7.pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevumi un tiesības

(1) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi:

1) organizēt civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas uzturēšanu (izņemot vietējās objektu sistēmas);

2) organizēt sistēmas darbībai nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādi;

3) sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāt pašvaldību civilās aizsardzības plānus;

4) veikt dabas un tehnogēno katastrofu operatīvo pārvaldīšanu;

5) atbilstoši kompetencei vadīt reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā atkarībā no katastrofas veida;

6) izstrādāt ieteikumus iedzīvotāju rīcībai iespējamās katastrofas gadījumā;

7) izveidot un uzturēt datubāzi par esošajiem katastrofu pārvaldīšanas resursiem (tai skaitā par kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem), kā arī par paaugstinātas bīstamības objektiem;

8) uzturēt Civilās aizsardzības operatīvās vadības centru pastāvīgā gatavībā katastrofu pārvaldīšanai;

9) koordinēt civilās aizsardzības mācību organizēšanu valsts un reģionālā līmenī atbilstoši uzdevumiem, kādi Valsts civilās aizsardzības plānā noteikti institūcijām;

10) koordinēt mācību programmu izstrādi civilās aizsardzības jautājumos;

11) atbilstoši kompetencei koordinēt valsts materiālo rezervju veidošanu un izmantošanu katastrofu pārvaldīšanai, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt valsts materiālo rezervju atbildīgo glabātāju uzraudzību;

12) izmantojot plašsaziņas līdzekļus un elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus, sniegt informāciju katastrofas skarto vai apdraudēto teritoriju iedzīvotājiem par katastrofu, tās draudiem un pasākumiem bīstamības novēršanai vai samazināšanai;

13) organizēt to komersantu un iestāžu darbinieku apmācību, kurus paredzēts iesaistīt glābšanas darbu veikšanā;

14) organizēt un veikt pašvaldību civilās aizsardzības komisiju apmācību.

(2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tiesības civilajā aizsardzībā ir šādas:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts iestādēm, pašvaldībām un privātpersonām informāciju, kas nepieciešama civilās aizsardzības uzdevumu veikšanai;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kontrolēt civilās aizsardzības jautājumus regulējošos normatīvajos aktos noteikto civilās aizsardzības prasību ievērošanu, sagatavot pārbaudes aktus par civilās aizsardzības jomā konstatētajiem trūkumiem, kā arī sniegt valsts iestādēm, pašvaldībām un komersantiem konsultācijas par trūkumu novēršanu un civilās aizsardzības pasākumu pilnveidošanu;

3) uzlikt administratīvos sodus par tādu civilās aizsardzības prasību pārkāpšanu, kuras noteiktas civilās aizsardzības jautājumus regulējošos normatīvajos aktos;

4) ja notiek katastrofa, — dot norādījumus reaģēšanā iesaistītajām institūcijām, kā arī fiziskajām personām par rīcību notikuma vietā;

5) ar iekšlietu ministra vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļauju iesaistīt valsts materiālo rezervju resursus katastrofu pārvaldīšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2009. un 29.10.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2009.)

9.pants. Pašvaldību uzdevumi un tiesības

(1) Pašvaldības domes priekšsēdētājs ir atbildīgs par šā panta otrajā daļā norādīto civilās aizsardzības uzdevumu izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(2) Pašvaldību uzdevumi civilajā aizsardzībā ir šādi:

1) piedalīties pašvaldību civilās aizsardzības komisijas darbā;

2) ņemot vērā iespējamo apdraudējumu, piedalīties preventīvajos pasākumos attiecīgajā administratīvajā teritorijā un sniegt atbalstu operatīvajiem un avārijas dienestiem reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā;

3) ja nepieciešams, evakuēt iedzīvotājus no katastrofas apdraudētajām vai skartajām teritorijām, nodrošināt iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālo aprūpi un medicīniskās palīdzības sniegšanu;

4) nodrošināt darba un sadzīves apstākļus katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā pieaicinātajam citu administratīvo teritoriju, valsts un citu valstu glābšanas dienestu personālam;

5) sniegt priekšlikumus par valsts materiālo rezervju veidošanu, uzturēšanu un uzglabāšanu kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par valsts materiālajām rezervēm;

6) pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma sniegt informāciju par pašvaldības rīcībā esošajiem resursiem katastrofu pārvaldīšanai;

7) organizēt pašvaldības civilās aizsardzības komisijas locekļu mācības;

8) piedalīties civilās aizsardzības mācībās.

(3) Pašvaldību tiesības civilajā aizsardzībā ir šādas:

1) saņemt civilās aizsardzības uzdevumu veikšanai informāciju no attiecīgajā administratīvajā teritorijā izvietotajām iestādēm un komersantiem;

2) ņemot vērā teritoriālās attīstības plānus un apzinātos apdraudējumus, izstrādāt civilās aizsardzības papilduzdevumus attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajiem komersantiem;

3) katastrofas vai tās draudu gadījumā ierobežot personu pulcēšanos un pārvietošanos attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā uz laiku līdz divām nedēļām, par ierobežojumiem un to atcelšanu informējot Ministru kabinetu un blakus esošās pašvaldības, kā arī paziņojot plašsaziņas līdzekļos.

(4) Ministru kabinets apstiprina pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sarakstu un to darbības teritoriju, pašvaldību civilās aizsardzības komisijas paraugnolikumu, kā arī nosaka šādu komisiju izveidošanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008., 16.07.2009. un 07.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

13.pants. Civilās aizsardzības plānošana

(1) Civilās aizsardzības pasākumus, apzinot iespējamos apdraudējumus, paredz:

1) Valsts civilās aizsardzības plānā;

2) pašvaldības civilās aizsardzības plānā;

3) komersanta objekta civilās aizsardzības plānā, ja komersanta objekts ir paaugstinātas bīstamības objekts vai tajā var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku. Ja vairāki komersanti atrodas vienā ēkā, civilās aizsardzības plānu izstrādā katrs komersants, kurš atbilst minētajiem nosacījumiem;

4) iestādes civilās aizsardzības plānā, ja iestāde ir paaugstinātas bīstamības objekts vai tajā var atrasties vairāk nekā 50 cilvēku. Ja vairākas iestādes atrodas vienā ēkā, civilās aizsardzības plānu izstrādā katra iestāde, kura atbilst minētajiem nosacījumiem.

(2) Pašvaldību, komersantu un iestāžu civilās aizsardzības plānu struktūru, izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Juridiskās un fiziskās personas bez maksas sniedz informāciju civilās aizsardzības jomā, lai nodrošinātu civilās aizsardzības plānošanu darbībai katastrofu gadījumos (riska avoti objektā, ārējie apdraudējumi, bīstamo vielu daudzums objektā, bīstamo vielu raksturojums, bīstamo vielu noplūdes apjomi avārijas gadījumā, kaitīgās iedarbības izplatības parametri, objekta apziņošanas un trauksmes sistēma, objekta rīcībā esošie resursi, kurus atkarībā no apdraudējuma veida var izmantot katastrofu pārvaldīšanā, plānotie un veiktie preventīvie un gatavības pasākumi, plānotie reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi, darbinieku apmācība civilās aizsardzības jautājumos, notikušās mācības, civilās aizsardzības vienības, dati par objektā notikušajām avārijām).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)

14.pants. Civilās aizsardzības aizsargbūves

(Izslēgts ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)

15.pants. Civilās trauksmes un apziņošanas sistēma

(1) Civilās trauksmes un apziņošanas sistēma nodrošina iedzīvotāju brīdināšanu un informēšanu par katastrofām vai to draudiem, kā arī par ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas izsludināšanu.

(2) Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Plašsaziņas līdzekļi un elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi bez maksas izziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informāciju par apdraudējumu un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai, kā arī informāciju par trauksmes sirēnu gatavības pārbaudēm, ievērojot dienesta nosacījumus par informācijas sniegšanas steidzamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.03.2009.)

17.pants. Paaugstinātas bīstamības objekti

(1) Paaugstinātas bīstamības objekti ir:

1) objekti, kuru saimnieciskā vai cita veida darbība ir saistīta ar enerģijas ražošanu un uzkrāšanu, elektromagnētisko starojumu, ugunsnedrošu, sprādzienbīstamu, bīstamu ķīmisku vielu un produktu, bīstamo atkritumu, augu karantīnas organismu, bioloģiski aktīvu un radioaktīvu vielu, kodolmateriālu un to atkritumu pārstrādi, apstrādi, ražošanu, lietošanu, uzglabāšanu un transportēšanu tādos daudzumos, kas katastrofu vai citu faktoru iedarbības dēļ var nodarīt kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi ārpus objekta teritorijas;

2) hidrotehniskās būves.

(2) Atbilstoši kaitējuma iespējamam apjomam paaugstinātas bīstamības objektus iedala trijās bīstamības grupās:

1) valsts nozīmes objekti;

2) reģionālas nozīmes objekti;

3) vietējas nozīmes objekti.

(3) Paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijus un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumus riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai nosaka Ministru kabinets.

19.pants. Juridisko un fizisko personu iesaistīšana reaģēšanas pasākumos

(1) Juridiskās un fiziskās personas var iesaistīt reaģēšanas pasākumos, kā arī izmantot to īpašumus katastrofu gadījumos vai pastāvot katastrofas draudiem, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība un resursu tūlītēja neiesaistīšana var radīt nenovēršamas sekas.

(2) Glābšanas darbu vadītājs iesaista juridiskās vai fiziskās personas reaģēšanas pasākumos vai pārņem turējumā juridisko un fizisko personu īpašumu, noslēdzot par to rakstveida vienošanos.

(3) Juridiskajām un fiziskajām personām, kuras iesaistītas reaģēšanas pasākumos vai kuru īpašums izmantots reaģēšanas pasākumos, ir tiesības saņemt reaģēšanas pasākumu laikā radīto izdevumu un zaudējumu kompensāciju.

(4) Kārtību, kādā juridiskajām un fiziskajām personām kompensējami reaģēšanas pasākumu laikā radītie izdevumi un zaudējumi un aprēķināms kompensācijas apmērs, nosaka Ministru kabinets.

21.pants. Izglītības iestāžu audzēkņu, iedzīvotāju un nodarbināto izglītošana

(1) Izglītības iestādes nodrošina obligātā civilās aizsardzības kursa pasniegšanu studējošajiem, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem. Minimālās prasības civilās aizsardzības kursa saturam nosaka Ministru kabinets.

(2) Iedzīvotāju izglītošanu civilās aizsardzības jautājumos, izmantojot plašsaziņas līdzekļus un elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus, kā arī izplatot informatīvos materiālus, veic valsts iestādes un pašvaldības, kā arī komersanti (attiecībā uz iedzīvotājiem, kurus var ietekmēt avārijas komersantu objektos).

(3) Nodarbināto apmācību civilās aizsardzības jautājumos organizē darba devējs. Minimālās prasības nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam nosaka Ministru kabinets.

23.pants. Sistēmas gatavības pārbaude

(1) Valsts iestādes un pašvaldības kontrolē to padotībā esošo institūciju civilās aizsardzības plānu izstrādi un precizēšanu, kā arī plānos paredzēto pasākumu izpildi.

(2) Sistēmas gatavības pārbaudes nodrošināšanai valsts iestādes un pašvaldības organizē civilās aizsardzības mācības. Civilās aizsardzības mācību veidus un organizēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

25.pants. Palīdzības sniegšana katastrofās cietušajām valstīm

(1) Ja nepieciešams, katastrofās cietušajām valstīm var sniegt humāno palīdzību, kā arī palīdzību reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā.

(2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests palīdzības sniegšanai reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā katastrofās cietušajām valstīm izveido attiecīgi ātrās reaģēšanas vienību un medicīniskā atbalsta vienību. Ministru kabinets nosaka minēto vienību izveidošanas, uzturēšanas, apmācības un finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek iesaistīšana starptautiskās palīdzības sniegšanā, un sociālās garantijas minēto vienību personālam.

(3) Ministru kabinets nosaka humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī pieņem lēmumu par palīdzības sniegšanu reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)