(Likuma nosaukums 06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2000.)

1. pants. Pilsētas domi, novada domi un pagasta padomi [turpmāk — domi (padomi)] ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem. Domes (padomes) kārtējās vēlēšanas notiek marta otrajā sestdienā.

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996., 06.04.2000. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

2. pants. (1) Domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

līdz 2000 iedzīvotāju — 7 deputāti;

no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju — 9 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju — 11 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju — 13 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju — 15 deputāti.

(2) Rīgas Domes sastāvā ir 60 deputāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

3. pants. Katras pilsētas, novada un pagasta pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996. un 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2000.)

4. pants. Domes (padomes) vēlēšanas izsludina Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas.

5. pants. (1) Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi (padomi) ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz kuru neattiecas kāds no šā likuma 6.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk — vēlētājs).

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

6. pants. Latvijas Republikā vēlēt domi (padomi) nav tiesību personām:

1) kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

7. pants.

(Izslēgts ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

8. pants. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt domes (padomes) vēlēšanās ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā, uz kuru neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem un kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tā ir bez pārtraukuma reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus;

2) tā ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nostrādājusi (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vismaz pēdējos četrus mēnešus;

3) tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

(3) Kandidāts, ievērojot šā likuma nosacījumus, Latvijas Republikā var kandidēt tikai vienā domē (padomē).

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

10. pants. (1) Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekļus, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģiju locekļus un karavīrus var pieteikt par domes (padomes) deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, bet karavīri tiek atvaļināti no militārā dienesta.

(2) Domes (padomes) deputātus nedrīkst iesaukt obligātajā militārajā vai alternatīvajā dienestā.

(3) Ja par domes (padomes) deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņam mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek Eiropas Parlamenta deputāta mandāts un jāiesniedz attiecīgajai vēlēšanu komisijai šo faktu apstiprinoši dokumenti. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, vēlēšanu komisija svītro pieteikto kandidātu no domes (padomes) deputātu kandidātu saraksta.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

11. pants. Domes (padomes) vēlēšanas vada un to norisi uzrauga Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā.

12. pants. Domes (padomes) vēlēšanas sagatavo un sarīko pilsētas, rajona, novada un pagasta vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas, kas izveidotas likumā noteiktajā kārtībā.

(06.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2000.)

13. pants.

(Izslēgts ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.12.1996.)

14. pants.

(Izslēgts ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.12.1996.)

16. pants. (1) (Izslēgta ar 06.11.1996. likumu)

(2) Pilsētas domes deputātu kandidātu saraksts, novada domes deputātu kandidātu saraksts un pagasta padomes deputātu kandidātu saraksts, ja to iesniedz vēlētāju apvienība, jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kuri vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(3) Kandidātu sarakstus drīkst parakstīt tikai tie vēlētāji, kuri nav ietverti kādā no attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām iesniegtajiem kandidātu sarakstiem. Ja kāds vēlētājs ir pārkāpis šo noteikumu, viņa kandidatūra svītrojama no attiecīgā kandidātu saraksta.

(4) Parakstot sarakstu, tajā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un reģistrētā dzīvesvieta. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sarakstu. Ja vēlētājs parakstījis vairākus sarakstus, viņa paraksts svītrojams visos sarakstos.

(5) Politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības iesniedzamo sarakstu paraksta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarota persona. Ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), to paraksta visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarotas personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 06.12.1996., 06.04.2000. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

17. pants. (1) Kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti:

1) kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt kandidēt attiecīgajās domes (padomes) vēlēšanās un piekrīt savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;

2) kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 8.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 9.pantā minētie ierobežojumi;

3) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, datums un mēnesis, dzimums, ja vēlas, — arī tautība,

b) personas kods,

c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,

d) reģistrētā dzīvesvieta Latvijā (republikas pilsēta vai rajons un pilsēta, novads vai pagasts),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati sabiedriskajās, politiskajās, reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās),

f) kādas izglītības iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē vai programmā),

g) pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi,

h) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

i) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu),

j) ja kandidāts ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, — kandidāta apliecinājums, ka Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, viņam nav ar tiesas spriedumu liegtas tiesības kandidēt un tikt ievēlētam;

4) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes.

(2) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav bez pārtraukuma vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet tai šajā teritorijā ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kandidātu sarakstam jāpievieno arī notariāli apliecināts zemesgrāmatas akta noraksts vai zemesgrāmatu nodaļas izziņa par nekustamā īpašuma piederību.

(3) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav bez pārtraukuma vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet ir šajā teritorijā nostrādājusi (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu") vismaz pēdējos četrus mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas, kandidātu sarakstam jāpievieno arī attiecīgi darba devēja vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņa.

(4) (Izslēgta ar 09.05.2002. likumu)

(5) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura saraksta iesniegšanas dienā ieņem kādu no šā likuma 10. pantā minētajiem amatiem, kandidātu sarakstam jāpievieno attiecīgās personas parakstīts paziņojums, ka ievēlēšanas gadījumā tā mēneša laikā izbeigs attiecīgā amata (dienesta) pildīšanu.

(6) Ja kandidātu saraksta nosaukums sakrīt ar kādas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas) vai reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrētas apvienības nosaukumu, kandidātu sarakstam pievienojams šīs politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības lēmējinstitūcijas pilnvarojums saraksta iesniedzējiem iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām.

(7) Ja apvienotu kandidātu sarakstu ir iesniegušas vairākas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā, kandidātu sarakstam pievienojams visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) lēmējinstitūciju pilnvarojums.

(8) Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstam jāpievieno arī bankas dokuments par šā likuma 18. pantā noteiktās drošības naudas iemaksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 06.12.1996., 06.04.2000., 16.11.2000., 09.05.2002. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

18. pants. (1) Vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji par attiecīgo sarakstu speciālā domes (padomes) vēlēšanu komisijas depozīta kontā ir iemaksājuši drošības naudu. Drošības nauda par kandidātu sarakstu domes (padomes) vēlēšanām ir šāda:

50 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 1000 iedzīvotāju;

70 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 1001 līdz 2000 iedzīvotāju;

90 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju;

110 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju;

130 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju;

150 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.

(2) Drošības nauda par kandidātu sarakstu Rīgas Domes vēlēšanām ir 600 latu.

(3) Banka drošības naudas iemaksātājiem izsniedz dokumentu, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis, kāds nosaukums ir kandidātu sarakstam, par kuru drošības nauda iemaksāta, un kad drošības nauda iemaksāta. Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstu vienas domes (padomes) vēlēšanām. Ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta attiecīgās domes (padomes) vēlēšanās ir ievēlēts kaut viens deputāts, drošības nauda atdodama iemaksātājiem; ja nav ievēlēts neviens, vēlēšanu komisija drošības naudu ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

19. pants. Ja deputātu kandidātu sarakstu ir iesniegusi vēlētāju apvienība, pirmie trīs kandidātu saraksta parakstītāji uzskatāmi par attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzējiem un vienam no viņiem ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma būt klāt attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas, kā arī šīs pilsētas, novada vai pagasta administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.

Ja deputātu kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija), divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, tās savu lēmējinstitūciju pilnvarojumā norāda trīs personas, no kurām vienai ir tiesības bez īpaša pilnvarojuma iesniegt kandidātu sarakstu attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām, būt klāt attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas, kā arī šīs pilsētas, novada vai pagasta administratīvajā teritorijā izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju sēdēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 06.12.1996. un 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2000.)

20. pants. (1) Vēlēšanu komisija kandidātu sarakstu pārbauda saraksta iesniedzēju klātbūtnē. Ja vēlēšanu komisija konstatē neatbilstību šā likuma 4.nodaļas prasībām, tā kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus nepieņem un tūlīt atdod tos atpakaļ saraksta iesniedzējiem, izdarot par to atzīmi kandidātu sarakstu iesniegšanas žurnālā.

(2) Ja vēlēšanu komisija kandidātu sarakstu nav pieņēmusi, to var iesniegt atkārtoti, ja nav beidzies likumā noteiktais kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš. Par kandidātu saraksta iesniegšanas dienu uzskatāma diena, kad vēlēšanu komisija to pieņēmusi.

(3) Vēlēšanu komisija iespēju robežās pārbauda, vai pieteiktie kandidāti atbilst šā likuma 8.panta pirmās un otrās daļas un 9.panta prasībām.

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.11.2000. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

21. pants. Kandidātu saraksta nosaukumu izvēlas tā iesniedzēji.

Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā organizācija (partija);

2) attiecīgās politisko organizāciju (partiju) apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) apvienība;

3) visu attiecīgo politisko organizāciju (partiju) nosaukumiem, ja kandidātu sarakstu iesniedz divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas).

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.1996.)

22. pants. (1) Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijā.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai komisija, kas šo sarakstu reģistrējusi, kādā no šādiem veidiem:

1) svītrojot pieteikto kandidātu, ja:

a) kandidāts neatbilst šā likuma 8.panta pirmās un otrās daļas prasībām,

b) uz kandidātu attiecas šā likuma 9.panta ierobežojumi,

c) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai kandidātu sarakstā arī citas pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām (15. pants),

d) kandidāts kā vēlētājs parakstījis kādu kandidātu sarakstu (16.pants),

e) kandidāts miris,

f) kandidāts ir Eiropas Parlamenta deputāts un nav iesniedzis vēlēšanu komisijai dokumentus, kas apstiprina faktu par atkāpšanos no Eiropas Parlamenta deputāta mandāta (mandāta nolikšanu);

2) izdarot tehniska rakstura labojumus.

(3) Kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) neatbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas prasībām, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

1¹) vēlēšanu dienā nav sasniedzis 18 gadu vecumu, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

1²) nav reģistrēts vēlētāju reģistrā, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2) nav bez pārtraukuma reģistrēts dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2¹) ir iekļauts kandidātu sarakstā citas domes (padomes) vēlēšanām, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2²) likumā paredzētajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

3) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

4) ir bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

5) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas tam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izziņa;

6) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, — apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

7) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, — apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

8) (izslēgts ar 09.05.2002. likumu);

9) ir miris, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās iestādes to rīcībā esošās ziņas rakstveidā bez maksas sniedz vēlēšanu komisijai piecu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(5) Ja vēlēšanu komisija informāciju par to, ka pieteiktajam kandidātam nav tiesību kandidēt domes (padomes) vēlēšanās, saņem vēlāk nekā 20. dienā pirms vēlēšanām un nav iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, vēlētājiem izsniedzamas sagatavotās attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis netiek skaitītas.

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996., 06.04.2000., 16.11.2000., 09.05.2002. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

23. pants. (1) Republikas pilsētas domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī izliekami visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(2) Rajona pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti izliekami redzamā vietā pie pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības lēmējinstitūcijas ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(3) Kandidātu saraksti jāizliek ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanu dienas, un tajos jānorāda katra kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, reģistrētā dzīvesvieta, izglītība, pamatdarba vieta un ieņemamais amats, citas valsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir.

(4) Vēlētājiem redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas. Katrā vēlēšanu iecirknī jābūt pieejamām šajā likumā paredzētajām ziņām par ikvienu kandidātu, izņemot viņa personas kodu vai vēlētāja kodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 06.12.1996., 06.04.2000., 16.11.2000. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

24. pants. (1) Ja līdz šā likuma 15.pantā noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija triju dienu laikā pieņem lēmumu pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu par 10 dienām. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un izliekams vēlētājiem redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas. Ja arī pēc termiņa pagarināšanas kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija divu nedēļu laikā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) (Izslēgta ar 11.11.2004. likumu)

(3) Ja arī tad netiek pieteikts nepieciešamais kandidātu skaits, attiecīgajā administratīvajā teritorijā izveido pagaidu administrāciju likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām — vēlēšanu zīmēm. Vēlēšanu zīmē norāda:

1) tās domes (padomes) nosaukumu, kurā vēlēšanas notiek;

2) kandidātu saraksta nosaukumu;

3) pieteikto kandidātu kārtas numuru, vārdu un uzvārdu.

(5) Vēlēšanu zīmē pretī kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

(6) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes. Vēlēšanu zīmes izsūtāmas tādā skaitā, lai katrs vēlētājs var saņemt vienu vēlēšanu zīmi par attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu aplokšņu izgatavošanu un sadali pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija tās noteiktajā kārtībā.

(7) Sākot ar pirmo iepriekšējās balsošanas dienu, vēlēšanu iecirknī saņemtās vēlēšanu zīmes, aploksnes un vēlētāju saraksti glabājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 06.12.1996., 06.04.2000. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

25. pants. (1) Vēlēšanu dienā vēlēšanas notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā.

(2) Pulksten 7 rītā iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā:

1) tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāji;

2) būtu pieejams šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāju alfabētiskais saraksts, kurā norādīts vēlētāju vārds, uzvārds, dzimšanas datums un kārtas numurs vēlētāju sarakstā.

(4) (Izslēgta ar 11.11.2004. likumu)

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996., 06.04.2000., 16.11.2000. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

26. pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš — triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas — vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts. Iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās ir: trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 9.00 līdz 12.00; piektdien — no pulksten 10.00 līdz 16.00. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā četru cilvēku sastāvā. Paziņojums par iecirkņa (iecirkņu) atrašanās vietu un darba laiku izliekams pie pašvaldības ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(2) Vēlētāji, kuri balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Vēlēšanu iecirkņa komisija vēlētāju sarakstā izdara atzīmi par to, ka vēlētājs balsojis iepriekš.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

27. pants. Izņemot šā likuma 33.pantā paredzētos gadījumus, vēlētājs var balsot tikai personiski.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

28. pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta. Vēlētājs, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.

(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju sarakstā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, izdara vēlētāju sarakstā atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās. Vēlētājs parakstās vēlētāju sarakstā.

(3) Katram vēlētājam izsniedz visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Šajā aploksnē vēlētājam jāieliek vēlēšanu zīme, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(4) (Izslēgta ar 06.12.1996. likumu)

(5) Vēlēšanu komisijas locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

29. pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē. Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu.

(2) Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē ietvertajiem kandidātiem, viņš svītro kandidāta vārdu un uzvārdu. Ja izsvītrots tikai kandidāta vārds vai uzvārds, uzskatāms, ka vēlētājs šo kandidātu neatbalsta. Vēlētājs var ielikt aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(3) Aizlīmēto aploksni vēlētājs vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(4) (Izslēgta ar 06.12.1996. likumu)

(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aizlīmēšanas šo zīmi vai vēlēšanu aploksni ir sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna vēlēšanu aploksne vai jaunas visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

30. pants.

(Izslēgts ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.12.1996.)

31. pants.

(Izslēgts ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.12.1996.)

32. pants. (1) Ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Šo balsošanu ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji (35.panta otrā daļa).

(2) Balsošana vēlētāju atrašanās vietā tiek organizēta arī šā panta pirmajā daļā minēto personu kopējiem, ja viņi savlaicīgi iesnieguši rakstveida iesniegumu par balsošanu atrašanās vietā.

(3) Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.

(4) Balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura vēlētāju sarakstā iekļautas ziņas par viņu.

(5) Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāju atrašanās vietā. Pēc pulksten 12 dienā pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja ir iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz pulksten 10 vakarā.

(6) Vēlētāji, kuri saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu balso savā atrašanās vietā, tiek ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.

(7) Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtajām un pāri palikušajām, tai skaitā sabojātajām, vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas protokolā.

(8) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(06.04.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

33. pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa mutvārdu norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Persona, kura izdara atzīmes, nedrīkst būt attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.12.1996.)

34. pants. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

35. pants. (1) Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi drīkst novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvarotu novērotāju nevar būt attiecīgās domes (padomes) deputāta kandidāts.

(3) Sūdzību par vēlēšanu norisi vēlētājs var iesniegt vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, un tā tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkuru sūdzību par vēlēšanu norisi nekavējoties izskata un dod atbildi sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības saturu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

36. pants. Vēlēšanu dienā pēc pulksten 10 vakarā vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri bija ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 10 vakarā. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz, skaita balsis un aprēķina vēlēšanu rezultātus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2000.)

37. pants. (1) Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

38. pants. (1) Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz vēlētāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.

(2) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu trijos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām:

1) iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

2) balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

(3) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(4) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā un balsu skaitīšanā neizmantoto materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.

(5) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķiro derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(6) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(7) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, kā arī to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā.

(8) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgo vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(9) Ja vēlēšanu kastē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

39. pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

40.¹ pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas pabeigšanas vēlēšanu iecirkņa komisija paraksta balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija var izsludināt pārtraukumu. Ja tiek izsludināts pārtraukums, pirms tā izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes;

2) visas vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) vēlētāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.

(4) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, vēlēšanu iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

40.² pants. (1) Saņemto balsu skaitu par katru kandidātu nosaka šādi:

1) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarījis atzīmi "+" vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

2) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarīta atzīme "+",

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots,

c) nav izdarītas atzīmes.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus vēlēšanu iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā.

(3) Domstarpības par vēlētāju izdarītajām atzīmēm vēlēšanu zīmēs vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsu skaitam sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja balss.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

40.³ pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

41. pants. (1) Pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisijas vēlēšanu rezultātus aprēķina pēc protokoliem, ko tās saņēmušas no vēlēšanu iecirkņu komisijām.

(2) Deputātu vietu sadalē Rīgas Domē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri Rīgas Domes vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.

(3) Lai sadalītu domes (padomes) deputātu vietas starp kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.

(4) Ja dalījums, kura kārtas numurs atbilst ievēlējamo deputātu skaitam, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem saraksts, kas ieguvis vairāk balsu.

(5) Ja šie kandidātu saraksti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

(6) Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds un uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā.

(7) Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši par viņiem nodoto balsu skaitam.

(06.11.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996., 06.04.2000. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

42. pants.

(Izslēgts ar 06.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.12.1996.)

43. pants. Ja ievēlētais domes (padomes) deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

Ja šā panta pirmajā daļā paredzēto iemeslu dēļ kādam kandidātu sarakstam pietrūkst kandidātu, tad šā likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā Centrālā vēlēšanu komisija nosaka, no kura kandidātu saraksta ņemams nākamais deputāts.

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.1996.)

44. pants. Vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Republikas pilsētas vēlēšanu komisija to kopā ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Rajona pilsētas, novada un pagasta vēlēšanu komisija lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un komisijas sēžu protokolus nosūta attiecīgā rajona vēlēšanu komisijai, kas tos nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Pārējie vēlēšanu materiāli glabājami Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

Visiem kandidātu saraksta iesniedzējiem triju dienu laikā pēc vēlēšanām ir tiesības iepazīties ar balsotāju sarakstiem, bet trīs dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas — ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem.

Republikas pilsētas domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Rajona pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc vēlēšanām izliekami redzamā vietā pie pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes ēkas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 06.12.1996. un 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2000.)

45. pants. Ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes (padomes) sēdi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996. un 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2000.)

46. pants. (1) Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu septiņu dienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tiesai sūdzība jāizskata trīs dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(2) Ja tiesa, izskatījusi sūdzību, konstatē, ka vēlēšanās ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes (padomes) deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām organizācijām (partijām), politisko organizāciju (partiju) apvienībām un vēlētāju apvienībām, tā ar savu lēmumu atceļ attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas lēmumu par domes (padomes) vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šajā gadījumā Centrālā vēlēšanu komisija likumā noteiktajā kārtībā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996., 06.12.1996., 06.04.2000. un 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

47. pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē pilsoņus piedalīties vēlēšanās vai veikt aģitāciju vai arī viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

48. pants. Domes (padomes) deputātu kandidāti, kuri šā likuma 17. panta pirmās daļas 2. punktā minētajā deklarācijā snieguši par sevi apzināti nepatiesas ziņas, ir saucami pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 272. pantu, bet ievēlēšanas gadījumā attiecīgajam domes (padomes) deputātam anulējams arī deputāta mandāts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

49. pants. Valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām ir pienākums bez maksas nodrošināt vēlēšanu komisijas ar darbam nepieciešamajām telpām.

Valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām ir pienākums nodrošināt politiskās organizācijas (partijas), politisko organizāciju (partiju) apvienības un vēlētāju apvienības ar telpām priekšvēlēšanu pasākumu organizēšanai par maksu tādā apmērā, kas sedz šo telpu izmantošanas faktiskos izdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.12.1996.)

50. pants. Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no attiecīgās pašvaldības budžeta.

51. pants. (1) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no valsts un pašvaldību uzņēmumu līdzekļiem.

(2) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no anonīmiem ziedojumiem.

(3) Politiskajām organizācijām (partijām), to apvienībām un vēlētāju apvienībām aizliegts organizēt, veidot un nodibināt tādas līgumiskās attiecības, kas deputātam pēc ievēlēšanas nosaka vai var noteikt finansiālas vai citādas mantiskas saistības pret attiecīgo līgumslēdzēju vai trešo personu.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

1. (Izslēgts ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.12.1996.)

2. (Izslēgts ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.12.1996.)

3. Pārbaude attiecībā uz to, vai persona, kura tiek pieteikta par deputāta kandidātu, nav pārkāpusi šā likuma 9. panta 6. punkta prasības, veicama kārtībā, kāda noteikta likumā par bijušās PSRS Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un sadarbības fakta konstatēšanu.

(17.02.1994. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 07.12.1996.)

4. (Izslēgts ar 06.11.1996. likumu, kas stājas spēkā 05.12.1996.)

5. (Izslēgts ar 06.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2000.)

6. Ja tiek apvienotas divas vai vairākas administratīvās teritorijas, tad apvienotajās administratīvajās teritorijās vēlētās domes un padomes līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām no visiem ievēlētajiem deputātiem izveido vienotu lēmējinstitūciju — domi vai padomi.

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.1996.)

7. Šajā likumā noteiktās normas attiecas arī uz apvienoto administratīvo teritoriju vienotās lēmējinstitūcijas — domes vai padomes — vēlēšanām.

(06.11.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.1996.)

8. 1994.gada 29.maijā ievēlētās rajonu pašvaldību padomes turpina pildīt likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētās funkcijas, līdz likumos noteiktajā kārtībā tiek reorganizēta rajona pašvaldība, bet ne vēlāk kā līdz 1997.gada 31.decembrim.

(06.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.12.1996.)

9. Ministru kabinetam iesniegt Saeimai likumprojektus par rajona pašvaldības reorganizāciju līdz 1997.gada 1.jūlijam.

(06.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.12.1996.)

10. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem, kas nepieciešami attiecīgajos likumos, lai nodrošinātu šā likuma 51.panta noteikumu izpildi.

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

(11.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1994.gada 19.decembra direktīvas 1994/80/EK par to Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā, kuri pastāvīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi.