1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo militāro struktūrvienību aktīvā militārā dienesta virsnieku, virsdienesta karavīru, profesionālā dienesta karavīru un ierindas dienesta zemessargu (turpmāk — militārpersonas) tiesības uz izdienas pensiju un noteikt tās piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2004.)

4.pants. Militārpersonām izdienas stāžā palielinātā apmērā ieskaitāmais dienesta laiks

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, palielinātā apmērā:

1) ieskaita dienesta laiku, kas aizvadīts starptautiskajās operācijās:

a) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam ir tiesības piedalīties karadarbībā, ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas,

b) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonā un kurās iesaistītajam personālam nav tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams pašaizsardzības nolūkā, ieskaita izdienas stāžā kā divarpus dienas,

c) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās glābšanas operācijās, kuru mērķis ir likvidēt dabas katastrofu sekas, evakuēt civiliedzīvotājus no apdraudētām vietām un veikt līdzīga rakstura darbības, un starptautiskajās humānajās operācijās, kuru mērķis ir sniegt palīdzību civiliedzīvotājiem, kas cietuši karadarbības vai citu ekstremālu apstākļu rezultātā, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas,

d) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta konflikta zonā, pildot starptautiskā novērotāja pienākumus vai piedaloties starptautiskajās pārbaudes misijās, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas;

e) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās militārajās operācijās, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas;

2) militārpersonām, kuru dienesta pienākumos ietilpst lidojumu veikšana ar gaisa kuģiem, vienu nolidoto stundu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas. Šādu ieskaitāmo nolidoto stundu skaits vienai militārpersonai viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 122 stundas;

3) militārpersonām, kuras ieceltas nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālista vai sapiera (atmīnētāja, mīnētāja, spridzinātāja) amatā, vienu atmīnēšanas vai spridzināšanas darbos nostrādāto dienu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas;

4) speciālo uzdevumu vienību militārpersonām vienu speciālo uzdevumu izpildes dienu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas;

5) vienu dienesta dienu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas;

6) militārpersonām, kuras ieceltas ūdenslīdēja amatā, vienu dienu, kurā notikusi niršana, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas;

7) militārpersonām, kuras pilda dienesta pienākumus uz kuģa jūrā, vienu dienu, kas pavadīta jūrā, ieskaita izdienas stāžā kā pusotru dienu.

(2) Ja militārpersona vienlaikus iegūst tiesības uz izdienas stāža palielināšanu pēc vairākiem šā panta pirmās daļas nosacījumiem, izdienas stāžu palielina tikai pēc viena no tiem. Ja viens no nosacījumiem paredz lielāku izdienas stāža palielinājumu, izdienas stāžu aprēķina pēc šā nosacījuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.11.2000. un 03.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2008.)

6.pants. Izdienas pensijas lieluma aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai

(1) Izdienas pensiju par 20 izdienas stāža gadiem piešķir 40 procentu apmērā no šā likuma 5. pantā norādītā dienesta atalgojuma. Izdienas pensiju par 20 izdienas stāža gadiem piešķir 55 procentu apmērā no šā likuma 5. pantā norādītā dienesta atalgojuma, ja militārpersona atvaļināta:

1) sakarā ar to, ka sasniegts normatīvajos aktos noteiktais maksimālais vecums aktīvajā militārajā dienestā;

2) slimības vai veselības stāvokļa dēļ;

3) karavīru skaita samazināšanas vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas vai reorganizēšanas dēļ;

4) sakarā ar to, ka beidzies aktīvā dienesta līguma termiņš (ja līgumu nepagarina) un nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 25 gadi.

(2) Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensiju palielina par diviem procentiem no šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātā dienesta atalgojuma.

(3) Maksimālais izdienas pensijas lielums nedrīkst pārsniegt 80 procentus no šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātā dienesta atalgojuma.

(4) Militārpersonai par katru gadu, kas pietrūkst līdz 20 gadu izdienas stāžam, samazina izdienas pensiju par diviem procentiem no šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktā pensijas apmēra, ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 15 gadi un ja militārpersona tiek atvaļināta:

1) sakarā ar to, ka sasniegts normatīvajos aktos noteiktais maksimālais vecums aktīvajā militārajā dienestā;

2) slimības vai veselības stāvokļa dēļ;

3) karavīru skaita samazināšanas vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas vai reorganizēšanas dēļ;

4) sakarā ar to, ka ir izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgtā dienesta līguma termiņš.

(5) Izdienas pensijas minimālais lielums nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām.

(6) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri Aizsardzības ministrijai tiek piešķirti saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.

(7) Atvaļinātajām militārpersonām, kurām piešķirta izdienas pensija, pēc likumā "Par valsts pensijām" vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļa piešķir valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensiju. Piešķirto vecuma pensiju izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļiem.

(8) Pēc valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas apmēru samazina par piešķirtās vecuma pensijas apmēru un piešķirtās mūža pensijas mēneša apmēru, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 01.12.2009., 09.09.2010., 20.04.2017. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2021. Astotās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 32. punktu)

7.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana

Izdienas pensijas pārskata likumā "Par valsts pensijām" noteiktajos valsts pensiju pārskatīšanas termiņos un kārtībā.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

9.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi

(1) Izdienas pensiju piešķir pēc militārpersonas atvaļināšanas no aktīvā militārā vai ierindas dienesta.

(2) Ja izdienas pensijas pieprasījums un tās piešķiršanai nepieciešamie dokumenti iesniegti ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc militārpersonas atvaļināšanas no aktīvā militārā dienesta, izdienas pensiju piešķir ar to dienu, kad militārpersona atvaļināta no dienesta.

(3) Ja izdienas pensijas pieprasījums un tās piešķiršanai nepieciešamie dokumenti iesniegti vēlāk par šā panta otrajā daļā norādīto termiņu, izdienas pensiju piešķir ar dienu, kad iesniegts izdienas pensijas pieprasījums un tās piešķiršanai nepieciešamie dokumenti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

10.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza, ja izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

(2) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja izdienas pensijas saņēmējs no jauna iestājas dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju vai izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.

(3) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir nekavējoties ziņot Aizsardzības ministrijai par šā panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minēto apstākļu iestāšanos.

(4) Izdienas pensijas saņēmējam, kas no jauna pieņemts aktīvajā dienestā, pēc atvaļināšanas no tā veic izdienas pensijas pārrēķinu. Par katru izdienas stāža gadu pēc atjaunošanās aktīvajā dienestā izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no šā likuma 5. pantā norādītā dienesta atalgojuma, nepārsniedzot šā likuma 6. panta trešajā daļā noteikto apmēru.

(5) Izdienas pensijas saņēmējam, kas no jauna pieņemts aktīvajā dienestā un atvaļināts no tā šā likuma 2. panta trešajā daļā minēto iemeslu dēļ, nav tiesību uz šā panta ceturtajā daļā minēto izdienas pensijas apmēra palielināšanu.

(6) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc izdienas pensijas saņēmējam, kurš izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu militārā dienesta laikā un pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta par to sodīts (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) vai no soda atbrīvots, vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu militārā dienesta laikā izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007., 20.04.2017. un 15.04.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2021. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

11.pants. Izdienas pensijas izmaksāšana par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko izdienas pensijas saņēmējs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

12.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem;

2) pamatojoties uz aizsardzības ministra vai viņa pilnvarotas Aizsardzības ministrijas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu tās pensijas summas, kas izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas;

3) pamatojoties uz zvērināta tiesu izpildītāja rīkojumu.

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.

(4) Ja izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda daļu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.)

13.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

(1) Izdienas pensijas summas, kas pienākas izdienas pensijas saņēmējam un nav izmaksātas līdz viņa nāvei, ir tiesības saņemt izdienas pensijas saņēmēja laulātajam un pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(2) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā. Ja pensijas saņēmējs ir sociāli apdrošinātā persona, tad, izmaksājot apbedīšanas pabalstu, tā apmēru samazina par pabalsta apmēru, kas pienākas sociāli apdrošinātas personas nāves gadījumā.

(3) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2010.gada 1.jūnija. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010., 09.09.2010. un 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.)

14.pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

Tiesības uz izdienas pensiju, kas iegūtas saskaņā ar šo likumu, pensijas saņēmējiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saglabājas arī pēc viņu izbraukšanas uz ārvalstīm.

1. Militārpersonām līdz 1991.gada 1.janvārim uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus ieskaita izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, saskaņā ar likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1.punktu un tā 4.-11.apakšpunktu, bet no 1991.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 7.janvārim — saskaņā ar 2.punktu un tā 4.-7.apakšpunktu —, attiecīgos periodus pielīdzinot militārajai izdienai 80 procentu apjomā: militārpersonām, kuras šā likuma spēkā stāšanās dienā dienē Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās, — ja tajās nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, vismaz trīs gadi, bet militārpersonām, kuras dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, — ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 10 gadi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.)

2. Militārpersonām, kuras atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta vai ierindas dienesta līdz 1997.gada 31.decembrim, izdienas pensiju piešķir saskaņā ar "Nolikumu par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēja pensijām)" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13.nr.) un izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta, ja pensija pieprasīta līdz 1998.gada 31.martam.

3. Militārpersonām, kuras atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta vai ierindas dienesta līdz 1997.gada 31.decembrim un izdienas pensiju pieprasījušas pēc 1998.gada 31.marta, izdienas pensiju piešķir no pieprasījuma iesniegšanas dienas saskaņā ar šo likumu.

4. Militārpersonām, kuras atvaļinātas no aktīvā militārā dienesta vai ierindas dienesta no 1998.gada 1.janvāra līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izdienas pensiju saskaņā ar šo likumu piešķir ar dienu, kad militārpersona atvaļināta no dienesta, ja pensija pieprasīta triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

5. Šā likuma 2.panta pirmās daļas 2.punkts un 6.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

6. Šā likuma 5.panta pirmā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

7. Pārejas periodā līdz 2003.gada 1.janvārim izdienas pensijas apmēru aprēķina:

1) 1998.gadā — no militārpersonas amatalgas, piemaksas par dienesta pakāpi un piemaksas par izdienu kopējās vidējās mēneša summas par pēdējiem sešiem mēnešiem pirms atvaļināšanas no dienesta un citu likumos un Ministru kabineta normatīvajos aktos noteikto amatalgas piemaksu un prēmiju vidējās mēneša summas par pēdējiem 12 mēnešiem pirms atvaļināšanas no dienesta;

2) 1999.gadā — no šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktā dienesta atalgojuma vidējās mēneša summas par pēdējiem 12 mēnešiem pirms atvaļināšanas no dienesta;

3) 2000.gadā — no šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktā dienesta atalgojuma vidējās mēneša summas par pēdējiem 24 mēnešiem pirms atvaļināšanas no dienesta;

4) 2001.gadā — no šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktā dienesta atalgojuma vidējās mēneša summas par pēdējiem 36 mēnešiem pirms atvaļināšanas no dienesta;

5) 2002.gadā — no šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktā dienesta atalgojuma vidējās mēneša summas par pēdējiem 48 mēnešiem pirms atvaļināšanas no dienesta.

9. Uz izdienas pensijas izmaksu obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem) attiecināma kārtība, kāda noteikta likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 26.punktā.

(16.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2000.)

10. Obligāti sociāli apdrošināmajām personām (darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem), kurām ir tiesības gan uz vecuma pensiju, gan uz izdienas pensijas daļu (starpība starp izdienas pensijas apmēru un vecuma pensijas apmēru), izmaksājamās izdienas pensijas daļas apmēra noteikšanai tiek ņemts vērā vecuma pensijas un izdienas pensijas daļas kopējais apmērs.

(16.03.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2000.)

11. Ja persona 2007.gada 31.decembrī vienlaikus ir gan izdienas pensijas, gan bezdarbnieka pabalsta saņēmēja, tad šai personai ar 2008.gada 1.februāri pārtrauc izdienas pensijas izmaksu uz atlikušo bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

12. Tām atvaļinātajām militārpersonām, kurām, aprēķinot izdienas pensiju, tika ņemts vērā laikposms no 1998.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 8.martam, dienesta atalgojumā, no kura aprēķina izdienas pensiju, ietilpst amatalga, piemaksa par dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu, kā arī citas piemaksas, kuru veidus nosaka likumi un citi normatīvie akti. Aprēķinot izdienas pensiju, ņem vērā izmaksātās prēmijas un piešķirtās naudas balvas.

(03.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2008.)

13. Tām atvaļinātajām militārpersonām, kurām, aprēķinot izdienas pensiju, tika ņemts vērā laikposms pēc 2004.gada 8.marta, dienesta atalgojumā, no kura aprēķina izdienas pensiju, ietilpst alga atkarībā no dienesta pakāpes un izdienas stāža, kā arī piemaksas, kuru veidus nosaka likumi un citi normatīvie akti. Aprēķinot izdienas pensiju, ņem vērā piešķirtās naudas balvas.

(03.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2008.)

15. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

18. Līdz 2014.gada 29.jūnijam tiesības uz izdienas pensiju ir militārpersonai, kura profesionālā dienesta līgumu noslēgusi līdz 2009.gada 30.jūnijam un kurai saskaņā ar šā likuma 3.pantu aprēķinātais izdienas stāžs ir:

1) ne mazāks par 20 gadiem;

2) mazāks par 20 gadiem, ja militārpersona dienestu uzsākusi līdz 2004.gada 31.decembrim un nodienējusi, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 10 gadus vai ja militārpersona dienestu uzsākusi pēc 2005.gada 1.janvāra un nepārtraukti nodienējusi, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 10 gadus un atvaļināta:

a) sakarā ar aktīvā militārā dienesta pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu,

b) slimības vai veselības stāvokļa dēļ,

c) karavīru skaita samazināšanas vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas vai reorganizēšanas dēļ,

d) sakarā ar to, ka ir izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgtā dienesta līguma termiņš.

(16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 09.09.2010. un 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.)

19. Līdz 2014.gada 29.jūnijam militārpersonai, kura profesionālā dienesta līgumu noslēgusi līdz 2009.gada 30.jūnijam, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, papildus šā likuma 3.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktajam ieskaita:

1) dienesta laiku citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības un iekšējā karaspēkā un iekšlietu iestādēs, izņemot PSRS Valsts drošības komiteju un tai pakļautās iestādes, militārpersonām, kuras dienestu Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās uzsākušas pirms šā likuma spēkā stāšanās un tajās nodienējušas, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, vismaz trīs gadus, bet militārpersonām, kuras dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 10 gadi;

2) dienesta laiku prokuratūras iestādēs prokuroru un izmeklētāju amatos militārpersonām, kurām pirms šā likuma spēkā stāšanās piešķirta jaunākā, trešās, otrās vai pirmās klases jurista, jaunākā tieslietu padomnieka, tieslietu padomnieka, vecākā tieslietu padomnieka vai valsts tieslietu padomnieka dienesta pakāpe un kuras Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās nodienējušas, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, vismaz trīs gadus, bet militārpersonām, kuras dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 10 gadi;

3) apdrošināšanas stāžu saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” pirms aktīvā militārā vai ierindas dienesta militārpersonām, kuras dienestu Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās uzsākušas pirms šā likuma spēkā stāšanās un tajās nodienējušas, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, vismaz trīs gadus, bet militārpersonām, kuras dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās, — ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, 10 gadi:

a) 80% apjomā,

b) 100% apjomā, ja pirms aktīvā militārā vai ierindas dienesta nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā pieci gadi ārrindas dienestā Zemessardzē.

(16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. un 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.)

20. Līdz 2014.gada 29.jūnijam militārpersonai, kura profesionālā dienesta līgumu noslēgusi līdz 2009.gada 30.jūnijam, par katru gadu, kura pietrūkst līdz 20 gadu izdienas stāžam, samazina izdienas pensiju par 2% no šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktā pensijas apmēra, ja nodienēti, tai skaitā obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas Republikas bruņotajos spēkos, ne mazāk kā 10 gadi un ja militārpersona tiek atvaļināta:

1) sakarā ar aktīvā militārā dienesta pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu;

2) slimības vai veselības stāvokļa dēļ;

3) karavīru skaita samazināšanas vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas vai reorganizēšanas dēļ;

4) sakarā ar to, ka ir izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgtā dienesta līguma termiņš.

(16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 09.09.2010. un 20.04.2017. likumu, kas stājas spēkā 24.05.2017.)

21. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

22. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

23. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

24. Personai, kurai bija noteikta invaliditāte un kura laikā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.oktobrim saskaņā ar šo pārejas noteikumu 14., 15., 16. un 17.punktu saņēma izdienas pensiju ierobežotā apmērā, nesaņemto pensijas daļu izmaksā no 2009.gada 1.novembra.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2009.)

25. Personām, kuras laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam saskaņā ar šā likuma noteikumiem piešķirto izdienas pensiju saņēma ierobežotā 90 procentu vai 30 procentu apmērā no piešķirtās izdienas pensijas, ieturēto (nesaņemto) izdienas pensijas daļu Aizsardzības ministrija izmaksā 2010.gada jūlijā, vienlaikus ar jūlija izdienas pensiju.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

26. Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam viņam pienākošos (nesaņemto) izdienas pensijas daļu ir tiesības saņemt izdienas pensijas saņēmēja laulātajam, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

27. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro atmaksājamai izdienas pensijas daļai par laiku no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim, ir 23 procenti.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

28. Ja personas algas nodokļa grāmatiņā, kas iesniegta Aizsardzības ministrijas Personāla attīstības departamenta Sociālo lietu nodaļai, ir ieraksts par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, šie atvieglojumi ņemami vērā, aprēķinot nodokli atmaksājamai izdienas pensijas daļai.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

29. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kuras brīvprātīgi vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu, Valsts ieņēmumu dienestam šo deklarāciju iesniedz pēc atmaksājamās izdienas pensijas daļas saņemšanas.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

30. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kurām saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim, precizētu gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz 2010.gada 1.augustam un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 16.augustam iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs — līdz 16.augustam, 16.septembrim un 16.oktobrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

31. Šā likuma 2.panta trešajā daļā noteiktais tiesību uz izdienas pensiju ierobežojums militārpersonām, pret kurām uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata vai kuras ir izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvotas, nav attiecināms uz tām militārpersonām, kas noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdz 2010.gada 31.decembrim.

(09.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

32. Grozījums šā likuma 6. panta astotajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Izmaksājot izdienas pensiju saskaņā ar šā likuma 6. panta astoto daļu, mūža pensijas mēneša apmērs, kas noteikts atbilstoši dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumam par valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu (ja šāds līgums noslēgts), netiek ņemts vērā, ja personai vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" piešķirta līdz 2022. gada 31. decembrim.

(17.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2021.)

33. Šā likuma 10. panta sestā daļa nav attiecināma uz izdienas pensiju saņēmējiem, kuriem izdienas pensija piešķirta līdz 2021. gada 31. maijam.

(15.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2021.)