Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmums Nr.111

Rīgā 1992.gada 30.martā

Par ugunsdrošības noteikumiem Latvijas Republikas mežos

Latvijas Republikas Ministru Padome n o l e m j :

1. Apstiprināt pievienotos Ugunsdrošības noteikumus Latvijas Republikas mežos.

2. Uzdot Meža ministrijai kontrolēt, kā tiek ievēroti ar šo lēmumu apstiprinātie Ugunsdrošības noteikumi Latvijas Republikas mežos.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem republikas Valdības lēmumus un rīkojumus saskaņā ar pievienoto sarakstu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I.Godmanis

Latvijas Republikas meža ministrs K.Šļakota

 

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992.gada 30.marta lēmumu Nr.111

Ugunsdrošības noteikumi Latvijas Republikas mežos

Vispārīgie noteikumi

1. Ugunsdrošības noteikumi Latvijas Republikas mežos (tālāk tekstā - "ugunsdrošības noteikumi") nosaka vispārējo kārtību, kāda jāievēro Latvijas Republikas meža zemēs, lai novērstu meža ugunsgrēku izcelšanās iespēju. Ugunsdrošības noteikumi ir spēkā visā Latvijas Republikas teritorijā un ir saistoši visām juridiskajām un fiziskajām personām.

2. Meža ministrija, valsts virsmežniecības un valsts mežniecības kontrolē, kā Latvijas Republikas mežos tiek ievēroti ugunsdrošības noteikumi.

3. Ugunsdrošības noteikumu izpildi kontrolē arī:

3.1. mežu apsaimniekotāji un izmantotāji to pārziņā esošajās meža zemēs;

3.2. policijas nodaļu darbinieki un zemessargu vienības savas kompetences ietvaros pēc vienošanās ar vietējām pašvaldību institūcijām un virsmežniecībām.

4. Ugunsnedrošā laika posma iestāšanos un tā izbeigšanos katru gadu nosaka ar Meža ministrijas pavēli un izsludina visā Latvijas Republikas teritorijā.

5. Vietējās pašvaldību iestādes, ņemot vērā vietējos meteoroloģiskos apstākļus, ja nepieciešams, var pasludināt ugunsnedrošo laika posmu agrāk, nekā to noteikusi Meža ministrija.

6. Latvijas Republikas vietējās pašvaldību iestādes pēc virsmežziņa priekšlikuma ugunsgrēku izcelšanās ziņā sevišķi bīstamos periodos ir tiesīgas aizliegt iedzīvotājiem apmeklēt mežus un iebraukt tajos ar transportlīdzekļiem, informējot par to vietējos iedzīvotājus; var pārtraukt darbus noteiktos meža iecirkņos un objektos; var organizēt cilvēku un tehnikas mobilizāciju izbraukumiem uz meža ugunsgrēku vietām.

7. Uzņēmumu un iestāžu vadītājiem nekavējoties pēc valsts mežziņa vai virsmežziņa pieprasījuma jānosūta strādnieki un tehniskie līdzekļi ugunsgrēka dzēšanai saskaņā ar savstarpējo vienošanos vai noslēgtajiem līgumiem.

8. Juridiskās vai fiziskās personas, kas iesaistītas meža ugunsgrēku dzēšanā, šos darbus veic valsts meža dienesta darbinieku vadībā.

9. Kontrolējot, kā tiek ievēroti ugunsdrošības noteikumi, valsts meža dienesta darbiniekam formas tērpā, uzrādot dienesta apliecību, ir tiesības mežā apturēt transportlīdzekļus, lai, ja nepieciešams, noskaidrotu to piederību un braucēju personību.

10. Ja izcēlies meža ugunsgrēks, valsts meža dienesta darbiniekiem ir tiesības ārpus kārtas izmantot citām iestādēm un uzņēmumiem piederošos sakaru līdzekļus (radio, telefonu un citus sakaru līdzekļus).

Ugunsdrošības prasības juridiskajām un fiziskajām personām

11. Ugunsnedrošajā laika posmā aizliegts:

11.1. kurināt ugunskurus mežā, 50 m platā joslā no meža malas, kūdras atradņu un ieguves teritorijā. Ugunskurus kurināt drīkst speciāli atvēlētās un atbilstoši ierīkotās vietās; atstājot šīs vietas, ugunskuri jānodzēš, apberot ar zemi vai aplejot ar ūdeni, līdz pilnīgi izbeidzas gruzdēšana;

11.2. dedzināt zāli un niedres;

11.3. dedzināt no apdzīvotām vietām izvestus atkritumus mežā un 50 m platā joslā no meža malas. Dedzināt atkritumus, kā arī no cirsmām izvestos ciršanas atlikumus drīkst tikai speciāli ierādītās vietās ne tuvāk par 50 m no meža malas vai atsevišķi augošiem kokiem. Ap dedzināšanas vietām jāizveido ne mazāk kā 1,5 m plata mineralizēta josla, bet skuju koku mežu tuvumā - ne mazāk kā 2,5 m plata mineralizēta josla. Ugunsnedrošajā laika posmā atkritumi dedzināmi tikai ar vietējā valsts mežziņa atļauju un attiecīga dežuranta klātbūtnē.

11.4. mežā dedzināt ciršanas atlikumus, nomest degošus sērkociņus un izsmēķus.

Izņēmuma gadījumā, pastāvot zemai degamības pakāpei, ciršanas atlikumus atļauts dedzināt cirsmās arī ugunsnedrošajā laika posmā. Valsts mežzinis nosaka dedzināšanas kārtību, kā arī vietu un laiku un veic pasākumus meža ugunsdrošības garantēšanai, attiecīgi informējot virsmežniecību;

11.5. medījot lietot no viegli uzliesmojoša materiāla izgatavotus prapjus;

11.6. braukt ar mehanizētiem transportlīdzekļiem pa mežu ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēku dzēšanai vai palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos, kā arī ja tiek apsaimniekots un izmantots mežs un ir attiecīgi noformēta koku ciršanas biļete vai meža zīme.

12. Ja ugunsnedrošajā laika posmā vietās, kur tas nav aizliegts, tiek veikti dedzināšanas darbi, kuru rezultātā rodas lieli dūmi (kūlas, salmu kaudžu dedzināšana), par tiem jābrīdina valsts mežzinis.

13. Novācot apaugumu, būvējot mežā ceļus, gāzes un naftas vadus, elektropārvades vai sakaru līnijas, kā arī citas komunikācijas, šie darbi jāveic tādā kārtībā un termiņos, kā to noteikusi valsts virsmežniecība.

14. Meža teritorijā ierīkotās elektropārvades līniju, sakaru līniju un cauruļvadu trases jāuztur ugunsdrošā stāvoklī, tajās nedrīkst atrasties viegli uzliesmojoši materiāli.

15. Ap cauruļvadu kontrolakām mežā jāizveido 2-2,5 m plata mineralizēta josla.

16. Veicot meža izstrādāšanas darbus, kā arī citus darbus mežā, degviela un smērvielas jāuzglabā atbilstošā slēgtā standarta tarā; ugunsnedrošajā laika posmā degvielas un smērvielu glabāšanas vietās jānovāc viegli uzliesmojoši materiāli un zemsedze un ap tām jāizveido ne mazāk kā 1,5 m plata mineralizēta josla.

17. Spridzinot mežā celmus, kā arī veicot citus spridzināšanas darbus, to izpildīšanas vieta un laiks pirms tam jāsaskaņo ar vietējo valsts mežzini.

18. Tehnika un transportlīdzekļi mežā jāekspluatē tā, lai neizceltos meža ugunsgrēks.

19. Uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, pēc kuru rīkojuma tiek veikti darbi mežā, pirms ugunsnedrošā laika posma iestāšanās ir pienākums:

19.1. norīkot personas, kuras ir atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu mežā;

19.2. instruēt strādniekus un kalpotājus par meža ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, meža ugunsgrēku dzēšanas paņēmieniem un kārtību, kādā izsaucami ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamie papildspēki;

19.3. izstrādāt ugunsdrošības pasākumu plānus, saskaņot tos ar valsts mežniecībām un nodrošināt to izpildi darba vietās un objektos.

20. Satīrīt cirsmas ar tādiem paņēmieniem un tādos termiņos, kā noteikts koku ciršanas biļetēs vai meža zīmēs. Ja nepieciešams, pavasarī pēc sniega nokušanas pārtīrīt ziemā cirstās cirsmas.

21. Dedzinot ciršanas atlikumus, nodrošināt, lai cirsmās saglabātu paaugu, sēkliniekus un augošus kokus.

22. Nepieļaut meža ceļu, grāvju, stigu, tiltu, telefona līniju un citu būvju un celtņu bojāšanu.

23. Ugunsnedrošajā laika posmā aizliegts atstāt cirsmās nocirstus neatzarotus kokus.

Kultūras, sporta un citu sabiedrisku pasākumu organizētāju pienākumi

24. Ja ugunsnedrošajā laika posmā mežā tiek organizēti kultūras, sporta un citi sabiedriski pasākumi un tiek ierīkotas atpūtas nometnes, tas jāsaskaņo ar vietējo valsts mežniecību un jāsaņem mežniecības rakstiska atļauja.

25. Personām, kas ir atbildīgas par kultūras, sporta un citiem pasākumiem mežā, ir jāiepazīstina šo pasākumu dalībnieki ar ugunsdrošības noteikumiem un jāseko, lai tie tiktu ievēroti.

26. Attiecīgajos meža iecirkņos pēc vietējā valsts mežziņa norādījuma jāierīko vietas ugunskuriem un atkritumu savākšanai.

Valsts mežniecību pienākumi

27. Nodrošināt meža teritorijā izcēlušos ugunsgrēku savlaicīgu atklāšanu, operatīvu lokalizēšanu un likvidēšanu.

28. Ierīkot mežā ugunsdrošības joslas, mineralizētas joslas, grāvjus un ūdens ņemšanas vietas un citas būves, kas saistītas ar ugunsdrošību, saskaņā ar mežierīcības projektu.

29. Palielināt meža ugunsdrošību, iztīrot mežu no pielūžņojuma (kritalām un citiem viegli uzliesmojošiem materiāliem).

30. Meža iecirkņos, kurus visbiežāk apmeklē iedzīvotāji, pie meža ceļiem, kā arī pie vispārējās nozīmes ceļiem izlikt redzamās vietās paziņojumus un brīdinājuma plakātus par ugunsbīstamību mežā un atbildību par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu.

31. Ierīkot pie meža ceļiem atpūtas un smēķēšanas vietas.

32. Izskaidrot iedzīvotājiem meža ugunsdrošības noteikumus un to ievērošanas nepieciešamību.

Dot praktiskas rekomendācijas, kā rīkoties, ja izcēlies meža ugunsgrēks.

33. Kontrolēt, lai ugunsdrošības noteikumus ievērotu arī citu zemju lietotāji savos mežos.

Kūdras ieguves uzņēmumu pienākumi

34. Nodrošināt kūdras ieguves objektu ekspluatācijas noteikumos paredzētās ugunsdrošības prasības.

35. Katru gadu līdz ugunsnedrošajam laika posmam izveidot un saskaņot ar valsts mežniecībām ugunsgrēku dzēšanas operatīvo plānu.

36. Norobežot ekspluatējamo kūdras atradnes platību, būves un citus objektus, kas atrodas šajā teritorijā, no apkārtējiem meža masīviem ar 75-100 m platu ugunsdrošības joslu, kuras iekšējā malā saskaņā ar projektu izrakts ūdenspievades kanāls.

37. Ugunsdrošības joslās, kas atdala kūdras atradņu ekspluatējamās platības no meža masīviem, aizliegts kraut ciršanas un citus kokmateriālu atlikumus, kā arī kūdru.

To iestāžu un uzņēmumu pienākumi, kuru pārziņā
atrodas dzelzceļa līnijas un autoceļi

38. Nodrošināt, lai dzelzceļa līniju un autoceļu nodalījuma joslas meža masīvos tiktu uzturētas ugunsdrošā stāvoklī, tajās neatrastos kritalas un citi viegli uzliesmojoši materiāli.

39. Dzelzceļa līniju nodalījuma joslās skuju koku audzēs izveidot ne mazāk kā 1,4 m platas mineralizētas joslas un uzturēt tās tīras visā ugunsnedrošajā laika posmā, bet sila un mētrāju tipa audzēs un to izcirtumos - divas šādas joslas līdz 5 m attālumā vienu no otras.

40. Ugunsnedrošajā laika posmā aizliegts no vagoniem, lokomotīvēm un citiem transportlīdzekļiem izmest mežā karstus izdedžus, ogles un pelnus vai citus degošus priekšmetus, kā arī dzelzceļa līniju nodalījuma joslās dedzināt zāli un ciršanas atlikumus.

41. Vilcienu vadītājiem pa radio, bet vagonu pavadoņiem tieši jābrīdina pasažieri, ka no vilcienu vagoniem degošus izsmēķus izmest aizliegts.

Juridisko un fizisko personu pienākumi meža ugunsgrēka vietā

42. Nekavējoties veikt pasākumus, lai likvidētu ugunsgrēku ar saviem spēkiem un līdzekļiem.

Ja pilsoņi, uzturoties mežā, atklāj, ka izcēlies ugunsgrēks, viņiem ir pienākums nekavējoties uzsākt tā dzēšanu ar visiem iespējamiem dzēšanas līdzekļiem.

43. Par ugunsgrēku nekavējoties jāziņo valsts mežsargam, valsts mežzinim, virsmežzinim, vietējai pašvaldības iestādei, policijai vai ugunsdzēsības dienestam.

Jāziņo arī par ugunsgrēku, kuru pilsoņi ir nodzēsuši ar pašu spēkiem.

Atbildība par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem

44. Amatpersonas vai fiziskās personas likumā noteiktā kārtībā var tikt sauktas pie atbildības par jebkuru darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā izcēlies vai varēja izcelties meža ugunsgrēks, un saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un citiem normatīvajiem dokumentiem tās ir materiāli atbildīgas par mežsaimniecībai nodarītajiem zaudējumiem.

45. Naudas soda uzlikšana vai citu administratīvās ietekmēšanas līdzekļu piemērošana par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu neatbrīvo amatpersonas un citus pilsoņus no pienākuma atlīdzināt zaudējumus un likvidēt pieļauto pārkāpumu valsts meža dienesta noteiktajā termiņā.

46. Ja juridiskās vai fiziskās personas nepilda valsts meža dienesta atkārtotu prasību novērst ugunsdrošības noteikumu pārkāpumus vai neievēro ugunsdrošības noteikumus darba vietās mežā vai 50 m joslā no meža malas, radot reālas meža ugunsgrēka izcelšanās un izplatīšanās briesmas, valsts meža dienestam ar vietējās pašpārvaldes iestāžu piekrišanu ir tiesības līdz šo pārkāpumu novēršanai pārtraukt meža izstrādāšanas darbus un citus darbus tajos meža iecirkņos un objektos, kuros pieļauti pārkāpumi.

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1992.gada 30.marta lēmumu Nr.111

Spēku zaudējušo republikas Valdības lēmumu un rīkojumu
S A R A K S T S

1. 1971. gada 31. augusta lēmums Nr. 444 "Par pasākumiem Latvijas PSR mežu ugunsdrošības aizsardzības palielināšanā" (Ziņotājs, 1971, 42).

2. 1977. gada 23. septembra lēmuma Nr. 579 "Par pasākumiem ugunsdrošības pastiprināšanai apdzīvotās vietās un tautsaimniecības objektos" 19.5. apakšpunkts un pielikums.

3. 1980. gada 1. augusta lēmums Nr. 439 "Par mežu un kūdras atradņu apsardzību pret ugunsgrēkiem un mežu aizsardzību pret kaitēkļiem un slimībām" (Ziņotājs, 1980, 38).

4. Ar 1982. gada 27. aprīļa lēmumu Nr. 244 "Par grozījumiem dažos Latvijas PSR Valdības lēmumos" apstiprināto grozījumu (Ziņotājs, 1982, 24) 4. punkts.

5. 1983. gada 26. augusta lēmuma Nr. 481 "Par administratīvo tiesībpārkāpumu jautājumos pieņemto dažu Latvijas PSR Valdības lēmumu grozīšanu un atzīšanu par spēku zaudējušiem" (Ziņotājs, 1983, 38) 3.3. apakšpunkts.

6. 1987. gada 28. aprīļa lēmums Nr. 133 "Par grozījumiem Latvijas PSR Ministru Padomes 1980. gada 1. augusta lēmumā Nr. 439 "Par mežu un kūdras atradņu apsardzību pret ugunsgrēkiem un mežu aizsardzību pret kaitēkļiem un slimībām"" (Ziņotājs, 1987, 26).

7. 1982. gada 14. jūnija rīkojums Nr. 384-r.

8. 1985. gada 15. jūlija rīkojums Nr. 464-r (Ziņotājs, 1985, 40).