1. Šie noteikumi nosaka komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības, vides un cilvēka aizsardzības prasības ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm (turpmāk - aizsargjoslas), aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānismu, kārtību, kādā aizsargjoslas tiek noteiktas teritoriju plānojumos, ierīkotas un apzīmētas dabā, kā arī ietver informāciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām. Noteikumu prasības nav attiecināmas uz dabīgajām ģeoloģiskajām struktūrām, kas tiek izmantotas par pazemes gāzes krātuvēm.

2. Gāzes vadi, gāzes noliktavas un krātuves šo noteikumu izpratnē ir gāzes ārējie cauruļvadi un to armatūra, gāzes krātuves, urbumi, savākšanas punkti, gāzes regulēšanas stacijas un punkti, gāzes kompresoru stacijas, gāzes uzpildes stacijas, pazemes un virszemes sašķidrinātās gāzes rezervuāri, gāzes noliktavas, pazemes gāzes vadu aktīvās elektroaizsardzības un telemehanizācijas iekārtas, kas nodrošina gāzes piegādi patērētājiem un ir Aizsargjoslu likuma 56.panta otrajā daļā minēto gāzes apgādes uzņēmumu sastāvdaļa.

3. Dabīgajām ģeoloģiskajām struktūrām, kuras izmanto par pazemes gāzes krātuvēm, tiek piešķirts valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala statuss. Minēto struktūru virszemes teritorijas apsaimnieko saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm" un Ministru kabineta 1997.gada 8.jūlija noteikumiem Nr.238 "Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība", kā arī zemes dzīļu izmantošanas licences nosacījumu prasībām.

4. Gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm par labu tiek nodibināts ceļa servitūts ar tiesību uz braucamo ceļu. Ceļa servitūtam jāatbilst Civillikuma 1156.-1161.panta noteikumiem.

5. Gāzes vadu valdītājam jāuztur ugunsdrošā stāvoklī:

5.1. trase, kurā atrodas gāzes vadi, kuros spiediens ir līdz 1,6 megapaskāliem, - aizsargjoslā jāattīra no krūmiem un kokiem divus metrus plata josla uz katru pusi no malējā vada;

5.2. trase, kurā atrodas gāzes vadi, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem, - aizsargjoslā jāattīra no krūmiem un kokiem trīs metrus plata josla uz katru pusi no malējā vada;

5.3. sašķidrinātās gāzes uzpildes stacijas - aizsargjoslā jāattīra no krūmiem un kokiem 10 metrus plata josla aiz teritorijas nožogojuma.

6. Ja uzņēmumi, organizācijas un dzīvojamās ēkas atrodas gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju tuvumā, gāzes vadu valdītājam periodiski jāinformē uzņēmumi, organizācijas un iedzīvotāji par nepieciešamību ievērot Aizsargjoslu likuma 35. un 56.pantā minētos aprobežojumus.

7. Juridiskās vai fiziskās personas pirms darbu uzsākšanas aizsargjoslās (ja gāzes vadā spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem) kopīgi ar gāzes vada valdītāju nosaka brauktuvju vietas, lai novērstu iespējamos gāzes vada bojājumus, to šķērsojot. Pagaidu šķērsošanas vietu apzīmējumus un iekārtojumu katrā konkrētajā gadījumā nosaka gāzes vada valdītājs.

8. Pazemes gāzes vadi nedrīkst būt atkailināti, kā arī to tuvumā - atklāti skatrakumi un bedres, izņemot gadījumus, kad tiek veikti ekspluatācijai un remontam nepieciešami darbi. Atkailinātie gāzes vada posmi jāaizber nedēļas laikā pēc minēto darbu pabeigšanas.

9. Apsaimniekojot gāzes vadus, gāzes noliktavas un krātuves, to valdītājs:

9.1. nodrošina, lai krāna mezglu, pieslēgšanas mezglu, kondensāta savākšanas, attīrīšanas iekārtu, palaišanas un pieņemšanas laukumiņu un citu gāzes objektu nožogojuma vārtiņi būtu aizvērti un noslēgti;

9.2. visām sijas tipa virszemes pārejām ierīko nožogojumus, lai neļautu nepiederošām personām staigāt pa gāzes vadu. Pārejas jāapzīmē ar īpašu informatīvo zīmi "Gāzes vads" (pielikums);

9.3. lai zem gāzes vada grāvju un upju krastos novērstu grunts izskalošanos, kā arī gravu un izskalojumu paplašināšanos gāzes vada aizsargjoslā, novērš virszemes ūdeņu noteci gāzes vada ass virzienā.

10. Zemūdens gāzes vadu pārejām jābūt saskaņotām ar attiecīgās ostas pārvaldi un atzīmētām ostas plānos un navigācijas kartēs. Vietas, kur zemūdens gāzes vadi šķērso kuģojamās un koku pludināšanai izmantojamās upes, kanālus un ūdenskrātuves, dabā norāda ar signālzīmēm. To novietojumu ūdenstilpju krastos saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi. Signālzīmes novieto gāzes vadu valdītājs.

11. Aizsargjoslas izveido, to robežas nosaka un aizsargjoslas iezīmē plānos atbilstoši Aizsargjoslu likuma 33. un 62.panta prasībām.

12. Zemesgrāmatā reģistrētiem zemes īpašumiem aizsargjoslas robežu zemesgabalu plānos un detālplānojumos atzīmē neatkarīgi no tā, vai aizsargjoslas nosacītā robeža šķērso ēkas un būves vai aizskar citu zemes īpašumu.

13. Darbus, kas saistīti ar aizsargjoslu uzturēšanu, kā arī aizsargjoslu stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju valdītājs.

14. Nosakot aprobežojumus jaunceļamu objektu aizsargjoslās, kā arī ja zemes īpašuma tiesības lauku apvidos ir nostiprinātas zemesgrāmatā, gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju valdītājs slēdz ar zemes īpašnieku vai lietotāju zemes nomas līgumu. Minēto līgumu (ja tas attiecas uz zemes īpašumu) zemesgrāmatā nostiprina par gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju valdītāja līdzekļiem.

15. Aprobežojumus uz valsts un pašvaldību zemes jaunceļamiem gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm zemesgrāmatā nostiprina pēc to nodošanas ekspluatācijā.

16. Gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju aprobežojumu nostiprināšanu zemesgrāmatā atbilstoši Zemesgrāmatu likuma prasībām nodrošina to valdītājs par saviem līdzekļiem.

17. Ja mainās gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju valdītājs vai arī aprobežotā zemesgabala īpašnieks vai lietotājs, aprobežojumi nemainās.

18. Ja mainās gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju novietojums īpašumā (trasēs) vai raksturojošie parametri (gāzes vada spiediens), jāpārskata tikai aprobežojumi, attiecīgi precizējot dokumentāciju. Aprobežojumu pārgrozījumus nostiprina tādā pašā kārtībā, kā tiek nostiprināti aprobežojumi gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju aizsargjoslās.

19. Ja noteiktie aprobežojumi īpašuma izmantošanu iepriekšējām vajadzībām padara neiespējamu, gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju valdītājs triju mēnešu laikā no aprobežojumu noteikšanas slēdz ar zemes īpašnieku nekustamā īpašuma pirkuma un pārdevuma vai nomas līgumu. Nomas līgumu zemesgrāmatā nostiprina par gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju valdītāja līdzekļi em.

20. Dabā apzīmē aizsargjoslas ap gāzes vadiem, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem.

21. Aizsargjoslas dabā apzīmē ar īpašu informatīvo zīmi, par kuras izvietošanu detālplānojumos paredzētajās vietās un saglabāšanu ir atbildīgs gāzes vadu valdītājs.

22. Īpašo informatīvo zīmi aizsargjoslu apzīmēšanai novieto 1,5-2 metru augstumā no zemes:

22.1. trases taisnajos posmos - redzamības robežās, bet ne tālāk par 500 metriem;

22.2. trases pagrieziena punktos;

22.3. vietās, kur gāzes vadus šķērso autoceļi, dzelzceļi un pazemes inženierkomunikācijas;

22.4. vietās, kur gāzes vadi šķērso ūdenstilpes, ūdensteces un gravas;

22.5. lauksaimniecībā izmantojamās platībās - uz apstrādājamās zemes un meža stādījuma robežas.

23. Īpašo informatīvo zīmju novietošanai var izmantot katodaizsardzības kontroles un mērīšanas stabiņus.

24. Uz īpašās informatīvās zīmes jābūt:

24.1. uzrakstam: "Bīstami! Gāzes vads. Iespējams sprādziens";

24.2. norādī tam aizsargjoslas platumam metros;

24.3. gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju valdītāja adresei un tālruņa numuram.

25. Īpašā informatīvā zīme nodrošina iespēju:

25.1. patrulējot vizuāli noteikt gāzes vada atrašanās vietu;

25.2. noteikt gāzes vada atrašanās vietu, veicot jebkādus darbus tā aizsargjoslā.

26. Gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju valdītāji līdz 1999.gada 30.aprīlim iesniedz attiecīgajām pagastu padomēm, pilsētu domēm un Valsts zemes dienesta nodaļām gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju izvietojuma tehnisko dokumentāciju.