Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 338 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 376

Rīgā 2001.gada 23.augustā (prot. Nr.39 8.§)

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija".

2. Būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2001.gada 31.augustam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" noteiktajām prasībām nav obligāta.

3. Ar 2001.gada 1.septembri Latvijas Republikas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP 2.01.01.-82 "Celtniecības klimatoloģija un ģeofizika" (apstiprināti ar bijušās PSRS Celtniecības lietu valsts komitejas 1982.gada 21.jūlija lēmumu Nr.188).

4. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr. 376

Latvijas būvnormatīvs LBN 003-01
"Būvklimatoloģija"

1. Būvnormatīvs satur klimatoloģiskos rādītājus, kas piemērojami būvniecībā.

2. Būvnormatīva 1.pielikumā ietvertos klimatoloģiskos rādītājus piemēro inženierizpētē, būvprojektēšanā un būvdarbu veikšanā, arī būvju remontā, renovācijā un rekonstrukcijā.

3. Būvnormatīvs nav piemērojams būvēm, kurām Ministru kabinets saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu ir noteicis īpašu būvniecības procesa kārtību, kas paredz citu klimatoloģisko rādītāju normatīvu piemērošanu.

(MK 07.06.2005. noteikumu Nr.396 redakcijā)

4. Jebkura ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskos rādītājus būvniecības vajadzībām Latvijas teritorijā nosaka pēc šī būvnormatīva 1.pielikuma tabulās ietvertā tuvākā ģeogrāfiskā punkta klimatoloģiskajiem rādītājiem.

5. Vēja raksturlielumus Baltijas jūras piekrastes atklātās teritorijas ģeogrāfiskajiem punktiem piecu kilometru platā joslā nosaka, ņemot vērā šī būvnormatīva 1.pielikuma 13., 14. un 15.tabulā minētos Liepājas klimatoloģiskos rādītājus.

5.¹ Ja būves un to konstrukcijas projektē atbilstoši piemērojamo standartu prasībām:

5.¹1. maksimālā vēja ātruma un maksimālo vēja brāzmu vērtības nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikuma 15.tabulu;

5.¹2. fundamentālo vēja pamatātruma vērtību (ar varbūtību reizi 50gados) nosaka atbilstoši ģeogrāfiskajam novietojumam saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikuma 15.tabulas 1.¹attēlu;

5.¹3. vēja spiediena pamatvērtību nosaka atbilstoši ģeogrāfiskajam novietojumam saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikuma 15.tabulas 1.2attēlu;

5.¹4. sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgās vērtības (ar varbūtību 0,02) nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikuma 16.¹tabulas 2.¹attēlu;

5.¹5. ārkārtējās sniega slodzes uz zemes virsmas nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikuma 16.²tabulas 2.²attēlu;

5.¹6. ziemas perioda maksimālās sniega slodzes variācijas koeficientu nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikuma 16.³tabulu;

5.¹7. sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgās vērtības (ar varbūtību reizi 150 gados) nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 1.pielikuma 16.⁴tabulu.

(MK 07.06.2005. noteikumu Nr.396 redakcijā)

5.² Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē to standartu sarakstu, kurus var piemērot šī būvnormatīva izpildei.

(MK 07.06.2005. noteikumu Nr.396 redakcijā)

6. Skaidrojumi par klimatoloģisko rādītāju piemērošanu sniegti šī būvnormatīva 2.pielikumā.

7. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehniskajām komitejām organizē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju, kā arī izdod ieteikumus šī būvnormatīva izpildei.

(Grozīts ar MK 07.06.2005. noteikumiem Nr.396)

8. Hidrometeoroloģisko informāciju, kas nav ietverta šajā būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu, pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

1. pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr. 376)

(Pielikums grozīts ar MK 07.06.2005. noteikumiem Nr.396)

1.tabula

Vidējā gaisa temperatūra (° C)

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis												Vidēji gadā
Nr. p.k.	Vieta	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Vidēji gadā
1.	Ainaži	-5,2	-5,0	-1,6	3,9	10,2	14,5	16,5	15,9	11,8	7,3	2,2	-2,2	5,7
2.	Alūksne	-7,6	-6,8	-2,5	4,0	11,0	14,8	16,1	15,0	10,2	5,2	-0,4	-4,9	4,5
3.	Daugavpils	-6,7	-5,9	-1,8	5,2	12,1	15,7	16,9	15,9	11,2	6,1	1,0	-3,8	5,5
4.	Dobele	-5,0	-4,7	-1,0	4,9	11,4	15,2	16,5	15,9	11,5	6,8	1,7	-2,6	5,9
5.	Liepāja	-3,0	-3,0	-0,2	4,6	10,3	14,3	16,4	16,4	12,9	8,5	3,7	-0,3	6,7
6.	Mērsrags	-3,8	-4,0	-1,0	3,9	9,9	14,7	16,3	15,9	11,9	7,4	2,5	-1,4	6,0
7.	Priekuļi	-6,2	-5,6	-1,6	4,6	11,3	15,0	16,3	15,4	10,9	6,1	0,7	-3,8	5,3
8.	Rīga	-4,7	-4,3	-0,6	5,1	11,4	15,4	16,9	16,2	11,9	7,2	2,1	-2,3	6,2
9.	Stende	-4,5	-4,4	-1,1	4,4	10,7	14,5	15,9	15,3	11,2	6,8	1,8	-2,3	5,7
10.	Zīlāni	-6,7	-5,9	-1,5	5,0	11,9	15,3	16,6	15,6	11,0	6,0	0,7	-4,0	5,3

2.tabula

Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (° C)

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis													Gaisa gada minimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi
Nr. p.k.	Vieta	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Gadā	50 gados	10 gados
1.	Ainaži	-35,1	-35,3	-34,4	-18,8	-7,5	-1,3	2,7	0,2	-4,8	-13,8	-18,7	-37,1	-37,1	-36,3	-33,0
2.	Alūksne	-37,4	-36,8	-28,8	-15,9	-5,8	-0,3	2,9	0,7	-5,1	-10,6	-20,6	-36,8	-37,4	-37,4	-32,7
3.	Daugavpils	-42,7	-43,2	-32,0	-18,6	-5,5	-1,3	2,1	-1,5	-5,0	-14,7	-24,1	-38,7	-43,2	-41,0	-35,5
4.	Dobele	-34,1	-35,9	-25,7	-13,2	-3,7	0,3	4,7	1,9	-3,7	-9,2	-21,7	-31,9	-35,9	-35,9	-32,5
5.	Liepāja	-32,9	-31,6	-23,8	-10,1	-4,3	0,5	4,8	4,6	-1,7	-7,3	-17,5	-25,8	-32,9	-31,5	-26,1
6.	Mērsrags	-33,7	-36,2	-28,9	-16,2	-5,4	-2,2	3,3	1,4	-3,9	-10,0	-18,1	-25,4	-36,2	-34,2	-29,9
7.	Priekuļi	-36,5	-38,0	-26,4	-12,6	-5,4	-1,4	3,5	-0,1	-4,5	-12,9	-20,6	-39,0	-39,0	-38,2	-31,8
8.	Rīga	-33,7	-34,9	-30,3	-13,1	-5,5	-2,3	4,0	0,0	-4,1	-8,7	-18,9	-31,9	-34,9	-34,8	-31,0
9.	Stende	-34,5	-36,1	-27,9	-15,9	-5,4	-3,1	2,0	-0,2	-4,5	-11,8	-16,7	-26,0	-36,1	-34,9	-30,0
10.	Zīlāni	-38,5	-36,7	-32,3	-14,4	-6,0	-0,4	2,7	0,1	-6,4	-10,9	-22,0	-35,2	-38,2	-38,0	-33,4

3.tabula

Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (°C)

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis													Gaisa gada maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi
		I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Gadā
		I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Gadā	50 gados	10 gados
1.	Ainaži	7,3	10,8	17,5	25,1	29,5	33,2	32,7	33,2	30,0	22,0	15,4	10,5	33,2	33,1	31,1
2.	Alūksne	7,9	10,9	18,2	26,5	30,2	30,8	33,3	32,9	29,4	21,1	13,1	10,0	33,3	33,2	31,1
3.	Daugavpils	7,6	13,1	18,4	27,6	31,8	32,8	35,1	36,4	31,3	24,0	16,3	10,4	36,4	36,0	33,0
4.	Dobele	9,5	13,8	20,0	26,1	30,6	33,1	35,8	34,4	30,7	23,5	16,8	11,1	35,8	35,8	32,8
5.	Liepāja	7,9	15,5	17,8	25,4	30,0	33,0	33,7	33,6	30,7	22,2	15,4	10,1	33,7	33,0	31,5
6.	Mērsrags	9,4	13,6	20,8	26,8	31,6	34,6	34,4	33,8	29,1	24,9	15,5	13,9	34,6	34,7	32,8
7.	Priekuļi	7,9	10,9	17,2	25,9	30,3	32,0	34,0	32,7	29,5	21,5	14,3	9,8	34,0	33,5	31,6
8.	Rīga	9,4	13,5	20,5	26,5	30,4	32,5	33,6	32,5	29,4	23,4	17,2	11,5	33,6	33,3	32,2
9.	Stende	8,5	12,0	18,3	25,8	29,0	32,6	33,6	34,3	29,7	23,5	16,1	10,5	34,3	34,0	31,9
10.	Zīlāni	7,8	11,8	18,0	26,3	30,0	31,9	34,5	34,3	30,5	22,6	16,6	9,9	34,5	34,4	31,9

4.tabula

Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

Nr. p.k.	Vieta	Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra	Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi
Nr. p.k.	Vieta	Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra	50 gados	10 gados
1.	Ainaži	21,3	24,4	23,2
2.	Alūksne	21,9	24,8	23,7
3.	Daugavpils	23,3	26,5	25,3
4.	Dobele	23,0	26,3	25,0
5.	Liepāja	20,9	24,3	23,0
6.	Mērsrags	21,5	24,3	23,5
7.	Priekuļi	22,3	25,3	24,2
8.	Rīga	22,4	25,5	24,3
9.	Stende	22,0	25,3	24,2
10.	Zīlāni	22,9	26,2	25,0

5.tabula

Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

Nr. p.k.	Vieta	Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra	Visaukstākā mēneša vidējā minimālā temperatūra, kuras pārsniegšana iespējama reizi
Nr. p.k.	Vieta	Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra	50 gados	10 gados
1.	Ainaži	-10,8	-19,6	-16,8
2.	Alūksne	-12,4	-20,3	-17,7
3.	Daugavpils	-12,3	-21,8	-18,5
4.	Dobele	-10,2	-18,5	-15,7
5.	Liepāja	-7,5	-15,1	-12,5
6.	Mērsrags	-8,8	-18,0	-14,5
7.	Priekuļi	-11,0	-19,6	-16,4
8.	Rīga	-9,7	-18,5	-15,3
9.	Stende	-9,7	-17,8	-14,6
10.	Zīlāni	-11,4	-20,0	-16,8

6.tabula

Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (° C) un tās varbūtības

Nr. p.k.	Vieta	Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra	Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra un tās varbūtība
Nr. p.k.	Vieta	Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra	0,98	0,92
1.	Ainaži	-23,2	-26,8	-22,7
2.	Alūksne	-25,1	-29,5	-24,0
3.	Daugavpils	-24,0	-28,4	-24,1
4.	Dobele	-22,3	-24,4	-20,9
5.	Liepāja	-18,3	-20,5	-17,3
6.	Mērsrags	-19,6	-22,0	-19,3
7.	Priekuļi	-23,8	-28,2	-22,7
8.	Rīga	-20,7	-24,6	-20,7
9.	Stende	-19,9	-22,5	-19,5
10.	Zīlāni	-23,8	-26,8	-23,2

7.tabula

Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (° C)

Nr. p.k.	Vieta	Diennakts vidējā gaisa temperatūra £ 8 ° C
Nr. p.k.	Vieta	perioda ilgums (dienas)	vidējā temperatūra (° C)
1.	Ainaži	205	-0,5
2.	Alūksne	214	-1,9
3.	Daugavpils	205	-1,3
4.	Dobele	204	-0,4
5.	Liepāja	193	0,6
6.	Mērsrags	211	0,4
7.	Priekuļi	208	-1,1
8.	Rīga	203	0,0
9.	Stende	209	-0,2
10.	Zīlāni	206	-1,3

8.tabula

Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (° C)

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis
Nr. p.k.	Vieta	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII
1.	Ainaži	6,0	6,3	6,9	7,8	9,6	10,2	8,2	7,9	7,2	5,8	4,7	5,5
2.	Alūksne	5,4	6,1	7,0	8,5	10,4	10,0	9,5	8,7	7,5	5,7	4,1	4,9
3.	Daugavpils	6,2	6,9	8,1	9,7	11,8	11,3	10,7	10,6	8,9	7,0	4,5	5,4
4.	Dobele	5,9	6,2	7,1	9,1	11,2	11,0	10,8	10,3	9,2	6,9	4,8	5,4
5.	Liepāja	5,2	5,4	6,0	6,9	8,3	7,7	6,8	6,8	6,3	5,4	4,4	4,8
6.	Mērsrags	5,3	6,0	5,5	7,9	9,5	9,8	9,2	8,1	8,1	6,6	3,9	4,9
7.	Priekuļi	5,3	6,1	6,7	8,4	10,6	10,3	9,7	9,1	7,6	5,8	4,2	4,8
8.	Rīga	5,3	5,8	7,0	8,8	12,2	9,9	9,2	8,9	8,0	6,4	4,4	4,8
9.	Stende	5,6	6,0	6,9	8,7	10,9	11,0	10,0	9,7	8,3	6,4	4,6	4,9
10.	Zīlāni	5,5	6,0	7,2	9,0	11,0	10,8	10,2	10,0	8,5	6,6	4,4	4,7

9.tabula

Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis												Vidēji gadā
Nr. p.k.	Vieta	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Vidēji gadā
1.	Ainaži	4,0	3,9	4,4	6,2	9,2	12,8	15,0	14,8	11,6	8,8	6,4	4,8	8,5
2.	Alūksne	3,5	3,5	4,2	5,9	8,8	11,8	13,7	13,4	10,5	7,9	5,7	4,2	7,8
3.	Daugavpils	3,7	3,7	4,5	6,5	9,8	12,6	14,2	13,9	11,0	8,3	6,1	4,4	8,2
4.	Dobele	4,2	4,1	4,7	6,6	9,5	12,6	14,5	14,1	11,3	8,8	6,5	4,8	8,5
5.	Liepāja	4,6	4,5	5,2	6,7	9,4	12,6	14,9	14,9	12,0	9,5	7,0	5,5	8,9
6.	Mērsrags	4,3	4,2	4,9	6,4	9,2	12,4	14,7	14,5	11,6	8,9	6,7	5,0	8,6
7.	Priekuļi	3,7	3,7	4,4	6,1	9,0	12,0	14,0	13,8	10,9	8,3	6,0	4,4	8,0
8.	Rīga	4,1	4,0	4,8	6,4	9,3	12,5	14,5	14,3	11,4	8,7	6,4	4,8	8,4
9.	Stende	4,2	4,1	4,8	6,2	8,7	11,7	13,8	13,7	11,1	8,7	6,4	4,9	8,2
10.	Zīlāni	3,7	3,7	4,6	6,5	9,8	12,7	14,4	14,1	11,2	8,4	6,1	4,5	8,3

10.tabula

Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)

Nr. p.k.	Vieta
		Mēnesis												Vidēji gadā
		I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Vidēji gadā
1.	Ainaži	84	83	80	76	74	78	80	82	83	84	86	86	81
2.	Alūksne	87	84	78	71	68	71	75	79	84	87	90	90	80
3.	Daugavpils	85	83	79	73	70	72	75	78	83	85	88	88	80
4.	Dobele	87	84	81	75	70	73	77	80	83	86	89	89	81
5.	Liepāja	85	84	83	79	76	78	80	80	80	83	85	86	82
6.	Mērsrags	85	84	82	79	75	75	79	81	83	84	86	86	82
7.	Priekuļi	85	82	77	72	68	71	76	79	85	86	89	88	80
8.	Rīga	85	82	79	73	69	72	76	78	81	83	86	86	79
9.	Stende	87	85	81	74	69	72	77	79	83	86	89	87	81
10.	Zīlāni	87	84	80	75	71	73	78	80	85	87	90	90	82

11.tabula

Gaisa relatīvā mitruma amplitūda (%)

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis
Nr. p.k.	Vieta	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII
1.	Ainaži	4	6	12	18	22	21	20	20	17	11	5	3
2.	Alūksne	3	10	19	26	32	31	32	31	24	15	5	2
3.	Daugavpils	6	11	19	30	37	36	35	36	26	18	8	4
4.	Liepāja	3	6	12	18	21	20	19	19	16	12	5	3
5.	Mērsrags	3	8	12	20	25	25	25	25	20	14	6	4
6.	Priekuļi	4	9	16	24	31	31	31	31	23	14	6	4
7.	Rīga	4	8	16	25	28	28	28	27	22	15	6	3
8.	Stende	3	9	17	27	34	34	32	32	25	16	6	3
9.	Zīlāni	5	10	18	27	34	34	34	34	26	18	8	3

12.tabula

Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)

Nr. p.k.	Vieta
		Mēnesis												Kopā gadā
		I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	Kopā gadā
1.	Ainaži	37	25	30	35	43	54	65	76	80	70	71	55	641
2.	Alūksne	40	32	36	40	53	74	84	85	70	62	61	54	691
3.	Daugavpils	36	27	34	40	51	73	83	74	66	52	52	46	634
4.	Dobele	31	22	28	39	43	51	79	76	59	52	55	39	574
5.	Liepāja	46	31	36	35	40	46	74	80	78	74	83	67	690
6.	Mērsrags	38	25	30	37	40	52	72	75	75	60	65	48	618
7.	Priekuļi	31	22	31	40	51	66	90	92	81	64	61	46	674
8.	Rīga	33	25	31	39	43	61	79	79	76	60	61	49	636
9.	Stende	40	26	35	37	42	56	83	79	77	68	70	53	666
10.	Zīlāni	39	30	38	42	52	65	75	79	69	58	59	55	662

13.tabula

Vēja virzienu un bezvēja atkārtošanās (%)

1. Ainaži

Nr. p.k.	Mēnesis	Vēja virziens								Bezvējš
Nr. p.k.	Mēnesis	Z	ZA	A	DA	D	DR	R	ZR	Bezvējš
1.	I	8	9	14	19	23	13	9	5	1
2.	II	7	7	16	18	23	13	8	8	2
3.	III	8	7	16	14	25	14	8	8	2
4.	IV	10	9	14	11	18	14	12	12	2
5.	V	11	12	15	9	13	13	13	14	2
6.	VI	11	9	11	7	12	15	18	17	2
7.	VII	10	6	11	9	13	18	18	15	2
8.	VIII	8	8	11	11	15	18	17	12	3
9.	IX	8	7	11	14	17	18	14	11	2
10.	X	8	4	11	16	21	18	12	10	1
11.	XI	8	6	12	19	23	14	10	8	1
12.	XII	8	7	13	20	21	14	10	7	1
13.	Gadā	9	7	13	14	19	15	12	11	2

2. Alūksne

Nr. p.k.	Mēnesis	Vēja virziens								Bezvējš
Nr. p.k.	Mēnesis	Z	ZA	A	DA	D	DR	R	ZR	Bezvējš
1.	I	5	5	12	13	21	14	19	11	6
2.	II	4	6	13	15	20	11	20	11	7
3.	III	3	7	13	14	20	13	20	10	9
4.	IV	6	10	16	13	15	9	20	11	10
5.	V	8	13	19	9	13	7	18	13	12
6.	VI	9	9	14	9	11	9	25	14	11
7.	VII	7	7	12	8	13	12	26	15	13
8.	VIII	6	7	11	10	15	14	23	14	14
9.	IX	5	4	10	10	19	15	27	10	11
10.	X	4	3	8	11	20	15	27	12	7
11.	XI	4	3	9	13	25	16	21	9	5
12.	XII	4	5	9	11	24	15	21	11	7
13.	Gadā	5	7	12	11	18	13	22	12	9

3. Daugavpils

Nr. p.k.	Mēnesis	Vēja virziens								Bezvējš
Nr. p.k.	Mēnesis	Z	ZA	A	DA	D	DR	R	ZR	Bezvējš
1.	I	6	7	10	14	20	19	18	6	13
2.	II	6	8	12	18	17	14	18	7	15
3.	III	5	8	11	16	20	15	18	7	17
4.	IV	8	11	11	14	16	12	17	11	16
5.	V	11	13	14	12	13	10	16	11	18
6.	VI	12	11	10	7	12	13	22	13	20
7.	VII	10	7	7	8	12	16	27	13	22
8.	VIII	8	7	7	8	16	18	25	11	24
9.	IX	6	6	6	9	17	21	26	9	21
10.	X	5	4	5	13	19	20	25	9	16
11.	XI	6	3	7	13	23	20	21	7	11
12.	XII	6	5	6	12	22	19	23	7	14
13.	Gadā	7	8	9	12	17	17	21	9	17

4. Dobele

Nr. p.k.	Mēnesis	Vēja virziens								Bezvējš
Nr. p.k.	Mēnesis	Z	ZA	A	DA	D	DR	R	ZR	Bezvējš
1.	I	9	8	6	12	17	21	19	8	5
2.	II	13	7	9	15	15	16	16	9	5
3.	III	13	6	7	14	16	18	18	8	6
4.	IV	19	9	8	12	11	14	16	11	6
5.	V	20	12	8	9	10	13	17	11	8
6.	VI	19	9	6	7	9	15	22	13	7
7.	VII	14	7	4	6	9	19	26	15	8
8.	VIII	12	7	4	6	12	21	26	12	8
9.	IX	9	4	5	8	14	21	26	13	8
10.	X	5	3	5	12	20	23	22	10	6
11.	XI	6	6	6	11	22	21	20	8	4
12.	XII	5	6	6	12	20	22	20	9	5
13.	Gadā	12	7	6	10	14	12	21	11	6

5. Liepāja

Nr. p.k.	Mēnesis	Vēja virziens								Bezvējš
Nr. p.k.	Mēnesis	Z	ZA	A	DA	D	DR	R	ZR	Bezvējš
1.	I	7	10	12	20	16	13	15	7	1
2.	II	9	12	14	17	17	11	12	8	1
3.	III	8	11	13	15	16	17	12	8	1
4.	IV	14	13	11	10	13	18	11	10	1
5.	V	15	13	12	9	10	17	13	11	1
6.	VI	16	12	8	6	10	20	16	12	1
7.	VII	12	8	7	6	9	21	23	14	1
8.	VIII	12	10	7	8	10	17	23	13	1
9.	IX	10	8	8	13	12	14	24	11	1
10.	X	7	6	10	17	14	15	21	10	1
11.	XI	7	8	9	18	17	13	18	10	1
12.	XII	8	8	10	19	16	12	18	9	1
13.	Gadā	11	10	10	13	13	16	17	10	1

6. Priekuļi

Nr. p.k.	Mēnesis	Vēja virziens								Bezvējš
Nr. p.k.	Mēnesis	Z	ZA	A	DA	D	DR	R	ZR	Bezvējš
1.	I	6	9	7	14	26	22	10	6	6
2.	II	6	8	8	17	24	19	12	6	7
3.	III	5	8	7	15	25	19	14	7	7
4.	IV	8	11	8	15	18	15	16	9	7
5.	V	9	14	11	13	15	13	15	10	8
6.	VI	10	11	8	10	14	16	19	12	9
7.	VII	9	8	6	9	16	20	20	12	11
8.	VIII	7	7	5	10	21	21	19	10	11
9.	IX	5	5	6	12	22	24	17	9	9
10.	X	5	4	5	13	24	26	15	8	7
11.	XI	6	5	5	12	30	25	10	7	5
12.	XII	5	6	6	12	29	23	11	8	5
13.	Gadā	7	8	7	13	22	20	15	8	8

7. Rīga

Nr. p.k.	Mēnesis	Vēja virziens								Bezvējš
Nr. p.k.	Mēnesis	Z	ZA	A	DA	D	DR	R	ZR	Bezvējš
1.	I	7	6	9	20	30	14	9	5	6
2.	II	8	6	12	20	23	13	10	8	7
3.	III	8	5	11	22	25	13	8	8	7
4.	IV	18	7	10	12	17	11	10	15	10
5.	V	23	9	9	12	13	9	9	16	10
6.	VI	23	5	6	8	15	13	12	18	11
7.	VII	16	4	6	8	17	16	14	19	13
8.	VIII	14	6	5	9	20	18	13	15	12
9.	IX	10	5	5	12	25	20	13	10	9
10.	X	6	5	8	18	28	19	10	6	5
11.	XI	7	5	6	17	34	17	9	5	4
12.	XII	7	6	10	17	32	15	8	5	5
13.	Gadā	12	6	8	15	23	15	10	11	8

8. Stende

Nr. p.k.	Mēnesis	Vēja virziens								Bezvējš
Nr. p.k.	Mēnesis	Z	ZA	A	DA	D	DR	R	ZR	Bezvējš
1.	I	7	5	9	19	24	18	13	5	7
2.	II	7	6	12	21	20	14	13	7	8
3.	III	6	6	12	20	21	17	11	7	8
4.	IV	11	8	12	16	15	14	13	11	8
5.	V	12	12	15	13	12	13	13	10	9
6.	VI	13	10	10	10	13	16	16	12	11
7.	VII	10	6	8	9	16	19	20	12	12
8.	VIII	9	7	7	11	19	20	18	9	16
9.	IX	6	4	7	15	21	20	19	8	11
10.	X	4	3	7	17	22	22	18	7	8
11.	XI	5	3	7	17	29	19	15	5	6
12.	XII	5	3	6	18	28	19	15	6	8
13.	Gadā	8	6	9	16	20	18	15	8	9

9. Zīlāni

Nr. p.k.	Mēnesis	Vēja virziens								Bezvējš
Nr. p.k.	Mēnesis	Z	ZA	A	DA	D	DR	R	ZR	Bezvējš
1.	I	5	7	12	18	18	19	13	8	5
2.	II	5	8	14	21	15	16	14	7	5
3.	III	4	7	12	20	19	17	14	7	5
4.	IV	7	10	14	16	13	14	14	12	5
5.	V	10	12	15	15	12	11	14	11	7
6.	VI	10	11	11	11	12	14	18	13	7
7.	VII	8	7	8	10	14	20	20	13	10
8.	VIII	7	7	8	12	16	20	20	10	10
9.	IX	6	5	8	13	19	22	18	9	8
10.	X	4	3	8	17	19	23	18	8	6
11.	XI	5	5	8	17	21	23	15	6	4
12.	XII	4	6	9	16	21	23	15	6	6
13.	Gadā	6	7	11	15	17	19	16	9	7

14.tabula

Vidējais vēja ātrums (m/s)

Nr. p.k.	Vieta	Mēnesis												Vidēji
Nr. p.k.	Vieta	I	II	III	IV	V	VI	VII	VIII	IX	X	XI	XII	gadā
1.	Ainaži	5,1	4,7	4,7	4,3	4,0	3,8	3,8	4,0	4,5	5,1	5,4	5,2	4,5
2.	Alūksne	3,1	3,0	2,9	2,7	2,4	2,3	2,1	2,2	2,6	2,9	3,1	3,0	2,7
3.	Daugavpils	3,5	3,4	3,4	3,3	3,0	2,9	2,7	2,6	2,9	3,3	3,7	3,5	3,2
4.	Dobele	4,2	4,0	4,0	3,9	3,7	3,5	3,2	3,1	3,4	3,8	4,2	4,3	3,8
5.	Liepāja	5,9	5,3	5,4	5,1	4,6	4,5	4,6	4,7	5,3	5,7	6,3	6,0	5,3
6.	Priekuļi	4,3	4,0	4,0	3,7	3,3	3,2	3,0	3,1	3,7	4,1	4,4	4,3	3,8
7.	Rīga	4,9	4,4	4,5	4,2	3,9	3,9	3,6	3,7	4,3	4,8	5,2	5,1	4,4
8.	Stende	3,9	3,7	3,7	3,4	3,2	2,9	2,7	2,7	3,1	3,6	3,9	3,8	3,4
9.	Zīlāni	3,8	3,6	3,6	3,4	3,1	3,0	2,8	2,7	3,1	3,5	3,8	3,7	3,3

15.tabula

Maksimālais vēja ātrums un maksimālās vēja brāzmas (m/s)

1. Ainaži

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

20*

18*

17*

20*

II 1945-V 1976

no 10 min. vidējiem

VI 1976-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

2. Alūksne

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

17*

VI 1945-III 1975

no 10 min. vidējiem

IV 1975-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

3. Bauska

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

17*

I 1946-III 1975

no 10 min. vidējiem

IV 1975-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

4. Daugavpils

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

20*

17*

II 1947-IV 1973

no 10 min. vidējiem

V 1973-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

5. Dobele

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

18*

17*

20*

17*

X 1949-III 1976

no 10 min. vidējiem

IV 1976-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

6. Jelgava

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

20*

17*

20*

I 1945-II 1975

no 10 min. vidējiem

III 1975-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

7. Gulbene

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

17*

12*

11*

10*

12*

14*

I 1945-II 1975

no 10 min. vidējiem

III 1975-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VIII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

8. Kolka

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

20*

17*

20*

VII 1945-XI 1974

no 10 min. vidējiem

XII 1974-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

9. Liepāja

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

34*

24*

20*

24*

28*

34*

VI 1945-IX 1965

no 10 min. vidējiem

X 1965-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VIII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

10. Mērsrags

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

20*

17*

20*

24*

VI 1945-XI 1974

no 10 min. vidējiem

XII 1974-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

11. Pāvilosta

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

24*

28*

24*

28*

20*

17*

18*

28*

24*

28*

VII 1945-XI 1974

no 10 min. vidējiem

XII 1974-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

12. Priekuļi

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

20*

17*

20*

I 1945-I 1976

no 10 min. vidējiem

II 1976-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

13. Rēzekne

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

20*

17*

21*

17*

X 1947-IX 1976

no 10 min. vidējiem

X 1976-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VIII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

14. Rīga

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

20*

17*

20*

14*

12*

17*

24*

17*

I 1945-IV 1973

no 10 min. vidējiem

V 1973-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

15. Rūjiena

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

20*

17*

20*

17*

I 1945-V 1976

no 10 min. vidējiem

VI 1976-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

16. Saldus

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

17*

12*

20*

17*

20*

17*

I 1946-III 1967

no 10 min. vidējiem

IV 1967-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

17. Skrīveri

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

17*

14*

17*

20*

17*

I 1945-I 1976

no 10 min. vidējiem

II 1976-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

18. Skulte

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

20*

17*

16*

17*

20*

28*

III 1945-XI 1974

no 10 min. vidējiem

XII 1974-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

19. Stende

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

17*

14*

12*

17*

VI 1945-X 1965

no 10 min. vidējiem

XI 1965-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

20. Ventspils

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

28*

20*

28*

VIII 1945-X 1965

no 10 min. vidējiem

XI 1965-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

IX 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

21. Zīlāni

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

15*

17*

14*

12*

17*

III 1947-VIII 1975

no 10 min. vidējiem

IX 1975-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

22. Zosēni

Vēja raksturlielumi

III

VII

VIII

XII

Gads

Novērojumu
periods

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

ātr.

br.

Maksimālais
vēja ātrums

no 2 min. vidējiem

20*

14*

17*

12*

17*

V 1945-I 1976

no 10 min. vidējiem

II 1976-XII 2003

Maksimālā vēja brāzma

VII 1959-XII 2003

* Maksimālais vēja ātrums novērots laikposmā, kad vēja brāzmu novērojumi vēl netika veikti.

1ATT COPY.GIF (42718 BYTES)

16.tabula

Sniega segas biezums un svars

Nr. p.k.	Vieta	Vidējais maksimālais sniega segas biezums (cm)	Maksimālais sniega segas svars (kg/m²), kas iespējams reizi
Nr. p.k.	Vieta	Vidējais maksimālais sniega segas biezums (cm)	5 gados	10 gados	20 gados	50 gados
1.	Ainaži	18	63	80	96	112
2.	Alūksne	43	134	154	171	191
3.	Bauska	22	77	99	121	154
4.	Daugavpils	25	79	98	120	154
5.	Dobele	20	69	86	102	129
6.	Liepāja	15	59	79	96	114
7.	Mērsrags	15	65	78	101	156
8.	Priekuļi	25	86	107	125	158
9.	Rēzekne	28	102	119	131	147
10.	Rūjiena	28	96	118	132	146
11.	Stende	24	82	99	114	135
12.	Zīlāni	26	89	110	136	181
13.	Gaiziņkalns	49	178	205	229	262

2ATT COPY.GIF (44653 BYTES)

3ATT COPY.GIF (47482 BYTES)

16.¹ tabula

Sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgā vērtība s_k ar varbūtību 0,02 (reizi 50 gados), kN/m²

Nr. p.k.	Vieta	Vērtība	Nr. p.k.	Vieta	Vērtība
1.	Ainaži	1,1	17.	Praviņi	1,2
2.	Alūksne	2,1	18.	Priekuļi	1,6
3.	Bauska	1,4	19.	Rēzekne	1,7
4.	Carnikava	1,2	20.	Rucava	1,1
5.	Dagda	1,7	21.	Rūjiena	1,6
6.	Daugavpils	1,5	22.	Saldus	1,4
7.	Dobele	1,2	23.	Sigulda	1,7
8.	Gaiziņkalns	2,8	24.	Sīļi	1,5
9.	Gulbene	1,6	25.	Skrīveri	1,6
10.	Kuldīga	1,3	26.	Smiltene	1,6
11.	Liepāja	1,1	27.	Stende	1,5
12.	Lubāna	1,7	28.	Valmiera	1,5
13.	Mērsrags	1,1	29.	Vārdava	1,3
14.	Nereta	1,6	30.	Viļaka	1,6
15.	Pāvilosta	1,1	31.	Zīlāni	1,7
16.	Pļaviņas	1,7	32.	Zosēni	1,8

16.² tabula

Ārkārtējās sniega slodzes uz zemes virsmas vērtība sAd, kN/m² (ārkārtējās sniega slodzes koeficienta Cesl vērtība ir 2,0)

Nr. p.k.	Vieta	Vērtība	Nr. p.k.	Vieta	Vērtība
1.	Ainaži	2,2	17.	Praviņi	2,4
2.	Alūksne	4,2	18.	Priekuļi	3,2
3.	Bauska	2,8	19.	Rēzekne	3,4
4.	Carnikava	2,4	20.	Rucava	2,2
5.	Dagda	3,4	21.	Rūjiena	3,2
6.	Daugavpils	3,0	22.	Saldus	2,8
7.	Dobele	2,4	23.	Sigulda	3,4
8.	Gaiziņkalns	5,6	24.	Sīļi	3,0
9.	Gulbene	3,2	25.	Skrīveri	3,2
10.	Kuldīga	2,6	26.	Smiltene	3,2
11.	Liepāja	2,2	27.	Stende	3,0
12.	Lubāna	3,4	28.	Valmiera	3,0
13.	Mērsrags	2,2	29.	Vārdava	2,6
14.	Nereta	3,2	30.	Viļaka	3,2
15.	Pāvilosta	2,2	31.	Zīlāni	3,4
16.	Pļaviņas	3,4	32.	Zosēni	3,6

16.³ tabula

Ziemas perioda maksimālās sniega slodzes variācijas koeficients V

Nr. p.k.	Vieta	Vērtība	Nr. p.k.	Vieta	Vērtība
1.	Ainaži	0,54	17.	Praviņi	0,46
2.	Alūksne	0,35	18.	Priekuļi	0,55
3.	Bauska	0,60	19.	Rēzekne	0,51
4.	Carnikava	0,61	20.	Rucava	0,69
5.	Dagda	0,43	21.	Rūjiena	0,58
6.	Daugavpils	0,57	22.	Saldus	0,59
7.	Dobele	0,53	23.	Sigulda	0,45
8.	Gaiziņkalns	0,40	24.	Sīļi	0,61
9.	Gulbene	0,47	25.	Skrīveri	0,50
10.	Kuldīga	0,62	26.	Smiltene	0,47
11.	Liepāja	0,69	27.	Stende	0,57
12.	Lubāna	0,56	28.	Valmiera	0,54
13.	Mērsrags	0,66	29.	Vārdava	0,64
14.	Nereta	0,53	30.	Viļaka	0,54
15.	Pāvilosta	0,60	31.	Zīlāni	0,54
16.	Pļaviņas	0,60	32.	Zosēni	0,47

16.⁴ tabula

Sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgā vērtība ar varbūtību vienu reizi 150 gados, kN/m²

Nr. p.k.	Vieta	Vērtība	Nr. p.k.	Vieta	Vērtība
1.	Ainaži	1,3	17.	Praviņi	1,4
2.	Alūksne	2,4	18.	Priekuļi	1,9
3.	Bauska	1,7	19.	Rēzekne	2,0
4.	Carnikava	1,4	20.	Rucava	1,4
5.	Dagda	2,0	21.	Rūjiena	2,0
6.	Daugavpils	1,8	22.	Saldus	1,7
7.	Dobele	1,4	23.	Sigulda	2,0
8.	Gaiziņkalns	3,2	24.	Sīļi	1,8
9.	Gulbene	1,9	25.	Skrīveri	1,9
10.	Kuldīga	1,6	26.	Smiltene	1,9
11.	Liepāja	1,4	27.	Stende	1,8
12.	Lubāna	2,1	28.	Valmiera	1,8
13.	Mērsrags	1,3	29.	Vārdava	1,6
14.	Nereta	1,9	30.	Viļaka	1,9
15.	Pāvilosta	1,3	31.	Zīlāni	2,0
16.	Pļaviņas	2,0	32.	Zosēni	2,1

17.tabula

Apledojuma- sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr. p.k.	Vieta	Svars (g/m), kas iespējams reizi
Nr. p.k.	Vieta	2 gados	5 gados	10 gados	15 gados	20 gados	25 gados	30 gados	50 gados
1.	Ainaži	110	180	240	290	330	360	400	490
2.	Alūksne	160	220	280	310	340	360	390	450
3.	Liepāja	40	80	140	190	230	270	320	430
4.	Mērsrags	30	60	100	140	170	200	240	330
5.	Priekuļi	150	210	270	310	340	360	390	450
6.	Rēzekne	150	280	420	520	620	690	790	1020
7.	Rīga	80	130	190	240	280	310	350	440
8.	Stende	120	200	280	340	390	430	480	590
9.	Zīlāni	110	180	260	320	360	400	450	560
10.	Zosēni	190	320	450	540	630	690	770	950

18.tabula

Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību

Nr. p.k.	Vieta	Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi
Nr. p.k.	Vieta	2 gados	5 gados	10 gados	15 gados	20 gados	25 gados	30 gados	50 gados
1.	Ainaži	3,0	4,5	5,5	6,0	6,5	7,0	7,5	8,5
2.	Alūksne	4,0	5,0	6,0	6,5	7,0	7,5	7,5	8,0
3.	Liepāja	1,5	2,5	3,5	4,5	5,0	5,5	6,0	7,0
4.	Mērsrags	1,0	2,0	2,5	3,5	4,0	4,5	5,0	6,5
5.	Priekuļi	4,0	5,0	6,0	6,5	7,0	7,5	8,0	8,5
6.	Rēzekne	4,0	6,0	8,0	9,5	11,0	12,0	13,0	15,0
7.	Rīga	2,0	3,5	4,5	5,0	5,5	6,0	6,5	7,5
8.	Stende	3,0	4,5	6,0	7,0	7,5	8,5	9,0	10,5
9.	Zīlāni	3,0	4,5	6,0	7,0	7,5	8,5	9,0	10,5
10.	Zosēni	4,5	6,5	8,5	9,5	10,5	11,5	12,0	13,5

4ATT COPY.GIF (40499 BYTES)

19.tabula

Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā

Nr. p.k.	Vieta	Vidējais sasaluma dziļums							Maksimālais sasaluma dziļums
Nr. p.k.	Vieta	X	XI	XII	I	II	III	IV	vidējais	vislielākais
1.	Ainaži		*	18	32	45	38		53	113
2.	Alūksne	*	9	22	38	42	36		48	95
3.	Daugavpils	*	12	35	62	70	51		78	134
4.	Dobele	*	*	8	17	22	17		24	88
5.	Mērsrags	*	2	14	28	31	23		41	116
6.	Liepāja		*	9	23	26	*		34	87
7.	Priekuļi	*	*	11	20	22	18	*	26	61
8.	Rīga	*	*	7	15	18	13		24	47
9.	Stende	*	*	12	24	27	22	*	36	128
10.	Zīlāni	*	7	21	38	43	40	*	48	112

Piezīme.

*Konkrētajā mēnesī grunts sasalums atzīmēts mazāk nekā 50 % gadu.

5ATT COPY.GIF (50311 BYTES)

6ATT COPY.GIF (44443 BYTES)

7ATT COPY.GIF (45019 BYTES)

20.tabula

Saules radiācija uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²)

Nr. p.k.	Stacija	Radiācijas veids	Laika intervāls (stundās) (Saules laiks)																		Diennakts summa
Nr. p.k.	Stacija	Radiācijas veids	3-4	4-5	5-6	6-7	7-8	8-9	9-10	10-11	11-12	12-13	13-14	14-15	15-16	16-17	17-18	18-19	19-20	20-21	Diennakts summa
			Horizontāla virsma
1.	Rīga	tiešā	0,02	0,21	0,52	0,94	1,34	1,73	2,09	2,39	2,53	2,53	2,39	2,09	1,73	1,34	0,94	0,52	0,21	0,02	23,54
	Rīga	summārā	0,04	0,34	0,77	1,20	1,65	2,02	2,45	2,75	2,89	2,89	2,75	2,45	2,02	1,60	1,14	0,72	0,34	0,04	28,06

2.	Zosēni	tiešā	0,02	0,18	0,47	0,86	1,26	1,66	2,05	2,45	2,63	2,63	2,48	2,20	1,80	1,33	0,86	0,43	0,18	0,04	23,53
	Zosēni	summārā	0,03	0,32	0,70	1,19	1,66	2,16	2,52	2,88	3,06	3,06	2,88	2,59	2,20	1,69	1,19	0,68	0,32	0,05	29,18
			Uz dienvidiem orientēta vertikāla virsma
3.	Rīga	tiešā	-	-	-	-	0,27	0,80	1,27	1,63	1,84	1,84	1,65	1,29	0,81	0,27	-	-	-	-	11,67
	Rīga	summārā	0,01	0,10	0,20	0,25	0,59	1,16	1,70	2,09	2,31	2,31	2,10	1,72	1,16	0,56	0,21	0,17	0,10	0,01	16,75

4.	Zosēni	tiešā	-	-	-	-	0,25	0,76	1,22	1,60	1,80	1,80	1,60	1,24	0,77	0,25	-	-	-	-	11,30
	Zosēni	summārā	0,01	0,11	0,19	0,29	0,63	1,25	1,74	2,13	2,35	2,35	2,11	1,72	1,21	0,62	0,29	0,20	0,11	0,01	17,33
			Uz rietumiem orientēta vertikāla virsma
5.	Rīga	tiešā	-	-	-	-	-	-	-	-	-	0,39	1,13	1,75	2,18	2,39	2,30	1,91	0,99	0,24	13,28
	Rīga	summārā	0,01	0,10	0,20	0,25	0,32	0,37	0,43	0,46	0,47	0,86	1,58	2,17	2,52	2,68	2,52	2,08	1,09	0,25	18,36

6.	Zosēni	tiešā	-	-	-	-	-	-	-	-	-	0,38	1,09	1,67	2,07	2,20	2,09	1,69	0,99	0,13	12,31
	Zosēni	summārā	0,01	0,11	0,19	0,29	0,38	0,49	0,51	0,53	0,55	0,93	1,60	2,15	2,51	2,56	2,38	1,89	1,10	0,14	18,35
			Uz austrumiem orientēta vertikāla virsma
7.	Rīga	tiešā	0,24	0,99	1,91	2,30	2,39	2,18	1,75	1,13	0,39	-	-	-	-	-	-	-	-	-	13,28
	Rīga	summārā	0,25	1,09	2,08	2,52	2,68	2,52	2,17	1,58	0,86	0,47	0,46	0,43	0,37	0,32	0,25	0,20	0,10	0,01	18,36

8.	Zosēni	tiešā	0,13	0,99	1,69	2,09	2,20	2,07	1,67	1,09	0,38	-	-	-	-	-	-	-	-	-	12,31
	Zosēni	summārā	0,14	1,10	1,89	2,38	2,58	2,56	2,18	1,62	0,93	0,55	0,51	0,48	0,44	0,37	0,29	0,20	0,11	0,01	18,35

21.tabula

Vidējais un vislielākais 0 ° C temperatūras dziļums augsnē

Dziļums (cm)	Mēnesis
Dziļums (cm)	XI	XII	I	II	III	IV
Daugavpils
Vidējais	*	36	67	79	78	27
Vislielākais	56	104	133	144	142	96
Gulbene
Vidējais	*	12	23	27	29	17
Vislielākais	44	48	65	73	80	80
Rīga
Vidējais	*	*	11	14	19	*
Vislielākais	20	38	48	63	80	80
Stende
Vidējais	*	*	28	36	35	*
Vislielākais	26	56	103	118	138	135
Zosēni
Vidējais	*	13	22	23	20	*
Vislielākais	39	42	73	73	73	58

*Attiecīgajā mēnesī augsnes temperatūra ir zemāka par 0 ° C mazāk nekā 50 % gadu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr. 376)

Paskaidrojumi klimatisko datu tabulām

(Pielikums grozīts ar MK 07.06.2005. noteikumiem Nr.396)

1. 1.tabulā "Vidējā gaisa temperatūra (^o C)" sniegta informācija par mēnešu un gada vidējo gaisa temperatūru, kas ir Vispasaules meteoroloģiskās organizācijas (turpmāk - VMO) 30 gadu perioda (1961.- 1990.) vidējā aritmētiskā. Minēto temperatūru varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tās var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

2. 2.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais minimums un tā varbūtības (^o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais minimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā viszemākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais minimums ir gada viszemākā gaisa temperatūra.

Gada absolūti minimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti minimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

3. 3.tabula "Gaisa temperatūras absolūtais maksimums un tā varbūtības (^o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir visā novērojumu laikā konkrētajā mēnesī stacijā reģistrētā visaugstākā gaisa temperatūra. Gada gaisa temperatūras absolūtais maksimums ir gada visaugstākā gaisa temperatūra.

Gada absolūti maksimālās temperatūras varbūtība raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada absolūti maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

4. 4.tabula "Viskarstākā mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra (^o C) un tās varbūtības". Katra gada viskarstākā mēneša vidējo maksimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu viskarstākā mēneša dienu absolūto maksimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

Viskarstākā mēneša vidējās maksimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

5. 5.tabula "Visaukstākā mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra (^o C) un tās varbūtības". Katra gada visaukstākā mēneša vidējo minimālo gaisa temperatūru aprēķina kā visu visaukstākā mēneša dienu absolūto minimālo temperatūru vidējo aritmētisko. Ilggadīgā vidējā minimālā gaisa temperatūra ir stacijas novērojumu perioda vidējā aritmētiskā vērtība. Tās varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tā var atkārtoties vidēji reizi divos gados.

Visaukstākā mēneša vidējās minimālās temperatūras varbūtība papildus raksturota ar temperatūrām, kuru pārsniegšana iespējama reizi 50 gados (šajā gadījumā varbūtība, ka gada vidējā maksimālā temperatūra nepārsniegs šo vērtību, ir 0,98) un reizi 10 gados (varbūtība - 0,90).

6. 6.tabula "Visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra (^o C) un tās varbūtības". Par katras stacijas darba pēdējiem aptuveni 50 gadiem katrā aukstā sezonā atrasts visaukstākais piecu vienu otrai sekojošu dienu periods un aprēķināta tā vidējā temperatūra. Visaukstāko piecu dienu ilggadīgā vidējā gaisa temperatūra ir aprēķināta kā vidējā aritmētiskā, ņemot vērā astoņu visaukstāko piecu dienu periodu (16 % no visā datu rindā esošo sezonu skaita) gaisa temperatūru.

Ir aprēķinātas visaukstāko piecu dienu vidējo gaisa temperatūru vērtības varbūtību līmeņiem 0,98 un 0,92. Piemēram, varbūtība tam, ka Ainažu apkārtnē visaukstāko piecu dienu vidējā gaisa temperatūra nepārsniegs -26,8 ºC, ir 0,98; reizi 50 gados (varbūtība - 0,02) iespējama vēl zemāka temperatūra.

7. 7.tabula "Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (^o C)". Par apkures periodu uzskata laiku, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda ar 8,0 ^o C vai zemāka. Apkures perioda raksturlielumi aprēķināti par VMO 30 gadu datu periodu (1961.- 1990.).

Katrai datu rindas aukstajai sezonai atrasti datumi, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra rudenī kļūst stabili vienāda vai zemāka par 8,0 ^o C un pavasarī stabili augstāka par 8,0 ^o C. Aprēķināts dienu skaits starp šiem datumiem (konkrētās aukstās sezonas apkures perioda ilgums), kā arī aprēķināta diennakts vidējo gaisa temperatūru summa. Vidējais apkures perioda ilgums ir visu datu rindas sezonu apkures periodu ilguma vidējais aritmētiskais. Vidējā apkures perioda gaisa temperatūra ir visu datu rindas diennakts vidējo gaisa temperatūru summas dalījums ar gadu un dienu skaitu.

8. 8.tabula "Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (^o C)". Katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Dati aprēķināti par VMO 30 gadu periodu (1961.-1990.).

9. 9.tabula "Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā (hPa)". Gaisa mitruma raksturlielums - ūdens tvaiku parciālais spiediens - ir spiediens, kāds būtu ūdens tvaikiem, ja tie noteiktā temperatūrā un atmosfērā vieni paši ieņemtu to tilpumu, ko ieņem mitrais gaiss. Aprēķināti vidējiedati par VMO 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

10. 10.tabula "Diennakts vidējais gaisa relatīvais mitrums (%)". Gaisa relatīvais mitrums ir procentos izteikta noteiktā temperatūrā un atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku parciālā spiediena attiecība pret piesātinātu ūdens tvaiku parciālo spiedienu tādā pašā temperatūrā un atmosfērā. Gaisa relatīvais mitrums raksturo gaisa piesātinājumu ar ūdens tvaikiem. Aprēķināti vidējie dati par VMO 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

11. 11.tabula "Gaisa relatīvā mitruma amplitūda". Diennakts gaitā gaisa relatīvais mitrums parasti vislielākais ir pirms saules lēkta un vismazākais -pēcpusdienā. Tāpēc precīzākam amplitūdas aprēķinam izvēlēts 30 gadu datu periods, sākot ar 1966.gadu, kad meteoroloģiskajās stacijās četru termiņu vietā tika uzsākti astoņi termiņu novērojumi. Gaisa relatīvā mitruma amplitūda aprēķināta kā mēneša vidējo gaisa relatīvā mitruma vērtību starpība plkst.3 un plkst.12 pēc vidējā Griničas laika (plkst.5 (6) un plkst.14 (15) pēc Latvijas ziemas (vasaras) laika).

12. 12.tabula "Mēneša un gada nokrišņu summa (mm)". Termins "nokrišņi" ietver šķidros, cietos un jauktos atmosfēras, kā arī stipru rasas, sarmas, salnas un miglas radītos nokrišņus. Nokrišņu daudzumu meteoroloģijā mēra milimetros: 1 mm biezs ūdens slānis rodas, izlejot 1 litru ūdens uz 1 m² horizontālas virsmas, ūdenim neaiztekot, neiesūcoties un neiztvaikojot. Aprēķināti vidējie dati par VMO 30 gadu periodu (1961.- 1990.).

13. 13., 14. un 15.tabulā ietverta vēja horizontālā komponente, raksturojot to ar virzienu, ātrumu un brāzmainumu. Vēja virziens ir tā debess puse, no kuras pūš vējš. Vēja ātrums ir vidējais vēja ātrums kādā nelielā laikposmā (parasti 2 vai 10 minūtēs). Maksimālās brāzmas ir vislielākais momentānais vēja ātrums.

13. un 14.tabulas dati aprēķināti par VMO noteikto 30 gadu periodu (1961.-1990.), 15.tabulas dati - par visu periodu, kādā iegūti katras stacijas reprezentatīvie dati.

Vēja novērojumus meteoroloģiskajās stacijās veic 10-12 m augstumā no zemes. 15.tabulā minētais mēnešu un gada maksimālais vēja ātrums un maksimālās vēja brāzmas par visu attiecīgo novērojumu periodu (līdz 2003.gadam ieskaitot) noteiktas katras stacijas un katra vēja ātruma mērinstrumenta faktiskajā atrašanās vietā un augstumā.

14. 1.attēls "Latvijas teritorijas iedalījums pēc vēja spiediena, kas iespējams reizi piecos gados (kg/m²)". Vēja spiediena aprēķinam izmantots vēja ātrums, kas iespējams reizi piecos gados (v). Vēja spiediens P (kgf/m²) aprēķināts, izmantojot šādu formulu: P = v²/16. Vēja zonas raksturotas ar maksimālo vēja ātrumu zonā, kas iespējams reizi gadā, 5, 10, 15, 20, 25 un 50 gados.

Vēja zona	Maksimālais vēja ātrums, kas iespējams reizi							Vēja spiediens (kgf/m²)
Vēja zona	gadā	5 gados	10 gados	15 gados	20 gados	25 gados	50 gados	Vēja spiediens (kgf/m²)
I	17	20	21	22	22	23	24	< 28
II	20	23	24	25	25	25	27	28- 35
III	24	27	29	30	31	31	33	36- 52
IV	26	30	32	33	33	33	35	53- 67

14.¹ 1.¹ attēls. Fundamentālā vēja pamatātruma vērtība katrā novērojumu punktā noteikta, izmantojot informāciju par katra gada maksimālo vidējo vēja ātrumu 10 minūšu laikposmā neatkarīgi no vēja virziena un gadalaika. Katra gada maksimālā vēja ātruma vērtība pārrēķināta 10 metru augstumam virs līdzena, atklāta lauku apvidus ar teritorijas nelīdzenuma garumu z_o 0,05 m. Pārrēķins veikts atbilstoši Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ieteiktajai metodikai. Vēja pamatātrums ar varbūtību 0,02 (reizi 50 gados) aprēķināts, izmantojot Gumbela varbūtību sadalījumu.

14.² 1.² attēls. Vēja spiediena pamatvērtības noteiktas saskaņā ar standartā LVS EN 1991-1-4 minēto 4.1. un 4.10.formulu. Virziena faktora c_dir, gadalaika faktora c_season vērtība saskaņā ar standarta LVS EN 1991-1-4 ieteikumiem ir 1,0. Gaisa blīvuma vērtība saskaņā ar minētā standarta ieteikumiem ir 1,25 kg/m³.

15. 16.tabula "Sniega segas biezums un svars". Lai teritoriāli pilnīgāk raksturotu sniega segu, izmantoti sniega segas speciālo mērījumu rezultāti lauka maršrutos paplašinātā staciju skaitā un arī atsevišķos meteoroloģiskajos posteņos visā to darbības periodā.

Ilggadīgais vidējais maksimālais sniega segas biezums ziemā aprēķināts kā visu ziemu visaugstāko vidējo sniega segas biezumu vidējais aritmētiskais. Pamatojoties uz šiem datiem, veidots 2.attēls "Vidējais maksimālais sniega segas biezums (cm)".

Izmantojot novērojumu rezultātus par visu ziemu maksimālajām sniega segas svara vērtībām, aprēķināts maksimālais sniega segas svars, kas iespējams reizi 5, 10, 20 un 50 gados. Klimatoloģiskajā praksē teritorijas iedalījumu pēc sniega segas svara pieņemts veikt, izmantojot maksimālā sniega segas svara, kas iespējams reizi piecos gados, datus. Pamatojoties uz šiem datiem, veidots 3.attēls "Maksimālais sniega segas svars, kas iespējams reizi piecos gados (kg/m²)".

15.¹ 16.¹, 16.², 16.³ un 16.⁴ tabulā un 2.¹ un 2.² attēlā minētie sniega slodžu uz zemes virsmas un ar tām saistītās statistiskās informācijas aprēķini veikti 32 novērojumu punktos visās Latvijas klimatiskajās zonās, izmantojot vienotus 54 ziemas periodu datus (no 1950.-1951.gada ziemas līdz 2003.-2004.gada ziemai). Katrā novērojumu punktā sniega slodžu aprēķinam izmantoti dati par katra ziemas perioda maksimālo ūdens daudzumu sniega segā, kas iegūti, uzmērot sniega segu lauka maršrutā. Aprēķins veikts, izmantojot Gumbela varbūtību sadalījumu.

15.² 16.² tabulā un 2.² attēlā minētās iespējamās ārkārtējās sniega slodzes vērtības uz zemes virsmas visos 32 novērojumu punktos aprēķinātas kā slodzes, kas izveidotos ikdienas novērojumos konstatētajai līdz šim visbiezākajai sniega segai ar vislielāko sniega segas tilpumsvaru, kas raksturīgs mitram sniegam (standarta LVS EN 1991-1-3 "Eirokodekss 1 - Iedarbes uz būvēm. - 1-3 daļa: Vispārējās iedarbes - Sniega slodzes" E pielikuma E.1.tabula). Praktiski visos Latvijas klimatiskajos rajonos šādi aprēķinātās sniega slodzes ir 1,8-2 reizes lielākas par sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgajām vērtībām (ar varbūtību reizi 50 gados). Tādējādi Latvijas apstākļos visos tās klimatiskajos rajonos var lietot standarta LVS EN 1991-1-3 4.3.apakšpunktā ieteikto ārkārtējās sniega slodzes koeficienta vērtību 2,0.

15.³ Saskaņā ar standarta LVS EN 1991-1-3 D pielikumu, izmantojot formulu D.1., sniega slodzes uz zemes virsmas var koriģēt, lai tās atbilstu raksturīgajām vērtībām jebkurā atkārtošanās periodā, kas atšķiras no sniega slodzes raksturīgās vērtības ar varbūtību 0,02 (reizi 50 gados). Atbilstošus aprēķinus var veikt, izmantojot 16.³ tabulā minēto informāciju par ziemas perioda maksimālās sniega slodzes variācijas koeficientu katram novērojumu punktam.

15.⁴ 16.⁴ tabulā ir sniegta informācija par sniega slodzes uz zemes virsmas raksturīgajām vērtībām ar varbūtību reizi 150 gados. Šāds laikposms atbilst dzīvojamo māju, to konstrukcijas elementu, apdares (arī jumta nesošo elementu) visilgākajam vidējam kalpošanas laikam. Aprēķins veikts, izmantojot Gumbela varbūtību sadalījumu.

16. 17.tabula "Apledojuma- sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību", 18.tabula "Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību". Izmantoti meteoroloģiskajās stacijās veikto apledojuma- sarmas nogulumu uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā maksimālo izmēru un maksimālā svara novērojumu rezultāti, kas veikti katru ziemu laika periodā no 1951. līdz 1998.gadam.

Pēc atbilstošas metodikas nogulumu svars pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, apledojuma slānis - uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, ja maksimāli iespējamais noguluma blīvums ir 0,9 g/cm³. Šādi pārrēķinātu apledojuma slāni celtniecības klimatoloģijā sauc par normatīvu.

17. 4.attēls "Latvijas teritorijas iedalījums pēc normatīvā apledojuma slāņa biezuma". Iedalījumam izmantoti dati par apledojuma slāņa biezumu uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā, kas iespējams reizi 10 gados.

Latvijā sastopamos apledojuma rajonus var raksturot ar šādiem parametriem:

Nr. p.k.	Raksturlielumi, kas iespējami reizi 10 gados	Apledojuma rajons
Nr. p.k.	Raksturlielumi, kas iespējami reizi 10 gados	I	II
1.	Normatīvā apledojuma slāņa biezuma (mm) izmaiņu diapazons	2,5- 7,4	7,5- 12,4
2.	Vidējais normatīvā apledojuma slāņa biezums (mm)	5	10
3.	Apledojuma- sarmas nogulumu masas (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā izmaiņu diapazons	90- 370	370- 800
4.	Vidējā apledojuma-sarmas nogulumu masa (g/m) uz vadiem, kuru diametrs ir 10 mm, 10 m augstumā	210	570

18. 19.tabula "Grunts sasaluma dziļums dabiskos apstākļos mēneša pēdējā dienā". Par VMO 30 gadu periodu (1961.- 1990.) aprēķināts vidējais grunts sasaluma dziļums katra mēneša pēdējā dienā zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas pie faktiskā sniega segas biezuma. Katrai ziemai atrasts maksimālais sasaluma dziļums, un noteikta tā vidējā un vislielākā vērtība.

19. 5.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi divos gados (cm)", 6.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 10 gados (cm)" un 7.attēls "Mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums, kas iespējams reizi 100 gados (cm)".

Grunts maksimālā sasaluma dziļuma raksturošanai izmanto normatīvo grunts sasaluma dziļumu. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir auksto sezonu ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Lai noteiktu normatīvo grunts sasaluma dziļumu, tika veikti speciāli grunts sasaluma novērojumi no sniega brīvajos laukumos un noteikta to kvantitatīvā sakarība ar stabili negatīvo gaisa temperatūru summu. Izmantojot atrastās sakarības un stabili negatīvo gaisa temperatūru summas par katru ziemu laikā no 1923. līdz 1998.gadam, tika aprēķinātas normatīvās grunts sasaluma dziļuma vērtības, kuru pārsniegšana iespējama reizi divos gados (varbūtība, ka normatīvais grunts sasaluma dziļums nepārsniegs šo vērtību, ir 0,50), reizi 10 gados (varbūtība - 0,90), reizi 100 gados (varbūtība - 0,99).

Minētie raksturlielumi aprēķināti mālainām augsnēm. Pēc augšņu dažādības novērtējuma Latvijā 56 % ir mālainas augsnes, 36 % - smilšainas un apmēram 8 % - kūdrainas augsnes. Smilšainas augsnes sasalst dziļāk nekā mālainas. Normatīvā grunts sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainās augsnēs var izmantot mālaino augšņu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2. Atsegtas smilšainas grunts sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šī koeficienta pareizību.

20. 20.tabula "Saules radiācija uz dažādi orientētām virsmām skaidrā laikā jūlijā (MJ/m²)". Tabulā sniegta informācija par tiešās un summārās (tiešās un izkliedētās radiācijas summa) radiācijas stundu un diennakts summām (MJ/m²) uz horizontālu virsmu un uz dienvidiem, rietumiem un austrumiem orientētām vertikālām virsmām gada viskarstākajā mēnesī - jūlijā. Radiācijas stundu summu izdalot ar 3,6, var aprēķināt vidējo enerģētisko apgaismojumu (radiācijas intensitāti, kW/m²).

Gadu gaitā saules radiācijas novērojumi Latvijā ir veikti dažādās vietās. Rīgas novērojumi raksturo Latvijas lielpilsētas, Zosēnu - lauku rajonus paaugstinātā reljefā.

21. 21.tabula "Vidējais un vislielākais 0 ^o C temperatūras dziļums augsnē". Nulles temperatūras dziļums augsnē aprēķināts, izmantojot novērojumu rezultātus par temperatūras dziļumu līdz 3,2 m VMO 30 gadu periodā (1961.- 1990.). Minētie termometri izvietoti zem dabiskās augsni pārklājošās virsmas (vasarā - zāle, ziemā - sniega sega). Temperatūru aprēķinam izmantota interpolācijas metode.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

PIEZĪMES:

MK 07.06.2005. noteikumu Nr.396 "Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumos Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija"" 2.punkts:
"2. Būvprojekti, kuri noteiktajā kārtībā akceptēti vai iesniegti akceptam līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām."

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

zaudējis spēku Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 376Pieņemts: 23.08.2001.Stājas spēkā: Zaudē spēku: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 123, 29.08.2001.

Dokumenta valoda:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Zaudējis spēku ar
Grozījumi
Izdoti saskaņā ar
Latvijas standarti
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar pielikumiem
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids