Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Precizēts 20.01.1998., Latvijas Vēstnesis nr.13/14 (1074/1075)

Ministru kabineta noteikumi nr.440

Rīgā 1997.gada 30.decembrī (prot. nr. 73 2.¤)

Ugunsdrošības noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par ugunsdrošību" 8.panta 1.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

1.1. atbildīgā amatpersona - darba devējs, iestādes, civiliestādes vai militārās struktūrvienības vadītājs;

1.2. darbi ar uguni - elektrometināšana, gāzes metināšana, metālu griešana, darbi ar lodlampām, bitumena vai sveķu vārīšana un atkritumu utilizācija;

1.3. darbinieks - šo noteikumu izpratnē - fiziskā persona, kas ar uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), iestādi, civiliestādi vai militāro struktūrvienību atrodas darba, civildienesta vai militārā dienesta attiecībās;

1.4. masu pasākums - pasākums, kurā vienlaikus piedalās vairāk par 50 cilvēkiem;

1.5. meža ugunsbīstamība - faktoru komplekss, kas raksturo meža ugunsgrēka izcelšanās iespēju;

1.6. meža ugunsnedrošais laikposms - laika periods, kad ir paaugstināta meža ugunsbīstamība un tiek noteikts īpašs ugunsdrošības režīms mežā un purvos;

1.7. mineralizēta josla - ne mazāk kā 1,5 m plata, līdz augsnes minerālslānim attīrīta vai apvērsta augsnes josla, kas kavē uguns izplatīšanos;

1.8. objekts - ēka, telpa vai to kompleksi un tiem piekrītošās teritorijas, kuru īpašnieks vai valdītājs ir juridiskā vai fiziskā persona;

1.9. objekts, kurā masveidīgi uzturas cilvēki - ēka un telpas, kuras paredzētas, lai tajās vienlaikus atrastos vairāk par 50 cilvēkiem;

1.10. sprādzienbīstama zona - telpa, noteikts apjoms telpā vai ārējā iekārtā, kurā ir izveidojusies vai var izveidoties sprādzienbīstama koncentrācija;

1.11. smidzinātājs - stacionārās automātiskās ugunsgrēka dzēšanas iekārtas elements ugunsdzēsīgas vielas izsmidzināšanai degšanas zonā;

1.12. ugunsgrēka dzēšanas iekārtas - stacionārās automātiskās ugunsgrēka dzēšanas sistēmas ar automātisko, distances un vietējo vadību. Stacionārās ugunsgrēka dzēšanas iekārtas un sistēmas;

1.13. ugunsdzēsības signāldevējs - ugunsdzēsības signalizācijas iekārtas elements, kas fiksē ugunsgrēka pazīmes un noraida signālu;

1.14. ugunsdzēsības hidrants - ugunsgrēka dzēšanai paredzēta ierīce ūdens ņemšanai no ārējā ūdensvada tīkla;

1.15. ugunsbīstama zona - telpa, tās daļa, apjoms telpā vai arī ārpus tās, kurā atrodas degtspējīgas vielas;

1.16. ugunsdzēšamais aparāts - pārnēsājama, aprīkota ar pārvietošanas mehānismu vai stacionāra ierīce ar ugunsdzēsīgu vielu un aprīkojumu tās ievadīšanai degšanas zonā ugunsgrēka dzēšanai tā sākumstadijā;

1.17. ugunsdzēšanas līdzekļi - ugunsdzēšamie aparāti, ugunsdzēsības inventārs un tehnika un ugunsdzēsības ūdensapgāde.

2. Šajos noteikumos ir noteiktas ugunsdrošības pamatprasības, kas jāievēro juridiskajām un fiziskajām personām neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas.

2. Ugunsdrošības nodrošināšanas kārtība

3. Atbildīgās amatpersonas vispārīgie pienākumi ugunsdrošības nodrošināšanas jomā:

3.1. organizēt instrukciju izstrādāšanu:

3.1.1. par ugunsdrošības pasākumiem objektā un objekta teritorijā (1.pielikums);

3.1.2. par ugunsdrošību, veicot darbus ar uguni;

3.1.3. par ugunsdrošību tehnoloģiskajos procesos;

3.2. organizēt ugunsdrošības instruktāžu visiem darbiniekiem, kā arī tām personām, kas objektā veic pagaiddarbu, atrodas ražošanas praksē vai apmācībā;

3.3. iekļaut darbinieku pienākumos ar ugunsdrošību saistīto jautājumu risināšanu un norīkot:

3.3.1. atbildīgo par darba organizāciju ugunsdrošības jomā objektā kopumā;

3.3.2. atbildīgo par darba organizāciju ugunsdrošības jomā objekta struktūrvienībās;

3.3.3. atbildīgo par ugunsdrošības instruktāžu;

3.3.4. atbildīgo par ugunsdzēsības automātikas ekspluatāciju;

3.3.5. atbildīgo par ugunsdzēsības ūdensapgādi, ugunsdzēsības tehnikas, inventāra un ugunsdzēšamo aparātu ekspluatāciju;

3.3.6. atbildīgo par darbiem ar uguni;

3.3.7. atbildīgos par elektroietaišu, apkures ierīču, vēdināšanas iekārtu un tehnoloģisko iekārtu ekspluatāciju;

3.4. zināt ēku, būvju, tehnoloģisko procesu un ražošanas iekārtu ugunsbīstamības raksturojumu, kā arī ražošanā izmantojamo vielu un materiālu ugunsbīstamības rādītājus;

3.5. organizēt objekta teritorijas, ēku un telpu periodisku apskati, kontrolēt ugunsdrošības noteikumu ievērošanu objektā un organizēt šo noteikumu pārkāpumu novēršanas pasākumus;

3.6. gādāt, lai apkures ierīces un vēdināšanas iekārtas, elektroietaises, tehnoloģiskās un ražošanas iekārtas vienmēr būtu lietošanas kārtībā, kā arī nekavējoties organizēt to bojājumu novēršanu, kuri var izraisīt ugunsgrēku;

3.7. pēc darba beigām organizēt objektu nokopšanu un elektropatērētāju atvienošanu, izņemot dežūrapgaismojumu un elektroierīces, kurām jāstrādā diennakti;

3.8. izstrādāt plānu cilvēku evakuācijai no objektiem, kuros masveidīgi uzturas cilvēki;

3.9. organizēt valsts ugunsdrošības uzraudzības iestāžu noteikto ugunsdrošības pasākumu izpildi attiecīgajos termiņos;

3.10. gādāt, lai visi darbinieki apgūtu un ievērotu instrukcijas par ugunsdrošības pasākumiem objektā;

3.11. neatļaut sākt darbu darbiniekiem, kuri nav instruēti vai atbilstoši apmācīti ugunsdrošības jomā;

3.12. apgādāt objektu ar ugunsdzēšanas līdzekļiem (2.pielikums), ugunsdzēsības automātiku un ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas ierīcēm, uzturēt tās lietošanas kārtībā, kā arī organizēt ugunsdzēsības tehnikas pareizu ekspluatāciju un tehnisko apkopi un uzturēt to lietošanas kārtībā;

3.13. izstrādāt plānu darbinieku rīcībai ugunsgrēka gadījumā (dažādos ugunsgrēka izcelšanās gadījumos) ugunsbīstamās un sprādzienbīstamās ēkās, telpās, augstceltnēs un objektos, kuros masveidīgi uzturas cilvēki. Ne retāk kā reizi gadā organizēt praktiskās nodarbības saskaņā ar šo plānu;

3.14. izstrādājot rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam objektos, kuros atrodas sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas ēkas vai telpas vai kuros masveidīgi uzturas cilvēki, norāda:

3.14.1. kā sagaidīt ugunsdzēsības dienesta apakšvienības un kā palīdzēt atrast visīsāko ceļu līdz ugunsgrēka cilmvietai un ūdensņemšanas vietām;

3.14.2. kā atvienot elektroenerģiju (izņemot ugunsdzēsības ietaises);

3.14.3. kā apturēt transportēšanas ierīces un agregātus;

3.14.4. kā noslēgt izejvielu padevi;

3.14.5. kā atvienot gāzes, tvaika un ūdens komunikācijas, kā arī vēdināšanas sistēmas degošajā telpā un tai līdzās esošajās telpās;

3.14.6. kā pārliecināties, vai ir iedarbināmas ugunsdzēsības automātikas sistēmas (ugunsgrēka dzēšanas, pretdūmu aizsardzības, ugunsgrēka izziņošanas sistēmas), un kā tās iedarbināt;

3.14.7. kā pasargāt ugunsgrēka dzēšanā iesaistītos cilvēkus no iespējamās saindēšanās un konstrukciju iegrūšanas;

3.14.8. kā evakuēt cilvēkus no ugunsgrēka zonas un kā pasargāt un evakuēt materiālās vērtības;

3.14.9. kā darbosies objekta ugunsdrošības dienests un kā tiks izmantoti ugunsdzēšanas līdzekļi un tehnika;

3.14.10. kā rīkoties objekta dežurējošajam personālam dažādos apstākļos - atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem un gadalaika.

4. Visiem darbiniekiem obligāti jāpiedalās ugunsdrošības instruktāžā, lai apgūtu:

4.1. instrukcijas par objekta ugunsdrošību un prasmi rīkoties ugunsgrēka gadījumā;

4.2. ēku, būvju, tehnoloģisko procesu, tehnoloģisko un ražošanas iekārtu ugunsbīstamības raksturojumu, kā arī tehniskos risinājumus, no kuriem atkarīga to ugunsdrošība;

4.3. uzglabājamo un ražošanā izmantojamo vielu un materiālu ugunsbīstamību;

4.4. ugunsdzēšanas līdzekļu izmantošanas kārtību.

5. Ugunsdrošības instruktāža organizējama arī, ja:

5.1. izdarīti grozījumi ugunsdrošības noteikumos un ugunsdrošības instrukcijās;

5.2. notikušas izmaiņas tehnoloģiskajos procesos, izejvielu un izejmateriālu sortimentā;

5.3. nomainītas vai modernizētas iekārtas, kas ietekmē ugunsdrošību;

5.4. darbinieki pārkāpuši ugunsdrošības noteikumus un ugunsdrošības instrukcijas.

6. Ugunsdrošības instruktāžu vada objekta atbildīgā amatpersona vai tās norīkots speciāli apmācīts darbinieks.

7. Ugunsdrošības instruktāža jāveic ne retāk kā reizi gadā. Ugunsdrošības instruktāžas un zināšanu pārbaudes datums reģistrējams žurnālā (3.pielikums) un ieraksts apstiprināms ar instruētā darbinieka un instruētāja parakstiem.

8. Namīpašnieku (valdītāju), dzīvojamo telpu īrnieku un dzīvokļu īpašnieku pienākums ir:

8.1. uzturēt tehniskajā kārtībā apkures ierīces, gāzes ierīces un elektroierīces un ievērot to ekspluatācijas noteikumus;

8.2. neaizkraut ar priekšmetiem evakuācijas ceļus, izejas, ēku bēniņus, lūkas uz balkoniem un lodžijām un pagrabu ejas;

8.3. uzturēt aizslēgtas pagrabtelpas, bēniņus un tehniskos stāvus.

3. Rīcība ugunsgrēka gadījumā

9. Ikviena cilvēka pienākums ir nekavējoties par ugunsgrēku paziņot ugunsdzēsības dienestam, bet par meža ugunsgrēku - arī Valsts meža dienesta struktūrvienībai, nosaucot objekta adresi, ugunsgrēka izcelšanās vietu, savu vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru.

10. Pirms Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības (turpmāk - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienība) ierašanās ugunsgrēka vietā atbildīgo amatpersonu un citu darbinieku pienākums ir:

10.1. organizēt ugunsgrēka dzēšanas darbus atbilstoši izstrādātājam rīcības plānam ugunsgrēka gadījumā, iesaistot strādājošos un izmantojot ugunsdzēsības inventāru un līdzekļus;

10.2. organizēt tehnoloģisko iekārtu, elektroietaišu un komunikāciju atvienošanu vai pārslēgšanu uz tādu darba režīmu, ko neietekmē ugunsgrēks;

10.3. uzņemties ugunsgrēka dzēšanas vispārējo vadību - līdz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības ierašanās brīdim;

10.4. ja nepieciešams, izsaukt uz ugunsgrēka vietu medicīnas vai avārijas dienestus;

10.5. ievērot, ka aizliegts izmantot liftus cilvēku evakuēšanai.

11. Pēc tam, kad ugunsgrēka vietā ieradusies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienība, atbildīgo amatpersonu un citu darbinieku pienākums ir:

11.1. pakļauties ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītājam - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonai - un rīkoties saskaņā ar viņa norādījumiem;

11.2. informēt ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kas atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka vietā, objekta ugunsbīstamību un sprādzienbīstamību (tehnoloģisko procesu un degšanas produktu bīstamo iedarbību uz cilvēkiem un materiāliem);

11.3. norīkot ugunsgrēka dzēšanas darbu vadītāja rīcībā vajadzīgo skaitu objektā strādājošo cilvēku un ļaut izmantot tehniskos līdzekļus, lai varētu veikt ar ugunsgrēka dzēšanu, cilvēku glābšanu un materiālo vērtību evakuāciju saistītos darbus.

12. Meža ugunsgrēku dzēšanas darbu vadītājs ir Valsts meža dienesta struktūrvienības amatpersona (izņemot Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas pilsētas mežos).

13. Pēc ugunsgrēka nodzēšanas atbildīgās amatpersonas pienākums ir no-vērst cēloņus un apstākļus, kas izraisījuši ugunsgrēku un tā izplatīšanos, kā arī piedalīties ugunsgrēka izraisīšanā vainīgās personas noskaidrošanā.

4. Objekta teritorijas uzturēšanas kārtība

4.1. Vispārīgās prasības

14. Objekta teritorija sistemātiski jāattīra no ražošanas atkritumiem, gružiem un sausās zāles. Tie jānogādā uz speciāli izraudzītu un atbilstoši iekārtotu vietu.

15. Caurbrauktuvēm un piebrauktuvēm pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām vienmēr jābūt brīvi pieejamām.

16. Ceļi un caurbrauktuves objekta teritorijā jāuztur lietošanas kārtībā, laikus jāremontē un ziemā jāattīra no sniega.

17. Ja atsevišķus ceļu vai caurbrauktuvju iecirkņus paredzēts slēgt vai remontēt un ja tas var traucēt ugunsdzēsības automašīnu kustību, par to nekavējoties jāinformē attiecīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienība.

18. Objektos, kuros atrodas ugunsdzēsības ārējais ūdensvads vai ūdensņemšanas vietas, pie teritorijas vārtiem vai caurlaides telpā jāizvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēma.

19. Objektu teritorijā jābūt uzstādītām drošības zīmēm.

20. Kurināt ugunskurus drīkst personas, kas sasniegušas 16 gadu vecumu, ja tiek veikti pasākumi, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.

21. Izlijušie viegli uzliesmojošie vai degtspējīgie šķidrumi jāsavāc, bet vietas, kur tie izlijuši, jāapkaisa ar smiltīm vai absorbentu.

22. Aizliegts dedzināt kūlu, niedres un rugājus objekta teritorijā, kā arī mežos, purvos un tiem piegulošajās zemēs, kurām ir noteikts cita veida lietojums.

23. Objektā aizliegts:

23.1. smēķēt, izņemot speciāli norādītās un atbilstoši iekārtotās vietās;

23.2. izmantot ugunsdrošības atstarpes starp ēkām vai būvēm degtspējīgu materiālu, iekārtu, taras un transportlīdzekļu novietošanai, kā arī būvēt tajās pagaidu ēkas vai būves;

23.3. ierobežot zemes gabalus tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības automašīnu piekļūšana ēkām vai būvēm;

23.4. izvietot vagonus bez lokomotīvēm uz objekta iekšējo dzelzceļa sliežu pārbrauktuvēm;

23.5. izliet viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus kopējās kanalizācijas sistēmās (pat avārijas gadījumā);

23.6. iebraukt ar automobiļiem, traktoriem un citiem transportlīdzekļiem (izņemot speciāli sagatavotus transportlīdzekļus) objekta teritorijas iecirkņos, kuros iespējama degtspējīgu gāzu, viegli uzliesmojošu šķidrumu tvaiku uzkrāšanās vai sprādzienbīstamu maisījumu izveidošanās;

23.7. novietot degvielas pārvadāšanas automašīnas tuvāk par 12 m no ēkām un būvēm.

24. Zem tiltiem vai ceļa viaduktiem aizliegts ierīkot plostu, laivu, liellaivu vai kuģu stāvvietas, kā arī izvietot degtspējīgus materiālus vai degtspējīgas būves un ierīkot degvielas vedēju un kravas automašīnu stāvvietas.

4.2. Ugunsdrošības pasākumi mežos

25. Meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos un tā izbeigšanos nosaka ar Valsts meža dienesta rīkojumu un izsludina visā Latvijas Republikas teritorijā. Rajona padome, ņemot vērā meteoroloģiskos apstākļus, attiecīgā rajona teritorijā var noteikt citu meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanās laiku un tā izbeigšanās termiņu.

26. Mežos un purvos aizliegts:

26.1. bojāt meža ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, citas būves un celtnes, kā arī plakātus, norādījuma zīmes un citus informācijas līdzekļus;

26.2. vienlaidus dedzināt ciršanas atlikumus;

26.3. izgāzt vai dedzināt visu veidu atkritumus;

26.4. dedzināt ciršanas atlikumus vai kurināt ugunskuru augošu koku tuvumā - tuvāk par diviem metriem;

26.5. pēc darba pārtraukšanas atstāt cirsmās neatzarotus stumbrus;

26.6. dedzināt uz augsnēm ar kūdras slāni, kas mazāks par 0,5 metriem. Dedzināšana uz šīm augsnēm atļauta tikai pēc lietus perioda vai ziemā.

27. Sevišķi augstas ugunsbīstamības apstākļos rajonu padomēm ir tiesības:

27.1. aizliegt apmeklēt mežus un purvus un iebraukt tajos ar transportlīdzekļiem;

27.2. pārtraukt mežistrādes darbus;

27.3. mobilizēt cilvēkus un tehniku lielu meža ugunsgrēku dzēšanai;

27.4. noteikt, ka atrasties mežā, purvos vai uz meža ceļiem atļauts tikai gadījumos, kas saistīti ar dienesta pienākumu pildīšanu, nokļūšanu dzīvesvietā, vai arī ar speciālu attiecīgās pašvaldības vai Valsts meža dienesta struktūrvienības atļauju.

28. Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts:

28.1. kurināt mežā un purvos ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās;

28.2. atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Atstājot ugunskura vietu, uguns jānodzēš, līdz pilnīgi izbeidzas gruzdēšana, lai novērstu ugunsgrēka izcelšanās iespēju;

28.3. dedzināt mežā un purvos rūpniecības, celtniecības un sadzīves atkritumus un ciršanas atlikumus;

28.4. nomest mežā un purvos vai uz ceļiem, kas šķērso tos, degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus degošus vai gruzdošus priekšmetus;

28.5. organizēt mežā un purvos, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās, šaušanas nodarbības un veikt spridzināšanas darbus;

28.6. šaušanas nodarbībās un medībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;

28.7. braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanas (izmantošanas) vajadzībām;

28.8. ekspluatēt mežā, purvos vai uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez dzirksteļu slāpētājiem;

28.9. bez saskaņošanas ar valsts mežniecību veikt jebkurus dedzināšanas darbus, kas rada lielus dūmus un var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus;

28.10. bez saskaņošanas ar valsts mežniecību un tās rakstiskas atļaujas saņemšanas rīkot kultūras, sporta vai citus masu pasākumus valsts mežā.

29. Meža ugunsnedrošajā laikposmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai zemas meža ugunsbīstamības apstākļos un ar valsts mežziņa katrreizēju rakstisku atļauju.

30. Dzelzceļu, autoceļus, elektropārvades un sakaru līnijas un cauruļvadu trases ekspluatējošu uzņēmumu pienākumos attiecīgi ietilpst:

30.1. izveidot mineralizētas joslas gar dzelzceļiem un autoceļiem, kuri šķērso skuju koku audzes, un katru gadu pirms meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanās tās atjaunot un uzturēt tīras no apauguma;

30.2. meža ugunsnedrošajā laikposmā:

30.2.1. uzturēt ugunsdrošā stāvoklī zemes nodalījuma joslas gar dzelzceļiem un autoceļiem, elektropārvades un sakaru līniju un cauruļvadu trases teritoriju un nepieļaut, ka tajā dedzina ciršanas atlikumus, novākto apaugumu, pērno zāli un citus degtspējīgus materiālus;

30.2.2. nepieļaut, ka no lokomotīvēm, vagoniem vai drezīnām tiek izmesti karsti izdedži, ogles, pelni un citi degoši priekšmeti, kā arī nepieļaut dīzeļlokomotīvju ekspluatāciju bez dzirksteļu slāpētājiem.

4.3. Kūdras ieguves vietās

31. Traktori un mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem frēzkūdras ieguves laukos jāaprīko ar dzirksteļu slāpētājiem. Uz katra agregāta jābūt spainim ar 3 - 5 m garu virves gabalu (ugunsgrēka cilmvietas dzēšanai).

32. Kūdras ieguves uzņēmuma teritorijas robežās jāizveido ugunsdrošības atstarpes.

33. Visā ugunsdrošības atstarpē jāizcērt koki un jānovāc ciršanas atlikumi un kritalas.

34. Ugunsdrošības atstarpēs aizliegts nokraut iegūto kūdru un kokmateriālus.

35. Žagari un citi ciršanas atlikumi meža ugunsnedrošajā laikposmā jādedzina atbilstoši iekārtotās vietās speciāli norīkota darbinieka tiešā uzraudzībā un tikai lietainā laikā.

36. Smēķēšanas vietas jāierīko pie kanāliem ar ūdeni vai pie ūdenskrātuvēm un jāuzstāda uzraksts "Smēķēšanas vieta".

37. Kūdras uzņēmumā saskaņā ar tehnoloģisko procesu reglamentu jāorganizē temperatūras kontrole kūdras grēdās.

5. Prasības dārzkopju sabiedrības teritorijā

38. Dārzkopju sabiedrības teritorijā papildus tiek noteiktas šādas prasības:

38.1. pie iebrauktuves dārzkopju sabiedrības teritorijā jānovieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu un caurbrauktuvju izvietojuma shēma;

38.2. atstājot vasarnīcas vai dārza mājas bez ikdienas aprūpes un apsaimniekošanas, to iekšējie elektrotīkli ar kopēja slēdža vai drošinātāju palīdzību jāatvieno no ārējā tīkla.

6. Objektu uzturēšanas kārtība

6.1. Vispārīgās prasības

39. Ja evakuācijas ceļi objektos neatbilst normatīvo aktu prasībām un nav iespējams ierīkot papildizejas atbilstoši būvnormatīvu prasībām, jāierobežo cilvēku skaits, kas vienlaikus uzturas attiecīgajās ēkās (telpās).

40. Evakuācijas ceļos aizliegts:

40.1. iebūvēt bīdāmās vai paceļamās durvis un turniketus, ja tie nav aprīkoti ar tehniskām ierīcēm, kas ļauj tos atvērt;

40.2. nepiedūmojamās kāpņu telpās iestiklot atklātās zonas;

40.3. novietot priekšmetus, mēbeles un iekārtas, ja tās samazina būvnormatīvos noteikto evakuācijas ceļu platumu un traucē cilvēku evakuāciju ugunsgrēka gadījumā, kā arī izmantot šos ceļus citiem nolūkiem;

40.4. aiznaglot un aizkraut ar mēbelēm, dažādām iekārtām un priekšmetiem durvis un lūkas uz balkoniem vai lodžijām, kā arī pārejas uz blakus sekcijām un izejas uz ārējām evakuācijas kāpnēm.

41. Grīdu segumam objektu evakuācijas ceļos jābūt stingri piestiprinātam.

42. Ierīcēm, kas paredzētas ciešai durvju aizvēršanai kāpņu telpās, gaiteņos, vējtveros, vestibilos un hallēs, vienmēr jābūt lietošanas kārtībā.

43. Izdarīt grozījumus ēku vai telpu plānojumā un veikt to pārprofilēšanu atļauts tikai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības.

44. Administratīvajās un sabiedriskajās ēkās, kurām ir desmit vai vairāk stāvu un kurās paredzēts, ka vienlaikus tajās iespējams uzturēties vairāk par 200 cilvēkiem, dežurējošajam apkalpojošajam personālam jābūt apgādātam ar individuālajiem elpošanas ceļu aizsarglīdzekļiem ugunsgrēka gadījumam.

45. Ēkās un telpās, kurās vienlaikus iespējams uzturēties vairāk par 200 cilvēkiem, jābūt izstrādātam cilvēku evakuācijas plānam, kurā norādīti evakuācijas ceļi (galvenie un rezerves ceļi) un ugunsdzēšanas līdzekļu atrašanās vietas.

46. Bēniņu telpu, pagrabu un tehnisko stāvu durvīm jābūt aizslēgtām (izņemot viendzīvokļa mājas).

47. Ugunsdrošās sienās, pārsegumos un citās vietās, kur atrodas komunikācijas, neblīvās vietas un spraugas jāaizpilda ar nedegošiem būvmateriāliem, kas nodrošina nepieciešamo ugunsizturības robežu, kā arī gāzu un dūmu necaurlaidību.

48. Nekavējoties jānovērš būvkonstrukciju, degtspējīgu apdares un siltumizolācijas materiālu un metāla konstrukciju pretuguns aizsargsastāva, apmetuma un krāsojuma bojājumi.

49. Koka konstrukciju un degtspējīgu materiālu pretuguns apstrāde jāatkārto saskaņā ar izmantojamā apstrādes materiāla tehniskajiem noteikumiem, standartiem un sertifikātiem.

50. Ēkās un telpās aizliegts:

50.1. pārsniegt būvprojektā vai ugunsdrošības pasākumu instrukcijās noteikto ugunsslodzes lielumu;

50.2. telpu uzkopšanai izmantot benzīnu, petroleju un citus viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus;

50.3. bez uzraudzības atstāt degošas krāsnis un kamīnus, elektriskajam tīklam pievienotas sadzīves elektriskās ierīces, izņemot ierīces, kuru ekspluatācijas instrukcijā tas atļauts;

50.4. atkausēt aizsalušos dažādu sistēmu cauruļvadus ar lodlampām un citiem paņēmieniem, kur izmanto atklātu uguni vai liesmu;

50.5. ekspluatēt ēkas (telpas), kas pēc būvdarbu pabeigšanas, remonta vai pārprofilēšanas noteiktā kārtībā nav nodotas ekspluatācijā un kurās pieļauti būvnormatīvos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi;

50.6. būvnormatīvos noteiktajās 1., 2., 3. un 3.a ugunsdrošības pakāpes ēkās būvēt no degtspējīgiem materiāliem starpsienas, sadzīves telpas un kantortelpas;

50.7. bēniņos, pagrabos, cokolstāvos un uz balkoniem uzglabāt gāzes balonus, kā arī viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus;

50.8. izmantot bēniņu telpas, tehniskos gaiteņus un tehniskos stāvus ražošanai, kā arī vielu, materiālu un priekšmetu uzglabāšanai.

51. Ārstniecības iestāžu palātās, viesnīcu, sanatoriju vai citu tamlīdzīgu ēku numuros vai istabās papildus jābūt:

51.1. shematiskam stāva evakuācijas plānam, kurā iezīmēti:

51.1.1. atbilstošais numurs (istaba);

51.1.2. evakuācijas izejas un kustības ceļi to virzienā;

51.1.3. vietas, kur atrodas ugunsdzēsības un signalizācijas līdzekļi;

51.2. nepieciešamajai informācijai;

51.3. instrukcijai par ugunsdrošības pasākumiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā.

52. Ražošanas un noliktavu telpās, kā arī pie to ieejas jābūt izliktām drošības zīmēm.

53. Darba vietās ražošanas vajadzībām atļauts uzglabāt ne vairāk par maiņā nepieciešamo viegli uzliesmojošu vai degtspējīgu šķidrumu daudzumu.

54. Aizliegts pēc darba beigām darba vietās atstāt degošus ražošanas atkritumus, viegli uzliesmojošus vai degtspējīgus šķidrumus un izmantotos slaukāmos materiālus.

55. Smēķēt atļauts tikai speciāli norādītās un iekārtotās vietās. Tām jābūt aprīkotām ar drošības zīmēm.

56. Saunu ekspluatācijā jāievēro šādas prasības:

56.1. ne retāk kā reizi piecos gados jānomaina saunas iekšējais degtspējīgais apšuvums;

56.2. jāierīko elektroapsildes automātiskā regulēšana un atvienošana.

57. Ugunsdzēsības mašīnu garāžām ugunsdzēsēju depo ēkās jābūt apsildāmām un atdalītām no blakus telpām.

58. Ja ugunsdzēsēju depo ēkās tiek organizētas dežūras, jāiekārto atsevišķas telpas dežurējošajai maiņai.

59. Dežurējošās maiņas telpai jābūt nodrošinātai ar telefona sakariem vai radiosakariem.

6.2. Atpūtas, kultūras un sporta iestādēs

60. Līgumā par viesizrāžu, uzvedumu, koncertu, izstāžu un citu masu pasākumu organizēšanu jānosaka abu līgumslēdzēju pušu par ugunsdrošību atbildīgās personas.

61. Izrādēs, koncertos un citos masu pasākumos izmantot atklātu uguni vai elektrisko loku pieļaujams tikai ar atbildīgās personas rakstisku atļauju. Šai personai jānodrošina nepieciešamo pasākumu izpilde, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.

62. Ja masu pasākumos izmanto speciālos efektus un iekārtas, jāizpilda iekārtas tehniskās ekspluatācijas noteikumos noteiktās ugunsdrošības prasības.

63. Skatuves koka konstrukcijas, kā arī ēkas bēniņu koka konstrukcijas jāapstrādā ar pretuguns sastāvu.

64. Konstrukciju pretuguns apstrādes stāvoklis jāpārbauda katru gadu pēc teātra sezonas beigām un, ja nepieciešams, līdz nākamās sezonas atklāšanai pretuguns apstrāde jāatkārto.

65. Skatuves grīda jāmazgā ar ūdens šķīdumu, kas satur pretuguns sastāvu.

66. Pēc izrādes (mēģinājuma) ugunsdrošības priekškaru nekavējoties nolaiž.

67. Ugunsdrošības priekškaram ar elastīgu blīvējumu blīvi jāpieguļ skatuves grīdai. Tā pacelšanas un nolaišanas mehānisms noregulējams tā, lai priekškara nolaišanas vidējais ātrums nebūtu mazāks par 0,2 m sekundē.

68. Dūmu lūku vadības mezgliem jābūt siltinātiem. Ne retāk kā reizi mēnesī jāpārbauda, vai tie ir lietošanas kārtībā, un jāsastāda pārbaudes akts.

69. Skatuves daļu norobežojošo konstrukciju ailās jāierīko ugunsdrošas durvis ar pašaizveres ierīcēm.

70. Starp dekorācijām un skatuves norobežojošām konstrukcijām jābūt vismaz vienu metru platai ejai skatuves perimetrā.

71. Visas degtspējīgās dekorācijas, skatuves noformējums, kā arī sienu un griestu drapējumi evakuācijas ceļos jāapstrādā ar pretuguns sastāvu.

72. Par mīksto un cieto dekorāciju un koka konstrukciju pretuguns apstrādi jāsastāda akts divos eksemplāros: vienu eksemplāru nodod pasūtītājam, bet otru eksemplāru patur organizācija, kas veikusi apstrādi.

73. Teātra, kultūras nama (pils) un kluba skatuves robežās vienlaikus drīkst novietot ne vairāk kā divām izrādēm nepieciešamās dekorācijas un skatuves noformēšanas līdzekļus.

74. Gludināt kostīmus un dekorācijas drīkst tikai atbilstoši ierīkotās telpās (vietās). Gludekļa izsniegšana reģistrējama žurnālā.

75. No skatītāju, ekspozīciju un izstāžu zālēm, kā arī no katra stāva vai balkona jābūt ne mazāk par divām izejām.

76. Ejas izejas virzienā nedrīkst būt sazarotas: evakuācijas ejās cilvēku plūsmas nedrīkst sadurties vai krustoties.

77. Skatītāju zālēs visiem krēsliem un sēdekļiem jābūt sastiprinātiem rindās un stabili piestiprinātiem pie grīdas. Pie grīdas nepiestiprināti krēsli drīkst būt tikai ložā, kur nav vairāk par 12 vietām un kurai ir patstāvīga izeja uz evakuācijas ceļiem. Skatītāju zālēs, kur vietu skaits nepārsniedz 200, atļauts krēslus pie grīdas nepiestiprināt, taču tiem noteikti jābūt sastiprinātiem rindās.

78. Vietu skaits teātros, koncertzālēs un citās zālēs, kur paredzēti masveida pasākumi, nedrīkst pārsniegt projektā paredzēto vietu skaitu.

79. Sofitēm un rampām jāizmanto degtnespējīgi materiāli. Sofitu korpusiem jābūt izolētiem no turētājtrosēm. Pie visām sofitēm no gaismas puses jāuzstāda metāla aizsargtīkls. Starmeši un sofites jānovieto ne tuvāk par 0,5 m no dekorācijām un degtspējīgām konstrukcijām. Atstatumam no starmeša lēcas līdz degtspējīgām dekorācijām jābūt ne mazākam par diviem metriem.

80. Apkalpojošā personāla rīcībā jābūt elektriskajiem rokas lukturīšiem.

81. Aizliegts:

81.1. izmantot dekorācijas no materiāliem, kas degšanas procesā izdala toksiskas vielas;

81.2. uzglabāt dekorācijas, butaforijas, inventāru un citus priekšmetus gremdētavās, šņorbēniņos (trosu bēniņos), darba laukumos, bēniņos, zem kāpņu laidiem un laukumiem, kā arī pagrabos, kas atrodas zem skatītāju zāles vai no kuriem nav atsevišķas izejas;

81.3. starmešu un sofitu stiklu vietā izmantot degtspējīgus gaismas filtrus;

81.4. ierīkot antresolus butaforiju un mēbeļu darbnīcās, uz skatuves un skatuves kabatās;

81.5. skatītāju zāles un balkonu ejās uz izrādes vai koncerta laiku uzstādīt papildkrēslus;

81.6. izmantot ar pretuguns sastāvu nepiesūcinātas degtspējīgas dekorācijas, aizkarus un priekškarus.

82. Cirkos papildus jāievēro šādas prasības:

82.1. ceļojošo cirku telšu tipa degtspējīgs segums jāapstrādā ar pretuguns sastāvu;

82.2. dzīvnieku barības sagatavošana atļauta tikai speciālās telpās vai vietās;

82.3. siens un salmi jāuzglabā šim nolūkam paredzētās un atbilstoši iekārtotās vietās;

82.4. ja blakus telpu līmenis ir dažāds, ejās jāierīko nolaideni (slīpi) pandusi. Skatītāju zālē visiem sēdekļiem jābūt savā starpā savienotiem rindās un stabili piestiprinātiem pie grīdas.

83. Kinoaparatūras telpās:

83.1. kinofilmu pastāvīgas demonstrēšanas vietās filmas atļauts demonstrēt tikai no atbilstoši iekārtotas kinoaparatūras telpas;

83.2. kinoaparatūras telpā jāuzstāda skatītāju zāles dežūrapgaismojuma patstāvīga vadības (ieslēgšanas un izslēgšanas) ierīce;

83.3. pie visiem projicēšanas un novērošanas lodziņiem no projektoru puses ierīko stikla aizvarus un mehāniski nolaižamas nedegošas žalūzijas (aizbīdņus).

6.3. Ārstniecības iestādēs

84. Slimnieku skaits nedrīkst pārsniegt katrā palātā noteikto skaitu, ievērojot normatīvo platību uz vienu cilvēku.

85. Atstatumam starp gultām slimnīcu palātās jābūt ne mazākam par 0,8 m, bet galvenajai ejai - vismaz 1,2 m platai. Mēbeles nedrīkst traucēt kustību uz izejām un ejās.

86. Nav atļauts novietot gultas gaiteņos un citos evakuācijas ceļos.

87. Iestādēs, kurās mitinās guloši slimnieki, uz katriem pieciem slimniekiem jābūt vismaz vienām nestuvēm.

88. Skābeklis slimniekiem piegādājams centralizēti: no balonu (to skaits nedrīkst pārsniegt vairāk par 10 gabaliem) iekārtas, kas novietota ārpus ārstniecības iestādes ēkas pie bezailu nedegošām sienām. Centrālais skābekļa punkts (ja tajā ir vairāk par 10 baloniem) iekārtojams savrup esošā ēkā vismaz 20 m attālumā no korpusiem, kuros pastāvīgi uzturas slimnieki. Ja centralizētas piegādes sistēmas nav, vietai, kur tiks novietoti atsevišķi skābekļa baloni, jāatbilst normatīvo aktu prasībām.

89. Termiskās sterilizācijas aparāti, ūdenssildītāji un medicīnas instrumentu sterilizatori uzstādāmi tikai atbilstoši iekārtotās telpās (vietās) uz nede-gošu materiālu pamatnēm.

90. Ja rentgena filmu izgatavošanā izmantoti degtspējīgi materiāli (celuloīds, nitroceluloze), to arhīvus iekārto ēku augšējos stāvos vai speciālās telpās, kas no galvenā korpusa ēkas atdalītas ar ugunsdrošām sienām un pārsegumiem. Filmas šajās telpās uzglabā skapjos no nedegošiem materiāliem. Filmu arhīvi sadalāmi sekcijās ar ugunsdrošām sienām un durvīm. Katrā sekcijā drīkst uzglabāt ne vairāk par 500 kg filmu.

91. Koka ēkās ar krāsns apkuri nedrīkst būt vairāk par 25 bērnu pacientu vietām.

92. Iestādes dežurējošajam ārstam jāzina palātās esošo slimnieku skaits un viņu izvietojums pa korpusiem, stāviem un palātām.

93. Aizliegts guļamtelpās un slimnieku palātās izmantot gludekļus, elektriskās plītiņas un elektrosildītājus ar atklāta tipa sildelementiem.

6.4. Pirmsskolas bērnu iestādēs un izglītības iestādēs

94. Aizliegts pirmsskolas bērnu iestāžu un izglītības iestāžu ēkās un telpās:

94.1. uzglabāt viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus skolu, internātu un pirmsskolas bērnu iestāžu mācību ēkās (izņemot ķīmijas laboratorijās);

94.2. guļamtelpās vai rotaļu istabās izmantot gludekļus un elektrosildītājus ar atklāta tipa sildelementiem;

94.3. pielietot pirotehniku, kā arī atklātu uguni.

95. Diennakts mācību iestādes un pirmsskolas bērnu iestādes dežurantam, sākot dežūru, jāzina, cik bērnu nakšņo iestādē.

96. Izglītības iestādēs jāorganizē skolēnu un studentu apmācība ugunsdrošības jautājumos.

97. Mācību klasēs un laboratorijās atļauts izmantot tikai tās iekārtas, ierīces un materiālus, kuri nepieciešami apmācībai.

98. Fizikas un ķīmijas laboratorijās strādāt ar reaktīviem, elektroierīcēm un sildierīcēm atļauts tikai pasniedzēju vai laborantu klātbūtnē un vadībā.

99. Laboratorijas darbi, kuros izmanto degtspējīgas gāzes vai viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus un kuru norisē var izraisīties pašaizdegšanās vai degtspējīgu vai sprādzienbīstamu vielu izdalīšanās, jāveic vēdināšanas skapjos.

100. Izglītības iestāžu ķīmijas laboratorijās un noliktavās reaktīvus atļauts uzglabāt tikai aizslēdzamos skapjos; šo skapju atslēgas glabājas pie pasniedzējiem (laborantiem). Viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus atļauts uzglabāt speciālos metāla skapjos tādā daudzumā, kas nepārsniedz 10 litru.

101. Mācību darbnīcās pēc katras nodarbības jāaizvāc atkritumi un eļļainie slaukāmie materiāli. Galdnieku darbnīcās nedrīkst atrasties vairāk nekā vienai dienai nepieciešamais materiālu daudzums.

102. Apmācību vadītājam pēc nodarbībām jāapskata telpas un jāatvieno elektriskās strāvas patērētāji.

6.5. Viesnīcās, pārvaldes iestāžu ēkās un telpās un dzīvojamajās mājās

103. Viesnīcās, kurās ir vairāk par deviņiem stāviem, viesi jānodrošina ar individuālajiem elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļiem evakuācijai ugunsgrēka gadījumā. Šiem viesu vajadzībām paredzētajiem līdzekļiem jāatrodas numuros, personāla vajadzībām paredzētajiem līdzekļiem - pie administratora.

104. Daudzstāvu dzīvojamo māju atkritumu vadu lūku vākiem jābūt bez defektiem un cieši aizveramiem.

105. Dzīvojamajās mājās, viesnīcās un pārvaldes iestāžu ēkās un telpās aizliegts:

105.1. iekārtot ražošanas telpas un noliktavas, kur izmanto un uzglabā sprādzienbīstamus materiālus un viegli uzliesmojošus šķidrumus;

105.2. ierīkot kāpņu telpās un evakuācijas ceļos noliktavas un pieliekamos, kā arī uzglabāt dažādus materiālus zem kāpņu laidiem un kāpņu laukumos;

105.3. izmantot tehniskos stāvus un tehniskās telpas būvprojektā neparedzētiem nolūkiem;

105.4. ierīkot degtspējīgu materiālu noliktavas un darbnīcas telpās, kuras no citām telpām, evakuācijas ceļiem un kāpņu telpām nav ugunsdroši nodalītas;

105.5. glabāt dzīvokļos vairāk par 20 l degtspējīga šķidruma;

105.6. uzglabāt uz balkoniem un lodžijām viegli uzliesmojošus vai degtspējīgus šķidrumus;

105.7. izmantot apgaismes ierīces ar atklātu uguni, neievērojot to ekspluatācijas noteikumus;

105.8. viesnīcas numuros izmantot sadzīves elektrosildītājus, ja to neatļauj iekšējās kārtības noteikumi.

6.6. Telpās, kur izmanto ķīmiskos reaktīvus

106. Ķīmiskās vielas jāuzglabā atbilstoši to uzglabāšanas noteikumiem un atbilstoši 4.pielikumā noteiktajām prasībām.

107. Mēbeles un iekārtas telpās jāizvieto tā, lai tās netraucētu veikt cilvēku evakuāciju. Eju minimālajam platumam starp iekārtām jābūt ne mazākam par vienu metru.

108. Galdu, sastatņu plauktu un velkmes skapju darba virsmām, kuras paredzētas darbam ar viegli uzliesmojošiem vai degtspējīgiem šķidrumiem un vielām, jābūt segtām ar nedegošiem materiāliem.

109. Darbam ar skābēm, sārmiem un citām ķīmiski aktīvām vielām jāizmanto galdi un skapji no materiāliem, kas ir noturīgi pret to iedarbību. Galdu darba virsmām jāpierīko apmales no nedegošiem materiāliem.

110. Visi darbi, kuru norises laikā iespējama degtspējīgu tvaiku vai gāzu izdalīšanās, jāveic tikai vēdināšanas skapjos, kuri aprīkoti ar vietējās velkmes vēdināšanas iekārtām.

111. Uz ķīmisko vielu un reaktīvu burkām, pudelēm un cita iesaiņojuma jābūt skaidri salasāmam uzrakstam "Ugunsbīstams", "Indīgs", "Ķīmiski aktīvs".

112. Stikla traukus ar skābēm, sārmiem vai citām kodīgām vielām atļauts pārnēsāt tikai speciālā tarā.

113. Gāzes baloni, izņemot darbā nepieciešamos balonus, jānovieto ārpus ēkas metāla skapjos ar vēdināšanas atverēm.

114. Skābekļa baloni un baloni ar degtspējīgām gāzēm uzglabājami atsevišķi, speciālās telpās vai zem nojumēm un sargājami no siltuma avotiem, kā arī no saskarsmes ar eļļām un taukvielām.

115. Telpās, kur izmanto ķīmiskās vielas, aizliegts:

115.1. uzglabāt kopā reaktīvus, materiālus vai vielas, kuru savstarpējās iedarbības rezultātā var izdalīties siltums, izveidoties ugunsbīstami vai sprādzienbīstami maisījumi vai notikt to pašaizdegšanās;

115.2. izmantot vēdināmos skapjus bez stiklojuma vai ar bojātu vēdināšanas aprīkojumu.

6.7. Tirdzniecības un pakalpojumu objektos

116. Cilvēku skaits tirdzniecības zālē nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo, ievērojot normatīvos noteikto minimālo platību uz vienu apmeklētāju.

117. Iekārtas, sākot ar ievada un sadales ierīcēm un beidzot ar elektroenerģijas iekārtu, kurām paredzēts diennakts darba režīms, jānodrošina ar atsevišķu elektrotīklu.

118. Aizliegts:

118.1. darba laikā aizslēgt evakuācijas izeju durvis;

118.2. gludināt tieši tirdzniecības zālēs un noliktavās;

118.3. veikt darbus ar atklātu uguni laikā, kad telpās uzturas apmeklētāji;

118.4. tirgot un uzglabāt viegli uzliesmojošus šķidrumus tādā daudzumā, kas var radīt sprādzienbīstamu koncentrāciju telpās, kuras atrodas dzīvojamajās un sabiedriskajās ēkās;

118.5. novietot degtspējīgas preces un preces aerosola iesaiņojumā tuvāk par 0,5 m no apkures ierīcēm;

118.6. ierīkot tirdzniecības vietas kāpņu telpās, vējtveros, evakuācijas ceļos vai izejās;

118.7. izmantot telpu sildīšanai elektrosildītājus ar atklāta tipa sildelementiem;

118.8. novietot evakuācijas ceļos tehnoloģiskās iekārtas.

119. Ja viegli uzliesmojošus šķidrumus pārdod, tos izfasējot, jāievēro šādas prasības:

119.1. uzglabāt un tirgot viegli uzliesmojošus šķidrumus atļauts savrup esošos specializētos veikalos;

119.2. veikalu noliktavu tilpnēs vai mucās drīkst atrasties ne vairāk par pieciem attiecīgā šķidruma kubikmetriem;

119.3. viegli uzliesmojošu šķidrumu izfasēšanas mezglam jāatrodas ārpus veikala ēkas;

119.4. tirdzniecības zālēm ar ugunsdrošām sienām, pārsegumiem un durvīm jābūt izolētām no telpām, kurās uzstādītas tilpnes ar viegli uzliesmojošu šķidrumu;

119.5. tirdzniecības telpu aprīkojumam jāizmanto materiāli, kuri trieciena rezultātā nešķiļ dzirksteles;

119.6. viegli uzliesmojošus šķidrumus atļauts fasēt tikai neplīstošā un cieši aizveramā tarā;

119.7. tirdzniecības telpās, kurās pārdod viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus, aizliegts:

119.7.1. izmantot apkures ierīces ar atklātu uguni vai elektrosildītājus ar atklāta tipa sildelementiem;

119.7.2. izmantot atklātu uguni.

120. Ja pārdod munīciju un pirotehniskos izstrādājumus, jāievēro šādas prasības:

120.1. tirgoties ar munīciju (pulveri, kapselēm, patronām) un pirotehnikas izstrādājumiem atļauts specializēto veikalu telpās, kas no citām telpām atdalītas ar ugunsdrošām starpsienām, pārsegumiem un durvīm;

120.2. tirdzniecības telpā atļauts uzglabāt ne vairāk par 100 kg pulvera un 15000 patronu;

120.3. pārdot pulveri atļauts tikai standarta iesaiņojumā;

120.4. munīcija un pirotehniskie izstrādājumi jāuzglabā metāla skapjos atsevišķās telpās, kuras ir ugunsdroši nodalītas no pārējām veikala telpām;

120.5. aizliegts izmantot apkures ierīces ar atklātu uguni vai elektrosildītājus ar atklāta tipa sildelementiem.

121. Atklātajās un pagaidu tirdzniecības vietās:

121.1. ja pagaidu tirdzniecība notiek ēkās vai būvēs, tām jāatbilst būvniecības normu un noteikumu prasībām;

121.2. atklātās tirdzniecības vietas jāiekārto tā:

121.2.1.lai ejas starp rindām nebūtu šaurākas par diviem metriem;

121.2.2. lai pēc katriem tirdzniecības rindu 30 m būtu šķērsejas, ne šaurākas par 1,4 metriem;

121.3. pagaidu tirdzniecības nojumes uzstādāmas grupās ar kopējo platību līdz 500 m2 (to skaitā arī brīvā platība). Attālumam starp nojumju grupām jābūt ne mazākam par sešiem metriem;

121.4. pagaidu tirdzniecības nojumes iekārtojamas ne tuvāk par sešiem metriem no pastāvīgajām ēkām un būvēm.

122. Ja degtspējīgas vielas pārdod atklātajās tirdzniecības vietās:

122.1. viegli uzliesmojošu un degtspējīgu šķidrumu pārdošanā jāievēro noteikumi, kas norādīti uz šo vielu sertifikātiem, etiķetēm un uzlīmēm;

122.2. ja notiek tirdzniecība ar skābēm, jābūt krīta, kaļķa vai sodas šķīdumiem, ar ko neitralizēt izlijušās skābes;

122.3. aizliegts:

122.3.1. pārdot viegli uzliesmojošas vai degtspējīgas vielas bojātā iesaiņojumā;

122.3.2. pārdot vielas, kuru uzglabāšanas nosacījumiem neatbilst attiecīgie tirdzniecības apstākļi (saules staru iedarbība, paaugstināta gaisa temperatūra);

122.3.3. vienā vietā vai arī blakus izvietotās tirdzniecības vietās tirgoties ar vielām, kuras, savstarpēji iedarbojoties vai saskaroties, var izraisīt aizdegšanos, sprādzienu, degošu gāzu vai tvaiku izdalīšanos;

122.4. iesaiņotas viegli uzliesmojošas un degtspējīgas vielas jānovieto stabili, lai to iesaiņojums (tara) neapgāztos un nesaplīstu.

7. Teritorijas, ēku un telpu aprīkojums

7.1. Ugunsdzēsības automātikas iekārtas un

ugunsgrēka izziņošanas sistēmas

123. Lai ugunsdzēsības automātikas iekārtas uzturētu pastāvīgā lietošanas kārtībā, jānorīko:

123.1. darbinieks, kas atbild par iekārtu ekspluatāciju;

123.2. apkalpojošais personāls, kas apkopj un remontē iekārtu;

123.3. dežurējošais personāls.

124. Par iekārtu ekspluatāciju objektā atbildīgā darbinieka rīcībā jābūt: ugunsdzēsības automātikas iekārtas projekta dokumentācijai un izpilddokumentācijai, samontēto ierīču un iekārtu pasēm un tehniskajai dokumentācijai, kā arī aktiem par iekārtu nodošanu ekspluatācijā, iekārtu ekspluatācijas instrukcijām, iekārtu tehniskās apkopes dokumentācijai (reglamentējamo darbu plāniem, tehniskās apkopes darbu uzskaites žurnāliem, aizsargājamo telpu sarakstam).

125. Darbiniekam, kurš atbild par iekārtu ekspluatāciju objektā:

125.1. jānodrošina ugunsdzēsības signalizācijas iekārtas un ugunsgrēka dzēšanas iekārtu diennakts kontrole;

125.2. jāizstrādā instrukcija, kurā jānosaka dežurējošā personāla rīcība gadījumā, kad pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos, automātisko ugunsgrēka dzēšanas iekārtu iedarbošanos vai šo iekārtu bojājumiem;

125.3. jāizstrādā instrukcija, kurā jānosaka darbinieku rīcība gadījumos, kad darba telpās sāk darboties tajās uzstādītās ugunsgrēka dzēšanas iekārtas;

125.4. jānodrošina minēto iekārtu nepieciešamā tehniskā apkope un remonts un jāveic šo darbu kvalitātes kontrole.

126. Ja objektā nav iespējams ar saviem spēkiem veikt iekārtu tehnisko apkopi, šie darbi jāveic specializētai organizācijai vai sertificētiem speciālistiem.

127. Specializētās organizācijas vai sertificēto speciālistu paveikto tehniskās apkopes un remonta kvalitāti kontrolē darbinieks, kas atbild par iekārtu ekspluatāciju objektā.

128. Smidzinātāji un ugunsdzēsības signāldevēji jāaizsargā ar speciālām ierīcēm vietās, kur tie var tikt pakļauti mehāniskiem bojājumiem.

129. Objektā jābūt šādām ugunsgrēka dzēšanas sistēmu rezervēm:

129.1. smidzinātājiem - ne mazāk kā 10 % apjomā no samontētajiem smidzinātājiem;

129.2. katrai putu ugunsdzēsības iekārtai - putu veidotājvielas divkārtīgam krājumam;

129.3. ugunsdzēsīgās vielas krājumam - 100 % apjomā katrai gāzes ugunsdzēsības iekārtai.

130. Pie ieejas sūkņu stacijā jāuzstāda gaismas tablo "Ugunsdzēsības sūkņu stacija", bet pie ieejas gāzdzēšanas stacijā - "Gāzes ugunsdzēsības stacija", "Ugunsdzēsības vadības mezgli", kā arī norādes par atslēgu atrašanās vietu.

131. Ugunsdzēsības sūkņu stacijas un gāzes ugunsdzēsības stacijas telpas jānodrošina ar telefona sakariem.

132. Katrā ugunsdzēsības automātikas iekārtas vadības mezglā jābūt paskaidrojošam tekstam, kurā norādīts aizsargājamo telpu nosaukums, smidzinātāja tips un daudzums iekārtas sekcijā un piesaistes funkcionālā shēma. Pie katras sadales ierīces jābūt uzrakstam ar aizsargājamās telpas nosaukumu, kā arī norādei par attiecīgajiem balonu grupas numuriem. Uz ugunsgrēka dzēšanas sistēmu sadales skapjiem jābūt paskaidrojošiem uzrakstiem.

133. Ugunsdzēsības iekārtu iedarbināšanas rokvadības krāniem un distancvadības pogām jāatrodas noplombētās aizsargkārbās ar stikla lodziņu un uzrakstu "Ugunsdzēsības iekārtu iedarbināšana".

134. Ugunsdzēsības iekārtu elektrobarošanai jābūt nepārtrauktai. Ja par elektrobarošanas rezerves avotu izmanto akumulatora baterijas, to ietilpībai jānodrošina šāds elektrobarošanas režīms: vienu diennakti dežūrrežīmā un ne mazāk kā trīs stundas - trauksmes režīmā.

135. Telpās, kur izvietota kontroles signālu uztveršanas aparatūra, pie aparatūras jāizliek aizsargājamo telpu saraksts un instrukcija par dežurējošā personāla rīcību gadījumos, kad pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos, iekārtas iedarbošanos vai iekārtas bojājumu.

136. Jānovērš un attiecīgi jāreģistrē uzskaites žurnālā defekti, kas ietekmē iekārtu darbību.

137. Atbildīgajai amatpersonai jānorīko darbinieks, kas ir atbildīgs par ugunsgrēka izziņošanas sistēmas iedarbināšanas kārtību.

138. Objektos, kur uzturas ārzemnieki, papildu valsts valodai teksts par ugunsgrēka izziņošanu var būt arī citā valodā.

139. Kārtībai, kādā tiek izmantotas ugunsgrēka izziņošanas sistēmas, jābūt noteiktai attiecīgo sistēmu ekspluatācijas instrukcijā - ar norādi par personām, kurām ir tiesības šīs sistēmas iedarbināt.

140. Saskaņā ar evakuācijas plānu ugunsgrēka izziņošanas sistēmai jāraida signāli vienlaikus visā ēkā (būvē) vai atsevišķās tās daļās.

141. Izziņošanas ierīcēm (skaļruņiem) jābūt bez skaļuma regulatora un pastāvīgi pieslēgtām tīklam.

142. Teksta par ugunsgrēka izcelšanos pārraidīšanai atļauts izmantot iekšējos radiotranslācijas tīklus un citus objektā esošos raidtīklus.

143. Ekspluatējot ugunsdzēsības automātiku, aizliegts:

143.1. pārslēgt ugunsdzēsības iekārtas no automātiskās vadības režīma uz rokvadības režīmu;

143.2. nomainīt atvērušos un bojāto smidzinātāju ar korķi un blīvripu;

143.3. pieblīvēt pieejas kontroles un signālu ierīcēm, ietaisēm un pultīm;

143.4. novietot materiālus tuvāk par 0,9 m no smidzinātājiem un tuvāk par 0,6 m no signāldevējiem;

143.5. piekārt vai piestiprināt priekšmetus un materiālus pie ugunsgrēka dzēšanas iekārtu cauruļvadiem un ugunsdzēsības signāldevējiem;

143.6. pievienot ražošanas iekārtas un santehniskās ierīces pie automātisko ugunsgrēka dzēšanas iekārtu barojošajiem cauruļvadiem;

143.7. nomainīt esošos signāldevējus ar cita darbības tipa vai principa signāldevējiem;

143.8. saslēgt bloķēšanas cilpu signāldevēju uzstādīšanas vietās;

143.9. atvienot atsevišķas ugunsdzēsības signalizācijas zonas, kā arī gaismas un skaņas signālierīces.

7.2. Ugunsdzēsības ūdensapgāde

144. Ja tiek atvienoti ārējā ūdensvada iecirkņi, uz kuriem atrodas ugunsdzēsības hidranti, vai ūdensvadu tīklos pazeminās spiediens, un tas ir zemāks par nepieciešamo, attiecīgajai struktūrvienībai, kurai jānodrošina ūdensapgāde, par to jāinformē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

145. Ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām jābūt apzīmētām ar norādījuma zīmēm. Norādījuma zīmes jāuzstāda tām struktūrvienībām, kuras atbild par ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām. Ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas jāierīko tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu ņemt ūdeni jebkurā gadalaikā.

146. Ja tiek ekspluatētas mākslīgās ugunsdzēsības ūdenskrātuves:

146.1. tajās laikus jāpapildina ūdens rezerves;

146.2. lietošanas kārtībā jāuztur ūdensņemšanas ierīces.

147. Ja objekts (izņemot viendzīvokļa māju) nav nodrošināts ar ugunsdzēsības ūdensapgādi un tā teritorijā vai tā tuvumā (200 m rādiusā) atrodas dabiskās ūdensņemšanas vietas (upes, ezeri, dīķi), jāizbūvē piebrauktuves vai muliņi (kur novietot ugunsdzēsības automobiļus), kas jāaprīko ar ierīcēm ūdensņemšanai jebkurā gadalaikā.

148. Ūdenstorņi jāaprīko ar ierīcēm ugunsdzēsības tehnikas sūkņu pievienošanai.

149. Ugunsdzēsības hidranti un ūdensņemšanas vietas, kā arī virziens uz tām jānorāda ar atbilstošām fluorescējošām vai tumšajā laikā gaismu atstarojošām norādījuma zīmēm.

150. Uz ugunsdzēsības hidranta norādījuma zīmēm jānorāda ūdensvada diametrs, ūdensvada veids (cilpveida, strupzaru), virzieni un attālums līdz hidrantam. Uz ūdensņemšanas vietu norādījuma zīmēm jānorāda ūdenskrātuves (ūdens tilpnes) tilpums kubikmetros.

151. Ugunsdzēsības hidrantu akām jebkurā gadalaikā jābūt lietošanas kārtībā, viegli atveramām un jābūt iespējai uz hidranta viegli uzstādīt ugunsdzēsības stenderu. Struktūrvienībai, kas nodrošina ūdensvada ekspluatāciju, hidranti jāpārbauda divas reizes gadā un jāsastāda pārbaudes akti.

152. Sūkņu stacijas telpās jāizliek ugunsdzēsības ūdensapgādes kopējā shēma un sūkņu piesaistes shēma.

153. Visiem ugunsdzēsības sūkņiem vienmēr jābūt ekspluatācijas kārtībā; ne retāk kā reizi mēnesī tie jāiedarbina un jāpārbauda, vai sūkņi dod vajadzīgo spiedienu un nodrošina paredzēto ūdens padevi (šo darbu izpilde jānodrošina par ugunsdzēsības ūdensapgādi atbildīgajam darbiniekam). Pārbaudes rezultāti jāreģistrē speciālā žurnālā (5.pielikums).

154. Pie ugunsdzēsības sūkņu distanciedarbināšanas pogām jābūt uzrakstam ar atbilstošu norādījumu. Tām jābūt pasargātām no iespējas, ka tās varētu patvaļīgi iedarbināt.

155. Neapkurināmās telpās un būvēs aukstajā gada laikā no ūdensvada iekšējiem tīkliem jāizlaiž ūdens. Ventilim, kas atvieno šo ūdensvada posmu, jāatrodas apkurināmā telpā.

156. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāni jānokomplektē ar šļūtenēm un stobriem. Tie jāizvieto skapjos un jāuztur šādā lietošanas kārtībā:

156.1. ugunsdzēsības krāniem un šļūtenēm vienmēr jābūt sausām un komplektā ar stobru;

156.2. ne retāk kā reizi gadā krāni jāpārbauda un šļūtenes jāpārtin uz jaunām locījuma vietām. Pārbaudes rezultāti jāreģistrē speciālā žurnālā (6.pielikums);

156.3. uz ugunsdzēsības krānu skapīšu durvīm jābūt uzrakstam "UK-Nr." un attiecīgajam ugunsdzēsības krāna kārtas numuram, kā arī tālruņa numuram, pa kuru ugunsgrēka gadījumā izsaucami ugunsdzēsēji.

157. Ja iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada tīklā nav nodrošināts vajadzīgais spiediens un ūdens patēriņš, jāuzstāda papildu sūkņi.

158. Aizliegts ugunsdzēšanai paredzēto ūdens rezervi izmantot saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām, ja to neparedz tehniskais risinājums.

159. Aizliegts novietot mehāniskos transportlīdzekļus uz ugunsdzēsības hidrantu akām un tās aizkraut.

7.3. Ugunsdzēsības tehnika, inventārs un ugunsdzēšamie aparāti

160. Objekts jānodrošina ar ugunsdzēšamiem aparātiem atbilstoši prasībām (2.pielikums).

161. Ugunsdzēsības tehnika, inventārs un ugunsdzēšamie aparāti jāuzglabā šim nolūkam sagatavotās vietās atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

162. Ugunsdzēšamie aparāti un inventārs jāuzstāda redzamās un viegli pieejamās vietās, kas jāapzīmē ar norādījuma zīmēm.

163. Jānodrošina piekļūšana pie ugunsdzēšamiem aparātiem un inventāra. Ugunsdzēšamie aparāti jānovieto ne augstāk par 1,5 m no grīdas līdz aparātu rokturiem.

164. Aukstajā gadalaikā neapkurināmās telpās un teritorijā jānovieto ugunsdzēšamie aparāti, kuru ekspluatācijas noteikumi pieļauj to ekspluatāciju jebkurā gadalaikā.

165. Ugunsdzēšamo aparātu ekspluatācija, pārbaude, remonts un uzpildīšana jāveic atbilstoši standartu, tehnisko pasu un ražotāju instrukciju prasībām.

166. Uz ugunsdzēšamā aparāta korpusa jābūt marķējumam valsts valodā, kurā norādīts:

166.1. ugunsdzēšamā aparāta tips un ražotājs;

166.2. pildījuma (ugunsdzēsīgās vielas) veids un daudzums;

166.3. kādas ugunsgrēka klases dzēšanai tas paredzēts;

166.4. iedarbināšanas kārtības paskaidrojums un piktogramma;

166.5. ekspluatācijas nosacījumi;

166.6. derīguma termiņš;

166.7. uzpildīšanas un apkopes datums un izpildītājs (juridiskā persona un darbinieks);

166.8. nākamās pārbaudes datums.

167. Ugunsdzēšamo aparātu uzskaite un atrašanās vieta jāreģistrē speciālā žurnālā (7.pielikums).

168. Ugunsdzēšamos aparātus pārbaudīt, remontēt un uzpildīt drīkst tikai darbinieki ar attiecīgu profesionālo kvalifikāciju šim nolūkam atbilstoši aprīkotās darbnīcās (darba iecirkņos).

169. Aizliegts:

169.1. izmantot ugunsdzēsības tehniku, līdzekļus un ugunsdzēšamos apa-rātus saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām;

169.2. pārkāpt ugunsdzēsības tehnikas, līdzekļu un ugunsdzēšamo aparātu ekspluatācijas un izmantošanas noteikumus;

169.3. ekspluatēt ugunsdzēšamos aparātus bez marķējuma vai ar bojātu marķējumu.

7.4. Elektroietaises

170. Visas elektroiekārtas jāaprīko ar aizsargierīcēm pret īssavienojumu un pārslodzi, strāvas noplūdi un citiem ekspluatācijas režīma pārkāpumiem, kas var izraisīt ugunsgrēku.

171. Visiem elektrosadales skapjiem jābūt aizslēgtiem.

172. Elektroiekārtu strāvas vadītāju izolācijas pretestībai jāatbilst elektroiekārtu tehniskajiem normatīviem. Iezemēšanas un zibensnovadīšanas ierīces pastāvīgi jāuztur lietošanas kārtībā.

173. Pārnēsājamiem gaismekļiem jābūt nokomplektētiem ar aizsargvairogiem vai kupoliem.

174. Elektroiekārtas un elektroaparatūra jāattīra no putekļiem un nosēdumiem.

175. Avārijas un evakuācijas apgaismojuma tīkliem un ierīcēm vienmēr jābūt lietošanas kārtībā.

176. Ekspluatējot elektroietaises, aizliegts:

176.1. izmantot bojātas elektroiekārtas;

176.2. lietot nekalibrētus ieliktņus un paštaisītus drošinātājus;

176.3. izmantot vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju, kā arī tos savienot tādā veidā, ka var radīt bīstamu pārejas pretestību;

176.4. izmantot nestandarta elektroierīces;

176.5. atstāt bez uzraudzības tīklam pieslēgtus elektrosildītājus, ja tehniskajos noteikumos tas nav atļauts;

176.6. ievilkt tranzīta vadus un kabeļus caur noliktavu telpām;

176.7. novietot degtspējīgus materiālus tuvāk par 0,5 m no gaismekļiem.

7.5. Apkures sistēmas un ierīces

177. Apkures sistēmām un ierīcēm jāatbilst normatīvu prasībām.

178. Tirdzniecībā realizējamām un importējamām apkures ierīcēm jābūt sertificētām un jāatbilst to sertifikātos noteiktajām prasībām.

179. Reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. Šos darbus drīkst veikt tikai sertificēti skursteņslaucītāji. Par apsekošanas rezultātiem jāsastāda attiecīgs apsekojuma dokuments.

180. Apkures ierīces jāpārbauda ne retāk kā divas reizes gadā un, ja nepieciešams, jāattīra no sodrējiem (ja apkures iekārtas ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi).

181. Ražošanas telpās, kur izdalās degtspējīgi putekļi, sildierīču virsmām jābūt gludām.

182. Uz centrālapkures katlu dūmeņiem jābūt dzirksteļu slāpētājiem.

183. Apkures katlu telpās aizliegts:

183.1. atstāt bez uzraudzības apkures katlus, kas darbojas neautomatizētā režīmā;

183.2. novietot uz apkures ierīcēm un to komunikācijām degtspējīgus materiālus;

183.3. pieļaut šķidrās degvielas vai gāzes noplūdi;

183.4. pievadīt šķidro degvielu vai gāzi nodzisušām sprauslām vai gāzes degļiem.

184. Cietā kurināmā krāsns (virtuves pavarda) kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni, kuras izmēriem jābūt ne mazākiem par 50 cm perpendikulāri kurtuves ailai un 70 cm paralēli tai.

185. Vietējās apkures krāšņu kurināšana sabiedriskajās un ražošanas telpās jāpārtrauc vismaz divas stundas pirms darba laika beigām.

186. Bēniņos visiem dūmeņiem un sienām, kurās atrodas dūmkanāli, jābūt nobalsinātām vai nokrāsotām ar gaišu ugunsdrošu krāsu.

187. Ēku tuvumā aizliegts izbērt nenodzēstus izdedžus un ogles. Tie jāizber atbilstoši iekārtotās vietās ne tuvāk par 10 m no degtspējīgām ēkām un būvēm.

188. Sodrēju tīrīšanu drīkst veikt sertificēti skursteņslaucītāji, un par padarīto darbu jāizdara ieraksti žurnālā. Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā:

188.1. divas reizes apkures sezonā - apkures krāsnīm un virtuves pavardiem;

188.2. reizi mēnesī - ilgdedzes speciālajām krāsnīm.

189. Kurināmie materiāli (ogles, kūdra), kam piemīt pašaizdegšanās spēja, jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos (ne tuvāk par 10 m no degtspējīgām ēku vai būvju konstrukcijām).

190. Vietējo apkures ierīču ekspluatācijas gaitā aizliegts:

190.1. novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1,2 metriem;

190.2. aizkuršanai izmantot viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus;

190.3. atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;

190.4. novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus;

190.5. kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;

190.6. vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;

190.7. izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;

190.8. tās pārkurināt.

191. Telpās, kur paredzēti masu pasākumi, vietējo apkures ierīču kurināšana jāpārtrauc divas stundas pirms pasākuma, ja iekārtas tehniskās ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi.

192. Apkures iekārtām, kurās izmanto gāzi vai šķidro kurināmo, jābūt apgādātām ar drošības automātikas ierīcēm, kas pārtrauc gāzes vai šķidrā kurināmā piegādi, ja kurtuvē nodziest liesma.

7.6. Vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtas (sistēmas)

193. Vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas iekārtas (sistēmas) jāierīko un jāekspluatē atbilstoši būvniecības normatīvu, kā arī ražotāja tehnisko noteikumu prasībām.

194. Atbildīgajai personai:

194.1. jānosaka objekta vēdināšanas iekārtu (sistēmu), gaisa vadu, filtru, pretuguns vārstu un citu ierīču apkopes un tīrīšanas termiņi;

194.2. jāizstrādā šo iekārtu ekspluatācijas instrukcijas;

194.3. jāorganizē plānotās profilaktiskās apskates un tehniskās apkopes.

195. Velkmes vēdināšanas sistēma, kas atsūknē degtspējīgas gāzes, tvaikus vai putekļus, jāaprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā.

196. Vēdināšanas sistēmas ierīcēm un iekārtām jābūt iezemētām.

197. Automātisko pretuguns aizsargierīču ekspluatācijā nepieciešams:

197.1. ne retāk kā reizi mēnesī pārbaudīt to tehnisko stāvokli saskaņā ar ekspluatācijas instrukciju;

197.2. periodiski attīrīt no putekļiem un citiem nosēdumiem iedarbināšanas mehānismus un vietas, kur tie var uzkrāties.

198. Vēdināšanas iekārtu telpām un kamerām jābūt aizslēgtām.

199. Ekspluatējot vēdināšanas iekārtas (sistēmas), aizliegts:

199.1. sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās telpās darbināt tehnoloģiskās iekārtas un veikt tehnoloģiskos procesus gadījumos, kad nedarbojas vai ir bojātas vēdināšanas iekārtas (sistēmas);

199.2. vēdināšanas iekārtās, putekļu nosēdumu vietās un filtru telpās un kamerās uzglabāt citas iekārtas un materiālus;

199.3. ekspluatēt sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās zonās šīm zonām nepiemērotas vēdināšanas iekārtas (dzirksteļnedrošas, sprādziennedrošas);

199.4. veikt degtspējīgu putekļu un materiālu atsūknēšanas sistēmu un cauruļvadu attīrīšanu, tās izdedzinot.

7.7. Gāzes ierīces

200. Gāzes ierīces jāuzstāda atbilstoši ražotāja noteiktajiem tehniskajiem ekspluatācijas noteikumiem.

201. Uzstādot gāzes ūdenssildīšanas ierīces uz degtspējīgām konstrukcijām, tās jāizolē ar degtnespējīgu materiālu un siltumizolācijas slāni.

202. Gāzes ūdenssildīšanas un apkures ierīču sadegšanas produkti saskaņā ar tehnisko noteikumu prasībām jāievada atsevišķā dūmkanālā. Ekspluatācijā esošajās ēkās vienam dūmkanālam atļauts pievienot ne vairāk par divām ierīcēm no viena vai dažādiem stāviem ar noteikumu, ka sadegšanas produkti dūmejā tiek ievadīti dažādos līmeņos (vismaz 50 cm cits no cita) vai tādā pašā augstumā, dūmkanālā izveidojot sadalījumus.

203. Pirms gāzes ierīces pievienošanas dūmkanālam jāveic dūmkanāla pārbaude un jānosaka tā atbilstība būvnormatīvu prasībām. Pārbaudi atļauts veikt sertificētiem skursteņslaucītājiem. Par pārbaudes rezultātiem jāsastāda pārbaudes akts.

8. Prasības, kas jāievēro darbu izpildes gaitā

8.1. Būvdarbi

204. Par ugunsdrošības prasību ievērošanu būvdarbu gaitā atbild būvuzņēmējs un būvdarbu vadītājs.

205. Ja paredzēts rekonstruēt, paplašināt, modernizēt, atjaunot un kapitāli remontēt objektus, kuros netiek pārtraukts tehnoloģiskais process, pasūtītājam (īpašniekam) jāizstrādā ugunsdrošības pasākumi un jānorīko par to izpildi atbildīgie darbinieki.

206. Līdz būvdarbu uzsākšanai būvlaukumā jānojauc visas ēkas un būves, kas atrodas jaunbūvju ugunsdrošības atstarpēs un jāierīko ugunsdzēsības ūdensapgāde.

207. Būvlaukuma teritorijā jāierīko ceļi un jāseko, lai jebkurā gadalaikā tie būtu lietošanas kārtībā.

208. Strupceļos jāierīko loki vai laukumi, ne mazāki par 12 x 12 m, kur apgriezties ugunsdzēsības tehnikai.

209. Pagaidbūvēm, kas izgatavotas no degtspējīgiem materiāliem, jāatrodas vismaz sešu metru attālumā no būvējamajām un citām ēkām un būvēm vai arī pie to ugunsdrošām sienām.

210. Būvējamajās ēkās un būvēs atļauts iekārtot pagaidu darbnīcas un noliktavas būvniecības vajadzībām (izņemot noliktavas, kurās uzglabā viegli uzliesmojošus, degtspējīgus šķidrumus un gāzes balonus). Administratīvās un sadzīves telpas drīkst iekārtot ēkas daļās, kas norobežotas ar degtnespējīgām starpsienām un pārsegumiem.

211. Uzglabājot nedzēstos kaļķus, jānodrošina, lai tie nenonāktu saskarē ar mitrumu.

212. Būvējot 10 m un augstākus būvobjektus, kāpnes ierīkojamas vienlaikus ar kāpņu telpas montāžu (izbūvi).

213. Izmantot kāpņu telpās koka saliekamās kāpnes atļauts tikai gadījumos, kad ēkas vai būves nav augstākas par diviem stāviem vai 10 metriem.

214. Lai novērstu bojājumus, būvdarbu laikā pakāpienus un citas konstrukcijas, kas būvētas no nedegošiem materiāliem, atļauts nosegt ar degtspējīgiem materiāliem.

215. Būvprojektā paredzētās ārējās ugunsdzēsības kāpnes un nožogojumi uz būvobjekta jumta jāuzstāda tūlīt pēc tam, kad izbūvētas sienas un jumts, vai arī vienlaikus ar to izbūvi.

216. Ja ēka augstāka par diviem stāviem (10 m), sastatnes no kokmateriāliem jāapstrādā ar pretuguns aizsargsastāvu.

217. Būvju sastatnes ik pa 40 perimetra metriem jāaprīko ar sastatņu kāpnēm; uz visu ēku jābūt vismaz divām sastatņu kāpnēm. Sastatnēm, nožogojumiem un margām jābūt attīrītām no būvatkritumiem, sniega un apledojuma.

218. Jānodrošina cilvēku evakuācija no augstām (augstākām par 10 m) ēkām un būvēm visā būvdarbu norises laikā, tās aprīkojot vismaz ar divām evakuācijai izmantojamām kāpnēm.

219. Būvprojektā paredzētā metāla un koka konstrukciju pretuguns aizsargapstrāde jāveic vienlaikus ar ēku un būvju būvniecību.

220. Pēc degtspējīgu vai grūti degtspējīgu siltumizolācijas materiālu ieklāšanas jānovāc būvatkritumi un nekavējoties jāuzklāj projektā paredzētais degtnespējīgais aizsargslānis. Darba procesā neaizsargātās siltumizolācijas platība nedrīkst pārsniegt 500 m2, ja siltumizolācija ir degtspējīga, un 1000 m2, ja tā ir grūti degtspējīga.

221. Jumta segumu atļauts uzklāt, izmantojot speciālas būviekārtas un degtspējīgus seguma materiālus, tikai uz degtnespējīga pamata.

222. Aizliegts uz jumta uzglabāt šo noteikumu 221.punktā minēto būviekārtu darbināšanai nepieciešamos gāzes balonus un degvielu, kā arī tukšo degvielas taru.

223. Degtspējīgi un viegli uzliesmojoši šķidrumi jāuzglabā un jāsagatavo savrupās, vedināmās telpās, ēkās vai būvēs, kā arī speciāli šiem nolūkiem paredzētos konteineros. Nav atļauts minētos šķidrumus uzglabāt kopā ar citām vielām un materiāliem, kā arī pagraba un cokolstāva telpās.

224. Nav atļauts izmantot vielas, materiālus un izstrādājumus, kuru ugunsbīstamību un sprādzienbīstamību raksturojošie parametri nav zināmi.

225. Izmantojot vielas un materiālus, jāievēro to lietošanas instrukcijas.

226. Konstrukcijas nosegšana ar viegli uzliesmojošiem un degtspējīgiem pārklājumiem jāveic labi vēdināmās telpās, nepieļaujot sprādzienbīstamu koncentrāciju veidošanos. Šo darbu laikā telpās jālieto iekārtas, kas paredzētas darbam ugunsbīstamās un sprādzienbīstamās zonās. Darbi šajās telpās jāsāk no tās vietas, kura atrodas vistālāk no izejas.

227. Pēc darba beigām cilvēkiem nav atļauts ieiet slēgtās telpās un tvertnēs, kur notikusi darbība ar viegli uzliesmojošiem šķidrumiem. Atsākt darbus šajās telpās vai tvertnēs atļauts tikai ar būvuzņēmēja, būvdarbu vadītāja vai būvuzrauga atļauju pēc vides sastāva analīzes veikšanas.

228. Aizliegts izmantot atklātu uguni rādiusā, kas mazāks par 10 m no tās vietas, kurā notiek dažādu vielu sajaukšana ar viegli uzliesmojošiem un degtspējīgiem šķidrumiem.

229. Būvobjekti jāaprīko ar drošības zīmēm, uzrakstiem un ugunsdzēšanas līdzekļiem.

8.2. Darbi ar uguni

230. Darbi ar atklātu uguni tiek veikti:

230.1. pastāvīgās darbu vietās, ko iekārto speciāli šiem nolūkiem;

230.2. pagaiddarbi ar atklātu uguni - ārpus pastāvīgajām minēto darbu vietām.

231. Vietas, kur pastāvīgi tiek veikti darbi ar uguni, ar rakstisku rīkojumu nosaka atbildīgā amatpersona.

232. Norīkojumu pagaiddarbiem ar atklātu uguni (turpmāk - norīkojums) atbilstoši noteiktam paraugam (8.pielikums) izdod atbildīgā amatpersona vai ar rakstisku pavēli norīkots darbinieks.

233. Norīkojums tiek nodots darba izpildītājam, un tajā norāda darbu veidu, izpildes vietu un laiku. Ja nepieciešams, norīkojumā norādīto termiņu var pagarināt, izdarot tajā atbilstošu ierakstu. Avārijas gadījumā darbus ar atklātu uguni var veikt objekta atbildīgās amatpersonas klātbūtnē bez rakstiskas atļaujas saņemšanas.

234. Atbildīgā amatpersona vai ar rakstisku pavēli norīkots darbinieks, izrakstot norīkojumu, uzņemas atbildību par darbu izpildes drošību izraudzītajā pagaiddarbu vietā un:

234.1. nosaka sagatavošanās darbu apjomu un saturu, darbu izpildes secību un ugunsdrošības pasākumus, veicot darbus ar atklātu uguni, darba vietas kontroles kārtību pēc darba beigām un pārtraukumos, kā arī izvēlas ugunsdzēšanas līdzekļus un citus aizsarglīdzekļus, bet sprādzienbīstamās zonās nosaka arī gaisa vides kontroles kārtību;

234.2. norīko izpildītājus, kas atbild par vietas sagatavošanu darbiem ar atklātu uguni, to norisi un darba vietas kontroli pēc darba beigām vai pārtraukumos. Šos pienākumus var veikt viena un tā pati persona, arī darba izpildītājs;

234.3. norīkojumu saskaņo ar objekta ugunsdrošības dienestu (ja tāds ir);

234.4. norīkojumā ieraksta brigādes sastāvu un izdara atzīmi par ugunsdrošības instruktāžu (ja darbus veic brigāde).

235. Norīkojums sastādāms divos eksemplāros: vienu eksemplāru izsniedz darba izpildītājam, otrs eksemplārs glabājas kopā ar objekta dienesta dokumentiem (tas uzglabājams trīs diennaktis pēc darba beigām).

236. Par darbu ar atklātu uguni norisi atbildīgā darbinieka pienākums ir instruēt jautājumos par ugunsdrošības pasākumiem tiešos darba izpildītājus (elektrometinātājus, gāzmetinātājus, metālgriezējus, lodētājus).

237. Norīkojumam jāatrodas pie darbu izpildītāja visā darbu veikšanas laikā.

238. Vietas, kur tiek veikti pagaiddarbi ar atklātu uguni, jāapgādā ar ugunsdzēšamiem aparātiem atbilstoši 2.pielikuma 2.tabulas 7.punktā noteiktajām prasībām.

239. Ja darbi ar atklātu uguni tiek veikti ēku vai būvju degtspējīgu konstrukciju (citu degtspējīgu materiālu) tuvumā, tās jāaizsargā pret aizdegšanos un sakaršanu un jānodrošina pret dzirksteļu nokļūšanu uz šīm konstrukcijām vai materiāliem.

240. Pēc pagaiddarbu ar atklātu uguni veikšanas par darba vietas kontroli atbildīgā persona ieraksta norīkojumā darba vietas uzraudzības izbeigšanas datumu un laiku, parakstās un nodod norīkojumu tā izsniedzējam.

241. Veicot darbus ar atklātu uguni, aizliegts:

241.1. sākt darbu ar iekārtām, kas neatbilst tehniskajām prasībām;

241.2. metināt, griezt, karsēt un lodēt konstrukcijas un izstrādājumus, ja uz tiem ir nenožuvuši degtspējīgu materiālu pārklājumi;

241.3. lietot apģērbu un cimdus ar eļļas vai taukvielu, viegli uzliesmojošu vai degtspējīgu šķidrumu traipiem;

241.4. metināt, griezt, karsēt un lodēt ar atklātu uguni aparātus un komunikācijas, kas pildītas ar degtspējīgām vielām un materiāliem;

241.5. metināt, griezt, karsēt un lodēt ierīces un iekārtas, ja nav veikti pasākumi, kas nodrošina, ka tās netiks ieslēgtas šo darbu veikšanas laikā;

241.6. veicot remontdarbus, metināt metāla konstrukcijas ar degtspējīgu siltinātāju.

242. Darbi ar atklātu uguni sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās telpās, ēkās un zonās:

242.1. darbus ar atklātu uguni sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās telpās, ēkās un zonās atļauts veikt gadījumā, kad tos nav iespējams veikt pastāvīgās šo darbu veikšanas vietās;

242.2. sagatavojoties darbam ar atklātu uguni, atbildīgā amatpersona nosaka bīstamo zonu, kuras robežas apzīmējamas ar drošības zīmēm;

242.3. vieta, kur paredzēts veikt darbu ar atklātu uguni, jāatbrīvo no degtspējīgiem materiāliem un jāsagatavo saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem par iekārtu sagatavošanu remontdarbiem;

242.4. pirms sākt metināšanas darbus tvertnēs, kurās bijuši viegli uzliesmojoši, degtspējīgi šķidrumi vai degtspējīgas gāzes, vispirms tās jāatvieno no visām komunikācijām, jāiztīra, jāiztvaicē, jāizžāvē un jāizvēdina, pēc tam jāveic vides analīze tvertnē;

242.5. metināšanas darbu laikā noteikti jābūt atvērtām lūkām, ejām un aizvariem un iedarbinātai pārnēsājamai vēdināšanas iekārtai;

242.6. katrā uzņēmumā jābūt sastādītam un atbildīgās amatpersonas apstiprinātam telpu, ēku un zonu sarakstam, kur darbi ar atklātu uguni jāveic atbilstoši šī punkta prasībām;

242.7. ēku un būvju konstrukcijas un konstrukciju elementi jāattīra no degtspējīgiem putekļiem vai materiāliem;

242.8. ieliešanas piltuvēm, tekņu galiem un citām ierīcēm, kas saistītas ar kanalizāciju, jābūt noslēgtām;

242.9. darbu ar atklātu uguni norises laikā jākontrolē vides sastāvs aparātos un komunikācijās, kur notiek šie darbi, un sprādzienbīstamās zonās;

242.10. darbus ar atklātu uguni var sākt, ja kontrolējamā vidē degtspējīgu tvaiku vai gāzu koncentrācija nepārsniedz maksimāli pieļaujamo;

242.11. ja degtspējīgo gāzu vai tvaiku koncentrācija sprādzienbīstamā zonā pārsniedz pieļaujamo, darbi nekavējoties jāpārtrauc;

242.12. darbu ar atklātu uguni norises laikā jāveic pasākumi, kas novērš sprādzienbīstamu un ugunsbīstamu vielu izdalīšanos;

242.13. pagaiddarbu ar atklātu uguni norises laikā sprādzienbīstamajās un ugunsbīstamajās zonās aizliegts atvērt citu aparātu lūkas un vākus, izliet vai iepildīt sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas vielas pa atvērtām lūkām, kā arī veikt citus darbus.

243. Veicot gāzes metināšanu un elektrometināšanu (griešanu):

243.1. metināšanas darbu pastāvīgajām vietām jābūt norobežotām ar vienlaidu starpsienu no degtnespējīgiem materiāliem, šīm starpsienām jābūt vismaz 2,5 m augstām. Grīdām jābūt no degtnespējīga materiāla;

243.2. darbus ar atklātu uguni atļauts veikt darbiniekiem ar profesionālo kvalifikāciju, kuru apliecina attiecīgs dokuments;

243.3. metināšanas darbu vietas jāattīra no degtspējīgiem materiāliem;

243.4. darbam paredzētie pārvietojamie acetilēna ģeneratori vai gāzes baloni jānovieto atklātos laukumos. Šīs vietas apzīmē ar drošības zīmēm "Nesmēķēt" un "Atklātu uguni lietot aizliegts";

243.5. gāzes koncentrācijas kontrolēšanai avārijas rajonā jāizmanto gāzes analizatori. Aizliegts šiem nolūkiem izmantot atklātu uguni, kā arī vienlaikus ar gāzes koncentrācijas pārbaudi veikt metināšanu vai griešanu;

243.6. pēc darba pabeigšanas kalcija karbīds ģeneratorā pilnīgi jāizlieto vai jāizņem neizlietotais. Kaļķakmens dūņas no ģeneratora jāizņem un jāizgāž šim nolūkam paredzētās vietās - ne tuvāk par 10 m no ēkām un būvēm;

243.7. gāzes baloni jāuzglabā un jātransportē tikai ar uzskrūvētiem ventiļa aizsargkupoliem. Balonus transportējot, jāizvairās no grūdieniem un triecieniem;

243.8. metināšanā izmantojamie gāzes baloni, tos uzglabājot un lietojot, jāaizsargā no saules staru un citu siltuma avotu iedarbības;

243.9. gāzes balonus un acetilēna ģeneratorus drīkst novietot ne tuvāk par vienu metru no apsildes iekārtām un ne tuvāk par pieciem metriem no atklātas uguns avotiem;

243.10. rīkojoties ar tukšiem skābekļa baloniem un baloniem ar degtspējīgām gāzēm, jāievēro tādi paši drošības pasākumi, kā strādājot ar pilniem baloniem;

243.11. atstatumam no punktmetināšanas, šuvju metināšanas un reljefmetināšanas mašīnām, kā arī sadurmetināšanas mašīnām līdz materiāliem un konstrukcijām jābūt ne mazākam par četriem metriem;

243.12. kalcija karbīds jāuzglabā hermētiskā standartiepakojumā sausās un vēdināmās telpās;

243.13. veicot elektrometināšanu un gāzes metināšanu (metālgriešanu), aizliegts:

243.13.1. ar atklātu uguni vai nokarsētiem priekšmetiem atkausēt aizsalušus acetilēna ģeneratorus, cauruļvadus, ventiļus, reduktorus un citas metināšanas iekārtu detaļas, kā arī izmantot instrumentus, kas šķiļ dzirksteles;

243.13.2. pieļaut, ka skābekļa baloni, to reduktori un citas gāzes metināšanas iekārtas sastāvdaļas saskaras ar dažādām eļļām, eļļainu apģērbu un slaukāmo materiālu;

243.13.3. izmantot acetilēna ģeneratoru uzpildīšanai kalcija karbīda putekļus;

243.13.4. paātrināt acetilēna ģeneratora darbību, palielinot gāzes spiedienu vai kalcija karbīda daudzumu ģeneratora grozā;

243.13.5. pārliekt, saritināt vai saspiest šļūtenes, pa kurām pieplūst gāze;

243.13.6. iepildīt kalcija karbīdu slapjos acetilēna ģeneratora grozos vai ūdens klātbūtnē;

243.13.7. karbīda mucu atvēršanai izmantot no vara izgatavotus instrumentus, kā arī instrumentus, kuri izgatavoti no tāda materiāla, kas triecienu rezultātā šķiļ dzirksteles;

243.13.8. metināšanas kabīnēs uzglabāt viegli uzliesmojošus vai degtspējīgus šķidrumus un citus degtspējīgus materiālus;

243.13.9. izmantot par atpakaļvadu iekšējā dzelzceļa sliedes, iezemējuma tīklus, kā arī ēku, komunikāciju un tehnoloģisko iekārtu metāla konstrukcijas;

243.13.10. lietot elektrodus, kas neatbilst metināšanas strāvas nominālajam stiprumam;

243.13.11. izmest elektrodu paliekas (izdedžus) darba vietā (tie jānovieto speciālā metāla kastē);

243.13.12. lietot elektriskos kabeļus ar bojātu izolāciju.

244. Veicot darbus ar atklātu uguni, kuros izmanto degvielu:

244.1. degviela jāuzglabā neplīstošā tarā ne tuvāk par 10 m no vietas, kur tiek veikti darbi ar atklātu uguni;

244.2. degvielas tvertnei jābūt bez defektiem, hermētiski noslēdzamai un aprīkotai ar manometru un drošības ventili;

244.3. aizliegts:

244.3.1. turpināt darbu, ja tvertnē ar degvielu spiediens pārsniedz skābekļa darba spiedienu griezējdeglī;

244.3.2. novietot griezējdegli darba laikā vertikāli ar galviņu uz augšu;

244.3.3. saspiest vai pārliekt šļūtenes, kas griezējdeglim pievada skābekli vai degvielu;

244.3.4. pārkāpt šo iekārtu tehniskās ekspluatācijas noteikumus.

245. Veicot darbus ar lodlampām:

245.1. darba vietai, kur paredzēts izmantot lodlampas, jābūt attīrītai no degtspējīgiem materiāliem;

245.2. aizliegts:

245.2.1. lietot nepiemērotu degvielu;

245.2.2. iepildīt degvielu vairāk kā trīs ceturtdaļu apjomā no rezervuāra tilpuma;

245.2.3. paaugstināt rezervuārā spiedienu, kas lielāks par maksimāli pieļaujamo darba spiedienu;

245.2.4. atskrūvēt gaisa skrūvi un iepildīšanas aizbāzni, kad lampa deg vai nav vēl atdzisusi;

245.2.5. izjaukt un remontēt lampas, kā arī izliet vai ieliet tajās degvielu aizdedzināšanas avota tuvumā.

246. Veicot bitumena vai sveķu vārīšanu un atkritumu utilizāciju:

246.1. katli bitumena vai sveķu kausēšanai un vietas atkritumu utilizācijai (kur izmanto atklātu uguni) jāiekārto speciālos laukumos: ne tuvāk par 10 m no degtnespējīgām, 15 m no grūti degtspējīgām un 20 m no degtspējīgām ēkām, būvēm, jaunbūvēm un būvmateriāliem;

246.2. katlu atļauts piepildīt ar bitumenu vai mastiku tikai trīs ceturtdaļu apjomā no kopējā tilpuma, un tas jānosedz ar pieguļošu vāku (no degtnespējīga materiāla);

246.3. pārvietojamo katlu sildīšanai izmantojot sašķidrinātu gāzi, gāzes baloni jānovieto ne tuvāk par 10 m no katliem;

246.4. bitumena vai sveķu vārīšanas vietas un atkritumu utilizācijas vietas jānodrošina ne mazāk kā ar diviem ugunsdzēšamiem aparātiem, kasti ar sausām smiltīm, kā arī ar citu ugunsdzēsības inventāru;

246.5. aizliegts:

246.5.1. atstāt katlus bez uzraudzības;

246.5.2. uzstādīt katlus bēniņu telpās, kā arī uz degtspējīgiem jumta segumiem;

246.5.3. pēc darba beigām atstāt degšošu katla kurtuvi.

8.3. Darbi, kuros izmanto viegli uzliesmojošus

un degtspējīgus šķidrumus

247. Sastāvi uz viegli uzliesmojošu un degtspējīgu šķidrumu bāzes jāsagatavo atsevišķās telpās vai savrupos vēdināmos ražošanas iecirkņos.

248. Darba procesā izmantojamās ierīces un rīki nedrīkst šķilt dzirksteles.

249. Grīdām telpās, kur sagatavo lakas un krāsas, kā arī krāso, mazgā un attauko izstrādājumus, jābūt degtnespējīgām un dzirksteļdrošām.

250. Krāsot, mazgāt un attaukot detaļas, kā arī gatavot sastāvus uz viegli uzliesmojošu vai degtspējīgu šķidrumu bāzes drīkst tikai, ja darbojas pieplūdes un velkmes vēdināšana, kā arī krāsošanas skapju, vannu, kameru un kabīņu vietējās velkmes vēdināšanas iekārtas.

251. Krāsošanas skapju, kameru un kabīņu velkmes vēdināšanas sistēmas nedrīkst izmantot bez degtspējīgu krāsu un laku daļiņu efektīvas uztveršanas ierīcēm.

252. Vēdināšanas sistēmu gaisa vadi ne retāk kā reizi ceturksnī jāattīra no degtspējīgiem nosēdumiem.

253. Degtspējīgu materiālu nogulsnējumi jāiztīra no krāsošanas kamerām katru dienu pēc maiņas beigām, darbojoties vēdināšanas iekārtām.

254. Lai novērstu dzirksteļošanu, jāizmanto krāsainā metāla skrāpji.

255. Ja krāsošanas kamerās pārstāj darboties velkmes vēdināšanas sistēma, automātiski jānoņem spriegums no elektriskā lauka veidošanas iekārtas un jāpārtrauc krāsas izsmidzinātāja darbība.

256. Izlijusī laka, krāsa un šķīdinātāji nekavējoties jāsavāc un jānogādā atbilstoši iekārtotās vietās.

257. Tara, kurā uzglabā laku un krāsu, cieši jāaizver un jānovieto speciālos laukumos - ne tuvāk par 10 m no ražošanas telpām.

258. Lakas, krāsas un sastāvi uz viegli uzliesmojošu šķidrumu bāzes jāpiegādā darba vietām lietošanai gatavā veidā speciālā neplīstošā un blīvi noslēgtā tarā.

259. Krāsošanas kameru vēdināšanas agregātiem jābūt bloķētiem ar ierīcēm, kas krāsas smidzinātājam pievada laku, krāsu vai saspiestu gaisu. Ja pārtrauc darboties vēdināšanas iekārta, lakas un krāsas padeve un konveijera kustība automātiski jāpārtrauc.

260. Krāsas smidzinātājiem, krāsošanas kameru konstrukcijām un citai tehnoloģiskajai iekārtai, vēdināšanas gaisa vadiem, kā arī cauruļvadiem, pa kuriem transportē lakas, krāsas un sastāvus uz viegli uzliesmojošu šķidrumu bāzes, jābūt sazemētiem.

261. Telpās, kur krāso, mazgā un attauko izstrādājumus un veic citus darbus, kuros izmanto sastāvus uz viegli uzliesmojošu šķidrumu bāzes, jāuzstāda automātiskā gaisa analizatoru iekārta, kas brīdina par iespējamo šķīdinātāju tvaiku sprādzienbīstamu koncentrāciju izveidošanos gaisā. Ja nav sērijveidā ražotu gāzes analizatoru, gaisa vides analīzes jāizdara laboratorijā atbilstoši tehnoloģiskajām instrukcijām.

262. Tehnoloģiskajai iekārtai, aparātiem un cauruļvadiem, kuros cirkulē lakas, krāsas un sastāvi uz viegli uzliesmojošu šķidrumu bāzes, jābūt hermētiski noslēgtiem.

263. Vannām, kurās izstrādājumus krāso ar iegremdēšanas metodi, kā arī attauko un mazgā ar sastāviem uz viegli uzliesmojošu šķidrumu bāzes, jābūt apgādātām ar bortu vietējās velkmes vēdināšanas iekārtām un vāku, ar ko vannu nosedz darba pārtraukumā.

264. Žāvēšanas kameru siltumizolācijai jāizmanto degtnespējīgi materiāli.

265. Žāvēšanas kameras nedrīkst apsildīt ar elektrosildītājiem ar atklāta tipa sildelementiem; kamerās aizliegts ierīkot elektrokontaktligzdas.

266. Lai novērstu sprādzienbīstamas koncentrācijas izveidošanos kamerā un nepieļautu šķīdinātāju tvaiku izplūšanu telpā, kurā kamera uzstādīta, žāvēšanas kamerai jābūt aprīkotai ar vēdināšanas iekārtām.

267. Žāvēšanas kamerās jāuzstāda žāvēšanas procesa automātiskās kontroles un regulēšanas ierīces.

268. Ja nokrāsotos izstrādājumus tehnoloģijas vai gabarītu dēļ nav iespējams žāvēt žāvēšanas kamerās vai skapjos, tie žāvējami iecirknī, kur var vēdināt, lai novērstu viegli uzliesmojošu šķidrumu tvaiku sprādzienbīstamu maisījumu izveidošanos.

9. Prasības masu pasākumos

269. Pagaidu būves un to būvkonstrukcijas masu pasākumu vajadzībām būvējamas no grūti degtspējīgiem vai degtnespējīgiem materiāliem.

270. Masu pasākumu norises laikā kopā ar nepilngadīgiem bērniem jādežurē pasniedzējiem, klašu vadītājiem vai audzinātājiem. Šīm personām jābūt instruētām par ugunsdrošības pasākumiem, bērnu evakuācijas noteikumiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā.

271. Apmeklētāju skaits nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo, ņemot vērā tehniskajos normatīvos noteikto platību uz vienu cilvēku.

272. Izmantojot masu pasākumos pirotehniskos materiālus, par to atbildīgajai personai jānodrošina pasākumu izpilde, kas novērš ugunsgrēka izcelšanos.

273. Svētku eglīšu sarīkojumu laikā aizliegts novietot eglītes evakuācijas ceļos un izmantot eglīšu iluminācijai stearīna (vaska) svecītes vai pašdarinātas elektroietaises.

10. Prasības tehnoloģisko iekārtu ekspluatācijā

274. Tehnoloģisko iekārtu ekspluatācijā jāievēro tehnoloģiskais reglaments un iekārtu ražotāja tehniskās prasības.

275. Tehnoloģiskajām iekārtām darba režīma apstākļos jābūt ugunsdrošām un sprādziendrošām. Iespējamo bojājumu un avāriju gadījumiem jāizstrādā aizsardzības pasākumi ugunsgrēka likvidēšanai un tā seku ierobežošanai.

276. Ikvienā uzņēmumā jābūt uzziņas datiem par tehnoloģiskajos procesos izmantojamo vielu un materiālu ugunsbīstamības un sprādzienbīstamības parametriem.

277. Izmantojot degtspējīgus materiālus, jāievēro marķējuma un brīdinājuma uzrakstos noteiktās prasības, kas norādītas uz iesaiņojuma vai pavaddokumentos, un speciālajās instrukcijās noteiktās prasības.

278. Iekārtas plānotais remonts un tehniskā apkope jāveic noteiktajā termiņā, izpildot projektā un tehnoloģiskajā reglamentā paredzētos ugunsdrošības pasākumus.

279. Sprādzienbīstamu procesu tehnoloģiskajām iekārtām jābūt aprīkotām ar statiskās elektrības noņemšanas ietaisēm.

280. Ekspluatējot tehnoloģiskās iekārtas, aizliegts:

280.1. pārkāpt tehnoloģisko iekārtu ekspluatācijas tehniskos noteikumus;

280.2. veikt ražošanas operācijas ar bojātām iekārtām, ierīcēm un darbgaldiem, kā dēļ var izcelties ugunsgrēks, kā arī tad, ja nedarbojas kontroles un mērīšanas ierīces, pēc kurām nosaka vajadzīgo režīmu, pieļaujamo temperatūru, spiedienu, degtspējīgu gāzu un tvaiku koncentrāciju un citu tehnoloģisko parametru novirzes, kas var izraisīt ugunsgrēku vai sprādzienu;

280.3. remontēt neizslēgtu iekārtu, ja tas var izraisīt ugunsgrēku;

280.4. ekspluatēt iekārtas, ierīces un aparātus, kuri vairs nenoslēdzas hermētiski, un to komunikācijas, kurās atrodas vielas, kas izdala sprādzienbīstamus vai ugunsbīstamus tvaikus, gāzes vai putekļus;

280.5. izmantot ražošanas procesos vielas un materiālus, kuru ugunsbīstamības un sprādzienbīstamības īpašības nav zināmas, kā arī uzglabāt šīs vielas un materiālus;

280.6. izmantot sprādzienbīstamās un ugunsbīstamās telpās, ēkās un ražotnēs instrumentus, kas darba procesā var šķilt dzirksteles.

11. Prasības transportlīdzekļu izmantošanā

281. Visu veidu transportlīdzekļiem, to apkopes, remonta un uzglabāšanas ēkām, būvēm un laukumiem jābūt aprīkotiem ar ugunsdzēsības līdzekļiem atbilstoši 2.pielikuma prasībām.

282. Automobiļu novietošanas vietās jāievēro šādas prasības:

282.1. novietnēs, kur ir vairāk par 25 automobiļiem, uz automobiļu izvietojuma plāna jānorāda, kādā secībā automobiļi evakuējami ugunsgrēka gadījumā;

282.2. automobiļu novietnēs jābūt vilkšanas trosēm vai stieņiem (viena trose vai stienis uz 25 automobiļiem);

282.3. automobiļu apkopes telpām, kur atrodas vairāk par desmit apkopes posteņiem vai vairāk par divdesmit piecām automobiļu stāvvietām, nepieciešami vismaz divi vārti;

282.4. automobiļu uzglabāšanas telpās un atklātos laukumos nedrīkst novietot nepiederošus priekšmetus un iekārtas, kas varētu traucēt automobiļu evakuēšanu ugunsgrēka gadījumā;

282.5. pēc darba beigām no telpām, kā arī remonta un apskates bedrēm jāizvāc eļļainie slaukāmie materiāli, jāsavāc izlijušie viegli uzliesmojošie un degtspējīgie šķidrumi, bet vietas, kur tie ir izlijuši, jāapkaisa ar smiltīm vai absorbentu.

283. Automobiļu novietošanas telpās un apkopes vietās aizliegts:

283.1. veikt kalēju darbus, termisko apstrādi, metināšanu, krāsošanu un kokapstrādi, kā arī mazgāt detaļas ar viegli uzliesmojošiem šķidrumiem. Šie darbi jāveic atbilstoši iekārtotās darbnīcās;

283.2. palielināt normatīvos paredzēto automobiļu stāvvietu skaitu, neievērot automobiļu izvietojuma kārtību, samazināt atstatumus starp automobiļiem, kā arī starp automobiļiem un ēku elementiem;

283.3. novietot stāvvietā automobiļus ar atvērtiem benzīntvertņu kakliņiem un ar degvielas vai eļļas noplūdi;

283.4. uzglabāt degvielu (benzīnu, dīzeļdegvielu, gāzes balonus), izņemot degvielu automobiļu tvertnēs un gāzi automobiļiem uzmontētos balonos;

283.5. iepildīt automobiļu tvertnēs degvielu to stāvēšanas, apkopes un remontēšanas telpās;

283.6. uzglabāt viegli uzliesmojošu un degtspējīgu šķidrumu taru automobiļu stāvēšanas un remontēšanas telpās;

283.7. sildīt dzinējus ar atklātu uguni (ugunskuriem, lāpām, lodlampām), kā arī izmantot apgaismošanas ierīces ar atklātu uguni, veicot tehnisko apskati, remontu un citus darbus;

283.8. atstāt automobilī pēc darba beigām eļļainu slaukāmo materiālu un speciālo tērpu.

284. Degvielas uzpildes stacijās:

284.1. degvielas tvertņu ieliešanas un mērīšanas cauruļu, skataku un noplūdes aku vākiem vienmēr jābūt aizvērtiem;

284.2. veicot degvielas uzpildi transportlīdzekļos, jāievēro šādi noteikumi:

284.2.1. transportlīdzekļa iekšdedzes dzinējam jābūt izslēgtam;

284.2.2. visas degvielas iepildīšanas operācijas izdarāmas tikai transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnē;

284.2.3. degviela jāiepilda tieši degvielas tvertnē vai īpaši šim nolūkam paredzētā tarā. Benzīna tarai jābūt no materiāla, kas nerada statisko strāvu;

284.2.4. starp automobili, kurā iepilda degvielu, un nākamo automobili aiz tā jābūt vismaz trīs metrus lielam atstatumam;

284.3. aizliegts:

284.3.1. iepildīt degvielu no pildnēm, ja vienlaikus notiek rezervuāru piepildīšana;

284.3.2. iepildīt degvielu transportlīdzekļos, kuros ir viegli degtspējīgu materiālu kravas (kokvilna, lini, siens vai salmi);

284.3.3. iepildīt degvielu tvertnēs, pielietojot plastmasas piltuves un šļūtenes.

285. Automobiļu gāzes uzpildes stacijās:

285.1. atļauts uzpildīt tikai uz automobiļiem uzstādītus gāzes balonus;

285.2. remontdarbu (iekārtas montāža un demontāža) laikā jāpārtrauc visas ar gāzes pārsūknēšanu un uzpildi saistītās operācijas un visu iekārtu darbināšana, izņemot sūkņus un kompresoru ventilatorus, kuriem jādarbojas visu laiku;

285.3. staciju sprādzienbīstamās telpās jābūt uzstādītiem gāzes analizatoriem, lai varētu kontrolēt degtspējīgo gāzu koncentrāciju gaisā;

285.4. ja stacijas teritorijā notiek darbi ar atklātu uguni, jāizliek ceļa zīmes, kas aizliedz iebraukt. Aizliegts vienā laikā veikt uzpildes, kā arī izliešanas un iepildes operācijas;

285.5. staciju teritorijā un ēkās aizliegts smēķēt - par to jāizliek stacionāras brīdinājuma zīmes un uzraksti;

285.6. rezervuārus drīkst tīrīt un remontēt tikai pēc tam, kad veiktas rezervuāru gaisa un gāzes paraugu analīzes un rezervuārā nav sprādzienbīstamas koncentrācijas.

286. Akumulatoru uzlādēšana:

286.1. elektrokāru akumulatoru baterijas uzlādē speciālās šiem nolūkiem paredzētās akumulatoru uzlādēšanas telpās;

286.2. akumulatoru uzlādēšanas telpu un remontdarbnīcu grīdām jābūt horizontālām, uz betona pamatnes, ar sārmizturīgu vai skābjizturīgu segumu. Uzlādēšanas staciju logu stiklam jābūt matētam vai krāsotam ar sārmizturīgu vai skābjizturīgu krāsu;

286.3. akumulatoru uzlādēšanas telpu un uzlādētu bateriju uzglabāšanas telpu pieplūdes un velkmes vēdināšanas iekārtām pastāvīgi jādarbojas;

286.4. akumulatoru uzlādēšanas telpu vēdināšanas iekārtas aizliegts pievienot kopējai vēdināšanas sistēmai;

286.5. ja vēdināšana telpā pārstāj darboties, uzlādēšanas strāvas padeve automātiski jāpārtrauc;

286.6. akumulatoru uzlādēšanas telpā aizliegts remontēt akumulatorus un citas ierīces, kā arī uzglabāt kopā sārmu un skābju akumulatorus.

287. Dzelzceļa transportā:

287.1. pārbrauktuves nedrīkst iekārtot dzelzceļa pārmiju nažu un krusteņu robežās;

287.2. novietojot dīzeļlokomotīves, motorvilcējus un dīzeļvilcienus stāvvietās, lai veiktu to remontu, dīzeļdegviela un eļļa jāizlej speciālās tvertnēs ārpus cehiem, izņemot gadījumus, kad to neprasa tehniskās apkopes noteikumi. Aizliegts izliet degvielu un eļļu tieši stāvvietās atklātā veidā traukos;

287.3. dīzeļlokomotīvju, vagonu un refrižeratoru depo telpās aizliegts:

287.3.1. novietot remontēšanas stāvvietās cisternas ar viegli uzliesmojošiem un degtspējīgiem šķidrumiem;

287.3.2. iepildīt dīzeļlokomotīvēs degvielu un smērvielas vietās, kur to neparedz tehnoloģiskais process;

287.3.3. noņemt veco krāsu no vagonu virsbūves, pielietojot apdedzināšanas metodi;

287.4. nav pieļaujams iebraukt montāžas cehos dīzeļlokomotīvēm un vagoniem ar iedarbinātām apkures ierīcēm;

287.5. dzelzceļa atsavinātajā joslā jānovāc kritalas, ciršanas atlikumi, veci gulšņi un citi degtspējīgi materiāli un atkritumi;

287.6. zeme ap sniegaizturas vairogu, mietu, koka mastu pamatņu, fīderu stabu, elektropārvades un sakaru līniju balstu grēdām vismaz viena metra rādiusā jāapar vai jāuzrok;

287.7. ja dzelzceļa posmā starp divām stacijām un stacijās uz neilgu laiku jāuzglabā piesūcināti gulšņi un sijas, tie jāsakrauj grēdās. Zeme zem grēdām un vismaz trīs metru platībā ap tām jāattīra no zāles, žagariem un citiem degtspējīgiem materiāliem (jāuzar vai jāuzrok);

287.8. ja gulšņu un siju grēdas paredzētas ilgstošai glabāšanai, tās jākrauj paralēli dzelzceļam vismaz 30 m attālumā no ēkām un būvēm un ne tuvāk par attālumu, kas vienlīdzīgs pusotra balsta augstumam no gaisa elektropārvades līniju ass;

287.9. katrā grēdā blīvi sakrauj pa 100 gulšņiem; līdzās sakrautas četras grēdas veido grupu; atstatumam starp grēdām jābūt ne mazākam par vienu metru un ne mazākam par 10 m starp grēdu grupām;

287.10. siena, salmu un malkas kaudzes nedrīkst kraut tuvāk par 50 m no dzelzceļa tiltiem, dzelzceļa būvēm un vilcienu pastāvīgās kustības ceļiem, kā arī zem elektropārvades un sakaru līniju vadiem;

287.11. pārbrauktuvju būdiņas, sūkņu stacijas un citas būves jānorobežo no skuju koku mežu un labības lauku puses ar grāvjiem vai mineralizētām joslām, ne šaurākām par 1,5 metriem;

287.12. dzelzceļa iecirkņi skuju koku mežos un labības laukos jānorobežo ar vismaz 1,5 m platu mineralizētu joslu. Dzelzceļa iecirkņi kūdras purvos jānorobežo ar 1,5 m platu grāvi;

287.13. lai ugunsgrēka gadījumā varētu aizvest un dekoncentrēt ritošo sastāvu no ceļiem, uz kuriem stāv ceļu mašīnu staciju tehniskie vagoni, jābūt izejai uz ceļiem, kas darbojas;

287.14. ja tuvumā nav mākslīgu vai dabisku ūdensapgādes avotu, ceļu mašīnu stacijas jāapgādā ar ūdens rezervēm ugunsgrēka dzēšanai (var izmantot dzelzceļa cisternas vai citas tvertnes, paredzot 25 m( ūdens uz 50 vagoniem);

287.15. vagonos, ko izmanto par darbnīcām, kantoriem, virtuvēm, mitekļiem un citām vajadzībām, atļauts uzmūrēt metāla karkasā ietvertas, pie vagona grīdas stabili piestiprinātas ķieģeļu plītis (krāsniņas);

287.16. vagonos, kuros atrodas cilvēki, ir aizliegts pārvadāt viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus neatkarīgi no to daudzuma un taras;

287.17. aizliegts uzglabāt un pārdot viegli uzliesmojošus un degtspējīgus šķidrumus segtos noliktavvagonos;

287.18. konteineru laukumos:

287.18.1. ik pa 100 m starp laukumā novietotajiem konteineriem, kā arī starp smagsvara kravu konteineru rindām jāizveido un jāapzīmē ugunsdrošības atstarpes, ne šaurākas par pieciem metriem. Pēc katras konteineru pāru rindas jāizveido vismaz divus metrus plata atstarpe visā laukuma garumā;

287.18.2. konteineriem, kurus remontē vai kuri ir sagatavoti remontam, jābūt iztīrītiem no materiāliem un atkritumiem;

287.19. darbi ar atklātu uguni vai liesmu sastatņu celtņos, tilta celtņos un citos mehanizācijas līdzekļos pieļaujami, ja tie atrodas ne tuvāk par 20 m no konteineru un kravas atrašanās vietām.

288. Gaisa transportā:

288.1. gaisa kuģu stāvvietas iekārtojamas ne tuvāk par 100 m no degvielu un smērmateriālu noliktavām, centrālajām uzpildes stacijām, degvielas uzpildes mašīnām un ne tuvāk par 50 m no ražošanas ēkām un būvēm;

288.2. teritorijā ap gaisa kuģu stāvvietām (vismaz 50 m rādiusā) pastāvīgi jāuztur tīrība - jānovāc sausā zāle, atkritumi un citi materiāli. Degvielas nogulšņu un izmantotās eļļas izliešanai jāuzstāda speciālas tvertnes, bet izmantotajiem slaukāmajiem materiāliem - metāla kastes ar cieši aizveramiem vākiem;

288.3. slaukāmie materiāli, nogulsnes un izmantotā eļļa pēc maiņas beigām jānogādā uz atbilstoši ierīkotām vietām;

288.4. vietas, kur atļauts smēķēt, novietot tvertnes nogulšņu un izstrādātās eļļas izliešanai un kastes izmantotajiem slaukāmajiem materiāliem, iekārtojamas ne tuvāk par 25 m no gaisa kuģu stāvvietām un apvidū iezīmējamas ar norādījuma zīmēm;

288.5. gaisa kuģi, kuros nenotiek tehniskās apkopes darbi, jāiezemē, bet ieejas durvis un kravas lūkas jāaizslēdz;

288.6. gaisa kuģu stāvvietās (arī grunts aerodromos) jāuzstāda stacionāras iezemēšanas ierīces aizsardzībai pret statisko elektrību;

288.7. gaisa kuģu angāros:

288.7.1. angārā izvietotajam tehniskajam aprīkojumam jābūt no degtnespējīgiem materiāliem;

288.7.2. gaisa kuģus var novietot angārā tikai 20 minūtes pēc dzinēju pilnīgas apstāšanās, ar tukšām degvielas tvertnēm, noņemtiem akumulatoriem, skābekļa baloniem un iztukšotu skābekļa sistēmu;

288.8. degvielas uzpildīšanai gaisa kuģī degvielas uzpildes automobiļi jānovieto ne tuvāk par pieciem metriem no gaisa kuģa malējiem punktiem un tie obligāti jāiezemē;

288.9. ja gaisa kuģi uzpilda, kad tajā atrodas pasažieri:

288.9.1. gaisa kuģī jāieslēdz uzraksts "NESMĒĶĒT";

288.9.2. pie gaisa kuģa izejām jāuzstāda trapi un jāatver durvis;

288.9.3. pie gaisa kuģa jāatrodas ugunsdzēsēju automašīnai ar apkalpi;

288.10. gaisa kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumam jāatbilst attiecīgā tipa gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcijas prasībām;

288.11. gaisa kuģu stāvvietās aizliegts:

288.11.1. atstāt bez uzraudzības iedarbinātus mehanizācijas līdzekļus un tehnoloģisko iekārtu, kā arī gaisa kuģus ar aerodroma elektroenerģijas avotiem pieslēgtu elektrobarošanu;

288.11.2. iedarbināt dzinējus vai veikt citus darbus, ja tuvumā nav ugunsdzēšanas līdzekļu;

288.11.3. novietot stāvvietā gaisa kuģus ar bojājumiem - degvielas vai eļļas sūcēm;

288.11.4. bez rakstiskas atļaujas veikt darbus ar atklātu uguni;

288.12. gaisa kuģu angāros aizliegts:

288.12.1. ierīkot papildu telpas no degtspējīgiem materiāliem un konstrukcijām;

288.12.2. veikt gaisa kuģu degvielas un smērvielu uzpildi;

288.12.3. iedarbināt dzinējus;

288.12.4. veikt krāsošanu;

288.12.5. izmantot atklātu uguni;

288.12.6. glabāt smērvielas, krāsvielas un skābes;

288.12.7. iebraukt ar autotransportu, kura izpūtēji nav aprīkoti ar dzirksteļu slāpētāju.

289. Ūdens transportā:

289.1. kuģu remontuzņēmuma vadītājam kuģa remontdarbu laikā jānodrošina:

289.1.1. lai kuģis būtu droši pietauvots piestātnē un lai lietošanas kārtībā būtu ugunsdzēsības automobiļiem paredzētie piebraukšanas ceļi (to skaits atkarīgs no kuģa garuma un piestātnes plānojuma īpatnībām);

289.1.2. lai kuģis būtu sazemēts ar piestātnes sazemēšanas iekārtām; elektriskajiem ugunsdzēsības sūkņiem jābūt autonomai elektrobarošanai;

289.1.3. lai būtu iespējams ņemt ūdeni no krasta ugunsdzēsības ūdensvada (ugunsdzēsības šļūtenēm jābūt uz kuģa - pa vienai baka un kuģa pūpes rajonā).

290. Prasības, kas jāievēro, sagatavojot degtspējīgu vielu un materiālu kravu:

290.1. tarai, ko izmanto viegli uzliesmojošu un degtspējīgu šķidrumu pārvadāšanai, jābūt hermētiski noslēgtai, lai nepieļautu vielas noplūdi vai iztvaikošanu. Visiem iesaiņošanas elementiem, ieskaitot aizkorķēšanas (aizvākošanas) ierīces, jābūt stabiliem un drošiem, lai izvairītos no bojājumiem;

290.2. baloni ar degtspējīgām gāzēm jākrauj horizontāli ar ventiļu aizsargkupoliem uz vienu pusi. Izņēmuma kārtā atļauts pārvadāt balonus bez aizsarguzvāžņiem. Šādos gadījumos starp balonu rindām jābūt dēļu starplikām, kuros izgrieztas ligzdas baloniem;

290.3. vietās, kur tiek iekrautas un izkrautas degtspējīgas vielas un materiāli, jābūt:

290.3.1. speciālām ierīcēm, kas nodrošina ugunsdrošus darbu norises apstākļus (pastatnes, statņi, vairogi, trapi, nestuves utt.);

290.3.2. ugunsdzēšanas līdzekļiem un avārijas likvidēšanas līdzekļiem;

290.3.3. stacionārai vai pagaidu apgaismošanai (lietošanas kārtībā), kas saskaņā ar elektroiekārtu ierīkošanas noteikumiem atbilst attiecīgajai zonas bīstamības klasei;

290.4. transportlīdzekļiem, kuros iekrauj (vai no kuriem izkrauj) degtspējīgas vielas un materiālus, jābūt lietošanas kārtībā un tīriem;

290.5. tvertnes ar viegli uzliesmojošiem un degtspējīgiem šķidrumiem jāpiepilda un jāiztukšo pa cauruļvadiem un šļūtenēm (kam ir savienojumi bez defektiem) un tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai atbilstošie aizbīdņi ir pareizi atvērti un aizvērti. Noslēdzošā armatūra jāatver (jāaizver) pilnīgi;

290.6. pēc tam kad degtspējīgas kravas izkraušana pabeigta, jāapskata vagons, konteiners vai automobiļa virsbūve, rūpīgi jāsavāc un jānokopj vielu paliekas un gruži;

290.7. pārvadājot degtspējīgas vielas, aizliegts:

290.7.1. transportēt gāzes balonus bez aizsarguzgaļiem;

290.7.2. atstāt bez uzraudzības transportlīdzekli ar bīstamu kravu;

290.7.3. iekraut un izkraut sprādzienbīstamas un ugunsbīstamas vielas un materiālus, ja darbojas automobiļu dzinēji, kā arī lietus laikā, ja vielas un materiāli ūdens iedarbībā ir spējīgi pašaizdegties;

290.7.4. iepildīt līstošas strūklas veidā rezervuāros un tilpnēs naftas produktus. Piepildīšanas (iztukšošanas) ātrums nedrīkst pārsniegt rezervuāra elpošanas un drošības vārstu (vai ventilācijas īscauruļu) summāro caurlaides spēju;

290.7.5. vienā vagonā vai konteinerā iekraut dažādu klašu bīstamās kravas, kā arī tādas bīstamās kravas, kas gan ietilpst vienā grupā, bet kuras nav atļauts pārvadāt kopā.

291. Vieglo automašīnu garāžās:

291.1. garāžu teritorijā jāizbūvē speciāli laukumi, kur veikt transporta sīko remontu un tehnisko apkopi. Izmantotajiem degvielas un eļļošanas materiāliem, filtriem un slaukāmajiem materiāliem jāuzstāda speciālas metāla tvertnes;

291.2. izlijusī degviela un eļļa jāapkaisa ar smiltīm vai absorbējošu vielu un jāaizvāc no garāžas;

291.3. garāžas telpās aizliegts:

291.3.1. novietot automašīnas, ja degvielas tvertnēm, degvielas vadiem vai karburatoriem ir sūce, kā arī ja ir bojātas elektroiekārtas;

291.3.2. uzglabāt rezervei vairāk par 40 l benzīna un vairāk par 20 l eļļas. Benzīna un eļļas rezervi minētajā daudzumā drīkst uzglabāt tikai cieši noslēdzamā un neplīstošā tarā;

291.3.3. krāsot automašīnas, iepildīt automašīnas tvertnē degvielu, kā arī izmantot atklātu uguni;

291.3.4. mazgāt detaļas viegli uzliesmojošos šķidrumos, izmantot atklātu uguni automašīnu dzinēju iesildīšanai un remontdarbiem;

291.3.5. izmantotos naftas produktus izliet kanalizācijā vai garāžas teritorijā.

12. Prasības noliktavu ekspluatācijā

12.1. Materiālu noliktavās

292. Dažādi materiāli un izstrādājumi noliktavā jāuzglabā pēc ugunsgrēka dzēšanas līdzekļu viendabīguma principa, ņemot vērā to fizikālās un ķīmiskās īpašības un ugunsbīstamību.

293. Noliktavās jāievēro materiālo vērtību kopā uzglabāšanas noteikumi: viegli uzliesmojoši un degtspējīgi šķidrumi jāuzglabā atsevišķi no citiem materiāliem, slāpekļskābe un sērskābe - savrup no citām organiskajām vielām un ogļūdeņražiem utt. (4.pielikums).

294. Noliktavu telpās, kas atrodas pagraba un cokola stāvos un kur uzglabā degtspējīgus materiālus vai degtnespējīgus materiālus degtspējīgā iesaiņojumā, jānodrošina dūmu izvadīšana ugunsgrēka gadījumā, izmantojot logus vai lūkas (šahtas).

295. Noliktavu telpās pretim noliktavas durvju ailām jāatstāj ejas ailu platumā, bet ne šaurākas par vienu metru.

296. Kopējam elektriskajam slēdzim noliktavās jāatrodas ārpusē pie sienas no degtnespējīga materiāla, bet degtspējīgu noliktavu ēkās - uz savrupas pamatnes, skapī vai nišā.

297. Pēc darba beigām ar kopējā elektriskā slēdža palīdzību jāatvieno noliktavas elektrotīkls. Noliktavas iekārtas, kurām paredzēts diennakts darba režīms, jānodrošina ar patstāvīgu elektrotīklu, sākot ar ievada, sadales ierīcēm un beidzot ar elektroenerģijas patērētāju.

298. Sastatņu plauktu degtspējīgās konstrukcijas jāapstrādā ar pretuguns aizsargvielu.

299. Aizliegts:

299.1. noliktavās uzstādīt gāzes ierīces, sadzīves elektrosildītājus, kā arī ierīkot krāsnis;

299.2. uzglabāt kravu un iekraušanas mehānismus uz noliktavu rampām;

299.3. noliktavās uzlādēt akumulatorus un uzglabāt elektrokrāvējus un autokrāvējus;

299.4. noliktavās iebraukt ar lokomotīvēm;

299.5. cauri noliktavām izvilkt tranzīta elektrisko vadu vai kabeļu līnijas, kā arī tranzīta gāzes komunikācijas.

12.2. Viegli uzliesmojošu un degtspējīgu šķidrumu noliktavās

300. Rezervuāru parku un tarā iepildītu šķidrumu uzglabāšanas atklāto laukumu teritorijai pastāvīgi jābūt uzkoptai; izlijuši šķidrumi un degtspējīgi atkritumi nekavējoties jāsavāc un jānogādā speciāli ierīkotās vietās.

301. Laukumiem vaļņa iekšpusē jābūt horizontāli noplanētiem. Norobežotājvaļņa un pārejas tiltiņu bojājumi jānovērš. Sausā zāle vaļņa iekšpusē jānovāc.

302. Rezervuāru elpošanas vārsti un uguni norobežojošie šķēršļi jāpārbauda ne retāk kā reizi mēnesī un par to jāsastāda pārbaudes akts.

303. Apskatot rezervuārus, noņemot viegli uzliesmojošu un degtspējīgu šķidrumu paraugus, mērot šķidruma līmeni, atverot mucas un veicot citus darbus, jāizmanto ierīces un rīki, kas triecienu rezultātā nešķiļ dzirksteles.

304. Jāuzrauga zibensnovedēju un zemēšanas ierīču stāvoklis un reizi gadā jāpārbauda zemējuma pretestība.

305. Rezervuārus atļauts remontēt tikai pēc tam, kad tie pilnīgi atbrīvoti no šķidruma, cauruļvadi atvienoti, visas lūkas atvērtas, rezervuāri rūpīgi iztīrīti (izmazgāti un iztvaicēti), kā arī noņemti gaisa paraugi un izdarītas to analīzes, lai pārliecinātos, ka rezervuāros nav sprādzienbīstamas tvaiku koncentrācijas.

306. Noliktavās, kur uzglabā tarā iepildītus naftas produktus, starp mucām jāliek starplikas; mucas jāliek ar aizbāžņiem uz augšu; tās nedrīkst atsisties cita pret citu.

307. Noliktavās mucas ar viegli uzliesmojošu un degtspējīgu šķidrumu drīkst kraut ne vairāk kā divās kārtās. Grēdas platums - ne vairāk kā divu mucu platumā. Lai mucas varētu transportēt, galvenajām ejām jābūt vismaz 1,8 m platām, bet ejām starp mucu grēdām - vismaz vienu metru platām.

308. Noliktavās aizliegts izliet naftas produktus un uzglabāt iesaiņošanas materiālus un taru.

309. Personālam, kas strādā telpās, aizliegts nēsāt apavus ar metāla naglām un apkalumiem.

310. Atklātajiem laukumiem, kur uzglabā naftas produktus tarā, jābūt norobežotiem ar valni vai nepārtrauktu sienu (būvētu no degtnespējīgiem materiāliem). Norobežotājvaļņiem un sienām jābūt bez defektiem.

311. Laukumos atļauts uzbūvēt nojumes no degtnespējīgiem materiāliem.

312. Izliešanas un iepildīšanas operāciju laikā nedrīkst pārpildīt cisternas ar viegli uzliesmojošiem vai degtspējīgiem šķidrumiem. Pērkona negaisa laikā aizliegts izliet un iepildīt naftas produktus.

313. Dzelzceļa cisternas uz izliešanas un iepildīšanas operācijām jāpiestumj un jāaizvelk uzmanīgi un vienmērīgi, bez rāvieniem un grūdieniem.

314. Izliešanas un iepildīšanas operāciju laikā teritorijā nav atļauts dzelzceļa cisternas bremzēt ar metāla bremzēšanas klučiem. Šiem nolūkiem izmantojami koka paliktņi.

315. Izliešanas un iepildīšanas vietas jāuztur tīras, izlijušie viegli uzlies-mojošie un degtspējīgie šķidrumi jāsavāc, bet vietas, kur tie izlijuši, jāapkaisa ar smiltīm.

316. Autocisternu viegli uzliesmojošu un degtspējīgu šķidrumu izliešanas un iepildīšanas vietas jāaprīko ar šo cisternu korpusu iezemēšanas ierīcēm.

317. Pārnēsājamās elektroierīces un sakaru līdzekļus sprādzienbīstamās zonās drīkst izmantot tikai tādā veidā, lai nerastos sprādzienbīstama situācija.

318. Noliktavās aizliegts:

318.1. iebraukt ar automobiļiem ar ziemas riepām (radzēm), kā arī ar automobiļiem, traktoriem un citiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ja tiem nav speciālu dzirksteļu slāpētāju un ugunsdzēsības līdzekļu;

318.2. dzelzceļu estakādes teritorijas robežās jāuzstāda zīme "Dīzeļlokomotīvju iebraukšana aizliegta";

318.3. smēķēt un izmantot atklātu uguni sasalušu, sabiezējušu, sacietējušu naftas produktu, slēgarmatūras, daļu un cauruļvadu sildīšanai. Sildīt naftas produktus drīkst tikai ar tvaiku, karstu ūdeni, sakarsētām smiltīm vai speciālām elektroierīcēm. Maksimālai viegli uzliesmojošu un degtspējīgu šķidrumu uzsildīšanas temperatūrai jābūt par 10o C zemākai, nekā ir uzsildāmā šķidruma uzliesmojuma temperatūra. Naftas produktu uzsildīšana ar tvaiku vai elektrosildītāju atļauta tikai tad, ja šķidruma slānis virs sildītāja elementiem (caurulēm) ir ne mazāks par 50 cm;

318.4. norobežotājvaļņu iekšējās robežās novietot jebkurus materiālus un iekārtas;

318.5. atstāt atvērtas rezervuāru lūkas, izliešanas akas un teknes.

12.3. Ķīmisko vielu un minerālmēslu noliktavās

319. Vietas, kur tiek uzglabātas ķīmiskās vielas, jāapzīmē ar drošības zīmēm un atbilstošiem uzrakstiem.

320. Ķīmiskās vielas noliktavās vai atklātos laukumos jāuzglabā atbilstoši 4.pielikuma prasībām.

321. Ķīmiskās vielas, kuras var pašaizdegties, izraisīt degšanu vai veidot sprādzienbīstamus maisījumus, nonākot kontaktā ar gaisu, ūdeni, citām ķīmiskajām vielām vai degtspējīgiem materiāliem, jāuzglabā atsevišķās ugunsdrošās ēkās vai arī ēku ugunsdrošos nodalītos nodalījumos.

322. Telpā, kur tiek uzglabātas ķīmiskās vielas, kas var kust ugunsgrēka gadījumā, jāuzstāda konstrukcijas, kas ierobežo šo vielu izplūšanu.

323. Aizliegts uzglabāt atklātos laukumos ķīmiskās vielas, kurām nav pieļaujama saules staru iedarbība.

324. Vietas, kur uzglabā skābes vai sārmus, jāapgādā ar neitralizējošām vielām tādā daudzumā, lai nodrošinātu avārijā izlijušo skābju vai sārmu neitralizāciju.

325. Amonija nitrāta noliktavās:

325.1. aizliegts amonija nitrātu glabāt noliktavās, kas būvētas no degtspējīgiem materiāliem, kā arī izbūvēt koka starpsienas vai koka grīdas;

325.2. amonija nitrātu var uzglabāt kopējās minerālmēslu noliktavas speciālos nodalījumos, kas novietoti pie ēkas ārsienām un atdalīti no kopējās noliktavas ar ugunsdrošām starpsienām;

325.3. noliktavām un nodalījumiem jābūt sausiem, un tajos nedrīkst atrasties citu materiālu paliekas.

12.4. Šķiedraugu uzglabāšanas vietās

326. Atklātos laukumos šķiedraugi jāuzglabā grēdās, stirpās, gubās vai zem nojumēm.

327. Maksimāli pieļaujamo grēdu, stirpu un gubu izmēri nedrīkst pārsniegt 32 x 10 x 10 metru.

328. Ugunsdrošības atstarpju platumam starp šķiedraugu nojumēm, grēdām, stirpām, gubām, ēkām un būvkonstrukcijām jābūt šādam: ja ēku un būvju konstrukcijas ir no degtnespējīgiem materiāliem - 12 m; no grūti degtspējīgiem materiāliem - 15 m, no degtspējīgiem materiāliem - 18 metru.

329. Starp grēdām, stirpām un gubām jābūt vismaz 15 m platām atstarpēm.

330. Šķiedraugu atklātajiem uzglabāšanas laukumiem jābūt iežogotiem.

331. Atklātos laukumos vai zem nojumēm šķiedraugi jānosedz ar pārklājumu no grūti uzliesmojošiem materiāliem.

332. Transportējot šķiedraugus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, šķiedraugi jānosedz ar pārklājumu no grūti uzliesmojoša materiāla.

333. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinējiem, ko izmanto šķiedraugu pārvadāšanai, jābūt apgādātiem ar dzirksteļu slāpētājiem.

334. Kokvilnas uzglabāšanas vietās:

334.1. maksimālie kokvilnas standartgrēdas izmēri nedrīkst pārsniegt 22 x 11 metru;

334.2. attālumam no ķīpu grēdām līdz elektriskajiem gaismekļiem jābūt ne mazākam par vienu metru.

12.5. Akmeņogļu un kūdras noliktavās

335. Akmeņogļu un kūdras uzglabāšanai paredzētās vietas pirms šo materiālu nokraušanas jāattīra no degošiem atkritumiem un augu paliekām, grunts jānoplanē un jānoblietē.

336. Akmeņogļu un kūdras grēdas nedrīkst izvietot virs iekārtām un būvēm, kas izdala siltumu (tvaika un karsta ūdens cauruļvadi, silta gaisa kanāli, elektrokabeļu būves).

337. Dažādu marku ogles, kā arī gabalkūdra un frēzkūdra jākrauj atsevišķās grēdās.

338. Kraujot akmeņogles uzglabāšanai grēdās, stingri jāievēro nokraušanas tehnoloģijas nosacījumi (nokraušana pa slāņiem, tos noblietējot, nokrauto grēdu virsmu apstrāde), nepieļaujot degtspējīgu svešķermeņu (koksne, slaukāmie materiāli, šķiedru materiāli, kūdra, siens, salmi, niedres) iekļūšanu grēdās.

339. Akmeņogļu vai kūdras grēdās jākontrolē temperatūra tehnoloģijas instrukcijās noteiktajā laikā un kārtībā.

340. Aizdegušās vai sakarsušās ogles akmeņogļu grēdās dzēst ar ūdeni aizliegts. Aizdegušās ogles drīkst dzēst ar ūdeni tikai pēc to izņemšanas no grēdas.

341. Aizliegts pašaizdegušās akmeņogles vai kūdru pēc izņemšanas no grēdām un nodzēšanas nokraut atpakaļ grēdās uzglabāšanai.

12.6. Kokmateriālu uzglabāšanas vietās

342. Kokmateriālu uzglabāšanas vietās:

342.1. noliktavā ievestos kokmateriālus krauj grēdās saskaņā ar iepriekš izstrādātām tehnoloģiskām kartēm;

342.2. vietu, kur paredzēts nokraut zāģmateriālus vai baļķus, pirms kraušanas attīra no degtspējīgiem materiāliem;

342.3. pieejām un piebrauktuvēm pie kokmateriālu grēdām vienmēr jābūt brīvām. Ugunsdrošības atstarpēs starp grēdām aizliegts nokraut kokmateriālus un iekārtu;

342.4. karstā, saulainā un vējainā laikā teritorija starp grēdām un ap tām katru dienu jāaplaista ar ūdeni.

12.7. Darbā ar degtspējīgām gāzēm un gāzes balonu noliktavās

343. Šajā nodaļā ir noteiktas ugunsdrošības prasības, kas jāievēro, strādājot telpās, ēkās un būvēs, kur uzstādītas gāzes iekārtas un kur uzpilda un uzglabā balonus ar degtspējīgām gāzēm.

344. Ražošanas un noliktavu telpās, kur iespējama degtspējīgu gāzu noplūde, jāveic pasākumi, kas nepieļauj sprādzienbīstamu maisījumu izveidošanos, un attiecīgajām elektroietaisēm jābūt sprādziendrošām.

345. Kompresoru un sūkņu staciju telpās vēdināšanas iekārtām jābūt bez defektiem un jādarbojas bez pārtraukuma visā šo staciju darba laikā.

346. Stacionāro kompresoru staciju avārijas vēdināšanas iekārtu distances iedarbināšanas pogām jāatrodas pie izejām no kompresoru zālēm vai citā ērtā un drošā vietā.

347. Noliktavas, kur uzglabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, jāapsilda tikai ar ūdens, zemspiediena tvaika vai gaisa apsildes ierīcēm.

348. Uzglabājot balonus grēdās, to augstums nedrīkst pārsniegt 1,5 m; uz visiem baloniem jābūt ventiļu aizsargkupoliem, kas pavērsti uz vienu pusi; starp baloniem jābūt amortizējoša materiāla starplikām.

349. 10 m rādiusā ap noliktavu, kur uzglabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, aizliegts novietot citus degtspējīgus materiālus un darbā izmantot atklātu uguni.

350. Baloni ar pēdām, kas piepildīti ar degtspējīgu gāzi, noliktavā jāuzglabā vertikālā stāvoklī.

351. Aizliegts:

351.1. uzglabāt kopā balonus ar degtspējīgām gāzēm un balonus ar gāzēm oksidētājām;

351.2. uzglabājot skābekļa balonus, pieļaut to armatūras saskari ar eļļām un eļļainiem materiāliem;

351.3. cilājot skābekļa balonus ar rokām, satvert tos aiz ventiļiem;

351.4. noliktavā, kur uzglabā balonus ar degtspējīgām gāzēm, darbiniekiem valkāt apavus ar metāla naglām un apkalumiem.

13. Prasības, kas jāievēro lauksaimniecībā

13.1. Graudu noliktavās un graudu kaltēs

352. Graudu kaltes no graudu noliktavām jāatdala ar ugunsdrošām sienām.

353. Graudu kaltēs un graudu noliktavās jāizmanto tikai putekļdrošas elektroierīces.

354. Elektroierīču iedarbināšanas un aizsardzības ierīces un kontakti pārvietojamo mašīnu un mehānismu pieslēgšanai jāpiestiprina pie graudu noliktavas degtnespējīgām sienām vai uz nedegoša savrupa balsta vismaz 2,5 m attālumā no sienām (ja noliktavas ēka būvēta no degtspējīgām konstrukcijām).

355. Graudu noliktavās aizliegts:

355.1. uzglabāt degtspējīgus materiālus un noliktavai nepiederīgas iekārtas;

355.2. darbināt graudu tīrāmās un citas iekārtas ar iekšdedzes dzinējiem;

355.3. pieļaut lentes berzēšanos pret transportiera konstrukcijām.

356. Kaltei darbojoties, jākontrolē graudu temperatūra tehnoloģiskajās instrukcijās noteiktajā laikā un kārtībā.

357. Šahtas un žalūziju tipa kalšu darba laikā kaltēšanas kamera piepildāma ar graudiem tā, lai virs kaltēšanas groza vai žalūzijām graudu slāņa biezums nebūtu mazāks par 0,4 metriem.

358. Graudu kaltes darba laikā, izņemot kaltes ar automātisko režīmu, vienam apkalpojošā personāla pārstāvim pastāvīgi jāatrodas kaltes ēkā un jāuzrauga tā.

359. Graudu elevatoros un kombinētās lopbarības rūpnīcās:

359.1. aizliegts atklātā veidā uzņēmuma teritorijā uzglabāt labības atkritumus un sēnalas;

359.2. vietās, kur no dzelzceļa transporta un automobiļiem izkrauj miltus, izejvielas un klijas, jāuzstāda aspirācijas ierīces, lai novērstu putekļu nekontrolētu izplatīšanos;

359.3. telpās, kur iespējama putekļu izdalīšanās no iekārtas, nedrīkst būt izvirzītu konstrukciju (ja tas nav vajadzīgs tehnoloģijas dēļ), uz kurām var nosēsties putekļi;

359.4. labības pārstrādāšanas telpas un kombinētās lopbarības uzņēmumu telpas krāsojamas tādos krāsu toņos, kas ir atšķirīgi no putekļu krāsas;

359.5. tvertņu un bunkuru lūkām un lūciņām pašteces līnijās, gaisa vados un aspirācijas sistēmās pastāvīgi jāatrodas noslēgtā stāvoklī;

359.6. tehnoloģisko iekārtu korpusos, vēdināšanas un aspirācijas sistēmu cauruļvadu, putekļu filtru un bunkuru norobežojošās konstrukcijās konstruktīvi iebūvētie viegli atdalāmie elementi jāsaglabā un jāuztur pastāvīgi darboties spējīgā stāvoklī.

13.2. Ražas novākšanas, lopbarības sagatavošanas un uzglabāšanas vietās

360. Labības novākšanas darbos un lopbarības sagatavošanā izmantojamo mehānisko lauksaimniecības transportlīdzekļu dzinēju izplūdes caurules jāaprīko ar dzirksteļu slāpētājiem. Kolektora un izplūdes caurules atloksavienojumu starplikām nedrīkst būt plīsumu un citu bojājumu.

361. Bīteru, salmu blīvētāju, transportieru, salmu savācēju un citu ražas novākšanas mašīnu rotējošo detaļu un mezglu vārpstas laikus jāatbrīvo no salmu masas un jāaizsargā ar aprīkojumu, kas nepieļauj to uztīšanu.

362. Starp atsevišķām salmu vai siena grēdām, nojumēm vai stirpām jābūt vismaz 20 m platām atstarpēm.

363. Atstatumam no stirpām, nojumēm un grēdām līdz elektropārvades gaisa līnijai jābūt ne mazākam par pusotra balsta augstumu, līdz ēkām un būvēm - ne mazākam par 30 m, līdz ceļiem - līdz 5 m, līdz skuju koku masīviem - līdz 30 m un līdz lapu koku masīviem - līdz 25 metriem.

364. Slēgtās lopbarības novietnēs kopējais elektrosvirslēdzis (slēdzis) jāuzstāda ārpusē uz degtnespējīgas sienas, bet, ja sienas ir degtspējīgas, - uz savrupstāvoša balsta vismaz 2,5 m attālumā no sienas.

365. Ventilatori lopbarības žāvēšanai jānovieto ārpusē vismaz viena metra attālumā no ēku (būvju) degtnespējīgām sienām un ne tuvāk par 2,5 m no degtspējīgām norobežotājkonstrukcijām. Gaisa vadiem jābūt izgatavotiem no degtnespējīgiem materiāliem.

366. Ventilatoru uzstādīšanas vietām jābūt nožogotām. Lai atverēs nevarētu iekļūt degtspējīgi materiāli un svešķermeņi, ventilatora gaisa iesūknēšanas atverēm jābūt aizsargātām ar metāla sietu.

367. Iedarbināšanas elektroaparatūra uzstādāma uz nedegošām vai grūti degošām konstrukcijām vietās, no kurām ir iespējams novērot ventilatora iedarbināšanas procesu.

368. Ja lopbarību žāvē stirpās (zem nojumes), ventilators jāuzstāda ne tuvāk par 2,5 m no nojumes (stirpas). Elektriskā līnija (kabelis), kas baro elektrodzinēju, jāiebūvē tranšejā vai pazemes kanālā.

13.3. Lopkopības, zvērkopības un putnkopības objektos

369. Objektu durvīm un vārtiem, pa kuriem paredzēts evakuēt lopus, jāveras tikai uz ārpusi. Pie šīm durvīm un vārtiem nedrīkst būt sliekšņu, pakāpienu un pavārtes.

370. Vārti un durvis jānostiprina tikai ar viegli atveramiem aizbīdņiem vai āķiem.

371. Ziemā durvju un vārtu priekša pastāvīgi jāuztur tīra (jānovāc sniegs un ledus).

372. Aizliegts aizkraut un nosprostot vārtus un durvis.

373. Lopu un putnu mitināšanas telpās ieteicama gaisa apsilde.

374. Cāļu, zīdāmu sivēnu, kā arī liellopu un aitu atnešanās novietnēs atļauts izmantot vietējās apsildīšanas ierīces.

375. Kūtīs bēniņu telpās aizliegts uzglabāt lopbarību, ja ap dūmvadiem (pa perimetru) viena metra attālumā nav ierīkots nožogojums.

376. Elektrosadales skapji ar drošinātājiem jāuzstāda vējtveros vai pie lopkopības telpu ārsienām, kas būvētas no degtnespējīgiem materiāliem.

377. Vakuumsūkņi un elektriskās strāvas ģeneratori ar iekšdedzes dzinējiem, lopbarības vārīšanas vai sautēšanas kurināmās iekārtas, ūdenssildītāji un citi ugunsnedroši agregāti (iekārtas) uzstādāmi telpās, kas no lopkopības, putnkopības un zvērkopības telpām atdalītas ar ugunsdrošām sienām, durvīm un pārsegumiem. Šīm telpām izejas iekārtojamas tieši uz āru.

378. Vakuumsūkņu telpās jāsavāc izlietā mašīneļļa un degviela. Vakuumsūkņu telpās eļļu vakuumsūkņu un dzinēja eļļošanai drīkst uzglabāt tikai slēgtā metāla tarā.

379. Iekšdedzes dzinēja izplūdes caurule jāaprīko ar dzirksteļu slāpētāju. Ja izplūdes caurule šķērso degtspējīgas konstrukcijas, ap cauruli jāizbūvē vismaz 25 cm plats ugunsdrošs apmūrējums.

380. Ierīkojot un ekspluatējot vietējās apsildes elektroierīces, lopu novietnēs jāievēro šādas prasības:

380.1. attālumam no elektrosildītājiem līdz pakaišiem un degtspējīgiem priekšmetiem pa vertikāli jābūt ne mazākam par 80 cm, pa horizontāli - ne mazākam par 25 cm; sildelementiem jābūt rūpnīcā ražotiem un uzstādītiem uz degtnespējīgām pamatnēm. Nav atļauts izmantot elektrosildītājus ar atklātiem sildelementiem (spirālēm);

380.2. pie katra elektrosildītāja jābūt patstāvīgam slēdzim;

380.3. lai varētu atslēgt visu elektrotīklu, kas baro elektrosildītājus, elektriskajā sadales skapī jābūt svirslēdzim, kā arī drošinātājiem šī elektrotīkla aizsardzībai.

381. Telpās, kas paredzētas lopu un putnu izvietošanai un lopbarības glabāšanai, aizliegts:

381.1. iekārtot darbnīcas, noliktavas, autotransporta, traktoru un lauksaimniecības tehnikas stāvvietas, kā arī veikt jebkurus darbus, kas nav saistīti ar fermu apkalpošanu;

381.2. iebraukt ar traktoriem, automobiļiem un lauksaimniecības mašīnām, ja to izplūdes caurulēm nav dzirksteļu slāpētāja.

14. Atbildība

382. Personas, kuras pārkāpušas šos ugunsdrošības noteikumus, likumos noteiktajā kārtībā var saukt pie kriminālās, administratīvās vai disciplinārās atbildības.

15. Pārejas jautājumi

383. Izdarīt Spēku zaudējušo republikas valdības lēmumu un rī-

kojumu sarakstā (apstiprināts ar Ministru Padomes 1993.gada 14.janvāra lēmumu nr.22 - Latvijas Vēstnesis, 1993, 2.nr.) grozījumu un aizstāt 32.punktā vārdu "jūnija" ar vārdu "jūlija".

384. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1992.gada 30.marta lēmumu nr.111 "Par ugunsdrošības noteikumiem Latvijas Republikas mežos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23.nr.).

385. Labklājības ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju līdz 1998.gada 1.jūlijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā drošības zīmju standarta projektu.

386. Iekšlietu ministrijai līdz 1998.gada 1.jūlijam izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par licencēšanu un sertifikāciju ugunsdrošības jomā.

387. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.februāri.

Ministru prezidenta vietā -

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

Iekšlietu ministrs Z.Čevers

1.pielikums

Ministru kabineta

1997.gada 30.decembra

noteikumiem nr.440

Prasības ugunsdrošības instrukciju izstrādāšanai

1. Ugunsdrošības instrukcijas jāizstrādā saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem, ražošanas iekārtu tehnoloģiskajām instrukcijām un ekspluatācijas instrukcijām, kā arī ņemot vērā ēku un būvju, tehnoloģisko iekārtu un ražošanas iekārtu ugunsbīstamību.

2. Instrukcijā jānorāda šāda informācija:

2.1. kārtība, kādā jāuztur teritorija, ēkas, telpas un evakuācijas ceļi, kā arī piebraucamie ceļi pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdensapgādes vietām;

2.2. ugunsdrošības režīms tehnoloģisko procesu norises laikā un iekārtu, ierīču un ietaišu ekspluatācijas ugunsdrošības noteikumi;

2.3. kārtība un noteikumi, kas jāievēro sprādzienbīstamu un ugunsbīstamu vielu un materiālu izmantošanā, uzglabāšanā un transportēšanā;

2.4. kontroles un mērīšanas ierīču maksimālie rādījumi un to novirzes, pie kurām var notikt sprādziens vai izcelties ugunsgrēks;

2.5. kārtība, kādā pēc darba beigām notiek darba vietu un telpu nokopšana un elektropatērētāju atvienošana;

2.6. kārtība, kādā jāsavāc degošu vielu un materiālu atkritumi pēc darba beigām, un kārtība, kādā jāuztur un jāuzglabā darba apģērbs;

2.7. vietas, kur atļauts smēķēt un veikt darbus ar uguni;

2.8. darbinieku pienākumi un rīcība ugunsgrēka gadījumā:

2.8.1. ugunsdzēsības dienesta izsaukšana;

2.8.2. tehnoloģiskās iekārtas apturēšana avārijas gadījumā;

2.8.3. vēdināšanas iekārtas un elektroiekārtas atvienošana;

2.8.4. ugunsdzēšanas līdzekļu un ugunsdzēsības automātikas izmantošana;

2.8.5. kārtība, kādā evakuējamas degošas vielas un materiāli un citas materiālās vērtības;

2.8.6. kārtība, kādā objekta telpas apskatāmas pēc ugunsgrēka, un kārtība, kādā tās sakārtojamas, lai nodrošinātu ugunsdrošību un sprādziendrošību.

3. Ugunsdrošības instrukciju apstiprina objekta atbildīgā persona.

Iekšlietu ministrs Z.Čevers

2.pielikums

Ministru kabineta

1997.gada 30.decembra noteikumiem nr.440

Ugunsdzēšamo aparātu un

ugunsdzēsības inventāra izvēle

1. Ugunsdzēšamo aparātu un ugunsdzēsības inventāra izvēle ir atkarīga no telpu platības un telpās veicamo tehnoloģisko procesu ugunsbīstamības, kā arī no lietojamo un uzglabājamo vielu fizikāli ķīmiskajām īpašībām.

2. Transportlīdzekļu un tehnoloģisko iekārtu apgāde ar ugunsdzēšamajiem aparātiem veicama atbilstoši to tehniskajām prasībām.

3. Ugunsgrēki iedalāmi šādās klasēs:

3.1. A klase - ugunsgrēki, kuros deg cieti materiāli (parasti organiskas izcelsmes materiāli) un sadegšanas rezultātā veidojas kvēlojošas ogles;

3.2. B klase - ugunsgrēki, kuros deg šķidrumi vai kūstoši cieti materiāli;

3.3. C klase - ugunsgrēki, kuros deg gāzes;

3.4. D klase - ugunsgrēki, kuros deg metāli.

4. Ja izcēlies ugunsgrēks, kas attiecināms uz dažādām ugunsgrēka klasēm, priekšroka dodama universālam ugunsdzēšamajam aparātam.

5. Ja telpās atrodas elektroiekārtas zem sprieguma, vismaz 50 procentiem telpās esošo ugunsdzēšamo aparātu jābūt derīgiem šādu elektroiekārtu dzēšanai.

6. Nodrošinot ar ugunsdzēšamajiem aparātiem datortehnikas, telefonu staciju, muzeju, arhīvu un tamlīdzīgas telpas, jāņem vērā ugunsdzēsīgo vielu un aizsargājamo iekārtu, izstrādājumu un materiālu iespējamā savstarpējā mijiedarbība. Minētajās telpās nedrīkst izmantot ūdens vai putu ugunsdzēšamos aparātus.

7. Maksimālais attālums no jebkuras vietas telpā līdz ugunsdzēšamo aparātu atrašanās vietām nedrīkst būt lielāks:

7.1. sabiedriskajās ēkās, biroja ēkās un ēkās, kurās nerisinās ražošanas procesi, - par 20 m;

7.2. ražošanas un noliktavu telpās, kurām saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu prasībām noteiktas sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategorijas:

7.2.1. A un B kategorijas telpās - par 15 m;

7.2.2. C kategorijas telpās - par 30 m;

7.2.3. D kategorijas telpās - par 40 m;

7.2.4. E kategorijas telpās - par 60 m.

8. Sabiedriskajās ēkās, biroja ēkās un ēkās, kurās nenotiek ražošanas procesi, kā arī A, B un C kategorijas ēkās un būvēs, kurās stāva platība ir lielāka par 50 m2, katrā stāvā jābūt ne mazāk par diviem ugunsdzēšamajiem aparātiem.

9. Ugunsdzēšamo aparātu tipu un nepieciešamo daudzumu nosaka, ņemot vērā iespējamā ugunsgrēka klasi, ugunsdzēšamo līdzekļu dzēšanas spējas, maksimālo dzēšanas laukumu, telpās vai iekārtās izmantoto vielu un materiālu īpašības, kā arī telpu sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības kategoriju.

10. Ugunsdzēšamo aparātu skaitu aprēķina šādā kārtībā:

10.1. nosaka iespējamā ugunsgrēka klasi atkarībā no lietojamo un uzglabājamo vielu un materiālu fizikāli ķīmiskajām īpašībām;

10.2. izvēlas ugunsdzēšamo aparātu ar attiecīgo ugunsdzēsīgo vielu. Ugunsdzēsīgās vielas dzēšanas spējas atkarībā no ugunsgrēka klases noteiktas 1.tabulā;

10.3. aprēķina pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaitu (2.tabula);

10.4. aprēķina pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu skaitu (3.tabula).

11. Ja telpu platība ir mazāka nekā aprēķinātā platība, ugunsdzēšamo aparātu skaits jāaprēķina proporcionāli platībai, aparātu skaitu noapaļojot uz augšu.

12. Ja atsevišķas telpas platība ir mazāka par 50 m2 (izņemot ražošanas un noliktavu telpas, kā arī tehniskas nozīmes telpas), ugunsdzēšamos aparātus var uzstādīt koplietošanas telpās (piemēram, gaiteņos un vestibilos) un hallēs. Aparātu skaits nosakāms, aprēķinot visu telpu kopplatību.

13. Papildus ugunsdzēšamajiem aparātiem izmantojams šāds ugunsdzēsības inventārs:

13.1. ugunsdzēsības pārklājs;

13.2. ūdens mucas un spaiņi;

13.3. kastes ar smiltīm vai sorbentu;

13.4. speciālie rīki (piemēram, laužņi, ķekši, cirvji, kāpnes, lāpstas).

14. Ugunsdzēsības pārklāji nedrīkst būt mazāki par vienu kvadrātmetru. Šādi pārklāji paredzēti nelielu ugunsgrēka cilmvietu dzēšanai un tādu materiālu dzēšanai, kuri nav spējīgi degt bez gaisa piekļūšanas. Vietās, kur tiek izmantoti un uzglabāti viegli uzliesmojoši un degtspējīgi šķīdumi (degvielas uzpildes stacijās, viegli uzliesmojošu šķidrumu pārsūknēšanas stacijās, vietās, kur strādā ar šādiem šķidrumiem, kā arī automobiļu novietnēs, kur mašīnu skaits pārsniedz 50), ugunsdzēsības pārklāji nedrīkst būt mazāki par 2x1,5 m.

15. Ugunsdzēšanai paredzēto ūdens mucu tilpums nedrīkst būt mazāks par 0,2m3, un tām jābūt nokomplektētām ar spaiņiem ūdens smelšanai. Ūdens mucas jāuzstāda teritorijās, kurās nav ugunsdzēsības ūdensapgādes.

16. Kastu ar smiltīm vai sorbentu tilpums nedrīkst būt mazāks par 0,1 m3, un tām jābūt nokomplektētām ar liekšķeri. Kastes ar smiltīm vai sorbentu izmantojamas vietās, kur iespējama viegli uzliesmojošu un degošu šķidrumu noplūde.

17. Individuālās dzīvojamās mājas, lauku mājas, zemnieku saimniecības, dzīvokļus, garāžas un vasarnīcas ieteicams apgādāt ar ugunsdzēšamajiem aparātiem un ugunsdzēsības inventāru.

Iekšlietu ministrs Z.Čevers

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 440Pieņemts: 30.12.1997.Stājas spēkā: 01.02.1998.Zaudē spēku: 21.02.2004.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 1/2 (1058/1059), 03.01.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
46492
01.02.1998
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva