu pieaugušo iesaistei mūžizglītībā, apmācības programmu bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām, kā arī karjeras konsultāciju organizēšanu.

(4) Ministrijas atbilstoši kompetencei sagatavo priekšlikumus valsts politikas izstrādei nodarbinātības veicināšanas un bezdarba samazināšanas jomā, kā arī paredz bezdarbnieku, darba meklētāju, komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto iesaistīšanu valsts un ārvalstu finansēto programmu projektos, to skaitā ārvalstu tehniskās palīdzības projektos un Eiropas Savienības struktūrfondu projektos.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

6.pants. Nodarbinātības valsts aģentūra

(1) Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra. Nodarbinātības valsts aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

(2) Nodarbinātības valsts aģentūra:

1) atbilstoši kompetencei sagatavo priekšlikumus valsts politikas izstrādei un īstenošanai nodarbinātības jomā;

2) veic darba tirgus īstermiņa prognozēšanu, tai skaitā darba devēju aptauju;

3) reģistrē un uzskaita bezdarbniekus un darba meklētājus, kā arī veic bezdarbnieku profilēšanu;

4) palīdz bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kā arī ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem iesaistīties darba tirgū;

5) organizē Nodarbinātības valsts aģentūras un darba devēju sadarbību un savstarpēju informācijas apmaiņu, kā arī uzskaita darba devēju pieteiktās brīvās darba vietas;

6) bez maksas informē par darba devēju pieteiktajām brīvajām darba vietām, kā arī par bezdarbnieku un darba meklētāju tiesībām un pienākumiem;

7) organizē bezdarbnieku, darba meklētāju un darba devēju dialogu, lai samazinātu bezdarbu;

8) organizē vai īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus;

9) bez maksas sniedz karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām personām, tādējādi palīdzot tām orientēties profesionālās piemērotības, kā arī pārkvalifikācijas jautājumos;

10) apkopo karjeras konsultācijām nepieciešamo informāciju, kā arī informāciju par izglītības iespējām;

11) izstrādā jaunas un pilnveido esošās karjeras konsultāciju metodes, kā arī sniedz palīdzību to ieviešanā;

12) (izslēgts ar 09.06.2011. likumu);

13) licencē un uzrauga komersantus, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot kuģa apkalpes komplektēšanu);

14) nodrošina Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām atbilstošas bezdarba situāciju valstī atspoguļojošas informācijas sagatavošanu un sniegšanu;

15) sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām;

16) piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un īstenošanā bezdarba samazināšanas, nodarbinātības veicināšanas, karjeras konsultāciju, kā arī darbaspēka kustības jomā;

17) veic citus normatīvajos aktos paredzētus uzdevumus.

(3) Nodarbinātības valsts aģentūrai ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Centrālās statistikas pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta, pašvaldību domēm un citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskajām un juridiskajām personām tai noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju.

(4) Informācijas pieprasīšanas un saņemšanas nodrošināšanai šā panta trešajā daļā minētās institūcijas slēdz sadarbības līgumus vai starpresoru vienošanās.

(5) Nodarbinātības valsts aģentūra tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem, dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(6) Nodarbinātības valsts aģentūras izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēt Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram, bet Nodarbinātības valsts aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā.

(7) Nodarbinātības valsts aģentūra slēdz civiltiesiskus līgumus ar šā panta otrās daļas 8.punktā minēto pasākumu īstenotājiem, ja tie izraudzīti publiskos iepirkumus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(8) Lai nodrošinātu atbalstu bezdarbniekiem un darba meklētājiem, sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus darba devējiem, kā arī pildītu citus Nodarbinātības valsts aģentūrai normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, šī aģentūra organizē, vada un uztur valsts informācijas sistēmu "Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma".

(9) Nodarbinātības valsts aģentūra slēdz deleģējuma līgumu ar biedrību "Latvijas Nedzirdīgo savienība", lai biedrība sniegtu surdotulka pakalpojumus izglītības programmu apguvei un saskarsmes nodrošināšanai ar citām fiziskajām un juridiskajām personām, īstenojot šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētos aktīvos nodarbinātības pasākumus un šā likuma 3.¹ pantā minētos preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus. Ja nepieciešams, biedrība "Latvijas Nedzirdīgo savienība" deleģētā uzdevuma izpildē iesaista kapitālsabiedrības, kurās tā ir dalībniece (akcionāre). Īstenojot deleģēto uzdevumu, biedrība "Latvijas Nedzirdīgo savienība" atrodas Nodarbinātības valsts aģentūras funkcionālā pārraudzībā.

(10) Ja Nodarbinātības valsts aģentūrai rodas šaubas par tās vakanču portālā brīvās darba vietas pieteikumā norādīto informāciju, tai ir tiesības pieprasīt, lai darba devējs iesniedz papildu informāciju vai pamatojumu izvirzītajām prasībām.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 11.03.2010., 09.06.2011., 24.11.2011., 13.06.2013., 03.12.2015. un 07.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2019.)

7.pants. Bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi

(Izslēgts ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

8.pants. Pašvaldību kompetence

(1) Pašvaldības, pildot ar komercdarbības veicināšanu un bezdarba samazināšanu saistītās funkcijas, sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru.

(2) Pašvaldībām nodarbinātības jomā ir pienākums:

1) (izslēgts ar 24.11.2011. likumu);

2) sadarboties ar Nodarbinātības valsts aģentūru aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu organizēšanā un īstenošanā;

3) sniegt Nodarbinātības valsts aģentūrai katru gadu līdz 1.aprīlim informāciju par tiem nodarbinātību veicinošajiem pasākumiem, kurus pašvaldības iepriekšējā gadā īstenojušas un kārtējā gadā plānojušas papildus Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajiem vai īstenotajiem aktīvajiem nodarbinātības un preventīvajiem bezdarba samazināšanas pasākumiem, norādot dalībnieku skaitu un sastāvu, kā arī sniegt citu Nodarbinātības valsts aģentūras uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

4) paredzēt bezdarbnieku, darba meklētāju, komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto iesaistīšanu valsts un ārvalstu finansēto programmu projektos, to skaitā ārvalstu tehniskās palīdzības projektos un Eiropas Savienības struktūrfondu projektos.

(3) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 03.03.2005., 21.06.2007. un 24.11.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2011.)

8.¹ pants. Pienākums publicēt informāciju Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā

Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī kapitālsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, informāciju par atklātiem pretendentu konkursiem uz brīvajām darba vietām publicē Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā, norādot:

1) darba devēja nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru;

2) brīvās darba vietas profesijas vai amata nosaukumu, pretendentam izvirzītās prasības, paredzamo dienesta vai darba attiecību ilgumu, darbavietas adresi, izsludinātā konkursa pieteikšanās termiņu (kas nedrīkst būt īsāks par 10 dienām un garāks par 30 dienām, skaitot no konkursa izsludināšanas dienas), pieteikuma iesniegšanas vietu un veidu.

(03.12.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2019.)

9.pants. Aktīvo nodarbinātības pasākumu, bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu un projektu finansēšana

(1) Aktīvo nodarbinātības pasākumu, bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu un šā likuma 5.panta ceturtajā daļā un 8.panta otrās daļas 4.punktā minēto projektu finansēšanā kopā ar valsts vai pašvaldību, vai ārvalstu, vai starptautisko organizāciju piešķirtajiem līdzekļiem izmantojami arī projekta īstenotāja vai palīdzības saņēmēja līdzekļi.

(2) Aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas pasākumus, kā arī bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā maksā no valsts pamatbudžeta un nodarbinātības speciālā budžeta.

(3) (Izslēgta ar 11.03.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 03.03.2005., 25.05.2006., 21.06.2007., 05.02.2009. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2010.)

9.¹ pants. Ar aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītie dokumenti

Ar aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītos dokumentus var parakstīt un iesniegt informācijas sistēmā "Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma", izmantojot tajā pieejamos personu autentifikācijas līdzekļus.

(07.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2019. Sk. pārejas noteikumu 22. punktu)

11.pants. Lēmuma par bezdarbnieka statusa piešķiršanu pieņemšana

Lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu, ja persona atbilst visiem šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ir uzrādījusi normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, Nodarbinātības valsts aģentūra pieņem vienas darba dienas laikā.

12.pants. Bezdarbnieka statusa zaudēšana un tā iegūšana no jauna

(1) Bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir:

1) darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", izņemot šā statusa iegūšanu divreiz 12 mēnešu periodā uz laiku, kas kopā nepārsniedz 60 dienas, ja par to paziņots Nodarbinātības valsts aģentūrai, kā arī izņemot iesaistīšanos aktīvajos nodarbinātības pasākumos;

2) vecuma, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, sasniegšana vai valsts vecuma pensijas piešķiršana (tai skaitā priekšlaicīgi);

3) nonākšana ieslodzījuma vietā (izņemot atklāto cietumu) vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, kurā pakalpojumus pilnībā vai daļēji finansē no valsts vai pašvaldības budžeta;

4) uzņemšana pamatizglītības vai vidējās izglītības programmā klātienē;

5) atteikšanās no piemērota darba piedāvājuma divas reizes;

6) bezdarbnieka pienākumu nepildīšana bez attaisnojoša iemesla;

7) nepatiesu ziņu sniegšana bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai;

8) pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārpus Eiropas Savienības, ja Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi;

9) (izslēgts ar 25.05.2006. likumu);

10) 100 procentu darbspēju zaudējums;

11) atjaunošana darbā ar tiesas spriedumu vai tiesas apstiprinātu izlīgumu ar darba devēju;

12) bezdarbnieka nāve;

13) atteikšanās no bezdarbnieka statusa, iesniedzot attiecīgu paziņojumu Nodarbinātības valsts aģentūrai;

14) personas neatbilstība šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

(1¹) Persona, kura ir ES zilās kartes turētāja, bezdarbnieka statusu zaudē arī gadījumā, ja:

1) ir pagājuši trīs nepārtraukti mēneši, kopš tā zaudējusi darba ņēmēja statusu;

2) darba ņēmēja statusu tā zaudē vairāk nekā vienu reizi.

(1²) Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktais izņēmums par darba ņēmēja statusa iegūšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem neattiecas uz gadījumiem, kad konstatēts, ka persona kā darba ņēmējs neatkarīgi no darba tiesisko attiecību ilguma tiek nodarbināta bez reģistrēšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā.

(2) (Izslēgta ar 13.06.2013. likumu)

(3) Lēmumu par bezdarbnieka statusa zaudēšanu pieņem Nodarbinātības valsts aģentūra vienas darba dienas laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījumu konstatēšanas. Šādā gadījumā persona zaudē bezdarbnieka statusu ar dienu, kad iestājies attiecīgais bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījums. Lēmuma par bezdarbnieka statusa zaudēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(3¹) Ja bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir valsts vecuma pensijas piešķiršana (tai skaitā priekšlaicīgi) par pagājušu periodu, persona bezdarbnieka statusu zaudē ar dienu, kad izdots lēmums par valsts vecuma pensijas piešķiršanu.

(4) Personai, kura bezdarbnieka statusu zaudējusi šā panta pirmās daļas 5., 6., 7. vai 13.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad tika pieņemts lēmums par bezdarbnieka statusa zaudēšanu.

(5) Personai, kura bezdarbnieka statusu zaudējusi šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 11.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības pabeigt šā likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētā aktīvā nodarbinātības pasākuma laikā iesāktās apmācības programmas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 03.03.2005., 25.05.2006., 21.06.2007., 18.06.2009., 11.03.2010., 09.06.2011., 24.11.2011., 13.06.2013., 03.12.2015., 23.11.2016. un 07.11.2019. llikumu, kas stājas spēkā 05.12.2019.)

13.pants. Bezdarbnieka tiesības

(1) Bezdarbniekam ir tiesības:

1) piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, ņemot vērā profilēšanas rezultātus, kā arī saņemt citus Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus;

2) saņemt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam";

3) saņemt stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un neformālās izglītības ieguves laikā;

4) saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām;

5) saņemt karjeras konsultācijas;

6) (izslēgts ar 22.04.2004. likumu);

7) (izslēgts ar 21.06.2007. likumu).

(2) Bezdarbnieks, kurš izcieš brīvības atņemšanas sodu atklātā cietumā, ir tiesīgs saņemt šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētos pakalpojumus un piedalīties šā likuma 3.panta pirmās daļas 2., 3. un 3.1 punktā minētajos pasākumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 25.05.2006., 21.06.2007., 05.02.2009., 13.06.2013. un 03.12.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

14.pants. Bezdarbnieka pienākumi

(1) Bezdarbniekam ir pienākums:

1) patstāvīgi un ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību aktīvi meklēt darbu un pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas nekavējoties sniegt priekšlikumus Nodarbinātības valsts aģentūrai individuālā darba meklēšanas plāna izstrādei;

2) individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajā dienā ierasties Nodarbinātības valsts aģentūrā un uzrādīt normatīvajos aktos noteiktos dokumentus;

3) ierasties Nodarbinātības valsts aģentūrā triju darba dienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;

4) piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā paredzētajos pasākumos;

5) ziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai:

a) vienas darba dienas laikā — ja persona vairs neatbilst šā likuma 10.panta pirmās daļas 2., 4., 6., 7., 8. un 9.punktā minētajiem bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumiem,

b) vienas darba dienas laikā — ja ir iegūts darba ņēmēja statuss uz laiku līdz diviem mēnešiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu",

c) (izslēgts ar 21.06.2007. likumu),

d) triju nedēļu laikā no pārejošas darbnespējas sākuma — par pārejošas darbnespējas laiku, ja tas ir bijis ilgāks par 10 dienām.

(2) Aktīva darba meklēšana šā likuma izpratnē ir personas mērķtiecīgas darbības nolūkā atrast algotu darbu — piedalīšanās konkursos uz vakantajām darba vietām, dalība darba meklēšanas atbalsta pasākumos, kā arī citas darbības, kuru mērķis ir atrast darbu.

(3) Neierašanās Nodarbinātības valsts aģentūrā šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiek uzskatīta par attaisnotu, ja:

1) bezdarbniekam iestājusies pārejoša darbnespēja;

2) bezdarbnieks kopj slimu bērnu;

3) pamatojoties uz izsaukumu, bezdarbnieks ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā;

4) iemesls ir pirmās pakāpes radinieka vai laulātā nāve un ja Nodarbinātības valsts aģentūras apmeklējuma diena noteikta agrāk par septīto dienu pēc šāda radinieka vai laulātā nāves dienas;

5) ierašanās nav iespējama sakarā ar dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai citu individuālajā darba meklēšanas plānā paredzēto pasākumu īstenošanu;

6) ir citi objektīvi apstākļi, kas nav atkarīgi no bezdarbnieka gribas.

(4) Bezdarbniekam jāierodas Nodarbinātības valsts aģentūrā pirmajā darba dienā pēc šā panta trešajā daļā minēto attaisnojošo iemeslu izbeigšanās, uzrādot attaisnojošo iemeslu apstiprinošu dokumentu.

(5) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.04.2004., 03.03.2005., 25.05.2006., 21.06.2007., 11.03.2010., 24.11.2011., 13.06.2013., 23.11.2016. un 07.11.2019.  likumu, kas stājas spēkā 05.12.2019.)

(Nodaļas nosaukums 07.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2019.)

15.pants. Darba meklētāja statuss

(1) Tiesības uz darba meklētāja statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā ir šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, kura:

1) nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu");

2) meklē darbu;

3) ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās;

4) ir sasniegusi 15 gadu vecumu;

5) neveic komercdarbību vai kuras komercdarbība ir apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

6) nav uzņemta pamatizglītības programmā klātienē.

(1¹) Iesniegumu darba meklētāja statusa piešķiršanai persona iesniedz Nodarbinātības valsts aģentūrai. Ja iesniegumu iesniedz, izmantojot vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā šim nolūkam izveidotu tiešsaistes formu, iesniedzēja personu identificē, lietojot portālā pieejamos autentifikācijas līdzekļus.

(2) Lēmumu par darba meklētāja statusa piešķiršanu, ja persona atbilst visiem šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ir uzrādījusi normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, Nodarbinātības valsts aģentūra pieņem vienas darba dienas laikā.

(3) Darba meklētāja statusa zaudēšanas pamats ir:

1) bezdarbnieka statusa iegūšana;

2) darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", izņemot šā statusa iegūšanu divreiz 12 mēnešu periodā uz laiku, kas kopā nepārsniedz 60 dienas, ja par to paziņots Nodarbinātības valsts aģentūrai;

3) darba meklētāja pienākumu nepil­dīšana bez attaisnojoša iemesla;

4) nepatiesu ziņu sniegšana nolūkā iegūt un saglabāt darba meklētāja statusu;

5) pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārpus Eiropas Savienības, ja Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi;

6) simtprocentīgs darbspēju zudums;

7) atjaunošana darbā ar tiesas spriedumu;

8) atteikšanās no darba meklētāja statusa, iesniedzot attiecīgu paziņojumu Nodarbinātības valsts aģentūrai;

9) darba meklētāja nāve;

10) uzņemšana pamatizglītības programmā klātienē;

11) personas neatbilstība šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem.

(3¹) Persona, kura ir ES zilās kartes turētāja, darba meklētāja statusu zaudē arī gadījumā, ja:

1) ir pagājuši trīs nepārtraukti mēneši, kopš tā zaudējusi darba ņēmēja statusu;

2) darba ņēmēja statusu tā zaudē vairāk nekā vienu reizi.

(3²) Šā panta trešās daļas 2.punktā noteiktais izņēmums par darba ņēmēja statusa iegūšanu uz laiku līdz diviem mēnešiem neattiecas uz gadījumiem, kad konstatēts, ka persona kā darba ņēmējs neatkarīgi no darba tiesisko attiecību ilguma tiek nodarbināta bez reģistrēšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā.

(4) Lēmumu par darba meklētāja statusa zaudēšanu pieņem Nodarbinātības valsts aģentūra vienas darba dienas laikā pēc šā panta trešajā daļā minēto darba meklētāja statusa zaudēšanas nosacījumu konstatēšanas. Šādā gadījumā persona zaudē darba meklētāja statusu ar dienu, kad iestājies attiecīgais darba meklētāja statusa zaudēšanas nosacījums. Lēmuma par darba meklētāja statusa zaudēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(5) Personai, kura darba meklētāja statusu zaudējusi šā panta trešās daļas 3., 4. un 8.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības darba meklētāja statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad tika pieņemts lēmums par darba meklētāja statusa zaudēšanu.

(6) (Izslēgta ar 24.11.2011. likumu)

(7) Personai, kura darba meklētāja statusu zaudējusi šā panta trešās daļas 1., 2. un 7.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības pabeigt šā likuma 3.panta pirmās daļas 3.punktā minētā aktīvā nodarbinātības pasākuma laikā iesāktās apmācības programmas.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009., 09.06.2011., 24.11.2011., 13.06.2013., 03.12.2015., 23.11.2016. un 07.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2019.)

15.¹ pants. Bezdarba riskam pakļautā persona

Bezdarba riskam ir pakļauta:

1) nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu;

2) nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram ir darba tirgus prasībām nepietiekama izglītība vai prasmes;

3) nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais, kuram noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte, vai persona pēc pārejošas darbnespējas, kas nepārtraukti ilgusi vismaz četrus mēnešus;

4) nodarbinātā persona, kuras dzīvesvieta atrodas teritorijā ar zemu ekonomisko aktivitāti;

5) persona, kura nestrādā un iegūst izglītību pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē neatkarīgi no izglītības veida;

6) persona, kurai nav darba pieredzes;

7) persona, kurai uzteikts darba līgums;

8) persona, kura izcieš sodu ieslodzījuma vietā.

(07.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2019.)

16. pants. Darba meklētāju tiesības iesaistīties bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos un viņu pienākumi

(1) Darba meklētājam ir tiesības:

1) piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas un darba meklēšanas atbalsta pasākumos;

2) saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar tām saistītām kvalifikācijas un citām prasībām;

3) saņemt karjeras konsultācijas.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tiesības iesaistīties šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajos preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos ir arī darbspējīgai, bezdarba riskam pakļautajai personai, kura atbilst šā likuma 2.panta otrās daļas un 15.panta pirmās daļas 4. un 5.punkta prasībām un vismaz vienam no šādiem priekšnoteikumiem:

1) kurai uzteikts darba līgums, pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu;

2) kura ir komersanta nodarbinātā persona vai pašnodarbinātais un kurai nepieciešami kvalifikācijas paaugstināšanas, pārkvalifikācijas un tālākizglītības pasākumi, lai uzturētu savu spēju konkurēt darba tirgū un mazinātu bezdarba iestāšanās risku;

3) kura ir nodarbinātā persona un kurai nepieciešami pasākumi reģionālās mobilitātes veicināšanai, lai mazinātu bezdarba iestāšanās risku, kas saistīts ar personas pārvietošanos starp deklarēto dzīvesvietu un darbavietu.

(2¹) Šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tiesības iesaistīties šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 5.punktā minētajā preventīvajā bezdarba samazināšanas pasākumā ir darbspējīgai bezdarba riskam pakļautai personai, kura atbilst šā likuma 2.panta otrās daļas prasībām, ir sasniegusi 25 gadu vecumu un atrodas darba tiesiskajās attiecībās (izņemot valsts civildienesta ierēdņa statusā esošu personu).

(2²) Šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tiesības iesaistīties šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 6.punktā minētajā preventīvajā bezdarba samazināšanas pasākumā ir darbspējīgai bezdarba riskam pakļautai personai, kura atbilst šā likuma 2.panta otrās daļas prasībām, ir sasniegusi 15 gadu vecumu, nav sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai valsts vecuma pensija nav piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi) un kura darba tiesisko attiecību ietvaros ilgtspējīgā darbavietā strādā nepilnu darba laiku (noteiktais darba laiks ir īsāks par Darba likumā noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laiku) sakarā ar darba apjoma samazināšanos ekonomiskās krīzes vai globalizācijas faktoru ietekmes dēļ.

(2³) Personai, kura ir uzsākusi dalību šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minētajos preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, ir tiesības pabeigt pasākuma laikā iesāktās apmācības programmas arī pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas.

(3) Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā noteiktās tiesības ir arī 13 gadu vecumu sasniegušām personām, kuras atbilst šā likuma 2.panta otrās daļas un 15.panta pirmās daļas 1., 2. un 5.punkta prasībām un kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. Minētās personas var iesaistīt arī šā likuma 3.panta pirmās daļas 3.punktā minētajos nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā.

(4) Darba meklētājam ir pienākums:

1) patstāvīgi un ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību aktīvi meklēt darbu;

2) Nodarbinātības valsts aģentūras noteiktajā laikā, bet ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad viņš iepriekšējo reizi apmeklēja Nodarbinātības valsts aģentūru, ierasties Nodarbinātības valsts aģentūrā un uzrādīt normatīvajos aktos noteiktos dokumentus;

3) vienas darba dienas laikā ziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai par to, ka viņš vairs neatbilst šā likuma 15.panta pirmās daļas 1., 3., 5. un 6.punktā minētajiem darba meklētāja statusa iegūšanas nosacījumiem;

4) piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, par dalību kuros ir noslēgta rakstveida vienošanās ar Nodarbinātības valsts aģentūru, kā arī darba meklēšanas atbalsta pasākumos.

(5) Neierašanās Nodarbinātības valsts aģentūrā šā panta ceturtās daļas 1., 2. un 4.punktā minētajos gadījumos tiek uzskatīta par attaisnotu, ja:

1) darba meklētājam iestājusies pārejoša darbnespēja;

2) darba meklētājs kopj slimu bērnu;

3) pamatojoties uz izsaukumu, darba meklētājs ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā;

4) iemesls ir pirmās pakāpes radinieka vai laulātā nāve un ja Nodarbinātības valsts aģentūras apmeklējuma diena noteikta agrāk par septīto dienu pēc šāda radinieka vai laulātā nāves dienas;

5) ir citi objektīvi apstākļi, kas nav atkarīgi no darba meklētāja gribas.

(6) Darba meklētājam ir pienākums ierasties Nodarbinātības valsts aģentūrā pirmajā darba dienā pēc šā panta piektajā daļā minēto attaisnojošo iemeslu izbeigšanās, uzrādot attaisnojošo iemeslu apstiprinošu dokumentu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2005., 21.06.2007., 18.06.2009., 24.11.2011., 13.06.2013., 03.12.2015., 23.11.2016. un 07.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2019.)

(Nodaļa 03.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2005.)

17.pants. Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi

(1) Darbiekārtošanas pakalpojumi ir:

1) starpniecības pakalpojumi darbiekārtošanā:

a) pakalpojumi, kuru ietvaros darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs nodrošina personai darba vai civildienesta attiecību nodibināšanu, kā arī strādāšanu par atlīdzību starptautiskā jaunatnes kultūras, izglītības, nodarbinātības un pieredzes apmaiņas programmā (starptautiskā aukļu apmaiņas programmā, izglītības un darba programmā, darba un ceļošanas un brīvdienu darba programmā un citās programmās),

b) pakalpojumi, kas saistīti ar darba meklēšanu, ar to saprotot konsultēšanu darbiekārtošanas jautājumos, informēšanu par brīvajām darba vietām un citus līdzvērtīgus pakalpojumus, kas paredzēti, lai piedāvātu vai atvieglotu personai darba tiesisko attiecību nodibināšanu,

c) pakalpojumi darba devējiem potenciālo darbinieku atlasei, izņemot pakalpojumus, kas saistīti ar darba sludinājumu izvietošanu un reklāmu, ja vien šādas reklāmas mērķis nav darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana;

2) darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi, kuru ietvaros darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku uz noteiktu laiku personai, kuras labā un vadībā tiks veikts darbs.

(2) Sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot kuģa apkalpes komplektēšanu un pakalpojumus darba devējiem potenciālo darbinieku atlasei darbam Latvijā) atļauts komersantiem, kuriem Nodarbinātības valsts aģentūra izsniegusi attiecīgu licenci.

(3) Ar kuģa apkalpes komplektēšanu atļauts nodarboties komersantiem, kuri saņēmuši Latvijas Jūras administrācijas izsniegtu speciālu atļauju (licenci).

(4) Ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, minētajam komersantam, pirms viņš uzsāk šādu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ir pienākums rakstveidā par to informēt Nodarbinātības valsts aģentūru, norādot pakalpojuma sniegšanas datumu, norises vietu un plānoto pakalpojuma sniegšanas ilgumu, un iesniegt tāda kompetentas attiecīgās dalībvalsts institūcijas izsniegta dokumenta kopiju, kas apliecina, ka komersants ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī.

(5) Administratīvo aktu par licences izsniegšanu, kā arī par licences darbības apturēšanu vai licences anulēšanu izdod Nodarbinātības valsts aģentūra.

(6) Administratīvā akta par licences izsniegšanu, licences darbības apturēšanu vai licences anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(7) Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu ietvaros darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmēja noslēgtās vienošanās, kas aizliedz vai ierobežo darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja norīkotā darbinieka tiesības nodibināt darba tiesiskās attiecības tieši ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēju, nav spēkā.

(8) Darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējs var vienoties par samērīgu kompensāciju darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējam par izdevumiem, kas tam radušies saistībā ar darbinieku norīkošanu, pieņemšanu darbā un apmācību, ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbinieks nodibina darba tiesiskās attiecības ar attiecīgo darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēju.

(9) Darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs darba meklētājam vai darbiniekam noteikt maksu par sniegtajiem darbiekārtošanas pakalpojumiem.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009., 11.03.2010., 24.11.2011. un 07.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2019.)

1. Līdz Nodarbinātības valsts aģentūras izveidošanai tās funkcijas pilda bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Nodarbinātības valsts dienests", kas ir Labklājības ministrijas pārziņā.

2. Līdz Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras izveidošanai tās funkcijas pilda valsts bezpeļņas organizācija "Profesionālās karjeras izvēles valsts centrs", kas ir Labklājības ministrijas pārziņā.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par nodarbinātību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes Ziņotājs, 1992, 4./5.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2.nr.; 1995, 13.nr.; 1997, 13., 22.nr.; 1998, 19.nr.).

4. Ministru kabinets līdz 2002.gada 30.septembrim izdod šā likuma 4.panta ceturtajā daļā 2002.gada 9.maija redakcijā minētos noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

5. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanas dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 30.septembrim piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 22.oktobra noteikumi nr.407 "Noteikumi par bezdarbnieka statusu" ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

6. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 20.janvāra noteikumi Nr.26 "Juridisko personu licencēšanas un uzraudzības kārtība darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai par maksu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(03.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.04.2005.)

7. 2006.gada 25.maijā šā likuma 4.panta trešajā daļā, 9.panta otrajā daļā un 13.panta 3.punktā izdarītie grozījumi attiecībā uz stipendiju neformālās izglītības ieguves laikā stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

(25.05.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

8. Grozījumi šā likuma 7.panta ceturtajā daļā par Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras finansēšanu no valsts pamatbudžeta un 9.panta trešajā daļā par bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu finansēšanu no valsts pamatbudžeta stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(25.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2006.)

9. Līdz Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras reorganizācijai un pievienošanai Nodarbinātības valsts aģentūrai šā likuma 6.panta otrās daļas 8., 9., 10. un 11.punktā noteiktās preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu, izņemot šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā, ceturtajā un piektajā daļā minētos pasākumus, organizēšanas un īstenošanas funkcijas veic Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, kura ir labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

10. Šā likuma 4.panta septītā un astotā daļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

11. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdod šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

12. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 20.janvāra noteikumi Nr.24 "Bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

13. Grozījums šā likuma 6.panta trešajā daļā attiecībā uz vārda “(padomēm)” izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(05.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2009.)

14. Grozījumi šā likuma 6.panta otrās daļas 13.punktā un 17.panta otrajā un trešajā daļā attiecībā uz kuģa apkalpes komplektēšanu stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2010.)

15. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.maijam izdod šā likuma 4.panta desmitajā daļā minētos noteikumus.

(11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2010.)

16. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktā attiecībā uz algotiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(24.11.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2011.)

17. Grozījumi šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā un 16.panta 2.² daļā attiecībā uz vārdiem “kura nav sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai valsts vecuma pensija nav piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi)” un grozījumi šā likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktā attiecībā uz vārdiem “vecuma, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, sasniegšana vai valsts vecuma pensijas piešķiršana (tai skaitā priekšlaicīgi)” stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

(24.11.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.12.2011.)

18. Šā likuma 3.panta pirmās daļas 3.¹ punkts, 4.panta divpadsmitā daļa, grozījumi 14.panta otrajā daļā, 16.panta pirmās daļas 1.punktā un ceturtās daļas 4.punktā attiecībā uz bezdarbnieka un darba meklētāja pienākumu piedalīties darba meklēšanas atbalsta pasākumos stājas spēkā 2013.gada 1.novembrī.

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

19. Šā likuma 2.panta otrās daļas 10.punkts un ceturtā daļa stājas spēkā 2013.gada 25.decembrī.

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

20. Ministru kabinets līdz 2016.gada 31.martam izdod šā likuma 4.panta desmitajā daļā minētos noteikumus par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumiem aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra regulai (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (2014—2020) un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1927/2006. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 31.martam ir piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumi Nr.762 "Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda finansējuma saņemšanas un izlietošanas nosacījumi aktīvo nodarbinātības un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošanai", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(03.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

21. Ministru kabinets līdz 2016.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 4.panta trīspadsmitajā daļā minētos noteikumus.

(03.12.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

22. Šā likuma 9.¹ pants piemērojams ar dienu, kad tiek nodrošināta informācijas sistēmas "Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma" funkcionalitāte dokumentu iesniegšanai un parakstīšanai, bet ne vēlāk kā 2021. gada 1. februārī.

(07.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2019.)

23. Līdz 2020. gada 31. decembrim tiesības uz bezdarbnieka statusu papildus šā likuma 10. panta pirmajā daļā minētajām personām ir personai, kura zaudējusi darba ņēmēja statusu un šā statusa zaudēšanas dienā ir:

1) mikrouzņēmuma īpašnieks Mikrouzņēmumu nodokļa likuma izpratnē, kura mikrouzņēmumam nav apgrozījuma (tai skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas);

2) pašnodarbinātais (izņemot fizisko personu, kura veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu), kurš negūst ienākumu (tai skaitā pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas).

(16.04.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2020.)

24. Līdz 2021. gada 31. decembrim persona nezaudē bezdarbnieka statusu atbilstoši šā likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktam, ja darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss divreiz 12 mēnešu periodā iegūts uz laiku, kas kopā nepārsniedz 120 dienas.

(16.04.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 09.06.2011., 24.11.2011. un 13.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2001.gada 20.jūlija direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas;

2) Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji;

3) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK;

4) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu;

5) Padomes 2005.gada 12.oktobra direktīvas 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos;

6) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra direktīvas 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos;

9) Padomes 2009.gada 25.maija direktīvas Nr.2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas Nr.2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas Nr.2011/98/ES par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi.