1. Noteikumi nosaka prasības velmēšanas iekārtu (iekārtas, kas projektētas un uzstādītas, lai velmētu tērauda izstrādājumus) valdītājiem un apkalpojošam personālam, lai, organizējot un veicot darbus ar velmēšanas iekārtām (lietojot attiecīgās iekārtas vai tās uzstādot, remontējot, veicot tehnisko apkopi, rekonstrukciju un tehnisko pārbaudi), novērstu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, kā arī nosaka velmēšanas iekārtu tehniskās uzraudzības kārtību.

2. Velmēšanas iekārtai ir šādi pamatelementi:

2.1. karstās velmēšanas stāvi;

2.2. sildkrāsnis;

2.3. šķēres;

2.4. dzesētāji;

2.5. tehnoloģiskās iekārtas, kas tieši saistītas ar velmēšanas iekārtu.

3. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

(MK 12.04.2005. noteikumu Nr.256 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.112)

4. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Standartizācijas birojs publicē Standartizācijas biroja mājaslapā internetā (www.lvs.lv) to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk − piemērojamie standarti).

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.112 redakcijā)

4.¹ Tērauda velmēšanas iekārtu tehniskās pārbaudes ir tiesīga veikt akreditēta institūcija, par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk— inspicēšanas institūcija), ja inspi­cēšanas institūcija:

4.¹ 1. ir akreditēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17020:2005 "Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspicēšanu" noteiktajiem kritērijiem un šo noteikumu prasībām;

4.¹ 2. ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību tādā apjomā, lai segtu iespējamās kļūdas dēļ radušos zaudējumus, kas aprēķināti sadarbībā ar institūcijas izvēlēto apdrošinātāju institūcijas darbības jomas risku novērtējumā.

(MK 12.04.2005. noteikumu Nr.256 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.112)

4.² Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs novērtē un uzrauga inspicē­šanas institūcijas atbilstību šo noteikumu 4.¹ punktā minētajām prasībām.

(MK 12.04.2005. noteikumu Nr.256 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.112)

5. Lai neradītu draudus cilvēku veselībai, dzīvībai, īpašumam un videi, velmēšanas iekārtas valdītājs nodrošina attiecīgās iekārtas atbilstošu un drošu lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību saskaņā ar šo noteikumu un piemērojamo standartu prasībām un velmēšanas iekārtas uzstādītāja instrukcijām.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.112 redakcijā)

6. (Svītrots ar MK 25.08.2008. noteikumiem Nr.676.)

7. Katrai velmēšanas iekārtai nepieciešama pase (pielikums). Pasi izsniedz inspicēšanas institūcija, reģistrējot velmēšanas iekārtas bīstamo iekārtu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu reģistrāciju.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.112 redakcijā)

8. Velmēšanas iekārtas valdītājs pasei pievieno iekārtas lietošanas instrukciju. Instrukcijā norāda šādu informāciju:

8.1. velmēšanas iekārtas uzstādīšanas un pārvietošanas kārtība;

8.2. velmēšanas iekārtas lietošanas uzsākšanas kārtība;

8.3. velmēšanas iekārtas lietošanas kārtība;

8.4. velmēšanas iekārtas tehniskās apkopes un uzraudzības kārtība;

8.5. velmēšanas iekārtas tehniskā dokumentācija, rasējumi, diagrammas un aprēķini par velmēšanas iekārtas lietošanu.

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.256; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.112)

9. Velmēšanas iekārtas valdītājs, nododot vai iznomājot velmēšanas iekārtu citam valdītājam, nodod arī tās pasi un šo noteikumu 8.punktā noteiktos dokumentus. Velmēšanas iekārtas valdītājam aizliegts uzsākt iekārtas lietošanu, ja nav saņemta pase un šo noteikumu 8.punktā noteiktie dokumenti.

10. Velmēšanas iekārtas valdītājam ir šādi pienākumi:

10.1. norīkot speciālistu, kas ir atbildīgs par velmēšanas iekārtas tehnisko stāvokli, drošu lietošanu un apkopi (turpmāk - atbildīgais speciālists). Atbildīgā speciālista norīkošana minēto pienākumu veikšanai nemazina velmēšanas iekārtas valdītāja atbildību;

10.2. nodrošināt tērauda velmēšanas iekārtas apkalpošanai pietiekamu skaitu personāla, kas apmācīts un instruēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, lietojot darba aprīkojumu, kā arī nodrošināt ap­mācību darba aizsardzības jautājumos, ņemot vērā iekārtas konstrukciju un lietošanas apstākļus;

10.3. ievērojot uzstādītāja sniegtās uzstādīšanas un lietošanas instrukcijas, izstrādāt, apstiprināt un, ja nepieciešams, precizēt un papildināt darba instrukcijas velmēšanas iekārtas apkalpojošam personālam (turpmāk - darba instrukcijas);

10.4. nodrošināt norīkojumu (atļauju) noformēšanu paaugstinātas bīstamības darbiem;

10.5. nodrošināt velmēšanas iekārtai savlaicīgu šajos noteikumos paredzēto tehnisko pārbaužu veikšanu;

10.6. nodrošināt velmēšanas iekārtas pases un lietošanas instrukciju glabāšanu un uzrādīšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonām un inspicēšanas institūciju pārstāvjiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

10.7. ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centram par avārijām vai nelaimes gadījumiem, kas notikuši saistībā ar velmēšanas iekārtas lietošanu;

10.8. neatkarīgi no šo noteikumu VI nodaļā noteiktajām pārbaudēm lietošanas laikā pārliecināties par velmēšanas iekārtas atbilstību šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz velmēšanas iekārtām un to aprīkojumu.

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.256; MK 25.08.2008. noteikumiem Nr.676; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.112)

11. Velmēšanas iekārtas valdītājs nodrošina atbildīgo speciālistu ar šādu lietošanas dokumentāciju:

11.1. velmēšanas iekārtas pasi;

11.2. šajos noteikumos noteiktajā kārtībā veikto tehnisko pārbaužu protokoliem;

11.3. velmēšanas iekārtas lietošanas instrukciju;

11.4. velmēšanas iekārtas ekspluatācijas žurnālu, kurā atbildīgais speciālists norāda datus par velmēšanas iekārtas darbināšanas laiku, tehnoloģisko iekārtu, automātikas, signalizācijas un aizsardzības ierīču stāvokli un pārbaudes rezultātiem, kā arī visus ar iekārtas uzturēšanu un apkalpošanu saistītos pasākumus, kas ietekmē tās drošu lietošanu;

11.5. velmēšanas iekārtu izvietojuma tehnoloģisko shēmu, kurā ietverts arī cauruļvadu, aprīkojuma un slēgierīču izvietojums;

11.6. elektrisko shēmu, kurā norādīti elektroenerģijas patērētāji, aparatūra, elektrolīnijas izvietojums velmēšanas iekārtu telpās;

11.7. velmēšanas iekārtu sildkrāšņu iztvaices dzesēšanas sistēmas uzraudzības žurnālu, kurā atbildīgais speciālists norāda informāciju par dzesēšanas sistēmas pārbaudēm un remontiem, kā arī par bojājumiem un to novēršanu.

(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.112)

12. Atbildīgajam speciālistam ir šādi pienākumi:

12.1. nodrošināt lietošanas dokumentācijai atbilstošu velmēšanas iekārtas tehnisko stāvokli;

12.2. nodrošināt velmēšanas iekārtas lietošanas dokumentācijas glabāšanu un aktualizēšanu;

12.3. sagatavot velmēšanas iekārtas šajos noteikumos paredzētām tehniskajām pārbaudēm un piedalīties to norisē;

12.4. ja konstatēti nepieļaujami defekti un instrukciju pārkāpumi darbā ar velmēšanas iekārtu, apturēt iekārtas darbību un nodrošināt trūkumu novēršanu;

12.5. veikt darba vietās apkalpojošā personāla instruktāžas, atkārtotās un ārkārtas zināšanu pārbaudes;

12.6. pārtraukt velmēšanas iekārtas darbināšanu, ja tās darbība rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, kā arī ja velmēšanas iekārtas tehniskā pārbaude nav veikta noteiktajā termiņā.

13. Velmēšanas iekārtu apkalpojošam personālam ir šādi pienākumi:

13.1. ievērot visas darba drošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības darbā ar velmēšanas iekārtām saskaņā ar darba instrukcijām un atbildīgā speciālista rīkojumiem un norādījumiem;

13.2. apstādināt velmēšanas iekārtas darbību, ja iekārta rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

14. Velmēšanas iekārtas konstrukcija visā iekārtas lietošanas laikā nodrošina iekārtas izturību pret mehāniskām, termiskām un ķīmiskām slodzēm paredzētajos lietošanas apstākļos.

15. Uz velmēšanas iekārtas vadības pults redzamā vietā velmēšanas iekārtas valdītājs uzraksta iekārtas reģistrācijas numuru, velmēšanas iekārtas uzstādītāja noteiktos galvenos darba parametrus un nākamās tehniskās pārbaudes datumu (burtu augstums ne mazāks par 50 mm) vai piestiprina plāksnīti ar minēto informāciju.

16. Velmēšanas iekārtu uzstāda tā, lai nebūtu iespējama tās elementu patvaļīga novirzīšanās vai sašķiebšanās. Velmēšanas iekārtas elementi izvietojami tā, lai būtu iespējama iekārtas apskate, remonts un tehniskā apkope. Ja nepieciešams, ierīko attiecīgas platformas un kāpnes.

17. Telpas, kurās atrodas velmēšanas iekārta, atbilst šādām prasībām:

17.1. telpas ir aprīkotas ar ugunsdzēsības līdzekļiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

17.2. telpas ir aprīkotas ar iezemēšanas kontūru elektroiekārtām un dūmeņiem ar zibensnovedējiem (kontūru noplūdes pretestība nedrīkst pārsniegt 4 omus elektroiekārtām un 15 omus zibensnovedējiem). Visi zemētāju savienojumi, kas nav brīvi pieejami, ir savienoti, izmantojot metināšanu;

17.3. telpas ir aprīkotas ar ventilācijas iekārtām, kas nodrošina darba vietai piemērotu gaisa temperatūru, mitrumu un gaisa sastāvu saskaņā ar darba vides normatīvo aktu prasībām;

17.4. telpas ir aprīkotas ar ierīcēm ūdens un citu šķidru vielu novadīšanai no vietām, kur iespējama šādu vielu uzkrāšanās;

17.5. darba vietas un ejas ir iztīrītas, tajās nav sagatavju un ražošanas atlikumu;

17.6. telpām ir grīdas no nodilumizturīgiem materiāliem ar neslidenu virsmu;

17.7. darba vietas un ejas atrodas līdzenās vietās;

17.8. ieejas atrodas vietās, no kurienes var droši nokļūt līdz darba vietai;

17.9. telpas ir aprīkotas ar mehanizētiem vārtiem transporta iebraukšanai, un par vārtu atvēršanu un aizvēršanu brīdina skaņas un vizuālā signalizācija;

17.10. elektroiekārtu un elektroinstalācijas izvietojums telpās atbilst normatīvo aktu prasībām. Pie spēka un apgaismes iekārtu slēdžiem ir skaidri un saprotami norādīts, kāds aprīkojums vai iekārta ar tiem darbināma;

17.11. uz jumta nav pieļaujama putekļu, ledus un sniega uzkrāšanās.

18. Velmēšanas iekārtas darba platformas atbilst šādām prasībām:

18.1. attālums no darba platformas virsmas līdz konstrukcijām, iekārtām un cauruļvadiem, kas ierīkoti virs darba platformas, ir ne mazāks kā 1,8 metri;

18.2. darba platformas, kuras atrodas augstāk par 0,6 m no grīdas virsmas, kā arī pārejas tiltiņi, kāpnes, ailas, lūkas, kanāli, bedres ir ierobežotas ar margām un apšuvumu, kura augstums ir vismaz 0,1 metrs.

19. Velmēšanas iekārtas sildkrāsns dūmenis:

19.1. nodrošina iekārtas darba režīmam piemērotu siltumu;

19.2. novērš gaisa iekļūšanu gar aizbīdņiem un plaisām dūmejās un pašā dūmenī;

19.3. nodrošina, lai netiktu pārsniegts kaitīgo izmešu daudzums velmēšanas tehnoloģiskā procesa normālas darbības režīmā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

20. Velmēšanas iekārtas sildkrāsns dūmenis ir ierīkots uz pamatiem, kuri velmēšanas iekārtas lietošanas laikā nodrošina dūmeņu stabilitāti un tā vertikālo stāvokli pieļaujamajās robežās (maksimāli pieļaujamā atkāpe no vertikālā stāvokļa ir piecas tūkstošdaļas no dūmeņa augstuma metros). Pamati ir aprīkoti ar augstuma references ierīci (reperi).

21. Velmēšanas iekārtas sildkrāšņu dūmeņa stiprinājuma gredzeni un metāla konstrukcijas ir aizsargātas pret izmešu un apkārtējās vides nevēlamu iedarbību.

22. Velmēšanas cehos sagatavju un gatavās produkcijas nokraušana un uzglabāšana notiek darba instrukcijā paredzētajās vietās, nodrošinot šādu prasību izpildi:

22.1. kvadrātiskās sagataves nokrauj grēdās ar šķērsrindām;

22.2. stiegras nokrauj sasietos saiņos grēdās ar šķērsrindām;

22.3. velmētās stieples rituļus sasietos saiņos nokrauj rindās;

22.4. attālums starp auksta metāla grēdām ir ne mazāks kā 1,0 m, starp karsta metāla grēdām - ne mazāks kā 1,5 metri;

22.5. galveno eju platums un attālums no sagatavju un gatavās produkcijas grēdām līdz ēku sienām ir ne mazāks kā 1,0 m, attālums līdz tuvākajai dzelzceļa sliedei - ne mazāks kā 2,0 metri.

23. Velmēšanas iekārtas sildkrāsns logu aizvaru pacelšana un nolaišana ir mehanizēta.

24. Velmēšanas iekārtas sildkrāsns velvju, degļu apskate, kontroles mērinstrumentu un automātikas apkalpošana un remonts tiek veikts no speciāli izveidotām platformām, kas tieši nesaskaras ar krāsns velvi. Apkalpojošajam personālam aizliegts atrasties uz krāsns velves.

25. Sagatavju padeve un izdošana no sildkrāsns ir mehanizēta. Ap padeves iekārtām ir ierīkotas apkalpošanas platformas ar margām.

26. Sagatavju iekraušanas iekārtu kompleksa konstrukcija nodrošina ievietojamo sagatavju izlīdzināšanu (atdures, lineāli, manipulatori, ruļļtekas). Apkalpojošajam personālam aizliegts atrasties uz iekraušanas iekārtām sagatavju ievietošanas laikā.

27. Mehānismu bīstamās daļas un ieeja zem iekraušanas mehānismiem ir norobežota neatkarīgi no piedziņas.

28. Iekraušanas mehānismu vadības pults izvietojums operatoram nodrošina vadāmo mehānismu veikto operāciju labu pārskatāmību.

29. Velmēšanas iekārtas sildkrāsns ir aprīkota ar atvirzītājiem, kas pasargā sānu sienas no bojāšanas ar sagatavēm.

30. Velmēšanas iekārtas sildkrāsnij tiek sildīta apakšējā zona.

31. Velmēšanas iekārtas sildkrāsnī visu degļu rindu apkalpošanai ir izveidota platforma, kas aprīkota ar margām un vismaz divām noejām un ir nepieciešamajā platumā, lai apkalpojošais personāls varētu droši pārvietoties. Vertikālu kāpņu ierīkošana ir aizliegta.

32. Spiediena regulēšana velmēšanas iekārtas sildkrāsnī ir mehanizēta.

33. Velmēšanas iekārtas sildkrāsns dūmeņa vertikālā stāvokļa mērījumi tiek veikti ne retāk kā reizi piecos gados, lai noteiktu to atbilstību šo noteikumu 20.punktam.

34. Visi velmēšanas stāvi un to palīgagregāti ir mehanizēti un automatizēti, lai novērstu risku saspiest vai savainot cilvēkus.

35. Virs velmēšanas statņu vārpstām ir uzstādīti pārejas tiltiņi. Pieļaujama vienlaidus tiltiņa uzstādīšana gar statņiem, izveidojot noejas pie katra atsevišķi.

36. Atstarpju regulēšana starp velmēm ir mehanizēta.

37. Velmēšanas stāva mehānismi tiek darbināti no vadības pults.

38. Velmēšanas stāva vadības pults telpai ir siltumizolētas sienas, karstumizturīgs stiklojums, kas aizsargāts ar metāla sietu, un izejas uz velmēšanas laukumu. Gaisa sastāvs, temperatūra un mitrums telpā atbilst normatīvo aktu prasībām. Pults atrodas vietā, kas operatoram nodrošina vadāmo mehānismu veikto operāciju labu pārskatāmību.

39. Velmēšanas stāva vadības pults ir aprīkota ar:

39.1. skaņas un vizuālās signalizācijas iekārtām, kas brīdina par iekārtas iedarbināšanu un darbību;

39.2. sakaru līdzekļiem saziņai ar citām vadības pultīm un dežūrdienestiem, kā arī savienota ar vietējo sakaru iekārtu;

39.3. velmēšanas iekārtas vadības un kontroles aparātiem un signalizāciju.

40. Pirms katras karstās velmēšanas mehānismu iedarbināšanas attiecīgās vadības pults operatoram ir pienākums brīdināt apkalpojošo personālu ar skaņas un vizuālo brīdinošo signalizāciju.

41. Operators, ievērojot darba instrukcijas, drīkst iedarbināt mehānismu tikai tad, kad ir pārliecinājies, ka bīstamajās zonās neatrodas cilvēki.

42. Nav pieļaujama kalibru pārbaude un starpvelmju atstarpju mērīšana velmēšanas procesa laikā.

43. Velmēšanas stāvos velmējamā metāla kantēšana ir mehanizēta.

44. Nenovelmētās sagataves un brāķa produkciju novāc ar speciālām palīgierīcēm.

45. Lai nodrošinātu cilvēku drošu pārvietošanos velmēšanas stāvā, ierīko attiecīgas ejas, kas ir nodrošinātas pret velmējuma nokļūšanu uz tām.

46. Ceļamo galdu sāni ir gludi aizsegti ar vertikālām skārda plāksnēm. Pacelta galda vertikālās malas ir nosegtas.

47. Spraugas starp ceļamā galda pārseguma platēm un ceļamo galdu ir tik mazas, cik to pieļauj velmēšanas tehnoloģiskais process.

48. Ceļamo galdu mehānismu apkalpošanai blakus tiem ir ierīkotas slīpas noejas kāpnes.

49. Ceļamo galdu celšanas laikā aizliegts remontēt zem galdiem izvietotos mehānismus.

50. Izvadu un ievadu stiprinājuma sijas ir izgatavotas no tērauda un stabili piestiprinātas velmju statnim.

51. Velmēšanas laikā ieejas zem mehānismiem ir slēgtas. Atslēga atrodas pie attiecīgās vadības pults operatora. Ja pārskatāmība nav pietiekama, jālieto rūpnieciskās televīzijas iekārtas.

52. Lai novērstu velmējamā metāla izmešanu no siles veida vadīklas, tā ir nosegta no sāniem.

53. Brāķa tītavas ir uzstādītas vietā, kur tās nerada risku apkalpojošajam personālam, pirms tītavām ir uzstādītas ievadpiltuves.

54. Brāķa tītavu vadības pults atrodas vietā, kur redzama tītavu darba zona un tur esošās personas.

55. Stiepļu tītavu konstrukcija, uzstādīšana un nožogojums novērš metāla izmešanu uztīšanas laikā.

56. Metāla padevei velmēs lieto ievadierīces un izvadierīces ar rullīšiem vai maināmiem ieliktņiem.

57. Dzesētāju konstrukcija novērš velmējumu izmešanu. Dzesētājs ir aprīkots ar apkalpes platformām un pārejas tiltiņiem.

58. Gatavās produkcijas saiņu novākšana no velmēšanas stāva ir mehanizēta.

59. Velmēšanas stāvu pēdējie statņi ir aprīkoti ar aizsargsietu vai pilnībā nosegti no augšas un sāniem. Aizsargsieta acu izmēri ir mazāki par velmējamo izmēru un stiprība novērš iespēju to caursist. Aizsargsieti ir viegli noņemami remonta, kā arī kalibru, armatūras un statņu nomaiņas laikā.

60. Velmēšanas stāvu cilpu galdi ir nožogoti.

61. Visas ejas un tiltiņi statņu zonās ir aprīkoti ar margām vai norobežoti, pārejas tiltiņi aiz pēdējā statņa ir aprīkoti ar nepārtrauktu apšuvumu.

62. Ruļļtekas aiz pēdējā statņa ir aprīkotas ar vismaz 0,2 m augstām apmalēm. No eju puses apmalēm ir slīpums, kas novērš velmējuma izmešanu.

63. Velmēšanas laukums velmēšanas stāvos ir norobežots ar nepārtrauktām apmalēm, kas novērš velmējuma izmešanu.

64. Rezerves velmes uzglabā speciālos statņos. Starp statņiem nodrošina vismaz metru lielu atstarpi.

65. Rezerves velmju uzglabāšanas statņus ieregulē speciālā stendā, kas aprīkots ar nepieciešamajām palīgierīcēm.

66. Velmēšanas stāvos tehnoloģiskās plūsmas līnijā uzstāda šķēres ar mehanizētu metāla padevi un novākšanu. Šķēres ir darbināmas no vadības pults. Gaitas šķēru vadība tehnoloģiskajā plūsmā ir automatizēta.

67. Atsevišķi uzstādītām šķērēm metāla padeve un ievadīšana ir mehanizēta.

68. Šķēru nažiem ir rotora tipa stiprinājums, un tas novērš nažu izmešanu iekārtas darbības laikā.

69. Tehnoloģiskās plūsmas līnijā uzstādīto šķēru remontu un nažu nomaiņu atļauts izdarīt tikai tad, kad velmēšanas stāvs ir apstādināts. Atsevišķi no tehnoloģiskās plūsmas līnijā uzstādītas šķēres atļauts remontēt tikai pēc to drošas atslēgšanas.

70. Šķēres ir noregulētas tā, lai būtu novērsta neparedzētu vai dubultu griezienu rašanās iespēja.

71. Ja darbā ar šķērēm radušos atgriezumus savāc konteineros, to uzstādīšanai ir ierīkoti speciāli iežogoti padziļinājumi.

72. Sagrieztā metāla novākšana no ruļļtekām aiz šķērēm ir mehanizēta ar attiecīgiem nostūmējiem, pārcēlājiem vai nosviedējiem, kuru konstrukcija novērš roku darbu.

73. Ruļļteku apmales šķēru rajonā ir vismaz 0,2 m augstas.

74. Sildkrāsns sagataves izstūmēja vietējās vadības pults atrodas blakus izstūmējam. Sildkrāsns operatoram ir nodrošināta iespēja atslēgt iestūmēju un izstūmēju no abām krāsns pusēm.

75. Sildkrāšņu ūdens dzesējamiem rāmjiem ir paredzēta ūdens izvadīšana no rāmja augšējās daļas. Ūdens izvadīšanas caurules šķērsgriezums ir par 50 procentiem lielāks nekā pievadīšanas caurules šķērsgriezums.

76. Plāvas (zintara) aizvadīšana no velmēšanas stāviem un citām iekārtām ir mehanizēta.

77. Nosēdbaseini no visām pusēm ir norobežoti ar izturīgām 1,1 m augstām sienām. Vietās, kur plāvas transportēšanas tuneļi savienojas ar nosēdbaseiniem, uzstādītas režģotas barjeras. Plāvas savākšana no bedrēm un nosēdbaseiniem ir mehanizēta.

78. Eļļas un kabeļu tuneļi ir noslēgti, lai novērstu plāvas, putekļu un tehnoloģiskā ūdens nokļūšanu tajos.

79. Tuneļu ventilācijas iekārtas ugunsgrēka gadījumā automātiski atslēdzas.

80. Velmēšanas izstrādājumu transporta ratiņi atbilst šādām prasībām:

80.1. tie ir aprīkoti ar bremzēm;

80.2. tiem ir uzstādīti pārvietojuma ierobežošanas galaslēdži;

80.3. tie ir aprīkoti ar skaņas signalizāciju, kas ieslēdzas vienlaikus ar pārvietošanās mehānismu;

80.4. to riteņi ir ar aizsargplāksnēm;

80.5. attālums starp ratiņu visvairāk izvirzītajām daļām un šķēršļiem ir vismaz 0,7 metri.

81. Veicot darbus velmēšanas iekārtu telpās, aizliegts:

81.1. atrasties zonās, kur velmēšanas laikā var nokļūt velmējamie izstrādājumi;

81.2. izmantot par balstiem velmēšanas iekārtas cauruļvadus, ceļot kravu, kā arī komunikāciju nostiprināšanai vai iekārtu iezemēšanai.

82. Velmēšanas laikā aizliegts:

82.1. remontēt mehānismus, kuri darbojas;

82.2. remontēt vadīklu vai veikt tās apkopi;

82.3. staigāt pa dzesētāja apkalpes platformu no velmējuma padošanas puses;

82.4. ar rokām novākt metāla atgriezumus vai iestrēgušās velmējumu stiegras, kā arī metāla plāvu.

83. Velmēšanas iekārtas pamatelementu nomaiņu vai to elementu metināšanu, kuru robežvērtības ir izmantotas stiprības aprēķinos (turpmāk - remonts), kā arī iekārtas konstrukcijas vai darba parametru maiņu (turpmāk - rekonstrukcija) atļauts veikt tikai atbilstoši šo noteikumu prasībām.

84. Velmēšanas iekārtas elementus drīkst metināt tikai metinātāji, kuri ir apliecinājuši savu kompetenci attiecīgo darbu izpildē atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

85. Velmēšanas iekārtas metināto savienojumu pārbaudes ar nesagraujošas kontroles metodēm atbilstoši piemērojamiem standartiem veic tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas laboratorijas.

86. Velmēšanas iekārtas remontu un rekonstrukciju atļauts sākt tikai pēc tam, kad iekārtas valdītājs ir izsniedzis rakstisku norīkojumu (atļauju) saskaņā ar šo noteikumu 10.4.apakšpunktu.

87. Pirms remonta un rekonstrukcijas sākšanas velmēšanas iekārtu atdzesē un atvieno no visiem spiediena, temperatūras, šķidruma, tvaiku un gāzu avotiem.

88. Visus datus par velmēšanas iekārtas rekonstrukciju vai remontu un attiecīgajām pārbaudēm dokumentē un pievieno iekārtas pasei.

89. Inspicēšanas institūcija pēc velmēšanas iekārtas valdītāja vai tā pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma saskaņā ar līgumu veic velmēšanas iekārtas pirmreizējo tehnisko pārbaudi, kārtējās tehniskās pārbaudes un ārpuskārtas tehniskās pārbaudes šo noteikumu 94.punktā norādītajos gadījumos saskaņā ar piemērojamo standartu un šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.112 redakcijā)

90. Velmēšanas iekārtas valdītājs pirms iekārtas uzstādīšanas iesniedz inspicēšanas institūcijā šādus dokumentus:

90.1. velmēšanas iekārtas vispārīgu aprakstu;

90.2. velmēšanas iekārtas uzstādīšanas tehnisko projektu, kas izstrādāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehniskais projekts ietver šādu informāciju:

90.2.1. konstrukcijas kopsalikuma rasējumus, sastāvdaļu, salikuma vienību rasējumus, citus darba rasējumus un shēmas, kā arī velmēšanas iekārtas darbības aprakstus un skaidrojumus;

90.2.2. projektēšanas aprēķinus;

90.3. velmēšanas iekārtas atsevišķu elementu un mezglu atbilstības sertifikātus un lietošanas instrukcijas, ja tas noteikts normatīvajos aktos, kas izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.panta pirmo daļu.

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.256)

91. Inspicēšanas institūcija pirms velmēšanas iekārtas reģistrācijas bīstamo iekārtu reģistrā veic velmēšanas iekārtas pirmreizējo tehnisko pārbaudi – velmēšanas iekārtas tehniskā projekta pārbaudi –, kā arī veic attiecīgas pārbaudes uzstādīšanas laikā, lai pārliecinātos par velmēšanas iekārtas atbilstību šo noteikumu un piemērojamo standartu prasībām, īpašu uzmanību pievēršot:

91.1. tehniskā projekta un uzstādīšanas procedūru tehniskās dokumentācijas pārbaudei;

91.2. lietoto materiālu un to sertifikātu pārbaudei;

91.3. velmēšanas iekārtas teritorijas un tehniskās dokumentācijas pārbaudei (būvju, iekārtu, aprīkojuma un to izvietojuma atbilstība projekta prasībām un tehnoloģiskajai shēmai);

91.4. velmēšanas iekārtas un tās aprīkojuma iekšējai un ārējai apskatei un krāšņu aprīkojuma funkcionālajai pārbaudei;

91.5. dūmeņu un dūmeju oderējuma un metālkonstrukciju apskatei un vertikālā stāvokļa un nosēdes mērījumiem;

91.6. iztvaices dzesēšanas sistēmas apskatei un hidrauliskajai pārbaudei;

91.7. iezemēšanas kontūrai un izolācijas pārbaudei (piemēram, iezemēšanas ierīču noplūdes un pārejas pretestības, izolācijas pretestības mērījumi).

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.256; MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.112)

92. Velmēšanas iekārtas lietošanas laikā tās valdītājs nodrošina, lai inspicēšanas institūcija pēc iekārtas reģistrācijas bīstamo iekārtu reģistrā ne retāk kā reizi divos gados veiktu velmēšanas iekārtas kārtējo tehnisko pārbaudi, kas ietver:

92.1. velmēšanas iekārtas teritorijas un lietošanas dokumentācijas pārbaudi;

92.2. velmēšanas iekārtas ārējo apskati darbībā un krāšņu aprīkojuma funkcionālo pārbaudi;

92.3. dūmeņu un dūmeju apskati un pārbaudi;

92.4. iztvaices dzesēšanas sistēmas apskati un pārbaudi;

92.5. iezemēšanas un izolācijas pārbaudi.

(Grozīts ar MK 09.02.2010. noteikumiem Nr.112)

93. Ņemot vērā velmēšanas iekārtas tehnisko stāvokli un lietošanas laiku, inspicēšanas institūcija ir tiesīga kārtējās pārbaudes noteikt biežāk, nekā minēts šo noteikumu 92.punktā.

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.256)

94. Velmēšanas iekārtas ārpuskārtas tehniskā pārbaude veicama šādos gadījumos:

94.1. pēc velmēšanas iekārtas rekonstrukcijas;

94.2. pēc avārijām vai nelaimes gadījumiem, kuros ir bojāti velmēšanas iekārtas elementi;

94.3. pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonas pamatota pieprasījuma.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.112 redakcijā)

95. Lai atvieglotu velmēšanas iekārtas novērtēšanu ārpuskārtas pārbaudes laikā, pirms iekārtas rekonstrukcijas sākšanas iekārtas valdītājs saskaņo ar inspicēšanas institūciju attiecīgo darbu izpildes tehnoloģiju un kārtību. Ārpuskārtas tehniskās pārbaudes apjomu nosaka inspicēšanas institūcija.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.112 redakcijā)

96. Pēc tehniskās pārbaudes veikšanas inspicēšanas institūcija bīstamo iekārtu reģistrā aktualizē datus par velmēšanas iekārtu un sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru inspicēšanas institūcija izsniedz velmēšanas iekārtas valdītājam, bet otru glabā ne mazāk kā 10 gadu pēc pārbaudes dienas.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.112 redakcijā)

97. Ja velmēšanas iekārta atbilst šo noteikumu prasībām, inspicēšanas institūcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu pārbaudes zīmi uz pārbaudītās velmēšanas iekārtas redzamā vietā (blakus velmēšanas iekārtas ražotāja datu plāksnei) piestiprina bīstamās iekārtas pārbaudes zīmi.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.112 redakcijā)

98. Ja inspicēšanas institūcija tehniskajā pārbaudē konstatē, ka velmēšanas iekārta neatbilst šo noteikumu prasībām, valdītāja pienākums ir mēneša laikā pēc tehniskās pārbaudes protokola saņemšanas novērst neatbilstību un pieaicināt inspicēšanas institūciju veikt atkārtotu pārbaudi.

(Grozīts ar MK 12.04.2005. noteikumiem Nr.256)

99. Ja pēc atkārtotās pārbaudes velmēšanas iekārta neatbilst šo noteikumu prasībām vai apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai apkārtējo vidi, inspicēšanas institūcija par to nekavējoties brīdina iekārtas valdītāju un nosūta attiecīgu paziņojumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā arī Valsts vides dienestam, ja apdraudēta vide, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, ja konstatēta paaugstināta ugunsbīstamība, un Valsts darba inspekcijai, ja apdraudēta nodarbināto drošība un veselība.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.112 redakcijā)

(Nodaļa MK 09.02.2010. noteikumu Nr.112 redakcijā)

99.¹ Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic valsts uzraudzību un kontrolē, vai velmēšanas iekārtas tiek lietotas atbilstoši šo noteikumu prasībām.

99.² Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, veicot velmēšanas iekārtu uzraudzību un kontroli to lietošanas laikā, ir tiesīgs:

99.² 1. administratīvi sodīt par velmēšanas iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

99.² 2. aizliegt lietot velmēšanas iekārtu, ja nav veikta tehniskā pārbaude šo noteikumu VI nodaļā noteiktajā kārtībā.

100. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri.

101. Noteikumu 4.¹ punkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.maiju.

(MK 12.04.2005. noteikumu Nr.256 redakcijā)

102. Tērauda velmēšanas iekārtu pases, kuras sastādītas līdz dienai, kad stājas spēkā šo noteikumu grozījumi, kas vārdus “Valsts darba inspekcija” (attiecīgā locījumā) aizstāj ar vārdiem “Valsts būvinspekcija” (attiecīgā locījumā), ir derīgas līdz tērauda velmēšanas iekārtas pasē noteiktā tērauda velmēšanas iekārtas lietošanas ilguma (resursa) termiņa beigām.

(MK 25.08.2008. noteikumu Nr.676 redakcijā)

103. Velmēšanas iekārtas pase, kas sastādīta bīstamo iekārtu reģistrā reģistrētai velmēšanas iekārtai, ir derīga, kamēr ir spēkā saskaņā ar šo noteikumu prasībām izsniegts attiecīgās velmēšanas iekārtas tehniskās pārbaudes protokols.

(MK 09.02.2010. noteikumu Nr.112 redakcijā)