1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt Valsts darba inspekcijas tiesisko statusu, funkciju un uzdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2004.)

4.pants. Darba inspekcijas uzraudzības un kontroles joma

(1) Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei ir pakļauti:

1) komersanti, valsts un pašvaldību iestādes, reliģiskās un sabiedriskās organizācijas;

2) darba devēji un to pilnvarotās personas atbilstoši tām uzticētajiem pienākumiem un pilnvarām;

3) uzņēmumu (organizatorisku vienību, kurās darba devēji nodarbina nodarbinātos) darba vietas, kā arī jebkuras citas vietas uzņēmumā, kas nodarbinātajam ir pieejamas darba gaitā (turpmāk — uzraudzības un kontroles objekts).

(2) Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei ir pakļautas bīstamās iekārtas un to valdītāji.

5.pants. Darba inspekcijas amatpersonas

(1) Darba inspekcijas amatpersonas ir Darba inspekcijas direktors un visu līmeņu valsts darba inspektori. Darba inspekcijas amatpersonas ir valsts civildienesta ierēdņi.

(2) Darba inspekcijas amatpersonām ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību, bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas saņemšanas jebkurā diennakts laikā, arī darba devēja vai bīstamo iekārtu valdītāja prombūtnē:

a) apmeklēt un apskatīt viņu uzraudzībai un kontrolei pakļautos objektus,

b) pārbaudīt darba procesu, darba vidi un darba aizsardzības pasākumus;

2) veikt pārbaudi, kontroli un izmeklēšanu vai pieprasīt informāciju, kas nepieciešama, lai pārliecinātos, ka normatīvo aktu prasības tiek ievērotas, šai nolūkā:

a) iztaujāt darba devējus, bīstamo iekārtu valdītājus, darbiniekus un citas personas par darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jautājumiem,

b) pieprasīt uzskaites, reģistrācijas vai citus dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba tiesiskajām attiecībām, darba aizsardzību un bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību, lai pārliecinātos, ka šie dokumenti atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī pieprasīt to kopijas un izrakstus,

c) pieprasīt informāciju, kas nepieciešama Darba inspekcijai, lai risinātu darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jautājumus,

d) veikt darba vides faktoru mērījumus, fotografēt, veikt audioierakstus un videoierakstus, kā arī ņemt materiālu un vielu paraugus analīzei,

e) pieaicināt speciālistus sevišķu uzdevumu veikšanai;

3) uzaicināt uz Darba inspekciju darba devējus, bīstamo iekārtu valdītājus, darbiniekus vai citas fiziskās personas, vai juridisko personu pārstāvjus, lai no viņiem iegūtu informāciju par darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jautājumiem vai sniegtu viņiem informāciju, paskaidrojumus un cita veida palīdzību šajos jautājumos;

4) organizēt darba devēju, bīstamo iekārtu valdītāju, darba devēju un darbinieku organizāciju pārstāvju un citu juridisko personu pārstāvju un fizisko personu tikšanos, lai apspriestu darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jautājumus;

5) saņemt no darba devējiem un bīstamo iekārtu valdītājiem tādu ar inspicējamā objekta specifiku, atrašanās vietu, veicamās pārbaudes raksturu un ilgumu samērojamu apstākļu nodrošinājumu, kāds nepieciešams Darba inspekcijas uzdevuma izpildei;

6) pieņemt lēmumus darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jautājumos, kā arī izteikt brīdinājumus un dot rīkojumus darba devējiem vai bīstamo iekārtu valdītājiem;

7) apturēt uzņēmumu darbību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību;

8) administratīvo pārkāpumu izskatīšanai noteiktajā kārtībā administratīvi sodīt darba devējus un bīstamo iekārtu valdītājus, kā arī citas personas;

9) kontrolēt, vai darba devēji un bīstamo iekārtu valdītāji veic efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu Darba inspekcijas rīkojumu izpildi, un ņem vērā izteiktos brīdinājumus;

10) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tiesībaizsardzības iestādēm materiālus par darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvo aktu pārkāpumiem.

(3) Darba inspekcijas amatpersonu pieņemtie lēmumi, izdotie rīkojumi un izteiktie brīdinājumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti pildāmi visām Darba inspekcijas uzraudzībai un kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2004.)

6.pants. Darba inspekcijas direktors

(1) Darba inspekcijas direktora (turpmāk — direktors) kandidatūru pēc labklājības ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Labklājības ministrs direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata, ievērojot Valsts civildienesta likumā noteiktās prasības.

(2) Direktors:

1) vada Darba inspekciju un ir atbildīgs par Darba inspekcijas uzdevumu izpildi;

2) apstiprina Darba inspekcijas ikgadējo darbības programmu un kalendāra plānu;

3) nosaka Darba inspekcijas struktūru;

4) nosaka Darba inspekcijas amatpersonu un darbinieku pienākumus un pārrauga viņu darbību;

5) izskata sūdzības un pieņem lēmumus par Darba inspekcijas amatpersonu rīcību;

6) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Darba inspekciju.

7.pants. Darba inspekcijas finansēšanas kārtība

(1) Darba inspekcija tiek finansēta no valsts budžeta, un tai ir valsts budžeta konts Valsts kasē.

(2) Darba inspekcijas uzliktie administratīvie naudas sodi tiek ieskaitīti valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2004.)

8.pants. Aizliegums izpaust informāciju

Darba inspekcijas amatpersonām un darbiniekiem, pildot dienesta pienākumus, kā arī pēc valsts civildienesta atstāšanas vai tad, ja tiek izbeigtas vai pārtrauktas darba attiecības ar Darba inspekciju, aizliegts nelikumīgi izpaust šādu ierobežotas pieejamības informāciju:

1) informāciju, kas saistīta ar Darba inspekcijas izskatāmo iesniegumu un sūdzību lietas materiāliem;

2) informāciju par bīstamo iekārtu reģistru;

3) komercnoslēpumus par darba procesiem, kuri kļuvuši zināmi, pildot dienesta pienākumus;

4) ziņas par personām, kuras iesniegušas sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem, kā arī informāciju par to, ka pārbaude veikta sakarā ar šādas sūdzības saņemšanu;

5) ziņas par komersantiem, kas Darba inspekcijai pieprasa reģistrācijas apliecības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 10.11.2004.)

9.pants. Informācijas sniegšana citām personām

(1) Darba inspekcijas amatpersonas nodrošina to rīcībā esošās informācijas pieejamību sabiedrībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību.

(2) Darba inspekcija sadarbojas ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kas uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā. Šāda sadarbība īpaši attiecas uz informācijas sniegšanu saistībā ar darbinieku nosūtīšanu uz attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsti, un šī informācija sniedzama bez maksas.

11.pants. Tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt Darba inspekcijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus

(1) Persona, kura uzskata, ka attiecīgais administratīvais akts ierobežo tās tiesiskās intereses, ir tiesīga likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot iesniegumu Darba inspekcijas direktoram, apstrīdēt visu līmeņu valsts darba inspektoru lēmumus, rīkojumus vai brīdinājumus. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Iesnieguma iesniegšana Darba inspekcijas direktoram vai pieteikuma iesniegšana tiesai neaptur Darba inspekcijas amatpersonas lēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad tā tiek apturēta ar iesnieguma vai pieteikuma izskatītāja rakstveida lēmumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.02.2004.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Valsts darba inspekciju" (Likumu un noteikumu krājums, 17.05.39., 12.nr.; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 16.nr.; 1995, 8.nr.; 1996, 24.nr.).

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.maijam piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumi nr.157 "Noteikumi par bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas un uzskaites kārtību".

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumi nr.260 "Kārtība, kādā izsniedzamas spridzināšanas darbu atļaujas un atļaujas sprāgstvielu noliktavas ierīkošanai".

4. Šā likuma 3.panta 14.punkts ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

5. Ja Darba inspekcijas amatpersonu izdotajiem administratīvajiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienas un kuru apstrīdēšanas vai pārsūdzības termiņš nav beidzies, ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienu likums nosaka garākus apstrīdēšanas vai pārsūdzības termiņus, piemērojami garākie termiņi.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2004.)