1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk — darbinieki) tiesības uz izdienas pensiju un noteikt tās piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.

4.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju

(1) Izdienas pensiju aprēķina no darbinieka vidējās mēneša darba samaksas (turpmāk — darba samaksa) par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta.

(2) Darba samaksā ietilpst mēnešalga, prēmija, naudas balva un atlīdzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās piemaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2013.)

5.pants. Izdienas pensijas lieluma aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensiju izmaksai

(1) Darbiniekiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu, izdienas pensiju piešķir 55 procentu apmērā no darba samaksas un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem to palielina par diviem procentiem no šā likuma 4.pantā minētās darba samaksas.

(2) Darbiniekiem, kuri atbrīvoti no dienesta veselības stāvokļa vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no darba samaksas un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem to palielina par diviem procentiem no šā likuma 4.pantā minētās darba samaksas.

(3) Darbiniekiem, kuru dienesta laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā pārsniedz 12 gadus un sešus mēnešus, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no darba samaksas un par katru izdienas stāža gadu virs 12 gadiem un sešiem mēnešiem to palielina par 1,5 procentiem no šā likuma 4.pantā minētās darba samaksas.

(4) Maksimālais izdienas pensijas lielums nedrīkst pārsniegt 80 procentus no darba samaksas.

(5) Minimālais izdienas pensijas lielums nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.

(6) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri Labklājības ministrijai tiek piešķirti saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.

(7) Darbiniekiem, kuriem piešķirta izdienas pensija, pēc likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļa piešķir valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensiju. No likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas dienas līdz vecuma pensijas piešķiršanai tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa. Piešķirto vecuma pensiju izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļiem.

(8) Pēc valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensijas piešķiršanas darbinieka izdienas pensijas apmēru samazina par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).

(9) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāde un Ieslodzījuma vietu pārvalde pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījuma sniedz informāciju par darbinieku izdienas stāžu un darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Astotās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 32. punktu)

6.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana

Izdienas pensijas pārskata likumā "Par valsts pensijām" noteiktajos valsts pensiju pārskatīšanas termiņos un kārtībā.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

8.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi

Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma pēc darbinieka atbrīvošanas no dienesta.

9.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza, ja:

1) izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

2) izdienas pensijas saņēmējs no jauna iestājas dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju.

(1¹) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc laikā, kad izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā apstākļa iestāšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.10.2005., 08.11.2007. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

10.pants. Izdienas pensijas izmaksa, tās saņēmējam no jauna iestājoties dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju

(1) Izdienas pensijas saņēmējam, ja tas no jauna iestājas Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas un to iestāžu dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, uz dienesta laiku izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta.

(2) Pēc atkārtotas atvaļināšanas no dienesta, ja, no jauna iestājoties dienestā, nodienēti vairāk par pieciem gadiem, izdienas pensijas saņēmējam piešķir izdienas pensiju, ņemot vērā vidējo darba samaksu, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 4.pantu. Ja, no jauna iestājoties dienestā, nodienēti mazāk par pieciem gadiem, izdienas pensijas saņēmējam tiek atjaunota piešķirtās izdienas pensijas izmaksa, par katru izdienas stāža gadu pēc atjaunošanās dienestā palielinot tās apmēru par diviem procentiem no šā likuma 4.pantā noteiktās darba samaksas.

(3) Ja saskaņā ar šā panta otro daļu aprēķinātā izdienas pensija ir mazāka par pārtrauktās izdienas pensijas apmēru, izdienas pensijas saņēmējam nosaka izdienas pensiju tādā apmērā, kāds tas bija, no jauna iestājoties dienestā, un veic pensijas indeksāciju par laika posmu, no kura pensijas izmaksa tika pārtraukta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

11.pants. Izdienas pensijas izmaksa par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez jebkāda termiņa ierobežojuma.

12.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem;

2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu pārmaksātās pensijas summas, kas izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šādā gadījumā ik mēnesi ieturami 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas līdz brīdim, kad pārmaksātās summas ir dzēstas.

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.

(4) Ja izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda daļu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

13.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

(1) Izmaksai aprēķinātās izdienas pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai arī pirmās vai otrās pakāpes radiniekam, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā.

(3) Apbedīšanas pabalsta saņemšanai tā pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona 12 mēnešu laikā no izdienas pensijas saņēmēja nāves dienas iesniedz rakstveida iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

(4) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2010.gada 1.jūnija. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.01.2008., 13.05.2010. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

1. Bijušajiem iekšlietu sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuri pēc Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta reorganizācijas tika pārcelti darbā uz prokuratūru un kuriem līdz Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas pensijas saņemšanai bija palikuši ne vairāk kā pieci gadi, pēc izdienas stāža — 20 gadu — sasniegšanas tiek piešķirta izdienas pensija. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no izdienas pensiju izmaksai piešķirtajiem līdzekļiem izmaksā izdienas pensiju 40 procentu apmērā no šā likuma 4.pantā minētās darba samaksas vidējās summas par pēdējo gadu pirms pārcelšanas darbā uz prokuratūru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.10.2005. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

2. Bijušajiem iekšlietu sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuri pēc Iekšlietu ministrijas Valsts autoinspekcijas nodaļu reorganizācijas tika pārcelti darbā uz Ceļu satiksmes drošības departamentu un kuru dienesta laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā ir ne mazāks par 12 gadiem un sešiem mēnešiem, tiek piešķirta izdienas pensija. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra no izdienas pensiju izmaksai piešķirtajiem līdzekļiem izmaksā izdienas pensiju 40 procentu apmērā no šā likuma 4.pantā minētās darba samaksas vidējās summas par pēdējo gadu pirms pārcelšanas darbā uz Ceļu satiksmes drošības departamentu. Par katru izdienas stāža gadu virs 12 gadiem un sešiem mēnešiem izdienas pensiju palielina par 1,5 procentiem no minētās summas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.10.2005. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

3. Darbiniekiem, kuriem līdz 1997.gada 31.decembrim izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, ir tiesības neatkarīgi no vecuma saņemt izdienas pensiju 40 procentu apmērā no šā likuma 4.pantā minētās darba samaksas. Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensiju palielina par diviem procentiem.

4. Darbiniekiem, kuriem līdz 1997.gada 31.decembrim izdienas stāžs ir ne mazāks par 19 gadiem, ir tiesības neatkarīgi no vecuma pēc 21 gada izdienas stāža sasniegšanas saņemt izdienas pensiju 40 procentu apmērā no šā likuma 4.pantā minētās darba samaksas. Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensiju palielina par diviem procentiem.

5. Darbiniekiem, kuriem līdz 1997.gada 31.decembrim izdienas stāžs ir ne mazāks par 18 gadiem, ir tiesības neatkarīgi no vecuma pēc 22 gadu izdienas stāža sasniegšanas saņemt izdienas pensiju 40 procentu apmērā no šā likuma 4.pantā minētās darba samaksas. Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensiju palielina par diviem procentiem.

6. Darbiniekiem, kuriem līdz 1997.gada 31.decembrim izdienas stāžs ir ne mazāks par 17 gadiem, ir tiesības neatkarīgi no vecuma pēc 23 gadu izdienas stāža sasniegšanas saņemt izdienas pensiju 40 procentu apmērā no šā likuma 4.pantā minētās darba samaksas. Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensiju palielina par diviem procentiem.

7. Darbiniekiem, kuriem līdz 1997.gada 31.decembrim izdienas stāžs ir ne mazāks par 16 gadiem, ir tiesības neatkarīgi no vecuma pēc 24 gadu izdienas stāža sasniegšanas saņemt izdienas pensiju 40 procentu apmērā no šā likuma 4.pantā minētās darba samaksas. Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensiju palielina par diviem procentiem.

8. Darbiniekiem, kuriem līdz 1997.gada 31.decembrim izdienas stāžs ir ne mazāks par 15 gadiem, ir tiesības neatkarīgi no vecuma pēc 25 gadu izdienas stāža sasniegšanas saņemt izdienas pensiju 40 procentu apmērā no šā likuma 4.pantā minētās darba samaksas. Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensiju palielina par diviem procentiem.

9. Šā likuma 6.panta pirmā daļa stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī. Līdz 1999.gada 31.decembrim izdienas pensijas pārskatāmas katru pusgadu, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu.

10. Šā likuma 4.panta pirmā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī. Līdz 2003.gada 31.decembrim:

1) darbiniekiem, kuri atbrīvoti no dienesta laikā no 1998.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 31.decembrim, izdienas pensiju aprēķina no darbinieka darba samaksas par vienu gadu no pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta;

2) darbiniekiem, kuri atbrīvoti no dienesta laikā no 2001.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, izdienas pensiju aprēķina no darbinieka darba samaksas par diviem gadiem no pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta;

3) darbiniekiem, kuri atbrīvoti no dienesta laikā no 2002.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, izdienas pensiju aprēķina no darbinieka darba samaksas par trim gadiem no pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta;

4) darbiniekiem, kuri atbrīvoti no dienesta laikā no 2003.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, izdienas pensiju aprēķina no darbinieka darba samaksas par četriem gadiem no pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta;

5) darbiniekiem, kuri atbrīvoti no dienesta laikā no 2004.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, izdienas pensiju aprēķina no darbinieka darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no dienesta.

11. Šā likuma nosacījumi attiecas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm arī pēc Ieslodzījumu vietu pārvaldes pāriešanas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

11.¹ Uz izdienas pensijas izmaksu obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem) attiecināma kārtība, kāda noteikta likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 26.punktā.

(16.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2000.)

11.² Obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem), kurām ir tiesības gan uz vecuma pensiju, gan uz izdienas pensijas daļu (starpība starp izdienas pensijas apmēru un vecuma pensijas apmēru), izmaksājamās izdienas pensijas daļas apmēra noteikšanai tiek ņemts vērā vecuma pensijas un izdienas pensijas daļas kopējais apmērs.

(16.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2000.)

12. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensijām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 4.nr.).

13. Valsts robežsardzes darbiniekiem, kuri dienestā pieņemti līdz 2002.gada 1.jūlijam, izdienas stāžā ieskaita 80 procentus no citās iestādēs, pie komersantiem un organizācijās nostrādātā laika.

(20.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 25.11.2005.)

14. Šā likuma 3.panta 7. un 10.punktā un pārejas noteikumu 13.punktā minētajam pie komersantiem nostrādātajam laikam pielīdzina arī uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) nostrādāto laiku.

(27.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.11.2005.)

15. Ja persona 2007.gada 31.decembrī vienlaikus ir gan izdienas pensijas, gan bezdarbnieka pabalsta saņēmēja, tad šai personai ar 2008.gada 1.februāri pārtrauc izdienas pensijas izmaksu uz atlikušo bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

16. Personām, kuras laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam bija obligāti sociāli apdrošināmās (darba ņēmēji vai pašnodarbinātie) un saņēma izdienas pensiju ierobežotā apmērā (līdz 2001.gada 31.decembrim - divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā un no 2002.gada 1.janvāra - trīskārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā), līdz 2007.gada 31.decembrim izmaksā nesaņemto pensijas daļu.

(13.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.12.2007.)

17. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.maijam ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi Nr.118 "Kārtība, kādā izmaksājama izdienas pensija Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(31.01.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2008.)

18. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

19. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

21. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

22. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

23. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

24. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

25. Personai, kurai bija noteikta invaliditāte un kura laikā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.oktobrim saskaņā ar šo pārejas noteikumu 18., 19., 20. un 21.punktu saņēma izdienas pensiju ierobežotā apmērā, nesaņemto pensijas daļu izmaksā no 2009.gada 1.novembra.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2009.)

26. Personām, kuras laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam saskaņā ar šā likuma noteikumiem piešķirto izdienas pensiju saņēma ierobežotā 90 procentu vai 30 procentu apmērā no piešķirtās izdienas pensijas, ieturēto (nesaņemto) izdienas pensijas daļu Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūra izmaksā 2010.gada jūlijā, vienlaikus ar jūlija izdienas pensiju.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

27. Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam viņam pienākošos (nesaņemto) izdienas pensijas daļu ir tiesības saņemt izdienas pensijas saņēmēja laulātajam, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

28. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro atmaksājamai izdienas pensijas daļai par laiku no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim, ir 23 procenti.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

29. Ja personas algas nodokļa grāmatiņā, kas iesniegta Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūrai, ir ieraksts par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, šie atvieglojumi ņemami vērā, aprēķinot nodokli atmaksājamai izdienas pensijas daļai.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

30. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kuras brīvprātīgi vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu, Valsts ieņēmumu dienestam šo deklarāciju iesniedz pēc atmaksājamās izdienas pensijas daļas saņemšanas.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

31. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kurām saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim, precizētu gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz 2010.gada 1.augustam un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 16.augustam iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs — līdz 16.augustam, 16.septembrim un 16.oktobrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

32. Grozījums šā likuma 5. panta astotajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Izmaksājot izdienas pensiju saskaņā ar šā likuma 5. panta astoto daļu, mūža pensijas mēneša apmērs, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts), netiek ņemts vērā, ja personai vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirta līdz 2022. gada 31. decembrim.

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)