Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 330 Par noteikumiem mežu ieskaitīšanai kategorijās un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izdalīšanaiPamatojoties uz Latvijas Republikas 1992. gada 21. maija likumu «Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu», Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj: 1. Apstiprināt pievienotos Noteikumus mežu ieskaitīšanai kategorijās un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izdalīšanai (tālāk tekstā - «Noteikumi») un noteikt, ka Noteikumi stājas spēkā ar 1993. gada 1. jūliju. 2. Meža ministrijai: 2.1. saskaņot ar Vides aizsardzības komiteju un līdz 1993. gada 20 jūlijam izstrādāt to mežu sarakstu {ar izvietojuma plānu), kuri minēti Noteikumu 2.1.1., 2.2.1., 3.11., 3.14., 3.16., 3.20. un 3.22. apakšpunktā; 2.2. līdz 1994. gada 3. maijam meža uzskaites (meža ierīcības) materiālos atbilstoši Noteikumiem grozīt meža kategorijas un īpaši aizsargājamus meža iecirkņus un noteikt to robežas dabā. 3. Noteikt, ka Noteikumi un tiem atbilstošie meža apsaimniekošanas un izmantošanas režīmi ir saistoši visā Ziemeļvidzemes reģionālajā dabas aizsardzības kompleksā (izveidots ar republikas Valdības 1990. gada marta lēmumu Nr. 75 «Par Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa izveidošanu un pasākumiem biosfēras rezervāta organizēšanai»), kā ari Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes paplašinātajā aizsargjoslā (izveidota ar republikas Valdības 1990. gada 18. jūnija lēmumu Nr. 30 «Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas paplašināšanu»). 4. Atzīt par spēku zaudējušiem republikas Valdības: 4.1. 1983. gada 15. marta lēmumu Nr. 109 «Par Latvijas PSR mežu ieskaitīšanu grupas un aizsardzības kategorijās»; 4.2. 1985. gada 16. augusta lēmumu Nr. 440 «Par grozījumiem Latvijas PSR Ministru Padomes 1983. gada 15 marta lēmumā Nr.109»; 4.3. 1987. gada 9. janvāra lēmuma Nr. 3 «Par grozījumiem Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumos» 1. punktu; 4.4. 1987. gada 30. decembra lēmuma Nr. 428 «Par atsevišķu Latvijas PSR Valdības lēmumu un rīkojumu grozīšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem» 1. punktu; 4.5. 1989. gada 19. oktobra lēmuma Nr. 221 «Par dažu Latvijas PSR Valdības lēmumu un rīkojumu grozīšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem» 2. punktu. Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS Latvijas Republikas meža ministrs K. ŠLAKOTA Rīgā 1993. gada 21. jūnijā APSTIPRINĀTI NOTEIKUMI
|
Pilsētas iedzīvotāju skaits (tūkst.) | Zaļās zonas meža parku un pilsētas mežu platība (ha) uz I iedzīvotāju |
Virs |
|
500 | 0,025 |
250-500 | 0,020 |
100-250 | 0,015 |
10-100 |
0,010 |
Pilsētām, kuru iedzīvotāju skaits nepārsniedz 10 tūkst., zaļās zonas meža parki jāiedala 50-100 ha platībā katrai.
Zaļās zonas meža parkos pēc Labklājības ministrijas priekšlikuma ieskaitāmi arī ārstniecības, veseļošanās vietu un kūrvietu sanitāras aizsardzības zonu meži;
2.2. II kategorijas meži - saudzējamie meži - ir:
2.2.1. aizsargājamo ainavu apgabalos ieskaitītie meži (atbilstoši likumdošanas un citos normatīvajos aktos apstiprinātajiem sarakstiem);
2.2.2. zaļās zonas mežsaimnieciskajos mežos ieskaitītie meži ap republikas pilsētām un ekoloģiski nelabvēlīgām pilsētām. Šie meži ap minētajām pilsētām izvietoti aptuvenu apļu veidā.
Pilsēta | Meža platība (tūkst, ha) |
Rīga | 160 |
Daugavpils, Liepāja |
14 |
Jelgava, Jūrmala, Rēzekne, Ventspils |
7 |
Brocēni, Cēsis, Jēkabpils, Ogre, Olaine, Līvāni, Tukums, Valmiera | 5 |
2.2.3. vides aizsardzības mežos ieskaitītie meži to valsts mežniecību izraudzītajās teritorijās, kuras atrodas pie Baltijas jūras un Rīgas jūras līča (izņemot šo Noteikumu 2.1, 2.2.1. un 2.2.2. apakšpunkta minētos mežus);
2.3. III kategorijas meži - saimnieciskie meži - ir visi pārējie republikas meži.
Meži kategorijās ieskaitāmi veseliem meža kvartāliem.
3. II un III meža kategorijā izdalāmi šādi īpaši aizsargājami meža iecirkņi:
Nr. p.k. |
Nr. īpaši aizsargājami p. k. meža iecirkņi |
Izdalīšanas kritēriji |
1. | Meža puduri | Nelieli (mazāki par 1 ha) meža gabali lauksaimniecības zemju vidū |
2. | Meži gravu nogāzēs | Meži, kas aug uz nogāzēm, kuru slīpums pārsniedz 15 grādu |
3. | Ūdens vai vēja erozijas apdraudēti meži | Pēc taksatora ieskatiem |
4. | Meži gar upju vai ezeru krastiem |
Daugavai - 500 m plata josla abos
krastos
Gaujai - no Lejasciema līdz ietekai jūrā - 500 m plata josla abos krastos Gaujai - no izteces līdz Lejasciemam - 300 m plata josla abos krastos Lielupei - 300 m plata josla abos krastos Ventai - 500 m plata josla abos krastos Pārejām virs 100 km garām upēm - 300 m plata josla abos krastos 25 - 100 km garām upēm - 100 m plata josla abos krastos 10 - 25 km garām upēm - 50 m plata josla abos krastos Ja upei ir izteikta paliene, tad krasta aizsardzības iecirknis nosakāms palienes platumā Ezeriem virs 1000 ha - 500 m plata josla 101 - 1000 ha lieliem ezeriem - 300 m plata josla 25-100 ha lieliem ezeriem - 100 m plata josla 10 - 25 ha lieliem ezeriem - 50 m plata josla |
5. | Meži ap ārstniecības iestādēm un avotiem | Meži aptuveni 1 km rādiusā ap ārstniecības iestādi vai avotu |
6. | Medņu riestu meži | Meži aptuveni 300 m rādiusā ap riestu vietām (saskaņā ar Meža ministrijas apstiprinātu sarakstu) |
7. | Meži gar autoceļiem |
I tehniskās kategorijas autoceļiem - 200 m plata josla abās
pusēs
II tehniskās kategorijas autoceļiem - 100 m plata josla abās pusēs III tehniskās kategorijas autoceļiem - 60 m plata josla abās pusēs |
8. | Meži gar platsliežu dzelzceļiem | 200 m plata josla platsliežu dzelzceļa abās pusēs |
9. | Ģenētisko rezervātu meži | Pēc Meža ministrijas apstiprināta saraksta |
10. | Zinātnisko pētījumu objekti un meža monitoringa punkti | Pēc Meža ministrijas apstiprināta saraksta |
11. | Parki un dendrologiskie stādījumi | Pēc Latvijas Republikas Valdības apstiprināta saraksta |
12. | Citi parki un dendroloģiskie stādījumi | Pēc taksatora ieskatiem |
13. | Citu aizsargājamu ainavu meži | Pēc taksatora ieskatiem ārpus aizsargājamo ainavu apgabaliem |
14. | Ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko liegumu meži | Pēc Latvijas Republikas Valdības apstiprināta saraksta |
15. | Citu aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko objektu meži | Pēc taksatora ieskatiem |
16. | Meži ap aizsargājamiem dzirnavu dīķiem | Pēc Latvijas Republikas Valdības apstiprināta saraksta |
17. | Meži ap citām aizsargājamām ūdenskrātuvēm | Pēc taksatora ieskatiem |
18. | Segaudzes | Pēc taksatora ieskatiem |
19. | Audzes ar izciliem kokiem | Pēc taksatora ieskatiem |
20. | Aizsargājami dižkoki, svešzemju, īpatnēji un kultūrvēsturiski koki | Pēc Latvijas Republikas Valdības apstiprināta saraksta |
21. | Citi aizsargājami dižkoki, svešzemju, īpatnēji un kultūrvēsturiski koki | Pēc taksatora ieskatiem |
22. | Aizsargājamu augu un dzīvnieku meža biotopi | Pēc Latvijas Republikas Valdības apstiprināta saraksta |
23. | Saudzēs kvartāli | Pēc Meža ministrijas apstiprināta saraksta |
24. | Audzes - etaloni | Pēc taksatora ieskatiem |
25. | Kultūras pieminekļu meži |
Pēc Latvijas Republikas Valdības apstiprināta saraksta.
Ja pieminekļiem nav noteikta aizsardzības zona, ap pieminekļiem lauku apvidos īpaši aizsargājami meža iecirkņi izdalāmi 500m rādiusā, pilsētās - 100 m rādiusā. |
Īpaši aizsargājami meža iecirkņi izdalāmi veseliem taksācijas nogabaliem.
4. Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma «Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu» 18. pantu Vides aizsardzības komiteja dod rakstiskus norādījumus par to īpaši aizsargājamo dabas teritoriju - mežu - ieskaitīšanu kategorijās vai īpaši aizsargājamos meža iecirkņos, kuras tiek izdalītas pēc šo Noteikumu apstiprināšanas.
5. Domstarpības meža kategoriju un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izdalīšanas jautājumos izšķir Meža ministrija saskaņā ar Valsts ekoloģiskās ekspertīzes atzinumu.
Latvijas Republikas meža ministrs K. ŠĻAKOTA