(Likuma nosaukums 17.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1996.)

1. Notariālās lietas tiesu iestāžu uzraudzībā uzdots pārzināt zvērinātiem notāriem šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Šis likums regulē zvērinātu notāru profesionālo un korporatīvo darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

2. Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus.

3. Amata darbībā zvērināti notāri pielīdzināti valsts amatpersonām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

4. Zvērinātus notārus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz septiņdesmit gadu vecumam.

5.¹ Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu notāru neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu notāru profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

6. (Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.)

6.¹ Ministru kabinets, izvērtējis Latvijas Zvērinātu notāru padomes izteikto viedokli, nosaka zvērinātu notāru amata vietas, izveido jaunas un likvidē esošās amata vietas, ņemot vērā pārmaiņas tiesu iekārtā, iedzīvotāju skaitā, attiecīgās apdzīvotās vietas saimnieciskajā dzīvē, notariālo lietu piekritībā un notāru vecuma struktūrā.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

7. (Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.)

8. Zvērinātus notārus ieceļ, atceļ, pārceļ, atbrīvo no amata, kā arī to sarakstu ved tieslietu ministrs.

Tieslietu ministrs var pārcelt zvērinātu notāru uz citu tiesas apgabalu, informējot par to Latvijas Zvērinātu notāru padomi un attiecīgās tiesas.

Zvērināts notārs var izbeigt savu amata darbību pēc paša ierosmes, par to paziņojot tieslietu ministram, kas izdod rīkojumu par notāra atbrīvošanu no amata.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.07.2003.)

10. Par zvērinātiem notāriem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 9. panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras ir notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie krimināllietā par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

4) kuras notiesātas par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši), kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju, vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

5) pret kurām sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju izbeigta krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpumu vai noziegumu), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

6) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita, atlaistas no prokurora amata vai atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja, viņa palīga amata, zvērināta notāra, viņa palīga amata vai tiesneša amata;

8) kuras atrodas aizgādnībā;

9) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu un zvērinātu tiesu izpildītāju vai viņa palīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

11. (Izslēgts ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.)

11.¹ Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs uzaicina praktizējošos zvērinātus notārus divu nedēļu laikā pieteikties uz šo amata vietu.

Ja uz vienu amata vietu pretendē vairāki zvērināti notāri, priekšrocības tikt pārceltam ir tam zvērinātam notāram, kuram ir ilgāka prakse amatā un kuram pēdējo divu prakses gadu laikā nav piemērots disciplinārsods. Ja vairāki zvērināti notāri atbilst šiem kritērijiem, Latvijas Zvērinātu notāru padome dod motivētu atzinumu par pieņemamāko kandidātu.

Ja šādu pretendentu nav, tieslietu ministrs publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" uzaicinājumu personām, kas nokārtojušas zvērināta notāra eksāmenu, mēneša laikā pieteikties uz vakanto notāra vietu.

Priekšrocības tikt apstiprinātam amatā ir zvērināta notāra palīgam.

Izvēloties atbilstošāko zvērināta notāra amata pretendentu, ņem vērā zvērināta notāra eksāmenā iegūto vērtējumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes motivēto atzinumu.

Ja vakanto zvērināta notāra amata vietu nav iespējams aizpildīt norādītajā veidā, tieslietu ministrs laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina zvērinātu notāru eksāmenu.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

11.² Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru:

1) iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 9.panta prasībām un to, ka personas uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā nav neviena no šā likuma 10.panta 2. — 9.punktā minētajiem šķēršļiem;

2) Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām, kā arī derīgu zvērināta notāra eksāmena apliecību.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

11.³ Ja pieteikumu uz zvērināta notāra amata vietu iesniegusi persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar notāra pienākumiem, šai personai ir atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu notāru sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.)

11.⁴ To personu sarakstu, kuras iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātu notāru skaitā, Latvijas Zvērinātu notāru padome izliek savās telpās.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

12. Latvijas Zvērinātu notāru padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta notāra amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumu par ieteikumu viņu uzņemt zvērinātu notāru skaitā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

13. Ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta notāra iecelšanu amatā vai pārcelšanu nav noteikts citādi, zvērināts notārs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par iecelšanu amatā vai pārcelšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

14. Zvērināts notārs iekļaujams zvērinātu notāru sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš apdrošinājis profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risku (24.—32. pants) un devis Augstākās Tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:

"Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta notāra pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā."

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

15. Uz zvērinātiem notāriem attiecas likumā noteiktie attiecīgie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

16. Zvērināta notāra amata pretendentus pārbauda īpaša eksāmenu komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugot pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, augstskolu akadēmiskā personāla un zvērinātiem notāriem un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

Ja zvērinātam notāram gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas atkārtoti uzlikts disciplinārsods par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar zvērināta notāra darbību, tieslietu ministrs ar rīkojumu, ko izdod pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes ierosinājuma, nosaka notāra kvalifikācijas pārbaudi eksāmenu komisijas rīkotajā eksāmenā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

17. Eksāmenu komisija pārbauda pretendentu zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta notāra darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta notāra lietvedībā. Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.

Eksāmenu komisija pārbauda zvērinātu notāru zināšanas, pamatojoties uz rīkojumu, ko izdevis tieslietu ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

18. Latvijas Zvērinātu notāru padome katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta notāra amatu, rīko zvērināta notāra eksāmenu.

Pie zvērināta notāra eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 9.panta prasībām un ir iemaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu notāru padomes kontā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

19. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma apstiprina zvērinātu notāru eksāmena kārtību, eksāmena komisijas sastāvu un eksāmena jautājumus.

Zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanai nepieciešamo minimālo zināšanu apjomu un maksu par eksāmenu nosaka Ministru kabinets.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

19.¹ Eksāmena dienu tieslietu ministrs izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vismaz mēnesi iepriekš.

Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms eksāmena.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

19.² Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu notāru padome paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta notāra eksāmenu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

20. Iesniegumam jāpievieno pierādījumi par pilsonību, vecumu, izglītību, praksi, 11.² pantā minētās atsauksmes un eksāmena nauda, ko atpakaļ neizmaksā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

21. Personām, kas eksāmenu nokārtojušas, izsniedz par to apliecību.

22. Eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi. Aprēķinot šo termiņu, atskaitāms laiks, kad persona ir ieņēmusi zvērināta notāra palīga amatu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

23. Iemaksāto eksāmena naudu izmaksā kā atlīdzību eksāmenu komisijas locekļiem.

24. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.

Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts notārs, kas slēdz individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu notāru padome, kas slēdz apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu notāru profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

25. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga darbību, aizvietojot zvērinātu notāru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

26. Zvērinātam notāram apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš uzsācis savu pienākumu pildīšanu.

27. Apdrošināšanas līgums jāuztur spēkā visu zvērināta notāra amata darbības laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

27.¹ Zvērinātam notāram ir pienākums paziņot Latvijas Zvērinātu notāru padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem tajā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

28. Latvijas Zvērinātu notāru padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu.

Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums izbeigts, zvērināts notārs atstādināms vai atceļams no amata.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

30. Ja zvērināts notārs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta notāra disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

Prasības par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar zvērināta notāra amata darbību, iesniedzamas tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībai zvērināts notārs pakļauts.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

31. Apdrošināšanas iestāde ir tiesīga pieprasīt no zvērināta notāra atlīdzību par zaudējumiem, ja tie radušies, zvērinātam notāram tīši, ar nodomu pārkāpjot amata pienākumus vai pieļaujot rupju neuzmanību.

32. Apdrošināšanas iestāde uz profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšanas līguma pamata nesedz prasījumus, kuri neizriet no zvērināta notāra amata darbības.

33. Zvērināts notārs, uzsākot darbību, izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā un paziņo attiecīgajām tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei prakses vietas adresi un prakses uzsākšanas dienu. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī adreses maiņas gadījumā, kā arī izbeidzot savu darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003.)

34. Zvērināts notārs piesūta visiem tiesu priekšsēdētājiem, zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un tieslietu ministram sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu.

35. Zvērināta notāra darba laiks pakļauts noteikumiem par darba laiku valsts iestādēs. Zvērināts notārs nodrošina savas prakses vietas pieejamību visu darba laiku. Zvērināts notārs pats personiski pieņem klientus savā prakses vietā ne mazāk kā piecas stundas darba dienā. Tieslietu ministrs saziņā ar pašvaldībām var noteikt arī citādu darba laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

36. Zvērinātam notāram drīkst būt tikai viena prakses vieta. Prakses vietas telpās jābūt valsts karogam un lielā valsts ģerboņa attēlam.

Darba laikā (35. pants) zvērināts notārs taisa aktus un apliecinājumus savas prakses vietas telpās. Personām, kas nevar ierasties pie zvērināta notāra, viņš var taisīt aktus un apliecinājumus šo personu atrašanās vietā un arī pēc darba laika.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

37. Tieslietu ministrs, saskaņojot ar apgabaltiesas priekšsēdētāju, var atļaut vai arī uzdot zvērinātam notāram noteiktās nedēļas vai mēneša dienās ierasties savu pienākumu pildīšanai tuvākās apkaimes pilsētās vai ciemos, kur nav zvērināta notāra.

38. Zvērināts notārs pilda savus amata pienākumus tikai tās apgabaltiesas darbības rajonā, kuras uzraudzībai viņš pakļauts.

Tikai tāpēc, ka notariālais akts vai notariālais apliecinājums veikts ārpus zvērināta notāra apgabaltiesas darbības rajona, nezūd notariālā akta vai notariālā apliecinājuma spēks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

39. Zvērināts notārs, pildot amata pienākumus savas darbības rajona robežās, sniedz notariālo palīdzību visām personām, kas pie viņa griežas, kaut arī to dzīvesvieta vai manta, uz kuru attiecas akts vai apliecinājums, atrodas ārpus šā rajona.

Zvērināts notārs nedrīkst atteikties pildīt amata pienākumus, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Par atteikšanos pildīt amata pienākumus zvērināts notārs triju dienu laikā iesniedz rakstveida atteikumu, kurā norāda tā pamatojumu un pārsūdzības kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

41. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus savās paša lietās, sava laulātā, arī bijušā laulātā, sava un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainiešu — līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai savās paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

42. Gribas izteikumi, kas izteikti zvērināta notāra taisītos vai apliecinātos aktos un ir viņa paša vai citu iepriekšējā (41.) pantā minēto personu labā, nav spēkā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

43. Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts notārs saņem tieslietu ministra apstiprinātas zvērināta notāra amata apliecības un amata zīmi. To veidus un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

44. Zvērināts notārs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta notāra vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.

Zvērinātam notāram var būt tikai viens zīmogs ar valsts ģerboni.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

45. Zvērinātam notāram jāved:

1) reģistri visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu ierakstīšanai;

2) notariālo aktu grāmata;

3) glabājumu grāmata;

4) vekseļu protesta aktu grāmata;

5) to personu alfabētiskais rādītājs, kuru vārdā izpildīta notariālā darbība;

6) to personu alfabētiskais rādītājs, kurām tiesa nodibinājusi aizgādnību gara slimības vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai kuras atzinusi par maksātnespējīgām, vai kurām atsauktas pilnvaras.

Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētie reģistri un 5. un 6.punktā paredzētie alfabētiskie rādītāji tiek vesti elektroniskā veidā.

Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētais reģistrs, vedot to elektroniskā veidā, ik mēnesi tiek izdrukāts un saglabāts papīra formā. Gada beigās ar papīra formā saglabāto reģistru rīkojas šā likuma 47. un 53.pantā noteiktajā kārtībā.

Šā panta pirmās daļas 6.punktā paredzētais alfabētiskais rādītājs vedams arī Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijā tieslietu ministra noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.0.2003.)

46. Zvērinātu notāru reģistru un grāmatu lappusēm vai lapām jābūt numurētām tekošu numuru kārtībā.

47. Reģistrus un glabājumu grāmatas caurauklo un nogādā apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktam tiesnesim.

Apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktais tiesnesis un viņa sekretārs pārbauda grāmatu atbilstību noteiktajai formai un lapu numerāciju, kā arī grāmatas pēdējā lappusē taisa apliecinājuma uzrakstu, ko paraksta tiesnesis un sekretārs, norādot datumu.

Grāmatu auklu galus piestiprina pēdējā lappusē ar tiesas zīmogu.

48. Reģistra lapa sadalīta astoņās ailēs, kurās ieraksta:

1) kārtas numuru, ik gadus sākot jaunu numerāciju;

2) mēnesi un dienu, kad izpildīta notariālā darbība;

3) akta vai apliecinājuma nosaukumu;

4) aktā norādītā darījuma naudas summu, ja tāda noteikta vai tādu var noteikt;

5) par aktu samaksātās valsts nodevas summu;

6) atlīdzības summu par zvērināta notāra amata darbību;

7) to personu uzvārdu, vārdu, dzimšanas laiku un vietu, kā arī dzīvesvietu, kurām izpildīta notariālā darbība; dzimšanas laiku un vietu norāda tikai tad, ja tie atzīmēti aktā vai apliecinājumā;

8) zvērināta notāra atzīmi, kam un kad dokumenti izdoti vai nosūtīti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

49. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

50. Reģistru var sadalīt divos sējumos tā:

1) lai abiem sējumiem būtu kopīga numerācija, ierakstot vienā sējumā pāru, bet otrā — nepāru numurus un

2) lai rakstu skaits vienā sējumā nepārsniegtu vairāk par vienu numuru ierakstu skaitu otrajā sējumā.

51. Neaprakstītās vietas reģistra 3. un 7. ailē pārsvītro. Kļūdas reģistra ierakstos atrunā 8. ailē ar zvērināta notāra parakstu.

52. Notariālo aktu grāmata sastāv no:

1) notariālo aktu (82.pants) oriģināliem ar visiem pielikumiem;

2) šā likuma 128.pantā minēto dokumentu apliecinātiem norakstiem.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

53. Aktu grāmata tieslietu ministra noteiktajos termiņos un kārtībā iesienama un apliecināma 47. panta paredzētajā kārtībā. Apliecinājuma uzrakstā jānorāda arī lapu, aktu un 128. pantā minēto dokumentu skaits.

Aktu grāmata var sastāvēt no vairākiem sējumiem.

54. Glabājumu grāmatas lapa sastāv no divām lappusēm atvērtā stāvoklī ar kopīgu tekošu numuru, tā sadalīta astoņās ailēs, kurās ieraksta:

1) kārtas numuru;

2) gadu, mēnesi un dienu, kad glabājuma priekšmets saņemts;

3) glabājuma devēja uzvārdu, vārdu, dzimšanas laiku un vietu, kā arī dzīvesvietu;

4) glabājumā nodotā priekšmeta apzīmējumu;

5) summu vārdiem un tās atkārtojumu cipariem, ja glabājumā nodota nauda;

6) kam un ar kādiem nosacījumiem jāizsniedz glabājuma priekšmets;

7) glabājuma devēja parakstu;

8) tās personas parakstu, kam zvērināts notārs izsniedzis glabājuma priekšmetu, vai zvērināta notāra atzīmi, kam un kad glabājuma priekšmets izsniegts, norādot dokumentu, kas aizstāj saņēmēja parakstu.

55. Neaprakstītas vietas glabājumu grāmatas 3., 4. un 6. ailē pārsvītro. Kļūdas glabājumu grāmatas 1.—6. ailes ierakstos atrunā 7. ailē ar glabājuma devēja parakstu, bet kļūdas 8. ailē — ar šajā ailē minēto personu parakstu. Acīm redzamas pārrakstīšanās kļūdas zvērināts notārs atrunā ar savu parakstu.

56. Vekseļu protesta aktu grāmata sastāv no zvērināta notāra parakstītiem protesta aktu otrajiem eksemplāriem, par kuriem valsts nodevu nemaksā.

Vekseļu protesta aktu grāmatu iesien par katru gadu atsevišķi, numurē pa lapām, caurauklo un apliecina ar zvērināta notāra parakstu un zīmogu.

57. 45. panta 6. punktā paredzētajā alfabētiskajā rādītājā jāatzīmē: rīcības nespējīgas personas uzvārds un vārds, rīcības nespējas raksturs, pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārds un vārds, ziņas par atsaukto pilnvarojumu, tiesa vai zvērināts notārs, kas publicējis sludinājumu, oficiālais laikraksts, kurā ievietots sludinājums par rīcībspējas atņemšanu vai atjaunošanu un pilnvarojuma atsaukšanu, minot laikraksta nosaukumu, gadu, dienu, mēnesi un numuru.

Piezīme. Iekams zvērināts notārs stājas amatā, viņam ir jāizgatavo šajā pantā paredzētais rādītājs par pagājušo laiku. Šim nolūkam zvērināts notārs var saņemt sava priekšgājēja rādītāju.

58. Akti, grāmatas, zīmogi, lietas un vērtības zvērinātam notāram jātur drošā vietā un jāgādā par to uzglabāšanu nebojātā veidā.

59. Reģistri, aktu grāmatas un vekseļu protesta aktu grāmatas zvērinātam notāram jānoslēdz par katru gadu atsevišķi. Pēc tam tās vairs neizlieto.

Slēguma uzrakstā jānorāda ierakstu, kā arī aktu un dokumentu skaits.

60. Pēc iepriekšējā (59.) pantā minēto grāmatu noslēgšanas tās līdz ar 132. un 134. pantā norādītajiem lūgumiem zvērināts notārs sagatavo glabāšanai savā arhīvā.

61. Ja zvērināts notārs ir miris, pārcelts, atstādināts, atbrīvots vai atcelts no amata, apgabaltiesas priekšsēdētājs dod rīkojumu kādam no tiesnešiem pārņemt zvērināta notāra zīmogus, grāmatas, lietas, aktus un viņam uzticētās vērtības, sastādot par pārņemto sīku sarakstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

62. Pārņemot notariālās grāmatas un lietas, tiesnesis un viņa sekretārs tās noslēdz, apliecina atbilstoši 53. un 59. panta noteikumiem un to pēdējā lappusē taisa uzrakstu pēc pēdējiem ierakstiem grāmatās vai lietās, atzīmējot, kādā stāvoklī grāmatas vai lietas atrastas, kāds ir tajās aprakstīto lapu skaits un kādā stāvoklī ir auklas un zīmogi.

63. Jaunieceltam zvērinātam notāram vai tuvākās apkaimes apdzīvotā vietā praktizējošam zvērinātam notāram tiesnesis pēc apgabaltiesas priekšsēdētāja rīkojuma nodod 62. pantā minētās grāmatas, lietas un aktus, kā arī glabājamās vērtības, izdarot par to atzīmi glabājumu grāmatā.

Ja zvērināts notārs ir miris, pārcelts, atbrīvots vai atcelts no amata, viņa zīmogus ievīlē un nodod tieslietu ministram.

Ja atstādinātais zvērināts notārs paliek amatā, tad pārņemto viņam atdod atpakaļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

64. Instrukciju par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību un par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma izdod tieslietu ministrs.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

(Apakšnodaļas nosaukums 24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

65. Zvērinātam notāram piekrīt:

1) taisīt notariālos aktus;

2) taisīt apliecinājumus;

3) pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus;

4) vest mantojuma lietas;

5) sastādīt mantas dalīšanas projektus likumā paredzētajos gadījumos;

6) veikt citas likumos paredzētās darbības.

(Otrā daļa izslēgta ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

66. Zvērinātam notāram ir atļauts:

1) gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās;

2) gādāt no valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātām personām atļaujas, apliecības un citus dokumentus, kas vajadzīgi notariāli taisāmo un apliecināmo aktu noslēgšanai vai nostiprināšanai;

3) sastādīt aktu, līgumu un citu ar zvērināta notāra darbību saistītu dokumentu projektus, kā arī izgatavot norakstus un tulkojumus;

4) sniegt citu juridisko palīdzību.

Izpildot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētās darbības, zvērināts notārs darbojas uz likuma pamata, neiesniedzot pilnvaru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

67. Zvērināts notārs aprēķina un iekasē valsts nodevas, kā arī norēķinās par iekasētajām summām saskaņā ar attiecīgiem likumiem, aktā vai apliecinājumā izdarot atzīmi par nodevu samaksu vai atsvabinājumu no tām.

68. Izņemot likumā norādītos gadījumus, akti un apliecinājumi jāraksta valsts valodā, naudas summas jānorāda Latvijas valūtā, bet mēri un svari — atbilstoši metriskajai sistēmai.

69. Taisot notariālo aktu, kurā piedalās persona, kas neprot latviski un runā tādā valodā, ko zvērināts notārs neprot, tā pieaicina tulku. Pieaicinātais tulks dod parakstu, ka ir brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

70. Aktos un grāmatās, ja paraksti izdarīti svešvalodā, parakstītāja uzvārds jāraksta valsts valodā tā, kā to izrunā; ja zvērināts notārs šo valodu neprot, to dara pieaicināts tulks, kura parakstu zvērināts notārs apliecina.

71. Apliecinājumus var izdarīt arī svešvalodā, ja zvērināts notārs to prot un ja tie apliecināmi uzrādīšanai ārvalstīs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

72. Personas, kas neprot vai nespēj parakstīties, uzdod to savā vietā izdarīt citai personai, ko ar savu parakstu apliecina šī persona un zvērināts notārs. Šajā gadījumā ir vajadzīgi Civillikuma 1494. pantā norādītie liecinieki.

73. Visos aktos un apliecinājumos jābūt:

1) gadam, dienai un mēnesim, bet, ja vajadzīgs, — arī sīkākam laika apzīmējumam un aktu un apliecinājumu taisīšanas vietas adresei;

2) zvērināta notāra vārdam un uzvārdam;

3) reģistra numuram;

4) zvērināta notāra parakstam;

5) valsts nodevas summai un visām pārējām par veikto aktu vai apliecinājumu iekasētajām summām.

Uz visiem aktiem un apliecinājumiem zvērinātam notāram jāuzspiež savs zīmogs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

74. Vairākās loksnēs rakstītus aktus vai apliecinājumus numurē un caurauklo, piestiprina auklas galus pēdējā lappusē un apliecina caurauklojumu ar zvērināta notāra parakstu un zīmogu.

Atsevišķas lapas var salīmēt, uzspiežot savienojumā zīmogu.

75. Apzīmējot aktos un apliecinājumos personas, jānorāda to vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet aktos un apliecinājumos, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, — arī šo personu dzimšanas laiks un vieta.

Ziņas par dzīvesvietu aktā vai apliecinājumā ieraksta pēc personu mutvārdu deklarācijas.

Ja dzimšanas laiku un vietu nav iespējams noskaidrot 76. pantā noteiktajā kārtībā, zvērinātam notāram tas jānorāda aktā vai apliecinājumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

76. Ja zvērināts notārs nepazīst personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums vai kura jāidentificē citā sakarā, viņš noskaidro šīs personas identitāti pēc pases. Ja minētā persona nevar pasi uzrādīt, zvērināts notārs noskaidro tās identitāti pēc personības dokumentiem, ko valsts vai pašvaldības dienestā esošai personai izsniegusi tās priekšniecība, vai pēc citiem ticamiem dokumentiem, vajadzības gadījumā papildinot trūkstošās ziņas pēc divu liecinieku liecībām. Aktā vai apliecinājumā jānorāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.

Liecinieki, kuri apliecina zvērinātam notāram nepazīstamas personas identitāti, dod parakstu par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību.

77. Taisot aktus un apliecinājumus juridiskajām personām, jāpārbauda to tiesībspēja, darbības apjoms un pārstāvju pilnvaras.

77.¹ Notariālos aktus, apliecinājumus un citus dokumentus var sastādīt rokrakstā vai izgatavot ar tehniskiem līdzekļiem.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

78. Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta vai apliecinājuma beigās pirms parakstiem.

Dzēsumi aktos un apliecinājumos nav atļauti, tukšās vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro. Svītrojumi izdarāmi tā, lai paliktu redzams svītrotais teksts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

79. Zvērināts notārs un viņa darbinieki nedrīkst trešajām personām izpaust viņiem uzticētās ziņas, kā arī sniegt ziņas par viņiem uzticētajām lietām un notariālajās grāmatās ierakstītajiem aktiem un apliecinājumiem; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

Zvērinātam notāram jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.

Visas uzticētās lietas, akti un dokumenti zvērinātam notāram jāglabā slepenībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

80. Izņēmumus no iepriekšējā (79.) panta noteikumiem pieļauj:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām — sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām un privātpersonām — ar akta vai apliecinājuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju;

3) šajā likumā noteiktajos gadījumos.

Zvērinātu notāru grāmatas un lietas, kā arī atsevišķus dokumentus nedrīkst izdot ārpus prakses telpām pat pēc tiesu, izmeklēšanas vai citu iestāžu pieprasījuma un lēmumiem.

Ja ierosināta krimināllieta par viltojumu, uz izmeklēšanas iestāžu lēmuma pamata var izņemt attiecīgus zvērināta notāra dokumentus no viņa lietām, to vietā atstājot zvērināta notāra apliecinātus norakstus. Pēc ekspertīzes izdarīšanas vai lietas izskatīšanas tiesā izņemtie dokumenti atdodami atpakaļ zvērinātam notāram.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

81. Notariālie akti (82.pants) un apliecinājumi (108.pants), kurus taisa zvērināts notārs, izņemot šā likuma 116.pantā minētos dokumentus, ir publiski dokumenti.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

82. Aktus, kurus taisa zvērināts notārs, ierakstot tos aktu grāmatā, sauc par notariāliem aktiem.

82.¹ Apliecinot gribas izteikumu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu.

Notariālajā aktā norādāmi tā dalībnieku gribas izteikumi.

Notariālā akta dalībnieki ir personas, kuras zvērināta notāra klātbūtnē izteic gribu savā vai citas personas vārdā.

Notariālos aktus zvērināts notārs ieraksta notariālo aktu grāmatā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

83. Zvērināts notārs pārbauda notariālā akta dalībnieku identitāti, rīcībspēju un pārstāvības tiesības.

Pārstāvības tiesības zvērināts notārs pārbauda pēc viņam iesniegtajiem publiskiem dokumentiem vai ierakstiem Komercreģistrā vai citos publiskos reģistros.

Ja pārstāvības tiesības izriet no ieraksta Komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā, zvērināts notārs tās pārbauda, ieskatoties šajā reģistrā ne vairāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas vai arī reģistra izrakstā, kuru ne vairāk kā 15 dienas pirms notariālā akta taisīšanas apliecinājusi attiecīgā reģistra iestāde. Zvērināts notārs aktā atzīmē ieskatīšanās dienas datumu vai izraksta apliecināšanas datumu.

Dokumentus, kuri pierāda notariālā akta dalībnieku pārstāvības tiesības, zvērināts notārs pievieno notariālajam aktam oriģināla vai notariāli apliecināta noraksta veidā šā likuma 74.pantā noteiktajā kārtībā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

84. Aktus var taisīt lieciniekiem klātesot vai bez tiem (Civillikuma 1474. pants).

Taisot vai nododot glabājumā testamentu, kā arī izpildot notariālās darbības 72. un 94. pantā norādītajos gadījumos, nepieciešama divu liecinieku klātbūtne; šie liecinieki var apliecināt arī akta dalībnieku identitāti (76. pants).

85. Zvērinātam notāram nepazīstamu liecinieku un tulku identitāte jānoskaidro 76. pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

86. Par notariāla akta lieciniekiem nevar būt:

1) rakstīt un lasīt nepratēji, nepilngadīgie un tie, kas miesīgu vai garīgu trūkumu dēļ nespēj pareizi un pilnīgi saprast un apliecināt aktu, proti, garā slimie, kurlie, mēmie un aklie;

2) tie, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;

3) tie, kas atrodas 41. pantā norādītajās attiecībās ar zvērinātu notāru, viņa laulāto, akta dalībniekiem vai aktā minētajām trešajām personām, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;

4) zvērināta notāra darbinieki un zvērināta notāra un viņa darbinieku kalpotāji;

5) valsts valodas nepratēji;

6) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu).

(Otrā daļa izslēgta ar 24.10.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

87. Akta dalībnieki iesniedz zvērinātam notāram gatavu projektu vai griežas ar lūgumu pie zvērināta notāra, lai viņš to sastāda.

87.¹ Zvērināts notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

87.² Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālos aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

87.³ Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem un par to jānorāda notariālajā aktā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

88. Projektu nolasa notariālā akta dalībniekiem zvērināta notāra klātbūtnē, bet pievienotos plānus un citus attēlus liek viņiem priekšā caurskatīšanai. Ja notariālā akta dalībnieki zvērinātam notāram apstiprina, ka viņi saprot notariālā akta saturu un nozīmi un ka notariālais akts atbilst viņu gribai, projekts viņiem un zvērinātam notāram jāparaksta.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

89. Ja saskaņā ar likumu pieaicināmi vai pēc dalībnieku vēlēšanās ir pieaicināti liecinieki, aktu nolasa un paraksta, lieciniekiem klāt esot.

Aktu paraksta arī liecinieki un tulki.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

90. Ja notariālā akta dalībnieki negrib, lai pieaicinātie liecinieki zinātu akta saturu, un ir noklausījušies tā saturu, lieciniekiem klāt neesot, tad, parakstot aktu, tā dalībnieki paziņo lieciniekiem, ka viņi to noklausījušies.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

90.¹ Notariālais akts jāparaksta zvērināta notāra klātbūtnē.

Šajā pantā un šā likuma 88.—90.pantā minētie apstākļi norādāmi notariālajā aktā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

91. Akts jāraksta skaidri; summas, datumi un numuri tajos vismaz vienu reizi jāraksta vārdiem, izņemot akta dalībnieku un liecinieku leģitimācijas dokumentu datumus un numurus, kā arī to namu numurus, kuri attiecas uz zvērināta notāra prakses vietas vai akta taisīšanas vietas un minēto personu dzīvesvietas adresi.

92. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

93. Ja nav ievēroti 78. panta noteikumi, aktam nav notariāla spēka.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

94. Taisot aktus, kuros piedalās kurli, mēmi vai akli, nepieciešama vismaz divu liecinieku klātbūtne.
90. panta noteikumus šiem aktiem nevar piemērot.

95. Lasīt pratējam kurlajam pašam jāizlasa akts un jāpasaka, vai tas izteic viņa gribu. Tas jānorāda arī aktā.

96. Taisot aktu, rakstīt un lasīt nepratējam kurlajam līdztekus parastajiem lieciniekiem jāpieaicina vēl persona, kurai viņš uzticas un kura prot ar viņu izskaidroties. Šī persona var būt radniecībā vai svainībā ar kurlo, bet tai jāatbilst visām pārējām 86. panta prasībām.

97. Zvērinātam notāram jāpārliecinās, vai rakstīt un lasīt nepratējs kurlais saprot viņam rādāmās zīmes.

98. Rakstīt un lasīt pratējam mēmajam vai kurlmēmajam akts pašam jāizlasa un pašrocīgi jāuzraksta, ka viņš to lasījis un ka tas izteic viņa gribu.

99. Taisot aktu rakstīt un lasīt nepratējam mēmajam vai kurlmēmajam, līdztekus personai, kas prot ar viņu izskaidroties zīmēm, jāpieaicina vēl otra persona, kurai šīs zīmes ir saprotamas (tulks).

Šī persona var būt radniecībā vai svainībā ar mēmo vai kurlmēmo, bet tai jāatbilst visām pārējām 86. panta prasībām.

100. Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts notariālo aktu grāmatā.

Piezīme. Ar ierakstīšanu notariālo aktu grāmatā saprotama šā likuma 52.pantā minēto dokumentu ierakstīšana reģistrā un ievietošana notariālo aktu grāmatā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

101. Par notariālo aktu grāmatā ierakstīto notariālo aktu zvērināts notārs izdod notariāli apliecinātus notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

102. Notariālo aktu grāmatas izrakstam ir tāds pats spēks kā notariālā akta oriģinālam, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likuma prasībām iesniedzams notariālā akta oriģināls.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

103. Izdodot notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus, zvērinātam notāram jāievēro šā likuma 73.—75.panta noteikumi.

Apliecinājumu raksta uz paša izraksta vai noraksta.

Izrakstiem un norakstiem vārdu pa vārdam jāsaskan ar oriģināliem.

Labojumi, svītrojumi, piemetinājumi un dzēsumi izrakstos un norakstos nav atļauti. Pašā oriģinālā pienācīgi atzīmētos labojumus, svītrojumus un piemetinājumus (78.pants) var kā tādus atkārtoti neatzīmēt, ja izrakstā vai norakstā tos ieraksta uzreiz tajā vietā, kura tiem tekstā tieši paredzēta.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

104. Notariālo aktu grāmatas izrakstus zvērināts notārs var izdot tikai tām personām, kurām notariālajā aktā piešķirta tiesība tos saņemt, vai šo personu pārstāvjiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, bet visām pārējām personām — vienīgi ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.

Izraksta apliecinājumā atzīmējami pierādījumi, kas piešķir tiesību izrakstu saņemt.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

105. Personām, kurām notariālo aktu grāmatas izraksts jau bijis izdots, otro izrakstu un turpmākos izrakstus izdod tikai ar visu pārējo darījuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

106. Notariālo aktu norakstus zvērināts notārs var izdot darījuma dalībniekiem un tām personām, kurām ir tiesības saņemt notariālo aktu grāmatas izrakstus.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

107. Uz notariālā akta oriģināla jāatzīmē, kam, kad un ar kādu reģistra numuru izdoti izraksti vai noraksti.

Katrā notariālo aktu grāmatas izrakstā jānorāda, kurš tas ir pēc kārtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

108. Zvērināti notāri apliecina:

1) notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus;

2) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu);

3) parakstu īstumu;

4) to, ka persona ir dzīva;

5) norakstus un tulkojumus;

6) līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu izpildīšanai;

7) seifu un citu glabātavu saturu;

8) dokumentu uzrādīšanas laiku;

9) valsts nodevas samaksu;

10) protestus;

11) pilnvarojumu atsaukšanu;

12) paziņojumu nodošanu;

13) sapulču, darbību un notikumu norisi;

14) iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu;

15) citus likumos paredzētos faktus un dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

108.¹ Apliecinājumu zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu, izņemot gadījumus, kad likums noteic, ka apliecinājums rakstāms uz paša dokumenta (apliecinājuma uzraksts), vai paredz citu sevišķu apliecināšanas kārtību.

Aktā norādāmi notāra konstatējumi.

Notariālo aktu grāmatas izrakstu par šādu aktu zvērināts notārs var izdot personai, pēc kuras aicinājuma apliecinājums taisīts, vai tās pārstāvim, mantiniekam, tiesību pēcniekam.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

109. Apliecinājumi jāieraksta reģistrā (48. pants).

110. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

111. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

112. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

113. Apliecinot parakstu īstumu, zvērināts notārs pārbauda parakstītāja identitāti.

114. Parakstu dod vai atzīst par savu, zvērinātam notāram klāt esot.

115. Apliecinājumu raksta uz paša dokumenta, atzīmējot, ka paraksts ir dots vai atzīts par savu, zvērinātam notāram klāt esot.

Ja zvērināts notārs sastāda arī pašu dokumentu, viņam ir arī šā likuma 87.¹ pantā noteiktie pienākumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

116. Dokumenti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, atzīstami par privātiem dokumentiem.

Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Zvērināts notārs iepazīstas ar dokumenta saturu tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā panta otrajā daļā minēto apstākļu konstatēšanai. Par dokumenta saturu zvērināts notārs neatbild, un tas atzīmējams apliecinājumā. Apliecinājumā norādāmi arī šā likuma 113. un 116.pantā minētie apstākļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

117. Apliecinot, ka persona ir dzīva, zvērinātam notāram jāpārliecinās, ka persona, par kuru vajadzīgs apliecinājums, tiešām ir dzīva. Ja zvērināts notārs šo personu nepazīst, tās identitāte jāpārbauda 76. pantā noteiktajā kārtībā.

118. Apliecinājumā jānorāda laiks (gads, diena, mēnesis, stunda un minūte), kad zvērināts notārs pārliecinājies, ka persona ir dzīva.

119. Apliecinot norakstus un tulkojumus, zvērināts notārs tos salīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem. Apliecinājumos norādāmi dokumentu iesniedzēji.

Zvērināts notārs nepārbauda iesniegto dokumentu izdošanas likumību, bet pārbauda tikai to atbilstību uzrādītajiem dokumentiem un to atzīmē apliecinājumā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

119.¹ Zvērināti notāri ir tiesīgi izgatavot norakstus no tiem apliecinājumiem, kuri glabājas viņu arhīva lietās, ja to lūdz personas, kas attiecīgos dokumentus parakstījušas, to pārstāvji, mantinieki vai tiesību pēcnieki.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

120. Apliecinājumu raksta uz paša noraksta vai tulkojuma.

Norakstu un tulkojumu apliecinājumā norāda, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības, ja vien tās nav redzamas pašā norakstā vai tulkojumā.

Nedrīkst apliecināt norakstus un tulkojumus no dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

121. Ja tulkojums nav uzrakstīts uz paša dokumenta, tas jāpievieno dokumentam 74. pantā noteiktajā kārtībā.

122. Apliecinājumos par līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu pildīšanai jānorāda:

1) laiks, kad šīs personas bija vai nebija ieradušās zvērināta notāra prakses vietā;

2) šo personu vārds un uzvārds, bet personām, kas ieradušās, — arī dzīvesvieta un dzimšanas laiks un vieta;

3) ieradušos personu paskaidrojumi.

Šajā (122.) un 139. pantā norādītos apliecinājumus var apvienot.

123. Zvērinātam notāram jāpārbauda ieradušos personu identitāte.

124. Apliecinot seifu un citu glabātavu saturu, zvērināts notārs sastāda protokolu, kurā norāda:

1) personu, kas aicinājusi zvērinātu notāru apliecināt seifa vai glabātavas saturu;

2) apliecinājuma laiku;

3) seifa vai glabātavas atrašanās vietu;

4) seifa vai glabātavas saturu.

Protokolu paraksta 125. pantā norādītās personas un zvērināts notārs.

125. Seifa vai glabātavas saturu zvērināts notārs noskaidro, klāt esot tai personai, kas viņu aicinājusi, un kredītiestādes pārstāvim, ja seifs vai glabātava atrodas kredītiestādē.

125.¹ Protokolu sastāda kā notariālo aktu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

126. Personai, kas aicinājusi zvērinātu notāru, izdod protokola norakstu.

127. Laiku, kad dokuments uzrādīts zvērinātam notāram, apliecina uz paša dokumenta, norādot tā uzrādītāju.

Uzrādīšanas laiku nedrīkst apliecināt dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Apliecinājumā norādāms, kādi uzrādītajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

128. Ja uzrādītājs vēlas, zvērināts notārs var ierakstīt dokumentu arī notariālo aktu grāmatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

129. Zvērināta notāra uzraksts uz atpakaļdodamā dokumenta apliecina tikai to, ka šis dokuments noteiktā laikā ierakstīts notariālo aktu grāmatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

130. Apliecinot valsts nodevas samaksu, notārs rīkojas atbilstoši likumam par valsts nodevu.

131. Protestus zvērināts notārs apliecina attiecīgos likumos noteiktajā kārtībā.

132. Lūgumu atsaukt pilnvarojumu zvērināts notārs apliecina saskaņā ar noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu un pilnvarojuma atsaukšanu izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja vai viņa pārstāvja identitāti, rīcībspēju un pārstāvja pilnvaras.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

133. Par pilnvarojuma atsaukšanu, ievērojot 135.—139. panta noteikumus, jāpaziņo pilnvarniekam, ja viņa dzīvesvieta ir zināma.

134. Lūgumu paziņot izteic rakstveidā. Nav pieļaujami paziņojumi, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti.

Apliecinājumu raksta uz paša lūguma.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

135. Paziņojumus zvērināts notārs nodod mutvārdos vai rakstveidā; ja tos nodod rakstveidā, adresātam izsniedz ar valsts nodevu neapmaksājumu iesniegtā lūguma norakstu, ko zvērināta notāra uzdevumā var nodot viņa darbinieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

136. Rakstveida paziņojumu var nodot adresātam personiski vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

137. Ja adresāta nav mājās, paziņojumu atstāj viņa mājniekiem, nama pārvaldniekam, sētniekam vai tam kaimiņam, kas ir ar mieru paziņojumu nodot adresātam.

138. Paziņojums uzskatāms par izsniegtu adresātam arī tad, ja adresāts atteicies to saņemt.

139. Par paziņojuma nodošanu zvērināts notārs pēc iesniedzēja vai adresāta lūguma izdod apliecību, kurā norāda iesniedzēja un adresāta vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, paziņojuma saturu, laiku, kad paziņojums nodots, un adresāta atbildi, ja tāda ir dota.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

139.¹ Apliecinot sapulču, darbību un notikumu norisi, zvērināts notārs raksta protokolu.

Protokolu sastāda kā notariālo aktu.

139.² Zvērināts notārs pārbauda to personu identitāti, kuras paraksta protokolu. Par pārējo protokolā minēto personu identitāti zvērināts notārs neatbild.

139.³ Apliecinot sapulču norisi, zvērināts notārs protokolā norāda viņa klātbūtnē notikušo sapulču vietu, laiku un gaitu, nolēmumu saturu un citus notikumus, kuriem var būt tiesiska nozīme.

Protokolu paraksta sapulces priekšsēdētājs un zvērināts notārs.

139.⁴ Zvērināts notārs var apliecināt darbību un notikumu norisi, ja tie var izraisīt tiesiskas sekas un ir norisinājušies zvērināta notāra un divu pieaicinātu liecinieku klātbūtnē.

Protokolā norāda darbību un notikumu vietu, laiku un gaitu.

Protokolu paraksta liecinieki un persona, kura aicinājusi zvērinātu notāru.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

139.⁵ Iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu zvērināts notārs apliecina saskaņā ar noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu.

Zvērināts notārs brīdina notariālā akta dalībniekus par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu zvērinātam notāram. Tas norādāms arī notariālajā aktā.

139.⁶ Zvērināts notārs apliecina iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) sniegšanu, ja notariāli apliecināta iesnieguma, paziņojuma (deklarācijas) iesniegšana valsts vai pašvaldību iestādēm un amatpersonām noteikta ar likumu.

139.⁷ Apliecinājumi par liecību sniegšanu nevar aizstāt attiecīgā procesuālā kārtībā iegūtās liecības Latvijas tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs krimināllietās, civillietās un administratīvajā procesā tiesā.

140. Zvērinātam notāram jāpārbauda glabājuma devēja identitāte un par katru glabājumā saņemto priekšmetu jāizdara ieraksts glabājumu grāmatā.

141. Ja glabājumā nodod slēgtu aploksni, jāapraksta tās ārējais izskats. Aploksne jāapzīmogo ar zvērināta notāra zīmogu, un uz tās jāparakstās glabājuma devējam un zvērinātam notāram.

142. Par glabājuma priekšmeta saņemšanu zvērināts notārs izdod glabājuma devējam kvitējumu.

Par testamenta pieņemšanu glabājumā (Civillikuma 439. panta 4. punkts) taisa notariālu aktu.

143. Glabājumā saņemto naudu zvērināts notārs iemaksā valsts kredītiestādē vai tieslietu ministra noteiktā citā kredītiestādē.

144. Valsts neatbild par zvērināta notāra darbību, kas saistīta ar viņam uzticēto naudu un vērtspapīriem.

145. Zvērināts notārs glabājuma priekšmetu izsniedz glabājuma devējam vai norādītajai trešajai personai pret parakstu glabājumu grāmatā vai pret atsevišķu kvitējumu.

146. Zvērinātam notāram var būt palīgi.

Zvērinātu notāru palīgiem, kuri šajā amatā darbojušies vismaz divus gadus, pēc zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanas ir priekšrocības tikt apstiprinātiem par zvērinātiem notāriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

147. Par zvērināta notāra palīgiem var būt personas, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) sasniegušas divdesmit viena gada vecumu;

3) pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju;

4) prot valsts valodu;

5) vismaz trīs gadus darbojušās pie zvērināta notāra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

148. Par zvērināta notāra palīgiem nevar būt šā likuma 10.panta 2.—9.punktā norādītās personas.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

149. Zvērināta notāra palīgu, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

150. Zvērināta notāra palīgs tieslietu ministram dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

151. Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā, kā arī šā likuma 37. un 174.pantā paredzētajos gadījumos, kad jāizdara notariālā darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas. Par zvērināta notāra aizstāšanu viņa atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā jābūt tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumam.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

152. Aizstājot zvērinātu notāru, zvērināta notāra palīgam par savu amata darbību ir tāda pati disciplinārā, kriminālā un materiālā atbildība, kāda paredzēta zvērinātiem notāriem; par sava palīga amata darbību subsidiāri materiāli atbildīgs ir arī zvērināts notārs.

153. Tieslietu ministrs var atņemt palīgam tiesību uz laiku līdz vienam gadam aizvietot notāru, ja palīgs savā darbībā pieļauj nolaidību vai neizpilda savus pienākumus.

154. Tieslietu ministrs var atbrīvot no amata zvērināta notāra palīgu, ja viņš bez attaisnojoša iemesla atkārtoti pēc šā likuma 11.¹ pantā noteiktā uzaicinājuma nav pieteicies uz vakanto zvērināta notāra vietu.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

(Nodaļa izslēgta ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

163. Par katru amata darbību (65. un 66.pants), ko izpilda zvērināti notāri, viņiem ir tiesība neatkarīgi no valsts nodevām ņemt atlīdzību.

Atlīdzību par zvērinātu notāru amata darbību nosaka atbilstoši taksei (165.pants). Vienošanās par amata atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

164. Pasta, telefona, ceļa, sludinājumu izdevumi un citi faktiskie izdevumi zvērinātiem notāriem atlīdzināmi atsevišķi — papildus taksē paredzētajai atlīdzībai.

165. Zvērinātu notāru atlīdzības taksi nosaka Ministru kabinets.

Taksi nosaka, ievērojot akta vai apliecinājuma vērtību (darījuma summu) un ar aktu vai apliecinājumu saistīto zvērināta notāra atbildību, sociālo līdzsvaru sabiedrībā un akta vai apliecinājuma taisīšanai nepieciešamo laiku.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

166. Latvijas Zvērinātu notāru padome nosaka, kuras fiziskās un juridiskās personas var tikt atbrīvotas no 163. pantā paredzētās atlīdzības.

167. Zvērinātam notāram atlīdzību par darbu savā amatā aizliegts dalīt ar trešajām personām.

168. Zvērināts notārs var prasīt atlīdzību arī avansā.

Ja zvērināta notāra glabājumā atrodas nauda un ja par tās glabāšanu viņš atlīdzību nav saņēmis, viņš var to ieturēt no glabājamās naudas par visu pagājušo laiku.

169. Tie, kas zvērinātam notāram uzdevuši darbu, atbild par atlīdzību solidāri neatkarīgi no darījumā paredzētajiem zvērinātam notāram izmaksājamās atlīdzības sadalīšanas noteikumiem.

170. Ja zvērināta notāra taisītais akts vai apliecinājums nav ieguvis spēku no zvērināta notāra neatkarīgu iemeslu dēļ, viņam tomēr ir tiesība uz pilnu atlīdzību.

171. Par tādiem aktiem vai apliecinājumiem, kuri zvērināta notāra vainas dēļ nav ieguvuši spēku, zvērinātam notāram pēc maksātāju pieprasījuma jāatdod atpakaļ saņemtā atlīdzība.

172. Visus strīdus attiecībā uz atlīdzību par darbu zvērināta notāra amatā izšķir tiesa.

Strīdu izšķir pēc tam, kad saņemts Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinums.

173. Zvērinātam notāram ir tiesība uz četru nedēļu ikgadējo atvaļinājumu.

Darbnespējas vai citos svarīgos gadījumos zvērinātam notāram var piešķirt ilgāku atvaļinājumu, taču ne vairāk kā septiņus mēnešus gadā, bet bērna kopšanai — līdz 18 mēnešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

174. Atvaļinājumu zvērinātam notāram piešķir tieslietu ministrs.

Sevišķi steidzamos gadījumos zvērināts notārs var izlietot ārkārtas atvaļinājumu, kas nav ilgāks par trim dienām, iepriekš neizprasot tieslietu ministra atļauju, taču tad zvērinātam notāram, tiklīdz iespējams, jāpaziņo, kādēļ un cik ilgi viņš nav pildījis savus pienākumus. Šādos gadījumos zvērināta notāra pienākumus izpilda zvērināta notāra palīgs.

175. Atvaļinājumu zvērinātam notāram var piešķirt tikai tādā gadījumā, ja zvērinātam notāram ir aizvietotājs, kas izpilda zvērināta notāra pienākumus viņa atvaļinājuma laikā.

176. Ja zvērināta notāra palīgs svarīgu iemeslu dēļ nevar aizstāt zvērinātu notāru vai ja zvērinātam notāram palīga nav, tieslietu ministrs var uzdot aizstāt šo zvērinātu notāru citam zvērinātam notāram vai cita zvērināta notāra palīgam.

Ja zvērinātu notāru vairāk nekā četrus mēnešus aizstāj cits zvērināts notārs vai cita zvērināta notāra palīgs, ar tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumu aizstājamā notāra lietas nododamas aizstājējam.

Ja zvērināts notārs vai zvērināta notāra palīgs aizstāj citā vietā praktizējošu zvērinātu notāru, viņam ir pienākums tieslietu ministra rīkojumā noteiktās nedēļas dienās pildīt zvērināta notāra pienākumus aizstātā zvērināta notāra prakses vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

177. Iesniegumā par atvaļinājuma piešķiršanu zvērinātam notāram jānorāda persona, kas izpildīs viņa pienākumus atvaļinājuma laikā. Ja šos pienākumus uzņemas cits zvērināts notārs vai cita zvērināta notāra palīgs, iesniegumam pievienojams viņa paraksts par to, ka viņš ir ar mieru izpildīt atvaļinājumā ejošā zvērināta notāra pienākumus.

178. Zvērināta notāra aizvietotāja atbildība par amata pienākumu pildīšanu — aizstājot zvērinātu notāru, kā arī zvērināta notāra atbildība par aizvietotāja darbību nosakāma saskaņā ar 152. pantu.

179. Zvērināti notāri likumā noteiktajā kārtībā par savu amata darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

182. Ierosinot disciplinārlietu, tieslietu ministram ir tiesības līdz lietas izskatīšanai atstādināt zvērinātu notāru no pienākumu pildīšanas.

183. Latvijas Zvērinātu notāru padomei ir tiesības izskaidrot zvērinātiem notāriem viņu rīcības nepareizību, kā arī par 180. pantā paredzētajiem pārkāpumiem, uzņemto saistību vai uzlikto pienākumu nepildīšanu un rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta notāra darbību, uzlikt šādus sodus:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu.

184. Latvijas Zvērinātu notāru padome disciplinārlietās pieņemtos lēmumus nosūta tieslietu ministram.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

185. Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmums disciplinārlietā stājas spēkā, ja tieslietu ministrs divu nedēļu laikā pēc padomes lēmuma saņemšanas nepaziņo:

1) ka par to pašu nodarījumu pret zvērinātu notāru ierosinātajā disciplinārlietā lēmums tiks pārskatīts;

2) ka pret zvērinātu notāru ierosinātā disciplinārlieta ir izbeigta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

186. Latvijas Zvērinātu notāru padome pēc tieslietu ministra pieprasījuma nosūta viņam visus disciplinārlietas materiālus.

187. Ja Latvijas Zvērinātu notāru padome, izskatot lietu par zvērināta notāra pārkāpumu, atrod, ka zvērinātam notāram jāuzliek bargāks sods, nekā to paredz 183. pants, tā lietu līdz ar savu atzinumu nosūta tieslietu ministram.

188. Tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei un tieslietu ministram par visām sūdzībām un prasībām, kuras ierosinātas saistībā ar zvērinātiem notāriem, kā arī piesūta Latvijas Zvērinātu notāru padomei un tieslietu ministram šo sūdzību un prasību lietās taisīto galīgo spriedumu norakstus.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

189. Tieslietu ministram disciplinārlietā ir tiesības piemērot 183. pantā noteiktos sodus, kā arī tiesības sodīt zvērinātu notāru ar šādiem disciplinārsodiem:

1) pārcelt citā prakses vietā uz laiku līdz gadam;

2) atcelt no amata.

190. Tieslietu ministrs var nodot paša ierosināto disciplinārlietu izskatīšanai Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

191. Tieslietu ministrs, pirms viņš izlemj jautājumu par šā likuma 189.panta 1. un 2.punktā noteikto sodu uzlikšanu, disciplinārlietu iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei, lai tā sniegtu savu atzinumu.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

192. Disciplinārlietas nav ierosināmas un zvērināti notāri disciplināri nav sodāmi, ja pagājis gads no pārkāpuma izdarīšanas.

193. Latvijas Zvērinātu notāru padome un tieslietu ministrs nevar uzlikt zvērinātam notāram nevienu no šā likuma 183. un 189. pantā paredzētajiem sodiem, kā arī nevar izskaidrot viņa rīcības nepareizību, ja tā iepriekš nav pieprasījusi no zvērināta notāra rakstveida paskaidrojumus.

194. Latvijas Zvērinātu notāru padome, disciplinārlietu komisija un tieslietu ministrs var uzlikt zvērinātam notāram par pienākumu personiski ierasties paskaidrojumu sniegšanai mutvārdos. Latvijas Zvērinātu notāru padome un tieslietu ministrs par neierašanos var uzlikt zvērinātam notāram šā likuma 183.pantā paredzētos disciplinārsodus.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

195. Ja zvērināts notārs Latvijas Zvērinātu notāru padomes, disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un rīcībā esošajām ziņām.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

196. Latvijas Zvērinātu notāru padomei, disciplinārlietu komisijai un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, prasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

197. Latvijas Zvērinātu notāru padomes vai tieslietu ministra lēmumus disciplinārlietās, izņemot tos lēmumus, kas izskaidro zvērināta notāra rīcības nepareizību, disciplināri sodītais var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

198. Ja zvērināts notārs, izpildot amata pienākumus, ar nepareizu vai pretlikumīgu darbību vai bezdarbību ir nodarījis kādam zaudējumus, tad neatkarīgi no atbildības disciplinārā vai kriminālā kārtībā tos sedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības, vai, ja tās nepietiek, no jebkuras zvērināta notāra mantas.

199. Prasības par zaudējumiem, kas cēlušies no zvērināta notāra amata darbības, iesniedzamas tai tiesai, kuras uzraudzībai notārs pakļauts.

200. Zvērinātu notāru darbības tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras apgabalā atrodas viņu amata vieta.

201. Zvērinātu notāru darbību, grāmatas un lietas jebkurā laikā var pārbaudīt apgabaltiesas sūtīts tiesnesis.

202. Apgabaltiesas priekšsēdētājam jāraugās, lai katra pie attiecīgas apgabaltiesas pastāvoša zvērināta notāra darbība, grāmatas un lietas vismaz reizi gadā tiktu pārbaudītas.

203. Par zvērinātu notāru darbībā atklāto nepareizību novēršanu gādā apgabaltiesas priekšsēdētājs, dodot zvērinātiem notāriem norādījumus un rīkojumus un vajadzības gadījumā ierosinot saukt pie disciplinārās vai kriminālās atbildības.

204. Tiklīdz atklājas, ka zvērināts notārs piesavinājies viņam sakarā ar amatu uzticētu mantu, kuras vērtība pārsniedz apdrošināšanas atlīdzību, apgabaltiesas priekšsēdētājs, lai nodrošinātu piesavinātā piedzīšanu, nekavējoties dod rīkojumu apķīlāt zvērināta notāra kustamo mantu, kā arī ierakstīt zemesgrāmatā atzīmi attiecībā uz zvērināta notāra nekustamo īpašumu, norādot summu, līdz. kādai sniedzas nodrošinājums.

207. (Izslēgts ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

208. Ja tiesa sūdzību par zvērināta notāra rīcību noraida, akta vai apliecinājuma spēku var apstrīdēt vienīgi prasības ceļā.

209. Tieslietu ministrs atbrīvo zvērinātu notāru no amata pēc viņa lūguma vai arī bez šāda lūguma, ja pēdējo divpadsmit mēnešu laikā zvērināts notārs slimības dēļ vairāk nekā septiņus mēnešus (173. pants) nav pildījis savus amata pienākumus.

210. Zvērinātu notāru var atcelt no amata ar tieslietu ministra rīkojumu vai tiesas spriedumu.

211. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu notāru:

1) kurš noteiktā laikā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu vai nav iemaksājis kārtējo apdrošināšanas maksājumu;

2) kurš noteiktā laikā (13. pants) pēc iecelšanas vai pārcelšanas nav sācis izpildīt amata pienākumus;

3) kurš bez atļaujas iestājies darbā valsts un pašvaldību institūcijā vai uzņēmumā vai privātā dienestā (15. pants);

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku;

5) kurš notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvots no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kuram sodāmība par šo noziedzīgo nodarījumu dzēsta vai noņemta;

6) kurš izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet pret kuru krimināllieta izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

7) pār kuru nodibināta aizgādnība;

8) kurš nav izturējis zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

212. Tieslietu ministrs var atcelt zvērinātu notāru no amata vai pārcelt uz citu prakses vietu 189. pantā paredzētajos gadījumos.

Tieslietu ministra lēmuma par zvērināta notāra pārcelšanu vai atcelšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

213. Tieslietu ministrs zvērinātu notāru var atstādināt no amata, ja:

1) pret viņu uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) pret viņu ierosināta disciplinārlieta;

3) apturēta apdrošināšanas līguma darbība.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

214. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu notāru profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošos zvērinātus notārus. Tikai Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

215. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijā pēc profesijas principa apvienoti zvērināti notāri, lai rūpētos par savas profesijas prestižu, veicinātu zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes apgūšanu, lai izpildītu šajā likumā un citos likumos noteiktos uzdevumus.

216. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija darbojas uz statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.

217. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas institūcijas ir zvērinātu notāru kopsapulce, Latvijas Zvērinātu notāru padome, disciplinārlietu komisija, iekšējās kontroles komisija un revīzijas komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

218. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas līdzekļus veido summas, kas tiek maksātas no ieņēmumiem par zvērinātu notāru amata pienākumu pildīšanu un sniegto juridisko palīdzību.

219. Lai sniegtu zvērinātiem notāriem materiālu atbalstu, Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija var izveidot speciālus fondus no zvērinātu notāru iemaksām, kā arī no fizisko un juridisko personu ziedojumiem.

220. Zvērinātu notāru kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu notāru padome.

221. Tikai zvērinātu notāru kopsapulce:

1) nosaka Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļu skaitu;

2) ievēlē uz trijiem gadiem Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, padomes locekļus un revīzijas komisiju;

3) apstiprina Latvijas Zvērinātu notāru padomes darbības pārskatu;

4) apstiprina Latvijas Zvērinātu notāru padomes budžetu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;

5) pieņem Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūtus, notāru ētikas kodeksu, zvērinātu notāru darbības metodiku un citus ar notariāta iekšējo darbību saistītus aktus;

6) nosaka kārtību un apmērus, kādos zvērinātiem notāriem un zvērinātu notāru palīgiem izdarāmi maksājumi Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas uzturēšanai no ieņēmumiem par zvērināta notāra amata pienākumu pildīšanu un sniegto juridisko palīdzību;

7) apspriež notariāta prakses jautājumus.

222. Ir gada kopsapulces un ārkārtas kopsapulces. Ārkārtas kopsapulces sasauc pēc vajadzības, to sasaukšanu var pieprasīt ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem notāriem.

223. Kopsapulce nav tiesīga izlemt šā likuma 221. panta 1., 2., 5. un 6. punktā norādītos jautājumus, ja uz to ieradusies mazāk nekā trešā daļa no visiem zvērinātiem notāriem.

224. Ja zvērinātu notāru kopsapulcē nav kvoruma un tādēļ nav notikušas Latvijas Zvērinātu notāru padomes vēlēšanas, padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci, bet, ja uz šo kopsapulci ierodas mazāk nekā viena trešdaļa no visiem zvērinātiem notāriem, par to sastāda protokolu, jaunas vēlēšanas nerīko, un padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai gada kopsapulcei.

225. Zvērinātu notāru kopsapulci prezidē personas, kuras šim nolūkam ievēlē sanākušie zvērināti notāri no sava vidus. Protokolu paraksta zvērināti notāri, kuriem to uzdod kopsapulce.

226. Latvijas Zvērinātu notāru padomes vēlēšanas zvērinātu notāru kopsapulcē izdarāmas pēc tam, kad kopsapulce ir apspriedusi Latvijas Zvērinātu notāru padomes darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļu skaitu.

227. Latvijas Zvērinātu notāru padomi, tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un revīzijas komisiju ievēlē, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

Pārējos jautājumus kopsapulce izlemj, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

228. Jaunievēlētā Latvijas Zvērinātu notāru padome sāk pildīt savus pienākumus pēc divām nedēļām no ievēlēšanas dienas.

229. Latvijas Zvērinātu notāru padome ir zvērinātu notāru pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija.

230. Latvijas Zvērinātu notāru padome:

1) sargā zvērinātu notāru amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas organizācijas lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu notāru kolēģiju un legāli izsaka zvērinātu notāru viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām, kā arī attiecībās ar starptautiskām organizācijām;

4) nodrošina zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi, pieprasa un apkopo informāciju par zvērinātu notāru praksi, gādā par tās saskaņošanu, iesniedz ierosinājumus un dod atzinumus likumdošanas un notariālās prakses jautājumos;

5) pārzina zvērinātu notāru palīgu sagatavošanu;

6) uzrauga un kontrolē zvērinātu notāru un zvērinātu notāru palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

7) pēc zvērināta notāra vai klienta lūguma nosaka atlīdzības apmēru par zvērināta notāra darbībām gadījumos, kad par to takse nav paredzēta vai par to radušās domstarpības;

8) izveido zvērinātu notāru amata darbību iekšējās kontroles pastāvīgu komisiju un nosaka tās darbības kārtību;

9) tieslietu ministra noteiktajā kārtībā reizi pusgadā sniedz viņam pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām;

10) veic citus pienākumus, kas noteikti normatīvajos aktos vai ko uzdevusi Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

231. Latvijas Zvērinātu notāru padomes sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

232. Latvijas Zvērinātu notāru padome lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

233. Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumus ieinteresētās personas var pārsūdzēt mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas likumā noteiktajos gadījumos.

234. Latvijas Zvērinātu notāru padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

235. Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļa pilnvarojums izbeidzas līdz ar viņa atteikšanos no padomes locekļa amata, atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta notāra amata, zvērināta notāra darbības izbeigšanu vai pārtraukšanu citu iemeslu dēļ.

Ja darbu Latvijas Zvērinātu notāru padomē šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ izbeidz viens vai vairāki padomes locekļi (arī priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks), padome divu mēnešu laikā sasauc zvērinātu notāru kopsapulci un izsludina vēlēšanas padomes sastāva papildināšanai līdz kārtējām vēlēšanām.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

236. Latvijas Zvērinātu notāru padomei ir zīmogs ar valsts mazo ģerboni un Latvijas Zvērinātu notāru padomes nosaukumu. Latvijas Zvērinātu notāru padome atrodas Rīgā.

237. Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļi izpilda savus pienākumus kā goda amatu, bez atlīdzības. Padomes locekļiem ir tiesības no padomes budžeta saņemt atlīdzību par ceļa un citiem tiešajiem izdevumiem, ja šie izdevumi radušies, izpildot padomes locekļa amata pienākumus.

238. Zvērināti notāri piekopj brīvo profesiju.

239. Zvērinātu notāru profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana.

240. Zvērinātu notāru prakse tiek organizēta tikai šajā likumā noteiktajā veidā.

241. Zvērināti notāri praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu notāru sarakstā. Tieslietu ministrs par to paziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei. Par savas prakses vietas adresi un tās maiņu zvērinātam notāram jāziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

242. Ja zvērināts notārs pieļāvis klienta tiesību aizskārumu un tā sekas ir kāds zaudējums, klientam ir tiesības prasīt apmierinājumu no zvērināta notāra, ciktāl viņu par šo aizskārumu var vainot.

243. Piedāvāt notāra palīdzību un juridisko palīdzību lietu vešanai zemesgrāmatu nodaļās, kā arī reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti notāri.

Latvijas zvērinātu notāru reklāmas noteikumus nosaka Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūti.

244. Savā profesionālajā darbībā zvērināti notāri ir finansiāli patstāvīgi.

245. Zvērināti notāri praktizē vienīgi individuāli, bet sadarbība ar citiem zvērinātiem notāriem pieļaujama tehniskajos un saimnieciskajos jautājumos.

246. Zvērināti notāri praktizē tieši un personiski.

247. Zvērināti notāri uz darba līguma pamata var pieņemt darbā tehnisko, saimniecisko vai konsultatīvo personālu, par kura darbību viņi atbild un kuram ir aizliegts nodarboties ar juridiskās palīdzības sniegšanu.

248. Zvērināti notāri kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta notāra prakses veido klientu maksājumi par notariālo darbību pildīšanu un sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu notāru izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar notariālo darbību pildīšanu, juridiskās palīdzības sniegšanu vai noteikti šajā likumā.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

249. (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

250. Zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk pēc tam, kad saņemts mantošanas iesniegums.

251. Ir šādi mantošanas iesniegumi:

1) par mantojuma pieņemšanu;

2) par apstiprināšanu mantojuma tiesībās;

3) par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā;

4) par mantojuma atraidīšanu;

5) par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu;

6) par atteikšanos no testamentārās mantošanas;

7) par izsludināšanu;

8) par mantinieku uzaicināšanu;

9) par mantojuma apsardzību.

252. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

253. Mantošanas iesniegumā iesniedzējs norāda mantojuma atstājēja vārdu un uzvārdu, viņa nāves dienu un pēdējo dzīvesvietu, bet, ja tā nav zināma, — mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietu.

254. Mantošanas iesniegumu, kurā izteikta griba par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu. Uzsākot mantošanas lietu pēc cita mantošanas iesnieguma, zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā apliecina iesniedzēja paraksta īstumu.

Mantošanas iesniegumu jau uzsāktā mantošanas lietā, ja tajā netiek izteikta griba par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, zvērināts notārs neapliecina, bet pārliecinās par iesniedzēja identitāti.

Minēto iesniegumu var apliecināt arī Civillikuma 1474.pantā minētās iestādes vai amatpersonas.

255. Ja zvērinātam notāram iesniegts cita zvērināta notāra apliecināts mantošanas iesniegums, zvērināts notārs uz tā atzīmē saņemšanas datumu.

256. Ja iesniegtais mantošanas iesniegums nav apliecināts atbilstoši šā likuma prasībām, zvērināts notārs nekavējoties paziņo iesniedzējam par nepieciešamību iesniegt jaunu, attiecīgi apliecinātu mantošanas iesniegumu.

257. Pirms mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs pārliecinās mantojumu reģistrā, vai mantojuma lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs.

259. Ja mantojumu reģistrā nav ziņu par mantojuma atstājēju, zvērināts notārs uzsāk mantojuma lietu un paziņo par to Latvijas Zvērinātu notāru padomei iekļaušanai mantojumu reģistrā.

260. Mantojuma lietā zvērināts notārs, pamatojoties uz pārdzīvojušā laulātā iesniegumu, taisa apliecinājumu par mantojuma atstājēja laulātā mantas daļu laulāto kopmantā, tas ir, laulāto kopīgajā mantā vai laulāto mantas kopībā (apliecību par laulātā mantas daļu).

261. Pārdzīvojušā laulātā iesniegumu, kurā norādīts mantojamās mantas sastāvs un kārtība un laulāto mantiskās attiecības (likumiskās vai līgumiskās), zvērināts notārs apliecina šā likuma 139.⁵ pantā noteiktajā kārtībā un brīdina iesniedzēju par kriminālatbildību.

Pārdzīvojušā laulātā iesniegumam pievienojami dokumenti, kas apliecina iesniegumā minētos faktus.

262. Zvērināts notārs mantojumu pārņēmušiem mantiniekiem nosūta paziņojumu šā likuma 136.pantā noteiktajā kārtībā, kurā atsauksmes sniegšanai nosaka termiņu, ne īsāku par mēnesi.

Paziņojumam pievieno šā likuma 261.pantā minēto notariālā akta norakstu.

263. Ja mantojumu pieņēmušie mantinieki paziņojumā noteiktajā termiņā nesniedz atsauksmi, uzskatāms, ka viņi piekrituši pārdzīvojušā laulātā iesniegumam.

264. Ja tiek panākta pārdzīvojušā laulātā un mantojumu pieņēmušo mantinieku vienošanās, zvērināts notārs taisa attiecīgu notariālo aktu.

265. Ja mantojumu pieņēmušie mantinieki rakstveidā izteikuši iebildumus, ar tiem iepazīstina pārdzīvojušo laulāto.

Zvērināts notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.

266. Ja pušu vienošanās nav panākta vai mantinieki nav snieguši savu atsauksmi (263.pants), zvērināts notārs, pamatojoties uz mantojuma lietā esošajiem dokumentiem, taisa apliecību par laulātā mantas daļu.

267. Apliecībā par laulātā mantas daļu norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) laulātā vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas laiku un vietu);

4) zvērināta notāra konstatētos faktus;

5) laulāto mantas sastāvu;

6) laulātā mantas daļu laulāto kopmantā.

268. Par to, ka ir izsniegta apliecība par laulātā mantas daļu, zvērināts notārs paziņo mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem.

Apliecību par laulātā mantas daļu var apstrīdēt tiesā prasības kārtībā.

269. Ja mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, mantošanas iesniegumu kopā ar tam pievienotajiem dokumentiem nekavējoties nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram un paziņo par to iesniedzējam.

270. Tiklīdz pēdējās gribas rīkojuma akts (testaments, mantojuma līgums) iesniegts, zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, nenogaidot lūgumu, nosaka akta nolasīšanas dienu, paziņo to visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.

271. Zvērināts notārs, kuram glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, tiklīdz viņam kļuvis zināms par testatora nāvi, nosaka akta nolasīšanas dienu, paziņo to visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.

272. Noteiktajā dienā zvērināts notārs atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu.

Ja ir vairāki pēdējās gribas rīkojuma akti, tos visus atver un nolasa. Atver un nolasa arī tādus pēdējās gribas rīkojuma aktus, par kuriem apgalvo, ka tie ir nelikumīgi vai viltoti. Nolasot pēdējās gribas rīkojuma aktu, ievēro Civillikuma 785.panta noteikumus.

Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ir vairākos vienāda satura oriģināleksemplāros, nolasāms tikai viens no tiem.

Noraksta nolasīšana nav pielīdzināma oriģināla nolasīšanai, izņemot gadījumu, kad oriģināls ir nozudis vai nav iespējams to drīzumā iesniegt; tādā gadījumā ieinteresētajām personām tiesā jāpierāda, ka pēdējās gribas rīkojuma akts tiešām pastāv un, ja noraksts nav pienācīgi apliecināts, jāpierāda arī tā saturs.

273. Par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu taisa notariālo aktu (apliecība par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu), kurā norāda testamentā ietvertos novēlējumus un ziņas par to, vai:

1) zīmogi bijuši neskarti, ja akts bijis aizzīmogots;

2) bijuši iebildumi pret pēdējās gribas rīkojuma akta īstumu vai likumīgo spēku;

3) pēdējās gribas rīkojuma aktā nav nekādu īpatnību — labojumu, svītrojumu, dzēsumu, piemetinājumu.

Zvērināts notārs pats neierosina jautājumu par pēdējās gribas rīkojuma akta neatbilstību likumam.

274. Kad nolasīts testaments, kurā ir novēlējums vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, zvērināts notārs nosūta prokuroram izrakstu no testamenta kopā ar ziņām par testamenta izpildītāju vai to personu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kuras iesniegušas testamentu nolasīšanai.

275. Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kurš to nolasījis, paziņo par mantojuma atklāšanos un mantojuma pieņemšanas termiņiem pēdējās gribas rīkojuma aktā minētajām personām, kuras nav bijušas klāt šā akta nolasīšanā.

Paziņojumu nosūta ierakstītā vēstulē kopā ar izrakstu no notariālo aktu grāmatas par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu.

276. Ja saskaņā ar mantojumu reģistra ziņām mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, tas zvērināts notārs, kuram glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, informē šo zvērinātu notāru par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas laiku un vietu.

Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kuram glabāšanā bija nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, izrakstu no notariālo aktu grāmatas par šā akta atvēršanu un nolasīšanu kopā ar pēdējās gribas rīkojumiem ierakstītā vēstulē nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram.

277. Ja nepieciešams (293.pants), zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā izsludina mantojuma atklāšanos.

278. Ja testamentā ir norādīts termiņš mantojuma pieņemšanai, zvērināts notārs, nosakot mantošanas iesnieguma iesniegšanas termiņu, to ņem vērā.

279. Paziņojumā norādītajā termiņā testamentārajam mantiniekam ir tiesības iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu, bet personai, kuras tiesības ar pēdējās gribas rīkojumu ir aizskartas, — iesniegt iebildumus un apstrīdēt testamentu tiesā.

280. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināls glabājas tā zvērināta notāra lietās, kurš ved mantojuma lietu. Ieinteresētās personas var ar pēdējās gribas rīkojuma aktu iepazīties, mantiniekiem pēc viņu lūguma var izsniegt tā norakstus ar uzrakstu, ka pēdējās gribas rīkojuma akts ir nolasīts.

281. Iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, iesniegumam pievieno:

1) pēdējās gribas rīkojuma aktu, ja šis akts nav zvērināta notāra rīcībā;

2) mantojuma atstājēja miršanas apliecību;

3) pierādījumus par mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu;

4) mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu.

Iesniegumā norādāmi visi iesniedzējam zināmie mantinieki.

Šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti iesniegumam nav jāpievieno, ja tie ir mantojuma lietā.

Šajā pantā minēto iesniegumu zvērināts notārs apliecina šā likuma 139.⁵ pantā noteiktajā kārtībā un brīdina iesniedzēju par kriminālatbildību.

282. Ja zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, saņem tiesas paziņojumu, ka celta prasība par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, viņš aptur lietvedību mantojuma lietā līdz strīda izšķiršanai tiesā.

283. Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ar tiesas spriedumu atzīts par spēkā neesošu pilnā apjomā, zvērināts notārs aicina likumiskos mantiniekus izteikt gribu par mantojuma pieņemšanu vai tā atraidīšanu.

284. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā (mantojuma apliecību) un norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) mantošanas pamatu;

4) mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas laiku un vietu);

5) mantojamās mantas sastāvu.

Zvērināts notārs uz pēdējās gribas rīkojuma akta taisa apliecinājuma uzrakstu par tā nolasīšanu un stāšanos likumīgā spēkā kopumā vai daļā.

285. Notariālo aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā zvērināts notārs taisa pēc tam, kad izbeidzies mantojuma atstājēja norādītais termiņš mantojuma pieņemšanai, bet, ja tāds nav norādīts, — paša zvērināta notāra vai likumā noteiktais termiņš mantojuma pieņemšanai.

286. Ja pēdējās gribas rīkojuma aktu tiesa ir atzinusi par spēkā neesošu daļā, zvērināts notārs taisa aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā pārējā daļā.

287. Pēdējās gribas rīkojuma akts ar zvērināta notāra uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā tiek pievienots notariālā akta par pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā mantojuma apliecības oriģinālam, bet mantiniekiem vai testamenta izpildītājam izsniedz notariālā akta izrakstus.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

288. Par mantojamās mantas apsardzību gādā zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu.

289. Mirušās personas mantu apsargāt var lūgt:

1) mantinieks;

2) testamenta izpildītājs vai mantojuma aizgādnis;

3) mirušās personas darbavietas administrācija — bet tikai attiecībā uz darbavietas naudu, lietām vai dokumentiem, kas palikuši mirušās personas mantā;

4) kreditori — attiecībā uz tādām pretenzijām, kas viņiem ar tiesas spriedumu piespriestas vai nodrošinātas. Šajā gadījumā apsargājama tikai tā mantojamās mantas daļa, ar kuru pietiek minēto pretenziju apmierināšanai.

290. Likumā noteiktajos gadījumos (Civillikuma 659.pants) zvērināts notārs gādā par mantojuma apsardzību pēc jebkuras personas paziņojuma, ja viņam droši zināms par mantojuma atstājēja nāvi.

291. Atzinis, ka ir pamats mantojuma apsardzībai, zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju veikt visas nepieciešamās darbības mantojuma apsardzībai.

292. Mantojuma apsardzības līdzekļi ir mantojamās mantas:

1) aizzīmogošana;

2) aprakstīšana un novērtēšana;

3) nodošana glabāšanā.

Zvērināts notārs, pamatojoties uz mantojuma lietu, aicinājumā norāda uz attiecīga mantojuma apsardzības līdzekļa piemērošanu vai nepieciešamību.

293. Mantojuma atklāšanos zvērināts notārs izsludina pēc ieinteresēto personu lūguma vai pēc sava ieskata (Civillikuma 659. un 665.pants) gadījumos, kad:

1) mantinieki nav zināmi;

2) nav droši zināms, ka mantojuma tiesību pieteicēji ir vienīgie un tuvākie mantinieki;

3) mantinieki ir zināmi, bet negrib vai nevar pieņemt mantojumu vai izteic vēlēšanos to pieņemt ne citādi kā uz inventāra tiesības pamata;

4) mantiniekiem, testamenta izpildītājiem vai mantojuma aizgādnim nav zināmi uz mantojamo mantu gulošie parādi.

295. Iesniegums par izsludināšanu iesniedzams zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu, bet, ja mantojuma lieta nav uzsākta, — šā likuma 251.pantā minētajam zvērinātam notāram.

296. Izsludināšanas iesniegumā norāda:

1) apstākļus, uz kuriem dibināts lūgums par izsludināšanu, un pierādījumus, kas to apstiprina;

2) lietā ieinteresētās personas, kas pieteicējam zināmas, un šo personu dzīvesvietu.

297. Sludinājumā zvērināts notārs uzaicina pieteikties visus tos, kuriem kā mantiniekiem, kreditoriem vai kā citādi ir kādas tiesības uz mantojumu. Uzaicinājuma termiņš, ja likumā nav noteikts citādi, nosakāms pēc zvērināta notāra ieskatiem. Tas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no uzaicinājuma publicēšanas dienas.

298. Ja izsludināšana notiek sakarā ar testamenta nolasīšanu, zvērināts notārs ar sludinājumu uzaicina personas, kurām ir iebildumi pret testamentu, pieteikt savas tiesības, norādot, ka pretējā gadījumā testaments tiks atzīts par likumīgā spēkā stājušos.

299. Šā likuma 297. un 298.pantā minētie sludinājumi ir apvienojami.

300. Sludinājums par mantojuma atklāšanos publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet, ja mantojamās mantas vērtība pēc zvērināta notāra rīcībā esošajām ziņām nepārsniedz tūkstoš latus, sludinājums izliekams zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.

Par izsludināšanu un sludinājuma saturu zvērināts notārs nekavējoties paziņo viņam zināmām ieinteresētajām personām un Latvijas Zvērinātu notāru padomei iekļaušanai mantojumu reģistrā.

301. Ja mantinieki nav izteikuši savu gribu pieņemt mantojumu, personas, kurām ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūti, pēcmantinieki), kā arī mantojuma atstājēja kreditori un legatāri var iesniegt zvērinātam notāram atbilstoši šā likuma 293.panta noteikumiem iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu (Civillikuma 697. un 698.pants).

302. Iesniegumā par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu norāda:

1) mantot aicinātās personas, ja tās ir zināmas;

2) mantošanas pamatu (mantošana, pamatojoties uz likumu, testamentu vai mantojuma līgumu);

3) iesniedzēja pretenziju uz mantojumu.

303. Zvērināts notārs nepārbauda iesniedzēja pretenzijas pareizību.

304. Ja mantinieki ir zināmi, zvērināts notārs, neizsludinot mantojuma atklāšanos, aicina iesniegumā norādītos mantiniekus, nosakot termiņu atbilstoši šā likuma 297.pantam, paziņot, vai viņi vēlas mantojumu pieņemt vai to atraidīt (Civillikuma 697. un 698.pants).

305. Ja mantinieki iesniedzējam nav zināmi, zvērināts notārs laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina mantojuma atklāšanos, uzaicina mantiniekus, nosakot termiņu atbilstoši šā likuma 297.pantam, un paziņo par to zināmajiem mantiniekiem un Latvijas Zvērinātu notāru padomei iekļaušanai mantojumu reģistrā.

307. Iesniegumu par mantojuma pieņemšanu uz inventāra tiesības (Civillikuma 709.pants) pamata var iesniegt divu mēnešu laikā no dienas, kad mantiniekiem kļuvis zināms par mantojuma atklāšanos.

308. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju, bet, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas, — attiecīgo pagasttiesu sastādīt inventāra sarakstu

309. Iesniegumu par atteikšanos no mantošanas vai mantojuma atraidīšanu (Civillikuma 609., 651., 689. un 775.—783.pants) rakstveidā var iesniegt zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu.

310. Likumiskie mantinieki var iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās.

311. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

312. Mantošanas iesniegumam pievieno:

1) mantojuma atstājēja miršanas apliecību;

2) pierādījumus par mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu;

3) mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu;

4) pierādījumus, kas apstiprina iesniedzēja tiesības mantot;

5) ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem.

Šajā pantā minēto iesniegumu zvērināts notārs apliecina šā likuma 139.⁵ pantā noteiktajā kārtībā un brīdina iesniedzēju par kriminālatbildību.

313. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs šajā likumā noteiktajos gadījumos izsludina mantojuma atklāšanos.

314. Apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek tikai pēc tam, kad izbeidzies sludinājumā vai likumā noteiktais mantojuma pieņemšanas termiņš.

315. Ja rodas strīds par mantojuma tiesībām, tas izšķirams tiesā prasības kārtībā.

316. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma (mantojuma apliecību), kurā norāda, vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu.

317. Atzīstot mantojuma tiesības, likumam neatbilstošas mantinieku savstarpējās vienošanās nav ņemamas vērā.

318. Mantojuma apliecībā norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) mantošanas pamatu;

4) mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, — dzimšanas laiku un vietu);

5) mantinieku mantojuma daļu, domājamo daļu lielumu;

6) mantojamās mantas sastāvu.

319. Mantojuma apliecību paraugus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.

320. Mantojumu dala mājas kārtībā vai pie notāra, izņemot gadījumu, kad pastāv līdzmantinieku strīds par mantojuma sadali.

321. Sastādot mantojuma sadales projektu, zvērināts notārs uzaicina visus līdzmantiniekus.

Zvērināts notārs veic darbības, lai tuvinātu pušu viedokļus un panāktu vienošanos.

322. Zvērināts notārs, kurš sastāda mantojuma sadales projektu, var aicināt zvērinātu tiesu izpildītāju sastādīt mantas aprakstes aktu un, ja nepieciešams, pieaicināt ekspertu mantas novērtēšanai.

323. Mantojuma sadales projektā zvērināts notārs pamato tajā noteikto mantojuma sadales kārtību.

324. Ja līdzmantinieki piekrīt zvērināta notāra sastādītajam mantojuma sadales projektam, zvērināts notārs vienošanos par mantojuma sadali attiecīgi apliecina.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

1. Ja par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā zvērinātu notāru amata atlīdzības takse nosaka atšķirīgas likmes, abos gadījumos piemērojama zemākā likme.

2. Valsts nodeva par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā ir viens lats. Šajos gadījumos valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā iekasējama pirms šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

3. Šā likuma 9.panta 3.punkta "b" apakšpunkts stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī un piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2012.gada 1.janvāra.

4. (Izslēgts ar 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

5. Šā likuma 147.panta 3.punkts piemērojams personām, kuras tiek ieceltas amatā pēc 2003.gada 1.janvāra.

6. Gadījumos, kad likums gribas izteikumiem nosaka notariālu apliecinājumu, publisku apliecinājumu vai apliecinājumu uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs taisa notariālo aktu (82.pants). Gadījumos, kad likums nosaka parakstu notariālu apliecināšanu, publisku apliecināšanu vai apliecināšanu uzrādījuma kārtībā, zvērināts notārs apliecina arī rīcībspēju.

7. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.aprīlim ir spēkā Tieslietu ministrijas 1998.gada 17.februāra ieteikumi "Atlīdzības takse par zvērinātu notāru sniegto juridisko palīdzību" un Finanšu ministrijas 1995.gada 13.februāra noteikumi "Par Zvērinātu notāru profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumiem".

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 6.¹ pantā un 19.pantā minētos noteikumus.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)