Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Likums par ostām
Pirmā nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likuma darbība

Šis likums reglamentē ostu darbības principus un pārvaldes kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

2. pants. Ostas jēdziens

Osta ir ar robežām noteikta Latvijas sauszemes teritorijas dala, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un kuģuceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai. Ostas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē Ministru kabineta noteikumi un attiecīgās ostas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 24.04.1997.)

3. pants. Ostas robežu noteikšana

Ostas robežas, iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, tai skaitā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslas platības, nosaka Ministru kabinets pēc attiecīgās pašvaldības, ostas pārvaldes un valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma.

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

4. pants. Nekustamais īpašums ostā

(1) Ostas teritorijas sauszemes daļa (turpmāk — ostas zeme) var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas īpašums.

(2) Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk — akvatorija) ir valsts īpašums.

(3) Valsts zemi un akvatoriju nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei, izņemot to valsts zemi, uz kuras izvietota valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla, kuru nodod valdījumā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Valsts zemi nodod valdījumā satiksmes ministrs. Pašvaldības zemi nodod valdījumā ar attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu.

(4) Ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ir valsts vai pašvaldības īpašums, kas atrodas attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Navigācijas iekārtas un ierīces visās ostās ir ostas pārvaldes valdījumā. Piestātnes Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašums, ja tās iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā. Citās ostās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes var būt valsts vai pašvaldības, kā arī citu juridisko vai fizisko personu īpašums.

(5) Ostas pārvalde valstij vai pašvaldībai piederošo zemi var izīrēt vai iznomāt, vai apgrūtināt to ar servitūtiem ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai, it sevišķi attiecībā uz lietojuma vai būvlietojuma tiesībām. Ostas pārvalde šajos darījumos rīkojas zemes īpašnieku vārdā.

(6) Ostas zemes nomas un īres līgumu, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 30 gadus, izņemot gadījumu, ja ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 50 miljonus latu un ja katrs šāds līgums vai servitūts iepriekš akceptēts Latvijas Ostu padomē. Ostas zemes nomas maksas apmēru katrā ostā nosaka ostas valde.

(7) Ostas pārvaldei ir tiesības citām juridiskajām vai fiziskajām personām piederošo ostas zemi uz līguma pamata vai piespiedu kārtā, pamatojoties uz šo likumu, apgrūtināt ar sev nepieciešamo Civillikumā paredzēto servitūtu. Līguma pamatnoteikumus, piespiedu apgrūtināšanas kārtību un atlīdzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ostas zemi vai citu nekustamo īpašumu var arī atsavināt likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām" noteiktajā kārtībā.

(8) (Izslēgta ar 11.05.2000. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997. un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

Otrā nodaļa
OSTAS PĀRVALDE

5. pants. Ostu darbību reglamentējošie dokumenti

Ostas darbojas, pamatojoties uz likumiem, Latvijas Republikas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta izdotajiem aktiem, attiecīgās ostas pārvaldes nolikumu un ostas noteikumiem.

6. pants. Ostas noteikumi

(1) Ostas noteikumus izstrādā ostas pārvalde un apstiprina satiksmes ministrs. Ostas noteikumos jānorāda:

1) apstiprinātās ostas zemes un akvatorijas robežas;

2) kuģu pieņemšanas tehniskās iespējas sadalījumā pa ostas rajoniem (piestātnēm);

3) noteikumi par kuģu satiksmi akvatorijā — kārtība, kādā sniedzama informācija par kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas, noformējami dokumenti, izmantojama sakaru sistēma, noteikumi attiecībā uz loču pakalpojumiem, kustības ātrumu, manevrēšanas rajoniem;

4) kuģu stāvēšanas noteikumi — stāvvietu koordinātas reidā, pietauvošanās un attauvošanās kārtība, kuģu apsardze ostā, stāvēšanas laikā veicamo remontdarbu kārtība, kravas operāciju noteikumi;

5) vides aizsardzības noteikumi ostā;

6) ostas padziļināšanai izvirzāmās prasības;

7) ostas drošības uzraudzības pamatprincipi;

8) muitas, robežapsardzības, sanitārais, ugunsdrošības režīms ostā;

9) atbildība par ostas noteikumu pārkāpšanu;

10) ostā ņemamās maksas;

11) citas ostas darbību reglamentējošās normas.

(2) Ostas noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai uzturas ostā, un to izpildi pārrauga ostas pārvalde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999. un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

7. pants. Ostas pārvaldes funkcijas

(1) Ostas pārvalde ir iestāde, kuru izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir arī Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Ostas pārvaldes nolikumu apstiprina attiecīgā pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugnolikumu.

(2) Ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

1) nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15.pantā minētajiem pakalpojumiem;

2) nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

3) nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

4) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

5) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

6) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina piesārņojuma seku likvidēšanu ostā un piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, kā arī organizē kuģu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

7) nodrošina ziemas navigāciju ostā saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas izstrādāto kārtību, kuru apstiprina satiksmes ministrs.

(3) Ostas pārvalde kā privāto tiesību subjekts veic šādas funkcijas:

1) izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pilsētas ģenerālplānam vai apdzīvotās vietas zemes ierīcības projektam;

2) nodrošina Latvijas Ostu padomē akceptētās ostas attīstības programmas realizāciju;

3) apsaimnieko valdījumā nodoto īpašumu — hidrotehniskās būves, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, kā arī akvatoriju;

4) izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā finansu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendārajam gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finansu līdzekļu izlietojuma tāmē;

5) organizē ostas izbūvi, komunikāciju izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai;

6) veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti;

7) slēdz līgumus ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai;

8) savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas zemi un uz tās esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem;

9) piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā.

(4) Privātajās ostās pārvaldes kārtību nosaka ostas īpašnieks, bet kuģošanas drošība tiek nodrošināta šā likuma piektajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997., 11.11.1999. un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

8. pants. Ostas pārvalde

(1) Ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.

(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tās sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.

(3) Ostas valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un vismaz deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir četras attiecīgās pašvaldības amatpersonas, kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts amatpersonai vai pārstāvim, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona, kuru norīko ekonomikas ministrs. Ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu ostas valdē var iecelt vienu pārstāvi no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde.

(5) (Izslēgta ar 11.05.2000. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997. un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

9. pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem

Uz ostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu uzņēmējdarbību, ienākumu gūšanu, amatu savienošanu un darbu pildīšanu attiecas Korupcijas novēršanas likuma nosacījumi.

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

10. pants. Latvijas Ostu padome

(1) Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome.

(2) Ministru kabinets izveido Latvijas Ostu padomi šādā sastāvā:

padomes priekšsēdētājs — Ministru prezidents; padomes locekļi:

satiksmes ministrs un divi Satiksmes ministrijas pārstāvji;

Rīgas domes priekšsēdētājs;

Liepājas domes priekšsēdētājs;

Ventspils domes priekšsēdētājs;

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldnieki;

citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Mazo ostu asociācija;

Latvijas Jūras administrācijas direktors;

Latvijas Attīstības aģentūras direktors;

finansu ministrs;

ekonomikas ministrs;

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

zemkopības ministrs;

Jūrniecības savienības pārstāvis;

Aizsardzības ministrijas pārstāvis;

Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis.

(3) Pārstāvji Latvijas Ostu padomē tiek deleģēti ar attiecīgās institūcijas vadītāja lēmumu.

(4) Latvijas Ostu padomes nolikumu apstiprina Ministru prezidents.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1997. un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

11. pants. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi

Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi ir šādi:

1) koordinēt Latvijas ostu attīstības koncepcijas izstrādāšanu;

2) izvērtēt ilglaicīgu ostu attīstības programmu un likumu vai citu normatīvo aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai;

3) izvērtēt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostu un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai;

4) sniegt atzinumu par priekšlikumiem atsavināt nekustamo īpašumu ostās valsts vai sabiedriskajām vajadzībām;

5) apstiprināt ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu.

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

Trešā nodaļa
OSTAS PĀRVALDES FINANSU LĪDZEKĻI

12. pants. Finansu līdzekļu avoti

(1) Ostas pārvaldes finansu līdzekļus veido:

1) atskaitījumi no ostas maksām;

2) zemes nomas maksa;

3) nomas (īres) maksa par ostas pārvaldes valdījumā nodoto nekustamo īpašumu iznomāšanu (izīrēšanu);

4) investīcijas;

5) maksa par ostas pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem.

(2) Ostas pārvaldes finansu līdzekļi tiek izmantoti, ievērojot bezpeļņas organizācijas principus: ostas pārvaldes rīcībā esošos finansu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai un šā likuma 7. pantā noteikto funkciju izpildei.

(3) Ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finansu līdzekļiem piedalīties uzņēmējsabiedrību darbībā. Ostas pārvalde var nodot savus finansu līdzekļus citas ostas pārvaldei, savstarpēji vienojoties, vai uzkrāt kopējo projektu realizācijai, ievērojot šā panta otrās daļas nosacījumus.

(4) Ostas pārvalde kārto saimnieciskas darbības un finansu operāciju uzskaiti saskaņā ar likumu «Par grāmatvedību» un iesniedz pārskatus saskaņā ar likumu «Par uzņēmumu gada pārskatiem».

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999. un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

Ceturtā nodaļa
OSTAS MAKSAS, TO SADALĪJUMS UN MAKSA PAR PAKALPOJUMIEM

(Nodaļas nosaukums 11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

13. pants. Ostas maksas

(1) Latvijas ostās var noteikt šādas ostas maksas:

1) tonnāžas maksu;

2) kanāla maksu;

3) sanitāro maksu;

4) mazo kuģu maksu;

5) enkura maksu;

6) ledus maksu;

7) piestātnes maksu;

8) kravas maksu;

9) loču maksu;

10) pasažieru maksu.

(2) Ostas maksas un tarifus nosaka ostas pārvalde, un tie stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

14. pants. Ostas maksu sadalījums

(1) Līdzekļi, kas veidojas no ostās iekasētajām maksām, tiek sadalīti šādā kārtībā:

1) tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus, kravas, loču maksu, kā arī piestātnes, pasažieru un sanitāro maksu saņem ostas pārvalde;

2) sanitāro maksu saņem pakalpojumu sniedzējs .

(2) Desmit procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai.

(3) Trīs procenti no visām ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un izlietojami atbilstoši ostu attīstības fonda nolikumam.

(11.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

15. pants. Maksa par pakalpojumiem

(1) Ostas pārvalde apstiprina šādus tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem, ko sniedz ostā:

1) maksu par tauvošanas darbu izpildi;

2) maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

3) maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;

4) maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem.

(2) Ostas maksas pakalpojumu tarifu robežlīmeņi stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces priekšlikuma nosaka satiksmes ministrs.

(4) Latvijas Jūras administrācijas budžetu nosaka Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulce un apstiprina satiksmes ministrs.

(5) Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces funkcijas veic seši satiksmes ministra iecelti valsts pilnvarnieki: trīs Satiksmes ministrijas amatpersonas, Rīgas ostas pārvaldnieks, Liepājas ostas pārvaldnieks un Ventspils ostas pārvaldnieks.

(6) Ostas pārvalde norēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem, kuri pieņem no kuģiem atkritumus un piesārņotos ūdeņus, saskaņā ar ostas pārvaldes un pakalpojumu sniedzēja savstarpēju vienošanos par attiecīgo pakalpojumu tarifiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997., 11.11.1999. un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

15.1 pants. Valsts nodeva

Kuģošanas drošības nodrošināšanai Latvijas Republikā noteikta valsts nodeva par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodeva), kuras likmes nosaka Ministru kabinets. Šo nodevu iemaksā valsts pamatbudžetā. Latvijas Jūras administrācija saņem dotāciju no valsts pamatbudžeta valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

(11.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

Piektā nodaļa
KUĢOŠANA OSTĀ

(Nodaļas nosaukums 11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

16. pants. Kuģošana un tās kontrole

(1) Kuģu satiksmes operatīvo vadību ostā un ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības kontroli ostā nodrošina ostas kapteinis.

(2) Ostas kapteiņa dienesta darbiniekus, kuri saistīti ar kuģošanas drošību, pieņem darbā ostas pārvaldē pēc attiecīgas sertificēšanas Latvijas Jūras administrācijā.

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

17. pants. Ostas kapteinis

(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss) (turpmāk — Jūras kodekss), šis likums un citi normatīvie akti.

(2) Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām.

(3) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi Jūras kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(4) Kuģa arestu ostā veic saskaņā ar Starptautisko konvenciju par noteiktu likumu, kas attiecas uz jūras kuģu arestu, unifikāciju un Jūras kodeksu.

(5) Izdevumus, kas rodas, ja ostas kapteinis realizē šajā pantā paredzētās tiesības, sedz kuģa īpašnieks.

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

Sestā nodaļa
UZŅĒMĒJDARBĪBA OSTĀ

18. pants. Uzņēmējdarbības noteikumi ostā

Uzņēmējdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ostas noteikumiem un pamatojoties uz ostas pārvaldes un attiecīgā uzņēmēja noslēgto līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

19. pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi

(1) Ostas zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.

(2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē.

(3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.

(4) Tiesības pirkt ostas zemi — neatkarīgi no tās īpašnieka — ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot.

(5) Ja tiek pirkta ostas zeme un bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam par to izsniegti sertifikāti, pēc viņu vēlēšanās šo sertifikātu vērtība viņiem izmaksājama naudā.

(6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997. un 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

Septītā nodaļa
OSTU ATTĪSTĪBAS FONDS

20. pants. Ostu attīstības fonda mērķis un uzdevumi

(1) Ostu attīstības fonda mērķis ir pārvaldīt uzkrātos finansu līdzekļus, lai nodrošinātu valsts intereses ostu attīstībā un celtu Latvijas ostu prestižu.

(2) Ostu attīstības fonda uzdevumi ir šādi:

1) ostu kopējo projektu realizācija;

2) valsts īpašuma uzturēšana mazajās ostās;

3) ostu popularizēšana un reklāma;

4) Latvijas Ostu padomes darbības nodrošināšana.

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

21. pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu avoti

Ostu attīstības fondā ieskaita:

1) ostu pārvalžu iemaksas;

2) valsts asignējumus;

3) mērķa ziedojumus;

4) citas iemaksas.

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

22. pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu izlietojums

Ostu attīstības fonds ir valsts budžeta speciālā budžeta sastāvdaļa. Fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Fonda turētāja un rīkotāja ir Satiksmes ministrija.

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

Astotā nodaļa
PAPILDU NOSACĪJUMI MAZAJĀM OSTĀM

(Nodaļa 24.03.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.1997.)

23. pants. Mazās ostas jēdziens

Mazā osta ir noteikta ierobežota sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un ostas pieejā esošos kuģuceļus, kas iekārtoti kuģu apkalpošanai, un tās darbības pamatvirzieni ir zvejniecība, zivju pārstrāde, tūrisms, ekoloģiski tīru kravu eksports un imports.

24. pants. Zemes nomas līgumu īpatnības

(1) Ostās esošo ēku un būvju īpašniekiem to darbības nodrošināšanai tiek garantētas zemes nomas tiesības, ievērojot starp ostas pārvaldi un ēku un būvju īpašniekiem noslēgtā zemes nomas līguma nosacījumus.

(2) Nomas maksa par zemi, ko aizņem ēkas un būves, kuras tiek iznomātas tikai zvejniecības un zivju apstrādes procesa nodrošināšanai, kā arī par zemi, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

25.pants. Ostu noteikumu saskaņošana

Šajā nodaļā minēto ostu noteikumus apstiprina Satiksmes ministrija, saskaņojot tos ar attiecīgo pašvaldību un ievērojot šā likuma 6.panta prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.05.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

26.pants. Ostas pārvaldes sastāvs

Šajā nodaļā minēto ostu valdi izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju — pašvaldības amatpersonu, pa vienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārstāvjus.

(11.05.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

27.pants. Maksas

Ostās, kurās piestātnes pieder ne tikai valstij vai pašvaldībai, pēc ostas pārvaldes un piestātnes īpašnieka savstarpējas vienošanās līdzekļi, kas iegūti no tonnāžas maksas, tiek pārskaitīti piestātnes uzturēšanai un atjaunošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

Pārejas noteikumi

1. Kuģu piestātnes, ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir valsts vai pašvaldības juridisko personu valdījumā, paliek to valdījumā uz laiku līdz 30 gadiem. Ostas pārvaldei sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jānoslēdz ar šiem uzņēmumiem zemes nomas līgumi par šo objektu ekspluatāciju šā likuma 4. pantā noteiktajā kārtībā.

2. Līgumi par citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ēku un būvju izmantošanu paliek spēkā tik ilgi, līdz par labu ostas pārvaldei saskaņā ar šā likuma 4. pantu tiek nodibināts tāds servitūts, kas attiecas uz šo līgumu. Līdz ar šāda servitūta nodibināšanu līgumi zaudē spēku, un tie pēc tam slēdzami no jauna ar ostas pārvaldi.

3. Līdz 1996. gada 31. decembrim ar līgumu vai piespiedu kārtā nodibinātais servitūts uzskatāms par spēkā esošu ar dienu, kad attiecīgais līgums notariāli apstiprināts vai stājies spēkā rīkojums par servitūta nodibināšanu. Attiecīgais servitūts ierakstāms zemesgrāmatā līdz 1997. gada 31. decembrim. Ja servitūts šajā termiņā nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas automātiski tiek atcelts.

4. Pašvaldības izveido ostu pārvaldes saskaņā ar šo likumu līdz 1994. gada 1. augustam.

5. Ostu zemi, akvatoriju, piestātnes un kopējās hidrotehniskās būves Satiksmes ministrija un pašvaldības līdz 1994. gada 1. oktobrim nodod ostu pārvaldēm. Ostu pārvaldēm ir tiesības slēgt nomas līgumus par tām valdījumā nodoto zemi arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 24.04.1997.)

6. Pēc Latvijas Jūras administrācijas saimniecisko funkciju nodalīšanas un nodošanas ostu pārvaldēm kopā ar finansēšanas avotu (maksa par loču pakalpojumiem) valdības garantētās kredīta saistības kuģu satiksmes vadības sistēmas aparatūras iegādei nododamas attiecīgajām ostu pārvaldēm.

(11.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

Likums Saeima pieņemts 1994. gada 22. jūnija.
Valsts prezidents G.ULMANIS
Rīgā 1994. gada 12. jūlijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 22.06.1994.Stājas spēkā: 26.07.1994.Tēma:  Transports un sakariPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 80, 12.07.1994.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
57435
{"selected":{"value":"01.07.2000","content":"<font class='s-1'>01.07.2000.-19.04.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.08.2010","iso_value":"2010\/08\/11","content":"<font class='s-1'>11.08.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.05.2010","iso_value":"2010\/05\/28","content":"<font class='s-1'>28.05.2010.-10.08.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-27.05.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.11.2005","iso_value":"2005\/11\/25","content":"<font class='s-1'>25.11.2005.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.07.2005","iso_value":"2005\/07\/20","content":"<font class='s-1'>20.07.2005.-24.11.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-19.07.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2003","iso_value":"2003\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2003","iso_value":"2003\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2003.-30.11.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.07.2003","iso_value":"2003\/07\/24","content":"<font class='s-1'>24.07.2003.-31.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-23.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.11.2002","iso_value":"2002\/11\/27","content":"<font class='s-1'>27.11.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2001","iso_value":"2001\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2001.-26.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.04.2001","iso_value":"2001\/04\/20","content":"<font class='s-1'>20.04.2001.-31.05.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2000","iso_value":"2000\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2000.-19.04.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-30.06.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.09.1999","iso_value":"1999\/09\/02","content":"<font class='s-1'>02.09.1999.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.08.1999","iso_value":"1999\/08\/25","content":"<font class='s-1'>25.08.1999.-01.09.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.07.1997","iso_value":"1997\/07\/15","content":"<font class='s-1'>15.07.1997.-24.08.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.04.1997","iso_value":"1997\/04\/24","content":"<font class='s-1'>24.04.1997.-14.07.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.04.1997","iso_value":"1997\/04\/11","content":"<font class='s-1'>11.04.1997.-23.04.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.1996","iso_value":"1996\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.1996.-10.04.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.04.1996","iso_value":"1996\/04\/18","content":"<font class='s-1'>18.04.1996.-31.05.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.07.1994","iso_value":"1994\/07\/26","content":"<font class='s-1'>26.07.1994.-17.04.1996.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.2000
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva