1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. ārkārtējā situācija - avārijas, dabas vai tehnogēnas katastrofas, liela ugunsgrēka, epidēmijas, Starptautiskā epizootiju biroja norādīto A grupas sevišķi bīstamo lipīgo slimību uzliesmojuma vai liela dzīvnieku skaita vienlaicīgas saslimšanas gadījumos, sabiedrisko nekārtību vai terorisma rezultātā reģionālā vai valsts mērogā radīti postoši apstākļi, kuri apdraud cilvēku, vidi un saimnieciskās darbības stabilitāti, ja šo apstākļu izraisīto seku novēršanai nepieciešamie resursi pārsniedz reģiona ātrās reaģēšanas spēku, atbildīgo valsts institūciju un pašvaldību resursu iespējas;

1.2. ārkārtējo situāciju operatīvā pārvaldīšana - ārkārtējo situāciju kontrole un novērošana, sakaru, apziņošanas un informācijas nodrošināšana, cilvēku, materiāltehnisko un finanšu resursu mobilizēšana, ārkārtējās reaģēšanas un atjaunošanas īstermiņa pasākumu organizēšana un tautsaimniecības stabilizēšana;

1.3. ārkārtējā reaģēšana - pasākumi, kas tiek veikti ārkārtējā situācijā, tās tiešu draudu gadījumā un tūlīt pēc tās, lai ierobežotu vai likvidētu postošos apstākļus un to izraisītās sekas, novērstu vai mazinātu iespējamo kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi;

1.4. atjaunošanas īstermiņa pasākumi - operatīvi ārkārtējās situācijas radīto seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi, lai saglabātu vai atjaunotu nepieciešamos sabiedrības dzīves un saimnieciskās darbības apstākļus;

1.5. ārkārtējo situāciju vadības centrs - materiāltehnisko līdzekļu kopums (telpas, sakari, transports, datortehnika, aprīkojums, iekārtas, ekipējums, dokumentācija) Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas funkciju nodrošināšanai;

1.6. vides izlūkošana - gaisa, aug snes un ūdens analīzes, radioaktīvā piesārņojuma un radiācijas starojuma (fona) līmeņa noteikšana notikuma vietā un noņemto paraugu izpēte laboratorijas apstākļos, lai prognozētu iespējamo apdraudējumu cilvēkam un videi;

1.7. pašvaldības resursi - pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošie materiāltehniskie un finanšu līdzekļi, kā arī pašvaldības darbinieki.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596)

2. Ārkārtējo situāciju valsts operatīvā komisija (turpmāk - komisija) veic reģionāla un valsts mēroga ārkārtējās situācijas operatīvu pārvaldīšanu saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 5.pantu.

3. Komisija organizē operatīvu valsts palīdzību un atbalstu pašvaldībām ārkārtējā situācijā un tās tiešu draudu gadījumā, ja pašvaldību resursi ir nepietiekami ārkārtējās reaģēšanas un atjaunošanas īstermiņa pasāku mu veikšanai.

4. Komisijas uzdevumi:

4.1. kontrolēt ārkārtējo situāciju vadības centra un tā sakaru komunikāciju pastāvīgu gatavību komisijas funkciju nodrošināšanai;

4.2. vākt, apkopot un analizēt informāciju par stāvokli notikuma vietā, par cilvēkiem, īpašumam un videi nodarīto un iespējamo kaitējumu, ārkārtējās reaģēšanas un atjaunošanas īstermiņa pasākumu gaitu un ārkārtējās situācijas cēloņiem;

4.3. izvērtēt valsts institūciju un pašvaldību resursus, iespējas un darbības efektivitāti notikuma vietā;

4.4. iesaistīt valsts institūciju, pašvaldību un uzņēmumu resursus ārkārtējās reaģēšanas pasākumos;

4.5. koordinēt valsts varas un pārvaldes institūciju un pašvaldību rīcību un sadarbību;

4.6. gatavot lēmumu projektus par:

4.6.1. civilās aizsardzības sistēmas, pašvaldību, valsts institūciju, iestāžu, organizāciju, uzņēmumu, dienestu un citu juridisko personu ārkārtējas gatavības, kā arī katastrofas zonu izsludināšanu reģionālā vai valsts mērogā saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu;

4.6.2. valsts materiāltehnisko rezervju fondu un valsts budžeta līdzekļu neparedzētiem gadījumiem piešķiršanu, izlietošanu un kontroli;

4.6.3. ārvalstu un starptautisko organizāciju palīdzības saņemšanu un izmantošanu (sadarbībā ar Ārlietu ministriju);

4.6.4. īpaša režīma noteikšanu sabiedrības informēšanai, saimnieciskajai darbībai un citām norisēm atbilstoši ārkārtējās situācijas veidam, raksturam, apjomam, teritorijas saimnieciskajām, sociālajām un citām īpatnībām;

4.7. koordinēt:

4.7.1. specializēto avārijas un glābšanas dienestu, uzņēmumu, organizāciju, Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas struktūrvienību, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju sadarbību palīdzības sniegšanā;

4.7.2. evakuācijas pasākumus, iedzīvotāju izmitināšanu, sociālo nodrošināšanu un apgādi pagaidu dzīvesvietās;

4.8. noteikt prioritāros ārkārtējās reaģēšanas un atjaunošanas īstermiņa pasākumus to materiāltehniskajai apgādei un finansēšanai;

4.9. sniegt ziņojumus Saeimai, Ministru kabinetam un sabiedrībai, gatavot informatīvos biļetenus un paziņojumus, organizēt preses konferences;

4.10. ja nepieciešams, izveidot:

4.10.1. operatīvās informācijas centru;

4.10.2. speciālistu un ekspertu grupu ārkārtējās situācijas analīzei;

4.10.3. sakaru līdzekļu nodrošināšanas grupu darbam notikuma vietā;

4.10.4. mobilo ārkārtējās reaģēšanas pasākumu koordinācijas grupu darbam notikuma vietā;

4.11. pēc ārkārtējās situācijas pārvarēšanas analizēt ārkārtējās situācijas cēloņus un norisi, novērtēt veiktos pasākumus, pieļautās kļūdas un nodarīto kaitējumu, izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus ārkārtējo situāciju operatīvās pārvaldīšanas sistēmas pilnveidošanai un līdzīgu ārkārtējo situāciju novēršanai;

4.12. piedalīties reģionālajās, valsts un starpvalstu mācībās un treniņos;

4.13. gatavot informāciju par ārkārtējo situāciju ārvalstu diplomātiskajām iestādēm, ja iespējama ārkārtējās situācijas postošo faktoru izplatīšanās citu valstu teritorijās;

4.14. izstrādāt priekšlikumus valsts materiāltehnisko rezervju fonda minimuma noteikšanai.

5. Ārkārtējā situācijā vai tās tiešu draudu gadījumā komisijai ir tiesības:

5.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām visu darbam nepieciešamo informāciju;

5.2. iesaistīt komisijas darbā un ārkārtējās reaģēšanas un atjaunošanas īstermiņa pasākumos pašvaldību, valsts institūciju, iestāžu, organizāciju, uzņēmumu, dienestu un citu juridisko personu darbiniekus un materiāltehniskos resursus;

5.3. ierosināt izveidot notikuma vietā attiecīgo speciālistu un ekspertu grupu, kas aprēķina un izvērtē ārkārtējās situācijas radīto zaudējumu apmēru un ārkārtējās reaģēšanas un atjaunošanas pasākumos iesaistīto juridisko un fizisko personu izdevumu atlīdzības summu.

6. Ārkārtējā situācijā komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs izdot rīkojumus, kas attiecas uz valsts institūcijām un amatpersonām.

7. Komisijas priekšsēdētājs ir iekšlietu ministrs.

8. Ārkārtējo situāciju vadības centra pastāvīgas gatavības uzturēšanu, operatīvās dokumentācijas izstrādi un komisijas locekļu sagatavošanu darbam nodrošina komisijas sekretārs - Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks.

9. Komisijas sastāvā tiek iekļautas attiecīgo ministriju pilnvarotas amatpersonas no:

9.1. Aizsardzības ministrijas;

9.2. Ārlietu ministrijas;

9.3. Ekonomikas ministrijas;

9.4. Finanšu ministrijas;

9.5. Iekšlietu ministrijas;

9.6. Veselības ministrijas;

9.7. Satiksmes ministrijas;

9.8. Vides ministrijas;

9.9. Zemkopības ministrijas.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr. 596; MK 23.03.2004. noteikumiem Nr. 155)

10. Attiecīgās nozares ministrs izvirza darbam komisijā divus pārstāvjus, komisijas sastāvu pēc komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina Ministru prezidents.

11. Ārkārtējo situāciju operatīvajā pārvaldīšanā un ārkārtējā reaģēšanā iesaistāmo institūciju funkciju izpildi saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu savas kompetences ietvaros nodrošina attiecīgo ministriju vadība.

12. Ārkārtējo situāciju vadības centrs darbojas uz Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Centrālā sakaru un vadības punkta (Hanzas iela 5, Rīga) bāzes saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

13. Komisijas priekšsēdētājs pēc iekšlietu iestāžu un dienestu vai komisijas locekļu ziņojuma vai no citiem avotiem saņemtās informācijas par ārkārtējo situāciju vai tās rašanās iespējām pieņem lēmumu par attiecīgajā ārkārtējā situācijā kompetento komisijas locekļu sasaukšanu.

14. Atkarībā no ārkārtējās situācijas veida, rakstura, norises un veicamo pasākumu apjoma komisijas priekšsēdētājs iesaista komisijas darbā nepieciešamos pašvaldību, valsts institūciju, uzņēmumu, iestāžu, organizāciju, dienestu un citu juridisko personu speciālistus, ekspertus un tehniskos darbiniekus, kā arī nosaka viņu pienākumus, tiesības un atbildību.

15. Komisijas darba režīmu nosaka komisijas priekšsēdētājs.

16. Komisijas priekšsēdētājs pēc komisijas locekļu priekšlikumiem apstiprina speciālistu un ekspertu grupas ārkārtējās situācijas analīzei, kā arī mobilās ārkārtējās reaģēšanas pasākumu koordinācijas grupas darbam notikuma vietā sastāvu.

17. Komisijas locekļiem un komisijas darbā iesaistītajām personām komisijas darba laikā tiek saglabāta vidējā izpeļņa pamatdarba vietā un samaksāti komandējuma izdevumi.

18. Lai nodrošinātu komisijas gatavību darbam ārkārtējā situācijā, komisijas priekšsēdētājs ne retāk kā reizi pusgadā sasauc komisijas sēdi, kurā piedalās komisijas locekļi, attiecīgo valsts institūciju, pašvaldību, uzņēmumu, iestāžu un citu juridisko personu atbildīgās amatpersonas.

19. Ārkārtējā situācijā komisija regulāri informē Krīzes situāciju kontroles centru par ārkārtējās situācijas attīstību. Ja ārkārtējā situācija pāraug krīzē, komisija var darboties Krīzes situāciju kontroles centra uzdevumā.