Aizsargājamie meži ir meži, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt vides aizsardzību.

Cirsmu fonds ir konkrētajam gadam iestigotās un novērtētās cirsmas.

Citas cirtes ir starpcirtes veids, ko izmanto nemeža zemju atbrīvošanai no koku vai krūmu apauguma vai arī meža zemju transformācijai nemeža zemēs.

Galvenā cirte ir cirtes veids koksnes galvenās ražas ievākšanai pēc tam, kad audze sasniegusi cirtmeta vecumu.

Koku ciršanas biļete ir vienota parauga dokuments — kokmateriālu sagatavošanas atļauja.

Kopšanas cirte ir starpcirtes veids meža sastāva, krājas vai ainavas veidošanai.

Meža aizsardzība ir pasākumu komplekss meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku nodarīto bojājumu un citu bojājumu novēršanai.

Meža apsardzība ir pasākumu komplekss, kas vērsts pret meža ugunsgrēkiem, meža izmantošanas noteikumu pārkāpumiem un citu rīcību, kas kaitē mežam un apkārtējai videi, kā arī nodara zaudējumus mežsaimniecībai.

Meža atjaunošana ir apmežošanas pasākumu komplekss platībās, kuras nav apklātas ar mežu.

Meža ieaudzēšana ir apmežošanas pasākumu komplekss platībās, kur pirms tam mežs nav audzis.

Meža kategorija ir iedalījuma vienība, kas noteikta, lai mežus varētu iedalīt atkarībā no to tautsaimnieciskās un ekoloģiskās nozīmes vai galvenā uzdevuma (funkcijas):

Meža kopšana ir pasākumu komplekss meža izaudzēšanai pēc tā atjaunošanas (ieaudzēšanas).

Meža kvalitāte ir meža kā ekosistēmas vērtējums atkarībā no kokaudžu produktivitātes un stabilitātes.

Meža produkcija ir iegūtie meža resursi.

Meža produktivitāte ir kopējais kokaugu krājas pieaugums audzes mūžā.

Meža ražība ir kokaugu krājas pieaugums kubikmetros uz vienu hektāru gadā.

Meža resursi ir mežmateriāli un meža blakusizmantošanas produkti.

Meža stabilitāte ir meža kā ekosistēmas spēja izlīdzināt dažādu faktoru gadījuma rakstura svārstību ietekmi un saglabāt esošo stāvokli.

Meža zemes ir lauku apvidu un pilsētu zemes, kas apklātas ar mežu, vai arī zemes, kas nav apklātas ar mežu, bet paredzētas meža audzēšanai saskaņā ar valsts zemes kadastra materiālos noteikto zemes lietošanas veidu.

Meža zīme ir vienota parauga dokuments — sveķu vai sulu, celmu lūku, mizu, zaru, zaleņa, eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu, kā arī meža blakusizmantošanas produktu ieguves atļauja.

Mežmateriāli ir kokmateriāli (stumbri un žagari), sveķi un sulas, celmi, lūki, mizas, zalenis, eglītes, meijas un citi dekoratīvie materiāli.

Nemeža zemes ir lauku apvidu un pilsētu zemes, kas nav apklātas ar mežu un nav paredzētas meža audzēšanai, bet nodotas lietošanā tādiem zemes lietotājiem, kuru galvenais uzdevums ir mežsaimniecība.

Nogabals ir meža inventarizācijas pamatvienība, kas platības, taksācijas rādītāju un saimnieciskās nozīmes ziņā aizņem tādu viendabīgu teritoriju, kurai piemērojams viens apsaimniekošanas režīms.

Rekonstruktīvā cirte ir starpcirtes veids mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai ar vērtīgām.

Saimnieciskie meži ir meži, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt kokmateriālu ražošanu.

Sanitārā cirte ir starpcirtes veids meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku un citādi bojāto, sauso, vēja gāzto un lauzto koku izvākšanai.

Saudzējamie meži ir meži, kuru apsaimniekošanā līdzvērtīgi jāsavieno vides aizsardzības un kokmateriālu ražošanas uzdevumi.

Starpcirte ir cirtes veids koksnes starpražas ievākšanai jaunaudzēs un vidēja vecuma audzēs.

Valdošā suga ir tā koku suga, kurai nogabalā ir lielākā krāja.

Vecumklase ir iedalījuma vienība audžu sadalīšanai pēc vecuma. Skuju kokiem viena vecumklase aptver 20 gadus, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadus, baltalksnim — 5 gadus.

1. pants. Likuma uzdevumi

Latvijas Republikas likuma «Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu» uzdevumi ir:

— nodrošināt meža kā ekosistēmas aizsardzību;

— regulēt meža apsaimniekošanas un izmantošanas pamatnoteikumus.

— aizsargāt meža apsaimniekotāju un izmantotāju tiesības.

Meža apsaimniekošana ir zemes lietošana meža audzēšanai lauku apvidu un pilsētu zemēs, kas piešķirtas lietošanā mežsaimniecības vajadzībām, vai atsevišķu tādu zemes gabalu lietošana šim nolūkam, kuri atrodas citiem mērķiem piešķirtajos zemes lietojumos.

Meža izmantošana ir tā ekoloģisko īpašību izmantošana un meža resursu ieguve.

2. pants. Republikas meža fonds

Republikas meža fondu veido:

— meža un nemeža zemes, kas piešķirtas lietošanā mežsaimniecības vajadzībām;

— meža zemes, kas atrodas citiem mērķiem piešķirtajos zemes lietojumos.

Par meža zemēm atzīstamas lauku apvidu un pilsētu zemes, kas apklātas ar mežu, vai arī zemes, kas nav apklātas ar mežu, bet paredzētas meža audzēšanai saskaņā ar valsts zemes kadastra materiālos noteikto zemes lietošanas veidu.

Nemeža zemes ir pārējās mežsaimniecības vajadzībām piešķirtās zemes, ko neaizņem mežs.

Latvijas Republikas valsts mežus veido:

— Latvijas Republikas bijušās Zemkopības ministrijas Meža departamenta rīcībā bijušās zemes pēc stāvokļa 1940. gada 21. jūlijā;

— meža fonda zemes, kas valsts mežu sastāvā iekļautas pēc 1940. gada 21. jūlija, ja tās piešķirtas valsts virsmežniecībām.

4. pants. Maksa par meža apsaimniekošanu un izmantošanu

Mežu apsaimniekošanā nodod bez maksas. Maksu (nodokļus) aprēķina par meža ekoloģisko īpašību un resursu izmantošanu saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 10. septembra likumu «Par valsts ieņēmumiem no meža resursu realizācijas».

5. pants. Republikas meža fonda pārvaldīšana

Republikas meža fondu atbilstoši savai kompetencei pārvalda Latvijas Republikas Augstākā Padome, Latvijas Republikas Ministru Padome un tās institūcijas, kā arī rajonu, pilsētu un pagastu Tautas deputātu padomes.

6. pants. Latvijas Republikas Augstākās Padomes kompetence meža apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā

Meža apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā Latvijas Republikas Augstākā Padome:

1) organizē Latvijas Republikas meža fonda pārvaldīšanu, meža apsaimniekošanas un izmantošanas kontroli;

2) pēc Latvijas Republikas Ministru Padomes un Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas savstarpēji saskaņota priekšlikuma apstiprina ciršanas tāmi turpmākajiem pieciem gadiem republikai kopumā;

3) nosaka meža privatizācijas un īpašuma tiesību maiņas kārtību.

8. pants. Rajona, pilsētas un pagasta Tautas deputātu padomes kompetence meža apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā

Rajona, pilsētas un pagasta Tautas deputātu padomes kompetenci meža apsaimniekošanas un izmantošanas attiecību regulēšanā nosaka Latvijas Republikas likumi par pašvaldībām.

9. pants. Republikas meža fonda zemju piešķiršana lietošanā

Republikas meža fonda zemes piešķir lietošanā Latvijas Republikas zemes likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

10. pants. Republikas meža fonda zemju iznomāšana

Tie republikas meža fonda zemes lietotāji, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā vai pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām, var savas zemes uz nomas līguma pamata iznomāt fiziskajām un juridiskajām personām mērķiem, kas ir vai nav saistīti ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu.

Ja republikas meža fonda zemes iznomā mērķiem, kas ir saistīti a meža apsaimniekošanu un izmantošanu, tad:

— nomnieks iegūst pirmtiesības uz visiem šā likuma 33. panta minētajiem meža izmantošanas veidiem bez tiesībām nodot tās tālāk;

— nomas līgums jānoslēdz uz laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem;

— iznomātās zemes atsavina bez kompensācijas, ja nomnieks nepilda nomas līguma saistības.

Ja republikas meža fonda zemes iznomā mērķiem, kas nav saistīti ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu (smilts, grants, kūdras un citu derīgo izrakteņu ieguvei), tad:

— zemes var nodot īstermiņa (līdz pieciem gadiem) vai ilgtermiņa (uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem) nomā;

— nomniekam pirms zemju nodošanas iznomātājam tās jārekultivē un jāapmežo, ja vien nomas līgumā nav noteikta cita kārtība;

— iznomātās zemes atsavina bez kompensācijas, ja nomnieks divus gadus pēc kārtas neapgūst iznomāto zemi vai citādi pārkāpj nomas līguma saistības.

Republikas meža fonda zemes nevar iznomāt ceļu, grāvju, kanālu, cauruļvadu, elektrolīniju un sakaru līniju ierīkošanai, kā arī ražošanas, sabiedrisko un individuālo ēku celtniecībai.

11. pants. Republikas meža fonda zemju piešķiršana daļējā lietošanā

Republikas meža fonda zemes var piešķirt daļējā lietošanā tikai starpsaimniecību novadgrāvju ierīkošanai un uzturēšanai.

12. pants. Republikas meža fonda zemju atņemšana un transformēšana citām vajadzībām

Republikas meža fonda zemes to lietotājiem atņem zemes lietošanas tiesību izbeigšanas gadījumā tādā kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnija likuma «Par zemes lietošanu un zemes ierīcību» 33. pantā.

Meža zemes tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar meža apsaimniekošanu vai izmantošanu, transformē minētā likuma 31. pantā noteiktajā kārtībā.

13. pants. Koku izciršana, ja meža zemes iznomā, atņem vai transformē vajadzībām, kas nav saistītas ar meža apsaimniekošanu vai izmantošanu

Ja meža zemes iznomā, atņem vai transformē vajadzībām, kas nav saistītas ar meža apsaimniekošanu vai izmantošanu, vietējā valsts virsmežniecība dod savu atzinumu par koku grupu un atsevišķu koku saglabāšanu vai izciršanu. Strīdu gadījumos jautājumu izlemj Latvijas Republikas Meža ministrija.

Fiziskajām vai juridiskajām personām, kam zeme piešķirta lietošanā vai iznomāta bez tiesībām izcirst kokus, jānodrošina augošo koku grupu saglabāšana un kopšana atbilstoši šā likuma 3. vai 20. panta prasībām.

14. pants. Ar meža apsaimniekošanu saistītu objektu, ēku, būvju un komunikāciju celšana republikas meža fonda zemēs

Fiziskās un juridiskās personas, kam mežs nodots apsaimniekošanā, savās meža fonda zemēs ar valsts meža dienesta atļauju var celt meža apsaimniekošanai nepieciešamos objektus, ēkas, būves un komunikācijas, neatlīdzinot mežsaimniecībai nodarītos zudumus.

15. pants. Meža stāvokli ietekmējošu objektu, ēku, būvju un komunikāciju izvietošana, projektēšana, celšana un nodošana ekspluatācijā

Izvietojot, projektējot, ceļot un nododot ekspluatācijā objektus, ēkas, būves un komunikācijas vai ieviešot jaunas tehnoloģijas, kas var negatīvi ietekmēt meža stāvokli, jāparedz un jāveic pasākumi meža aizsargāšanai pret pārplūšanu un pārpurvošanos, kā arī pret notekūdeņu, dūmgāžu, toksisko vielu, rūpniecības un sadzīves atkritumu, atlieku un sārņu kaitīgo ietekmi. Aizliegts izmantot tehnoloģijas un ekspluatēt objektus, ja nav veikti minētie pasākumi.

Izvietojot, projektējot, ceļot un ekspluatējot iedzīvotāju atpūtai izmantojamus objektus republikas meža fonda zemēs, jāparedz un jāveic pasākumi meža saglabāšanai.

Meža stāvokli ietekmējošu objektu, ēku, būvju un komunikāciju izvietojums, celtniecības projekti un būvatļaujas, kā arī objektu nodošanā ekspluatācijā jāsaskaņo ar valsts meža dienestu.

16. pants. Izpētes darbu veikšana republikas meža fonda zemēs

Fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus, kas saistīti ar ģeoloģiskajiem, ģeodēziskajiem un citiem izpētes darbiem, kurus veic republikas meža fonda zemēs, nosaka Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnija likuma «Par zemes lietošanu un zemes ierīcību» 34. un 35. pants.

17. pants. Meža iedalījums kategorijās

Visus republikas mežus pēc to ekoloģiskās un tautsaimnieciskās nozīmes iedala trīs kategorijās:

I kategorija — aizsargājamie meži (valsts rezervātu, nacionālo parku, komplekso dabas liegumu, dabas parku un preterozijas meži, kā arī zaļo zonu mežaparki);

II kategorija — saudzējamie meži (aizsargājamo ainavu apgabalu meži, zaļo zonu mežsaimnieciskie meži un citi meži, kam ir svarīga nozīme vides aizsardzībā);

III kategorija — saimnieciskie meži (pārējie meži).

18. pants. Kārtība, kādā mežu ieskaita kategorijās

Kārtību, kādā mežu ieskaita noteiktā kategorijā, nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju. Meža iedalījums kategorijās jāpārskata pirms kārtējo meža ierīcības darbu veikšanas, bet ne retāk kā reizi 10 gados, ievērojot ekoloģisko un tautsaimniecisko lietderību.

Valsts rezervātu, nacionālo parku, komplekso dabas liegumu un dabas parku mežu apsaimniekošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas apstiprinātie nolikumi.

Ja Latvijas Republikas Augstākā Padome vai Latvijas Republikas Ministru Padome pieņem lēmumu par dabas, kultūrvēsturisko un citu īpaši aizsargājamo objektu izveidošanu republikas meža fondā, Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejai jānorāda, kurā kategorija ieskaitāmi šā objekta meži.

Meža kategoriju robežas dabā nosaka valsts mežierīcības dienests .

20. pants. Meža apsaimniekošanas saturs

Ievērojot meža ekoloģisko un tautsaimniecisko nozīmi, neatkarīgi no tā, kam tas nodots, meža apsaimniekošana ietver:

1) meža ūdens saglabāšanas, klimata regulēšanas un citu ekoloģisko īpašību pastiprināšanu vides stāvokļa uzlabošanai.

2) meža atjaunošanu, ieaudzēšanu, kopšanu, tā ražības un kvalitātes paaugstināšanu;

3) meža aizsardzību pret kaitēkļiem, slimībām un citiem bojātājiem;

4) meža apsardzību pret ugunsgrēkiem un meža patvaļīgu izmantošanu;

5) meža apsaimniekošanai nepieciešamo objektu būvi un uzturēšanu, arī meliorācijas sistēmu un ceļu būvi un uzturēšanu.

21. pants. Meža apsaimniekotāji

Republikas meža fonda apsaimniekošanu veic tās fiziskās un juridiskās personas, kurām attiecīgā zeme piešķirta lietošanā saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 21. jūnija likumu «Par zemes lietošanu un zemes ierīcību».

Mežu nevar nodot apsaimniekošanā, nepiešķirot lietošanā zemi.

22. pants. Tiesības un pienākumi meža apsaimniekošanā

Juridiskajām un fiziskajām personām, kam mežs nodots apsaimniekošanā, ir pirmtiesības uz visiem meža izmantošanas veidiem, kas noteikti šā likuma 33. pantā. Izņēmums ir valsts meži, kuru izmantošanas kārtību regulē Latvijas Republikas Ministru Padome.

Meža apsaimniekotāju pienākums ir nodrošināt šā likuma 20. pantā minēto prasību izpildi. Šo prasību izpildei meža apsaimniekotājs var slēgt saimnieciskus līgumus ar jebkuru fizisko vai juridisko personu.

Ja meža apsaimniekotājs nepilda meža apsaimniekošanas prasības, viņam atņem attiecīgās zemes lietošanas tiesības ar tās institūcijas lēmumu, kas piešķīrusi zemi. Ja mežsaimniecībai nodarīti zaudējumi vai zudumi, tie jāatlīdzina šā likuma sešpadsmitajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

Valsts un pašvaldību institūcijām aizliegts iejaukties meža apsaimniekotāju darbībā, ja tie nepārkāpj Latvijas Republikas zemes un meža likumdošanas aktus.

23. pants. Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas veidi un paņēmieni

Izcirtumos un degumos mežs jāatjauno, bet citās zemēs, kas paredzētas jauna meža izveidošanai, mežs jāieaudzē.

Mežs tiek atjaunots un ieaudzēts mākslīgi (ierīkojot meža kultūras) vai atjaunojas un ieaug dabiski (ar mežsaimniecisku pasākumu veikšanu vai bez tās).

Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Meža ministrijas apstiprinātie noteikumi.

24. pants. Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas kārtība

Platības, kurās paredzēta meža mākslīga atjaunošana, jāapsēj vai jāapstāda ne vēlāk kā trīs gadus pēc izciršanas (ieskaitot ciršanas gadu).

Meža sēklu ievākšanas vietas norāda valsts virsmežniecība. Lai izmantotu ārpus Latvijas Republikas ievāktās meža sēklas, nepieciešama Latvijas Republikas Meža ministrijas atļauja. Meža sēšanai un stādāmā materiāla izaudzēšanai atļauts izmantot tikai pārbaudītu reproduktīvo materiālu. Apmežošanas darbu izpildei nepieciešamās sēklas, sējeņus un stādus nodrošina valsts virsmežniecība visiem meža apsaimniekotājiem kuri atrodas tās pārzinātajā teritorijā.

25. pants. Meža izstrādātāja pienākumi meža atjaunošanā

Ja meža apsaimniekotājs nav noteicis citu kārtību, meža kultūru ierīkošana un mežsaimnieciskie pasākumi meža dabiskajai atjaunošanai jāveic meža izstrādātājam. Šo darbu samaksas lielumu un kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

Lai finansiāli nodrošinātu meža atjaunošanas darbus, no meža izstrādātāju līdzekļiem izveido meža atjaunošanas fondu. Šā fonda izveidošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome.

26. pants. Jaunaudžu kopšana

Kopjot jaunaudzes, jāveido tāds koku sugu sastāvs un skaits, kas nodrošina augstvērtīgas mērķaudzes izveidošanos atbilstoši meža apsaimniekošanas mērķim.

Jaunaudžu kopšana jāveic ar tādam metodēm un paņēmieniem, kas nekaitē videi.

27. pants. Meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas pasākumi

Meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas galvenie pasākumi ir:

— selekcionēta reproduktīvā materiāla izmantošana meža atjaunošanai un ieaudzēšanai;

— meža kopšana starpcirtē;

— mazvērtīgu mežaudžu rekonstrukcija;

— meža hidrotehniskā meliorācija un ceļu būve;

— meža mēslošana.

28. pants. Meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas kārtība

Meža ražības un kvalitātes paaugstināšanas pasākumi meža apsaimniekotājam jāveic saskaņā ar meža apsaimniekošanas projektu. Valsts institūcijas nodrošina pasākumu izpildei nepieciešamos ilgtermiņa kredītus.

30. pants. Valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību uzdevumi meža aizsardzībā un apsardzībā

Latvijas Republikas Ministru Padome un pašvaldības piedalās meža aizsardzības un apsardzības pasākumu realizēšanā, iesaista meža ugunsgrēku dzēšanā iedzīvotājus, tehniku, transportlīdzekļus un valsts resursus. Ja nepieciešams, tās var aizliegt iedzīvotājiem apmeklēt mežu un iebraukt mežā ar transportlīdzekļiem.

31. pants. Latvijas Republikas Meža ministrijas uzdevumi meža aizsardzībā un apsardzībā

Latvijas Republikas Meža ministrija organizē meža aizsardzību un apsardzību visos republikas mežos, ir atbildīga par meža aizsardzības un apsardzības stāvokli zemēs, kas piešķirtas mežsaimniecības vajadzībām, un sniedz organizatorisku un tehnisku palīdzību visiem meža apsaimniekotājiem.

32. pants. Meža izmantošanas saturs

Meža izmantošana ir meža ekoloģisko īpašību izmantošana un meža resursu ieguve sabiedrības materiālo, atpūtas, veselības un citu vajadzību apmierināšanai. Meža izmantošanai jābūt nepārtrauktai un racionālai, tā nedrīkst būt noplicinoša.

Meža izmantošanas ierobežojumi ir atkarīgi tikai no meža ekoloģiskas un tautsaimnieciskās nozīmes, nevis no tā, kas ieguvis meža izmantošanas tiesības.

33. pants. Meža izmantošanas veidi

Meža izmantošanas veidi ir:

1) mežmateriālu sagatavošana:

— kokmateriālu (stumbru un žagaru) sagatavošana;

— sveķu un sulu ieguve;

— celmu, lūku, mizu, zaru, zaleņa, pumpuru, eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguve;

2) meža blakusizmantošana:

— siena pļaušana;

— lopu ganīšana;

— dravu izvietošana;

— meža sēklu vākšana meža atjaunošanas vajadzībām;

— savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguve;

— sūnu ieguve;

— meža izmantošana zinātniskās izpētes mērķiem;

— meža izmantošana atpūtai un veselības nostiprināšanai;

— meža izmantošana medību vajadzībām;

— meža izmantošana valsts aizsardzības vajadzībām.

Mežmateriālu sagatavošanas un meža blakusizmantošanas kārtību nosaka Latvijas Republikas meža likumdošanas akti.

34. pants. Meža izmantotāji

Meža izmantotāji var būt fiziskās personas, kuras mežu izmanto personiskajām vajadzībām vai uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī juridiskās personas, ja tās veic uzņēmējdarbību.

35. pants. Meža izmantotāju tiesības un pienākumi

Pirmtiesības uz jebkuru meža izmantošanas veidu ir meža apsaimniekotājam — zemes lietotājam.

Meža apsaimniekotājs savas tiesības izmantot mežu var nodot citām fiziskajām vai juridiskajām personām bez zemes lietošanas tiesību piešķiršanas.

Meža izmantotāju tiesības un pienākumus atbilstoši meža izmantošanas veidam nosaka šis likums un citi Latvijas Republikas meža likumdošanas akti.

Meža izmantošanas tiesības un kārtību valsts mežos nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome un uzrauga Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja.

36. pants. Meža izmantošanas uzsākšana

Meža izmantošanu var uzsākt pēc tam, kad valsts mežniecībā saņemta koku ciršanas biļete vai meža zīme. Citas meža izmantošanas rakstveida vai mutvārdu atļaujas ir nelikumīgas neatkarīgi no tā, kas tās ir devis.

Lai sagatavotu kokmateriālus, nepieciešams izņemt koku ciršanas biļeti.

Neizņemot koku ciršanas biļeti, kokus līdz 12 centimetriem diametrā krūšu augstumā un krūmus atļauts izcirst:

1) apmežojumu kopšanas nolūkā — līdz to transformēšanai ar mežu apklātajās zemēs;

2) nemeža zemēs;

3) zemēs, kas nodotas citiem lietošanas mērķiem. Meža zīme nepieciešama:

1) sveķu, sulu, celmu, lūku, mizu, zaru, zaleņa, pumpuru, eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguvei realizācijas nolūkos;

2) ārstniecības augu, sūnu un citu izejvielu ieguvei;

3) siena pļaušanai, lopu ganīšanai un dravu izvietošanai, ja to neveic meža apsaimniekotājs;

4) meža sēklu vākšanai, savvaļas ogu, augļu, riekstu un sēņu ieguvei realizācijas nolūkos;

5) meža izmantošanai zinātniskās izpētes mērķiem;

6) medībām;

7) meža izmantošanai valsts aizsardzības vajadzībām platībās, kas atrodas ārpus valsts aizsardzības mērķiem piešķirtajām zemēm. Bez meža zīmes atļauta:

1) sulu, zaru, eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguve personiskajām vajadzībām;

2) siena pļaušana, lopu ganīšana un dravu izvietošana, ja to veic meža apsaimniekotājs;

3) savvaļas ogu, augļu, riekstu un sēņu ieguve personiskajām vajadzībām;

4) meža izmantošana atpūtai un veselības nostiprināšanai. Meža izmantošanas vietas ierāda valsts mežniecība vai meža apsaimniekotājs.

37. pants. Meža izmantošanas apturēšana

Ja meža izmantotājs pārkāpj meža izmantošanas un atjaunošanas noteikumus, meža izmantošanu aptur Latvijas Republikas meža likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā līdz izdarītā pārkāpuma novēršanai.

38. pants. Meža izmantošanas tiesību izbeigšanās

Tiesības izmantot mežu izbeidzas, ja:

1) mainās meža apsaimniekotājs;

2) meža izmantotājs labprātīgi atsakās no meža izmantošanas;

3) izbeidzas meža izmantošanas termiņš;

4) meža izmantošana neatbilst atļautajam izmantošanas veidam;

5) meža izmantotājs pārkāpj šo likumu un meža izmantošanas noteikumus:

Pārējos gadījumos tiesības izmantot mežu var izbeigt tikai ar meža izmantotāja piekrišanu, kompensējot viņam radušos zaudējumus.

39. pants. Ciršu veidi, ciršanas paņēmieni un noteikumi

Latvijas Republikas mežos kokmateriālus sagatavo galvenajā cirtē un starpcirtē.

Galveno cirti lieto visu meža kategoriju pieaugušajās un pāraugušajās audzēs, bet Latvijas Republikas Meža ministrijas noteiktajā kārtībā — arī briestaudzēs. Galvenā cirte rezervātu mežos izņēmuma gadījumos ir pieļaujama ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas ikreizēju atļauju. Galvenajā cirtē pieļaujama kailcirte, pakāpeniskā cirte, izlases cirte un atsevišķu koku ciršana.

Starpcirti lieto jebkuras meža kategorijas jaunaudzēs un vidēja vecuma audzēs. Starpcirtē ir aizliegta rezervātu mežu stingrā režīma zonās un jebkuras meža kategorijas briestaudzes vecumu sasniegušajās audzēs. Starpcirtē ieskaita kopšanas, sanitārās, nekonstruktīvās un citas cirtes.

Kopšanas cirtē lieto izlases cirti meža sastāva, krājas vai ainavas veidošanai, sanitārajā cirtē — kailcirti un izlases cirti, rekonstruktīvajā cirtē — kailcirti, atsevišķu koku izciršanu (ja tie nav sasnieguši briestaudzes vecumu) un pameža izciršanu, bet citas cirtes — kailcirti.

Galvenās cirtes un starpcirtes noteikumus izstrādā un apstiprina Latvijas Republikas Meža ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.12.1992.)

40. pants. Cirtmeti

Cirtmets ir audzes vecums, ar kuru atļauta galvenā cirte.

Latvijas Republikā noteikti šādi mežaudžu cirtmeti:

Aizsargājamos mežos valsts mežierīcības dienests katrai mežaudzei nosaka individuālo cirtmetu, kas nevar būt mazāks par:

141 gadu — priežu, lapegļu un ozolu audzēm;

121 gadu — egļu un ošu audzēm;

91 gadu — bērzu, melnalkšņu un liepu audzēm;

51 gadu — apšu un papeļu audzēm;

31 gadu — baltalkšņu, blīgznu un vītolu audzēm.

Individuālos cirtmetus piemēro arī visu pārējo koku sugu mežaudzēm.

Plantāciju tipa mežaudzēm cirtmetus nosaka Latvijas Republikas Meža ministrija.

41. pants. Meža ciršanas tāme

Meža ciršanas tāme ir vienā gadā maksimāli pieļaujamais kokmateriālu izsniegšanas apjoms.

Galvenās cirtes un starpcirtes tāmi katram meža apsaimniekotāja mežam atsevišķi pa meža kategorijām un mežaudzi veidojošajām sugām 10—15 gadu ilgam laikposmam aprēķina valsts mežierīcības dienests. Aprēķināto meža ciršanas tāmi apstiprina Latvijas Republikas Meža ministrija.

Pagastam (rajonam) aprēķinātā meža ciršanas tāme ir pagasta (rajona) meža apsaimniekotāju ciršanas tāmju summa. Republikai aprēķinātā meža ciršanas tāme ir rajonu ciršanas tāmju summa. Republikas meža ciršanas tāmi pēc Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšlikuma, kas saskaņots ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju, turpmākajiem pieciem gadiem apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Galvenās cirtes tāmes pārsniegšana nav pieļaujama, izņemot nelielo (līdz 10 hektāriem) mežu apsaimniekotājus, kam atļauts vienā gadā izcirst mežu līdz 10 tāmju apmēram.

Starpcirtes tāmes pārsniegšanu var atļaut Latvijas Republikas Meža ministrija.

44. pants. Sveķu ieguve

Mežaudzes, kas noteiktā kārtībā paredzētas sveķu ieguvei, atsveķojamas pirms to nociršanas galvenajā cirtē. Šo mežaudžu nociršanu bez atsveķošanas vai pēc daļējas atsveķošanas var atļaut Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā.

45. pants. Sulu ieguve

Meža apsaimniekotāji var atļaut koku sulu rūpniecisko ieguvi ciršanai paredzētajās audzēs, bet ne agrāk kā piecus gadus pirms to nociršanas. Sulu rūpnieciskās ieguves vietas ierāda valsts mežniecība.

46. pants. Celmu ieguve

Celmu ieguves vietas un paņēmienus nosaka valsts mežniecība.

47. pants. Lūku, mizu, zaru, zaleņa un pumpuru ieguve

Lūkus, mizas, zarus, zaleni un pumpurus var iegūt tikai no nocirstiem kokiem. Koku ciršana šim nolūkam aizliegta. Lūku, mizu, zaru, zaleņa un pumpuru ieguves vietas ierāda meža apsaimniekotājs.

48. pants. Eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguve

Personiskajām vajadzībām cērtamo eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguves vietas ierāda meža apsaimniekotājs.

Realizācijas vajadzībām cērtamo eglīšu, meiju un citu dekoratīvo materiālu ieguves vietas ierāda valsts mežniecība.

49. pants. Siena pļaušana un lopu ganīšana

Siena pļaušana un lopu ganīšana, ja tā nekaitē mežaudzēm, atļauta ar meža apsaimniekotāja piekrišanu.

50. pants. Dravu izvietošana

Meža iecirkņus dravu izvietošanai piešķir meža apsaimniekotājs bez tiesībām cirst mežu, attīrīt meža platības un celt ēkas.

51. pants. Meža sēklu, savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguve

Meža sēklu vākšanas vietas un paņēmienus meža atjaunošanas vajadzībām nosaka valsts mežniecība. Savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes, ārstniecības augus un citas izejvielas fiziskās un juridiskās personas var iegūt pēc sava ieskata, ja valsts meža dienests, vides aizsardzības institūcija vai pašvaldība nav noteikusi citu kārtību.

Savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu un citu izejvielu ieguve veicama, nekaitējot mežam.

Tiesības iegūt savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes, ārstniecības augus un citas izejvielas šim nolūkam ierīkotajās plantācijās ir plantācijas apsaimniekotājam vai — ar viņa atļauju — citām fiziskajām un juridiskajām personām.

52. pants. Sūnu ieguve

Sūnu ieguvi var atļaut, ja tā nekaitē mežam. Sūnu ieguves vietas ierāda meža apsaimniekotājs.

53. pants. Meža izmantošana zinātniskās izpētes mērķiem

Zinātniskās izpētes iestādes pēc vienošanās ar meža apsaimniekotāju var saņemt mežu zinātniskās izpētes darbu veikšanai.

Zinātniskās izpētes mērķiem ierādītās meža platības izmantojamas atbilstoši zinātniskās izpētes darbu plāniem.

54. pants. Meža izmantošana atpūtai un veselības nostiprināšanai

Ar meža apsaimniekotāja piekrišanu mežu var izmantot iedzīvotāju atpūtas organizēšanai.

Iedzīvotāju atpūtas organizēšanā ieinteresētās fiziskās un juridiskās personas iekārto atpūtai paredzētās meža platības un gādā par iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanu. Izmantojot mežu šādām vajadzībām, meža izmantotājam jānodrošina meža vides un dabiskās ainavas saglabāšana.

Kārtību, kādā mežs izmantojams organizētai iedzīvotāju atpūtai un veselības nostiprināšanai, nosaka meža apsaimniekotājs pēc saskaņošanas ar pašvaldību.

55. pants. Meža izmantošana medību vajadzībām

Kārtību, kādā mežs izmantojams medību vajadzībām, nosaka Latvijas Republikas 1992. gada 5. februāra Medību likums.

56. pants. Meža izmantošana valsts aizsardzības vajadzībām, ja tas atrodas ārpus zemēm, kas piešķirtas lietošanā valsts aizsardzības mērķiem

Karaspēka daļas, militārie uzņēmumi un militārās organizācijas var izmantot savām vajadzībām citu apsaimniekotāju mežus pēc saskaņošanas ar apsaimniekotāju un pašvaldību, kā arī pēc meža zīmes saņemšanas valsts mežniecībā.

Izmantojot valsts aizsardzības vajadzībām citu apsaimniekotāju mežus, aizliegts cirst, izrakt vai bojāt kokus un krūmus, bojāt hidrotehniskās un inženiertehniskās būves, veikt jebkādus zemes darbus un citādi kaitēt meža videi.

57. pants. Iedzīvotāju tiesības uzturēties mežā

Iedzīvotājiem ir tiesības brīvi uzturēties mežā.

Iedzīvotāju uzturēšanos mežā var ierobežot ar pašvaldības lēmumu pēc meža apsaimniekotāja vai reģionālas vides aizsardzības komitejas ierosinājuma meža ugunsdrošības, meža augu un dzīvnieku aizsardzības un saglabāšanas interesēs.

58. pants. Iedzīvotāju pienākumi, uzturoties mežā

Uzturoties mežā, iedzīvotāju pienākums ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, necirst un nebojāt kokus un krūmus, nepiegružot mežu, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem.

Iedzīvotāju pienākums ir ievērot valsts rezervātu, nacionālo parku, komplekso dabas liegumu, dabas parku un īpaši aizsargājamo meža iecirkņu apmeklēšanas noteikumus, kā arī noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā.

59. pants. Meža apsaimniekošanas un izmantošanas kontroles uzdevumi

Meža apsaimniekošanas un izmantošanas kontrolei jānodrošina Latvijas Republikas meža likumdošanas aktu ievērošana.

63. pants. Valsts meža dienesta darbinieku pienākumi un tiesības

Valsts meža dienesta darbinieku pienākums ir pārtraukt un novērst meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumus un republikas meža fonda zemju izmantošanu neparedzētiem mērķiem, kā arī pārtraukt un novērst jebkuru mežam un videi kaitīgu rīcību. Pildot dienesta pienākumus, valsts meža dienesta darbiniekiem jāvalkā formas tērps.

Atklājot mežpārkāpumu, valsts meža dienesta darbiniekiem ir tiesības aizturēt pārkāpuma izdarītāju, noskaidrot viņa personību, uzlikt un iekasēt naudas sodu vai sastādīt protokolu par mežpārkāpumu, kā arī nodot mežpārkāpuma materiālus tiesībaizsardzības iestādēm vainīgo personu saukšanai pie likumā paredzētās atbildības.

Valsts meža dienesta darbiniekiem ir tiesības saņemt bezmaksas formas tērpu, nēsāt dienesta ieroci un nomāt dienesta zemi līdz 10 hektāru platībā.

Valsts meža dienesta darbiniekiem aizliegts iesaistīties jebkurā uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar meža izmantošanu.

64. pants. Valsts meža kadastra jēdziens, saturs un uzdevums

Valsts meža kadastrs ir tautas saimniecībai nepieciešamo datu sakopojums par meža tiesisko, dabisko un saimniecisko stāvokli.

Valsts meža kadastrā ietilpst meža apsaimniekotāju reģistrs, meža kadastra kartogrāfiskie materiāli, republikas meža fonda uzskaites dati un meža vērtēšanas dati.

Valsts meža kadastra uzdevums ir nodrošināt ar meža apsaimniekošanu, mežierīcību un meža tiesisko aizsardzību saistīto pasākumu izpildi, kā arī dot materiālus statistikas, meža resursu izmantošanas un meža ieņēmumu noteikšanas vajadzībām.

65. pants. Valsts meža kadastra kārtošana un finansēšana

Valsts meža kadastru kārto valsts mežierīcības dienests Latvijas Republikas Ministru Padomes noteiktajā kārtībā kopā ar pašvaldībām. Valsts meža kadastra pasākumus finansē no valsts budžeta.

66. pants. Meža monitoringa jēdziens un uzdevumi

Meža monitorings ir informatīva sistēma, kas ietver stacionārus novērojumus, iegūto datu analīzi un prognožu izstrādāšanu par vides ietekmi uz meža stāvokli un attīstību.

Meža monitoringa uzdevumi ir šādi:

1) veikt kompleksus, ilggadējus stacionārus novērojumus par meža stāvokļa, piesārņotības līmeņa un produktivitātes izmaiņām;

2) uzkrāt un analizēt novērojumu datus;

3) prognozēt meža stāvokļa, piesārņotības līmeņa un produktivitātes izmaiņu virzienus un dot ieteikumus piesārņojuma novēršanai.

67. pants. Meža monitoringa kārtošana un finansēšana

Meža monitoringa sistēmas organizāciju un republikas institūciju pienākumus šīs sistēmas izveidošanā un funkcionēšanā nosaka Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja kopā ar Latvijas Republikas Meža ministriju.

68. pants. Mežierīcības saturs

Mežierīcība ir valsts un saimniecisko pasākumu sistēma, kuras uzdevums ir regulēt meža attiecības, dot teritoriālos un organizatoriski saimnieciskos priekšlikumus republikas meža fonda racionālai apsaimniekošanai un izmantošanai, tā ražības un kvalitātes paaugstināšanai, kā arī meža stāvokļa uzlabošanai.

Mežierīcība ietver šādus pasākumus:

1) meža apsaimniekotāju teritoriju tiesiskā stāvokļa un republikas meža fonda zemju robežu pārbaudi;

2) priekšlikumu izstrādāšanu meža apsaimniekotāju teritoriju iekšējās organizācijas pārkārtošanai;

3) meža kategoriju un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu robežu precizēšanu un priekšlikumu izstrādāšanu to grozīšanai;

4) republikas meža fonda zemju un mežaudžu inventarizāciju;

5) galvenās cirtes un starpcirtes tāmes, cirtes veidu, paņēmienu un vietu noteikšanu;

6) meža atjaunošanas veidu, paņēmienu, apjomu un vietu noteikšanu;

7) priekšlikumu izstrādāšanu meža blakusizmantošanai;

8) meža aizsardzības un apsardzības pasākumu plānošanu;

9) medību saimniecību projektēšanu;

10) meža apsaimniekošanas projektu izstrādāšanu;

11) meža resursu attīstības un izmantošanas plānošanu un prognozēšanu;

12) datu bāzes «Meža fonds» izveidošanas un funkcionēšanas nodrošināšanu;

13) topogrāfiski ģeodēzisko un taksācijas darbu, kā arī citu meža apsekošanas un izpētes darbu veikšanu;

14) republikas meža fonda kartogrāfisko materiālu izgatavošanu.

70. pants. Mežierīcības realizēšana

Mežierīcību republikas meža fondā veic pēc vienotas sistēmas, ko nosaka Latvijas Republikas Meža ministrija. Mežierīcība visos republikas mežos ir obligāta, un to organizē par valsts budžeta līdzekļiem neatkarīgi no meža apsaimniekotāja vēlēšanās.

71. pants. Meža strīdi

Meža strīdi ir strīdi, kas rodas starp fiziskajām personām, starp fiziskajam un juridiskajām personām un starp juridiskajām personām meža apsaimniekošanas vai izmantošanas jautājumos.

72. pants. Meža strīdu izskatīšanas kompetence

Fizisko un juridisko personu strīdus meža apsaimniekošanas vai izmantošanas jautājumos izskata valsts meža dienests.

Meža strīda būtībai atbilstošas sūdzības iesniegšana aptur jebkādus tālākus meža apsaimniekošanas vai izmantošanas darbus līdz sūdzības izskatīšanai.

73. pants. Meža strīdu izskatīšanas kārtība

Meža strīdus izskata pēc vienas puses motivēta iesnieguma, kam pievienoti izskatīšanai nepieciešamie dokumenti.

Meža strīdu izskatīšanā tiek uzaicinātas abas puses, un tie jāizskata mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja puses, kurām rakstveidā paziņota meža strīda izskatīšanas diena, neierodas, strīdu izskata bez to piedalīšanās.

Valsts meža dienesta institūcijai, kas izskata meža strīdu, jāpieņem lēmums un, ja nepieciešams, jānorāda tā izpildes termiņi, kārtība un pasākumi, kas veicami pārkāpto meža apsaimniekošanas vai izmantošanas tiesību atjaunošanai.

Par meža strīdiem pieņemtie lēmumi, ja tie 10 dienu laikā netiek pārsūdzēti, ir obligāti abām pusēm, amatpersonām, fiziskajām un juridiskajam personām.

74. pants. Meža strīdā ieinteresēto pušu tiesības un pienākumi

Meža strīdā ieinteresētajām pusēm ir šādas tiesības un pienākumi:

1) iepazīties ar meža strīda izskatīšanai sagatavotajiem materiāliem un lēmuma projektu, izdarīt no tiem izrakstus;

2) piedalīties meža strīda izskatīšanā, iesniegt dokumentus un citus pierādījumus;

3) izteikt lūgumus, arī lūgumu pieaicināt lieciniekus;

4) dot mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus;

5) iebilst pret otras puses lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem;

6) pieprasīt un saņemt par meža strīdu pieņemtā lēmuma norakstu.

75. pants. Meža strīdu pārsūdzības kārtība

10 dienu laikā pēc tam, kad meža strīdā ieinteresētajām pusēm paziņots valsts meža dienesta institūcijas lēmums, strīdā ieinteresētās puses var pārsūdzēt šo lēmumu tiesā, saimnieciskajā tiesā vai šķīrējtiesā Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

Lēmuma pārsūdzēšana šā likuma noteiktajā kārtībā aptur tā izpildi līdz iesniegtās sūdzības izskatīšanai. Par iesniegumu, kas saņemts meža strīda pārsūdzēšanas kārtībā, strīda izskatītājs paziņo tai institūcijai, kuras lēmums tiek apstrīdēts.

76. pants. Zaudējumu atlīdzināšana meža apsaimniekotājiem

Zaudējumus meža apsaimniekotājiem pilnā apjomā atlīdzina tās fiziskās un juridiskās personas, kuru vainas dēļ šie zaudējumi radušies, turklāt atlīdzināmi arī tie zaudējumi, kas saistīti ar meža apsaimniekotāju tiesību ierobežošanu, meža atņemšanu vai iznomāšanu un meža ražības un kvalitātes pasliktināšanos.

77. pants. Zaudējumu atlīdzināšana meža izmantotājiem

Zaudējumi, kas rodas meža izmantotājiem, ja tiek ierobežotas viņu tiesības, jākompensē, nosakot konkrētu atlīdzību, kas piedzenama no fiziskajām un juridiskajām personām, kuru interesēs izdarīts meža izmantošanas tiesību ierobežojums.

Nelikumīgi ierobežotās meža izmantotāju tiesības atjaunojamas un nodarītie zaudējumi atlīdzināmi Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

78. pants. Zudumu atlīdzināšana mežsaimniecībai

Zudumus mežsaimniecībai atlīdzina Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

80. pants. Mežpārkāpumi

Mežpārkāpumi ir:

1) nelikumīga koku un krūmu izciršana (izrakšana) vai bojāšana;

2) meža ugunsdrošības prasību neievērošana;

3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot;

4) meža iznīcināšana vai bojāšana ar notekūdeņiem, toksiskām vielām, rūpniecības un sadzīves atkritumiem, atliekām un sārņiem;

5) meža fonda zemju patvaļīga izmantošana, ceļot uz tām pastāvīgas vai īslaicīgas lietošanas objektus;

6) medību noteikumu pārkāpumi;

7) meža augu un to biotopu, meža dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana;

8) meža inženierbūvju iznīcināšana vai bojāšana;

9) meža robežzīmju un norādījuma zīmju iznīcināšana vai bojāšana;

10) citi mežpārkāpumi, kas noteikti Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

81. pants. Atbildība par mežpārkāpumiem

Personas, kas izdarījušas Latvijas Republikas meža apsaimniekošanas vai izmantošanas noteikumu pārkāpumus, saucamas pie administratīvās, civiltiesiskās atbildības vai kriminālatbildības, bet amatpersonas — arī pie disciplinārās atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

Latvijas Republikas meža likumdošanas un normatīvo aktu noteikumu pārkāpējus pie administratīvās atbildības sauc valsts meža dienesta darbinieki.

Meža apsaimniekošanas un izmantošanas tiesību patvaļīga piesavināšanās vai tālāknodošana, kā arī citi darījumi, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā pārkāpta meža apsaimniekošanai vai izmantošanai noteiktā kārtībā, tiek atzīti par spēkā neesošiem.

82. pants. Atlīdzība par kaitējumu, kas nodarīts mežpārkāpuma rezultātā

Personu un amatpersonu saukšana pie disciplinārās, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības neatbrīvo tās no pienākuma atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts mežam, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašumam.

Meža ministrija un tās institūcijas (virsmežniecības) ir atbrīvotas no valsts nodevas samaksas par tām prasībām tiesu iestādēs, kas saistītas ar soda naudu un zaudējumu atlīdzības piedziņu par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem.

83. pants. Nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un citas meža produkcijas atņemšana

Nelikumīgi iegūtie kokmateriāli un cita meža produkcija ir atņemama. Atņemto kokmateriālu un citas meža produkcijas realizācijas kārtību nosaka pašvaldība.

Ja meža produkcijas atņemšana nav iespējama, no mežpārkāpuma izdarītāja piedzenama nelikumīgi iegūtās produkcijas vērtība.

84. pants. Starpvalstu līgumi

Ja Latvijas Republikas starpvalstu līgumos paredzēti citādi meža apsaimniekošanas vai izmantošanas noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starpvalstu līguma noteikumi.