Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2000. gada 5. septembra noteikumus Nr. 307 "Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība".

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 8.jūlijā Noteikumi nr. 238

Rīgā (prot. nr. 39 2.¤)

Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par zemes dzīlēm" 1.panta

14.punktu un 10.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka zemes dzīļu un Latvijas Republikas kontinentālā šelfa dzīļu valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu (turpmāk - valsts nozīmes derīgie izrakteņi, atradnes un zemes dzīļu nogabali) izmantošanas kārtību.

2. Neatkarīgi no zemes un tās dzīļu piederības valsts nozīmes derīgie izrakteņi, atradnes un zemes dzīļu nogabali tiek izmantoti saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm", citiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem.

3. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes statuss ir šo noteikumu pielikumā minētajām derīgo izrakteņu atradnēm, kā arī atradnēm, kurās tiek iegūti valsts nozīmes derīgie izrakteņi.

4. Priekšlikumus par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes statusa vai valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala statusa piešķiršanu sagatavo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar citām ieinteresētajām valsts pārvaldes institūcijām, nozaru zinātniskās pētniecības iestādēm un profesionālajām savienībām.

5. Atradnes nozīmību novērtē atbilstoši šādiem kritērijiem:

5.1. atradnē iegūstamo derīgo izrakteņu veidi un kvalitāte;

5.2. krājumu daudzums un izpētes detalitāte;

5.3. krājumu blīvums (daudzums uz 1 ha);

5.4. atradnes ekspluatācijas ģeoloģiski tehniskie apstākļi;

5.5. atradnes atrašanās vieta un esošā saimnieciskā infrastruktūra;

5.6. derīgo izrakteņu atbilstība augstas kvalitātes konkurētspējīgu materiālu ražošanai;

5.7. attiecīgo derīgo izrakteņu tirgus pieprasījums valstī (reģionā);

5.8. attiecīgo derīgo izrakteņu krājumu nozīme valsts vai reģiona ekonomikā.

6. Zemes dzīļu nogabala nozīmību novērtē atbilstoši šādiem kritērijiem:

6.1. zemes dzīļu nogabala ģeoloģiskās uzbūves piemērotība valstiski svarīgu ar derīgo izrakteņu ieguvi nesaistītu pazemes objektu ierīkošanai un izmantošanai;

6.2. nepieciešamība ievērot īpašas zemes dzīļu aizsardzības prasības zemes nogabalos, zem kuriem notiek pazemes ūdeņu ieguve, ja tā ir lielāka par 15 tūkst. kubikmetru diennaktī no pirmā no zemes virsmas iegūstamā ūdens horizonta.

7. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu un krājumu uzskaiti veic atbilstoši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprinātajai instrukcijai "Par derīgo izrakteņu atradņu un krājumu uzskaiti".

II. Zemes īpašuma lietošanas tiesību un saimnieciskās darbības aprobežojumi

valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu platībās

8. Ja zemes īpašniekam (lietotājam) piederošās zemes dzīlēs atrodas valsts nozīmes derīgie izrakteņi, atradne vai zemes dzīļu nogabals, zemes īpašuma lietošanas tiesības ir aprobežotas, nosakot, ka zemes īpašnieks (lietotājs) var izmantot valsts nozīmes derīgos izrakteņus, atradnes vai zemes dzīļu nogabalu tikai pēc tam, kad saņemta zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) (turpmāk - licence).

9. Ja zemes dzīlēs atrodas valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne vai zemes dzīļu nogabals un zemes īpašuma lietošanas tiesības ir aprobežotas, šie aprobežojumi ir ierakstāmi zemesgrāmatā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

10. Zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums platībās, zem kurām atrodas nafta un pazemes ūdeņi, tiek ierakstīts zemesgrāmatā tikai pēc tam, kad Valsts ģeoloģijas dienests ir akceptējis naftas vai pazemes ūdeņu atradni, tās krājumus un izplatības laukumu zemes virspusē.

11. Zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu var noteikt gan zemesgrāmatā ierakstītiem, gan zemesgrāmatā neierakstītiem zemes īpašumiem.

12. Valsts zemes dienests iezīmē zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu zemes īpašuma robežu plānos un reģistrē minēto aprobežojumu nekustamā īpašuma valsts kadastrā.

13. Atsevišķus vairāk nekā 20 metrus dziļus ūdensapgādes urbumus un to aizsargjoslas iezīmē zemes īpašuma robežu plānos, kā arī ieraksta zemesgrāmatā.

14. Zemes platībās, kurās atrodas valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes un nogabali, ir šādi saimnieciskās darbības aprobežojumi:

14.1. attiecīgo zemes platību apbūve, kā arī pazemes būvju ierīkošana veicama pēc tam, kad saņemta Valsts ģeoloģijas dienesta rakstiska atļauja;

14.2. zemes platību izmantošanas nosacījumi saimnieciskajai darbībai, ja tā var nodarīt kaitējumu valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm vai zemes dzīļu nogabaliem, jāsaskaņo ar zemes dzīļu izmantotāju vai, ja zemes dzīļu izmantošana vēl nav iesākta, - ar Valsts ģeoloģijas dienestu;

14.3. zemes platībās, zem kurām atrodas izpētītas un izmantojamas pazemes ūdeņu atradnes (ūdens ieguves vietas) vai uz kurām atrodas atsevišķas akas, jāievēro likumos un citos normatīvajos aktos noteiktais attiecībā uz aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietām.

15. Zemes īpašnieks (lietotājs) nevar ierobežot vai traucēt valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu ģeoloģisko izpēti (arī tehnoloģisko paraugu ņemšanu), zinātnisko pētījumu un monitoringu veikšanu, ja Valsts ģeoloģijas dienests ir izsniedzis attiecīgu licenci minēto darbu veikšanai. Attiecīgos darbus veic ar zemes īpašnieku (lietotāju) saskaņotā laikā un teritorijā.

16. Zemes īpašniekam, kura zemes īpašumam noteikti šo noteikumu 14.punktā minētie aprobežojumi, pašvaldība var piešķirt zemes nodokļa atvieglojumu uz laiku līdz zemes dzīļu izmantošanas uzsākšanai.

III. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu

un zemes dzīļu nogabalu nodošana izmantošanai

17. Neatkarīgi no zemes un tās dzīļu piederības licences tiek izsniegtas konkursa (izsoles) kārtībā.

18. Konkursu (izsoli) licences saņemšanai (turpmāk - konkurss (izsole)) neizsludina šādos gadījumos:

18.1. dzeramo pazemes ūdeņu ieguvei individuāliem lietotājiem personiskām vajadzībām;

18.2. dzeramo pazemes ūdeņu ieguvei pilsētu un pagastu pašvaldību ūdens ieguves vietās. Ja dzeramā ūdens ieguvi veiks uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), pašvaldības (pēc saskaņošanas ar reģionālajām vides pārvaldēm) var rīkot konkursu (izsoli).

19. Priekšlikumus konkursu (izsoļu) organizēšanai un to nolikumu sagatavošanai izstrādā Valsts ģeoloģijas dienests, ņemot vērā:

19.1. noteiktā kārtībā pieņemtās derīgo izrakteņu izmantošanas koncepcijas, nacionālās programmas, reģionālos un rajonu teritoriālplānojumus, kā arī ieinteresēto valsts institūciju, nozaru zinātniskās pētniecības iestāžu un profesionālo savienību priekšlikumus un atzinumus;

19.2. to zemes īpašnieku (izņemot valsti) iesniegumus, kuru teritorijā atrodas valsts nozīmes derīgie izrakteņi, atradnes vai zemes dzīļu nogabali. Minēto iesniegumu izvērtēšanai Valsts ģeoloģijas dienests var pieprasīt ieinteresēto valsts institūciju, kā arī ekspertu atzinumus;

19.3. citu fizisko vai juridisko personu iesniegumus, ja zemes īpašniekiem, kuru teritorijā atrodas valsts nozīmes derīgie izrakteņi, atradnes vai zemes dzīļu nogabali, nav iebildumu pret konkursa (izsoles) rīkošanu. Minēto iesniegumu izvērtēšanai Valsts ģeoloģijas dienests var pieprasīt ieinteresēto valsts institūciju, kā arī ekspertu atzinumus.

20. Zemes īpašnieki (izņemot valsti), kuru teritorijā atrodas konkursam (izsolei) pieteiktie valsts nozīmes derīgie izrakteņi, atradnes vai zemes dzīļu nogabali, var iesniegt Valsts ģeoloģijas dienestā savus priekšlikumus konkursa (izsoles) nosacījumu izstrādei.

21. Konkursa (izsoles) nolikumā nosaka konkursa (izsoles) objektus, nosacījumus un norises gaitu.

22. Ogļūdeņražu (naftas un dabas gāzes) meklēšanas, izpētes un ieguves jomā konkursa (izsoles) nolikuma sagatavošanas un apstiprināšanas kārtība, kā arī konkursa (izsoles) rezultātu izvērtēšanas kārtība ir šāda:

22.1. Ministru kabinets apstiprina starpministriju komisiju konkursa (izsoles) organizēšanai, kā arī minētās komisijas sagatavoto konkursa (izsoles) nolikumu;

22.2. šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minētā komisija izvērtē iesniegtos pieteikumus un nosaka konkursa (izsoles) uzvarētāju.

23. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu, zemes dzīļu nogabalu un pazemes ūdeņu atradņu izmantošanas jomā (izņemot šo noteikumu 18.punktā minētos gadījumus) konkursa (izsoles) nolikuma sagatavošanas un apstiprināšanas kārtība, kā arī konkursa (izsoles) rezultātu izvērtēšanas kārtība ir šāda:

23.1. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina komisiju konkursa (izsoles) organizēšanai, kurā iekļauj ieinteresēto valsts institūciju pārstāvjus, un pēc saskaņošanas ar pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā atradne vai nogabals, apstiprina minētās komisijas sagatavoto konkursa (izsoles) nolikumu;

23.2. šo noteikumu 23.1.apakšpunktā minētā komisija izvērtē iesniegtos priekšlikumus un nosaka konkursa (izsoles) uzvarētāju.

24. Konkursa (izsoles) nolikumā var paredzēt šādas dalības daļas zemes dzīļu izmantošanā:

24.1. valsts (pašvaldības) daļu;

24.2. Latvijas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) daļu;

24.3. ārvalstu pārstāvju daļu;

24.4. zemes īpašnieka (izņemot valsti un pašvaldību) daļu.

25. Ja zemes īpašnieks neizmanto tiesības uz dalības daļu zemes dzīļu izmantošanā, konkursa (izsoles) komisija nosaka zemes īpašnieka daļu no maksas par zemes dzīļu izmantošanu.

26. Konkursa (izsoles) nolikuma saņemšanas kārtību un konkursa (izsoles) norises gaitu norāda konkursa (izsoles) uzaicinājumā, kas tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

27. Ja konkursa nosacījumiem atbilst vairāki līdzvērtīgi pretendenti un viens no tiem ir zemes īpašnieks, kura teritorijā atrodas izmantošanai nododamā valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradne vai zemes dzīļu nogabals, par konkursa uzvarētāju atzīstams minētais zemes īpašnieks.

28. Licenci konkursa (izsoles) uzvarētājam izsniedz Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļa.

29. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes vai zemes dzīļu nogabalus var izmantot vienam vai vairākiem mērķiem.

30. Lai saņemtu licenci, nepieciešama attiecīgās atradnes pase. Pases veidu un saturu nosaka Ministru kabineta noteikumi par zemes dzīļu izmantošanu.

31. Pamatojoties uz pazemes ūdeņu atradnes pases datiem, reģionālās vides pārvaldes nosaka limitus ūdens lietošanas atļaujās, piemēro dabas resursu nodokļa likmes un reģistrē izmantojamos pazemes ūdeņu horizontus.

32. Valsts nozīmes derīgos izrakteņus, atradnes un zemes dzīļu nogabalus fizisko vai juridisko personu īpašumā esošajās zemes platībās drīkst izmantot tikai pēc tam, kad ir noslēgts zemes īpašnieka un zemes dzīļu izmantotāja zemes dzīļu izmantošanas tiesību nodošanas līgums.

33. Valstij piederošā un piekrītošā zeme, kuras platībās atrodas valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes vai zemes dzīļu nogabali, tiek ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā.

34. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes vai zemes dzīļu nogabalus valsts īpašumā esošajās zemes platībās drīkst izmantot tikai pēc tam, kad ar attiecīgo pašvaldību ir noslēgts nomas līgums par zemes piešķiršanu lietošanā saskaņā ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību". Šīs zemes platības nevar nodot fizisko vai juridisko personu īpašumā.

35. Rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu un kūdras atradnes, kas atrodas valsts rezerves zemes platībās, drīkst izmantot tikai pēc tam, kad ar pašvaldību noslēgts nomas līgums par zemes piešķiršanu lietošanā. Šīs zemes platības nevar nodot fizisko vai juridisko personu īpašumā.

36. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformācija ar zemes dzīļu izmantošanu saistītos zemes lietošanas veidos ir saskaņojama ar Zemkopības ministriju.

37. Valsts nozīmes derīgie izrakteņi, kā arī valsts nozīmes atradnēs iegūtie un saskaņā ar licences nosacījumiem realizētie derīgie izrakteņi pieder personai, kas ir saņēmusi licenci.

38. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu izmantotāji maksā likumā noteiktos nodokļus. Zemes dzīļu izmantotājs var saņemt likumā noteiktās nodokļu atlaides un atvieglojumus.

39. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību par licenci nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes dzīļu izmantošanu.

40. Zemes dzīļu izmantotājs var tikt atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas likuma "Par dabas resursu nodokli" 1.pielikuma 5.punktā noteiktajā kārtībā, un šajā gadījumā viņam nosaka maksu par zemes dzīļu izmantošanu.

41. Maksu par zemes dzīļu izmantošanu nosaka, ja izsniedz licenci valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala izmantošanai.

42. Maksu par zemes dzīļu izmantošanu (procentos no iegūtās produkcijas vērtības) var noteikt latos vai kā daļu no iegūtās produkcijas. Produkcijas daļas aprēķināšanas metodes un produkcijas daļas piegādes nosacījumus nosaka konkursa (izsoles) komisija, un tie tiek norādīti licencē.

IV. Noslēguma jautājumi

43. Zemes dzīļu izmantotājiem, kas ieguvuši tiesības izmantot vai jau izmanto valsts nozīmes derīgos izrakteņus, atradnes un zemes dzīļu nogabalus saskaņā ar dokumentiem, kas izdoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā jāiesniedz Valsts ģeoloģijas dienestā pieprasījums licences saņemšanai bez piedalīšanās konkursā (izsolē). Pieprasījuma veidu un saturu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes dzīļu izmantošanu.

44. Līdz licences vai atteikuma saņemšanai šo noteikumu 43.punktā minētie zemes dzīļu izmantotāji ir tiesīgi turpināt savu darbību.

45. Zemes dzīļu izmantotājiem, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai darbojās saskaņā ar Saeimā apstiprinātiem licenču līgumiem par valsts nozīmes derīgo izrakteņu, atradņu un zemes dzīļu nogabalu izmantošanu, licences nav jāsaņem.

46. Valsts ģeoloģijas dienests sešu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz Valsts zemes dienestā attiecīgi noformētus valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu izvietojuma materiālus zemes īpašuma lietošanas aprobežojuma iezīmēšanai zemes īpašuma plānos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī nosūta informāciju attiecīgajām pašvaldībām.

47. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Ministru Padomes lēmumus:

47.1. 1991.gada 13.novembra lēmumu nr.316 "Par rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu un kūdras atradņu saraksta apstiprināšanu";

47.2. 1993.gada 25.februāra lēmumu nr.99 "Par grozījumiem Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991.gada 13.novembra lēmumā nr.316 "Par rūpnieciskās nozīmes derīgo izrakteņu un kūdras atradņu saraksta apstiprināšanu"" (oficiāls izdevums AP MP, 1993, 10.nr.).

Ministru prezidenta vietā -

Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

Pielikums

Ministru kabineta

1997.gada 8.jūlija noteikumiem nr.238

Valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradņu saraksts

Derīgā izrakteņa

Krājumi uz

Nr.

veids, atradnes

Platība

1997.gada

Derīgā izrakteņa

Piezīmes

p.k.

nosaukums un

(ha)

1.janvāri

izmantošanas veids

atrašanās vieta

(tūkst. m3)

1

2

3

4

5

6

1.

Ģipšakmens

1.1.

"Salaspils"

102,1

4753

būvģipša, veidņu,

augstas kvalitātes

Rīgas rajons

medicīniskā ģipša,

derīgais izraktenis ar

Salaspils pilsēta ar

cementa un apdares

ierobežotu izplatību

lauku teritoriju

materiālu ražošanā

Latvijā un tuvākajās

kaimiņvalstīs

1.2.

"Skaistkalne"

143,7

18107

cementa, būvģipša

augstas kvalitātes

Bauskas rajons

un apdares

derīgais izraktenis ar

Skaistkalnes pagasts

materiālu ražošanā

ierobežotu izplatību

Latvijā un tuvākajās

kaimiņvalstīs

2.

Kaļķakmens

2.1.

"Auce"

143,9

10670

pārtikas, stikla,

vienīgā lielā detāli

Dobeles rajons

papīra ražošanā un

izpētīta augstas

Vītiņu pagasts

citās nozarēs, kur

kvalitātes kaļķakmens

nepieciešams augstas

atradne

kvalitātes kaļķakmens

2.2.

"Kūmas"

272,2

36581

cementa, kaļķu un

liela detāli izpētīta

Saldus rajons

stikla ražošanā

atradne, kas nodrošina

Novadnieku pagasts

ar izejvielām dažādas

rūpniecības nozares

3.

Māls

3.1.

"Apriķi"

98,7

5090

keramzīta un

liela mazizplatīta

Liepājas rajons

būvkeramikas

keramzīta māla

Lažas pagasts

ražošanā

atradne

3.2.

"Brocēni II"

242,0

33352

cementa ražošanā

liela cementa māla

Saldus rajons

atradne

Brocēnu pilsēta ar

lauku teritoriju

3.3.

"Kaiģi"

229,2

4266

ķieģeļu ražošanā

lielākā gaiši apdegoša

Jelgavas rajons

māla atradne

Līvbērzes pagasts

3.4.

"Kuprava"

159,7

16674

keramzīta un

liela atradne ar daudz-

Balvu rajons

būvkeramikas

pusīgi izmantojamu

Susāju pagasts

ražošanā

derīgo izrakteni

3.5.

"Liepa"

61,6

18151

dažāda veida

liela augstas kvalitātes

Cēsu rajons

būvkeramikas

māla atradne ar Latvijā

Liepas pagasts

ražošanā

reti sastopamiem blīvi

apdegoša māla slāņiem

3.6.

"Nīcgale"

43,3

1988

keramzīta un

mazizplatīta

Daugavpils rajons

būvkeramikas

keramzīta māla

Nīcgales pagasts

ražošanā

atradne

3.7.

"Usma"

133,4

5520

būvkeramikas

viena no lielākajām

Ventspils rajons

ražošanā

māla atradnēm ar

Usmas pagasts

daudzpusīgi izmanto-

jamu derīgo izrakteni

3.8.

"Venta"

123,6

10604

cementa un

liela kompleksi

Saldus rajons

būvkeramikas

izmantojama atradne

Pampāļu pagasts

ražošanā

4.

Dolomīts

4.1.

"Aiviekste

201,0

13241

šķembu un

liela atradne ar augstas

(kreisais krasts)"

dolomītmiltu

izturības kompleksi

Jēkabpils rajons

ražošanā

izmantojamiem

Variešu pagasts un

dolomītiem

Krustpils pagasts

4.2.

"Birži"

310,8

38637

šķembu,

liela atradne ar ļoti

Jēkabpils rajons

dolomītmiltu un

augstas izturības

Salas pagasts

būvkaļķu ražošanā

kompleksi izmanto-

jamiem dolomītiem

4.3.

"Dārzciems"

151,0

15259

apdares materiālu

derīgā slāņkopa satur

Alūksnes rajons

un šķembu

mazizplatītus

Gaujienas pagasts

ražošanā

apdares dolomītus

4.4.

"Iecava"

131,4

5611

apdares materiālu

derīgā slāņkopa satur

Jelgavas rajons

un šķembu

mazizplatītus sārtus

Sidrabenes pagasts

ražošanā

apdares dolomītus

4.5.

"Kranciems"

123,7

8087

būvkaļķu, šķembu,

derīgā slāņkopa satur

Ogres rajons

dolomītmiltu un

mazizplatītus sārtus

Tīnūžu pagasts

apdares materiālu

apdares dolomītus

ražošanā

4.6.

"Pērtnieki"

124,5

19933

šķembu,

liela atradne ar

Rēzeknes rajons

dolomītmiltu un

augstas izturības

Sakstagala pagasts

būvkaļķu ražošanā

kompleksi izmanto-

un Viļānu pagasts

jamiem dolomītiem

4.7.

"Tūrkalne"

147,8

11586

šķembu un

liela atradne ar

Rīgas rajons

dolomītmiltu

izturīgiem

Ropažu pagasts

ražošanā

dolomītiem

5.

Kvarca smilts

5.1.

"Bāle - Bērziņi"

16,8

1080

logu stikla un

vienīgā detāli pētītā

Valmieras rajons

tehniskā stikla

stikla smilts atradne

Kauguru pagasts

ražošanā

5.2.

"Cīruļi"

53,7

9111

stikla ražošanā

lielākā kvarca smilts

Cēsu rajons

un metālliešanas

atradne

Mārsnēnu pagasts

veidņu izgatavošanai

5.3.

"Skudras"

30,1

2572

stikla ražošanā un

vienīgā labas bagāti-

Kuldīgas rajons

metālliešanas veidņu

nāmības kvarca smilts

Nīkrāces pagasts

izgatavošanai

atradne Rietumlatvijā

6.

Grants un smilts

6.1.

"Cēre"

93,3

12401

betona ražošanā,

liela grants atradne

Tukuma rajons

ceļu būvē un

Latvijas rietumu daļā

Kandavas pilsēta ar

remontā

lauku teritoriju

6.2.

"Griščāti"

48,4

3585

silikātķieģeļu

viena no lielākajām

Rēzeknes rajons

ražošanā un ceļu

detāli pētītām smilts

Maltas pagasts

būvē

atradnēm Latgalē

6.3.

"Kurzeme"

177,6

56112

būvniecībā, ceļu

lielākā detāli pētītā

Talsu rajons

būvē un betona

grants atradne

Laucienas pagasts

ražošanā

6.4.

"Pāvuli"

69,8

4733

ceļu būvē un

liela grants atradne

Cēsu rajons

remontā

Latvijas centrālajā

Raunas pagasts

daļā

6.5.

"Veseta"

143,0

9064

dzelzceļa būvē un

liela detāli pētīta atradne

Aizkraukles rajons

būvniecībā

ar dzelzceļa balastam

Vietalvas pagasts

piemērotu granti

7.

Laukakmeņi

"Kaltene"

52,1

638

augstas izturības

vienīgā pētītā

Talsu rajons

šķembu ražošanā

laukakmeņu atradne

Rojas pagasts un

un hidrotehniskajā

Mērsraga pagasts

būvniecībā

8.

Sapropelis

8.1.

"Aijažu ezers"

85,0

3000

medicīnā, ķīmiskajā

atradne ar reti sasto-

Limbažu rajons

rūpniecībā,

pamiem potenciāli

Lēdurgas pagasts

lauksaimniecībā

plaši izmantojamiem

un būvmateriālu

organogēniem

ražošanā

sapropeļiem

8.2.

"Lobes ezers"

87,0

3000

medicīnā, ķīmiskajā

atradne ar reti sasto-

Ogres rajons

rūpniecībā,

pamiem potenciāli

Krapes pagasts

lauksaimniecībā

plaši izmantojamiem

un būvmateriālu

organogēniem

ražošanā

sapropeļiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs


 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 238Pieņemts: 08.07.1997.Stājas spēkā: 12.07.1997.Zaudē spēku: 09.09.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 180/181, 11.07.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
44357
12.07.1997
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva