1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) alkohols — šā likuma izpratnē: jēlspirts, etilspirts, spirts, jēlspirta, etilspirta vai spirta ūdens šķīdumi, alkoholiskie dzērieni un alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas;

2) alkohola aprite — visas stadijas, ko iziet alkohols (sagatavošana pārstrādei, pārstrāde, ražošana, iepildīšana iepakojumā, marķēšana, uzglabāšana, iekraušana, izkraušana, pārvietošana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, iegāde, pārdošana, iznīcināšana un citas stadijas) līdz patērēšanai;

3) alkoholiskie dzērieni — visi no pārtikas izejvielām izgatavotie spirtu saturošie produkti ar absolūtā spirta daudzumu virs 1,2 tilpumprocentiem;

4) (izslēgts ar 21.01.1999. likumu);

5) alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas (izņemot alus ražošanas izejvielas) — spirtu saturošas alkoholisko dzērienu sastāvdaļas (spirtotas sulas, morsi, vīnmateriāli, vīnmateriālu destilāti u.tml.);

6) atbilstības sertifikācija — trešās puses darbība, kas ar noteiktu ticamību apliecina, ka produkts, process vai pakalpojums atbilst noteiktam standartam vai cita normatīvā dokumenta prasībām;

7) atbilstības sertifikāts — dokuments, kas izsniegts saskaņā ar sertifikācijas sistēmas noteikumiem un ar noteiktu ticamību apliecina, ka spirta un alkoholisko dzērienu kvalitāte atbilst obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām;

8) jēlspirts — nerektificēts etilspirts, kas iegūts, pārstrādājot ogļhidrātus saturošus raudzētus produktus, koksnes vai cita augu valsts materiāla hidrolīzes produktus vai katalītiski hidratējot etilēnu;

9) lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas — ogļhidrātus saturoši lauksaimniecības produkti (graudi, kartupeļi, cukurbietes utt.), kuru sarakstu apstiprina Veselības ministrija;

10) marķēts alkoholiskais dzēriens — dzēriens, kura fasējumam saskaņā ar noteikumiem par alkoholisko dzērienu marķēšanas kārtību piestiprināta akcīzes nodokļa marka;

11) metroloģiskā atestācija — svaru, mēru un mērinstrumentu atzīšana par likumīgi lietojamiem;

12) spirts — etilspirts, kas iegūts, destilējot vai rektificējot raudzētas lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas vai no pārtikas izejvielām ražotu jēlspirtu, un atbilst valstī noteiktajām obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām;

13) spirta ražošanas blakusprodukti — esteru, aldehīdu, augstāko spirtu frakcijas un sīveļļas;

14) denaturētais alkohols — — etilspirts, etilspirta ūdens šķīdumi un alkoholiskie dzērieni, kam pievienoti nepārtikas komponenti, kuri neatgriezeniski izslēdz iespēju izmantot tos kā pārtikas preci;

15) (izslēgts ar 21.01.1999. likumu);

16) jēlspirta ražošanas blakusprodukti — brāgas šķiedenis, šķiedeņa atūdeņotā daļa un ogļskābā gāze;

17) alus — raudzēts alkoholisks dzēriens ar absolūtā spirta daudzumu virs 0,5 tilpumprocentiem, kas pagatavots no iesala un ūdens, pievienojot apiņus, un kas atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam 2203, vai alus un bezalkoholisko dzērienu maisījums ar absolūtā spirta daudzumu virs 0,5 tilpumprocentiem, kas atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam 2206.

(2) Šajā likumā lietotie termini — akcīzes nodokļa marka, vīns un raudzēti dzērieni — atbilst likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" dotajam skaidrojumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999., 09.12.1999., 22.05.2002. un 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā no 12.02.2004.)

2.pants

(1) Šis likums regulē alkohola aprites kārtību, nosakot valsts iespējas pilnībā kontrolēt alkohola ražošanu, ievešanu, izvešanu, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, uzglabāšanu, vietējos un tranzīta pārvadājumus, pārkraušanu, kā arī spirtu saturošu izejvielu un spirta ražošanas blakusproduktu uzskaiti un izmantošanu.

(2) Šā likuma mērķis ir aizsargāt valsts ekonomiskās un sociālās intereses un samazināt alkohola patēriņu.

6.pants

(1) Uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, un spirta patērētāji paziņo reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienestā alkohola uzglabāšanas vietas un katras alkohola ražotnes, realizācijas un tirdzniecības vietas darba laiku, kā arī administrācijas biroja atrašanās vietu (adresi) un darba laiku.

(2) Uzņēmumi nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta un citu kontrolējošo iestāžu pilnvarotajiem darbiniekiem iespēju kontrolēt alkoholu un ar to saistīto dokumentāro un datorizēto informāciju uzņēmumu ražošanas, uzglabāšanas, tirdzniecības un biroja telpās Valsts ieņēmumu dienestam paziņotajā darba laikā.

(3) Uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, un spirta patērētāji nodrošina, lai licencētajās alkohola ražošanas, realizācijas un tirdzniecības vietās būtu izvietota labi saskatāma izkārtne, kurā valsts valodā norādīts uzņēmuma un attiecīgās ražotnes, realizācijas vai tirdzniecības vietas nosaukums un darba laiks.

(4) (Izslēgta ar 22.05.2002. likumu)

(5) Teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss, aizliegta uzņēmējdarbība alkohola aprites jomā, izņemot mazumtirdzniecību ar alkoholiskajiem dzērieniem patērēšanai uz vietas (izlejamā veidā).

(6) Alkohola aprites jomā aizliegts nodarbināt personas, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999., 09.12.1999. un 22.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 14.06.2002.)

6.¹ pants

(1) Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar iepakojuma pieņemšanu (iepirkšanu), aizliegts pieņemt (iepirkt) un uzglabāt stikla, plastmasas un cita veida alkoholisko dzērienu iepakojumu (izņemot iepakojumu sasmalcinātā veidā), kuram nav likvidēts alkoholiskajiem dzērieniem paredzētais marķējums (akcīzes nodokļa marka), kā arī veikt darbības ar to.

(2) Alkoholisko dzērienu realizācijas vietās aizliegts turēt stikla, plastmasas un cita veida alkoholisko dzērienu iepakojumu, kuram pēc dzēriena izlietošanas nav likvidēts alkoholiskajiem dzērieniem paredzētais marķējums (akcīzes nodokļa marka). Pēc katras alkoholisko dzērienu iepakojuma tilpuma vienības satura izlietošanas minēto marķējumu nekavējoties likvidē.

(3) Uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, izņemot tos, kuri saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai, aizliegta otrreizēja alkoholisko dzērienu iepakojuma izmantošana.

(09.12.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 14.06.2002.)

7.pants

Ar akcīzes nodokļa markām nemarķētus alkoholiskos dzērienus aizliegts uzglabāt, pārvietot un realizēt Latvijas Republikas muitas teritorijā, izņemot likumā "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" noteiktos gadījumus.

(21.01.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

8.pants

Valsts alkohola politiku nosaka šis likums, un šo politiku īsteno Ministru kabinets.

(21.01.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

9.pants

Šajā likumā noteiktās kārtības ievērošanu uzrauga un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

(09.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

10.pants

(Izslēgts ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

11.pants

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, valsts un pašvaldību policija un citas valsts institūcijas savas kompetences ietvaros uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu alkohola aprites jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

12.pants

(1) Pagasta vai pilsētas pašvaldība lemj par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību attiecīgā pagasta vai pilsētas administratīvajā teritorijā un bez maksas dod atzinumu par attiecīgās licences izsniegšanu uzņēmumam.

(2) Ja pagasta vai pilsētas pašvaldība nav sniegusi atbildi 15 dienu laikā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas, uzskatāms, ka pašvaldība devusi pozitīvu atzinumu.

(3) Pagasta vai pilsētas pašvaldība lemj par alkoholisko dzērienu tirdzniecību sabiedrisko pasākumu norises vietās atbilstoši šā likuma 21., 54. un 55. panta noteikumiem.

14.pants

Licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

15.pants

Licenci ir tiesīgs izmantot tikai tas uzņēmums, kuram šī licence izsniegta.

16.pants

(1) Licence dod tiesības veikt attiecīgās darbības tikai licencē norādītajā vietā (adresē), bet šā likuma 21.pantā paredzētajā gadījumā — arī vienreizējā atļaujā norādītajā vietā.

(2) Licenci uzņēmējdarbībai alkohola aprites jomā noteiktā vietā (adresē), izņemot mazumtirdzniecību, izsniedz tikai vienam uzņēmumam. Licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai vienā vietā var izsniegt vairākiem uzņēmumiem, ja tirdzniecība paredzēta ēkas inventarizācijas plānā fiksētā konstruktīvi nodalītā atsevišķā telpā.

(3) Licencē norādāmas visas alkohola ražošanas vietas (katra teritoriāli vai tehnoloģiski nošķirta uzņēmuma filiāle, cehs vai ražotne), kā arī realizācijas, mazumtirdzniecības un uzglabāšanas vietas.

17.pants

Licence nepieciešama šādai uzņēmējdarbībai:

1) jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai;

2) alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai;

3) alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam;

4) alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai;

5) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. likumu, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

18.pants

Licences saņēmējs par saņemto licenci maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

19.pants

(1) Katrai mazumtirdzniecības vietai, kas minēta licencē alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, neatkarīgi no to apkalpojošo darbinieku skaita jāatbilst šādām prasībām:

1) tirdzniecība notiek ēkas inventarizācijas plānā fiksētā konstruktīvi nodalītā atsevišķā telpā;

2) ir atsevišķa alkoholisko dzērienu pavadzīmju reģistrācijas dokumentācija;

3) tirdzniecības vietu izmanto viens uzņēmums.

(2) Par mazumtirdzniecības vietu šā likuma izpratnē uzskatāmi veikali, restorāni, bāri un citi uzņēmumi, kuros alkoholiskie dzērieni tiek pārdoti promnešanai vai patērēšanai uz vietas.

(3) Licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai nepieciešama arī alkoholisko dzērienu realizēšanai starptautiskās satiksmes vilcienos un lidmašīnās, starptautiskās satiksmes pasažieru kuģos un kuģos, kuri veic tūrisma vai atpūtas braucienus, ja minētie transportlīdzekļi pierakstīti Latvijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 14.06.2002.)

19.¹ pants

Šā likuma 17.pantā minētās uzņēmējdarbības veikšanai licenci neizsniedz, ja uzņēmumam triju gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas licences saņemšanai anulēta licence par šā likuma pārkāpumiem.

(22.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā no 12.02.2004.)

20.pants

(1) Licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai neizsniedz, ja tirdzniecība ar tiem paredzēta:

1) izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu, policijas, karaspēka daļu un citu militarizēto formējumu telpās un teritorijā;

2) kioskos, paviljonos, novietnēs un pagaidu būvēs, kā arī no transportlīdzekļiem;

3) telpās, kurās nav tirdzniecības zāles vai tā ir mazāka par 20 kvadrātmetriem;

4) daudzdzīvokļu mājā un iekļūšanai šajā tirdzniecības vietā tiek izmantotas koplietošanas kāpnes vai telpas.

(2) Licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai neizsniedz, ja tirdzniecība ar tiem paredzēta ievesto alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietās vai alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības vietās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 14.06.2002.)

22.pants

(1) (Izslēgta ar 09.12.1999. likumu).

(2) Licence pārreģistrējama, ja mainījušies licencē norādītie uzņēmējdarbības nosacījumi. Šajos gadījumos iesniegums par licences pārreģistrāciju iesniedzams ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc tam, kad nosacījumi mainījušies.

(3) Iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz uz Valsts ieņēmumu dienesta pārreģistrācijas veidlapas. Iesniegumam pievieno to dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus), kas apliecina, ka uzņēmējdarbības nosacījumi ir mainījušies.

(4) Mainoties uzņēmējdarbības vai alkohola uzglabāšanas vietai, Valsts ieņēmumu dienests nosaka uzņēmumam termiņu alkohola pārvietošanai uz jauno uzņēmējdarbības vietu.

(5) Beidzot veikt licencē minēto uzņēmējdarbību, uzņēmums paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par alkohola atlikumiem katrā uzņēmējdarbības vai alkohola uzglabāšanas vietā. Alkohola atlikumu realizāciju, iznīcināšanu, pārvietošanu un jebkuru cita veida atsavināšanu no licencē norādītās uzņēmējdarbības vai alkohola uzglabāšanas vietas drīkst veikt tikai ar speciālu Valsts ieņēmumu dienesta atļauju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. un 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā no 12.02.2004.)

23.pants

(1) Valsts ieņēmumu dienesta licencēšanas komisija licenci izsniedz vai pārreģistrē vai arī dod motivētu rakstveida atteikumu ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc iesnieguma un visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta licencēšanas komisijas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram attiecīgu iesniegumu. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. un 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā no 12.02.2004.)

24.pants

(1) Valsts ieņēmumu dienesta licencēšanas komisija ir tiesīga anulēt izsniegtās licences šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(2) Uzņēmums pēc licences anulēšanas triju dienu laikā paziņo Valsts ieņēmumu dienestam par alkohola atlikumiem katrā uzņēmējdarbības vai alkohola uzglabāšanas vietā. Alkohola realizācijas kārtību pēc licences anulēšanas nosaka Valsts ieņēmumu dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. un 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā no 12.02.2004.)

25.pants

Valsts ieņēmumu dienesta licencēšanas komisijas lēmumu par licences anulēšanu likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram attiecīgu iesniegumu. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

(15.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.02.2004.)

26.pants

Ja licence tiek anulēta, valsts nodevu neatmaksā.

27.pants

(Izslēgts ar 21.01.1999. likumu, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

28.pants

(1) Jēlspirta un spirta ražošanā izmantojamas Latvijā ražotās izejvielas. Importētās izejvielas jēlspirta un spirta ražošanā var izmantot tikai ar Valsts ieņēmumu dienesta atļauju.

(2) Ja Saeimas apstiprinātā starptautiskajā līgumā paredzēti citādi noteikumi jēlspirta un spirta ražošanas izejvielu ievešanai valstī, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi un Valsts ieņēmumu dienesta lēmums nav vajadzīgs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. un 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

30.pants

(1) Iekšzemes patērētāji jēlspirtu, spirtu un spirta ražošanas blakusproduktus drīkst iegādāties tikai ar Valsts ieņēmumu dienesta atļauju tieši ražošanas uzņēmumos vai uzņēmumos, kas saņēmuši attiecīgu vairumtirdzniecības licenci.

(2) Spirta vai spirta ražošanas blakusproduktu, kā arī jēlspirta patērētājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu, norādot nepieciešamo spirta vai spirta ražošanas blakusproduktu, kā arī jēlspirta daudzumu un spirta vai spirta ražošanas blakusproduktu, kā arī jēlspirta uzglabāšanas vietas. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina iesniegumā norādīto ziņu pamatotību, kā arī iepriekšējo spirta vai spirta ražošanas blakusproduktu, kā arī jēlspirta iegādes atļauju (ja tāda bijusi) un informāciju par iepriekšējās atļaujas darbības laikā izlietotajiem spirta vai spirta ražošanas blakusproduktu, kā arī jēlspirta daudzumiem. Spirta vai spirta ražošanas blakusproduktu, kā arī jēlspirta iegādes atļauja tiek izsniegta uz vienu gadu.

(3) Uzņēmumiem, kuri noteiktā kārtībā saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai un kuri pieprasa atļauju spirta iegādei alkoholisko dzērienu ražošanas uzsākšanai, Valsts ieņēmumu dienests izsniedz atļauju spirta iegādei atbilstoši uzņēmuma iesniegtajiem aprēķiniem alkoholisko dzērienu eksperimentālās partijas ražošanai, bet ne vairāk kā 2000 litriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. un 22.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 14.06.2002.)

31.pants

(1) Uzņēmumi un citi spirta patērētāji atļaujā norādītajā daudzumā ir tiesīgi spirtu izmantot:

1) pārtikas rūpniecības, medicīnas un veterinārmedicīnas, tabakas izstrādājumu ražošanas, kā arī farmaceitiskās rūpniecības vajadzībām;

2) zinātniskās pētniecības vajadzībām, kosmētikas līdzekļu ražošanai, citu produktu vai preču (izņemot alkoholiskos dzērienus) kvalitātes noteikšanai;

3) ierīcēs un mehānismos, kuros spirts ietilpst kā neatņemama sastāvdaļa vai nodrošina šo ierīču un mehānismu darbību.

(2) Spirta izmantošana šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajiem mērķiem atļauta gadījumos, kad nav pieļaujama denaturēta alkohola izmantošana.

(22.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā no 12.02.2004.)

32.pants

(1) Jēlspirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi realizēt, nodot pārstrādei (rektifikācijai) vai nodot ar citiem nosacījumiem jēlspirtu tikai tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai.

(2) Ja jēlspirta ražošanas uzņēmums pārstrādā (rektificē) arī spirtu, uz šo uzņēmumu attiecināmi arī noteikumi par spirta ražošanu.

33.pants

Jēlspirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi realizēt, nodot pārstrādei (rektifikācijai), iegādāties vai pieņemt jēlspirtu tikai tad, ja tiem ir atbilstības sertifikāts.

34.pants

Jēlspirta ražošanas procesā iegūto ogļskābi (CO2) un brāgas šķiedeni uzņēmumi var brīvi realizēt saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

35.pants

Jēlspirta ražošanas uzņēmumiem aizliegts:

1) izmantot jēlspirtu norēķinos par piegādātajām izejvielām, izpildītajiem darbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, jebkuros citos norēķinos, kā arī maiņas darījumos;

2) pieņemt jēlspirtu no fiziskajām personām;

3) ražot jēlspirtu pēc juridiskās vai fiziskās personas pasūtījuma no tās piegādātajām izejvielām, ja šai personai nav attiecīgas licences.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. likumu, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

36.pants

Spirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi pieņemt jēlspirtu pārstrādei (rektifikācijai) vai pirkt to tikai no tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai vai licenci alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam.

(21.01.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

37.pants

Spirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi realizēt spirtu tikai tiem iekšzemes patērētājiem, kuri ir saņēmuši vismaz vienu no šādiem dokumentiem:

1) Valsts ieņēmumu dienesta atļauju spirta iegādei attiecīgajā uzņēmumā;

2) licenci alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai;

3) licenci alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. un 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

38.pants

Spirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi realizēt, nodot, iegādāties vai pieņemt jēlspirtu un spirtu tikai tad, ja tiem ir atbilstības sertifikāts.

39.pants

Spirta ražošanas uzņēmumiem aizliegts:

1) izmantot jēlspirtu vai spirtu norēķinos par piegādātajām izejvielām, izpildītajiem darbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, jebkuros citos norēķinos, kā arī maiņas darījumos;

2) pirkt vai pieņemt pārstrādei (rektifikācijai) jēlspirtu vai citus spirta ražošanas pusfabrikātus no fiziskajām personām;

3) pārdot jēlspirtu vai nodot to ar citiem nosacījumiem iekšzemes patērētājiem, ja nav Valsts ieņēmumu dienesta atļaujas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

40.pants

Alkoholisko dzērienu izgatavošanas tehnoloģiskajā procesā drīkst izmantot tikai tādu spirtu, kas iegūts, rektificējot (destilējot) fermentatīvi raudzētas lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielas vai no pārtikas izejvielām ražotu jēlspirtu.

41.pants

(1) Alkoholisko dzērienu izgatavošana mājas apstākļos, izņemot vīna vai citu raudzētu dzērienu izgatavošanu tā izgatavotāja personīgajam patēriņam, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to izgatavošanai paredzētu aparātu, ierīču, iepakojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana ir aizliegta.

(2) Par alkoholisko dzērienu izgatavošanu uzskatāma arī degvīna, citu dzērienu un šķidrumu izgatavošana peļņas nolūkā, atšķaidot spirtu mājas apstākļos, vai arī alkoholisko dzērienu iepildīšana tarā pārdošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. un 22.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 14.06.2002.)

42.pants

(1) Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai, ir tiesīgi bez atsevišķas vairumtirdzniecības licences saņemšanas realizēt vairumā, kā arī nodot realizācijai vai ar citiem nosacījumiem tikai attiecīgajā uzņēmumā ražotus atbilstoši fasētus alkoholiskos dzērienus tiem uzņēmumiem, kuri saņēmuši licenci:

1) alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai;

2) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai.

(2) Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai, ir tiesīgi, ikreiz paziņojot Valsts ieņēmumu dienestam, ievest (importēt) spirtu saturošas alkoholisko dzērienu ražošanas izejvielas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. un 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

43.pants

Alkohola izvešana notiek, ievērojot ar akcīzes nodokli apliekamo preču eksporta kārtību.

44.pants

Alkoholu izvest ir tiesīgi uzņēmumi, kas saņēmuši vismaz vienu no šādām licencēm:

1) jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai;

2) alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai;

3) alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai;

4) alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. likumu, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

45.pants

(Izslēgts ar 21.01.1999. likumu, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

46.pants

(1) Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam, ir tiesīgi nodot ievesto alkoholu tikai tādam uzņēmumam, ar kuru ir dokumentāri apliecinātas līgumattiecības un kuram ir vismaz viena no šā panta otrajā vai trešajā daļā minētajām licencēm.

(2) Ievesto spirtu var nodot uzņēmumam, kuram ir licence alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai vai alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai.

(3) Ievestos alkoholiskos dzērienus var nodot uzņēmumam, kuram ir licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai vai alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. likumu, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

47.pants

Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai, ir tiesīgi iegādāties, pieņemt realizācijai vai pieņemt ar citiem nosacījumiem alkoholiskos dzērienus un spirtu tikai no tiem uzņēmumiem, kuri saņēmuši vismaz vienu no šādām licencēm:

1) jēlspirta un spirta ražošanai un realizācijai ar nosacījumu, ka no šādiem uzņēmumiem tiek iegādāts, pieņemts realizācijai vai pieņemts ar citiem nosacījumiem šo uzņēmumu ražotais spirts;

2) alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai ar nosacījumu, ka no šādiem uzņēmumiem tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai pieņemti ar citiem nosacījumiem šo uzņēmumu ražotie alkoholiskie dzērieni;

3) alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam ar nosacījumu, ka no šādiem uzņēmumiem tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai pieņemti ar citiem nosacījumiem šo uzņēmumu ievestie alkoholiskie dzērieni un spirts;

4) alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. likumu, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

48.pants

Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai, ir tiesīgi realizēt, nodot realizācijai vai nodot ar citiem nosacījumiem alkoholiskos dzērienus un spirtu tikai tiem uzņēmumiem, ar kuriem ir dokumentāri apliecinātas līgumattiecības un kuri ir saņēmuši vismaz vienu no šādiem dokumentiem:

1) Valsts ieņēmumu dienesta atļauju spirta iegādei attiecīgajā uzņēmumā;

2) licenci alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai;

3) licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai;

4) licenci alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai.

(21.01.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

49.pants

Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, ir tiesīgi iegādāties, pieņemt realizācijai vai pieņemt ar citiem nosacījumiem fasētus alkoholiskos dzērienus tikai no tiem uzņēmumiem, ar kuriem ir dokumentāri apliecinātas līgumattiecības un kuri ir saņēmuši vismaz vienu no šādām licencēm:

1) alkoholisko dzērienu ražošanai un realizācijai ar nosacījumu, ka tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai pieņemti ar citiem nosacījumiem šo uzņēmumu ražotie alkoholiskie dzērieni;

2) alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam ar nosacījumu, ka tiek iegādāti, pieņemti realizācijai vai pieņemti ar citiem nosacījumiem šo uzņēmumu ievestie alkoholiskie dzērieni;

3) alkoholisko dzērienu un spirta vairumtirdzniecībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. likumu, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

50.pants

(1) Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir atļauta, tikai izmantojot elektroniskos kases aparātus.

(2) Fiziskajai personai, kā arī juridiskajai personai, kurai nav licences uzņēmējdarbībai alkohola aprites jomā, aizliegts uzglabāt un pārvadāt alkoholu (izņemot personīgajam patēriņam mājas apstākļos izgatavoto vīnu vai citus raudzētus dzērienus) savām vajadzībām apjomā virs 10 litriem, ja nav tā iegādi mazumtirdzniecības uzņēmumā apliecinoša atbilstoši noformēta attaisnojuma dokumenta — elektroniskā kases aparāta čeka. Ja kases aparāta čeka izdrukā nav iespējams fiksēt visus šā panta trešajā daļā minētos rekvizītus, pircējam līdz ar kases čeku papildus izsniedzama attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā reģistrēta darījumu apliecinoša kvīts, kurā minēti kases aparāta čekā nenorādītie rekvizīti. Attaisnojuma dokuments atrodas pie alkohola faktiskā valdītāja, un tas ir derīgs, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā alkohola iegādi apliecinošajā elektroniskā kases aparāta čekā vai čekā un darījumu apliecinošajā kvītī norādāmas vismaz šādas ziņas:

1) uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese;

2) datums un čeka izdrukas laiks;

3) kases aparāta nodaļas (departamenta) numurs;

4) pārdotā alkohola veids un nosaukums, apjoms (pārdoto vienību skaits) un cena;

5) samaksātā naudas kopsumma, tajā skaitā summa ar pievienotās vērtības nodokli un summa bez šā nodokļa;

6) pievienotās vērtības nodokļa kopsumma;

7) (izslēgts ar 21.01.1999. likumu);

8) (izslēgts ar 21.01.1999. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. likumu, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

51.pants

Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot bārus, restorānus, kafejnīcas, klubus, kuros atļauta alkoholisko dzērienu pārdošana patērēšanai uz vietas, kā arī beznodokļu veikalus, kuri atrodas uz kuģiem, ostās, lidmašīnās vai lidostās.

(22.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 14.06.2002.)

52.pants

Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Pēc tirdzniecības organizācijas pārstāvja vai policijas pieprasījuma pircēja pienākums ir apliecināt savu personību un vecumu, uzrādot pasi vai jebkuru citu personu apliecinošu dokumentu, kurā ir informācija par pircēja vecumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. un 22.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 14.06.2002.)

53.pants

Mazumtirdzniecības uzņēmums nodrošina, lai alkoholisko dzērienu patērētāji ievērotu sabiedrisko kārtību un sanitārās normas tirdzniecības zālē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. likumu, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

55.pants

Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību izbraukuma tirdzniecībā sabiedrisko pasākumu norises vietās, ievērojot šā likuma noteikumus, nosaka attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība, kura izsniegusi vienreizējo atļauju.

57.pants

Alkohola reklāmā vienlaikus ietverama informācija, kas brīdina sabiedrību par alkohola lietošanas negatīvo ietekmi, un šādai informācijai atvēlami vismaz 10 procenti no konkrētās reklāmas platības.

58.pants

(1) Alkohola reklāmā aizliegts:

1) attēlot personas lietojam alkoholu;

2) izmantot Latvijas valsts simboliku;

3) paust uzskatus par alkoholu kā ārstniecības līdzekli;

4) saistīt alkohola lietošanu ar sporta nodarbībām vai transportlīdzekļa vadīšanu.

(2) Alkoholisko dzērienu ražotājiem, tirgotājiem un pārvadātājiem aizliegts sponsorēt bērnu un jaunatnes izklaides un sporta sacensības, ja informācijā par sponsorēšanu ir norāde uz kādu alkoholisko dzērienu, kā arī alkoholisko dzērienu lietošanu.

(3) Alkohola reklāmas papildu ierobežojumi noteikti Radio un televīzijas likumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2002. likumu, kas stājas spēkā no 14.06.2002.)

59.pants

Alkohola reklāma aizliegta:

1) audzināšanas un izglītības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm;

2) kultūras un sporta pasākumos, izņemot gadījumus, kad alkohola ražotāju vai izplatītāju uzņēmums ir šā pasākuma ģenerālsponsors;

3) uz Latvijas pasta sūtījumiem.

60.pants

Pārvadātāji var veikt alkohola pārvadājumus Latvijas teritorijā, noslēdzot rakstveida līgumu ar uzņēmumu, kuram ir licence uzņēmējdarbībai alkohola aprites jomā.

61.pants

Jēlspirta un spirta tranzīts caur Latvijas Republikas muitas teritoriju atļauts, tikai ievērojot īpašu Ministru kabineta noteikto kārtību.

(21.01.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

62.pants

Ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā jauktā satiksmē spirta tranzītkravas, tās izkrauj un iekrauj citā transportlīdzeklī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvja klātbūtnē, kurš konteinerus apzīmogo ar savu zīmogu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

64.pants

(Izslēgts ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

65.pants

Latvijā ražotais un ievestais alkohols ir pakļauts obligātai atbilstības sertifikācijai saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu", Preču un pakalpojumu drošuma likumu un Pārtikas aprites uzraudzības likumu.

(22.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 14.06.2002.)

66.pants

Jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi nodarboties ar attiecīgo uzņēmējdarbību, ja:

1) saņemts atbilstības sertifikāts;

2) veikta spirta skaitītāju un citu tehnoloģiskā procesa kontroles mērinstrumentu, kā arī gatavās produkcijas uzskaites un ražošanas procesā lietoto svaru, mēru un mērinstrumentu metroloģiskā pārbaude un atestācija. Ražošana bez Valsts ieņēmumu dienesta reģistrētā un noplombētā spirta skaitītāja ir aizliegta;

3) normatīvi tehniskie dokumenti ir reģistrēti Nacionālajā standartizācijas un metroloģijas centrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

67.pants

Alkohola ražošanas uzņēmums nodrošina katra jauna izstrādājuma atbilstības sertifikāciju.

68.pants

Latvijā ražotā alkohola kvalitātes atbilstību valstī noteiktajām obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām garantē produkcijas ražotājs.

69.pants

Par Latvijā ievestā alkohola kvalitātes atbilstību obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām atbild ievedējs.

70.pants

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola vairumtirdzniecību, atbild par realizējamā alkohola kvalitātes atbilstību obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām.

71.pants

Uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, atbild par mazumtirdzniecībā esošo un realizēto alkoholisko dzērienu kvalitātes atbilstību obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām.

72.pants

Alkohola kvalitātes kontroli un uzraudzību ražošanas, uzglabāšanas, tirdzniecības un citās ar alkohola apriti saistītās vietās veic Valsts ieņēmumu dienesta un citu šīm darbībām pilnvarotu institūciju amatpersonas, kurām ir tiesības kontroles veikšanā iesaistīt attiecīgus speciālistus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

73.pants

(1) Alkohola testēšanas izdevumu apmaksu nodrošina uzņēmums, kurā alkohols izņemts.

(2) Ja testēšanā konstatēta alkohola atbilstība obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām, valsts institūcija, kas izņēmusi alkoholu, atlīdzina uzņēmuma izdevumus.

75.pants

Uzraudzību un kontroli pār šajā likumā noteiktās kārtības ievērošanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar citām valsts institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

76.pants

Valsts institūcijas, kas nodarbojas ar alkohola aprites kontroli, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz tai informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

77.pants

(1) Par spirta un alkoholisko dzērienu izņemšanas un konfiskācijas gadījumiem valsts institūcijas, kas veikušas šīs darbības, informē Valsts ieņēmumu dienestu triju dienu laikā no izņemšanas vai konfiskācijas dienas.

(2) Institūcijas, kuras kontrolē šajā likumā noteiktās kārtības ievērošanu, kā arī institūcijas vai amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, triju dienu laikā informē Valsts ieņēmumu dienestu par konstatētajiem gadījumiem, kad alkoholiskie dzērieni realizēti personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

(22.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 14.06.2002.)

78.pants

(Izslēgts ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

79.pants

Konfiscētā alkohola piespiedu izņemšanu nodrošina valsts policija.

80.pants

Citu valsts institūciju amatpersonas savas kompetences ietvaros ir tiesīgas veikt uzraudzību un kontroli alkohola aprites jomā, kā arī piemērot attiecīgas sankcijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

81.pants

Valsts institūcijas, kas veic uzraudzību un kontroli pār šā likuma ievērošanu, ir tiesīgas:

1) nosūtīt izņemto vai konfiscēto alkoholu tikai uz tādām uzglabāšanas (pārstrādes) vietām, kuras ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā;

2) iznīcināt konfiscēto alkoholu apjomā līdz 10 litriem pārkāpuma vietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. un 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

82.pants

(1) Fiziskās personas par šā likuma pārkāpumiem saucamas pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības saskaņā ar likumu.

(2) Juridiskās personas par šā likuma pārkāpumiem sodāmas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

83.pants

(1) Par uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā bez licences uzliek naudas sodu 7000 latu apmērā un konfiscē alkoholu, kā arī ar pārkāpuma izdarīšanu saistītos ražošanas vai transportēšanas līdzekļus, rīkus un priekšmetus.

(2) Par uzņēmējdarbību, pārkāpjot licencē vai tās pielikumos minētos nosacījumus, vai par uzņēmējdarbības turpināšanu pēc licences anulēšanas vai pēc tās derīguma termiņa izbeigšanās uzliek naudas sodu 7000 latu apmērā un konfiscē alkoholu, kā arī ar pārkāpuma izdarīšanu saistītos ražošanas vai transportēšanas līdzekļus, rīkus un priekšmetus.

84.pants

(1) Par alkohola izmantošanu savstarpējos norēķinos vai norēķinu izdarīšanu bez kredītiestāžu starpniecības uzliek naudas sodu 7000 latu apmērā un konfiscē norēķinos izmantoto alkoholu.

(2) Par citiem maksāšanas un savstarpējo norēķinu kārtības pārkāpumiem uzliek naudas sodu 100 — 500 latu apmērā.

85.pants

(1) Par alkohola uzskaites, arī preču pavadzīmju-rēķinu noformēšanas, noteikumu pārkāpumiem uzliek naudas sodu 500 latu apmērā.

(2) Par alkohola uzskaites nekārtošanu vai tā pārvadāšanu bez vienota parauga stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem uzliek naudas sodu 3000 latu apmērā.

(3) Par neuzskaitītu alkoholu, ko atklāj alkohola ražošanas uzņēmumu un citu spirta patērētāju noliktavās, citās to izmantotajās telpās vai transportlīdzekļos, uzliek naudas sodu 1000 — 10 000 latu apmērā un konfiscē neuzskaitīto alkoholu.

86.pants

(1) Par alkohola uzglabāšanu Valsts ieņēmumu dienestā nereģistrētās vietās vai tā pārvadāšanu bez iegādi apliecinošiem dokumentiem juridiskajai personai, kura neveic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, uzliek naudas sodu 1000 latu apmērā un konfiscē nelikumīgi glabāto vai pārvadāto alkoholu.

(2) Par alkohola uzglabāšanas un tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem tirgū (tirdzniecības namā), gadatirgū, izbraukuma tirdzniecības vai citā publiskā vietā attiecīgās tirdzniecības vietas nomniekam, lietotājam vai valdītājam uzliek naudas sodu 2000 — 10 000 latu apmērā, konfiscē nelikumīgā apritē esošu alkoholu un atņem tiesības veikt uzņēmējdarbību attiecīgajā tirgū (tirdzniecības namā), gadatirgū, izbraukuma tirdzniecības vai citā publiskā vietā uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

87.pants

(1) Par tāda alkohola iegādi, realizāciju, nodošanu vai pieņemšanu realizācijai, uzglabāšanu vai pārvadāšanu, kura kvalitāte neatbilst obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām, uzliek naudas sodu 500 — 5000 latu apmērā un konfiscē šīm prasībām neatbilstošo alkoholu.

(2) Par attiecīgi nemarķēta alkohola iegādi, realizāciju, nodošanu vai pieņemšanu realizācijai, uzglabāšanu vai pārvadāšanu uzliek naudas sodu 500 — 5000 latu apmērā un konfiscē nemarķēto alkoholu.

(3) Par alkohola iegādi, realizāciju, nodošanu vai pieņemšanu realizācijai, uzglabāšanu vai pārvadāšanu, pārkāpjot citus šā likuma noteikumus, uzliek naudas sodu 100 — 1000 latu apmērā un konfiscē nelikumīgā apritē esošo alkoholu.

88.pants

Ja spirta pārstrādes vai jēlspirta ražošanas uzņēmumā konstatē alkohola iztrūkumu, izņemot zudumus normas robežās, uzņēmums maksā naudas sodu 1000 — 10 000 latu apmērā.

89.pants

Ja ražošanas uzņēmums un citi spirta patērētāji nevar dokumentāri apliecināt, ka produkcijas ražošanai vai citām vajadzībām iegādātais spirts, izņemot zudumus normas robežās, izlietots tikai paziņotajām vajadzībām, uzņēmums maksā naudas sodu 1000 — 10 000 latu apmērā.

90.pants

Par alkohola ražošanas, realizācijas un tirdzniecības vietas nenodrošināšanu ar atbilstošu izkārtni, kurā fiksēts attiecīgās ražotnes, realizācijas vai tirdzniecības vietas nosaukums un darba laiks, uzliek naudas sodu 100 — 500 latu apmērā.

91.pants

Par alkohola atlikuma nepaziņošanu šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā uzliek naudas sodu 500 — 2000 latu apmērā.

92.pants

Par konfiscētā alkohola nenogādāšanu Valsts ieņēmumu dienesta norādītajā vietā uzliek naudas sodu 500 — 1000 latu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

93.pants

Par uzņēmuma īpašnieku (kapitāla daļu turētāju), darbinieku vai trešo personu darbībām, kas traucē Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajām amatpersonām piekļūt alkohola tirdzniecības un uzglabāšanas vietām un dokumentācijai, uzņēmumam uzliek naudas sodu 500 — 2000 latu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

94.pants

Par šajā likumā noteiktās rakstveida informācijas nesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī par nepilnīgas vai nepatiesas informācijas sniegšanu uzņēmumam uzliek naudas sodu 100 — 500 latu apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999. un 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

95.pants

Visas šā likuma attiecīgajos pantos paredzētās sankcijas piemēro, uzliekot naudas sodus maksimālās sankcijas trīskāršā apmērā, ja gada laikā atkārtoti izdarīts tāds pats pārkāpums.

96.pants

Valsts ieņēmumu dienesta licencēšanas komisija ir tiesīga anulēt uzņēmējdarbības licenci, ja:

1) uzņēmumi savstarpējos norēķinus par darījumiem ar alkoholu kārto bez kredītiestāžu starpniecības vai nepaziņo norēķinu kontus;

2) gada laikā pēc soda uzlikšanas pārkāpums izdarīts atkārtoti;

3) alkohola apritē, pārkāpjot noteikto kārtību, iesaistīts nemarķēts vai neuzskaitīts, viltots vai citādi obligātajām normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām neatbilstošs alkohols;

4) uzņēmums licences saņemšanai vai licences derīguma termiņa laikā sniedzis nepilnīgas vai nepatiesas ziņas;

5) uzņēmums nav nomaksājis naudas sodu vai nav izpildījis rīkojumu par konfiscētā alkohola nogādi norādītajā vietā;

6) uzņēmuma īpašnieki, darbinieki vai trešās personas traucē Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajām amatpersonām piekļūt alkohola tirdzniecības un uzglabāšanas vietām un dokumentācijai;

7) uzņēmums pēc licences saņemšanas nav uzsācis vai ir pārtraucis attiecīgo licencēto darbību un ilgāk par trim mēnešiem nav informējis par to Valsts ieņēmumu dienestu;

8) uzņēmuma pilnvarotais pārstāvis nav ieradies Valsts ieņēmumu dienestā pēc atkārtota Valsts ieņēmumu dienesta uzaicinājuma saņemšanas;

9) par uzņēmuma vadītāju vai dalībnieku kļuvusi persona, kura nav samaksājusi naudas sodu par pārkāpumiem alkohola aprites jomā vai kura bijusi vai ir tāda uzņēmuma vadītājs vai dalībnieks, kuram par šā likuma pārkāpumiem anulēta licence vai kurš nav samaksājis šajā likumā paredzēto naudas sodu;

10) uzņēmuma īpašnieki vai darbinieki atkārtoti realizējuši alkoholiskos dzērienus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem;

11) uzņēmums laikus neiesniedz normatīvajos aktos paredzētos pārskatus vai iesniegtajos pārskatos deklarējis apzināti nepatiesas ziņas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.1999., 09.12.1999., 22.05.2002. un 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā no 12.02.2004.)

96.¹ pants

Valsts ieņēmumu dienests anulē atļauju jēlspirta, spirta un spirta ražošanas blakusproduktu iegādei, ja:

1) uzņēmums, kas saņēmis šādu atļauju, nav uzsācis vai ir pārtraucis savu darbību un ilgāk par trim mēnešiem nav informējis par to Valsts ieņēmumu dienestu vai nav iesniedzis normatīvajos aktos paredzētos pārskatus;

2) uzņēmuma pilnvarotais pārstāvis neierodas Valsts ieņēmumu dienestā pēc atkārtota Valsts ieņēmumu dienesta uzaicinājuma saņemšanas.

(09.12.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.01.2004. likumu, kas stājas spēkā no 12.02.2004.)

96.² pants

(1) Ja licencē alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai norādītajā realizācijas vietā atkārtoti gada laikā tiek konstatēta alkoholisko dzērienu realizācija personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, Valsts ieņēmumu dienests anulē ierakstu par attiecīgo licencē alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai norādīto realizācijas vietu vai anulē licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, ja tajā norādīta tikai viena realizācijas vieta.

(2) Uzņēmumam ir pienākums piecu darba dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas iesniegt licences oriģinālu tās pārreģistrēšanai vai anulēšanai.

(3) Pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus, lai saņemtu licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai vietā, attiecībā uz kuru saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir anulēta licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai vai anulēts ieraksts par attiecīgo licencē alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai norādīto realizācijas vietu, uzņēmums var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc attiecīgās licences vai ieraksta anulēšanas. Valsts nodevu, kas samaksāta par alkoholisko dzērienu realizācijas vietu, par kuru ieraksts licencē anulēts, neatmaksā.

(15.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.02.2004.)

97.pants

(1) Lietas par šā likuma pārkāpumiem, kurus izdarījušas juridiskās personas, izskata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa pilnvarota amatpersona un citas amatpersonas citos likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Šajā likumā paredzēto sankciju (naudas sods, licences anulēšana un citas sankcijas) piemērošana juridiskajai personai neatbrīvo fiziskās personas un amatpersonas no likumā noteiktās kriminālās, administratīvās vai citas atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

98.pants

Pierādījumus pārkāpuma lietā nostiprina ar pārbaudes, inventarizācijas, izņemšanas, mantu un dokumentu apskates, ekspertīzes aktiem un citiem dokumentiem, kā arī ar pārkāpēju, liecinieku, pieaicināto speciālistu un citu personu paskaidrojumiem.

99.pants

(1) Pārkāpuma lieta izskatāma un lēmums par sankciju piemērošanu, lietas izbeigšanu vai materiālu nosūtīšanu pēc piekritības pieņemams divu mēnešu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas.

(2) Ja uzņēmuma darbībā vienlaikus konstatēti vairāki šā likuma pārkāpumi, sankciju piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi.

(3) Pārkāpuma lieta izbeidzama, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas ir pagājis vairāk nekā gads.

100.pants

(1) Uzņēmuma pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties pārkāpuma lietas izskatīšanā, sniegt mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, kā arī saņemt lietā pieņemtā lēmuma norakstu.

(2) Ja uzņēmuma pārstāvis nav piedalījies pārkāpuma lietas izskatīšanā, lēmuma noraksts nosūtāms vai izsniedzams attiecīgajai juridiskajai personai.

101.pants

Par pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, bet, ja juridiskās personas pārstāvis nav piedalījies lietas izskatīšanā, — no lēmuma nosūtīšanas dienas juridiskā persona var iesniegt sūdzību tiesā.

102.pants

(1) Uzņēmums naudas sodu samaksā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, bet, ja uzņēmuma pārstāvis nav piedalījies lietas izskatīšanā, — no lēmuma nosūtīšanas dienas. Noteiktā termiņā nesamaksātais naudas sods piedzenams bezstrīdus kārtībā.

(2) Juridiskās personas nodrošina konfiskācijai pakļautā alkohola glabāšanu līdz kontroles institūcijas turpmākā rīkojuma saņemšanai un pēc tā saņemšanas triju dienu laikā uz sava rēķina nogādā konfiskācijai pakļauto alkoholu norādītajā pārstrādes vai iznīcināšanas vietā.

103.pants

(Izslēgts ar 09.12.1999. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

1. Šā likuma XVI un XVII nodaļa ir spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā likuma normas, kas reglamentē juridisko personu administratīvo atbildību par pārkāpumiem alkohola aprites jomā.

2. (Izslēgts ar 21.01.1999. likumu, kas stājas spēkā no 17.02.1999.)

3. Šā likuma 31.pantā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz atsevišķām nozarēm stājas spēkā 2000.gada 1.jūnijā.

(09.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2000.)

4. Šā likuma 3.panta sestā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.martā.

(22.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 14.06.2002.)

5. Šā likuma 20.panta pirmās daļas 4.punkta noteikums attiecināms uz gadījumiem, kad licence tiek pieprasīta pēc šā noteikuma spēkā stāšanās.

(22.05.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 14.06.2002.)

6. Grozījumi likumā attiecībā uz vārda "pieteikums" aizstāšanu ar vārdu "iesniegums", grozījumi 23.panta otrajā daļā un 25.pantā (par lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību) stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos.

(15.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 12.02.2004.)