1. pants. Likuma darbība

Šis likums reglamentē ostu darbības principus un pārvaldes kārtību, kā arī kuģošanas drošību ostā.

5. pants. Ostu darbību reglamentējošie dokumenti

Ostas darbojas, pamatojoties uz likumiem, Latvijas Republikas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta izdotajiem aktiem, attiecīgās ostas pārvaldes nolikumu un ostas noteikumiem.

9. pants. Ierobežojumi ostas valdes locekļiem

Ostas valdes locekļa uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

(23.05.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

10. pants. Latvijas Ostu padome

(1) Latvijas valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu padome, kas izstrādā galvenos ostu attīstības virzienus, investīciju un tarifu politiku, kuru īstenot uzdod ostu pārvaldēm.

(2) Ministru kabinets izveido Latvijas Ostu padomi šādā sastāvā:

padomes priekšsēdētājs — Ministru prezidents; padomes locekļi:

satiksmes ministrs un divi Satiksmes ministrijas pārstāvji;

Rīgas domes priekšsēdētājs;

Liepājas domes priekšsēdētājs;

Ventspils domes priekšsēdētājs;

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldnieki;

citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Jūrniecības savienība;

Latvijas Jūras administrācijas direktors;

Latvijas Attīstības aģentūras direktors;

finansu ministrs;

ekonomikas ministrs;

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

zemkopības ministrs;

Jūrniecības savienības pārstāvis;

Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

(3) Pārstāvji Latvijas Ostu padomē tiek deleģēti ar attiecīgās institūcijas vadītāja lēmumu.

(4) Latvijas Ostu padomes nolikumu apstiprina Ministru prezidents.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 07.04.1997. noteikumiem Nr.134, kas stājas spēkā 11.04.1997.)

11. pants. Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi

Latvijas Ostu padomes galvenie uzdevumi ir:

1) izstrādāt Latvijas ostu attīstības koncepciju un organizēt tās īstenošanu;

2) koordinēt ostu darbību, specializāciju un attīstību;

3) izvērtēt ilglaicīgu ostu attīstības programmu un likumdošanas aktu projektu atbilstību Latvijas ostu attīstības koncepcijai;

4) izskatīt priekšlikumus par investīciju piesaistīšanu ostu un ar tām saistīto infrastruktūras objektu attīstībai;

5) apstiprināt ostu attīstības fonda līdzekļu izlietojumu;

6) dot atzinumu par priekšlikumiem atsavināt nekustamo īpašumu ostās valsts vai sabiedriskajām vajadzībām.

12. pants. Finansu līdzekļu avoti

(1) Ostas pārvaldes finansu līdzekļus veido:

1) atskaitījumi no ostas nodevām;

2) zemes nomas maksa;

3) nomas (īres) maksa par ostas pārvaldes valdījumā nodoto nekustamo īpašumu iznomāšanu (izīrēšanu);

4) investīcijas;

5) maksa par ostas pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem.

(2) Ostas pārvaldes finansu līdzekļi tiek izmantoti, ievērojot bezpeļņas organizācijas principus: ostas pārvaldes rīcībā esošos finansu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai un šā likuma 7. pantā noteikto funkciju izpildei.

(3) Ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finansu līdzekļiem piedalīties uzņēmējsabiedrību darbībā.

(4) Ostas pārvalde kārto saimnieciskas darbības un finansu operāciju uzskaiti saskaņā ar likumu «Par grāmatvedību» un iesniedz pārskatus saskaņā ar likumu «Par uzņēmumu gada pārskatiem».

13. pants. Nodevu veidi ostās

(1) Latvijas ostās var noteikt šādas ostas nodevas:

1) tonnāžas nodevu;

2) kanāla nodevu;

3) sanitāro nodevu;

4) mazo kuģu nodevu;

5) enkura nodevu;

6) ledus nodevu

un šādas kuģošanas nodevas:

1) bāku nodevu;

2) loču nodevu.

(2) Ostas nodevu tarifus nosaka ostas pārvalde, saskaņojot ar pašvaldību. Kuģošanas nodevu tarifus nosaka Satiksmes ministrija.

16. pants. Kuģošana un tās kontrole

Kuģu kustības operatīvo vadību ostā un ostas pievedceļos, kā arī kuģošanas drošības valsts kontroles un uzraudzības funkcijas ostā veic ostas kapteinis.

17. pants. Ostas kapteinis

(1) Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Latvijas Jūras kodekss un šis likums.

(2) Ostas kapteinis ir tieši pakļauts Latvijas Jūras administrācijai.

(3) Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kā arī pilsoņiem.

(4) Ostas kapteinim ir tiesības aizliegt kuģim iziet no ostas šādos gadījumos:

1) ja kuģis nav derīgs kuģošanai saskaņā ar 1974. gada Konvenciju par cilvēku dzīvības drošību jūrā vai pārkāpti iekraušanas un apgādes noteikumi saskaņā ar Starptautiskās jūras organizācijas Bīstamo kravu kodeksu, vai nav ievērotas prasības attiecībā uz. apkalpes sastāvu, vai arī ir citi trūkumi, kas apdraud kuģošanas drošību, jūras tīrību vai uz kuģa esošo cilvēku dzīvību;

2) ja kuģa dokumenti neatbilst noteiktām prasībām;

3) ja nav samaksātas ostas nodevas un maksa par pakalpojumiem, kā arī ja nav muitas, robežapsardzības un citu ostas valstu dienestu atļaujas;

4) ja ir tiesas, policijas, vai vides aizsardzības institūciju aizliegums.

(5) Izdevumi, kas rodas, ja ostas kapteinis realizē šajā pantā paredzētās tiesības, jāsedz kuģa īpašniekam.

(6) Ostas kapteinis var aizturēt kuģi, ja pret to tiek izvirzīta prasība sakarā ar vispārēju avāriju, kravas pārvadājuma līguma . neievērošanu, glābšanas darbiem, kuģu sadursmi vai ja ostai nodarīts kaitējums. Kuģa aizturēšana iespējama arī tad, ja osta izvirza prasības sakarā ar ostas būvju vai cita ostas īpašuma bojājumiem.

Tāda gadījuma kuģi var aizturēt tik ilgi, līdz kuģa vai kravas īpašnieks dod attiecīgas garantijas, ka zaudējumu atlīdzinās.

(7) Kuģa aizturēšana sakarā ar minētajām prasībām tiek veikta saskaņā ar 1952. gada Konvenciju par noteiktu likumu, kas attiecas uz jūras kuģu arestu, unifikāciju. Par zaudējumiem, kas rodas nepamatotas kuģa aizturēšanas dēļ, atbild personas, pēc kuru pieprasījuma kuģis aizturēts.

(8) Ostas pārvaldes amatpersonām aizliegts iejaukties ostas kapteiņa rīcībā.

18. pants. Uzņēmējdarbības noteikumi ostā

Uzņēmējdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, ostas noteikumiem un pamatojoties uz ostas pārvaldes un attiecīgā uzņēmēja noslēgto līgumu.

19. pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi

(1) Ostas zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.

(2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē.

(3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.

(4) Tiesības pirkt ostas zemi ir tikai valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot.

(5) Ja tiek pirkta ostas zeme un bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam par to izsniegti sertifikāti, pēc viņu vēlēšanās šo sertifikātu vērtība viņiem izmaksājama naudā.

(6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 24.04.1997.)

20. pants. Ostu attīstības fonda mērķis

Ostu attīstības fonda mērķis ir pārvaldīt ostu plānveidīgai attīstībai un to rekonstrukcijai paredzētos papildu līdzekļus, lai nodrošinātu Latvijas ostu konkurētspēju, kā arī Latvijas Republikas piedalīšanos starptautiskajās jūrniecības un zvejniecības organizācijās.

21. pants. Ostu attīstības fonda finansu līdzekļu avoti

Ostu attīstības fondā ieskaita finansu līdzekļus no:

1) ostas nodevu atskaitījumiem;

2) valsts asignējumiem;

3) mērķa ziedojumiem;

4) citiem ienākumiem.

(Nodaļa 24.03.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.04.1997.)

23. pants. Mazās ostas jēdziens

Mazā osta ir noteikta ierobežota sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un ostas pieejā esošos kuģuceļus, kas iekārtoti kuģu apkalpošanai, un tās darbības pamatvirzieni ir zvejniecība, zivju pārstrāde, tūrisms, ekoloģiski tīru kravu eksports un imports.

24. pants. Zemes nomas līgumu īpatnības

(1) Ostās esošo ēku un būvju īpašniekiem to darbības nodrošināšanai tiek garantētas zemes nomas tiesības, ievērojot starp ostas pārvaldi un ēku un būvju īpašniekiem noslēgtā zemes nomas līguma nosacījumus, ja attiecīgajā laikposmā tiek nodrošināta zvejniecība un zivju apstrāde.

(2) Nomas maksa par zemi, ko aizņem ēkas un būves, kuras tiek iznomātas tikai zvejniecības un zivju apstrādes procesa nodrošināšanai, kā arī par zemi, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai, nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

25.pants. Ostu noteikumu saskaņošana

Šajā nodaļā minēto ostu noteikumus apstiprina Satiksmes ministrija, saskaņojot tos ar attiecīgo pašvaldību un ievērojot šā likuma 6.panta prasības. Ostas noteikumos paredzētā kārtība, kādā ostas tiek izmantotas zivsaimniecības vajadzībām, saskaņojama ar Valsts zivsaimniecības pārvaldi.

26.pants. Ostas pārvaldes sastāvs

Šajā nodaļā minēto ostu valdi izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valsts (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vai Zemkopības ministrijas) pārstāvi un vienādās proporcijās pašvaldības un ostā funkcionējošo uzņēmumu pārstāvjus.

27.pants. Nodevas

Ostās, kurās piestātnes pieder ne tikai valstij vai pašvaldībai, pēc ostas pārvaldes un piestātnes īpašnieka savstarpējas vienošanās līdzekļi, kas iegūti no tonnāžas nodevas, tiek pārskaitīti piestātnes uzturēšanai un atjaunošanai.

1. Kuģu piestātnes, ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir valsts vai pašvaldības juridisko personu valdījumā, paliek to valdījumā uz laiku līdz 30 gadiem. Ostas pārvaldei sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jānoslēdz ar šiem uzņēmumiem zemes nomas līgumi par šo objektu ekspluatāciju šā likuma 4. pantā noteiktajā kārtībā.

2. Līgumi par citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ēku un būvju izmantošanu paliek spēkā tik ilgi, līdz par labu ostas pārvaldei saskaņā ar šā likuma 4. pantu tiek nodibināts tāds servitūts, kas attiecas uz šo līgumu. Līdz ar šāda servitūta nodibināšanu līgumi zaudē spēku, un tie pēc tam slēdzami no jauna ar ostas pārvaldi.

3. Līdz 1996. gada 31. decembrim ar līgumu vai piespiedu kārtā nodibinātais servitūts uzskatāms par spēkā esošu ar dienu, kad attiecīgais līgums notariāli apstiprināts vai stājies spēkā rīkojums par servitūta nodibināšanu. Attiecīgais servitūts ierakstāms zemesgrāmatā līdz 1997. gada 31. decembrim. Ja servitūts šajā termiņā nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas automātiski tiek atcelts.

4. Pašvaldības izveido ostu pārvaldes saskaņā ar šo likumu līdz 1994. gada 1. augustam.

5. Ostu zemi, akvatoriju, piestātnes un kopējās hidrotehniskās būves Satiksmes ministrija un pašvaldības līdz 1994. gada 1. oktobrim nodod ostu pārvaldēm. Ostu pārvaldēm ir tiesības slēgt nomas līgumus par tām valdījumā nodoto zemi arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 24.04.1997.)